Bavarijas Latviesu vestnesis, October 16, 1948

              "4 ••C-"
GARIEM
ļropas atslēgas po^ieijg
komunistu režīma past
[paziņoja piespiedu
[nasanu, kas čechu i Z
|u sev nepatīkamu cilv^""
ļur Narodny Trida sastorr.o
knnc^va Namosti, vin
h Pūli, kas kailām
ap pestīšanas armijas v?^ irar l'uvis zināms, ka Gotval,^,
Krimu pie Staļina, ?vā •
.ms-esot izvērties īstā tt
i?i,__kam vien vismazāk s
i6ma.M par izceļošanu i
lelegah. Pa Prāgu" lidoji ,
•as: - mums ir vēl tik,i
•ēļas laika, tad Cbchoslova!
padomju republika, p 5.
•eesp onretā cviijeans . darba nometnns'
; noskaņojuma esot bijis nc
;a,,bet arī starp .tiem" daN
.,^kas slepenībā esot Bents
:e3i, pretestības kustībā m
diplomātu aprindās, kcnl
alās Tito ^obstrukcijas, i^o
miķi salīdzinot ar Itāli i as
no Romas-Berlīries .'ass
s starp Padomju SavienVbu
saļvalstīm esot tiktai sa/asj.
fea radikālus soļ-ūs pretes-
^.plēšanai gaidot no diemas
Prāgas, •politiķu dornam
tuvojoties krize, kurā va-adzētu.
lūzt. Katrs b ērns
bājot,, ka februāra ap ver- •
ļs pārsteigums ari ministru
km Gotvaldam.^^: Apvē;rsum
tājl esot bijuši padomm
ceministrs Zorins un '6echu
u partijas ģenerālselcretārs
Kopš tā laika notiekot no-kkulišu
cīTia .starp Got,yak]u
basa komunistu partij''cis va- •
interesantas esot b;iumas
bīda tikšanos;ar- Bulj::ļri}as
ļprezideritu dimitrovu.. Sais
z CechoSlovakijas ārlietu
lementisa esot pie daili u-
1 vairāki citi. Pēc ta-m, kad
un Dimitrovs ešpt patērē-īgu
daudzumu ,,sii'Vovicas",
ļtējuŠi,*ka abi bistais; n-o pa-jēža,
kas spiež v i rm zcme.^.
ļ, kas vispār pazī;St:ams Isa
kominforma; „li c^laiiem", •
ies, ka viņa stāvok lis Biil-
.arits. ārkārtlrri f^i'īits.'\Viņš
•adomju spiedienamMm
.viņam tagad 'pie rtiekv.1.
Iprotaņis, no : vleiiiļs . puses •
par to, ka arī lie!lal<ie''boi^
'ūkas puiši jūtas spīlēs, bet
^uses viņi no tā tomēr:nc-ā
laba. Pēc Tito atklātas
opozidjā .Masl' :avai, esot
pams, ka arī Dimitrovs,:
un; kā domāv an imt^ara ;
, šefs Rakošijs mēģii^if^ot
'0
m a i
i
I
M
w
LATVIA
Latvlan Newspaper
Prthlished a0der EUCOMCivil
A H f t iM DivisioD AuthorisatioD
J"*V'r UNDP 196. Publisher
IT Editor: Kārlij. Rabācs,
nP Canip Kleinkōtz near
fififlzburg/D Printer: „Schwab.
Vfliksbl." Gfinzburg/D., Bgm.-
Ufldm.-P1.7. arculation:4000.
published three thnfs weekly.
Editorial Office: Giīnzburg/Do.
Dofflintkus.Zimmermarm.Str. 2
N E W S P A P E R
Nr, 89 (194)
Sestdien, 1948. g. 16. c^t
iznāk trīs reizes nedēļā*
Izdevējs: BALK nzdevmna
Latvieša preses darbinieku sa«
darbības kopa. Atbildīgais re*
' daktors: K. Rabācs. vietn. A.
