Bavarijas Latviesu vestnesis, September 7, 1948

              **™apo3oties. Un ts -
* ^ i s vaļā. Aug?r'' ^-^^
•iznāk pretī Tibinž M ''^^J^
sačemlējies ābok
lp ikamā garcibīmēd; abmest Snut iv!?i.e,.'^^^'V^
zvanīt . , . « \S^.mi
pārsteigts par inūs,,'^.>>^
M^a, Viņam rSu'f^^V'
[tikai pamāi ar gal'^,
ba. arī par guļamistabu
to viņsguļ, U2 piatis^^
ierastajā vietā, h?^. taisni n o ^ g ŗ ŗ
rūtīm,: deguns ti^Lvv
īSSī^^^*^ īsaA mirkli apstājas pie vsi,.
Ieiet glua klāt un s S £ .
I ^ u , ta stīvi i e l i ^ ^^
tad tas? viŗ^ .
Brikšņa nočuk^
lietisks, It kā viņ^
M .paredzēts. Viņš.;^^^n^^^^
hm pretv.un bridi Idusedāms
galV'U.: Nezinu, vai viņfto(la.^
ia manis un Tibiņa nebūtu klāt
ziijiā tas iznāea labi. Ūn lai.
tas viņam bija vajadzīgs lai
ko pārdomātu. Pa to to^i
^ijbiņš netērē velti laiku, sa*
I svečturus ar vaska svecern,
pina un noliek nelaiķim aiz'
piebīdīdams" mazo galdiriu;
fe elektrību.
ķsina noska viņā gari un uz.
^i., ,,&stani kanijāt?"
pņš nostājas kā pratināms skol-
L mierīgs, galvu nodūris,
t' retiV kādam skatījās acis,:
[bija," viņš noņurd.
Iršanas apliecību izrakstīja?"
^ -T-1. i. konstatēja nāves cēloni
ŗica, lai pirmdien ejot pec ap-as;";.;--;-.
[&,, nebija pdidjas ārsts?''
ļna jautā ar uzsvaru.
— ĪT"
•••• -^.i:-. ••-•••^^f
S
oŗš tad?"
dņš min vārdu,
ksna- dui" viņam, ar acim ka
iēm.- „Kam. tad jūs to:veco iZ'
J Tas taču nevar atšķirt beigtu
iku no. mušas!"
(Turpinājums sekos)
i
Mse m Atis Teichm^^^^
5 koncertu turnejā uz Zviedrija
btembrī viņi koncertēs Stokho-
[Koncertnaimā. ,.„„,,
etmĢistars .Osvalds Leraan.i
bzis līgumu ar Štutgartes^^
6 baleta iestudēšanu W
Ēšu balets atgriezīsies ES
^ r g ā un Keraptene. /^^'^
ā turneja'-pēc te
te. Mtviešu bakts .
iH-gā. Izrādēm vel. var pi*^^
tirdburgas a p k W n "^^^^
U par trimdas .JvrW^^
!h lietuviešu: organizacw|^
-nti 1500 metri un pare«
pnt 1000 metrus^.. . j^ļ„
fošu preses biedr^bas^
skopas gada
rī Haiiovera, A O i - ^ '
mzēsizcelof^
i ,
:ās
tuviešu centrāla U apspriedē ^^ŗ^^^^^^
pārrunājot s k J u , ļ W v , i ,
ras darba ^apsaklf^Ju at-eformas,
atzīts- sto^^^^
rķ ļua- rī- sangmādeet ņ, uP '^kfo flf.luiteeHiJ^» .
vSJkiem un sargs , i .
Nolemts u|:>^^^^^
l organizācijas fl^^^,^ ^
f likumā paredzēts d,r
i;
i
y^ garantijas J ^ ^ ^ ^ iece^
I Amerika.
m 3. A l t ā r i s , ^^-^^'ota. 8^I;^^,,e
ii 5. 6. K a l s n a v a . p 11.
36. Ka. 37. IZ-LATVIA
Latvian' Nevvspaper
Published' under, E U C O M Civil
Allairs Division Aulborisation
Sumber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabacs.
DP Carap Kleink6t2 near
Gunzburg/D. P r i n t e r : „Schwāb.
V o i l i s b l . " Giinzburg/D.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. CIrculation: 4000.
published three tim^s we€kly.
