Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1948

              L A T V I J A , 1948,
i
'ANSDAS
Nas pārdot arī {„•
|ksu, ja samaksā
•pz, bet Dids nV ^'^vu •
pieslēdz t£^'^k i;:
centrālei, Pilsē'::
skaitītāju. ' P'<=vleno:.'
m avansu neivn^;, "^^ista'i
laipnu pamāc but^ia,.
_diena saslima { i . , *^«»ā,T
ārsts ieteica tūm''."^
mnīcā. Viņš ..^ .Jļiju
^ ' . b e t v i ņ š . t i k ^ ' K ! ' ^liv
VSacīdams: „Es a r ; * ' - '
pasa gala." s f'"-,
naudu n e s a g a i d i ? , ^'
'^anu nelaim Pi"^-
ļ un .gribēja piī i
Ia tik daudz želtr^^'
gsanu, bet negribēju ^.f
druskas,,kas kanātf-ur
m m s Nolēmu cinS:
1^ saimnieku
L f r u n ā j a . p a t?iS
Idz beidzot vienojās W
h samaksāšu 50
h laika vfeu parādu D-Jjjammasīnu
vajadzēja i '
fvas,bBtprlecāijr
p o talaka negoda.
iegāja,
anglim
savu parādu un b
[en laipnāks. Neminu ko
|manr domāja, ta5uta; vi.
r b i j a skaidrs, ka Šuja^,
il,yar celt, nevlsgremdr
^el jāmaksā 20 dol. w
/iņs mani: kādu sestdienu •
pava kollēgas, arīlietotu
Jievēja, pirkt.šujamma^,
ļenal ļoti.laba. AtsaGījosto
pbijoi nomaksājis .vēl pa.
llis palika domīgs, Es ta.]
Irmdien aiziet un to ma-loka
pēc apskatīt.
i biju vairāk .nekā pār-zrādījās,
ka Dida kiin?s
I samaksājis un visas ti
'asman bija jākārto ar
avukārt paskaidrola, lai
aisot jaunus parādus, bei'
M man esot: nauda,
pu "samaksājis abas lie«
Arbojas nevaiņo/janii, bel
išlnu esmu jau nopeinijj
ļdolani. Piedevām OOT
Iŗļen ang]a ujŗticibu, bei
mājās nebija darba,
ļījoi.. mazas zīmītes, ka
ķaros mājās darbu un
L • un "iemetu dzivokļi)
Itēs. .:Sekmes ļbija labr
ļsūtinājlirni-jaii ir.
ļositājas iemeslu mlm
dzirdēdams, ka esmu,
rkt šujammašīnu, iesau*
tādēļ viņam! vajadzīga
[edevu' meistaram ari
ļtvijoi", lai izlcnsa par
ļs'bēgšanu no krievu
ļjā. Pēc kādas nedējas
ļ ā s pats, vaiļman ne-ļins
laikraksta numurs.
Fs^ēj'U to izskdidrot. Vai
hkāre, vai. arī; labvēlīgs
Ina domāšanā?
Fr. Rebšmits
UESTUIM
ļs, Ingolštatē.
ARI LATVIEŠI?
injdā vadū-notite_vā(»
;ā 2. starptautiska
me, kurā Pieda'^^
nti ārzemju: d d e^
to zemēm kā EgiPj^
rtlnas, .Ķīnas. J^g,:
,jam sarīkoj«na». J
, līdzdalību Pietej
r*stmekl un
«saules vardu^^e.,,.
helms ^īSi
[re, franču rakstītiem
trodas_. ^ŗ'^^V
11, tomēr nek^n
'nūsu jaunatni
,s painterese^rtlat
S i f m ' p ^ ^ ' ^ :
L ar Tria*
is naudu P» Ļot
pārvedu»»»^ jji
LATVIJA, 1948.. g. 19. maijā
E l z k Ke z b e r e
drānās Ccrcila memuāri
VĒSTULE LATVIJAI NO VAŠINGTONAS
^SV tautas pārstāvju; ham juri­diskā
komisija, .ķā; zināms, ' :pieņē-musi
MenāSv.stata deputāta' Fellova
likumprojektu par^ 200.000 : : D P i i z - - :
ņemšanu Savienotās; Vaistīs .divi ga­du
laikā... Domā. .ka; šis .likumpro­jekts,
pēc tā apspriešanas pārstāvju,
nama plenārsēdē,, nonāks kongresā,
kur to saskaņos ar attiecīgu senāta
likumprojektu,, pie kam pieņemšanu
paredz līdz '30 'jūnijam.: Likum­projekts
pirmā;' vietā paredz., ielaist
kopā :ar • .ģimenēm . .speciālistus
laukstrādniekus, ' 'piensaimniekus,
dārzkopju5v galdniekus, niūmiekus,
mechamķus,, pavārus, \ maizniekus,
medieirdsķuS; . darbiniekus,:^^^^
potājus, -būvstrādniekus, ^apģērbu
rūpni^<^ības. strādniekus Un 'Speciā-^
listus ar zinātnisku un techņolōģisku
kvalifikāciju, otrkārt Amerikas p i l ­soņu
asinsradiniekus līdz 3 pakāpei.
