1948-10-30-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
JA, 1948. i{. ?v , • prava "7. gada pavasari ?anu. nelms merikāņu policijas bir. •^er _driz vien ZZl ir ārzemnieks ,m ^ tam jāatgriS v^^^^^^^^ •a. Otru reizi vin.tr un pazuda kā •zmeklēšanā atklS ļ almajlsFrekingu icārin -ma Bet gluzi nesapro. Helmam treŠD reizi i^ri! Viņš nevilcinād^les 1; ^eni lai paslēptos tv^nh sakumā detektīvi tom^r pēdas, apcietināja HelV adaia uz Visbadeni 8 erž kopā ar Vācu ierēdni devās ceļā no Mindienea ^^atgādātu. uz Bavārija akama dienā atstāja Vls^ ns basām kājām un dze). m rokām, sēdēja auto: Viņam blaku3 bija no-ichingers. Celā'Eichingei^ tu, lai blakus Snaideram cigareti. ; No priekšēja nevarēja redzēt ka auc roku dzelžus. Helms pazuda vēlreiz, ^aseles tuvumā uz ceļa bi* ' kadu amerikāņu džipu ai paņem viņu lidz. Helms amerikāņu kaŗaviru mU • pteinis, kas sēdējis pie •is runāties, kad; piepeši, :auri mazam mežiņam, peis pistoli, . pielicis 'pie kiaitīrri lin pavēlējis ap-; • Kad kapteinis- pi-astbu ķelms pavēlējis viņam at-i\ x, atstāt, naudu, doku-pvilkt formu ua pazust pteinis izpildījis pavēles, ptas novietojis džipā, bet ļapakšveļā palicis meža. iesēdies mašīnā un aiz* vēlāk viņu pie Litjesu bēgļu policijas ierēdņi, beigusies. Šīgada jūlija ienās speciāla 'anierikāņu .riskārtigo slepkavu no* chenes cietumā. yā spekulē āri spekulantiem radies tūkstošs veikals ar kaŗS mamu drupām, Vpateicoties valdības rīkojumam, kuš priekšroka 112 dzivok- ,notos namos ir tiem, kaa drupās jau priekš nama as. Spekulanti .ar labiem attiecīgās iestādēs uzzinot, lus valdība gatavojas at-tad paši .uz tsu laiku ap-oās. Kad nams atjaunoU, d savas pirmtiesfbas tiem, kļi patiesi vāiadzigi. IŽDEVNIECtBA rschuleV rotēta) izdevumus: Time" DM 4.80 ,DM 8.50 . DM2.M DA14.W DM 4--- DM 3.» DM l ' l grāniat-un darbvedība DM^Stl m Grāmatu tirgotaiicm^^^^P^^^ skrīinStņu- sērijā Udotfi» . ^.iuT. K. Vatfi«a GftSMATAS is valsts aatversme^aļ ^ Jņa personiska»; j^ļvi tbfls" . • • ; • j L. RUMAKA %i rnbJrg 2.. ..V'"*"'' ļipu. l>irbf. ēdumi nn v.or«spond»n Latvijai 7 tāk iris rt^^^ '^^^^ LATVU Latviao Newspaper . Published aiļder' EUGOM Civil iiiairs DivisioD AulhorisatioD Sumber UNDP 196. Publisher „pcJ Ediior: Kārli» -Rabācs. n'p Camp Kleinkōu near Cūn/burg'D Prlnter: „Schwab, Volksbl." GUnzbur^/D.. Bgm. Landm.-Pl 7 f.rculation 4000. published three tim^-s weekly. Edilorial of/ice: Gunzburg/Do. Onrriniktis-'/immirma'.n-^^tr. 2. LATVIAN NEWSPAPER ST. ^5 (20U) Sestdien, 1948. g. 30. okt. imSk trīs reises nedēļā. Udevē)»: BALK azdevumā Latviešu pme» darbiaieku ea* darbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs vietn. A. Liepa, redaktcri: 2.. Bārda IH. CuIIti». H. Mlndenbergs, A. Smlts. Adrtst • Giiņzbttrg- Do.: ped.: Dominikns-Zimmer-tnaonstr. 2 (tālr. 50). apg.: Marktpl. 25 (t. W), /spiest: B^ra-Landmaun.