Bavarijas Latviesu vestnesis, September 7, 1948

              1
I
I
I
i '
r
m
/
II
!t f.
ka
be
pa
tip
ro;
lie
pn
Ml'
m<
ba .
žā/
kO'
ni;
dā
riil •
nā
ūd
mi
pi:
sa
nv
vi' -
ja
pe '
m
m
bi
nl
tr
te
• » i ļ- cv
m
te
m
bi
ki
bi
p!
ie
'u
IT
b
K
cl
d
•1*
k
n
n
P
a
n
F
s
\\
l
s
s
I
\
r •
C
C
<
(
• I :: i •
Mi
mi\.
Nr, 72 (177) 1948, g. 7. žieptembrl
A r ttutorft pflrakitti vai Iniciāļiem pārak*
antajo» rakitos izteiktās domas nav katrfl
zlpā redftkcijae domflf.
— Ko dom^let darīt? Kādi ir
jūsu nākotnes «plāni?V Vai esiet jau
ko' pasākuši?' - - T ā d u s un tiem
līdzīgus jautā] umufl tagad dzird _ļotJ
bieži. Un atbildes? Tās - pa lielākai
daļai nenoteiktas vai arī sākas ar
„Jā b ū t u . . B e t : šī „ja būtu" nav,
vai ari tas naV zinām. •
Citiem vārdiem, mūsu domāšana
pašiem par sevi Ir ļoti nedroša,
neuzņēmīga un tajā jaušamas bailes
no atbildības, ,kas/saistīta ar jebkā­du
izšķiršanos. Ka tādai pslcbolo-ģiskai:
ievirzei ir .savi dziļi cēloņi,
tas 3«t]^otams bez vārdiem. Neviens
nevar apgalvot arl^ ka dzīvojam tā­dos
iipstākļos, kas veicinātu cilvēka
dabā slēpto iniciatīvu un uzņēmību.
Bet arī gaušanāsvfen par grūtu­miem
vēl grūtumus nenovērš. \:\
Mūsu priekM Kanādas laikraksta
Edmonton Journal numurs, kurā
stāstīts par kādu uzņēmīgu, tagad
77 g; vecu vīru, kas prieks 42 ga­diem,
tā tad jau pusmūža gados, _ar
dzīvesbiedri, diviem maziem bēr­niem
un 80 vecu V māti ieradies
Albertas provincē un kā viens no
pirmajiem baltajiem apmeties tajā
luikā tikpat kā neapdzīvotā Edmon-loņas
apgabala. Viņa tuvākie kal-iTt^
ņi bijuši divas indiāņu ģimenes
— viena 2, otra 5 jūdzes attālumā.
Sis virs pirms tam bijis jūrnieks; res­torāna
īpašnieks un viesnīcu pārvald­nieks
Ņujorkā un pirms tam lauk-
Ksaimnieclba tam bijusi sveša. Ap­balvots
ar neatlaidību, izturību un
uzņēmību, primitīvos apstākļos,
viens pats nostādīts dabas bardzī­bas
priekšā, jaunajā dzīves vietā
viņš bijis īsts .pioniera paj-augs.
Tajā pašā laikā šis vīrs aktīvi
piedalījies arī sabiedriskā darbā un
sava novada politiskajā un saimnie­ciskajā
dzīvē, iemantodams Edmon-tonas
provincē vispārēju cieņu un
atzinību. : Pirmā pasaules karā, jau
47 g.vecSv viņš kopā ār vienu savu
dēlu, tikai 16 g, vecu,, iestājies kara
flotē, piedalījies cīņās un ievainots.
Otrā pasaules karā piedalījušies
divi citi viņa dēli > un mazdēls.
Eciinoņtonas laikraksts izceļ šo vīru
ka stiprā kanādiešu gara pārstāvi.