Likumprojekts paredz sevišķu koor­dinatoru,;
kas : pārbaudīs •iecel otā ju
tiesīgumu, un . īpašas iestādes, kas
nodarbosies ar ieceļotāju izvietoša­nu.:
Likumu 'paredzēts attiecināt uz
DP, kam Šis statuss .bija .1947. g . 2L
aprīlī un. kas: ;taja. laikā' / dzīvoja
amerikāņu, anģiu vai franču oku­pācijas
joslās. Vācijā, Austrijā : un
I t ā l i j ā . ' , r
Maija; sākumā sakarā ar likum­projektu
.Vašingtonā notika- Ameri­kas
i lietuviešil centrālās ' padomes
apspriede,: jo - ir.'radušās aizdomas,
ka zināmas :grupas : gatavpjas liku­ma
pieņemšanu Sjabotēt.'Tāpēc^^^U^
tuvieši stāsies sakaros ar. tiem: depu-
. » • . » .« ,
Vinstona CercLla memuāros, ka4
iespiesti The New, York Times,
7. maija numurā rakstīts, ka Lat­vija
bijusi hitleriskās Vācijas sabie­drotā.
Latvijas sūtnis Vašingtona
Dr. A. BTlmanis uz to piesūtīja avī­zei
paskaidrojumu un aicināja Cer-'
dilu nākt ar sava nepareizā apgalvo­juma
pierādījumiem. — Vispār Cer-čila
memuāros par Baltijas valstiņa
daudz nepareizību"'un pretrunu. CerJ
čila nepatika pret Baltijas valstiriŗi
un Poliju izpaudusies ari jau agrāk:
nav jāaizmirst, ka viņa valdības
laikā Anglija atzina Baltijas valstu
aneksiju de fakto un ka uz Cerčila
konta krīt arī laba daļa no Polijas
traģēdijas.
, Vašingtonā, maijā. , A. R.
Prof. ]. Vīiolā
pieminās fonds sācis
darbību
Grupa latviešu sabiedrisko darbi­nieku
L ī b e l v ā nodibināja profesora
Jāzepa Vītola / piemiņas fondu, par
tā goda priekšsēdi vienbalsīgi iever
lot m i r u š ā profesora dzīvesbiedri.
Līdz pastāvīgas valdes ievēlēšanai
darbosies pagaidu valde: prick.šsēdis
prof. A . A b c l e , priekšsēža b-rs angļiļ
joslā komponists H;- Pavasars,
priekšsēža b-rs • amerikāņu joslā
komponists Jēkabs Poruks, sekretārs
tātiem, kas ievēlēti ar viņu balsīm, i J . Rudzītis, valdes loc. Ad. Kaktiņš
-r^ ' |un pagaidu valdes -kandidāti •.• S.
Bostonā iznāk kornuni.stiski noska- Jaundzems, L. Liepiņš un J. K a l -
ņota iatvieSu ņodēias. avīze.;„Ameri- ļ niņš. Jau iemaksāti fondam domātie
kas latvietis'V; Tajā sevi sludin^^^^ līdzekļi. Visas turpmākās ie-das
latviešu organizāci^^ maksas izdarāmas pagaidu kasierim
Bostonas 'latviešu strādnieku, biedri- : Leonam Liepiņām: (24) Lūbeck
ba* Los Andžoldsas. latviešu klubs; Mecsēnkaseme, Camp: Commandant
Detrpitas ^latV; biedrība;. .Ņuiprlcās : Office,
latviešu vienības . k l u b ^ Profesora J. Vītola kapa aprūpi
latv.:;strādniQku biedrība .iin^^^^S^^^^ uzņēmušies Lībekas latviešu skauti
francisko latv., biedrība.. Jāpie,ņem^' Piemiņas fonda dibināšanas sa­ka
visas : pieminētās organizāciias nāk skautu vadītājs J. Me-simpatižē',,
Amerikas::! ' denicks teica: .,Tik ilgi, kamēr Lībe-stāVētām
idejām. .Tautieš^^ būs latviešu skauti, tie lūdz uz-f
veļas sevi: maldināt, lai ne^^^ i ticēt viņiem profesora kapa vietas
mulsināties ar to^ ka šo: biedrību ņo- apkopšanu pēc kundzes ./^orādlju-saukuini
i r gluži nevainīgi; nuem.
mi 7
„Esmu paradis Eslingenu 1 edomā-ties
par, mazu, latviešu DP VelnTāru,"
tā kādā ; vēstulē: man ~ rakstīja . aiz­saulē
aizgājušais prof;; Jāzeps- Vītols.