-Pl. 7 (t 92) I I Liela neapmiermatiDa padomj u joslā Organizējot policiju padomju joslā uz militāras bāzes un apbruņojot to smagiem ieročiem, padomju oku- Dācijas iestādes pārkāpj Potsdamas noli^uJTiu, intervijā presei trešdien Berlīne paskaidroja britu militārgu-bernātors tenerālis Rpbertsons. Ir iegutas ziņa?; ka krievu joslas ;po 1- cijas spēkus; :kas. tagadir ap 200.000 viru; paredzēts divkāršot līdz 40d;000 vinem. M d j u apbruņo, ar granātu riie^^ smagiem, ložmetējiem un tankiem,: kas ar potsdamas; nolīgumu .it ipaši noliegts. .. ,,Es gan ^smu dzirdējis par vispā- • rejas neapmiennātibas vairošanos padomiu joslā, bet: nedomāju, :ka tā , bvitii :tik ;liela, ķa^ attaisnotu -šādu policijas formāciju i2:veidosanu,*' izteicas britu .miiitarģubernātorS;:Tā^ ]§k vii?š runāja .par dziŗdētiern; plāniem olcupādjas karaspēka atvi nai no. Vācijas, atzīdams, ka tas varbūt varētu biat Viens atrisinājums. 0 Bet būtu tomēr negudri izvākt oku- : pācijas karaspēka, • iekām nav drošības, ka vficu tauta ir tiesām brīva un nav padota kāda mazākuma spde-iienam.'^: :;:;^^^^ ..v:;^. Angļu valdības pārstāvis ceturt- : dien;paskaidroja, ka valdība neap-^ .: sverot iespēju ; a t v iM savus bruņotos spācus. no Vācijas. Ģenerāļa-Ro-bertšonā iTteikumi šinī: .: j ^ : paužot tikai viņa personīgās domas. Policijas šDēku organizēšanu krievu joslā trešdien komentēja ariBer- •lines amerikāņu selctora komandants pull<:vedīs: Hatilijs,. norādīdams, ka krie\a pārvēršot • par politisku instrumentu un savā okupācijas joslā iedzīvinot policijas valsts ,'rnetodes. ,^• Uz Eietumvādju.: parbēgušais^^^^a : rakais:TTrihgijas: tieslietu , ministrs - Kilcs trešdien Frankfurtē . izteicās: ka .neaDmierinātība : padomju joslā esot loti liela, tā. ka .reizēm rodoties = iespaids, it. kā būtu gaidāma sacel- • sanas. Brīvās vēlēšanās 'komunisti ,• nedabūtu vairāk: par ;5 proC; balsu. Lai iegūtu tautā popularitāte krievi gatavoi.ot priekšlikumu par Gkupāci-jaa spēku, atvilkšanu. BBC BB, St Inlervijā; ar kuru viņš cenšas attaisnot padomju ārpolitiku, viņš nomelno rietumvalslis par kara gatavotājām Pats maršals Staļins, pretēji Kremļa tradicijām, ceturtdien Maskavā deva interviju „Pravdas" līdzstrādniekam. Atbildēdams uz jautājumiem, Staļins izteicās, ka angļu un amerikāņu valstsvīru pašreizējā politika izejot uz jauna kara sagatavošanu un izraisīšanu un uzvēla visu vainu par Berlīnes sarunu neveiksmi rietumvalstīm. Rietumu koihenr-tātori uzsver, ka svarigākais šai gadījumā neesot tas, ko pateicis Staļins, bet gan inten^Uas neparasti asais tonis, kas it kā noraida saprašanās iespējas uh tas apstāklis pats par sevi,, ka Staļins personīgi izteicies padomju presei. To yiņ.i lidosim darījis tikai retos un ļoti svarīgos/ gadījunios. Intervijas publicēšanas brīdis 'un Staļina argumentācija ļauj domāt, ka Kremlis noraizējies par pasaules sabiedrisko domu. Padomju ārpolitika un komunisma agresīvās varas metodes, kas pēdējā laikā gan UN, gan rietumu valstsvini runās un presē ar faktiem raksturotas atklātībai, visā pasaulē modinājušas sašiitumu un spiedušas rietumniekus uz saskaņotu un intensīvu rīci^^^^ Ar to, šķiet, zināmā mērā izskaidrojams he vien intervijas toņa asums, bet arī tās akcentē-jtims, kas kara kūdīšanā un agresīvā politikā apsūdz tieši rietumniekus. Pasaules uzmanības novēršana no sev nepatīkamām lietām pa- Istlkam t>ijusi padomju politikas sastāvdaļa. Už" „Pravdas" līdzstrādnieka Jau-' tājiimu, vai Maskavā