Bet kas tad ir šis" virs? Tas ir
;Kanādas latviešu seniors D l D ž o -
nens, mūsu tautietis, kas agrā jauni-;
bā atstājis dzimto Zemgali, kopš tā
brīža visu laiku atradies svešatnē
un tomēr nav aizmirsis nedz lat­viešu:
valodu, nedz savu tautu. Viņš
gan rfav ticis pie materiālas bagā­tības,
kā to varbūt dažs Iedomājas,
b-^t ar savu uzņēmīgo garu un goda
vira darbību iemantojis jo plašu
cieņu kanādiešos. Būdarns priekš­zīmīgs
Kanādas pilsonis, viņš paligis
arī priekšzīmīgs-: latvietis. Jau ;1945.
gadā uz viņa iniciatīvu palīdzības
darbam latviešiem Vācijā Edmonto-nā
nodibināsi latviešu biedrība
„Imaņta" un kopš tā laika Kanādas
laikrakstos bieži jo bieži atrodami
Džonesa tēva raksti, piezīmes un
vēstules par Latviju un Baltijas
valstīm, par latviešu DP izmisīgo si-
^āciļu. Gan avīžu rakstos, ..g^
iesniegumos ^Kanādas organizācijām
un iestādēm viņš nemitīgi, saucis pēc
palīdzības, gādājis darba devējus
Vācijas 1 atViešlem Kanādā un arī
tagad Edmonton Journal rakstā: par
viņu pateikts, ka Džonesa tēvs ir
latvietis.;
Vai šī vīra dzīves, stāsts nav uz­mudinājums
arī mums?
Kad 1907,ģ. aprīli: AJ^^
vincē ar ģimeni ieradās 35/ gadus
vecais zemgalietis, tad viņš nevie­nam
nevarēja teikt ;„Ja b ū t u . t a d
Un viņš pastāvēja.
Kad viņu sasniedza ziņas par lat-
Viešu postu Eiropā, tad arī viņš ne­teica
„Ja būtu •.. tad gan." -
Viņš darbojās.
Un viņa pašaizliedzīgajiem pūli-ņiem
ir bijuši patīākiuni. -Arī tas
lai noder mums par uzmudinājumu.
K. R ab ā c s
CECHU KOMŪmStU VADOŅUS
AICINA IZVĒLĒTIES VIETU
SAVAM KARĀTAVĀM
Ccchoslovākijā izplatītas skrejla­pas,
kurās, pagridnieki aicina strād­niekus
un zemniekus organizēt -pre­testība
s grupas pret / komunistisko
Prāgas^valdību. Pagrīdes im skrej­lapu
V :istāvešanu atzinis arī komū-
?iistisko arodbiedrību. •; laikrakst
..Prāce''; citējot: nelegālo lapiņu sa­turu.
r>aikrakstā redaktors tās saņē­mis
pa pastu: līdz ar :.brīdinā;jurau,
ka viņu pakāršot pašā Prāgas; cen-
'i"ā un. aicinājujnu-- paziņot laik-
T n k i ; ! ' ^ . viņam vēlamo vietu īvarātai
vam. Viena skrejlapa' mudina strād­niekus
un ; biroju. :darbiniekus būt
modriem.' organizēt pretestības gru-:
pas un .veikt:sabptāžu. -bet otra-aici­na
zeinniekus; nonocļt^t ..nevienu•la­bībai
' graudu Gotvaldam-.
Pieņemti Izceļošanai uz Venecuēlu,
augusta vidū Minchenes lidlaukā pec
dokumentu kontroles .izgājām cauri
barjerai un lidlaukā ieraudzījām miU
žīgu četrmotōrīgu lidmašīnu. Stjuarta
pavadīti, iekāpām mašīnā un ieņē­mām
vietas mīkstajos. klubsēdekļos,
^ur;us pēc vajadzības ar vienu; lo­kā
pagriezienu var pārvērst guļan\-
krēslos/';-^ ^•'';;>
.Starta karodziņa vēdieng, un lid­mašīna
:sāk ripot pa skrejceļu. Tās
ā tr ums; vien mēr pi eņennas un ne maz
nemanām, kad Jau esam simts
metrus gaisā, Pulkstenis rāda 2 pēc­pusdienā
pēc Vācijas laika. : Debe­sis
ir dzidras, i&v neviena
ša, un mēs prlecājaniles par labo
redzamību. Mums nav ne jausmas,
kādā virzienā īsti lidojam, un. kur
esam. Tikai tad, kad pēc divām
stundām sasniedzam Reinu, zinām,
ka esam ielidojuši Francijā. No lid­mašīnas
58 pasažieriem nav nevie­na,
kas nožēlotu šķiršanos no Vāci­jas.
".-^ •
Lidojam' pāri Francijai; Vērojam
laukus un mazas pilsētiņas. Kaut
ari esam ļoti augstu, taēu var skaid­ri
redzēt, ka te ir citāda dzīves
kārtība kā Vācijā. Plaši lauki ar
pavisam īpatnēju iedalījumu. Tikai
retās vietās ciemi. Paiet vēl stun­da
Un. ieraugām Parīzi. Lidmašīna
samazina ātrumu un pavisam lēni
pārlidojam Francijas galvaspilsē­tai,
Pulkstenis. rāda piekto vakara
stundu.