Editorial ofiice: Gūnzburg/Do.
nominikus-Zimmermarin-Str. 2
LATviAN mwsvAm
Nr. 72 (i:7)
Otrdien, 1948. 7 sept.
l i n ā k tris rcMz<Js nedēļā.
Izdevējs; B A L K uzdevuuiS
L a o i e ^ u preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re-daiitor^:
K . Rabāc*. vietn. A.
Liepa, r t d a k t o r i : ; / : . Barda.
M. Cālītis. H, (Hindenbcrs;*,
A. Smits, Adrese- Gūn:lnirR-D
o . ; re^d.: Dominikasj^/Lijiiau-r-rnannstr.
2 (tālr.^^^l), nps.;
M a r k f p l . 25 H./^^l. «Pi^^^t:
Bitm.-Undmanu.-ŗi. ? ^1 92)
Bulgārija oficiāli ziņo par sazvērestībās
atklāšanu
BBC pirmdienas rītā ziņoja, ka poļu komunistu partijas ģenerālsekre­tārs
un ministru prezidenta vietnieks Gomulka atcelts no visiem amatiem
un izslēgts no partijas. Izpildu komitejas publicētajā paskaidrojuma
teikts, ka Gomulka „padevies nacionālam un buržuāziskām ietek-,
mēm". Viņa posteni partijas sekretariāta pārņēmis valsts prezidents
Bieruts. ' '
Gomulku atceilt no' amatiem un ļ cionālās intereses. Esot griiti sa-izdarit;
nesaudzīgu tīrīšanu poļu ko- prast, kādēļ abu valstu saimnieciskām
mūnistu partijā ierosinājis pats attieksmēm esot jābūt dibinātām uz
valsts prezidents Bieruts un rūpnie- ^kapitālisma pamatiem". Kā norāda
čības ministrs Minos. Centrālkomi- BBC korespondents, izteiciens lai-tejas
paskaidrojuma teikts, ka savai kam zīmējoties uz apstākļiem, kādos
atcelšanai „piekritis" arī Gomulka. Maskava Belgradei tūlīt pēc ka^a
Tālākā paskaidrojuma daļā pieteikta nodiktēja pirmo tirdznieGibas līgu-'
partijas tīrī.šana, jo tur esot „ievie-. mu.
sušies" Padomju Savienībai un . .Beidzot vēl dažas militāra rakstu-marksismam
naidīgi elementi. Min- ra ziņas no valstīm' „aiz aizkara",
chenes raidītājs pirmdienas pēcp.us- Ungārijas bruuotie spēki drīzumā
dienā ziņoja, ka valsts, prezidents stipri pieaugšot, sestdien paziņoja
Bieruts steidzami uz Varšavu izsau- virspavēlnieks ģenerālis P o l t i j s . A i ' -
cis visus partijas apgabalu un no'da- miju drīz palielināšot līdz pilna'm
ļu vadītājus. Londonā šai sakarībā skaitam, tā kļūšot moderna armija
izsakās, viņiem laikam tiks dotas at- ar vismodernāko apbruņojUmuJ
tiecīgas instruikcijas, cik plaši izvērst Mierlī^ums Ungārijai, atļauj tprēt
tirišanu un kādus biedrus izslēgt; līdz 65.000 vīru zem ieročiem, -bet
Rietumeiropas prese jau labu laiku Pašreiz esat tikai 18.000.