Liepa; redaktori i Z. Bārda.
M, Čttlitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: GSnzburg-
Do.; red.: Dominikns-Zimraer!.
mannstr. 2 (tālr. 50)./^apg:!
Marktpl. 25 (t. 84)/ spiest:
Bgm.-Landmanni..--PPll.. ^T (i 92)
i
h
i
i
m
i
•Sl
I
W
• i
I
Lgrāku valodu, bet šīs rīcī-
;āi;s varot būt visiii nelab-;
i jau velkot- parallelos
:valda lin kādreiižējā- Aug­sts
kanclera Suiiniga liktc-idāš,
ka Mask-ava b'
• Gotvaldu Diln^ir^' •i'^':'-''^'
ikiju Padomju Savienība,
Hiilers piespieda Sušnii^i /
ļustriju Vācijā,
tiskiem " sāļiem. Maskavu
hudināt āif ārtī.gi krasais
ķstiskāis noska:ņojums, kas
lien vairāk: izpaužoties visa
^mnieku nosksinojums Jau
nobriedis dur.apim. vidus
•odoties pilnīļ^a saimnie-ima
priekš\7akara. Ne­pārņēmusi
arī strād-ļsas,
jo arī strādnieki
eguvumi, ko ^^ņiem solīja
\ uri rupniecn)as reformas,
adi, un viņu stāvoldis .
labojas, bet ps It pasliktinās.
žurnālists rsiksta, ka P^.^
čechu aplēsu miemtaga^
:ilā iešot vis augstākais^ ļ
^jmvo: tāīsjuti^ uzktiac. :a msaiismKopm^uJ^
)ls neesot lielāks p a r ļ u .,
todz 5 proc. rio ie(^ivoW
• Komūnistii part^^^
h : biedru, bet. partuas'Va^
li kļuvuši ļoti; ^omglr^
lunu biedru i:uiņemsarur^^ļ;
tība
•rtijas tīrīsan-u. - ,
rt, ka daudra, komun'^^
.iestājušies pa.rti}a,|ai>
no iekšpuses. Se^P^J^-
izrādījusies -f-^aMeS ūšana partijā pec tam WQ
ķnisti piespicMluši socade
r apvienojies^ ar yiO'^^^
Us esot izvērties par !«
l-omūnistiem, kas iev*u>'
Baltieši!
Stokholmas „Latvju Ziņas*' sa­vā
9. oktobra numurā ziņo, ka
^arā ar UŅ sesiju, kurā pieda^
•las daudzi visas pasaules diplo­māti,
uz Parīzi devušies arī vai-
J§1Q baltiešu politisko cefttru pār- '
5tavji Tur jau ieradušies Lietu-vas
'augstākās atbrīvošanas ko­mitejas
delegāti 'prof. Kamihsks,
pr. Krupavičs un sūtnis Sidzi-kausks,
bet no latviešiem bīskaps
J. Rancāns un sūtnis. Dr. M. Val­ters.
Latviešu nacionālā padome
no Vācijas uz Parīzi deleģējusi
sūtni B. Liepiņu. No Igauņu na­cionālās
komitejas Parīzē iera­dies
J. MikeLsons. Baltiešu dele­gāti
Parīzē rfliojotLes saskaņoti
mi
Kādas bijušas Visinska prasības un rietum­nieku
nepiekāpība
var panākt nevien ar drau-ari
,ai^ vienošanos
_„^tarpniec!bas mēģinājumu 1 ppriods" Berlīnes problēmas kārtošana
Parīzē beidzies galīgi nesekmīgi, un vakar pēcpusdienā šī jautājuma ap^
spriešanai pēc ilgāka pārtraukuma atkal sanāca UN Drošības padome.
Padomes s^šasndtralāsVvalstis ar savieni^
mēģināja jautājumu atrisināt bet mēģinājums cieta
neveiksmi tāpēc, ka Maskavas pr nepie­ņemamas:
Višinskis, kā ziņo, prasījis Berlīnes jautājuma svītrošanu
no Drošības padomes darba kārtības un c^^ sarunu atjauno­šanu
taa vieta, kur tās atradās 30. augustā.
