Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1947

              ' tATVJJA, mi, g. 18. marjA- /
Jonass Miesnleks
iespaids,, V.
RAsleredS''^
nas komlsl)as\, iirap^l^
Novelejums ^ B E J A E G L I S A ZIESSCIESU DZIESIUAS TEVUAS UKXE]^GRI£208
8T0KH0LMÄ. »46. G. iPie tevis sirds ir valnSm sleta.
. . , Tu, säpem äaustä dzimtede,
vi^a attistisies, tlkal kJQdama caur- Tur visa mana dzive lete»
redzama savä skaldrlbä. legQdama Tur Visa mana pasaule.
tiräko skangäanu, salslnäsies, atme- lo.msv.. f.,, ^-y , .
tis vei pgdejo Ueko, lai kä jaiia tau- 3^"^^v^^*'
tas dziesma. staigäjot gar SSLfe » ^ ' ^ E . B ^ " ^ ^^
luzalcihä]uinu^
Manu laiks. Krista,
k visa latvieiuS
5a:nu ceju. •*
)ietnais,'bet svsa.
k a k u vlsSs dnS
bd^u--no24.1td8
i cejä" un uzaldn»
asu tautu, karavi.
i,.invaUdlemi «
uft Visä pusauR ij,
ieälem, Uzaldnj,
alenas minStä H.
"~»a dlevkalpoju,
Uus uzaicinu sek;
Hirnu laibu izdo^,
les no nevajädSgi
Sai nedgjä, Ki
lös laicfgos sarfe V
[uzaicinu siranlgl
li^vkalirojtiinos, jo
|pievä 2%l ir mSi
t, Dievu ladzof,'
Mastibu 9^^^^
iautai, \m 1]^
11
8
[instrukciju Nr. 1,\
^Ikomisijas tuvl<
d|u läi dienvidi
idomes pec BalU»
litlbas Ulf '(^ba
AKcml
a, MorenbruniS
SANÄs,
.larparskoloSanii
jtjies, jo visu no«
stui. . Pie pärsko»
m. vaiiugs savu
irvätisms. Ibtri
i.sSkuinä cilySU
,^vecie laiki" m
)nnäs. Bet p»
JO gadiem klauJtt
lc;i9Ö5. g. izzuda
ättieclbas. sata*,
ipä; pSc 1917. t
nSalinnlecibäs ua
aimnieciskfi baa
I* pasaules^gM*
:jä8. Udzarälffl
ihainijSs ari at.
tautu Starpa.
y6 rit pavlsao
J^keras ple päi*
.r&8 klät, lletai*:
6'Bain. pirM;
h bet labSk ^
toioSahäs jSiestt
a. svalgl atml?5|
lä oträ noTttetf»
meklgjama gaa
lektoru nema*
juT böt skolöm;
hioi arodu v»
KJlu. Kurstt I » ; ,
ir paidagoÄiaro .
Ldrtori nm
mä lalka spw
jem var lzi?efl»V
[elzprot, kä te?!;
•,t,untSp5cP«jH
metodi m
parädSs rak»
Sanas paJ?§f2
jri to uzska'*
Ätu i^m^
prot Pav^*;
1 iesUäeJuäl:S^
Jeskaltämas 9»^
^äfeles, bet f j;
\ diferencets *
omija g a r äg
lijumos psm
rti, kas sii^g:
bet paw^,
k u n g l *
zu vi9U 1"*?
iu uz laktu,^
skolotSjstafu
t r ä d a Pif^
F ka
LlitoSanäs *f,
Starp daudzäm citäm ir retas grä-matas,
par kui^äm nekad nevajadzötu
rökstit atsauksmes, grämatas, kam
nevajag nekäda iztulkojuma, -ku^^u
fctä vietä dzejas pasaulS nav Jäizdi-bina
ar vSrtejumiem, Jp täs ir^^tlk.
deSi saauguSasar.savu laiku, ka ie-gQgt
tfllit paäas sev nemainämu vie-tu
uu arl runa bez kadu iztulkoju-mu
palidzibas,. atklädamas un likda-mas
caur i sevj skai .et pa§a laikmeta
trisäm. Täda gräm^ta grib but ari
Andreja Egli§a jaunais dzejoju krä-jums
— Uz vairoga. Ja dziesmi-nieks
patiesi vii;iä spej runät „dziva-jiem,
kas: mirs, mirufiiem, kas dzi-vos",
tad" v§rt5taja piebildumi k)u-vuSi
lieki. Uz vairoga atgrieias. sa-vls
gara mäjäs tikai tie, kas savas
dzives ir piepildijuSi Un kas, pa§i
Musejot, runä ar savu upuru piln-vSrtibu.