Kamēr apbrīnojam Parīzi, ierodas
stjuarts 'un pasniedz sviestmaizes,
kafiju, augļu sulu un bērniem siltu
pienu. Atrodamies • apm. 3 kilo­metru
augstuma, pāri visiem mā­koņiem.
Zem mums redzama tikai
balta mākoņu sega. • Mākoņi atgā­dina
ledus kalnus Baltijas jūrā.
Stundu vēlāk Sasniedzam Lamanšas
kanāli. Brīdi lidojam parallē'li kras­tam,
tad nogriežamies uz rietu­miem
un īsu bridi vēlāk jau esam
virs Anglijas. iSeko, vēl viens lido­jums
pāri ūdeņiem un astoņos va­karā
nolaižamies Īrijas aerodromā.
Mūs sagaida lepna restorāna zāle
ar vēl lepnākiem viesmīļiem un va­kariņām.
Livrejoti apkalpotāji ie­rāda
vietas pie sniegbaltiem gald­autiem
klātiem galdiem, kas pilni
visdažādākiem ēdieniem. Šķiņķis,
zirņi,, sviests, maize,, siers, kūkas,
kafija — tas ir īru palaunadzis,
Kaut gan sākumā likās, ka sagata­votie
ēdieni nespēs apmierināt mūsu
ēstgribu, taču drīz vien redzējām,
ka bijām maldījušies. Uz daudziem
galdiem neapēstas palika kūkas un
sviestmaizes.
:; Atpūšamies ēetras stimdas, tad l i ­dojam
tālāk. Pēc maršruta lidoju­mam
no Īrijas .vajadzētu iet tieši
pāri okeānam uz Ņufaundlendu, bet
laika apstākļi virs okeāna paslikti,
tāpēc' pilots nolemj doties pa ap­kārtceļu,
nolaižoties vēl Islandē. Ir
mēneiJs nakts. Laiks.kluss un mie­rīgs.
Jūra atmirdz mēness gaismā,
un kaut gan lejā ir viens un tas pats
skats, mēs tomēr nespējam novērst
skatus, un . tikai nedaudzi ģuļam-krēslos
segās ietinušies snauž. Otr­dienas
rītā pl. 5 nolaižamies Is­landes
aerodromā. Esam ne visai
tālu no ziemeļu polārā loka, ir kriet­ni
pavēss un nolaižoties vietvietām
redzam ledu. Aerodroma apkalpe
mūs sagaida tērpusies kažokos un
ziemas cepurēs ar ausu sildītājiem.
Divu stundu atpūta paiet atkal ēdot.
Tagad i r brokastis. Pasniedz ceptas
olas ar milzīgu porciju šķiņķa, kafi­ju
un sviestmaizes. Sevišķi rūpē­jas
' par bērniem, kas saņem siltu
pienu un kakao. Ēd, cik nu k-^trs
var.
Četras stundas vēlāk sākas īstais
ceļojums pāri Atlantijas okeānam,
Kaut gan esain lidojuši jau div­padsmit
stir^ das; un pie lidojuma
pieraduši, / tomēr ir drusciņ baigi
apzinoties, ka 9 stundas būsim virs
okeāna, kur nav neviena lidlauka.
Pirmās 4 stundas lidojam pašos mā­koņos,
mākoņi virs mums, zeni
mums un ap mums. Vēlāk laiks
noskaidrojas vai, pareizāk sakot,
mēs paceļamies augstāk un atstājam
mākoņu segu zem sevis, Virs mums
tagad spīd tik spoža saule, ka jāuz­liek
saules brilles, lai varētu' paska­tīties
pa logu. Brīžiem mākoņu sega
paveras, tad atklājas brīnišķīgs
skats uz okeānu. No 3 kilometru
augstuma raugoties, Atlantijas oke­āns
izskatās kluss un mierīgs, tikai
mazi vilnīši veļas balti puft)tām ga­lotnēm.
Taču īstenībā šie viļņi ir
vrietnas; mājas augstumā.
•.Mierīgi ar 300 km ātrumu stundī
traucas 4 motoru American Over^ea'
Aire Line lidmašīna ar saviem 58
.t)asažieŗiem.; no kuriem vecākājanr
ir 60 gadi un jaunākajam 6 mēneši.
