1947-04-02-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
/ 4ts/ho7ized by — Lizenz -r txddSaiias^ at]aaja: ICD* OMBa :: Atbildigals redak* tors *- Editor in-Chief: KärUt Rabäcs, yietnieks: Aleksandrs tiepä, redakcU Jas sekretäm Mak/is Cull-tis; reiiktori: Andrejs Rii* dzis (Mincheiiih Harljs Min-denbergs (Esilngenä). Ar* nolds Smits (sports). Zignrds Bärdä 'techniskais lekärto-jltiibs) LATVIAN, NEWSPAPER Nr, 25 (32) Tresdien, 1947. g. 2. IV. VsAh otroienSs o@ piekidie-nSs :r icddvtjs: Ba^iri^ apfabala mvieSu Homitejas mdevmni LatvieSu presei darbloJeki! gadarbf^ kopa:: R>dskclja; Ganzburg/D. fiQ?- gemi' te7 • Landmaon - Fl* t« t n : : Moted by S e l i ^« Volksblait Gflozborg/Do^, Bdrgerm.» Landmaon-Pt' Ir. Metleots > Oireolatloii: 1 MINISTRU APSPRIEDES Sakot ar 31. martu^ ärlietu ministrupad^ tikai par diviem jautäjumiem: par Yäcijas saimniedskoapvienoS^^^ reparäcijäm un par Yäcijas saimniecisko uzbuvi n^^ Tas nolemts pee ärlietu ministra Marsala pieprasijuma nekavet laiku ar diskusijäm par mazäk svarigiem jautäjumiem. Pagäju§ä nedeja, ko „Nev York Herald Tribune" nosauc par „nepro-duktivu tre§o nede}u", ärlietu mi-nistri vienpjäs par darba kärtlbu. Apspriedes, kas säkäs pirmdien, pec tä paäa laikräksta atzinuma, bus tadas, kas „pälaidis visus kalj:us no maisa."" It sevi^^i tas esot sakams pair saimniecibas jautäjuniiem, kur dömstarpibas lidz §im bijuSas vislie-läkäg. Ari DENA zii;io, ka tuväkäs tris öetras dienas uzskatämas par iz- Syrigäm konferences liktenim. Ame-rikäi; iu laikraksts Sai sakaribä no JaUna piemin zilfejumus par iespeja-xtio konfererices ilgumu. FranCi do-mäjot, ka tä varetu v§l turpinäties visu aprilij dazi amerikäi^i minot 15. öprili par pedejo termii;iu. Maräals gan tie§i par §ädiem termipiem ne-esot runäjis, bet esot vienigais ärlietu ministrs, kas skaidriem vär^ diem pateicls, ka paliks Maskavä tikai' tik iigi; kamer bus ceribas • uz panäkumiem sarunäs — un ne ilgäk. Vii?5 jau iepriekSejäs apspriedes esot parädljis nepacietibu par leno saru-nu gaitu. „Neue Zeitung" ziijio, ka amerikä- 1^, lai atspekotii kriqyu nodpmu pi^ppasit. tiesibas TunSt. lidz Riiras jäulijiimä, paSlaik izsträdäjot plänu par :SilQzi|as;> nlpnieclbas apg?ibala paktauSanti starptauti^kai kontrolei. So plänu, paredzams, iesniegäot kon-ferencei Sai nedejä. Plans esot an netieSa opozicija Oderas - Neisas robezas atiiSanai starp Poliju un Väciju, Silezijas apgabals esot sva-rigs visas Yäcijas saimniecibai uin, ja krievi veletos piedalities Ruras apsaimtiiekoäanä, tad tiem butu jä-atzist arl Silezijas internacionälize- §ana. Pagäjuää, nedejä npsleguääs ari Icoordinäcijas komisijas apspriedes par DP jautäjmnu. Tä ka komisi ja nav varejusi panäkt vieno§änos, tad nolemts, ka katra delegäcija ieöniegs savus uzskatus ministru pädomei, Pedejä apspriede turpinäja ap-spriest padomju priekälxkumu nodro-^ §inat DP rietumu joslu nortietnes pret sais nometnes valdogo elementu patvarrbäm, ^ Padomju Savieöiba, kä zinäms, pieprasija nekavejoties, lik-videt visas komitejas, centrus un ci* tas DPorganizäcijas rietumu josläs. Pret priekälikumu versäs ne Vien amerikä^u uh angju pär^ävji, bet tos atbalstija ari franöi. Viäinskis iesniedzis komisijai vairäkas vestu-les, ko esot rakstijuSi no „Dl* no-metnem izbeguäi" padomju pilsopi, kas visi veloties atgriezties, bet no-metnes pakjaiiti vajääanai un drau-dierii. Qenerälis Klejs ierosinäja §0 jautäjumu nodot izmekl^änai IRp, bet ViSinskis atbildeja, ka 5i problema neietilpstot IRO kompe*- tences. PranCu pärstävis atbalstija padomju priekälikumu militärä ap-sardzibä izdot „kafa noziedzniekus", kas atrodas §ais nometnes, attieci-gäp valstim,: AngU un amerikäij^i