Ja nu patiesi dziesminieks
spgjis caur eavim värsmäm dot ceju
Hm uz vairoga pacelto gajienam, tad
ar! mums tas jäpavada ar cle^as pil-
DuklusSSanu. '
Es domäju, ka Andreis Eglitis ta
sp§jis, kaut ari tä ir tikai nojauta,
böt kam citam lai es jautätu, k5 no-
Jautai? —" Jo to, vai käds dziesmi­nieks
ir uzmiri§jis saVä laika säpju
iioslSpumu, arvien izSltir. tikai Veläk
un kaut kur citur, rievis v§rtetäja
plezlm§s. Arvien ir vajadzigs kaut
kas, ko vairs nem.§ro, ko pasu pier
i^em plar meru.
Es vei atceros bridi,. kad Andrejs
Eglitis ienäca musu dzejä ar saväm
Zclta vfilodzes diziestnäm, ie-nSca
jauris^ un svaigs, ardzilu gavi]u
balsi. Täs patiesi biia dziesmas, ko
vipS rakstlja, tik"Skaniguma pilnas
täs bij^» tajSs bila kaut kas^ no inösu
tautas dziesmu bttrvlbas. wo yii?am
garoja dieVkalpojuma virSks, un l i^
kSs, ka vii?p visa pasaule t§rpusieö
8V§tku drän^s, kas laistäs zaIS» balt§
un zelt§. LikSs tikai sav§di, ka
dziesminieks devls , piepemSanu
piirns §aubäm, ^ izllAzin^jumu pirms
pretstatiem, mieru pirms ciriam.
Viijis bija iesäcis tur, fiur mekl§t§-
' Jam jänobeidz.
^ Dzejnieks pats deva atbildl gadu
ygläk oträ dzejo^u kräjumä, kas sau-cäs
Varaviksna. Dzejnieks • bija iz-jutis,
ka nebQs ticama vi^a zeltb^ltä
sinteze, ja tä neizaug no visäm va-raviksnas
kräsäm. Vii;is nu bija'.stei-r
dzies zäjajai pievienot pärejäs, ari
mllestlbas sarkarib un r^äves violeto;
Vixfi, bija ari mS^näjis' sevi pärbau-dlt
meklSjumos, bija savas latvieSa
dzie^mas'. reizem pärskaijojis sveSps
pantmSros un paatos. ViijiS k]uva
pllnskanlgaks, vii;ia baltzeltainals
vairs nebija glezna,'bet'^saskai;ia dzi-
}um5, visu krSsu sakusums,
Chronikä
Iznäkusi meneäraksta „Laiks" 11.
rob^iäm, butu reizg IQglana m ' ^ u g s t u , augstu debess jumjas,
teiclba, kaviles un klSTna, ^ i v l ^ ^^^^ ^^^^^^^^^^
bas piei;iem5ana un visu lietu ieska- Tur cieäanas, tad atkal ^aime,
tijuma miers. Tur kapenes, kur miUe dus,
TorPi7 mp« «o,n'n«- ' r'^^^^ P^^s un radu saime,
käÄaSvgrsl^rmum^S
Un kad es tagad ieskatos Andreja — nabags beglis ce^a jutis,
Egll§a pedejäs värsmäs, tad tajäs bezdeligai, kas turp skries,
vairs nav kräsu mirdzeSanas, tajäs sveici^ns tev, to sirds §1 sutis;
vairs nav apceres, tajäs vairs nav ^^vis tavas säpes sies.
sintezes; tajäs vairs nav piei>em§a- un ia ar« sveSä.T^mP hntn
vaidi un smiekli;llriskasstabulume.' ' ^^^^^^^^^ Palidz Dievs!
lodijas vietä no täm atskan dräma-tiska
gr^elu därdgäana, no täm vairs
neatspid mäkoi;ii, kas slld pär Latvi-ja^
debesim, bet apokaliptisko jät-nieku
rggainä jö^oSana;
Nebiju gaidljis §ädu Andreja EglL-1 u „ ' ^ f i^f^^^^^^^^ »^^s;' i i .