Tas ir: skaisti teikts, un - tā i r skaista
doma, šķiet tikai,: ka šai gadījumā šī
doma biis •bijusi ilūzija. Veiniāra?
Baidos, ka tai plānā, ko meistars ir
icdoniājies —- nopietnas muzikālas
gaumes plānā Eslingena; gan drīzāk
atgādina ;Vecauci vai Vidrižus, ne
Veimāru.; Tas 'ir jau vairākkārt Pie­rādījies,
un : arī šoreiz, Elvīras: Aro-ncs
un Eižena :Freimana; Vītola pie­miņai
domātajā koncertā, tas, diem­žēl
apstiprinājās no jauna. Koncertā
bija. ieradusies atica:i : t i k a i ; tie. • paši
jau daudzilcārt atzīmētie un;apcerēi.ie
Eslingenas : simtspiecdesmiti, • :„gal-vašpilsēta"
bija pa,gxDdlnājusi aiz­gājušo
meistaŗu;^ im 'savas topošās
slavenības' var ,,vēriena plašumu'',
kas nēclarītu. godu pat .Poņevožai. .
Pats^konceris? Tas no jauna mums
atklāja tiķlab-Jāzepa Vītola personī­bas
lielumu, kā vīna atfitātā; manto­juma
gluži : neikdienišķo bagātību.
Un; savulvārt, Elvli'as . Arones; un ^ E i ­žena
Freimaņa priekšnesurns mūs
vēlreiz pamudina atkārtot tos .pašus
atzinīgos; vārdus, kādus ^ķonceiian-tiem
Lībekā bija teiGii>n pats. profe­sors,
pamudina dot to pašu pozitīvo
vērtējumu, kādu savā apcerējumā
bija sniedzis ' J ē k a b s Poŗulvs: Bez
šaubām, abu mākslinieku ceļš vēl
nebūt nav pie pilnībās sliekšņa, bet
ceļš ir, pareizs un mērķi, nopietni.^ Ir
visās pazīmes,' ka ;abi mākslinieki
tos arī sasniegs, ja; vien . . . Ja vien
MParaugnometņu'v elegantais:; .gaiss
. tos pāragri" nepamudinās uz vieglā­ku
žanru. : /; V^
im-zic-
Lai ietu es, kurp ieaama .
Vai, raudoša jeb smiedama —
Aiz muguras to julu.
Viņš mūžam pēdās seko man,
Pie manīm viņa soļi: skan,
Itļ kā mēs tuvi būtu.
Nē, vientuļa es nejūtos
Tad ar, kadv rūgti pieviļos.
Sā drauga netrūkst veca.^ r..:
Viņš klusējot man uzsmaicia.—
Sauc prom. (Tās;mani nebaida).
Zib izkapts tam uz pleca.
Ģ i r t s S a l n a i s
LT'daudz cilvēku, ar ko var runāt,
bet,maz to, ar ko var sarunāties. Tie
paši parasti nedzīvo tuvumā. Tā ka
lidojošā grīdsega: joprojām' i r turku
izgudrotāju noslēpums; bet ilgu ku­meļi
nekādiem buramiem: vārdiem
nav piesaucami, dažkārt jākāpj v i l ­cienā.
Manā pilsētā, kas dižojas ar
lielu kultūru, pret vilcienu kā kailas
civīlļizācijas iestādījumu necik cie­nīgi
neizturas. Iekāpšana atgādina
ainu kādā amerikāņu filmā, kur in­diāņi
u:-'.glūn -pirmajam ātrvilcienam,
ko daži prātvēderi nolēmuši ierīkot
starp austrumu un rietumu pie-kras1;
i. Gan bez liekas klaigāšanas
ilm spalvainām galvas rotām, taču
vUciens allaž tiek ieņemts kā pie­klājas:
pirmajo.'^ cīnītā'os jaunie vī­rieši,
tad. vecākie, pēcāk sie\aetes
un^kaut kur beir^ās bēini, kas paliek
karājoties kā ķipariņi pie lielo stēr­belēm.
