Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1947

              mmm
sraina, uzsauca Hoil»^ ^^^»iesT
,;;B_et,OtriJs tikaf^S^ ^
|am,.ka<iu^_aizmirstu^^^ »es
m. m noletnätn ka "^in.
kl^imgs _augstais!, ,
rta,Ju^_pustrakie S«J^
äazimtajiem. Vin§ rnn^J^Mii»!
?nnMeni, bet m§s jfe Ä » * ' jnu"- • , J*"- vei nj^ii
ar mantäm. uz S ^ , *
M- laiva beidzamo rei7"^
kndrlz astoni .meneM S
^?a4' zenus atkal s v S fj"^
3.izväkt.. Par ^«rVSeJv^^
loraksta zaudejumos.
;^Clyde« ar pilnu masinu iai,A, J
iku^notika mazas svinlb^Ji;
ienes^.ruma krajumus. Z
•aäanas Trinkomelilas döks
angsti virSil
1$ Automazijas virspavehil
It^apsveikt atbraucejus.Keti
Biijs, qtrijs un Hbrigens i
^ema^Goda, le^iona krustus d
kaino Cänses operäpiju.
^Msemlukä gan iekärk)jabazi,i
dabuja darboties tikai ^dazas ie.;
te jo, japani, säkä atkäpties i
ins iigi •^n rupigi igatavotäsTai^
les^acelsanäs" sakuma. CäÄ
a:äcija bija bagätigi •atmalöaji>;
|s5.iin jpalidzejusi fuvinät sabiedrl
uzyaru. Austrumäzijas kapa
\ - • ' Pec„Blue^
ätiglii va-rcs lietpt
Ui
idisies Birminghemas arpiisi
.$tarp abäm stacijäm izbft
iasreflektorus. Abas stacijasvi-aömainities
programmäm, un te*
zijas abonents %arbut varesai
ikarsu pogas pagriezienu izv*
'-Ikaäu no seääm vai pat vafe
?4>';pr.^granMnäm. Reflektoru sta^
iS^hns • ma2as,^,6 metrus garas iffl
mui:a mäjii:ias ar 24 niel:^
Mem mastiem, kas, lidzigi m
.eni,. ^uztvers un noraidis täi.
ivkjas vili;ius. Viss process no-i.-
pilnigi automatiski. un stacijasi
ös neviena, cilveka. Pat bnesfs
ijumä, ja'stacijastoisdrau*
xikt; stacija automatiskinora*
dnäjuma ^gnälus. Jaunaistee'
icijas pläns nostäda Angli]i!|
zijas laukä^ citu näciju P *
M'
m
mk-.-:-
:.. (23)-Ohrbeck' b. OsiiabÄ
fic Camp 268. ^
äu Viktoru LucistaB-Gota»
1916. g. 31. janv.,, ped.
13. ianv. ielä Nr.; 19, bei^'"
1944.. g. septembri, nieKie
*ia LuiBilina - Goläbcika:
ledvriz, Bahnhof Hotel..
kuna abonesanas
lim sludlnäjurfti'
maksa
agatavosanas izÄeviumö" J
'ia« aboneSana^s » *
i . angustu note.k»
6.- par eksempte"
lidz S eks. ieskaitot
..parmene^ jjl
par Tienslejlgujäla^gJ-
^sludinäjumi P»f-P"2V
»azäk kä RM 6.- P^* .