Iepriekš ziņoja, k a Gomulkam draud Maskavas interese par militāri'no
pazudināšana. Jau jūlijā viņš vairā- zīmīgās urāna rūdas produkciju tai
kās runās deklarēja, k a Polijā neno- palcļautajās territorijās arvien ' pie­tiks
kollektīvizācija, bet, kā zināms, aug. Līdztekus raktuvēm Cechosl9-
tieši par šādu nacionālu" tendenci vakijā un Vācijas padomju joslā, tā-kominforms
nolādēja Tito. Gomulka das pastāv arī Polijā, Tur nupat no
bija ari tas, kas nevēlējās pievieno- Maskavas ieradies padomju atpmu
ties dienvidslāvu komunistu partijas speciālists profesors Ivanovs ar zi-
Izslēgšanai no komiinforma. Kopā ar nātnieku un inženieru štābu, ierīcēm
Gomulku no amatiem atcelti arī divi un automobiļiem, lai pārņemtu Krzi-citi
prominenti poļu komunisti.: Viens atkas urāna raktuvju apgabala vir$-
no tiem bijis augstā amatā partijas uzraudzību un kāpinātu produkciju,
sekretariātā, bet otrs skaitījās sejma Tur jau darbojas ap simts padomju
deputāts. • lietpratēju, kuru vajadzībām apķīr
Bulgārijas ministru prezidents D i - lāti nami. Strādniekiem raktuvju
mitrovs svētdien paziņojis, ka uz rajonā izbūvē jaunas mājas, jo pa-vienu
gadu atceltas parlamenta vē-.reĻdzams, ka tie turpmāk nema^ne^
Iešanas, lai „nenovirzītu tautas uz- drīkstēs atstāt ai2iliegto joslu. Ari
manību no piecgades plāna''. Sofijas tagad tā stingri apsargāta. Tūlīt pēc
radiofonā vēlāk nolasīts valdības Ivanova ierašanas strādnieku skaits
oficiāls komunikē, ka Bulgārijā at- raktuvju apgabalā palielināts līdz
klāta plaša sazvērestība. Daudzas 5000.
Tito internē
grieķu partizānus
AP zLiio. ka, pēc grieķu preses in-lormāeijas,
Dienvidslāvija, kas līdz
šim grieķu, partizānus visādi atbal^
Sļtija, tagad.sākusi iebēgušos partizā­nus
internet. Dienvidslāvijas at­balsts
partizāniem samazinājies jau
kops Tito un Maskavas konflikta.
Markoss esot apmeklējis Tito, lūg­dams
palīdzēt vairāk, bet noraidīts.
Tito. kā redzams, gribot likvidēt sa-yā
valstī ikvienu komunistu, kas at­balsta
Maskavu. Grieķu avīžu ziņo­jumos
teikts, ka nemiernieki, kas
pārgājuši Dienvidslāvijas robežu
Kaimaktčalana kalna rajonā, ievie-tott
koncentrācijas nometnē. Agrā­kos
ziņojumos bija minēts, ka parti­zāni
pie robežas raidīti atpakaļ un
tās apsardzība pastiprināta.
0 omju va
Kremlim smagas galvas sāpes
Kamēr Tito un Staļina jeb Belgrades un I^laskavas ..salpkšanīls'* m-dītā
plaisa Austrumeiropas politiskā bloka ^ masīvā vel niiv ai/hīpītii.
Kremlis lieJu vērību veltī bloka piīrējām sastāvdaļām, lai pie laika no­drošinātos
pret eventuālu citu, līdzīgu plaisu rašanos: Ka lii^^*ina pčtlojo
dienu ziņas no Cechoslovjikijiis, Ungārijas., Polijas, tur sākusies pastipri­nāta
^tīrīšanu akcija". Līdztekus šai ..politiskai konsolidēšanai" aiz
dzelzs aizkara, netitk aizmirsts ari militārais moments. Kremļa steidza­mi
risināmo problēmu sarakstā radusies klāt vēl jauna: personīila jautā­juma
nokārto-šana pēc Ždanova nāves un politiskā līdzsvara nodto.^inā-šana
,.augšgalā" arī turpmāk.
personas apcietinātas, to starpā ari
^§ds dienvidslāvs, ko Tito atsūtījis
vākt slepenu informāciju, Sad sa­zvērestībā
esot bijis iejaukts arī ame­rikāņu
vicekonsids, ko jūlijā apcie­tināja
Sofijā uz ielas. Vēiāk vice-
^konsulu izraidīja no Bulgārijas. BBG
7.ino, ka uz Vašingtonu steidzami
izsaukts ASV sūtnis Dienvidslāvijā
Kenons. Labi infonnētas politiskas
aprindas izsakās, ka amerikāņu val­dība
veļas informēties par stāvokli
Belgradē.
Reuters sestdien ziņoja no Istan-bulas,
ka. pēc tin-ku'laikrakstu in­formācijas,
Bulgārijas komunistu
.Partijā notikusi nopietna šķelšanās.