Lidmašīnas pavadonis iziet cauri un
paziņo, ka. Ņufaundlendā būsim ti­kai
ap pl. 5 pēcpusdienā, tur mūs
gaidīšot novēlotas pusdienas. • bet
starplaikā saņemam katrs kasti ar
auks t iem ; u zk ož am iem. a u c" 1 i em. š ^ -
ko 1 ād i ūn k ū.k ā m. Seko k a f: i a ' r s
ir tik stipra, ka vajadzīga laba sirds,
lai to so.ētu; iedzert tik. c:k sribēto^.
• Star^^-^^'^;^ •;.' ar noteiku-r
• ••'^^ta.s nolaišanās ^'adī-
>•': • katranv pasažierim.-
; gan par
nas, droSTbu gādāts visiem iespēja­miem
līdlzekļiem, tomēr var gadī­ties,
ka oke.ana vidū nepieciešama
nolaišanās. Tādā gadījumā katram
pasažierim Izsniedz glābšanas vesti.
Lidmašīna izlaiž lielus giunijas plos­tus,
;ka$ apgādāti aT; pārtiku, ūdeni
un sl^nāļUzāciJas ierīcēm un vislie­lākos
. Viļņos $pēj:: noturētle_s virs
ūdens vairākas dienas, -Tā ka katra
lidmašīna atrodas pastāvīgos radio­sakaros
ar diviem lidlaukiam, katras
piecas minūtes ziņojot savu atraša­nās
viptu un stāvokli, tad tajā brīdī,
kad šie sakari ar lidlaukiem pār­trūkst,
abi lidlauki dod trauksmes
si.ģnālu un ue to; vietu, kur lidma-
•šlna- atrajdiisies pirms piecām minū­tēm,
Izlido palIdzlbas lidmašīnas,
Astoņās stundās ; sasniedzam Ņu-faiindlendas
krastus. No gaisa raugo­ties,
" visa Nufaundlendas Atlantijas
okeāna! piekraste izskatās kā: liels
pagalms pēc milzīgām lietus gāzēm.
Peļķe pie peļķes: īstenībā tie ir tūk­stoši
lielāku un mazāku • ezeru, ķas
klāj visu . Ņu'faundlendas piekrasti.
Cik vien tāļu skats sniedz, 2 stundu
ilgajā lidoji'imā neredz neko citu,
kā tikjii mežus un ezerus. Nevienas
saimniecības, neviena ceļa.. :
: Visu laiku spītīgi pretojos pārstā­dīt
pulksteni pēc jaunā laika, taču
Ņufaundlendā neatliek nekas cits ka
padoties; -jo citādi laika rēķins pil­nīgi
saj iļk. ^: Mans pulkstenis ar Vā-cijas
laiku rāda . pusseptiņus va.lcarā,
bet Ņufaundlendā ir.pats dienas yi^-
dus. -j pulkstenis ir 2 pēcpusdienā.
;; Jjr pulksteni vēl;var;pārstādīt, tad
pagrīJtāk jau ir' mūsu vēderiem.. Jau
lidmašīnā Ibijām'labi paēduši, vēl
neko nesacījām, kad mūs _aicināja
pusdienās.Ii^erodomā' restorānā, bet
pavisam sivādi kjuva, kad pec lle-lislcām
pusdienām ; ar viru, gaļas
ēdienu, saldo un,kafiju paziņoja, ka
tās bijušas nokavētās pusdienas un
pēc divām stundām sekošot vakari­ņas.
I : . " • ; " : .,
Pēc Ņufaundlendās laika pl. 8
vakarā startējam tālākam lidoju-marn
uz Bermudu; salām. Žēl, ka
izpaliek (paredzētā nolaišanās Ņu­jorkas
vai ļ Bostonas aerodroma un
tā nedabūjam redzēt kādu no Sa­vienoto
Valstupilsētām. Lidojums
pāri okeānam, un pie tam naktī, ir
diezgan garlaicīgs. Taču šoreiz pati
daba gādājpi, lai mūsu otrs okeāna
posms nebiitu garlaicīgs, Pēc nepil­nu
ļriju stundu lidojuma ieķļūstam
vētra un negaisā. Pilots velti pūlas
pacelties vij^ negaisa ^ ^ i ^
negaiss,. ir par dziļu.; Ģcribot negri­bot
j āizbauda krietna izšūpošana,
kas vienu otru pārbauda ne tikai ar
jīiras slimību, bet ari ar izbailēm,
sevišķi vēl tad, kad spožie zibeņi par
savu vienīgo mērķi, šķiet, izraudzī­jusi
mūsu lidmašīnas spārnus. Uz­traukums
vēl palielinās, kad uzlies­mo
signāls: „Ne$mēķētI Piesprādzē­ties!"