.onentiem, kas
iriekSu par augiK** ^
iiijam, Pieft»
uni, naudas P»^.ITM Condence adres^» pr
m
t i
il'
I
is?'
m-'
Ätttborized by r* Uzeiiz ->
lzdo$anas at|aaja: ICD-OMBG
:: AtbUdigais redak*
tors — Editor In-Cbief:
K3rli« Babäcs. vie^e&s:
Aleksandis Uepa. redalcel*
Jas iebf@tto: Ma&sls CnQ.
tU; reetori: Andrijs Ra*
^ (MincbenSK Harijs Mfai-denbergs
<Bsliiigeaä>, Är-
BSrds 'ieebals&ate loisto-
Nr. 52 (59)
Pi^tdiea, 1947. g. 1«. m»
tmS^ eMIeaia on pielMl#-
n§8 tl MtvSli: msnm^m
apgabala tat^eSii koraiie|as
o^evnB^ LatTteSa prma
iarbl@itkQ saiarbltes tei^t
MaMlat @fiB^evs/0^ras
tmi te? • L&i|€m8Ba * Hi 1
I sa tt p c ^ ä b? 9^^^
Latvijas ev. lal baasnicas ardiiblskaps Dr. T. Grinbergs on Igaunijas
biskaps Keps (pa kreisi) Lundia, Zviedrijä, kiff notika ev« toteträniiMs
baznicas pasaules i^vieiiibas kongress.
runas DrosTbas padome
UN Dro^as padome notiek spekoSaniis ar vartein par CM^iias
Botikumiem, bel pa§i Grie^ijä no^k ^ekosanas ar ieroöiesn par piero-bezas
i^Miasi tm demiem. Tresdlen Griel^Uas pärslaTis I^Sibas pa-domS
teleä» ka stav<^dfe vipa tik saii^HeiSr ka Jäbaidäs m eksplo-zijas,
iei^idnieks esol« ielaozies 39 km dzi|i Grie4:ija8 te^ritorija» bet
eeturtdi^sas rfta Griel^ijas aizsardaabas ministeija ka valjas
kafaspekam izdevies I^^Mikt pasiMnu ofeiMä^ni m atsviest vi^ti galve-nos
^^119 atpaka} Alb^dja,
Ci^as, kas izraisijuäas jauno sa-1 ka, bet tad uz vienu diennaktl pär-
^rindzinäjuanu Grielpjä, ar maim- trauoa, jo pret pärrunäm protesteja
giem rezultatiem turpinäjas ko$>§ Padomju Savienlbas pärstävis Gro-fivetdienas,
Pec piimajäm zl^äm,|miko. Pec tam sarunas atkal atjau-tad
Grieljlja bija iebruds ap 1000 noja un täs turpinäs vei daias die-viru
liels partizäriu speks no Abbani- nas. Gromiko gan paii^ojis, ka „ne-jas
puses. Nako§ä rita ministru pre- varot atbalstit lieko troksni, ko sa-zidcäxls
pec steidzigi sasauktas aiz- c^oi Grielpjas valdlba.^^'
sardzSbas mindstriju vadltäju ap-1 Pirmdienas vakarä, kad uzliesmoja
^priedes izdeva paidi;iojumu, ka „§o- cii;ias, Qriel0}as valdiba, pec ,JDaily
1^ sakusies jauna iiiväzija Grie^ijä". Mail*Vzii;^äm, sutija ka^aspeku uz
Zis^ojuma bija teikts, ka uzbruceju kauju vietu he vien autoraobilos,
skaits paJielinajies uz 25(K). Valdlbas bet pat lidimaSinäs. Tris speciäläs
pazia;K)juinä bdja teöctSj ka staip uz- j JädmaSinäs turp no Salönikiem deväs
brueoliem gan esot „arzemju ele- ari UN Balkänu komisijas apak§ko-menti",
bet iepriefcSSjä diena iapla- misija. Treädienas nakti §f koimislja
tijuSis vestis par »intemacionalas atgiiezäs Salonikos.