§a attlstlbu. Tagad es redzu, ka ma- ?^^ij^f,' F. Krusas. Honas
näs ^.ubäs un nezinä ir s l e p £ n l ^ S n a ' Kn^^fÄ^
jaul . EgllSa iekSejä attistlbä vaja« ^5,^1^^^^^
dzeja §i posma. Un tä vi^am ir bjis ^ ^ ^ l ' ' ^ ^ | sones, K Kalni^a, E.
lemts taW kas lemts tikai S ^^^^^^^
dziesminiekiem ka vii^a paäa ne'U'^^^^^^ Jlrgensona, V Folknera,
piecieSamie attlstlbas xmmi l^^^Al^^^ ^iepsalas
ar vii;ia tautai likto gaitu, äo soda M^„S^, '^cf^^ , ,
celuno valdnieka dzirem savä Pilii Loo^t^f't^^^^^^^^
ITdz ubaga ielabäm un vcrga nai« p ^^^^^^^^^^^f l
dam, Tädei A. EgliS^ dzeja nav tikai 1' p' ri ^^^""^^^^
pasivs laiknietä atspogujojums, bet f"^^"^^ ^'
pati laika izprasme un W^ainä ru- S J ^ c ' ^T^^T' ^ ' ^ " " ^ ^ l " ' ' , ^*
näSana. Un dziesminieks d^udz ma J ^^^^^^^^^^ S^^t^l'
zäk pieder sev kä savas tautas v§s- fö,?^^
t^u-gj jLrmaijia, Br. §koaas, E. Kraujas, J.
Druvas, A. Iksena, R. BregXa, O.
, Savam dzejolu kräjumam Eglitis Spro^eres, I. Skroderes, ^ L. Ozolii;ia,
devis dsiudz 'cieääku vlenojumu nekä A. Kalnäja un A. Annusa raksti. /
to parasti dara. Te nav vairs pat Näkamä ned$|ä „Latvijas" apgfidä
atsevi§ku dzejolu virsrakstu, tos slen komisijä bQs dabujama P, Irbes iz-pa
2—7 kopä Ipagas ievadrindas, kas dotä Pludoi:ia pas^a bSmiem „EXa
pa§as ijemtas n0vd7.e^oiiem un skan kaXocii;i§** ar Anäa Berzina oriänäl-n
kä pieteikums un atbalss. Bet vi-1 litografljäm.
sam kopojumäm cauri stiepjas sim-
V a l d e m ä r s KärkliijiS
Novele
(Beigas)
KJavii>5 tuvojas mazajam pames-
Qaria bija vesela. Maztiet bäläki
un väjäka, vei nedroSa/ laikam vii;ia
vei nebij atguvusi spekus, bet vcscla
tajam namii;iam egju enä. Tn^k at- y^?? bua, gluii prätiga un vesela, to
ziedl Tur vii;ia guj lävii^ä, kas ap-1'^"^'^^^ un smaidija.
kläta lidzigi gultai, jö %irsts vei nav
atvests. VienkärSs slimnlcas palags
kläj vii;iu no galvas lidz käjäm. KJa-vii;
L§ atsedz Gai^as seju, noliecas pär
to un runä. Viijiä runä klusu, gandriz
Sukstot, lai v\x^yx neizbiedetu. •
Ncdusmojies uz mani/ viijiS ' saka,
nedusmojies, ka tevi pametu vienu.