Galvenā starpnieka, Argentīnas
ārlietu ministra Huaria Bramujas
pēdējo, dienu sarunās ar Viširiski un
trīs rietumvalstu^ pārstāvjiem galīgi:
noskaidrojās, ka nekādu izredžuļvuz
vienošanos par sešu valstu kompro­misa
priekšlikumu nav un interno
apspriežu toirpināšana nozīmētu ti­kai
laika zaudējumu. Bramuļas ver­sija
paredzēja vienlaicīgu Berlīnes,
blokādes atcelšanu un četru valstu
ārlietu ministru padomes sasauk^-
nu, kamēr rietumu sabiedrotie 30-
BET MAĻIKS TO NOSAUC PAR IEJAUKŠANOS
PADOMJU SAVIENĪBAS IEKSIJAS LIETĀS
Apvienoto nāciju politiskā komi­ja
trešdl^ beidza vispārējās deba­tes
par atbruņošanās jautājumu.
Darbs tagad pāriet uz apakškomisi­ju,
icuŗai jāapspriež septiņi priekšli­kumi
Pēdējo ierosināja Frandja,
kas ieteica atbruņošanu uzdot starp­tautiskam
iestādlj^umam. Katru ga­du
atsevišķām valstīm būtu rēgulārr
jāziņo par saviem militārajiem spē­kiem,
ķo tad attiecīga komisija pār­baudītu
uz vietas.
Debašu pēdējā dienā nozīmīgu ru­nu
teica britu delegāts, ģenerālpro­kurors
Sokross. Padomju delegāci­jas
vadītājs Višinskis solījies gan
publicēt ziņas par Padomju Savie-nibas
bruņotajiem spēkiem, bet tikai
pec tam, kad lielvalstis būs izpau­dušas
noslēpumus par atombumbām
un baktēriolo£ri«kā kara ieročiem.
Praktiski Višinska ierosinājums ir
nevērtīgs, kamēr pastāv dzelzs
priekškars. Kaut ari padomju viee-.
ministrs visu laiku runāja par' sav-c
f f t ^ s i ^ . uzticības atmosfairu, per-ir
im
::„Trojas zirgu ,
ids, starp citu, atstasta^^;
. ar.kādu aia^istāku l e ^ ^^
;Mm piespraudis koimmļ^
.s-nozīmi: „Ss biJU ^ocfļ^
un savā .irdī^esi^^
Mani piespieda ie?w^o
partijā. Ko lai .ciar.^
, taču nevar emigrēt. _^
iespējalms. k a t i ^ m^
un jācer uz parniaiņ^^
Savienības agresīvās
iā laikā kļuvušas iz-
/ ceturtdien Londonā dekla-
^i^tu ārHotu ininistrs, runājot
Kaaa angļu • rūpnieku sanāksmē,
iziet uz izplešanos," teica
. »un Padomju Savienība ta-ir
vienīga imperiālisftLskā valsts,
rf t^iner - neredzu pamata xiztrau-
Jl?nam. Ja Lielbritānija nevar pa-
^ saprašanos ar Padomju Savie-tad
jājautā, vai mēs varam
«<feivot viens otram blakus. Lai
Padomju Savienībā bauda
savā veidā, es neesmu par ie-
J^anos, bet tad lai arī neviens
J^^m ļaunā, ja Lielbritānija rea-
^ jPi'et iejaukšanos savā dzīvē."