brigäd^" uzbri&umu griej^u valdi- Grielj:ijas valdiba apgalvo, ka par-ba
nosauca par „baumäm". tizänu vidu esot Albänijas pavalst-
Kaujaö turpmäjäs visu laiku. Pec niefcL Daudzi göstekijd esot ari at-
BBC zigiam, ap Konicas piiseitu vien zimiMes, ka viijd ir albät;ii. Griel^u
iass kafujas trefidien jQU piedalijuSäs komönisti arzemes tai pa§ä laikä
2 valdibas ka^aspeka brigädes. Tas draud, ka rietumu lielvalstim buSot
pats räiditajs zi^oja, ka anig^u ka- jäuz^temas sekas, kas radiäoties, ja
^aviriem dots rikojums cii^äs pret j täs nepärtratikäot iejaukSanos Grie-partizäniem
nepiedalfties. Vipi tur jjäjas iekSej5s lietäs.
esot tikai, lai uzturetu miepu vä Albänijas ministyup^ En-kär^
nm. vexts Hodia ieradies Maskavä. Vii;LU
Gri^jas sutnis ASV pdimdien sagaid!jis SrHetu ministrs Molotovs,,
pdefÄ^sija UN Droäibas padomei, lai V!§inskls un cäti ieredi?!. Pirms Iz- 1^ vaJstis vienojuSas izvelet vadi-ta
stekteamBbas karta izskaita Balkä- bra\dc§anas uz Maskavu Albänijas komisiju, kura pärstävetas 5 vai­nu
komisijas ziijiöjumu Griel^ijas Me- premjers atkiäjis Albänijas nacio- Utis, un 4 ^ak^misljas. Visäm komi-tä.
Dd>aites par zia^rojumu ari uzsä- Jiäio sapuld un pazii^ojis, ka valdl- sijäm J^aveic darbs ndz augusto
bai ir ddteumentäriski apliednäjumi beigäm. 1. vai 2. septembri velreiz
tam, ka zinämi anglu un an^rikaijM pas^ pilhsapvdd, lai kcanisiju iz-pärstäfVjiAlbättljä
gatavojoties gäzt plänus apstiprinätu. %di-valsts
valdibu. V i ^ pärm
\m Ahglijai, ka täs nav atzinu5as cijas, Italijas,^^^^^^^^
A^>änijas valdibu. Par rdbefinci-Nesj>ä^^
dentiem vii?§ izteicies, ka Me ir wdäla] P
no vlspärigä antidemokratläcä plä- a p a l ^ ^ ievQeja Dänijas,
na, ar ko angju un amerikät^u reak*p^ancijas, Grie^
cionäri grib izraisit jaunu kapu, ko I^aliJ^s, Hcdandes un Anglijas pär-ieteic
Trumena doktrina". | stävjus. Dzeks vai terauda rQpnieci-
16 VALSTIS PARIZE VIS^OJUSÄS PAR SAIMNIEOSEU SADARBlBU
16 vtUstu konfeffence Parize nosl^usi^ fea otrdle^ vakari. Isis
lietiSlijLäs sarunas konferenoes dalibnieki vieooJviSles par vadlbas komi-siju
ua apakskomlsijäm, kas Jan l im iev§ieias im säkiiS^ M
sagatavotu konkretus pri^SiikmBKis BIropas vaisia sadarbibal ^linmld^
olska laukä on palldzibai, käda täm vajadinga so ASV, Paredsi^ k-strädat
planus iä, M l^brapas valslu saimiiiedba varitoi alvesdot 4 gad»
laika.