Iemesls esot' domstarpības par Bul-
?āņjas/nostāju Tito Un kominforma
toflikta jautājum.ā. Abas pretējās
DM, NZ, AZ, BBC, St, NYHT
,,Gaisa kauja virs
i Anglijas"
Vakar beidzās četru dienu ilgie
gaisā manevri virs Ziemeļjūras un
Anglijas, piedaloties simtiem angļu
\xh amerikāņu lidmašīnu un visam
dņgļu aviācijas un pretgaisa aizsar­dzības
aparātam. Sie bija lielākie
aviācijas manevn Anglijā kopš kara,
beigām, un tajos bija jāpārbauda arī
pretgaisa atvaires spējas.
|Manevri sākās piektdienas vakarā
ir „uzbrukumu" Temzas grīvai. „Uz-brūcēji"
bija Anglijā stacionētie
amerikāņu supercietokšņi, kas uzli­doja
no Ziemeļjūras, bet pirms pie­krastes
sasniegšanas tiem ,,uzbruka"
angļu „Meteor" tipa turboiznlcinātā-ji.
Bumbvežu uzbrukuma mērķi
sniedzās no Hullaš ziemeļos līdz
Portsmutai dienvidos. Tie mēģināja
^bombardēt" arī Londonu, Birming-hemu,
Regbiju, Koventriju un Kem­bridžu.
Naktī uzbrukumus izdarīja
angļu bumbveži. Oficiālais komuni­kē
|t)ar piektdienas operācijām ziņo­ja,
jka, par spīti. sliktajam - laikam,
daļai uzbrucēju lidmašīnu sasniegu­šas
mērķi, bet daudzas „iznīcinājusi"
zen it artilērijas atvaire un iznīcinā­tāji.
^Uzbrukumi" pilsētām • turpinājās
arī sestdien. Svētdienas rītā bumb­veži,
isliktos laika apstākļos, no liela
augstuma .,bombardēja" spēkstacijas
un elektrības centrāles.Ang;lijā.
'BBC
Lai kādi būtu Zdanova nāves pa­tiesie
cēloņi, viss padomju propa­gandas
aparāts to attēlo kā nacionā­lu
traģēdiju. Vistuvākajā laikā jā­gaida
.Kremļa paziņojums par 2da-nova
vietnieka iecelšanu un varbū­tējiem
citiem personāla pārgrupeju-miem.
^Pēc Staļina kroņprinča" nā­ves,
raksta ,.Daily Mail", jaunas iz­redzes
var pavērties četriem virieni.
Viens no tiem ir Lavrentijs Berija,
..sarkanās Gestapo" šefs. otrs ~ Ni­kolajs
Bulgaņins. aiz kuļ'a stāv pa­domju
armijas pretizlūkošanas apa­rāts,
tā sauktais ..ceturtais birojs".
Trešais ir viens no nedaudzajiem Be-pijas
per.sonīgajiem. draugiem, . k o ­munistu
partijas sekretārs. 44 gadus
vecais, Georgijs Maļcnkovs, \m ce­turtais
~ ārlietu ministrs Molotovs,
Staļina personīgo varu 'Zdanova
nāve neesot ietekmējusi, bet cīņa
dēļ ..otrās vietas" kļūšot intensīvāka.
Katrā ziņā esot paredzams, ka gai­dāmo
pārkārtojumu rezultātā 'no­teikts
ieguvējs varas ziņā būs Beri­ja.
Molotovs ir vienīgi Staļina lē­mumu
izpildītājs, un aiz viņa nestāv
neviena organizācija, kas īpaši .stip­rinātu
tā aizmuguri.
Ma.skavā pagājušajā nedēļā jau
paziņotas personālas pārmaiņas se­šās
mini.strijās -un citās iesliide.š Ie­celti
jauni ministru vietnieki dzoV/-
ce 1 iem. āri i rd zn iec i b a i, i ei; .š \\v\ ā i n ,
financēm. kutui būvniecībai u i i sa­tiksmei.