Ziau, cik grutl tev bija. Bet nu tas
galä, Nu man ncvieas tevi vairs
Gai?a stäygja pie kancelejaa d\ftvlm
un klusu runäja Dabaru Slmanis
bija turpat blakus. Viijia bija ie\ceru-sies
tam elkoni un rei2§m viigia tam
pieglauda galvu pie pleca, Simanis
bija ^erbies melnajä iesvetes uzvalkä,
ko medza vilkt tikai svinTgos gadiju»
mos. »Vi^am bija roze pie cepures un
vi^a platä brunä seja spidäja sviedros
un lepnumä. Vitiä turejapadusämazu;
neat^ems. Pacieties vei drusku, es. sp,o-5iu- akvorjd*eo.n»u' *a r kjo- Si^ särkanäum
driz näk§u. Man tikai vgl kas JSno- ?^vedis Oa^ai raibu
kärto Manäm rokäm vej kas jäpa- vl'^^^^^ jau bij aps§jus, un
dara Tad es näkäu izskatijas laimiga un drusku sveSa.
Kaut kvif tälu $kkn zvans. Skai;ias L ar kopäjäm, gajdl-tikko
manämi vi^o gaisä. Pamazäm l^?'"*' kanceleja izrakstija pa-täs
kjust stipräkas un dobjäkas, P!^"^•^.^^^^«^^®ia ^«15 un smaidija.
zvanu torni no lejas atigSup käpjot.r?\,.^^J» viens no tiem gaiSajiem.
Nutäs ir smagas kä soli uz vecaj " ' ^ ' ^ l ^ ^ ^ slimnicfis mamäs ar
Säpju stundäm un var tis atsvert.'
Kjavipu ieraudzljusi/ Gai;ii tam pa»
näca preti un sai;;tema viija roku:
,,Labi, ka tu ari te esi, Vitälil
tev jäpateicas/ tu tik labi esot mani
kopis, kad biju siima.. Jä, nu jau
un aixelsies I ^^^^ vesela un braucu mäjäs. Sima»
nis ar mäti atbraucä man paka). Ne«
kad neaizmirsISu, cik läbi jös yial
man te bijät!*'
.Gai?a ir vesela/' Ignats teica. .So-I^, "^^^^'1'' Yifi^f^"**
dien viiiia atstäj sUnmicu. Vii;tai at- Slmanis sirsnigi tefca, un yli^a Uelä,
brauca pakal no mäjäm. Näe tulii^loruna roka kä maigles^
ja gribi ar vii;iu runät." ^^2^ pirkstus. ,,Un lev^ro labi - p6o
yii;ii pusskrieSug deväs uz slimi^Icu.h!"^^ If-^ jabraui: uz sadiu. Pöo
>riek§namä iegäjis, KlavinS vinu f?^^^^^ .^P^ ^^^^^^ Nevar taöu }aul
ieraudzija. Yiryk apitäjäs un ciniiäsM^»* meitenam ne par §0, ne par 10
pec eipäs. Viiji nevareja izjteikt ne
tukäa nama käpn§m.
KJavi^iS pacela galvu un klausljäs
c^uri sapnim.
Jä, käpnes skangja so}i. Bet tie ne-bija
leni un dobji. tie bij ätri, nepa-cietlgi,
§i8 pasaiiles soji.
Ignats ieskrSja istabä
sauca:
,,Kiavii?, näe ätri.^
^ ,,Kas ir? Vai vii;ia —"
värda. Vin§ tikai skatijäs Oaijiä un
mirkSkinäja apis.»
Viijam bija grilti tic§t, ka tas ne-bija
mana, bet patleslba. Likäs
aiziet pöatäl" vi^ö amtedamiea pie>
bilda un apgrieza Ga^u kä dejä. Vma
sarka un smejäs lldzi. Vii^a izskatljls
kä apskurbusi^
Gai;La ie^eräs Simanim elkoni un
neicspgjami, ka varStu notikt täds »<>l*eca galvu pie viijia pleca.
brinuma. Ka täda laime batu iespö- ^^^^, f»"!^^® .e» ^ji"/' Vna teica un
jama.