S T Ā S T S
Viņi abi stāvēja pie loga, kā kātiii
vakaru, kad marta saule nodzisa ric-timios,
im nez kiu* radies cīruļu pu­tenis
pēkšņi sagriezās jautras lēkās,
darīdams īsu krēslas stundu, kā vē­lēdamies
omulīgā priekā palīdzēt
ātrāk iestāties naktij.
Juris bija pakāpies uz krēsla, lai
varētu piespiest galvu mātes plecam
im just, kā viņa dažreiz nopūšas, un
tad zēna vaigs piekļāvās viņai vēl
ciešāk, vēl maigāk, mazajai sii*dij
dungojot neizprotamā uzbudinājumā.
Tad māte aphka dēlam roku, delna
lēni vieglā glāstā pārslīdēja viņa
ķermenim, un viņas galva drusku- no­liecās,
lai uz mirkli ieskatītos puisē­na
sārtvaidzlgā sejā, kurā tumsa bija
pazudinājusi īstenās līnijas. Kad pēc
tam viņa pievēra acis un, atliekusi
galvu atpakaļ; brītiņu ļāvās skum­jām,
viņai, likās, ka blakus tai nestāv
mazais dēls, bet liels spēcīgs vīrs,
kam varētu ļauties iet līdzi visur.
Viņš aizvestu projām no šīs ļaimās
pasaules, kas dienas bija pārvērtusi
drošā paklājā apkārt klejojošai nā­vei,
kuļ-as kalpībā apkārt šifrēja cil­vēki
ar nāves sirpja zīmi pie cepu-,
res, pierē, pie krūtīm un sirdī.
. Nakts Hkās iznāca no nelielās ista­biņas
sienām, no kaktiem, no vecās,
šķirbainās dēļu grīdas, nolīda no
krāsns augšas, atstājot tikai palsu
laukumu gaisā, tur, kur no āra pā
logu vēl spiedās iekšā vāja, tikko
,.Jurīt. paliec un ēd mierīsri tālāk,
mēs tūdaļ būsim atpakaļ.*' Abas sie­vietes
piecēlušās devās uz dur\^,īm,
vecenītei steidzot sīku soli. jaunajai
lēni. negribīgi virzoties pakaļ.
Zēns vēl ilgi skatījās uz izeju, kad
.viņiļ abu soļi sen.-jau-bija aizskanē- ,
juši' priekšiņā. Viņam bija , bai^-, '
kaut, mazā galviņa nedomāja pār
se\if\ Nē.. Vecāsmātes vāixii par ļau-niemļ
cilvēkiem sabangoja iztēli, do­mājot
par to dienu, kad mājās bija
ieradušies savādi, visi vienādi ģērbti
vīri-im'" biia aizdzinuši projām viņu
labfļķās govis. Māte un vecāmāte
bija./aizbēgušas dārzā, lai neredzētu:
šo skatu, tikai viņŠ bija stāvējis mā­jas
durvīs, pie.'Tpiedies saniknotam
Maksim" un raudājis. Un šoziejn,
aukstā, aukstā dienā, kad ap riīajām
bija skraidījis neredz^imais Lauska
tēvs un jautri skandinājis ēku pakš-ķus
ar sidraba cii'vlti. pēkšņi pagal­mā
bija iedrāzies pajūgs, ko- Jurītis
tikko bija^ varējis saskatīt pa' lo.iru
caur ledusveča jocīgiem zīmojumiern
rūtīs. Sals bija pārāk kodīgs un mā­miņas
'bija aizliegušas iziet ārā. bet
tādēļ Jūrītis bija pūtis ilgi, ilgi u i
ledus ziediem, kamēr kāds i>lānākai5
bija izkusis,' un Viņš it labi varēja
saskatīt pagalmu un zirgu stalli, pie
kura pūlējās sveši ļaudis spīdašām
sirpja zīmēm pie cepm'ēm, un sveši­nieku
vidū bija Zirņu Kārlisļ kas
kādreiz viņu. Juri. bija šūpojis ,rokās
/ļ.:
:-i"'--,
•:1 iļ
manāma saulrieta degsme brīžos, kad un teicies būt viņam tēva vieta. Un
cīruļu putenis apklusa, un kad arī Jurītis smaidīja, redzēdams, ka,Ķār-pagalmā,
un tālāk uz lauka šķita lis izved, no staļļa Kripšķi^viņa; un
iestājies dziļš, nekādas varas nepār- māmiņas mīļāko zirgu,, kura naugurā
varams miers. I sēdēdami vini abi vasaras valcaros
viņgalu un
a. Nebūtu
: Māte un dēls, kā allaž šādās; vāka-; bija aulekšPjuši uz tīrumu
ra stundās, atsēdās gultā, un zēns tad atpakaļ. " U n Jurltissmaid
k l d s pārsteigums, kad pēkšņi h^^^,^ ^^"^^^^^V^^^^ ^^^^^^ Kārtis paņemtu viņu
kāds oiecelas dot vietu' Tad redzu P^^i'^ stāstu par nodevīgiem un negan- iidzi pavizināties. Bet ienāca māmi-ka
cēlVjicsnav šejienietis* pierē už-I ^^^^^ svešinieku ģenerāļiem, kuru dēl|ņas. bālas, asaru pilnām acīm.