• britu ;: ārlietu ministrs \ uz-šan^'
ilgstoša miera riodrošinā-ūw
.^^^^^^iJ^opai jāsadarbojas ar
unperijas sastāvdaļām, ar Tu-austrumiem
un Dienvid-
. Ļ tādā veidā radot
. ^atāju centru, kas, izmanto-s^^^^
saimnieciskās bagātības
^ nodrošināt mieru vairākām
^^audzem. :Par AnglU saimniecību
j j ^ ^ izteicās, ka rūpniecības
, ^ ^ u atrisināšanā starp kapitālu
..stradniekiem^ Lielbritānija esot
Pārējai pasaule par 50 ga-
BBC
sonigas dabas uzbrukumos saviem
oponentiem viņš tomēr atļāvās ie-iķt
mutē tādus argumentus, ko viņi
vispār nav lietojuši. „Ir tiešām no­žēlojami,"
teica Šokross, „ka cilvēki
ar- lielu intelliģenci un personīgu
šarmu lieto tādus vārdus, kas vi­ņiem
sveši." ;^ • •:• •
Tālāk britu ģenerālprokurors no­rādīja,
ka uzticībai ceļā stāv Pa­domju
Savienības propaganda,
dzelzs priekškars un informācijas
trūkums par krievu bruņotajiem
spēkiem. Višinskis gan runāja par
miera eļļas koka zariņu, bet to pa­teica
tik skarbi un asi, ka likās, drī­zāk
viņš domā kādu sitamo instru­mentu.
Un dzelzs priekškaru nevar
padarīt par neesošu tikai tāpēc, ka
padomju delegācijas vadītājs to no­liedz.
Tad Sokross burtiski teica:
„Lai mēs uzticētos jums, atļaujiet
laikrakstu korespondentiem brīvu
kustību Padomju Savienībā; fajt-ļaujiet
ceļot diplomātiem, kā tas ir
atļauts visās; civilizētās valstīs; at­ļaujiet
brīvu kustību privātajām
lidmašīnām; atļaujiet Lielbritānijai
nodibināt konsulātu Kijevā un
Minskā; atļaujiet Padomju Savienī­bā
pārdot mūsu laikrakstus; ļaiijiet
saviem studentiem studēt mīisu uni­versitātēs
un laidiet mūsu studen­tus
Padomju Savienībā. Ar šādu rī­cību
jūs radīsit uzticību. Bet tās
vietā Višinska kungs vienmēr ,rī-bina
savas vecās bungas*," , '
Tad Šokross runāja par padomju
pagrīdes darbu un piekto 'kolonnu,
kas visās zemēs mēģina sabotēt
jaunuzbūves darbu. Viens mazs
vārdiņš no Maskavas puses," pie­bilda
' britu ģenerālprokurors, „ļau-tu
daudzām valstīm nodibināt kār­tību
. pašu māj ās un; veltīt savus spē-:
kus mieram un jaimuzbuvei. Bet šis
mazais vārdiņš nenāk."
Pēc Šokrpsa runas sekoja padom-ju
delegāta Maļika parasta polemi­ka.
Viņš apvainoja britu ģenerālpro­kuroru,
ka tas ņēmis argumentus
no ,,Trocka, Hitlera, Gēringā, Ge-belsa
un Ribentropa arsenāla". Vie­na
trešdaļa Šokro^a runas bijusi
.iejaukšanās Padomju Savienība?"
iekšējās lietās, otra trešdaļa sastā­vējusi
no ,,bungu rībināšanas", bet
pārējā daļā atkārtoti „veci argu­menti",
• '
Vakar Drošības padome sāka ap­spriest
Palestīnas jautājumu, ie-;
priekš noklausoties Dr. Banša ziņo-,
jumu par pašreizējo stāvokli. Britu
delegāts sērs Kedogens ierosināja
pieprasīt no Izraēlas sīku informā­ciju
par grāfa Bernadota nogalinā­šanu
un līdzšinējo izmeklēšanu.
BBC
augusta.
projām negrozāmi palika pie savas
prasības, ka blokādes izbeigšana ir
priekšnoteikums. jebkādu sarunu
sākšanai. Rietumnieki, ievērojot arī
krievu nepietiekamo atbildi, pazi­ņoja,
ka nav ieinteresēti tālākās
starpniecības akcijās un vēlas drī­zāku
savas sūdzības izšķiršanu Dro­šības
padomē. Par savu nostāju
ļturpmākajās debatēs Drošības pa­domē
ASV, Lielbritānijas un Fran­cijas
delegāti ceturtdien apspriedās
reizes.