bijusi panākta vienošanas Berlīnes jautājumā, Sta-ins; paskaidroja, ka 30. aug. Maskava' starp Padomju" Savienību un ASV, Lielbritāniju; un Franciju esot: panākta- vienošanās, Icas paredzējusi no .. •^mspiises satiksmes ierobežojun-ļu' atcelšanu Berlīne \un no otras puses austrumu markas: noteikšanu par vienlgO; Berlīnē derīgo^ valūtu. • A r šādu vienošanos nebūtu pārkāptas nevienas valsts; tiearbas un ;tā būtu nodrošinājusi tālāko sadarbību Ber-; linē. Angļi un amei^ikāņl tomēr uzskatījuši ;ŠG vienošanos par neei^osu.' bet tā- vietā; nodevuši; jau tā j urnu Drošības padomes apspriešanai, l^ir, viņiem esot hodrošināts. vaiT'āk'ums.- ; V a i esot tiesā, ka arī Parīze :piTTns jautājuma; nobalsošanas ;pī\.?sības padomē neoficiālās .sarunās; bijusi panākta vienošan;ās starp ī^domiu Savienību an. rietunn'alstīm. tālāk jautāja ;;Pravda5" ;v;pārstņvif;. .; 'Ho Staļins arī apstiprināja. Di'ošība? IKU domes; prieķšsēi^a, • Argentīnas; deļc-gātaBramuļas. rīcībā; biji5sīs.vieri^ ',;anās teksts, bet- vēlāk:, ;angļu. un amerikāņu delegācija, apgalvojusi, ."ka: tāda/ņcesot- . .; Ūz jautājumu, kā Staļins novēriē-jot Berlīnes debates Drošības-pado-mē un to rezultātus, kā. arī angļu-amerikāņu pārstāvju iztiuēšanos šai I ' (Beigas 3 Ipp.) Berlīnes jautājumu UN kopsapulcei neiesniegs No oficiālā komunikē, ko izdeva trešdienas vakarā, pēc Lielbritānijas, ASV un Francijas ārlietu ministru • apspriedes, secināms, ka rietumvalstis Berlīnes problēmu neparedz nodot UN kopsapulces apspriešanai,.atstājot to Drošības padomes darba kārtībā. • .-Apsprieduši .situāciju, kāda radās pēc Višinska veto, tiīs- ārlietu ministri savā komunikē paziņoja, ka rietumvalstis joprojām gatavas tālākām sarunām un uzskata sešu valstu kompromisa piedāvājumu vēl par spēkā esošu. Trīs valstu valdības gatavas pildīt .savas saistības un uzņemties atbildību, kas tām pienākas • kā Dro.*^ibas padomes loceldēm. Drošības padome joprojām varot ar Ber. sīnes jautājumu nodarboties, tādēļ tas atstājams padomes darba kārtībā. Saskaņā ar UN kārtības rulli, kopsapulce nevar apspriest jautājumu, kamēr tie nav no Drošības padomes darba kāilības noņemti. BBC korespondents izteicās, ka gadījumā, ja krievi nolemtu .savu viedokli grozīt, būtu iespējams nekavējoties sasaukt padomes sēdi Berlīnes jautājuma ausoriešanai. BBC Franču valdība meklē kontaktu ar • ģenerāli De GoUu Joprojām nerunādams ar streikotājiem. Francijas ministru prezidents K^^ pēc informētu aprindu ziņām, ar starpniekiem nodibinājis kontaktu ar ģenerāli De Gollu. Sarunas De Gollam bijušas ari ar kādreizējo Iņinistru prezidentu un neseno finanču ministru Reino. Par kādiem plāniem politiķi ninā.ju.ši, Parīzē pagaidām nav informācijas. Saspīlētais stāvoklis streiku apgabalos mazliet atslābis. . Ceturtdienas .rīta karaspēks un policija okupējusi vai^a]^as ogļraktuvos ziemeļos un dicnvido.N. Kamēr vēl iepriok.