Piu' ]\\vm[\imi KMur.slirin
nekas nav ziņots, un dažiem no at­celtajiem
ierēdņiem jauni p'ostoiii
nav paredzēti. Jauns :ii/.sl;in'i.s bu^^
jāizrauga arī 2 septembri nurii-.a]an\
partijas- centrālas kontriMivoini^-: ia*;
loceklim Lukinam. ' _
Pretēji uzskatiem, ka Zdanova n ā ­ve
nekādas politiskā vir/.rna mai­nas
Maskavā neradīs. ..Cia/i-U'»
i.au.sanne" domā, ka lādas i ( w : i i r v a ­rētu
nolikt. Līdz .Min ļ ) n l i t h i r ( » , . a i ^ i -
staveju.sas preti.skibas s t : n p S ^ i ' mu
un Beriju no vi(Mias un Z^ļa:l^vu un
Bulgaņinu no otras i)us(\^ par paš­reizējā
,.aukstā kaļ-a" metOĀi^m P i i -
mie divi bijuši ])ai' konflikta novil-ci'nā^;
anu, kan^r-r radikālais '/'danovs
ar Bulgaņinu at/.inu.ši jvar vrl.amu
^drizu kaļ'u. Pec Z d a n o v a Jc-; i-.al;<-.n,
Padomju Savienība ar p r l - s i ^ u ir.e-cienu
varētu iegul uz militan n c p ; t ' -
tiekanii sagata\"ut() rielinnu d c i n o -
kratīju rēķina, kumēr S t a in.'-: ])ar i
devīgāku uzskatot mark^^i.'.'rna p a k . i -
penisku izple.'^ahos un val-Mu ' i ' - k a j >-
.•^anu no iekšpu.'-^es. jo l a u n s Kai.š
slēpi ari sakāvei i- i s k ir
NYliT. D.NV 1)HC
• ' -Ir
— V
MEGINA JEKAŖOT" BERLĪNI
NO IEKŠPUSES
KOMŪiMSTI NODIBINA ^DEMOKU ATISKO B L O K U " - M I L H ARGU-B
E R N . ^ T O R U D O M S T A R P Ī B A S P A R V A L C T U UN S A T I K S MI
Vienu minūti pēb aizlieguma A SV
uzliesmo ostas strādnieku streiki
Komunisma ideologi pareģo, ka iAļSV neizbēgami draud smaga saim­niecības
krize, un to iekalkulējuši^rī savos pasaules revolūcijas plānos.
Saimniecības krizi ASV komiimsti pareģo.ia jau tūlīt pēc kara, bet kad
tagad, trīs gadus vēlāk, tā vēl joi]ļro^ām nav iestājusies, tie mēģina noti­kumu
gaiitu ietekmēt. Sava loma te ir, tā sauktās, ^progresa partijas"
prezidenta kandidātam Henrijam ļVoIIesam. Par to liecina arī streiku uz­liesmošana
Savienotajās Valstās, kaut gan ārēji streikus motīvē ar tīri
sahiinieciskām prasībām. ,
Vienu niinūti pēc tam, kad ceturt-grupas
vadot ministru prezidents D i - ļ dien pl. 10 izbeidzās ASV valdības
i^itrovs un ārlietu ministrs Kolarovs. izdotais streiku aizliegums, Ameri-
Kolarovs atbalstot Tito un esot iz- kas Klusā okeāna ostās sākās jau
danjis spiedienu pret Dimitrovu, lai agrāk pieteiktais ostas strādnieku un
B'olgāriju, tāpat kā Dienvidsla- jūrnieku streiks, apturot kuģu kustī-viju.
atbrīvotu no kominforma ietek- bu Savienoto Valstu rietumu pief
^es. krastē. 16.000 strādnieku pārtrauca
^amēr austrumu bloka centrā jā- preču iekraušanu, un izkraušanu no
^^^to augstākās vadības jautājumi, kuģiem, pfasot algu pielikumus un
Merijās rūpes sagādā nevēlamu brīvasf' svētdienas. Sestdien streikā
tendenču izplatīšanās, kuras varētu piedalījās jau 46.000 ostas strādnie-ļ>
J^t ietekmējis Belgrades piemērs.] ku un jūniieku. un 30 ostās bija ie­b
ā r u „strādnieku partija" nolēmu- stājies klusums. Arodbiedrību vadi-,
^ nākošā pusgada laikā vairs neuz- tāji pareģoja, ka, valdībai nepie-,
'^^^t jaunus biedms. sestdien pazi- kāpjoties, streiks varētu ieOgt tris
[^^19' partijas birojs. Šo laiku izman- mēnešus. Sainaniecibas api'indas no-ļ^^
s partijas tīrīšan.ai no ,.oportūnis- rāda. ka streiks nopietni apdi'aiļd
••^^•^m un korūptīviem elementiem", palīdzības sūtījumus Eiropai un Ķi-
Cechoslovakijas komunistu par- nai. tāpat Aļaskas un Havaju salu
^^'•^'^-^ laikraksts mudina izslēgt no saimniecību.