bolisku .t?lu ~ sarkani un melnä msm
skarbi dlalog; un monologi. Tas tad
nu ar! vairs nav dzejolu kräjums
parasta nozime, bet lidzinäs poemai
ar drämatisku pa);osu. Täds cieSs. r>a^s.- - - , ,
liedejums ari pamatots, jo §ie dzejo^l iSTl^A?.^..3^!l^^^
löndonas skatuves pec kma
1,
nav savrupu, atsevigku pätdzivoju- N ^ ^ ^ f ^^^^^
mu atstarojumi. bet pamestas un ne- "^^^^
taisnlbas samldltas tautas posta ^J^^^^:^^^^^^
stästs, kam dzejnieks ir tikai tulks.r^^^^.^^^
' ' soda". dramatizejums, bet trqSajä
Sis stästs ir d^udikräsains un vi^ä amerikäi^u tiesäs dräma
dzlrd visus dzivibas un näves tppus. Girl". Tikai ted näk komedijas.
Tajä völ atspld klusäs pienemSanas v -v i rx , , • . \,
un näves brinuma mistika (23., 26. L , ^ f ^ ^ - ^ f ^ ^ ^ ? " ^
Ipp.), tajä atskan tirs cii?as .drosmes ^P^^^
pato3s, bet tad to saplosa un samaUlS'^ ^^^^^^J^^
^ , . K- 4-* 1. I H ^ara Sausm^s un tad, pär kapiem un J^^^^^ uz^ömgjam säkumä nav ne
Brt 3opro äm bija^^ j ^ ^ ^
izlet no ^J^tezes, vi^^^^^^^^^^ Yijja rä^ainä P^^®^^^*
s^otngjoiviön^^^^
dams klat tnikstoSas sastavdajas, rakstljuäi Virza un AI Grins (51 P^^algo aktie^us un reiisoru un p§c
Baigais gads atbgisojäs A, Egliäa 57,^ 60, Ipp.X ir tonier piiriä istenTbai 1^"^^^ ^^'^^^^^^^^^s vispirms izmS-nlkoSä,
treSä dzejoju kräjumä tvirtuma un asas skaidribas. Un
NIciba. Vii;i§ nu bija ieskatijfe, ka dzejnieks sp§j visäs lietäs bQt ne-bez
vlsäm kräsäm un to sakausSju- igUgi patiess un Ists Hdz galam (62.,
ma dienas un saules baltajä tr yel 74,/ii8. ipp.).
käs cits riÄkts xui tui^ * ^ «i^^^^ ^ w iV« » j 1 - ' - — —^
kräsu nölieguihsihek^^^
Rl baigä sapnl jausts, kä aizejoäa ^fgätiba. Vi!?S tos iz^rt? mazSk pöc Aktierus .neligst via vienai sezonai,
Pirkona diena tas nu 8^
dztesmlnlekä, m^sljäs kä Ä^^^^
Ptttekti cauri Atoa saules kräsäm. pieaug mäkslä atrast värdiem rindä ipaSnieks nerlskS gandriz nekä,
> AnrrisZ^ni^ n«r kur ^le iegiist rfsks ir vien!^^ uzi;iemejam pro-
^u^es^ sev t|iP3Ur k^^^^ tas ir MninniV r^us^E r^,^
^aMamäs^^
vas vienlbas un patures to.^^ m
kjiist vienmuiasc
^na provmcS. Ja tur uzvedums
giist panäkumus, tikai tad lizi^^mSjs
mekl§ brivu teätfa namu Londonas
Vestendä. Parasti Jägaida, Hdz käds
no tiem atbrivojas, jo daii labäkie
Tiekdamies pec episkl — dräma-tfskajam
cieäanu istästam piemerotas
simbolikas, Eglitis vietumis (vairäk
grämatas säkumä) it kä nevijus skä-
^ .tijis savas tautias upurikä Kristus
flarbibas Värdos 2; 1 daudzsjcaltja cieSan Ipar cilvSci; Bet latvieäu
persona (jjis lasät, JQs näkat)^ der tautas neluTmes ce|5 ir vii?ias pafias
mX pavgles vai laguma formu no cejä, ko tä gäjiisi sev, täs cieSanas ir
konstatejuma (gramatikas terminos pa§^s sev simbols. Täpec es neprie-gfttäjot
— imperätlvu no Indikätiva). cäjos ari, ka köpojumä ir uzi;iemta
Piemgri; JOg näkat (konstatSjums — daja no dzejojuma Dievs, tava zeme
todikätivs) gan plie mums ciemos, deg, kas jauc kopä iekSäji hesavie-
Det näclet (pav§le, lagums impe-1 nojamo. Tapat kräjumä noslggumä,
rativfi) jel ,bleiäk; kad vedat rudzus kur. dziesminieks gribäjis dot gaiSä;
^ tirgu, vediet ari mieius Ildz; re- ku izska^u, dzirdu daXuviet nep^är-jiis
ce^at jaunu mäju, ladzu dzlvotas rindas un tukäiis värdus
cellet to labi irtu; jtls lasät pletieka- (122. ipp.).