^^čjā diena str"č*dnieki šo val- GlibaS'akciju uzņēma ļoti naidīgi un Valsts aizsardzības . jautājumus : nevar iztirzāt aiiditonjā,. kur. ir :k]āt komunisti, paskaidroja; kāds . ; '^acionalSs.sapulces labā,spārna de-.; , Piitats. :kad koitiūnistu; pārstāvji, par- , '^nienta -aizsardzības.: komisijā ; pie- P^^sīia,Mai aizsardzības ministrs Ra- .;:i^adie npkavēioties sniedz pāskaid-rojurnus par .Rietumeiropas '; ūnijas piesardzības sarunām. Ar 19; pret 9; ^Isīm komisila; koiņūništu - piepra-' ^'j^mu;: norai dl ja, atliekot Raniadjē: : ^^klarāciju. Komunistu frakcijā pro- *^steia, ka valdība : bez parlamenta; Jppriekšējas- piekrišanas ii2ņe^ •-^^^inas. saistības..;':.^;.;; • ^rancijas .;komūnlstu parti j a : : c e - • J^^^ien 'aicināla franču" tautu, sabo-; ^iemelatlantijas - paktu,^ .kas apdraudot Francijas neatkarību- un .. versts pret 'Padomju Savienību ;^Mtautas;demokratiju'^^^^'^ ; / •; . P^r piecu Briseles -pakta valstu . «nietu. ministru pēdējiem lēmumiem ;^'^rtdienasvakai^;Londonā runāja •; ^^^ins.Viņš-; norādīja, ka, Rietum- ^^J'Opas^ aizsardzības; organizēšanā ^'^^^ādltā solidaritāte kalpo nevis ka- \f^:^^ mieram, Šī • solidaritāte :pa-; •"^^^s.Rietumeiropai konā: ar rietu- . Pusiodi^: radīt';pasaulē' varu. kas r^f^^s neiespējamu ;}ebkādu • u z - '-.^^iimu:,;---' - '..'••;•:•.'••• • ^.^J^Sl^; konservatīvo vadītā jā viet-.; ; • ^%n:s .dominiju ;•-^^i; .^nāksmē Londonā ;izteiGās ne . • p a r • cic?šu;impērijas ' sastāvdaļu. ;: g^srbibu.; bet ;arl Rietumeiropas atbalstīšanu un sadarbību ar; aizsardzībasr:Jautājumos. ;-Sa-- -^^^nic.s komunikē • parlamentārieši : 0'^savu;vlenoto ^opozīciju pret ko^^ , '-^mistiem/•;^.• -1.;^^^ ,;;••;-•;. <vC ^^^k^^'i^'OJa,; ka;pabeigta; vesela : -'•^'^^^; virkne oar Žīemelatlantiļas .: j^f^^^^^as paktu, bet ASV vēl; nav ; : •'^iTiusas;. oficiālu Rietumeiropas valstu aicinājumu, pievienoties- šā-, dam paktam, nedz arī ^;uzņeņiu5as jau kādas noteiktas saistības.; Kanādas ārlietu ministrs Pīrsbns Paziņojis Briseles pakta valstīm, ka Kanāda -gatava sākt sarunas' par Ziemelatlantiias; aizsardzības līgumu k ā ār Ri et lime ir 0 pa s.; ū n i j u, t ā arī; ASV un vēl citām valstīmL Sakarā ar piecu, ārlietu ministtu kT3n-ferences lēmumiem, Kanāda nārbau-dīs savus aizsardzības plānus. Valdība Jau ta^ad izveidojot snēkiis, kas' pietiekami;lieli, lai atvairītu arī vis-' .pēklņāko uzbrukumu. • Vašingtonas diplomātiskās" a'orin-das saga.ida, ka ^ arv:; Skandināviias valstis izsldršōties par. pievienošanos Ziemelatlantijas paktam.; Dānija un Ņorvēģījā būtu uz to • gatava:: jau t ū l ī t , b e t ' n e g r i b o t to;- darīt . bez Zvledriias, kas joprojāŗņ vēl domā pieturēties- pie savās ;neitrālitātes; p6- •litiķas. •;•';;;•," : Lai apgādātu Rietumeiropas ūnijas valstis ar rnoderniem- ,,Meteor"; ' un ,.Vampyr"' tipa : •tiirbaiznīcinātājienji.: angļu bruņošaiiāsi'ūpmecībā^ • p ā r kārtojusī savu ražošanas ^programmu^ -sadalot fabrikām .pašūtinajumus tā,. l a i ; varētu apmierināt, ne; ;vien Anglijas, bet arī pārējovunIjas valstu vajadzības. ;• -Turbolidmašīnu.. būvē nodarbināto strādnieku, •skaltii': ;-div-kāršos..: ..Lai kontinenta, valstis- jau iespējami ātri varētu izveidot turbo-, iznicinātāju -eskadriļas,; pagaidām Anglija: nodos .to rīcībā lidmašīnas no; savāra, rezervēm. .