piekrita priek§likumam ar priekS-notdkiunu, ka pirms ,^ka|:^ nori^ niektl izdo§ana^" to vaina j$pierlcla ar pietiekamieci. pieradljuttiie^^ V i - Siilskis ..täläk ierosinäja, ka liekädus izdeviönus par 6P uztureSanu Vaö?s nedrlkat uzkraut väcieäiem vai sa-biedfotiem. Pirejo tris valotu par-stävji patureja sev tiesibas paiiem izlemt äo jautäjumu* . Sestdien Maskavä uzsäktas sarunäs par angju^krievu pakta reviziju, Maskavä ieradies ari republikä^u kandidäts ASV prezidenta veleäa-näm näköjä gadä Harolds Stäsens. Vii;i§ apskatijis Maskavas fabrikas un izteicis veleSanos satikt Stajinu un Molotovu. DENA, NYHT, NZ Späi^as kortess pec Franko dek-laräcijas pie^emis likumprojektu» kas pSrvers Späniju par „tradicio-nälu Aonardiiju". Frankö izsludi-nats par välsts augstäko vadoni. Yi-ijiu atbalstis valsts padome un^ir-mais kardinälis. Franko kopäar diviem ministriem Udma§inä d^vies uz Lpndonu. DENA J^o, ka Londonä ieradiäoties ari spä^u trimdas valdibas ministru ASV kongresa komisija QtiTst komunistus par piekto kolonnu^ ASV kongresa komisija „pr?tame-rikäniskas ricibas izmeklesanai" publicejusi zii;iojumu, kas pec komisijas priekgseka izteicieniem „neap- 5aubämi pieräda, ka komunistu par-tijä musu zem§ ir piektä kolonna". Pa§ä zii^ojumä teikts: „Mums jäat-zlst, ka; komunisipis ir visu pasauli aptvepoSa revolucionära kustiba, ko vada sve§as valsts valdiba." Zii>o-jumä bez tam ietverti 92 rikojumi komunistu partijai, kas iepriekäejös .apgalvojumUs apliecinot. Pret. komunistu partijas slei&nu nostäjies amdbiedribu apvieriibäs prezidents, kas paskaidrojis, ka läds likums vienigi nostiprinätu koiiti-nisma ideolo^ju. Daudzinätais ASV oglraCu arod-biedribas prezidents Ljuiss, kam so-du par ieprieksejä streika r&oäanu uesen apstiprinäjusi ari augstak,ä tiesa, uzaicinä.iis oglraöus säkt jaunu streiku no 1. lidz 6. aprilim, lai ap-liecinatu simpatijas tiem oglraöiem, kas nessn kjuvusi par upufiem kädä raktuvju nelaime. Nelaime, pec ^uisa domam, esot notikusi iekslie-tu ministra Kruga vainas de^. Ljuiss Dieprasa Kruga demisiju. DENA, NYHT rlkojama Ansa Berzi^a z!mejums KAS NOVELS MUMS AKMENI ? Minchene 81. martä notika LCK amerikäi^u Joslas delegäcijaa 8§dö LCK vjcepriek§se2a A. Reina vadlbä, Pärrunäja Baltijas tautu kppäjäs pärstävibas radiSanu, pie USFET un UNRRAs joslas galvenäs mitnes, GK informäeijas biroja iekärtoSanu, CK i;v)V3etnes jautäjumu un :darbalietas, Bez tam kopigä lasijumä pie^iema tautzinätniskäs padomes "darbiBas noteikumus. Nolema aicihät tautien sus Qimenes dienas sar0co§anai 11. maijä. Vai darba vares an no apsvers lJU Griöljijas lietä KUR PALIKUSI DIENYipSLAYIJAS FÄRTIKA? — TURCIJA FiUlKÄRTOS ARMIJU 1 Senätors Yandenbergs pazi^ojis, ka ASY senäts säks apspriest Tru^ mena priekSlikumu par palidzibu Griel^ijai 7. aprili. Tai ^asä iaikä ASV un citur turpinäs |oii dzlvas diskusijas par palfdzibas sniegsanu Grle- J^ijai un Turcijai. Amerikäi^iu politi]|j:u domas daläs tai zii^ä, ka dazi no-teikti ir par tiesu un ätru palidzibuv kainer daudzi ci reizäk butu jauiäjama biemsanu nodot UN. prezidents Rudolfo^iOpiss. Trimdas valdibas zi^u afeentura jau pagäjUs nedSJä ziijLOja, ka Franko noleraiis radit sindikälistisku väisti, lidzii^u tai, kadu nodibiriäjaMusolini. „New York Herald Tribune" le-priekS ziijioja, ka, saska^ä ar dekre-tu, gadijumä, ja Franko zaudetu va-ru, to; pän;iemtu 20 viru troi;ia padome. Troi;ia padomes pirmais uzde-yums butu pärbauditdinastijas tiesibas uz troni resp. pedejä Spänijas karaJa dela un troi;ia pretendenta Dona Huana tiesibas. „Evefting Standard" raksta, ka; pec spänu itio-nardiistu domäm, Dons Huans jau tuväkajos mene§os pän^ems vaLjts lietu kärto§anu, jo ari