8ka}i,ludzu lasait (ari lasiet) tikai ,
^ ' l§näk; Ko redzam? Konsta- Tomer krajuma vieniba Siem mo-izsaköt,
darbibas värda 2. tiviem ir sava ^deta un tos no
altla persona ir a vai ä (sme- sakara, varbat, ir gruti izraut.
Ä r IAI''^^*' V"^' ' ^ ^ H Un nu es giibu d^esminiekam pa-niaca
vnr Ki-if ^Ua^it^t, i^rL^^c w. s niu kläj vei nezii^a. JöUtu xieKi mi-
?os.Pärgjos gadijuihos tikai ar^ i e .H^f^if ^
•gandriz yientn^r k un g skai:ia ie 1^^*^ ^ jautat: kurp savä
|Priek§ä • pärversäs par c un dz (nä-f
;et aizmiedziet), bet 1, n, r, s, z un
R lidzskaijil jälieto bez mlkstinäju-
^ a: yeliet, nevis vejiet, gäziet, ne-dzejä
turpmäk i^s Andr§js EgllMs. Mes
gaidisim drlz no vii?a jaunu gräma-tu.
Un zinot, ka no mQsgjä nav §ki-fams
vii;ia dzejas- cejä, mes gaidisim
is gaiiet,''giu¥kä nTsakäm ^^^^ ^^\^ P^V"^^ ^^"^^^
^-e let, bet gan nesiet - bez miksti- un vedeja sp^ku.
ijuma. J. Zari!>§ V i t a u t s K a l ve
pro-
Miljonu pilsStä Londonä ir tikai
vieris repertuärä teätris, slavenals
„01d Vie", visi pärejie dod' s§riju
pakratlja galvu, „betpaldies Dievam,
nu tas Safäm. Jä, KJavi^, tev katrä
zlQä jäbut ipanaa käidl.'' : '
^^Ga^a," KlavipS stomljäa, ;,0a-
^a , . . Kad tu biji siima , . ,^
,,Jä; zinu, zinu, Vitäli." Gaijia inlli
nrrxn.iiiimn» Tn^«T^ 17» u . 1 ^ ^ 1 //K^natc m^an visu izstäatlja.
urvedumus. Viemgi „01d Vic" algo Renate tagad mana draudzene. Bet
pastävigu ansambU, kura darbpjas ^[^^^^ ^ienä' mes esöt plesuääs £ä
ari slavenakais anjiu aktieris Uuns ar kalju. Ak Kungsl 'Jä, vii;ia
Laurenss 01ivj§ un ^Ralfs Biöerd^ maa atästija, kä ti^ par; mani bSdäjiea
sons. Uz Old Vie" skatuves redzama tu mani esot kopis, Tu pat
Seksplrs tada sniegumä ka nekur Usot mani mazgäjis; ai, käds man
citur. bez tam repertuara ari mo- kaunsl Paldies, paldies tev völreiz par
demie autorl, ^ piemeräm, Pristlijs, ^isu/'
Soys. 1941.^g. teätri sma^ sabmn- vii;ia ätri noskQpstija Klavii;iu u:^
boja, bet izrades turpmäjas citasKi.^j^^ j^jg^jj^m apaugu^ä vaiia.