maulvtā. cepure, kaklā nakārtā tarba, I ^^^^^ ^.^ļ^^ ^^^f stāsts
notītās kā'as rāda vīru; kas atgriežas ^^^^ pazīstams, ka Juris to zmaja
no gūsta austrumos. Viņš gi^zās u n ' ^'"^^^ ^^'""^^
smaida gluži vviieennss starp šiem ļau-dīm,,
kas nesmaida. Viiiš smaida kā
bērns, kam mācīts, ka pasauli ' var
iegūt- ar „lūdzu'' un ..paldies" Viņš
atgriežas kādā iecerētā pasaulē, ku­ras
vairs nav.
„Kad Kārtis būs atpakaļ ar-KripŠ-ķi.
māmiņ,' ļausi vinami mani pavi-zināt?"
,
„Viņš nebūs atpiikaļ," māte tiikko
dabūja pār lupām. ,.Nekad nebūs
jaunus, sīkus piemetinājumus vm
ainas, kas ik reizes jaunām krāsāin
izgreznoja nejēdzīgos kara notiku-ļ atpakaļ." un ieskrēja otrā istabā",
mus, tā tēva nāves ziņai izvēršoties ..Nelietis! Kas pai- nelieti! Vai c l l -
par nekad nebeidzamu teiku, kas vēkam vairs nekas nav svēts? Ne
kļuva par.viņu abu — mātes im dēla draudzība, ne mīlestība — nekas!**
Ai;^i^
:• i V'
Vilciens šūpojas starp kalniem kā T ^^^^Jf^^^^^ ^^^r'^ ciest, ^^ī^^^ un bija klusi , M vecān^āte
^,ōn. ...JJ^r. . . i . , , v c i ō ^ kam atdot Visas savas domas šķita guixii noslīdēdama gulta. ..Aplaupr
ma," ka Pētera Lielā iesāktais
periālisms reiz sabruks. Tad arī
meļkaukazieši atgūs brīvību. Kau­kāziešu
brīvais gars nepadosies bru­tālai
varai. Sekmes tomēr ies.r>ēia-mas
tik tad, ja visu tautību DP un
politiskie bēgļi strādās viena kopēja
mērķa sasniegšanai — savu zemju
brīvības atgūšanai.
J . A m t m a n is
W Dānijas lafvieŠi
vēlas braukt uz
Argentīnu
Tālākās izceļošanas kustība sa.ma-zinājusii
latviešu skaitu arī Dānijā.
Uz Angliiu no Dāniijas aizbraukuši
ao 400 DP, bet uz Franciju 135 cil­vēki,
to vidū vairāki latvieši. 115
mūsu tautieši ^ pieteikušies . i z ­braukšanai
uz Argentīnu. Pirmajiem
aizbraucējiem pašreiz sagatavo vī­zas.
Izceļotāji uz Franciju un Ang­liju
dodas, no Koldingas tran.sitno-metnes,
kuras dāņu vadība ļoti uz­manīga
pret latviešiem.
L a i sekmētu individuālo izceļošanu j
dāņu iestādes atļāvušas Dānijas lat­viešu
YMCA? biedriem korespondēt
ar pasaules VMCAs biedriem. Mūsu
tautieši ievietojuši arī attiecīgu slu­dinājumu
pasaules VMCAs žurnālā.
Par ' . Dānijas _ latviešu YMCAs
priekšsēdi delegātu sapulcē Alborgā
ievelēts līdzšinējais priekšsēdis P.
Megnis,: par priekšsēža b-ri prāv.., A.
Grosbachs, sekr. V. Briedīs, kas. J.
Skadinš un biedrzini R. Brī\ai]is.