^^^-lias visus biedrus, kas izrāda Streiku • uzsāka ari 16.000 naf las
••"^^?'Pilsoniska oportūnisma" tenden- strādnieku Kalifornijā-un čet-os c i -
^''5- Tātad vistu- a,pmēram viens un tos rietmnu štatos, prasot algas pie-pats.
likumu par 21 centu stundā. Dar-
. ^ ^ i 5an. pēc dažu informētu ap- ba devēji sola paaugstinājiunu tikai^
-^^^du ziņām, Dienvidslāvijai draud oar 12,5 centiem. Bez tam vienlaicH
f^^ni vai saimniecisks sabrtikums, ļ gi Ņujorkā pārt|auca darbus 10.000
i^'to ttii-as pie līdzšinējās nostāj.as.
^'^nvidslavijas komūnistti partijas
o.^i^'?^^'^^^^^^!^^ sestdien publicētā
^pKaidroļumā sūdzas par saimnie-r'-^^
s sadarbības trūkumu starp Pa-
^^JU Savienību un Dienvidslāviju
dienvidslāvu komunistu na-smaa-
o automobiļu šoferu, kas an
prasa paaugstināt algas par 25 cen­tiem
stimdā. Viņiem gatavojas pie­vienoties
vēl citi šoferi, apdraudot
Dilsētas aogādi. Valdība nobažīju­sies
ka varētu atkārtoties 1946. g.
notikumi, kad plašs smago automo-
Visgrūtākās pro­blēmas
priekša
Savienoto Valstu aizsardzība*
ministrs Foi-estals kādā kara ve­terānu
sanāksmē Čikāgā Izteicies,
ka ASV nedrīkst pārtraukt bru-'
ņišanos tm pāriet uz miera laiku
prod\ikciju, iekām pasaulē, nav
ibeidzies politiskais saspīlēj ums.
, Amerikāņu bruņotie spēki,"
pasvītroja tālāk ministrs, „atrodas
viiigi:ūtākās problēmas priekšā,
kāda jebkad bija jāatīisdna vienas
valsts armijai jo ASV uzņēmu­šās'lielu
atbildību." .Armijas pār-kārt.
ošana, pēc Foresrtāla liecības,
norit apmierinoši un nākotnē so­la
iabus r>?zultātus.
Getru militārgubernātoru sarunas Berlīnē vēl joprojām nav devušas
konkrētus rezultātus, un vakar gubernatoriem bija paredzēta jau scMā
apspriede. Transporta un pārējo komisiju sēdes pa daļai turļiinājas arī
svētdien. Berlīnes apspriedes gaidā izbeidzainies drīz urnā, un tikai tad
kļūs zināms termiņš sarunu atjaunošanai Maskavā. Pa to laiku Un lines
komunisti izveidojiLŠi tā saukto Berlīnes demokrātisko bloku", piedalo­ties
komīīnistu un sociāldemokrātu, kā arī atsevišķiem no kristi^io demo­krātu
un liberāldemokrātu partijas atšķeltu grupu delegātiem.
biļu šoiepj streiks paralizēja visu
preču u^ansportu. •
Ja streikotāj i liegsies atjaunot dar­bus
vismaz militāro transportu va­jadzībām,
valdība atradīs lidzeldus,
kā citādi: panākt, iai neapstātos sva­rīgi
transporti uz Tālajiem austiru-miemu
vakar paskaidroja kāds ame­rikāņu
armijas pārstāvis. •
NYHT, DM, BBC
Ziņu par ..demokrātiskā bloka" no­dibināšanu
SED prese pasniedza ar
sevišķu uzsvaru. Bloka ievēlētā
četru vīru komisija tūlīt uzsākšot
sai^unas ar Berlīnes maģistrātu par
„iedzlvotāou grūtā stāvokļa novēr­šanu".
Amerikāņu militārā valdība
bloka nodibināšanu uzskata par ko­munistu
jaunu mēģinājumu nostip--
rināties Berlīnē. Amerikāņu sekto(ra
komandanta vietnieks Bedkoks no­rādīja,
ka bloka locekļi. pārstāv t i ­kai
12V(> no Berlīnes deputātiem. Par
zīmīgu faktu uzskata, ka tas organi­zēts
jaunā pilsētas nama' telpās, no
kā secināms, ka bloks mēģinās radīt
k&du maģistrāta atvieto jumu.