„Dāily Herald" un vairāki citi
angļu laikraksti, novērtējot „starp-niecības
periodu" Parīzē, atzina, ka
pēc krievu atbildēs visa problēma
atrodas uz mata turpat, kur tā bija
sarunu izjukšanas brīdī, im tā at­kal
nesamazinātā smagumā nostājas
Drošības padomes priekšā. Tāpat
BBG korespondents gan atzinīgi no­vērtēja
Bŗamuļas godīgās starpnie­ka
pūles, bet arī atzina, ka stāvoklis
nav grozījies nemaz. Konservatīvais
„Daily Mail" pareģoja UN kritiskas
dienas, ja pēdējā stundā neiestāsies
negaidīts pagrieziens. Patlaban abas
puses pūloties iegūt laiku:.viena —
lai pierādītu gaisa tilta iedarbīgu-mu,
otra — lai mēģinātu pierādi
pretējo^
, Pēc AP ziņām, rietumvalstis vie­nojušās,
ka gaidāmā padomju veto
gadījumā Berlīnes problēmu nodos
UN kopsapulcei, lai panāktu divu
trešdaļu vairākuma rezolūciju, kas
gan Inebūtu saistoša, bet klaji kon-statētļi
pasaules priekšā, ka Maska­va,
šadi rīkodamās Berlīnē, rotaļājas
ar kara iespēju.. Oficiālās Parīzes
aprindās, esot paskaidrots, ka rie­tumvalstis
tomēr nevēloties galīg
aizcirst durvis turpmākam miermī­līgam
atrisinājumam, nedz arī plā­nojot,
kādu atmaksas akciju.
Pēc „Newsweek" informācijas
Berlīnes jautājuma diskusijas UN
forumā Maskavai nemaz neesot ne-,
vēlamas. UN, pēc krievu domām
\SV spējīgas atbildei
uzbrukumam dažu
stundu laikā
Kaut gan, pēc amerikāņu vadī­tāju
amatpersonu domām, karš
nav gaidāms, tomēr tās sagata­vojušās
arī gadījumam, Ja ne­ticamais
notiktu,, un karš pēkšņi
sāktos. Lai ASV nekas nevarētu
pārsteigt, ir gatavi plāni, tūlītējai
militāras akcijas sākšanai, un
stratēģiski gaisa uzbrukumi ie­naidnieka
centriem varētu sākties
dažas stundas pēc pirmā šāviena.
Kā tālāk ziņo „Newsweek",
pēkšņa kara gadījumā augstākās
amerikāņu militārās un civilās
amatpersonas ar īpašas telefona
trauksmes sistēmas palīdzību ie­spējams
apzdņot. nedaudzās mi­nūtēs.
Katra amatpersona ir sa­gatavota
nekavēj oties izdot rīko­jumus,
kas nepieciešami, lai visa
nāci'ja stātos karā. Nekavējoties
ārkārtējā sēdē sanāktu ASV
kongress, lai pieteiktu karu un
izdotu virkni sagatavotu kara
laika likumu. To visu būtu ie­spējams
paveikt nedēļas laikā.
N
Karalis Džordžs
aicina nodroSināt
mieru
Pirmdien Londonā sākās britu im-perijas
konference, kurā piedalās
dominiju ministru prezidenti vai
viņu vietnieki. TrešdieiT konferen­ces
dalībnieki bija /Lielbritānijas
karaļa un karalienes viesi Beking-hemas
pilī. Pieņemšanā piedalījās
arī Etlijs un Vinstons NSerčils.