. uplt
patiesa svētlaime. Ik diena,: kas a t - n i u s l Mūs .trīs.: ' Divi ^sieviešu$ un
tālīnā ja no. paša notikuma,.viņus vai- bērnu!. .'Mēs,; kas -nezinām,
rāk tuvināja šai pagātnē aizzudušai dzasdiehā, kad nakts. K
īstenībai, paceļot tās varoņus svēto krItc4; jākopj lauks,; pļav^^^^^
gaismā un-ļaunos tēlojot briesmīgos, bež; Vīrieša rrokas
velnišķos veidos. Visa. tā īstā, labā,: clojusidiviisd^^
vienkāršā mīla, ko Vīleru jaunā rtis!:-Mfe;ēsot:iz^
saimniece bija jutusi pret savu v ī r u,iķērūsi;galvu' r o l a^
palielajā viņas stāstu, ar; svētlaimes vis ķ a u t k o dudinājusi,,Jūrltim.baisi;
atmiņu gaismu, zēna apziņā paceļot viņu novēro.]^^^
tēva tēlu dievišķā spozmē. Viņi abi tikai to, ka Zirņu. Kārtis ^unKripšķls
dzīvoja no šl spožuma, neapzinīgi ik vairs nekad nēatģriēzīsiēS'-māp
dienas to paši izbagātinot savas dzI->- Atceroties:-šos; notikurnūSr^J^^
vās. iztēles jaimiem metiem un škie- elpa kļuva ātrāka. Vai tad.;ari:ī5pva-tiem,
kas ;nākamās dienās jau^ kļuva kaf.;ķādS; ieradies? ;Vai arī šovakar
]y,\T vinu sānīgo-domu neiznīcināmu ;kāds "gŗiJD,ico ^atņernt? :Vārbut. Jcāds-un
reiz bijušai .īstenībai neatraujamu ;;grib paņemt no:k
daļu. •. Bet kad' pagātne bija • sirdis un ;Rotāļu;.-r- divas' brūnās^ kas;vil-^
iepiiecinājusi. • \ un viņi iededzina ja- nīgās vēl; palikušās?-¥ai,:^: varbūt:^;
, ... , t.'- • spīdekli aita.s. tauku bļodiņā ic- Jurītis. p Varl
pateiks, kas esat b:jis iepriekse]a ļ ^-^^^^^ j^. ^^^^^ ^^^^^^^ vēl kācLs grib atņemt Anci. v i e n ī g o . ..
vakarā, darāmo, un kad no āra dar- Zēns. piespieda seju loga rūtij, i bet
. c- u I biem ienāca istabā, vecāmāte, viņi redzēja, aiz: tās tika;i ;tumsu ļ u n , ival-
1, Kacis biuKsu i^iuva rosīgi un mazrunīgi, lai dīdāms raudas, aizt.untuloia
pirc.s c.ekiriSAU ļ ^^^^-^ mānudas domās lieki nesaceltu I ntim,
s :: pa.ģātnes :ūn; tuvās īstenības
raizes:.. ".Drūmums, ko. līdzi no āra sc v
divām. sarRājošām plaukstām.. Visi
ceļ i . apraaloti zi ēdošie in kokiem kā
baltām mežeinēm. Sl ir zeme, kur
aprīlis rīko kiršziodu sniegputeņus,
bet cilvēki nesmaida. Varbūt tie ne­maz
nezina, ka īstenībā cilvēks kļu­vis
dārgāks. Amerikāni atraduši, ka
cilvēka ķīmisko pamatelementu vēr­tība,
kas priekš dažiem gadiem b i ­jusi
98 centi, tagad sakāpusi līdz 31
dolāram un 9 centiem. Varbūt viņi
nesmaida tāpēc, ka nezina, kas viss
tiek darīts cilvēka labā? Ņujorkas
policijas departamentā, pirkstu
nospiedumu birojā, iekārtota rein-kfinvācijas
nodaļa. Jūs tur ērti at­stājat
savu pirkstu.: nospiedumu, no­mirstat,
atdzimstat par jaunu —
cerams gan cilvēka izskatā —* ejat
uz reinkarnācijas biroiu un tur jums
r 1'•
dzīvē!
' Varētu sņiaidīt arī par
i e r ī c ī b m. P i e m ē r a i n
cilts indiānis nule no
,segu, ko lietošot .savas strīpainās ļ
senmātes seģenes vietā, Var smaidīt
un priecāties ari par to, ka, uk - . j^^^.^.^ vecāmāte, viņus apņēma kā
Ņud,zerziia, kaku klīnika, k_adamL^^ļ^^ straume, un Juris ciešāk nār-nmcim
ik dionas spēle priekša er- j,.^^-., .,a,^atai. kuras burti plīvī-
'mbņļku — citadi,: ncbadziņam, ne-,
esot' ēstgribas. Bezr^alīgs icguvunis
civ,:!izācijai ari • nneueut riorotit.siksk āāss peles.
kādas izdovi^^s izaud-'nāt kādam
Meksikas zinātniekam. Peles esot tā
iebaidītas no sievietēm, ka, kādai
iķinākot istabā, peles tūdaļ lecot uz
krēsla. J ā p r a s a ,— bet ko., tad, ja
istabā tikai viens krēsls?