merenais krei-sais späms izteicis gatavibu zinämos apstaklos piedalities monardiijas at-jaunpSanä. Dons Huans esot gatavs panakt vieno§anos »r visiem mere-ni^ m elementiem pirms pän;iem Spänijas troni, bet ari paskaidrojis, ka vii;i§ nepiekritiäot moriarchijas at-jauno §anai> ja Franko turpmäkajä valdibä patureSot kadu posteni. Reuters ziijo, ka dazädäs Spänijas pilsetäs notikusas späijiu anardiistu apcietinäsanas pec to nesenä pa-skaidrojuma, ka virii gatavi sadarbo-ties ar monardiistiem pret Franlco. Stutgartes radio zi^oja, ka Vaiensijä apcietinäti slepenas politiskas orga-nizäcijas vaditäji. Örganizäcijai bi-jusi räidämstacija un sava spiestu- Ve. No Madrides izraiditi divi fran-öu laikrakstu pärstävji, par ko Francija iesniegusi protestu. ASV ärlietu ministrija atsauca iurnäla „Newsweek" zixtu, it kä ASV säkiSot jaunu virzienu Spänijas politikä, at-atbalstot aktivi visus antifalangistus un antikonhunistus Spänijä, lai tä aizkavetu pilsoi;iu kara izcel§anos un kömuiiistiskäs iekärtas radisanu. ASV savu jau agräk UN deklareto viedokM Spänijas jautäjumä nedömä-iot H ^ i Ä DENA, NYHl!' Vienigi biju§ais financu ministrs VoUess krasi nostäjies pret Trumena plänu. Bijusais prezidents Huvers ieteicis Trumena plänu un piebildis, ka chaosu un postu- Griekijä „varetu noverst viens- vienlgs virs — proti, Stajins", kura vara butu pärtraukt nedroäibu Griekijä. Ukrainu terroristi p nogalinäjusi Polijas kara ministra vietnieku Polijas valdiba oficiäll pazinojusi, ka ukrainu terroristi 26. martä no-galinäjuM Polijas kapa ministra vie-taä izpilditäju ieneräli Svirdzevski. BBG pec DENAs informäeijas zi^o, ka Polijas valdiba täpec nolemusi säkt militäras operäcijas pret ukrai^ ijiu pagrides darbiniekiem. Maskavas radiofons päpildus zipojis, ka ukraiiiiu fasisti nogalinäjuäi Svir-dzevski Sanokas' tuvumä ap 80 km no Krakovas. DENA ari zipo, ka Helsinkos pa-gäju §ä piektdienä säkusies präva pret 22 somu §täba virsniekiem, ku-rus apsudz par ,,slepenas armijas organizesanu Padomju Savienibas äpkaroSanai." Sai armijai esot vaja-dzejis 5äkt rikoties, ja izceltos kar§ starp Padomju Savienibu un rietumu valstim. , Apsudzeto vidii ir ar! bi-jusie somu ^enerälstäba prieksnieki Aksels Airo un Einars Makiens. Ap-sudzibas rakstä teikts, ka slepenäs armijas vaditäji bij a§i virspavelnie-cibas operäciju dalas virsnieki. Ar-mija nodibinäta jau 1941. g. sep-tembri, öetras dienas pirms Somija parakstijusi pamiera noteikumus. Bez 22 apsudzetiem, kas jau nodoti tiesai, vair^ki citi esot izmeklesanas apdetinäjumä. Kops pamiera pa-rakstiäanas pavisam apcietinätas 5000 personas, Lieläkä dala gan driz atkal atbrivota. DENA Pec apspriedes ar Trumenu ASV pärstävis UN Ostins ruhäja par pa-lidzibas jautäjumu prosibas padome. Vi^i uzaicihäjis UN atzit ame-rikäi^ u palidzibu iin paäai spert ie-darbigus so^us, lai pasargätu jebku-ru citu väisti no uzbrukuma drau-diem. Gromiko me^näjis aizkavet Ostina deklaräciju un paskaidrojis, ka Ms esot glu2i jauns jautäjums, kas neietilpst vecajä stridä par Grie-kiju. Ostins savä runä uzsyeris, ka ASV esot ,,sevi§ka un neatliekamä interese" par iedarbigu ricibu ap-draudetos apgabalos, un aiciiiäja UN izsträdät ilgtermi^a palidzibas prog-rammu. ASV nedomäjot versties pret UN. Balkänos esot nepiecie- §ams radit robezu droiibas sistemu. Gromiko pec Ostina runas paskaid^ rojis, ka uzskata amerikäijLU deklaräciju par ,,svarigu jautäjumu"; Vi2;is to izstudesot un paziijioSot savu vie-dokli näko§ä Dro§ibas padomes sede 7. aprili.T>y-:^v;^-.