• :' .. ,,Time>'*. komentējot-; ārlietu - r t iH nistiij - Sanāksmes lēlriumuSi norāda:,^ ka i īe; pieņemti; paša ASV .;prezid enta • vēlēšanu priekšvakarā: Tas esot-vļa-b ā k a i s . pierādījums, uzticrbai- pret ASV ārpblvtikas;• stabilitāti,; neatka-' rīgi nb ; vēlēšanu : varbūtējā; iznākuma. :. BBC. NZ-Organizēs latviešu centrus ārzemes /Latviešu Nacionālas Padomes prezidijs pēdējā sēdē, apspriežot iespējas tālākai; sadarbībai ar , mūsu valsts augstākās varas orgāna pārstāvjiem un latviešu or- ;ganizācijām ārzemēs un iegaumējot nopietno, ārpolitisko stāvokli, atzina, ka jādara viss iespējamais, lai izveidotu jo; ciešu.: un pilnīgi saskaņotu darbību/Nolēma I organizēt ārzemēs latviešu centrus — aizbraucēju apzināša- ;tia'i un vienošanai. ; Izmantojot gtidījumu, kad ASV ieceļošanas komisijas: priekšsēdis Kārusi ieradās Eiropā, prezidijs viņam iesniedza lūgumu • panākt ļabpiumus DP ieceļošanas kārtība ASV, īpaši attieksmē uz ve- ;čāķiĢm cilvēkiem.. ; I U t Latvijas proklamēšanas 30 ;:gadu atceri 18: novembrī nolēma ļiz(ļ0t dienai. piemērotas pa.stkar- .tes.i'Pārrunāja sardžu un darba V vienību komplektēšanu angļu joslā un ar to saistītos jautāju-ļmus. No Latvijas prezidijs saņēmis autentiskas ziņas, ka Rīgas iedzī- .ivptāju. sastāvs par trīsceturtda- 1 ām kļuvis krievisks. Apmēram 6001 deportētie no deportācijas^ ;vietām atgriezušies Rīgā. bet drīz atkal savākti un no Rīgas pārvietoti. |: Vairākiem simtiem latviešu, kas atlaisti no darba VEFā. darbs (piedāvāts Sibīrijā. rnilitārās varas pārstāvjus apmētāja akmeņiem^ un pat rokas granātām, ceturtdien okupācija.norisinājās mierīgi. Pēc iokšlietu: ministrijas - infor-māciias, apcietināto ogļraču vidū atrodas li-t:. daudz ārzemnieku •p;plli,.- spān.iešu, dienvidslāvu un--bi^ • jušo ļ vācu kara .gūstekņu. Daudzām vietās streiku vadītāji esot vienīgi ārzemnieki. Pierādījies, ka Alē apgabalā 400 apcietināto ogļraču vidū, kas uzbrukuši karaspēkam un polic.ijal,, atrodas arī ārzemnieki. V i^ ņus tiesās un pēc tam iz^raidīs. Mapseļas tuvumā -'trešdien streiko-āji bi^krūvējuši dzelzceļa sliedes posmā uz l : ā d u o^ļrr»ktuvi Kad tai vietai pāri d(.'\-ic'S vilciens ar strādniekiem, lokonu)! 1 v c noskrēja no u'Z-bērūma. ai'/.ruLijoi Jklz a n da/us vagonus. Vairāki strādnieki smagi ievainoti. Kopš . s t r c i l iu sākuma, pirmo, reiz par sasDilt^io stiJMtkl' ,.Ponu-laire" rakstījis fi'anču sociālistu vadītājs Blūms. F>hirp tagadējo un agrākiem •.streiki<'^-m v<o\ l i e l a ;'tarpība: ja valdība -agrāk vGi'-;a pol'ciju un karaspēku pret slrādnioidom darba devēju uzdevumā., tad. tagad tas ir citādi, Francijas ogļraktuves nacionalizētas, kāpēc streiki tagad vēii^as; tie''i pret valsts interesēm. Prezidentam Trumenam īpašu rakstu piesūtījis amerikāņu ogļraču arodbiedrību' apvienības priekšsēdis Džons Luiss. Viņš aicinājis prezidentu iejaukties Francijas streikos.; Ja Keja valdība paaugstinātu strādniekiem akas, uzlabotu pārtikas devas un dzīves apstākļus, tad. pēc Lusa domām, streiks. Francijā beig-tos, un strādnieki paši izstumtu no arodbiedrību vadības visus komunistus. CGT (franču ogļraču arodbiedrību apvienība) publicējusi paskaidrojumu, kurā pieprasījusi atbrīvot v i sus aoGletinātos: streikotājus, atlīdzību .strādniekiem par .streiku;laiku un nensijas cietušo piederīgiem. 