Tas .ir signāls, kad lidmašī­na
. gatavojas nolaisties. Bet mēs
taču atrodamies vismaz triju stundu
lidojumar attālumā no krasta! , Vai;
tiešām sekos piespiedu nolaišanās
okeāna vidū, pie tam vēl negaisa un
vētrā? Nē, par laimi tie bijuši tikai
drošības soļi, lai, lidmašīnu- vētrai
mētājot.;, pasažierus pasargātu nō sa­dauzīšanās.
,•.;;; ; v ; .
Pēc pāris Stundām esam negaisam
cauri. Cīnoties ar vētru, pārkāruši
lidmašīnas motori. Pilots tagad di­vus
motorus izslēdz un mēs lidojam
tikai ar.pusjaudu. Pārmaiņus atdze­sējot,
motorus, bez kādam klizmām
•sasniedzam^ Bermudu salas;Diem-žēl,
nb izslavētās amerikāņu peld­vietas
neko neredzam, jo pulkstenis
rāda 4. rīta stundu. Ir meslna nakts.
Tiešām,/nevis timiša, bet melna, ar
divām pablāvām zvaigznēm melnās
debesis. Pat pilnais mēness nespēj
kliedēt dziļo tumsu. ;.
:• Pēc pāris stundu atpūtas un mo­toru
pārbaudes ceļojums rit tālāk.
Šoreiz mērķis ,;un lidojuma gala
punkts ir Venecuēla. Laiks atkal ir
lielisks. Raugāmies pa logiem un
cenšamies sasikatlt k&ut ko ekso­tisku.
T.lkal pārlidojot Portoriko
jaužam svešo un īpatnējo' dabu.
Augsti kalni, vientuli klajumi, meži
un tikai; vietumis atsevišķas mazas
pilsētiņas. Tad atkal jūra.
„Zeme1" iesaucas mans piecus
gadus vecais dēls, un mēs,: tāpat ka
kādreiz Kolumba kuģa komanda,
sasprindzināti skatāmies uz Vene­cuēlas
krastiem.; Tuvojamies zemei,
kurai uz nezināmu, laiku: jākļūst
mūsu mājvietai. Kāda tā būs, kā
mums te klāsies? Vai liktenis ; būs
labvēlīgs, vai te ari sagaida tikai
ciešanas? Tie ir jautājumi, ko va­rēs
atbildēt tikai pēc ilgāka; laika.
Tagad esam priecīgi un satraukti.
Priecīgi par lidojumu pāri okeānam,
kas 36 stundās no Minchenes atve­dis
pie paša ekvatora, un satraukti
par zemi, kas mūs sagaida un par
mēs tik pat kā nekā nezinām.
Venecuēlā, augusta beigās,
Aloizs K l i š ā ns
No autoritatīvas puses LCK inf
par pašreizējo Kanādas vaid^
^ ^ostāju^^^^
Kanādas valdības ministrs Kīhief '
salds, kas ir-raķtuvju resora vadā­tājs,
bet kuram valdība - uzdevu"'
pārzināt un:kārtot arī:;:imigrā(%'
lietas ,un kurs smīs jautājumos v'^
augstākā autoritāte Kanādā ne^'
braucot uz Vāciju, uztm'ējās'.LonS
nā:,; kur ar viņu latviešu-emigrācijas'
iespējas uz Kanādu pārrunāja miU
sūtnis K. Zariņš. Visumā Kanādas
ministra nostāja pret latviešiem ir
labvēlīga. Ministrs uzsvēris ka lat '
vieši un igauņi pēc savas mentalitā^
tes-im; dzīves gara ir k^^ t
vistuvākie un taisni tas tip^, ko •
i l ^ l ^ viens
,,ČIŅA** BARGI RSJGLEZNOTSTO
Latvijas PSR ministru padome un
komunistu partijas centrālkomitejā
publicējusi pārskatu par ceļu labo­šanas
darbiem Latvijā 1948. ģ^ada va­sarā.