--/ : Dierividslavijas sutnis VaSingtonä, pec BBC zi^äm, ludzis ASV valdibu grozit lemumu nesutit Diehyidslavi^ jai labibu. Dienvidslavija lugusi ari Angliju atbalstit to ar pärtiku, Esot tpmer sagaidäms, ka ari Anglija lu-gumu noraida. Vei nesen Dienvid-slavijai esot bijis pietiekaml daudz pärtikas un tä piedäväjusi ärzemju tirgum ciikas, sviestu un putnus. Vispäreia pärtikas normu samazinä- §ana säkusies tikai^6. martä. „New York Herald Tribune" zii^o no Ankaras, ka Turcijas valdiba ap-spriez jautäjumu par. 1 miij.. viru lieläs turku armijas dajeju demobi-lizäciju, ja ASV pieiiemtu Trumena palidzibas plänu. Turki gatavojas ar amerikä^u naudu izveidpt ce^u un dzelzceju tlklu lidz tädam. stä-voklim, lai neliela, bet Jo ti kustig^ arraija varetu robezu aizsardzlbai aizstät tagadejos lielos, bet gandrlz nekustlgos gamizonus.Tagadejäs'armijas derhobilizesana \ärkärtigi at-vieglotu Turcijas saimniecisko stä-vökli, jo aprekinäts, ka paslaik piektä dala visu darba spejigo viru e^ot armijä.. . DENA, NYHT, NZ EsHngenas latvleäu nometni 31. martä apmekleja Starpvaldibu begju komitejas pärstävji un le-pazinäs ar nometnes darbnicäm, skoläm un slLmnicu. Kolötiljäs veeäkajam K. Kalnii;iam pafstävjl» izteica atzinibu par latvieSu cen« tibu darbä un informeja, ka visä drizumä katru m§nesi uz "Angliju pärvedis 15.000 Baltijas DP. Vis-pirms pärvieto§ot latvieäus, igau-i; ius un lietuvieäus no angju joslas un tad darbä uz Angliju vare- §ot dpties ari baltieSi no ameri-kä^ u joslas. Starpvaldibu begJu komitejas biro^os par sakarnie-kiem paredzets pieaicinät ari Baltijas tautu pärstävis. Eslingenä un Minchene saka^eki oaredzetl latvie§i, Regensburgä IJetuvletis un Hesenes apgabalä i^auiju t>ät-^ stävis. Sakarnieku uzdeviims bäs panakt cie§u sadarbibu ar St4tp-valdibu bSglu komiteju., Starpvaldibu V bggt"'*^ komitejJ^ pieprasijusi ;&rf latvie§u mfedipl-nisko personäluy kas pavadis pii*- mo polu transportu ho Yäcijas uz Braziliiu. Pieprasitsl ärsts, . 1 zelsirdigä mäsä un 6 slimnieku kopejas. Virtembergas -^Badenes apgabala komitejä jau re^istreju-sies daudzi tälä brauciena reflek-tanti. Pavadoijiem dös briyu ce|U turp^un atpakal, angädi iin a l ^ ' ärzemju valiitä. Izbräukäana pä-redzeta maijä, atgrieSanäs Väcijä ä vai augustä. . H. M. UNRRAs personäla skaitu Väcijä ar 15. aprili samazinäs no 3000 lidz 1034 personäm, — paiihöjis UNRRAs DP nozares galvenais ätäbs Pariz^. samazinätais skaits atbllstot tam, aprekinäts par nepiecieiamu jaunäs IRQ darbam, ku^al galvenais uzdevums bus 728.000 DP ap-rupe Eiropas un Tälo austrimu tio-metnes. UNRRAs |eneräldirektörs ^eherälmajors Rukss ieradies Londonä, lai no turlenes jsäktu UNRRAs nodalu apskates braMenu • jia Eiro-pu. Rukss domäapmeki§t visäs val-stis, kur UTiTRRA därbojas, ieskäitot Krieviju un Ukrainu, AP ziipp no Heidelbergas, ka generi^ Ruksa uzdevumä visäs amerlka^u joslas DP nometnes i z l i k s p l^ ar uzaicinäjumiem atgriezties katram savä dzimtenS un „säkt Jaunu dzivi". Plakäti bö§ot poju, krle-vu, dienvidslavu un väcu valodä. Plakätos buSot ari atzfme, ka lis uz-mudinäjums nav sapn-^tams k§ pa-vele un repatriäcija hotiek brfvpra- .tigi^:^::^-^--'v-^:::^^ Märta pedejäs diehäs Frankfurte bij a jäierodas IRQ • -sagatavoSanas komisijas sekretäram' Altmeieram. Frankfurte ari paredzetas vairäkas apspriedes par DP iecejoianu no Väcijas un Austrijas, sarunäs pieda-loties Starpvaldibu begJu komisijas direktoram seram Emersonam, komitejas joslu pärstäyjiem un änfi^rikä-nu un ang|u militäro valdibu pär-stävjiem. Kopenbagena Pasaiues bazriicu padomes sanaksme- jimeri-känu pärstävis Dr. Barstovs izteicies, ka ASV esot gatava uztiemt 400.000 Eiropas beglu. ÄSV lidzdalibu IRO äpstiprinäjis ari senäts, zii?o Reuters. / -^ : •f
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-04-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470402 |