telpas. 1944. g. 01we un Riö^^ Klavinam • griezäs gaiva. ^^arbOt
pahdzeja teätri reorganizet. „01d Uij^g gyibSja v§l ko teikt/ bet b^ha
Pl^ kara. jau paguvusl Uija pazaudejusi skai^tu. Viri§ stiveja
ari viesoties Ii[u3orkä ar Sekspiru, gruti elpoja. Rokas .vii;iam noxa-
Gediovu un Sofoklu. I räjäs gar säniem kä nedzlvas/ sve.«n8
un liekas. v./;:;^:•••:v^^;••:
Tad kantorists iznesa paplrus. Gana
atvadljäs no visiem, un vii^ia iekäpa
pai;iema groius^ STi^anis,
Raksturigi Londonai ari slegtie
teätfu klubi, kidus säkä dibinät ro-
/ un lugu autöri, re-dzedami,
ka uzi^emSji negrib neko | Tatos. M
riskgt. Slggtas, [ vienigi; biedriem
pieejamäs izrädes hav pakjautas
cenzQrai un atjautas ari sv§tdienäs,
kad Anglijä teätri ir slSgti. lestä-joties
§ädä klubä, biedrs iegQst tie-vienu
pär ratu malu izractis/ uz*
likumi
Ro.
räVa jautru marlu. v Ce a
Ga^a vei pamäja ar ralbo
nate maja pretl. .
^ ^^^^^ Kad kppejas ienäca atpakaV alimni»
slbäs noSätitiesr'sligSs'iz^ Klavii^ä bija nozudia. Ti-klubu
skatuves nodro§lpä sev zinä-l kai pec brlJa vli;ias to levgroja.
mu publikas kontingentti un var
riskSt ar jaunu darbu premjeräm.
Ja darbs gust labas sakmes, iesp§-
jams pärcelties u z lieläku teätra
namu un könkurSt ar citiem pro-ducentiem.
Ja luga „neiet", mekl§
us
Pirmajä Väcijas visu Cetru
grämatu izstäde februäri Bilefeldä,
anilu Joslä, no pa§reiz§jiem 320 vä-cu
apgädiem bija pärstäveti 260 grä­matu
apgädi ar 4000 grimatäm un
80 apgädi ar 120 izdevu-miem.
Izstädi: papildinäja nodaja
ärzemju grämatän^, kur diezgan pla-äi
bija reprezentetas ASV, Anglija,
Francija, Sveice, Italija, Be^gija, bez
tam nodaja „VäGU grämata emigrä-cijä",
nodajas grämatas ieterpa
makslai, lespiieSanas technikai, iese-
|umu mäkslai, grämatas tedmiska-jam
tapäanas procesam, pirmskarä
grämatai, bibllografiskiem retumiem,
kä ari graflkas mäkslai un lieti§l?:ai
grafikai. Par spiti paplra trukumam
un yisäm pärejäm grutibäm, izstadS
bija redzamas }oti daudzas iespied-technikas,
mäkslinieciskä v^idojuma
un iesejuma ziQä vertigas grämatas.
Väcijas iedalijums josläs. atp^niis
Leipcigai täs agräko vaditäju vietu
väcu grämatnieclbl Kvantitätlvä
kä ari apgädu prögpqammu daudzpu-sibas
zii?ä tagad priekSgalä öetru
jöslu pilseta Berline. Seko amerikä-i^
u josla ar Mindienies, Stutgartes,
Vlsbadenes un Heidelbergas
diem, franöu Josla ar Tlbingenu, Bä-denbädeni
un Freiburgu un angju
josla ar grämatniecibas centriem —
Hamburgu, Ifelni, Blleifeldu uc. Se-vi
§ki bagätlgs ir 2umälu klästs, un
väcu prese jau vairäkkärt runäts
par iumälu „infläciju".
C.