Karalis Džordžs VI apsveikuma
runā norādīja, ka Vvēl nevienam vi­ņa
priekštecim nav bijis iespējams
apsveikt deviņu valdību galvas. īpa­šu
prieku karalis izteica, ka im­pērijas
konferencē piedalās Indijas,
Paldstānas un Ceilonas ministru
prezidenti. ,,Pasaule šodien atrodas
šausmīgās bailēs," teica Džordžs VI,
„tā gaida, lai britu impērija palīdz
nodrošināt mieru. Mēs ļ nevaram
aut, ka cilvēce pieviļas. Nekad rņēs
nepielaidīsim tiranniju un apspieša^
nu. Bet to aizkavēt iespējams vie­nīgi
tādām valstīm, kur atzlst—brī^-
vību un cilvēka tiesības."^
Pēc BBC informācijas,! viens no
konferences svarīgākajiem, jautāju­miem
būs britu impērijas \^askaņota
aizsardzība, jaimas metode? un^jau-ni
līdzekļi. Jau tuvākajās dienās
aizsardzības: jautājumā sagaida, britu
premjērk: Etlija ziņojumu.
BBC
KĀ NODROŠINĀT RIETUMEIROPU
VALTERA UPMANA PLĀNI RIETUMU AIZSARDZĪBAI PRET
AGRESIJU
Turpinot interno apspriežu virkni ar Skandināvijas ārlietu minis­triem,
ASV ārlietu ministrs Maršals ceturtdien Parīzē sastapās ar savu
zviedru kollēgu Undenu. Par apspriežu saturu ofir'Kla ziņojuma trūkst
bet jāpieņem, ka runa bijusi par Skandināvijas v u tuvināšanu Rie­tumeiropas
ūnijai, ko ASV atzīst par ļoti vēlamu. Dānija un Norvēģija,
kā zināms, sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ noskaņotas par ciešāku saisti-šanos
ar Rietumeiropas valstīm, bet plāna realizēšanu' par Skandināvi­jas
ūnijas un Rietumvalstu ūnijas apvienošanu kavē Zviedrijas pārāk
atturīgā nostāja, kas joprojām vēlas palikt pie līdzšinējā \ neitralitāte^^
principa, ar ko cer iztikt arī nākotnē. Trīs Skandināvijas valstu aiz­sardzības
ministri vakar Oslo apspriedās par kopīgiem aizsardzības jau­tājumiem.
Vašingtonas politiskajās aprindās izteikta doma, ka Maršals cenšo­ties
pasteidzināt dažādo rietumu reģionālo ūniju sistēmas izveidošanu,
lai vēl pirms ASV prezidenta vēlēšanām tajā sasaistītu Rietumeiropas,
Skandināvijas un Atlantijas ūnijas valstis;
vienīgi demonstrēšot savu galīgo
nespēju atrisināt problēmu un cie­tīšot,
smagu prestiža zaudējumu. Šā
da i Apvienoto Nāciju prestiža grau
šana esot vairāk Kremļa interesēs,
nekā demonstratīva Padomju Savie­nības
aiziešana no UN, kas šo or­ganizāciju
vienīgi pārvērstu par
vispasaules pretkomūnistisku apvie-
• (Beigas 3. Ipp.)
Rietumeiropas aizsardzības problē­mām
veltītā rakstā arī pazīstamais
amerikāņu ' žurnālists Lipmans uz­sver,
ka šinī jautājumā vitāli.iein­teresētas
ASV, bet grūtumus rada
veidi • un līdzekli, kādiem šo aiz­sardzību
nodrošināt. Kaut arī Rie­tumeiropas
valstu aizsardzības spē­jas
ar katru dienu pieaug, tomēr
oašreiz, to iekšēiās problēmas tik lie­las,
ka militārais potenciāls . sa­sniedzis
gandrīz vai visu laiku zemā­ko
līmeni. Lai to palielinātu līdz
vajadzīgajiem apmēriem, . būtu
vajadzīgi apmēram divi gadi. Kaut
arī tūlīt pēc prezidenta vēlēšanām
sasauktu ASV kongresu ārkārtējā
sesijā, alianses līguma ratificēšanai,
militārās palīdzības piešķiršanai Ei­ropai
un pārējiem nepieciešamiem
Nesen Torouto notikušajā Kanādas latviešu organizāciju pārstāvju sanāksmē nolēma
izveidot latviešu apvienību, kujai ievēlēja ari pagaidu valdi; Pēdējā tagad vienojusies ap*
vienību nosaukt par Kanādas latviešu nacionālo apvienību. Apvienības uzdevums būs:
veicināt ieceļošanu Kanādā_ un sekmēt ģimenes locekļu ievešanu, rūpēties par palīdzību
un dzīvokļu sagādi un^ iestāties par' mūsu tautas pamattiesību atgūšanu. Pagaidu valde
nolēmusi arī radīt pašpalīdzības fondu, kurā ikvienam Kanādas latvietim jāiemaksā — vī­riešiem
50 centi', bet. sievietēm 25 centi mēnesi. Kanādā pašreiz jau dzīvo ap 2500 lat.