Sai pārskatā teikts: „CeIu va­saras,
remontu plāns 1948. gadā uz
republikās' ceļiem izpildīts: ; grants
un akmeņu pievešanā par 12lVo, no-
Vadgrāvju ' tīrīšanā 112."/o, zemes
darbos par 17P/o un ceļu remontā
par. 105'Vn." ''ŗ r'--//^^
; D l Eglājs 12. augusta Cīņā'* to­mēr
dzied pavisam citu dziesmu.
Viņš raksta: ^Jaungulbenes pagasta
Siltā ciemā šinī. vasar.p slikti rūpējās
par jCeļu un tiltu labošanu. Ceļi do-baīnī,
nelīdzeni. Grāvji tīrīti tikai
dažās' vietās, un šur tur pat redza-.
mas vēl neizklīdinātas - grants ^čupi-ņas.
Tilti sagruvuši, daži izlaboti ļo­ti
primitīvi, maz nostiprināti. Ne­tālu
no Siltā ciema uzsāka būvēt
jaunu tiltu, bet tad būvi pameta, ūn
sāktais darbs nu stāv jau vairāk ne­kā
mēnesi uz vietas. Šovasar sma­gās
automašīnas pārvadāja kokma­teriālus,
bet slikto ceļu dēļ bieži va­jadzēja':
atstāt kravu pusceļā."
,..Cīņa" publicē; ari divu. studenšu
—^ Dzidras Smidres. un Aijas Malcā-^
nes vērojumus par ražas.novākšanu:
„ Pa domju; saimniecībā ,Budeskaln i',
rudzu lauks nopļauts jau kopš di­vām
dienām. Var redzēt, ka pagāju­šā
rudenī papuve nav bijusi labi
sastrād_āta. Tāpēc viss lauks bedrēs,
pāryagās. Rugāji atstāti . ārkārtīgi
gari. Daudzas vārpas nocirstas un
palikušas tmpat rugājos. Pļaujam-mašīna
labību stipri izkaisījusi. Ko­piņu
vietās palicis daudz graudu.
Kūļi I saSjlieti nevīžīgi. Pēc pļaujas
uznācis lietus. Nenokoptā labība un
vārpas jsasistas rugājos. Par nopļau­tā,
rudtu lauka nogrābšanu un,vār­pu
uzla sišanu te neviens nav doņiā-jis.
Bet cik tad īsti ir palicis uz lau­ka,
lienokoptas labības?. Mēs agr.
Kauliņa un strādnieku klātbūtnē no
viena kvadrātmetra uzlasījām visas
vārpas,, viņu klātbūtnē tās izkūlām
un nosvērām graudus. Izrādījās, ka
uz. viena kvadrātmeti'a pamests 110
gramu tī.ru graudu. Cik sanāk uz 12
hektāriem?"
6. augustā sākusi darboties: Valkas
apriņķa piensaimniecības kooperāci­jas
savienības, jaunā pienotava Smil­tenē.
Tā — ja ticēt• ..Cīņai" — ra-
7.?^?t suliņu ķīseli.
Stāvāk]: celtniecībā dabūjam no-č^'
st n'o ..Cinas" raksta par VcrJl:n:-
;•;ām-- mākslā,. ]iterātūrā;' un •celtniecī­bā,
; Rakstā sacīts; „Architektu vai­nas
dēļ apgūlusies doma par zināt­nieku
nama celšanu. Architekti nav
devuši skolu :jaunceltņu • projektus
Rīgas pilsētai, un tā jau divi gadi
budžetā paredzētie līdzekļi skolu cel­šanai,
netiek izlietoti; Tādus piemē­rus
vār nosaukt vēl vairāk. •
Daudz labāks stāvoklis^ nav arī
glezniecībā. Tad, kad Rīgā pulcējās
desmit tūkstoši dziedātāju: dziesmu
svētkos, .tad arī gleznotāji un grafiķi
gribēja rādļt savus darbus. Bet dau­dzi
no izstādītiem darbiem, liecinaja,
ka gleznotāji ne tikai nav paguvuši
iegaumēt sociālistiskā reālisma me­todi,
tie nav pat nekā mācījušies no
vecmeistariem. Liekas, ka mūsu
gleznotāji baidās no cilvēkiem. Pie­mēram,
St. Ivaņicl^a „Rīgas ostas at­jaunošana"-
notiek bez cilvēkiem.