Mar^als iestajas
par
ASV aiiietu n^nista MarS^s
piedalljies kongma i^^^^omisi-jas
sade, kur pämmäts Stretoaa
likumprojdcts par m.m DP
ielalSanu SavloK^ ValstXs. Mar-
§als aldnijis likmnimj^ pis-
^emt, DP esot poUtiski beg}i, kas
nevar atgriezti^ vii^u pad«^}tt
pirvalditäs dsimtenls. liksuo^
atbrivo§ot h^m no aharoattvs^
vai nu i8ce)ot, vsd repatrl^im
Ukumproj^ a^MJstot ari kara
ministrs Patezirais, kas atzinis, ka
DP ir ieverojan^ i^fisrslis to vaU
stu saimniedtm atye^ö§anai,
kur tie atrodas tagad. MarSi^ is-teicis
ceribu, ka km^resss p&s^
piei;ienrt ISkvana v€l p i i ^ Ms ^
sijas beigim. ^
Senators Vaxtdeobargstuifrntim
pievienojies vispärijam usska-tam,
ka äai sedji nav p^dlsm
likuma piei^ten^ana. Vi^l ^^^^
,3rezidmts jau piemin§}&s, ^dk ^
steidzama ir likumdoiana DP
jautSjianä, VienpriUgi atz^ M
^vi^iis picsa itru k<mgraa
uzmanfbu, bet viei^arltlfi attts
aii, ka pastiv Melaa MkumdoJOMS
griHIbas, kas dara noMk^ rici^
v€ Sai ^si}§ x^ei^^jmiu.'*
Padomju
virspavelnieks
Austrijas valdTbu
Austrijas väldiba ofidäli pazi!r;i0'
jusi, ka saa;iemusi bridinäjumu nol pg^ Berominsteras radio ziijiäm, 1 bas apak^omlsijä — Francijas,
Padomju Savienibas, ka Austrijas apcietinäto skaits Grieljdjä pedejäs Anglijas, Luksemburgas un Norv§^-
nojlgumu ar ASV par 100 milj. <io- Lji^j^gg pjeandzis uz 7000. ASV är- Jaus pärstävjus, transporta apakSko-laxu
aizdevumu „nevar uzskatit par ministrs Mar§als esot paskaid- niisijä — Anglijas, Prandjas, Be}-
likumigu vai saistigu padomju virs- ^^^^^ apcietinäSanas uzskatä- äijas, Norve&ias, Portugales, Sveices
pavelniecfbai Austrijä". Valsts kanc- p^j. iekäeju grieljiu lietu. ^ Turcijas pärstävjus, degvielu un
leis Figls paskaidrojis, ka valdiba Daiädi raiditäji un zinu a^nturas enerjijas apakSkoni^jä — An^ijös,
nosutijusi atbildes notu padomju h^jpiatija vestis, ka ASV flote, kas Francijas, Austrijas, Bejfeijas, Däni-virspay
§lniekam Ausitrijä gen. Ku- viesojas Vidusjörä, do§oties uz Grie- i^s, Grie^Ljas, Italijas, Zvicdrijas un
rasovam, bet paäu atbildes tekstu K^j^ ikleijiem. Flotes ministrs Fo- Sveices pärstävjus. Nolemts, ka at-nav
izpaudis. restals paskaidrojis, ka tas nenotik- sevi5]j:os gadijumos, ja käda komisija
Pec UP ziijiäm, Padomju Savieni- g^^^ ^Jz Grieljijas udei^iem drikstetu apspriei jautäjumu, kas kaut kä
bas pax>tests iesniegts Austrijas vai- ^Q^^ vienigi tä flotes daja, kas pa- ipa§i skap vienu zinämu väisti, tad
dä)ai tikai pec tam, kad lidzigs pro- g^ävigi uzturas Vidusjuaras austrumu pieaicinäs ari §is valsts pärstävjus.