viešu. Kanādas latviešu klubam (Toronto), kas vēl nav izlēmis pievienošanos apvienībai,
rezervēta vieta. Apvienības prezidenta K. Dobeļa adrese ir: 9536 — 107 A Ave, Edmon-ton,
Alberta, Canada. Uzņēmumā KLNA pagaidu valde. No kreisās K. Lazdiņš (Mont-reāla),
K. Vitiņš (Toronto), K. RobeJis (Edmontona), 0. Breņķis (Oakville) ua V. Zie-din
§.
lēmumiem, tomēr pēc tam vēl paietu
laiks, līdz Eiropā rastos kontinentā­las
armijas,- spējīgas aktīvai aiz­sardzības
operācijai 'starp Elbu un
Reinu.
Līdz tam laikam, tālāk norā'Ja
Lipmans, tāpat kā pašreiz, viss at­karātos
nevis no rietumu iespējas
atturēt sarkano armiju, bet gan no
prasmes atturēt Krcmli\ no uzbru-kurna
pavēles došanasl- Patlaban
līdzsvaru uztur rietumu iespēja iz­postīt
padomju pilsētas, pretim pa­domju
armijas iespējai • ielauzties
Rietumeiropas pilsētās. Ja iedotos
efektīvi apbruņot Rietun\eu'opu,
spēku līdzsvars radikāli pārmainī­tos
rietumu labā. Krievu pilsētas
joprojām būtu ievainojamas atom­bumbām,
bet rietumu pilsētas būtu
drošas pret krievu kājniekiem.
Rietumeiropas bruņošanās 'posms
tomēr būtu bīstams periods, jo krie- ,
vu reakcija pret militāru Maršala S
plānu būtu vēl asāka nekā. pretīta- /
gadējo saimniecības, it sevišķi, ja
(Beigas 3. lpp.),_
Vai Francijas komū-tīisti
arī šoreiz zaudēs
Pēc 12 dienu streika stāvoklis
Francijā sāk pamazām uzlaboties.
Dzelzceļu satiksme jau norit gandrīz
normāli. Vakar darbus atsāka arī
Lotringi.ļas un Mozeles apgabala mo-tallstrādnieki.
Parīzē ripo atk^l
taksametri^ jo šoferi dabūjuši pie­prasīto
benzīna papilddevu. Lai g-iri
kalnraču streiks Ziemeļfrancijā vēl
turpinās, šur tur dienvidos izmanā­ma
tendence darbus atkal atjaunot,.
Noskaņojums franču valdības,aprin-\
dās kļūst optimistiskā!^. Arī ārzem­ju
preses pārstāvji z/ņo, ka Kejam
varbūt tomēr izdosies! uzvarēt. ^ -/
Pēdējā ' laikā aizvien jūtamāka
kļūst' šķelšanās arī pasaules arod­biedrību
apvienībā. Britu strādnieku
savienības pārstāvis paziņojis, ka
viņš •• nevarot pieiaīst, ka angļu ie­maksas
izmanto komunistu mē^'ķu
prg^iagaadēšanai. BBC
I
7