Par atbildi uz •..demokrātiskā blo­ka"
nodibināšanu ārzemju preses
korespondenti U7>.skata maģistrāta sē­des
sasatikšanu . pirmdien. Angļu
licencētais ..Telegrai" to apzīmē piir
.^pēdējo mēģinājumu". Kā zināms,
komunistu traču dēļ maģistrāta sēde
vairākkārt bija jāatliek. Deputātu
vecākais Zūrs izteicās, ka „bloka"
organizēšana nozīmējot komunistu
gata-vosanos ar „izpildkomitej u" palī­dzību
sagrābt Berlīnes pārvaldi.
Par militārgubemātoru apspriedēm
BBC- korespondents .sakās zinā.m tik
daudz, ka rietumnieki gan piekrituši
noteikt par ma!<:sašanas līzekli Ber­līnē
,.ostmarķu". 'oct prasot garanti­jas,
. laf krievi . nevarētu vai nu at­raut
rietumu sektoriem, vai ari' pār­pludināt
tos ar šo valūtu, tāpat l ai
kredītus rietumu sektoru firmām
nevarēt-u liegt vai'piešķirt patvaļīgi.
Angļu un am'erikāņu militārā valdība
esot piedāvājusies ar saviem mate­riāliem
izbūvēt otras sliedes divām
satiksmes līnijām starp Berlīni im
rietumjoslām, bet prasot tādā gadī­jumā
starptautisku šo līmju kontrodi
un uzraudzību, kam atkal ne]ii<-krī-tot
krievi.
Padomju iestādes atbnvoju.'^a^ t i ­kai
21 milj. no ma.ģistrata V,?) milj.
marku'lielā konta, tā ka pilsopis nai-valdc
nonākusi nopietnos nia]:saša-nas
grūtumos. Krievu komanfianlura
uzdevusi pilsētas statistikas birr^jan?,
pārtraulU sagatavošano.s pa.svaldiba:',
vēlēšanām Berlīne. Ki-ievu lici^n-cētā
prese sevišķi izceļ n^aršala So-'
kolov.'^ka jauno rīkojumu ļiar i)ar!i-kas
devu palielināšanu padoniju jo.^;-
lā, ar ko .smara darba stradmoj-;! dv-va
sa.sniedz 2300 kaloriin (iiena. Ta;:
ir drusku vairāk par ])\v : no attiecī­gās
devas rietumu Joslas. y'
Doma, ka ..ostmarka" dŗiz klus
par vienīgo ma)\sa.šanas līdz(\k!i. bcr-linicšus-
padara bažīgus un iV,piitirr.'r
viņu cerības, kādas ti<' iiku.';i uz
valūtas refojTnu.^ Kamēr rietumu
Isc^ktoros, i)ar spīti blokādei. j K j r rio-tumu
markām jau var nopirkt dau­dzas
derīgas lietas, padomju .<^^kt^)rci
veikalos joprojām valda pn-ru trū­kums.
Bcrlīnic^ši arī. reziunoi.i ;>U:<'-:
ras, ka rietumu .sabiedrotir- :^avā lai­kā
apzīmēja blokādes atcelšanu j;a,r
priekšnoteikumu jebkādu sarunu uz­sākšanai'
Tagad, turpretim, .sarun.-is
iig.'^t jau nedēļām, tK^t no b^..>kādcs.
atcelšanas vēl neko nejūt.
Puai:stūrējot noskaņojnmu krifvij
sektorā, KMš turienes /.'d i tirr^otai.-
...Die Neue ;Zeitung"
tam izteicās, ka viņš iirjA m.iz
šķirības starp tagadējo un bV..'o r e ­žīmu.
Arī tagad pr^bcija c\/'''::'..;
V arot. nakti i7jcelt no u 1' a . T. k a i
vienā lietā esot jfrtams uy.]--^y>:\nr':
nacistij laikā daudzi /aim;
vēki bijuši apmierināt; ar ]j't:' '^v•o^7.•)
režīmu, btet t^igad tādu gandrīz ne-
- (Bmgas 3. Ipp.)