Description
Title | 1947-04-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | / 4ts/ho7ized by — Lizenz -r txddSaiias^ at]aaja: ICD* OMBa :: Atbildigals redak* tors *- Editor in-Chief: KärUt Rabäcs, yietnieks: Aleksandrs tiepä, redakcU Jas sekretäm Mak/is Cull-tis; reiiktori: Andrejs Rii* dzis (Mincheiiih Harljs Min-denbergs (Esilngenä). Ar* nolds Smits (sports). Zignrds Bärdä 'techniskais lekärto-jltiibs) LATVIAN, NEWSPAPER Nr, 25 (32) Tresdien, 1947. g. 2. IV. VsAh otroienSs o@ piekidie-nSs :r icddvtjs: Ba^iri^ apfabala mvieSu Homitejas mdevmni LatvieSu presei darbloJeki! gadarbf^ kopa:: R>dskclja; Ganzburg/D. fiQ?- gemi' te7 • Landmaon - Fl* t« t n : : Moted by S e l i ^« Volksblait Gflozborg/Do^, Bdrgerm.» Landmaon-Pt' Ir. Metleots > Oireolatloii: 1 MINISTRU APSPRIEDES Sakot ar 31. martu^ ärlietu ministrupad^ tikai par diviem jautäjumiem: par Yäcijas saimniedskoapvienoS^^^ reparäcijäm un par Yäcijas saimniecisko uzbuvi n^^ Tas nolemts pee ärlietu ministra Marsala pieprasijuma nekavet laiku ar diskusijäm par mazäk svarigiem jautäjumiem. Pagäju§ä nedeja, ko „Nev York Herald Tribune" nosauc par „nepro-duktivu tre§o nede}u", ärlietu mi-nistri vienpjäs par darba kärtlbu. Apspriedes, kas säkäs pirmdien, pec tä paäa laikräksta atzinuma, bus tadas, kas „pälaidis visus kalj:us no maisa."" It sevi^^i tas esot sakams pair saimniecibas jautäjuniiem, kur dömstarpibas lidz §im bijuSas vislie-läkäg. Ari DENA zii;io, ka tuväkäs tris öetras dienas uzskatämas par iz- Syrigäm konferences liktenim. Ame-rikäi; iu laikraksts Sai sakaribä no JaUna piemin zilfejumus par iespeja-xtio konfererices ilgumu. FranCi do-mäjot, ka tä varetu v§l turpinäties visu aprilij dazi amerikäi^i minot 15. öprili par pedejo termii;iu. Maräals gan tie§i par §ädiem termipiem ne-esot runäjis, bet esot vienigais ärlietu ministrs, kas skaidriem vär^ diem pateicls, ka paliks Maskavä tikai' tik iigi; kamer bus ceribas • uz panäkumiem sarunäs — un ne ilgäk. Vii?5 jau iepriekSejäs apspriedes esot parädljis nepacietibu par leno saru-nu gaitu. „Neue Zeitung" ziijio, ka amerikä- 1^, lai atspekotii kriqyu nodpmu pi^ppasit. tiesibas TunSt. lidz Riiras jäulijiimä, paSlaik izsträdäjot plänu par :SilQzi|as;> nlpnieclbas apg?ibala paktauSanti starptauti^kai kontrolei. So plänu, paredzams, iesniegäot kon-ferencei Sai nedejä. Plans esot an netieSa opozicija Oderas - Neisas robezas atiiSanai starp Poliju un Väciju, Silezijas apgabals esot sva-rigs visas Yäcijas saimniecibai uin, ja krievi veletos piedalities Ruras apsaimtiiekoäanä, tad tiem butu jä-atzist arl Silezijas internacionälize- §ana. Pagäjuää, nedejä npsleguääs ari Icoordinäcijas komisijas apspriedes par DP jautäjmnu. Tä ka komisi ja nav varejusi panäkt vieno§änos, tad nolemts, ka katra delegäcija ieöniegs savus uzskatus ministru pädomei, Pedejä apspriede turpinäja ap-spriest padomju priekälxkumu nodro-^ §inat DP rietumu joslu nortietnes pret sais nometnes valdogo elementu patvarrbäm, ^ Padomju Savieöiba, kä zinäms, pieprasija nekavejoties, lik-videt visas komitejas, centrus un ci* tas DPorganizäcijas rietumu josläs. Pret priekälikumu versäs ne Vien amerikä^u uh angju pär^ävji, bet tos atbalstija ari franöi. Viäinskis iesniedzis komisijai vairäkas vestu-les, ko esot rakstijuSi no „Dl* no-metnem izbeguäi" padomju pilsopi, kas visi veloties atgriezties, bet no-metnes pakjaiiti vajääanai un drau-dierii. Qenerälis Klejs ierosinäja §0 jautäjumu nodot izmekl^änai IRp, bet ViSinskis atbildeja, ka 5i problema neietilpstot IRO kompe*- tences. PranCu pärstävis atbalstija padomju priekälikumu militärä ap-sardzibä izdot „kafa noziedzniekus", kas atrodas §ais nometnes, attieci-gäp