tests jau pagäjuSä nedejä iesniegte Diskusijäs Turdjas pärstävis pie-sabiedroto
padomei Austrijä. _ Pro- ^ ^^^^ Atenäs atgriezies Grie- prasija, lai valdibas komidjä butu
testa knevi parmetot amenkai;^lem, j^y^g komunistu lideris Cachariadess, pärstävetas ari Austrumeiropas vai-ka
tie ar savu aizdevumu notelku- mene§us bija stis. PriekSlikumam tunt pievieno-miem
gnbot „zi;iaugt" austrieäus noslepies. Vi3?5 komunistu laikrak- jäs ari Grieljija. Da2u dtu valstu
un kontrolet visu Austrijas rupme- ievietojis rakstu, kura atkläti pärstävji uzskatija to par polltisku
cibu,, leskaitot to, kas atrodas pa- ^^^^ atäl^läanos no visäm parti- gäjienu, dti izteicäs, ka vadibas ko-domju
jCÄlä. kas nav komunistiem draudzi- misija nedrikst but päräk liela. Pec
„New York Herald Trjbune ko- ^ piebilst: „Istembä §i atfiijir- pärrunäm Turcija un Griel^ja savus
reapondents VIne raksta, ka augusts, j ^ - ^ ^^^g reälizeties tikai tad, kad priekälikumus atsauca. Vairäkas no
d<nnajams, ^^iSot vi^tiskal^s QJ^^JJ.^^^ ^^^.j^ apgabali im briva mazäkajäm valstim, pec „New York
menesis, kadu Auslrija pi^ivojua ^aj^fb^- NYHT, DM, BBC Herald Tribune** zh^iäm, izrädija Uelu
kops 1988. gadamarta, kad to pie--
vienoja VäcijaL Sagaida, ka Austri-ju
näkoSä menes! piemekles plaSi
kcmitmistu organiizeti strelki un bada
demonsträcijas, tai pat laikä esot
sagaidäms ari, ka pastiprinäsies
spiediens pie Dienvidslavijas robe-ias,
kur dienvidslavi pdeprasa da-ius
Austrijas apgabalus, 1 l^lnu piemeklejis jauns milzu
,J)aily Mail" zi3?o, ka Austrijasi Dzeltenäs upes pludu del bez
val^a apsveroft Jaunu valutas de- pajuirttes paHkuSi 20 milj. cilveku. 2
valvfidju, lai noverstu arvien pieau- . g . j ^ ^ ^ ^^^^^^^
Pludos aiziet bojä 2 miljoni
cilveku
go§o sftarpibu starp algäm un ce-näm.
Dzlv^s därdzlba ped§jos me- ilgstot;, Ifinas valdiba nolemusi iz-neSos
vairojudes tik strauji, ka Mu<i"^ät vispärigu mobilizäciju.
gträdz^dEos radies liels nemiers.
NYHT
Vai Irana aedos
naftu Krievijai ?
Nav sagaidäms, ka Iranas parla-nients,
kas säk jauno sedju ceturt-
^en, piekritis naftas koncesiju pie-äljir
§anai Krievijai, ziijo ,JDaily
Mair* spedälkorespondents. Nesenais
Maskavas noligums, ko izsträdäja , ,
Molotovs un Iranas premjers Gva- ASV zinätnieki paskaidro, ka, neiz-vams
Sultanedis, pat neesot sagata-1 veidojot iespaidigu starptautisku
vots iesniegsanai parlamentä. Svari-gäkie
jautäjumi, par ko parlamentä
sesijä runäSot, buSot iespejas uzlabot
valsts saimniecibu ar ASV aizdevu­mu
palidzibu. Valdiba §ai virzienä
,J>aily Mail" zii?o, ka Ifinas valdi­ba
iesniegusi ja\m\is protestus Pa­domju
Savienibai un Ärejai Mongo-lijai,
Heprasits, lai Ärejäs Mongo-lijas
^)acus nekavejoties atsauc no
Sii^angas provinces. Padomju Sa­vienibai
pärmests, ka täs MdmaSinas
esot atbalstlju§as mongo}u sp3ais.