72 proc-kalnraču b.Dtringi lā ceturtdien .at-jarmoja darbus. Pa de Kalē rajonā. Dolicija un kaŗasoēks ieņēma 8 raktuves, gāzes iestādi, dzelzceļa staciju un kādu spēkstaciju, kuras strād-nieki nekavējoties izteica gatavību atjaunot darbus-: ' Arī ārlietu ministrijai tuvu stāvošais ..I^e Monde" raksta; ka .strādnie-k- u lielais vairums.labprātīgi atgrieztos darbā, jo streiks jau' sen pazaudējis savu saimniecisko rakstuni un draud pān'ērsties par īstu pilsoņu karu. Bet pilsoņu karš. kam ciešs sakars, ar pašreizējo, .politisko v saspīlējumu, var radīt tādu apmēru katas^ trofu, kādu cilvēce vēl nav piedzīvojusi. BBC. BB Angļu arodbiedrību savienība aicina 3 miljonus biedru cīņai pret komunismu Angļu arodbiedrību savienības že-nerālpadpme trešdien izde^va uzsaukumu saviem 8 miljoniem biedru, aicinot vlņuš palīdzēt apkarot Ko-mūnisma briesmas. Bez tam uzsaukumā ieteikts Vispasaules arodbiedrību savienībai pārtraukt darbību, pretējā gadījuma piesakot britu arodbiedrību savienības izstāšanos. Kā zināms, Vispasaules arodbiedrību .savienība nonākusi pilnīgā komunistu kontrolē. Britu arodkulstl-bas vadības aso nostāju pret kontu-nlsmu apsveic visa angļu prese, izņemot; protams, komunistisko ,,Daļ-ly \Vorker". Ģenerālpadomes rezolūcijā norā^ dīts, ka angļu komunisti ir komin-forma politikas izpildorgāns un strādā roku rokā ar ^ internacionā 1 ajāin komunistu partijām citās zemēs gal-venokāil.• Francijā. AniUu komunistu aktivitāte ir jūtams .-šķērslis Lielbritānijas jaunuzbūvei,. Arobbiedrību funkcionāriem rezolūcija atgādina vērst sabiedrības uzmanību uz komunistu sabotāžas politiku. Ģeiici-ālpu-doine rezolūciju pieņēma pēc;' savu pārstāvju ziņojuma uzklausīšanas par Vispasaules^ arodbiedrību savienības izDildkomitejas sanāksmi Parīzē. Ziņojums attēloja, kā ki)mū-- nisli pārnesuši savus politiskos manevrus uz arodbiedrībām. Angļu nreses atzinums ir tāds. ka šī ir asākā pretkomūnistiskā revolūcija, kādu anelu arodbiedribc'is jeb* kad pieņēmušas. Strādnieku f)a]'^iias laikraksts ..Dailv Herald" rozt)lūcijas pilnu tekstu sniedz pirma.iā, hnroui-t.'^ un komentē ..ievadrakstā Komū-nisli ?rib()t .s-aaraiit arodbiedi'ību lielo soJ'- ku j.in fTāzt Lielbritānijas socļ.-Uisti'^^- ko "valdību. Komūni.stu mērķis esut pārvērst [<;oIbritaniju par nolicijas' valsti, kur neviens neiedrošinās ai-, vo:1 mūli. un par ārzemju vasai-, valni Esot pienācis laiks, nora.'a valrjTbas parti.ias laikraksts, arod- . biec'ribām no>ui'-;:vas pj-etestibas komunistiem pāriet uz aktīvu iicibii,^ pret tiem. r Komunistu „D.ailv •Workor'', nosodot arodbiedrību rezolūciju, deklarē, ka komūni.sti ir pret Maršala plānu, jo tas aizliavēiot Lielbritānijas saimnieci bas • a t v ese ļ oša nu Konse r v āl i v a is „Daily Mail" un „Daily Telegraph" atturīgi norāda, ka atliekot nogaidīt, vai no arodbiedrību puses šiern spe- . cī.f?aiiem vārdiem sekošot an tikpat' spēcīgi darbi: .BBC Atombumbas _ sarga Eiropu no barbarisma „Divu" pasaules ' karu uuuŗl." priekšvēlēšanu kamnaņas runa K I K - lendā' teica republikāņu. kandid-iU prezidenta amatam Djuijs, ,.un.rūpes uzturēt pasaulē mieru .skaidri nius mācījušas, ka ASV ncfvar izolētie.