Sädos? klubu teätros kara laikä
savu karjeru säkä ari divi tagsid
pazistami lugu rakstnieki Ter-renss
Ratigans un krievu emigrantu
atvase PSteris Ustinovs, kam tikai
päris gadu virs divdesinitierh.',,Pick-up-
Glrl" laikam nekad nebutu ti­kusi
cauri cenzurai, bet täs izrädi
mazajä „New Lindsey" teätri re-dzeja
karaliene - mäte un nostajäs
§is problgmu 4rämas puse. Tagad tä
meneälem ilgi sägädä izpärdotus na-mus
Vestendä. Tädä pat mazä „Em-bassjH*
teätri pirmo reizi parädijäs
„No Room at the Inn", bet Ustinovs
debiteja mazajä ,^ts - Theake".
Klubu teätri ietekmä visu angju te­ätra
dzivi, kritiki äajos eksperimen-tälteätros
meklS jaunus skatuves ta-lantus.
O,,--^
Daudz talantu näk ari no anglu
provinces skatuySm. P5däjos gados
gan radies tikai viens vienlgs liela
mgroga toomikis— Sids Fllds. VipS
vairäkus gadus, neviena heieverots,
apcejoja provinces varit§ skatuves
ar to paSu repertuäru, ar ko tagad
gast laurus Londonä. Lieläkä ang-
Ju komike paSreiz ir Beatrise lillija,
kas piedaläs revijas v^ida uzvedumä,
kam laiku pa laikam apmaina un
aktuäliz§ atseviSkas ainas Arad dzie*-
mas. KabarS skatuvl Londonä ne-pazlst.
Bet tä kä Anglijai ir izcili
spgkj variete lanram, tad izveido-jies
jauns, Intlmas rövijas paveids.
Ang^u publika' atkal pamazäm
Most Liveligäkä,; m
§anas" gadijumi vairojas. Vidusmg-ra
anglis savu naudu atkal var iz-pirkt
citäm, praktiskäm vajadzibäm
•un teätra augstäskonjunkturai pe-riodam
tuvojas noriets. MD.
Rcnate pirmä vii^u atrada.
ika pirkstu pie löpim un
kambatlti zem ki^nim.
Kopejaa vaibatljia - un
smieklus; '^y;-:
Vecä Möä, garäm iedama,;
„Lieciet vii^u tiiierä: Kädaa muik^*
jQa esati Lieciet taCu vii>u mierä.^
Drusku saka:uhäju§äa, k6p§iaa atkä»
päa no kambapa durvim.
un
ASV ärUetu mdnlstrqa piesaistq
amerikäQU rupniecibäs uzijilmumus
plä§ä mäkslas atbalstlSanas akciji ar
saukli: Amerikäi^u rQpnieciba —
mäkslas mecenäts.P§c^^^^ M
ierosinäjuma no plaSi pazlstaniäs fir-mas
,,Intemational Business Machi­nes
(Corporation" mäkslas kollekdjaa
izraudziti 60 dafädu amerikäpu glez-notäju
darbi no 1800. g. lldz musu
dienäm. So izstädi rädis Kaira un
Italijä; pievienojot tai vei citu ame-rikä^
u rupniecibäs firmu mäkslas
priekSmetus, izstäde pec tam apcejos
Eiropu. ";.',.V;
Pazistamä memäs lllmas Bktii^
Meri ja Pikforde tägad darbojas par
tilmu producenti un nosl^
Bemarda Sova veikalnieciisko pär«
stävl ASV; Cka)rielu f askalu^; l l g^
mu par Sova darbu filmeSanu.
9 g. vecais Keriho CJambä no Ro«
mas nesen Ciricfae dirifeeja 70 ylrn
orkestri Bäthoyena 1. un 5. simfo-hijas
koncertä. •
Li^^naSinu angäru pärverst teätri
noleniusi IjLelnes pilsetas valde. Iz-buves
operas namu ar IBOO vietäin,
koncertu un kamerspeles teätri 500
personäm un restoränu 1500 perso-nam.
Teätra telpu vares • pärverst
ari koncertzäle 2500 klausitäjieiu. SI
pirmä Väcijas ^ teätra jauhbuv* ^
kara izmaksäs 3 miljonus marku. ^
i l
•--is
• i-l
i
IB
J ''• -'^'Ji '•Mm