ASV ZINÄTNIEKI BAIDAS NO
ATOMBUMBU KAILLA
PrdjSesors Alberts Einsteins un citi
atomener^jas kontroli, ap 1955. g.
iespejams atombumbu kar§. Zinät­nieki
domä, ka tas nozimetu pasau-les
dvllizäcijas galu. Amerikäiju
tautai, pec profesora ElnSteina uz-skatiem,
jäbut aktiväkai cinitäjai
par atomener^jas uzkrä§anu tikai
pasaules labkläjibas celSanai, ai^a-vejot
javma kara izcdSanos.
mo DOLAEU PAR JLIDOJOSO
5000 dolaru par vienu „lidojo§o
S^vV izsolijud käda FUadelfljas
trauku firma, lai ari turpmäk va-retu
saukties par firmu ar „vislie-läko
trauku izveli". Misti^ä ,41^iv-ju"
lietä vei joprojäm nav galigi
noskaidrota; vieni turpina dot reä-lus
parädflias aprakstus, otri visu
lietu noraida fantazijas pasaule.
Neaizmirstiet atjaunot Latvijas
SSlJfsita^^v^Älabonementu näkoäiem menesiem
aizdevumu SO milj. ddaru a|«nerä. I . -y
DM Jaunos abonesanas notefkunnus skat. 6. Ipp.
veleSanos. tikt pSsstamtas h
Skandinävu grupa piepraslja vietu
vadibas kcmiisijä, kur Norv§gija ari
ieveieta. ItaMja v§l§jis, l^i rada
iI^Su apak^omidju em^idjas un
darba sp€ka jautSjumiem. Kad to
evSl§ja vadibas komi8ijä,vii>a to-mer
no 9is praslbas attdcaaJaunäs
Änghi un krievu
tirdzniedbas
sarunas fomer
odiganizädjas Ipenerälsdcretärs bOs
Frandjas äxiietu mlnistrijas pärstä­vis
Klocb Serels.
Komidjas jau uzsäkuSas darbu.
Sasiädlta sika aptaujas lapa visSm
täm Eiropas valsttim, kas grib ar d-tsmn
sadarboties. Aidnajums sniegt
zii^as nosutits ari Vädjas padmiju
j^slas vir^E>avelniekam.
ASV stari^ikä notiek dzlvas par-runas
par to, kä iztureties pret Val­stim,
kas atte&uSäs Pariz<is konfe-renoe
piedallties. Ropublikäijitu pär­stävis
kongresa aizdevumu kofldsijä
paziQOjis, ka ierosinäs likumu, lai
aizMegtU pieSlpbt kreditus Padon^
Savienibai un valstim, kas tai tuvas.
Par tädäm vii;^ uzskatot vtisas täs
valstis, kas nav piedalljuSäs Parizes
konference.
Tirdznieclbas ministrs Herimens
turpretim pa^^drojis, ka ASV ari
turpmäk centi§otiespiesai5rtit Mar­jala
plänamvisas mazäs valstis.
Zumälistu jautäjumam, vad ASV at-teikdes
sniegt palidzibu täm val­stim,
kas noraidijuSas ielugumn pie­dallties
kcmference, Herlmcois atbli-dijis
ar noteiktu — ne. ASV jopro­jäm
budot gatavas pärruniit ari §o
valstu vajadzibas. Ari Harolds Sta-sens,
ko uzdmta par republikä^u
kandidätu näkamä prezidenta v§l§-
äanäm, pieprasijis, lai ASV neuz-griei
muguru mazäkajäm valstim,
kas, pec v i ^ domäm, ,,negTib no
ASV noversties, bet darijuias to tä-pec,
ka pa§reizejos apstäk]os nevar
versties pret B;rieviju".
PaSä Parize Melas pärrunas izrai-sijis
apstäklis, ka konferences laikä
Italijas delegidjas vadltäju ärlletu
ministru gräfu Sforcu ai;)mekl§jis
padomju vestnieks Parize Bogomo^
lovs. Nav gan zinäms, par ko abi
runäjuSi. Italijas komunistu partijas
ienerälsekretärs Toliati tai laikä Pa-dujä
teicis, ka „ltalija nedilkst tur-pinät
zäbaku spodrinätäju ärpoli-tiku".