; Izstādes katalogā teikts, ka mūsu
mākslinieki iemīlējuši dabu. .Labi.
Bet padomju cilvēks uz dabu raugās
citām_acīm nekā kāds angļu lords
vai mūsmāju budzis. Vienu dabā ie­rosina,
otru; nospiež. Dabu mīlēj a
ari Purvitis. Un kad mēs skatāmies
Purvīša gleznās, tās mūs, aizrauj.
Turpretī Kuņdziņa, Kačālova, Ra-maria
dabas gleznojumi par vakaru
im tamlīdzīgi mūs nospiež. Varbūt
mūsu gleznotājiem grūti agri piecel­ties,
lai kādreiZ' bez vakara redzētu
arī rītu?"
; Lai atvieglotu latviešu ieceļoSanu
Kanādā, • sūtnis Zariņš. starp citu
Kīnlejsaidam lūdza; mīkstināt izceļo-tājiem
medicīnisko pārbaudi, kas līdz
šim bijusi ļoti stingra un savos pa­ņēmienos
dažreiz pat brutāla, jo pār- •
baudīta ne vien reflektantu veselība •
bet ari spēks.. Lūgts ari ģimenes vest
vienkopus, jo šķiršanās no tām pat­reizējos
īpatnējos apstākļos ir ļoti
sāpīga, kā arī neizkaisīt latviešus pa
visu plašo Kanādu un: neuzskatīt ar •
neuzticību, latviešu tieksmes turēties
kopā un kopt savas paražas un kul-tūru.
Tas nav mēģinājums radīt vai- .
sti valstī, bet gan paglābt to manto-; •
jumu, kas latviešiem vēl paliels pāri
un ka ari Kanāda no ta gūs savu la­bumu.
Kanādas ministrs ar simpatijāin
uzklausījis sūtņa Zariņa . lūgumus,
bet ģimeņu jautājumā bijis norai-,
ošs.; Ministrs ; paskaidrojis, ka ari •
angļu ieceļotājiem Kanādā neļaujot
sākumā ģimenes vest līdzi, bet tikai
tad/- kad iebraucējs jau lekārtojicia
uz dzīvi. Otrkārt — Kanādai vaja­got
strādnieku un transports esot ie­robežots.
Ja^ piem., Kanāda uzņem­tu
1000 cilvēku ar visam ģimenēm,
tad tas nozīmētu pārvest tikai kf\da.s
200 ģimenes, līdz ar to tikai kādus
200 vai 300 strādājošos tagadējo 1000
vietā, bet kopskaitu neesot iespējams
palielināt. ':y.:'y-\]^^^^
Seit piezirnējams, ka Kanādā pa- .
gaidām uzņem tikai strādniekus iz-V
lāses kārtā, bet tās.parlaments pat-;"
laban sāk apspriest jautājumu par
baltiešu ielaišanu; Kanādā uz Ipa.^u
imigrācijas .noteikumu pamata. Līdz
ar to cerams, ka tiks a.tviegiota ari
ģimeņu^ ieceļošana Kanādā.
V Sinī sakarībā interesanti atzīmēt
arī angļu sabiedrības uzskatus par
Angliju — vai. tā; emigrācijas vai;
imigrācijas zeme. Līdz šim Anglija'
bijusi tikai emigrācijas zeme un ti- .
kai nesen tā nedaudz pavērusi dur-;
vis ieceļotājiem. Par šo tematu .Ang­lijas
radiofonā notika debates.; Viens
no „Daily; Herald" redaktoriem Bar-kers
uzsvēra, ka Anglijā tagad ir jau
tuvu. pie 50 miljonu iedzīvotāju un .
ka tas ir pār daudz. So skaitu vaja-..
gdt samazināt uz apm. 30 miljoniem.
Runātājs vēl piebilda, ka tagad ieved
ārzemju strādniekus, kas. paši kur-.•
not, ka tie esot tikai vergi. So strā/J-nieku
ievešanas procesu va.ta,got pār­traukt
un darīt tieši pretējo - vei­cināt,
angļu izeelošanu: uz domlni-jām.
'•^'::'0X:
Barkeram oponēja saimniecisko ;
lietu ^profesors Tomass, norādot, ka
tieši patlaban Anglijas saimniecības:,
dzīvē nepieciešamas daudzas da
rokas. Ārzemju strādnieki nav ye
•gi, bet pašu angļu strādniekiem lidz-vērtīgi
un līdztiesīgi un saimniecībai
nepieciešami locekļi.