Briesmīgi daudz jauku lietu ir
pasaulē, un gūsteknis smaida, lai
gani viņš droši vien par tām nemaz
nav dzirdējis. Ļnaudis skatās viņam
garām .im cauri, cik Ilgi gan
tā smaidīs? Bet ko tu padarīsi cil-vēkah'i,
kas grib smaidīt? Viņš pa­smaida
šā' un pasmaida tā, un kad
neviens neatbild, es redzu, — viņa
skatiens aizs
p l :
gāja gaismā dejnja,^ bet saimniece
nervozāk sāka pārkravāt traukus pie
pavarda.
ai, ierāvies kaktiņā,^ šķistu
paslēpts no visas oasaules.
2.
Abas Vīleru sievietes, j-lēpdamās
no vria uņ rotām, slapjām sniega
Dārslām, stāvēja piedarba palievenī,
juzd:imas viena otru kā n(*skaidras
atēnas. Cik apņēmīgs arī bija bijis
Vīleru mālēs solis līdz .sai vietai,
i ' l ::.• -^^
i ir
•I • V '•'
'\: li'';'
" i :1i.-,:-:
!: • • ^
id V loga un ārā.-^ un
kā tu nesmaidīji pie maija loga! Cik
labi, ka pasaulē vēl ir saule!
R i t a L i e pa
•Sai brīdī likās, ka abas sievietes un viņa ne.'^.pēja uzsākt sarunu. Un' E i ­žens
būtu mūžīga īgnuma pilnas bu- za? — viņai nedarbojās domas no tfi
tes. kas necieš viens otru. kautrējas brīža, kad māte bija aicinājusi viņu
viena otras skata, un šķi.stu, viņu nali[{ā uz k l ē t i . Ja jaunā sieviete-šai
skatienu sastapšanās izsauktu naida brīdi atvērtu lūpas, viņa'silētu'iz-degsmi
im sen nobriedušus strīdus, dvest tikai naidu. Ja viņai .spij>stu r u -
taču kad viņš an."ēdās nie vakariņu nāt, viņa varētu tikai izmiKīgi teikt
.Ēvalda un vecmāmulaiolēia pienu na- vienu vārdu — nē! Bet vec'lviai Vīle-ielās
māla krŪ7;ītēs, Juris pazagšus, ru saimniecei vajadzēja runāt, viņai
caur nieri, paskatījās savās mīļajās vajadzēja izdomāt ko darīt?^yiņa'^;.
un bailīgi teica: pa^as asmis, viņas mūžā pēdējā
..Bet Maksi gan arī varētu pa- sliprā - cerība bija apdraudēta, , un
saukt." vina bija "pārāk sīk.sta, lai padotos,
Pietika zēna klusās, siltās balss, lai kad daļa'viņas miesas un gara šķita
vmu starnā atkal ierastos ncnic- | pakļauta nāves draudam.
atceras savu
Trim kaimiņtautu koncerts
ļkaukaza neatkarības: pro-blamēšanas
:36 ;gādu atceresidienas
svinības notika: 11. maijā Minchenē.
Svētkos bija pārstāvētas gandrīz v i ­sas
DP; taūtības ;..; Ziemeļkaukaziešu
pārstāvis-—:Vasāns;Girejs;Djabagi
Jsos- vārdos ./atstāstīja valsts;'vēsturi
'^^n tās. neatkarības.;- prolvlamēšanu
J-^lB,.g. 11. maijā-. Šī neatkaiuba bija
^sa. To sagrāvaDeņiktns ;:un pēc
viņa sarkanais .imperiālisms.., Zie-ii'^
eļkaukaziešu .tauta — apmēram
3'/2 miljoni cilvēku, ir izkaisīti im
iznīcināti. Miljons' kaukāziešu atro­das
trimdā, galvenā kārtā Turcijā.