-. lai ;Dec tam^ mūs . ielenktti un aon i u Padomju Savienība iejaucas bnvu valstu ieldējās lietā.«^.. Ar streikiem tā mēģina satricināt Francijas saimniecības" stāvokli, apdraud Gripk^jTj un Turciju, Ķīnu un IVlandžļltiju. Amerikāņiem nav nekāda naidā pret krievu tautu, bet mēs nevaram atbildēt par Kremļa politiķu agresWām tieksmēm: ii Laikraksts «Tēvzeme" pārtrauc iznākšanu ,Laikrak.stu pārkārtojumu dēl ar 1. novembri vecākais latviešu laik-raksis Rietumvācijā . ,.Tevzeme" pār-- trauc iznākšanu. Tēvzemes" lasītājiem par' abonē.šana.s naudu, kas iemaksāta, uz priekšu, dota iespēja izvēlēties, .vai nu laikrakstu ,,Lat-vija'\- vai ..Latviešu Ziņas", par ko tuvāka paziņojums 2. Ipp. Britu pariamentā ceturidicn runu teica konservātivo partijas- vadītājs Vin.?tons Cerčils. Maršala plāns var realizēties vienīgi tad, ja Rietumeiropas valstis būs .stipras im varos aizsargāties pret jebkādii agresoru, pasvītroja. Cerčils. Atombumba vien daudzas- gadus var pasargāt Eiropu no barbarisma un aizkavēt, ka tā.-^ iedzīvotāji kļūst par komunisma vergiem. Komunistu deputāts Galachers. atbildot uz Cerčila runu. norādīja; ka konservatīvo pariijas vadītājs mē- 'ģina pierunāt ASV. lai tās nomet atombumbu virs Padomju- Savienī-^ bas. Nerons. salīdzinot ār Čerčilu, esot bijis inteliģents humānists. BBC, AZ.^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 30, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-10-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481030 |
Description
Title | 1948-10-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
JA, 1948. i{. ?v , •
prava
"7. gada pavasari
?anu. nelms
merikāņu policijas bir.
•^er _driz vien ZZl
ir ārzemnieks ,m ^
tam jāatgriS v^^^^^^^^
•a. Otru reizi vin.tr un pazuda kā
•zmeklēšanā atklS ļ
almajlsFrekingu icārin
-ma Bet gluzi nesapro.
Helmam treŠD reizi i^ri!
Viņš nevilcinād^les 1;
^eni lai paslēptos tv^nh
sakumā detektīvi tom^r
pēdas, apcietināja HelV
adaia uz Visbadeni 8
erž kopā ar Vācu ierēdni
devās ceļā no Mindienea
^^atgādātu. uz Bavārija
akama dienā atstāja Vls^
ns basām kājām un dze).
m rokām, sēdēja auto:
Viņam blaku3 bija no-ichingers.
Celā'Eichingei^
tu, lai blakus Snaideram
cigareti. ; No priekšēja
nevarēja redzēt ka
auc roku dzelžus.
Helms pazuda vēlreiz,
^aseles tuvumā uz ceļa bi*
' kadu amerikāņu džipu
ai paņem viņu lidz. Helms
amerikāņu kaŗaviru mU •
pteinis, kas sēdējis pie
•is runāties, kad; piepeši,
:auri mazam mežiņam,
peis pistoli, . pielicis 'pie
kiaitīrri lin pavēlējis ap-;
• Kad kapteinis- pi-astbu
ķelms pavēlējis viņam at-i\
x, atstāt, naudu, doku-pvilkt
formu ua pazust
pteinis izpildījis pavēles,
ptas novietojis džipā, bet
ļapakšveļā palicis meža.
iesēdies mašīnā un aiz*
vēlāk viņu pie Litjesu
bēgļu policijas ierēdņi,
beigusies. Šīgada jūlija
ienās speciāla 'anierikāņu
.riskārtigo slepkavu no*
chenes cietumā.
yā spekulē āri
spekulantiem radies
tūkstošs veikals ar kaŗS
mamu drupām, Vpateicoties
valdības rīkojumam, kuš
priekšroka 112 dzivok-
,notos namos ir tiem, kaa
drupās jau priekš nama
as. Spekulanti .ar labiem
attiecīgās iestādēs uzzinot,
lus valdība gatavojas at-tad
paši .uz tsu laiku ap-oās.