LCK inf. n.
u
Ievadīta Beļģijas
latviešu sadarbība
. Beļģijas latviešu organizāciju pār
stāvji pēc savstarpējas vienošanās
29. augustā sanāca kopējā apspriedē
Piedalījās Latvijas Sarkanā Krusta.
Latviešu biedrības. Latviešu ogļraču
biedrības, Latviešu' ogļraču apvieni
bas pašpalīdzības fonda un Latvieš
ogļraču apvienības pārstāvji, kas zy
adv. K. Gulbja, vadītajās pārrunās
atzina, ka nepieciešama cieša visu
Beļģijas latviešu organizāciju sadar­bība.
Nodibināja šo organizāciju
pārstāvju komisiju, kas izstrādās sa­darbības
noteikumus. No ik orga-
.nizācijas komisijā ieiet 2 pārstāvji,
un komisijas pirmo sanāksmi uzti­cēja
sasaukt" zv. adv. K. Gulbim
Briselē.
. jŠaiā sanāksmē izstrādās vēlēšanu
kartību Bele'ijas latviešu pārstāvja
^zraud..i.šanai LNP, dodot iespēju vē-
M. G r i v ā n e , Anglijā
KĀ VAR PALĪDZĒT, JA NEZINA
KAM
Latvijas 21. augusta numurā raksta
Trejos ciemos māc. Ed. Putniņ-^
saka: „K ā d ā māzā vācu tbc sana­torijā
ievietots arī viens latvieVS^'
Iesaukums armijā, daudzu mēnf^
smags gūsts un tbc slimnīca D^7.
piederīgo atbalsta. Tāpat f-^
daudziem citiem." . , "
Bet ir arī mātes, kas savas sira-s-sāpes
mierina palīdzot.šādiem gnJ-'
dieņiem un tādējādi godinotjav
zudušo dēlu piemiņu. Tāpēc Ļ
nevarētu minēt adreses tādo_s ra­stos?
Vai uzvārds būtu ^'^"^^"^"^"ļ^
Arī piederīgos meklējot^ tacu
vārdu, uzvārdu un adresi.
Iešanās piedalīties bez izņ^"^^^%!i'
siem Beļģijas tautiešiem, ari tauit^ .
kas nesastāv nevienā organizacijd-^^
Beļģijas latviešu pirmās organizē­tās
pārrunas pierādīja, ka _ta^^^.^
šiem netrūkst labas griba-?. ^^\;;.;ģ.
?iem spēkiem izkārtotu savus
jumus.
'40^"!^^ Bez tam apspĻ
l^fc^'āin, projektēt
m ..iāt fllaas par 3500
Z ka Sumānam bus
•^''Sem atsakoti^ pieda
^ ^ S n n . izteica a p r i e m i ŗ^
nd sastādītvt<|
:''n^ njedalīsanās, i bet be
;::S^^
w
a.
Eiropas ūnijas konference Int
yļ5vei|ej'kas beidzās sēst
rezotejārieteic piecām,:
opaš ūnijas valstīm — :A
iaiFrandjai, Beļģijai, Holandei
LMburgai - uzņemties ih
; tlvu Rietumeiropas parlarnenta
^aniz^žana,."
beigāfn
Rezolūcija ;iēteic vē
sarīkot konferenci
iulrateu Eiropas pagaida" sat
ir.es iin pailamenta uzbūves pr
\i Kongress bez tam atziņis,/ka
di« problūna. atrisināma; "iek
?žciji| ļifcpās . ūnijā. Rezolū
iaķtu. iesniegs Eiropas, valstu
ž:!ifl!T.unnarl.amentiem....:
.Tāipažā '\
siiles Meŗence Amsterdamā •
3 ^
mm
hci
5 da
vēcei
i rezolūcijā ai
iznidai. jānoraida kā .ka.i
tā komunisms • un.. cilvļ
•ina aplamais uzskats, ka
•butu jāizšķiras tikai par
s!in(ļivām sistēmām, : k a s L
garantet.jpasaulei:; drošibūļ
1;n!s.
;5iile
•liii no
."•5ru, bet neyiena.nepilda, to
I .Paspēs vakiībaskuštīi
« a v j u s . Nepiedalās '
'^.pasaule parlamentu.
valdība.
|#dafrika
ļfI vēršas pr«
ļ v^Sents ^^tājai -
St,