valstim,: AngU un amerikäij^i piekrita priek§likumam ar priekS-notdkiunu, ka pirms ,^ka|:^ nori^ niektl izdo§ana^" to vaina j$pierlcla ar pietiekamieci. pieradljuttiie^^ V i - Siilskis ..täläk ierosinäja, ka liekädus izdeviönus par 6P uztureSanu Vaö?s nedrlkat uzkraut väcieäiem vai sa-biedfotiem. Pirejo tris valotu par-stävji patureja sev tiesibas paiiem izlemt äo jautäjumu* . Sestdien Maskavä uzsäktas sarunäs par angju^krievu pakta reviziju, Maskavä ieradies ari republikä^u kandidäts ASV prezidenta veleäa-näm näköjä gadä Harolds Stäsens. Vii;i§ apskatijis Maskavas fabrikas un izteicis veleSanos satikt Stajinu un Molotovu. DENA, NYHT, NZ Späi^as kortess pec Franko dek-laräcijas pie^emis likumprojektu» kas pSrvers Späniju par „tradicio-nälu Aonardiiju". Frankö izsludi-nats par välsts augstäko vadoni. Yi-ijiu atbalstis valsts padome un^ir-mais kardinälis. Franko kopäar diviem ministriem Udma§inä d^vies uz Lpndonu. DENA J^o, ka Londonä ieradiäoties ari spä^u trimdas valdibas ministru ASV kongresa komisija QtiTst komunistus par piekto kolonnu^ ASV kongresa komisija „pr?tame-rikäniskas ricibas izmeklesanai" publicejusi zii;iojumu, kas pec komisijas priekgseka izteicieniem „neap- 5aubämi pieräda, ka komunistu par-tijä musu zem§ ir piektä kolonna". Pa§ä zii^ojumä teikts: „Mums jäat-zlst, ka; komunisipis ir visu pasauli aptvepoSa revolucionära kustiba, ko vada sve§as valsts valdiba." Zii>o-jumä bez tam ietverti 92 rikojumi komunistu partijai, kas iepriekäejös .apgalvojumUs apliecinot. Pret. komunistu partijas slei&nu nostäjies amdbiedribu apvieriibäs prezidents, kas paskaidrojis, ka läds likums vienigi nostiprinätu koiiti-nisma ideolo^ju. Daudzinätais ASV oglraCu arod-biedribas prezidents Ljuiss, kam so-du par ieprieksejä streika r&oäanu uesen apstiprinäjusi ari augstak,ä tiesa, uzaicinä.iis oglraöus säkt jaunu streiku no 1. lidz 6. aprilim, lai ap-liecinatu simpatijas tiem oglraöiem, kas nessn kjuvusi par upufiem kädä raktuvju nelaime. Nelaime, pec ^uisa domam, esot notikusi iekslie-tu ministra Kruga vainas de^. Ljuiss Dieprasa Kruga demisiju. DENA, NYHT rlkojama Ansa Berzi^a z!mejums KAS NOVELS MUMS AKMENI ? Minchene 81. martä notika LCK amerikäi^u Joslas delegäcijaa 8§dö LCK vjcepriek§se2a A. Reina vadlbä, Pärrunäja Baltijas tautu kppäjäs pärstävibas radiSanu, pie USFET un UNRRAs joslas galvenäs mitnes, GK informäeijas biroja iekärtoSanu, CK i;v)V3etnes jautäjumu un :darbalietas, Bez tam kopigä lasijumä pie^iema tautzinätniskäs padomes "darbiBas noteikumus. Nolema aicihät tautien sus Qimenes dienas sar0co§anai 11. maijä. Vai darba vares an no apsvers lJU Griöljijas lietä KUR PALIKUSI DIENYipSLAYIJAS FÄRTIKA? — TURCIJA FiUlKÄRTOS ARMIJU 1 Senätors Yandenbergs pazi^ojis, ka ASY senäts säks apspriest Tru^ mena priekSlikumu par palidzibu Griel^ijai 7. aprili. Tai ^asä iaikä ASV un citur turpinäs |oii dzlvas diskusijas par palfdzibas sniegsanu Grle- J^ijai un Turcijai. Amerikäi^iu politi]|j:u domas daläs tai zii^ä, ka dazi no-teikti ir par tiesu un ätru palidzibuv kainer daudzi ci reizäk butu jauiäjama biemsanu nodot UN. prezidents Rudolfo^iOpiss. Trimdas valdibas zi^u afeentura jau pagäjUs nedSJä ziijLOja, ka Franko noleraiis radit sindikälistisku väisti, lidzii^u tai, kadu nodibiriäjaMusolini. „New York Herald Tribune" le-priekS ziijioja, ka, saska^ä ar dekre-tu, gadijumä, ja Franko zaudetu va-ru, to; pän;iemtu 20 viru troi;ia padome. Troi;ia padomes pirmais uzde-yums butu pärbauditdinastijas tiesibas uz troni resp. pedejä Spänijas karaJa dela un troi;ia pretendenta Dona Huana tiesibas. „Evefting Standard" raksta, ka; pec spänu itio-nardiistu domäm, Dons Huans jau tuväkajos mene§os