Apsveikumos un runās risinājās do-viesu
Pēc
TuipLnādania labo tradīciju orga­nizēt
kopīgus trīs Baltijas tautu
mākslinieku sarīkojumus. Baltijas
tautu sieviešu padome 13. maijā Es-lingenā
rīkoja ģimenes dienas kon­certu
ar igauņu, latviešu •'un lietu-nākslinieku
piedalīšanos,
padomes priekšsēdētājas
igaunietes Jirmā. • vicepriekšsēdē-tājas
latvietes Erdmanes un citu
apsveicēju uzi^unām publiku, kas
pildīja;' lielo ,.Gemeindehaus" _ zaļi,
iepriecināja patiesi vērtīga māksli­nieciska
.programma, kur spilgti
atspogiīļojās visu trīs Baltijas tautu
dažādie raksturi, sākot ar iga-oņu
ziemeļu spēku un beidzot ai' saldi
sēro Lietuvas klajumu grūtsirdīgu-mu..
Igauņus pārstāvēja dziedātajā
spic.>ta laipnība Un. kaut arī .sērīgs,
smaids;;tomēr;ievilka tiksmas .bedrī­tes
ābu,;sieviešu,vaigosv:ļ^
skatījās ;ar p a t i ku viņās, kas izskati-^
jās kā māte - un; meita, bet ;zēnam tās
abas; bija /māmiņas,..'kā ari viņš.: tas
abas vienmēr -uzrunāja..: \
.' ;.;Pasaiiksim - /Maksi?".- jautāja • ve-
Helmija Arēna, dziedātājs Heincs I f^ļ^^^/^/™^^;^^^^^^^^^^^
Rīvalds un pianists Pēters Pauls LĪ-P^^^,!^^^^^^"'^^.^^^^!^^^- vina_ tikko
dies., latviešu daļā piedalījās DianisteM^l^^ļ^^ no.slept^zēnam, navideia
Velta Grāvīte-Delle, dziedāja'Mirdzah,^^\V viņae acis, kad ta pamanpa
Ptlil^ēviča Volfganga Dārziņa pa-M^^^^ ^'^"^f :ora.:<Mmies vir.ima-vadībā
un dubultkvartets ..Tēvija", '''''''' "^^^^'^
kas pārsteidza klausītājus ar trim ..Šovakar Maksi nesauksim," vece-
'dziesmām — vienu igauņu, vienu h ī t e klusi teica ,.Es ied^^^ vīnam
lietuviešu un vienu latviešu valodā, vakariņas. Lai paliek pie v:etas Ka
Lietuvieši bija pārstāvēti ar skait- keuziclī.^t atkal kādi Inun: cilv-ki. tn-liski
vislielāko truou — •sieviešu ko- Pat. kā tie. kas aizveda mūs-j :?ov:s'-
ri kokļu pavadījumā, vīriešu kori, p i n a nopūtās, un mirkli vēroja ve-tantisko
deiu 'ansambli un jauktu M^^^^^- jāiznāk man na-korii
kas izcēlās ar īpatnēju tautisku lī^ā pieslēst klēti," viņa sacīja, ska-instrumentu
pavadījumu dziesm.ām. tīdamas projām.
Eslingenieši.-*^ tādā veidā guva Klēti?" Elza .skita ^'z'^'^n^^''}]'. '••
ieskatu ari ab.: .Iii/miņtautu mākslas raudz-iamās krē^lainē aiz loga
īpatnībās, bija pateicīgi im apmieri- Tas j'jizdara." Šovakar viramā
nāti. ' balss skanēja nelaipni, piesim."
.,Jā.
(Turpinājums sekos)
Chronikō
Rakstnieks Jānis , Jaimsudrabiņš
no Grēvenes pārcēlies uz Kerbeki,
kur dabūjis privātu mitekli ārpus
nometnes. - . -ļ ,
Dziedātāja Lidija Venta url kom­ponists
V. Dobrovoļskis 25. aprilī
Cikagā piedalījās sarīkojumā par
labu latviešu bēgļiem Eiropā. Abi
mākslinieki līdzīgos- .sarikojumas
piedalījušies jau agrāk un daudz
pūlējusies ieinteresēt Čikagiešus par
DP jautājumu.
Vijolnieks Alfrēds Zīver:ts. kas
nesen ieradies ASV, parakstījis lī­gumu
ar Vašingtonas simifonisko or-fiestri
šī rudens sezonai. Zīvērts or-stri-
darbosies par koncertmeistaru.;
Aīdas Niedras romānu Sieva izdc-
Gr-lma-tu Drnuu'a npgāds. E.:
Gei^'tautes vr,ka zīrnēj'ims.
Pa-tnieks nnk saucas Artūra
L'i.-iamaņa zinietā bērnu bilžu grā-,
miaia, ko izdevis Vaid. Korsts.
: \ i-
:i T
:<esir
i,
-1
'i-- . - ' l i : ! , .