NYHT, BBC
Vacu stradnieki suta
pariikas sainlsus no
Padomju Savienibas
Berlines radiofons ni^o, ka B«*li-ne
sai;iemti 45 sainiSi ar pfiirtlku no
Padomju v Savienibas. „Taeglidie
Rundschau", kas ir padomiJu jöslas
laikraksts, paskaidro, ka salnidus
sutot väcu kvalffiCetie strädnidd,
kas tagad strädä Padomju Savieni-bä.
Lidz §im Berline esot pienäkuM
pavisam 2500 §ädu sainiSu, kuros
esot kafija, kakao, Sokolade, tejay
olu pulveris, ananasi, e|la un tekstil-preces.
\
iurpinajas
Anglij£^ §r$}§s (tisdz&i^Qi^ mi­nistrs
VUeons, kas mMaskavi^ Ie­radies
Londonä, paskaidrojis, ka d-
^as par ang|u - kricijvu tirdzniaci^
sarunu pirtraukSditt bi]u§as pari^»
ras. Sarunas vei turpinijotiea un
esot paredzams, ka tis vk §oned§|
nobeigdes sekmigi. Eaot paredzaxns,
ka Padomju Savienlba p&ndc» Aaig-
Ujai 6 ndlj. tonnu labibas 4 gdhi
la&ä, sakot ar 19^ gadu, kä ari
lidu daudzumu kokmateriSäu, bas
AngUjai va|adzigi namu oeliiai^
PRra^ALBOTOLA KVmUBA äm.
S^i»^ amarikä^u bmj&mt M
acis duras daudde kräsainie tsa/
kräSi^e dudinäjtmd. le^jan^ ka
Viena §o dudinäjumu kategosQa
turfxnäk izzudis no anierikä^u 2ur^
näMem: alkobolisko dzörienu rddif*
mas. Amerikäi^^ pretallcoboli]^ 169^
dnäjuäi aidiegt jebkäda veida ai-kohoiisku
dzerienu rdd&me§amL
Sevidllli saSutuSi vi]>i^par tiem de§-
rienu firmu shidinäjumiem, kur kri-sainos
fdtouzi^§mum<xs rädlti ladM
rakstnidd, vdkalnidd, mfiksMnidri,
kas vid lieto ,,N. N. markas veoo,
labo vi^ju". Sada alkobola Irddä-ma
esot aznerikäi^EU taulaa ksuB^
DM
» • • •
URÄNU PÄRDOT NAV äSZUE&SB
Pieci väde§i m$ftinäju§l pärdot
se§us stiei^us urana par 125.0(K) mar-käm
gabalä. Vii^ nodo6 amariki-i^
u militärai tiesai/par ndegilu ri-ko
§ano8 ar kara materiiMem. Tloi^
vilaus tomer attaisnojusL Tiasaeda
atdnis, ka uräns elementara formi
nav uz^atltes par kara materialu,
jo par i^prägstviehi tas k]ust tikai
pec ]oti sarei^äm manipulädjäm,
kas pie tam v3 slepenas. Bez tam
neesot täda Mkiunaj kas dzMegtu vä-deäiem
turet uränu savä ipaiSumä, un
ari tä pärdoSana nav uzskatama par
nelegälu ricS>u.
UZ mjiS M>LAUPITS
Berline nolaupits kristigi desxio-kratidnas
Cmijas sekretizs Noss, zb^
„Suxiday Times** kore^Kmdaiits. Na­sa
auto apturejudas divas dtas md- V
äinas bez numuru pläksnem, izte-kud
civlldrebes terpudes viried un
ierävud Nosu Viena no maStnämT
NEV^JiS SEDET LABAJA
PUSE
Savu d^täta kredu Dienvidvir-tembergas
demokratidcäs tautas par-tijas
vaditajs parlamentä novletojis
zäles vidus ejä, jo vu^ partija atfed-kudes
iei^emt ieräditäs vietaslabajä
puse, täde} ka tä neesot labai^ww
partija. Pärejie frakdjas loce^l ie-jaukudes
pid^likä.
«S