pän^ems vaLjts lietu kärto§anu, jo ari merenais krei-sais späms izteicis gatavibu zinämos apstaklos piedalities monardiijas at-jaunpSanä. Dons Huans esot gatavs panakt vieno§anos »r visiem mere-ni^ m elementiem pirms pän;iem Spänijas troni, bet ari paskaidrojis, ka vii;i§ nepiekritiäot moriarchijas at-jauno §anai> ja Franko turpmäkajä valdibä patureSot kadu posteni. Reuters ziijo, ka dazädäs Spänijas pilsetäs notikusas späijiu anardiistu apcietinäsanas pec to nesenä pa-skaidrojuma, ka virii gatavi sadarbo-ties ar monardiistiem pret Franlco. Stutgartes radio zi^oja, ka Vaiensijä apcietinäti slepenas politiskas orga-nizäcijas vaditäji. Örganizäcijai bi-jusi räidämstacija un sava spiestu- Ve. No Madrides izraiditi divi fran-öu laikrakstu pärstävji, par ko Francija iesniegusi protestu. ASV ärlietu ministrija atsauca iurnäla „Newsweek" zixtu, it kä ASV säkiSot jaunu virzienu Spänijas politikä, at-atbalstot aktivi visus antifalangistus un antikonhunistus Spänijä, lai tä aizkavetu pilsoi;iu kara izcel§anos un kömuiiistiskäs iekärtas radisanu. ASV savu jau agräk UN deklareto viedokM Spänijas jautäjumä nedömä-iot H ^ i Ä DENA, NYHl!' Vienigi biju§ais financu ministrs VoUess krasi nostäjies pret Trumena plänu. Bijusais prezidents Huvers ieteicis Trumena plänu un piebildis, ka chaosu un postu- Griekijä „varetu noverst viens- vienlgs virs — proti, Stajins", kura vara butu pärtraukt nedroäibu Griekijä. Ukrainu terroristi p nogalinäjusi Polijas kara ministra vietnieku Polijas valdiba oficiäll pazinojusi, ka ukrainu terroristi 26. martä no-galinäjuM Polijas kapa ministra vie-taä izpilditäju ieneräli Svirdzevski. BBG pec DENAs informäeijas zi^o, ka Polijas valdiba täpec nolemusi säkt militäras operäcijas pret ukrai^ ijiu pagrides darbiniekiem. Maskavas radiofons päpildus zipojis, ka ukraiiiiu fasisti nogalinäjuäi Svir-dzevski Sanokas' tuvumä ap 80 km no Krakovas. DENA ari zipo, ka Helsinkos pa-gäju §ä piektdienä säkusies präva pret 22 somu §täba virsniekiem, ku-rus apsudz par ,,slepenas armijas organizesanu Padomju Savienibas äpkaroSanai." Sai armijai esot vaja-dzejis 5äkt rikoties, ja izceltos kar§ starp Padomju Savienibu un rietumu valstim. , Apsudzeto vidii ir ar! bi-jusie somu ^enerälstäba prieksnieki Aksels Airo un Einars Makiens. Ap-sudzibas rakstä teikts, ka slepenäs armijas vaditäji bij a§i virspavelnie-cibas operäciju dalas virsnieki. Ar-mija nodibinäta jau 1941. g. sep-tembri, öetras dienas pirms Somija parakstijusi pamiera noteikumus. Bez 22 apsudzetiem, kas jau nodoti tiesai, vair^ki citi esot izmeklesanas apdetinäjumä. Kops pamiera pa-rakstiäanas pavisam apcietinätas 5000 personas, Lieläkä dala gan driz atkal atbrivota. DENA Pec apspriedes ar Trumenu ASV pärstävis UN Ostins ruhäja par pa-lidzibas jautäjumu prosibas padome. Vi^i uzaicihäjis UN atzit ame-rikäi^ u palidzibu iin paäai spert ie-darbigus so^us, lai pasargätu jebku-ru citu väisti no uzbrukuma drau-diem. Gromiko me^näjis aizkavet Ostina deklaräciju un paskaidrojis, ka Ms esot glu2i jauns jautäjums, kas neietilpst vecajä stridä par Grie-kiju. Ostins savä runä uzsyeris, ka ASV esot ,,sevi§ka un neatliekamä interese" par iedarbigu ricibu ap-draudetos apgabalos, un aiciiiäja UN izsträdät ilgtermi^a palidzibas prog-rammu. ASV nedomäjot versties pret UN. Balkänos esot nepiecie- §ams radit robezu droiibas sistemu. Gromiko pec Ostina runas paskaid^ rojis, ka uzskata amerikäijLU deklaräciju par ,,svarigu jautäjumu"; Vi2;is to izstudesot un paziijioSot savu vie-dokli näko§ä Dro§ibas padomes sede 7. aprili.T>y-:^v;^-.--/ : Dierividslavijas sutnis VaSingtonä, pec BBC zi^äm, ludzis ASV valdibu grozit lemumu nesutit Diehyidslavi^ jai labibu. Dienvidslavija lugusi ari Angliju atbalstit to ar pärtiku, Esot tpmer sagaidäms, ka ari Anglija lu-gumu noraida. Vei nesen Dienvid-slavijai esot bijis pietiekaml daudz pärtikas un tä piedäväjusi ärzemju tirgum ciikas, sviestu un putnus. Vispäreia pärtikas normu samazinä- §ana säkusies tikai^6. martä. „New York Herald Tribune" zii^o no Ankaras, ka Turcijas valdiba ap-spriez jautäjumu par. 1 miij.. viru lieläs turku armijas dajeju demobi-lizäciju, ja ASV pieiiemtu Trumena palidzibas plänu. Turki gatavojas ar amerikä^u naudu izveidpt ce^u un dzelzceju tlklu lidz tädam. stä-voklim, lai neliela, bet Jo ti kustig^ arraija varetu robezu aizsardzlbai aizstät tagadejos lielos, bet gandrlz nekustlgos gamizonus.Tagadejäs'armijas derhobilizesana \ärkärtigi at-vieglotu Turcijas saimniecisko stä-vökli, jo aprekinäts, ka paslaik piektä dala visu darba spejigo viru e^ot armijä.. . DENA, NYHT, NZ EsHngenas latvleäu nometni 31. martä apmekleja Starpvaldibu begju komitejas pärstävji un le-pazinäs ar nometnes darbnicäm, skoläm un slLmnicu. Kolötiljäs veeäkajam K. Kalnii;iam pafstävjl» izteica atzinibu par latvieSu cen« tibu darbä un informeja, ka visä drizumä katru m§nesi uz "Angliju pärvedis 15.000 Baltijas DP. Vis-pirms pärvieto§ot latvieäus, igau-i; ius un lietuvieäus no angju joslas un tad darbä uz Angliju vare- §ot dpties ari baltieSi no ameri-kä^ u joslas. Starpvaldibu begJu komitejas biro^os par sakarnie-kiem paredzets pieaicinät ari Baltijas tautu pärstävis. Eslingenä un Minchene saka^eki oaredzetl latvie§i, Regensburgä IJetuvletis un Hesenes apgabalä i^auiju t>ät-^ stävis. Sakarnieku uzdeviims bäs panakt cie§u sadarbibu ar St4tp-valdibu bSglu komiteju., Starpvaldibu V bggt"'*^ komitejJ^ pieprasijusi ;&rf latvie§u mfedipl-nisko personäluy kas pavadis pii*- mo polu transportu ho Yäcijas uz Braziliiu. Pieprasitsl ärsts, . 1 zelsirdigä mäsä un 6 slimnieku kopejas. Virtembergas -^Badenes apgabala komitejä jau re^istreju-sies daudzi tälä brauciena reflek-tanti. Pavadoijiem dös briyu ce|U turp^un atpakal, angädi iin a l ^ ' ärzemju valiitä. Izbräukäana pä-redzeta maijä, atgrieSanäs Väcijä ä vai augustä. . H. M. UNRRAs personäla skaitu Väcijä ar 15. aprili samazinäs no 3000 lidz 1034 personäm, — paiihöjis UNRRAs DP nozares galvenais ätäbs Pariz^. samazinätais skaits atbllstot tam, aprekinäts par nepiecieiamu jaunäs IRQ darbam, ku^al galvenais uzdevums bus 728.000 DP ap-rupe Eiropas un Tälo austrimu tio-metnes. UNRRAs |eneräldirektörs ^eherälmajors Rukss ieradies Londonä, lai no turlenes jsäktu UNRRAs nodalu apskates braMenu • jia Eiro-pu. Rukss domäapmeki§t visäs val-stis, kur UTiTRRA därbojas, ieskäitot Krieviju un Ukrainu, AP ziipp no Heidelbergas, ka generi^ Ruksa uzdevumä visäs amerlka^u joslas DP nometnes i z l i k s p l^ ar uzaicinäjumiem atgriezties katram savä dzimtenS un „säkt Jaunu dzivi". Plakäti bö§ot poju, krle-vu, dienvidslavu un väcu valodä. Plakätos buSot ari atzfme, ka lis uz-mudinäjums nav sapn-^tams k§ pa-vele un repatriäcija hotiek brfvpra- .tigi^:^::^-^--'v-^:::^^ Märta pedejäs diehäs Frankfurte bij a jäierodas IRQ • -sagatavoSanas komisijas sekretäram' Altmeieram. Frankfurte ari paredzetas vairäkas apspriedes par DP iecejoianu no Väcijas un Austrijas, sarunäs pieda-loties Starpvaldibu begJu komisijas direktoram seram Emersonam, komitejas joslu pärstäyjiem un änfi^rikä-nu un ang|u militäro valdibu pär-stävjiem. Kopenbagena Pasaiues bazriicu padomes sanaksme- jimeri-känu pärstävis Dr. Barstovs izteicies, ka ASV esot gatava uztiemt 400.000 Eiropas beglu. ÄSV lidzdalibu IRO äpstiprinäjis ari senäts, zii?o Reuters. / -^ : •f |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-04-02-01