Kad nams atjaunoU,
d savas pirmtiesfbas tiem,
kļi patiesi vāiadzigi.
IŽDEVNIECtBA
rschuleV
rotēta)
izdevumus:
Time"
DM 4.80
,DM 8.50 .
DM2.M
DA14.W
DM 4---
DM 3.»
DM l ' l
grāniat-un darbvedība DM^Stl
m
Grāmatu tirgotaiicm^^^^P^^^
skrīinStņu- sērijā Udotfi» .
^.iuT. K. Vatfi«a
GftSMATAS
is valsts aatversme^aļ ^
Jņa personiska»; j^ļvi
tbfls" . • • ; •
j L. RUMAKA %i
rnbJrg 2.. ..V'"*"''
ļipu. l>irbf.
ēdumi nn v.or«spond»n
Latvijai 7
tāk iris rt^^^ '^^^^
LATVU
Latviao Newspaper .
Published aiļder' EUGOM Civil
iiiairs DivisioD AulhorisatioD
Sumber UNDP 196. Publisher
„pcJ Ediior: Kārli» -Rabācs.
n'p Camp Kleinkōu near
Cūn/burg'D Prlnter: „Schwab,
Volksbl." GUnzbur^/D.. Bgm.
Landm.-Pl 7 f.rculation 4000.
published three tim^-s weekly.
Edilorial of/ice: Gunzburg/Do.
Onrriniktis-'/immirma'.n-^^tr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
ST. ^5 (20U)
Sestdien, 1948. g. 30. okt.
imSk trīs reises nedēļā.
Udevē)»: BALK azdevumā
Latviešu pme» darbiaieku ea*
darbības kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktcri: 2.. Bārda
IH. CuIIti». H. Mlndenbergs,
A. Smlts. Adrtst • Giiņzbttrg-
Do.: ped.: Dominikns-Zimmer-tnaonstr.
2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. W), /spiest:
B^ra-Landmaun.-Pl. 7 (t 92)
I I
Liela
neapmiermatiDa
padomj u joslā
Organizējot policiju padomju joslā
uz militāras bāzes un apbruņojot to
smagiem ieročiem, padomju oku-
Dācijas iestādes pārkāpj Potsdamas
noli^uJTiu, intervijā presei trešdien
Berlīne paskaidroja britu militārgu-bernātors
tenerālis Rpbertsons. Ir
iegutas ziņa?; ka krievu joslas ;po 1-
cijas spēkus; :kas. tagadir ap 200.000
viru; paredzēts divkāršot līdz 40d;000
vinem. M d j u apbruņo, ar granātu
riie^^ smagiem, ložmetējiem un
tankiem,: kas ar potsdamas; nolīgumu
.it ipaši noliegts.
.. ,,Es gan ^smu dzirdējis par vispā-
• rejas neapmiennātibas vairošanos
padomiu joslā, bet: nedomāju, :ka tā
, bvitii :tik ;liela, ķa^ attaisnotu -šādu
policijas formāciju i2:veidosanu,*' izteicas
britu .miiitarģubernātorS;:Tā^
]§k vii?š runāja .par dziŗdētiern; plāniem
olcupādjas karaspēka atvi
nai no. Vācijas, atzīdams, ka tas varbūt
varētu biat Viens atrisinājums.
0 Bet būtu tomēr negudri izvākt oku-
: pācijas karaspēka, • iekām nav drošības,
ka vficu tauta ir tiesām brīva
un nav padota kāda mazākuma spde-iienam.'^:
:;:;^^^^ ..v:;^.
Angļu valdības pārstāvis ceturt-
: dien;paskaidroja, ka valdība neap-^
.: sverot iespēju ; a t v iM savus bruņotos
spācus. no Vācijas. Ģenerāļa-Ro-bertšonā
iTteikumi šinī: .: j ^
: paužot tikai viņa personīgās domas.
Policijas šDēku organizēšanu krievu
joslā trešdien komentēja ariBer-
•lines amerikāņu selctora komandants
pull<:vedīs: Hatilijs,. norādīdams, ka
krie\a pārvēršot • par politisku
instrumentu un savā okupācijas
joslā iedzīvinot policijas valsts
,'rnetodes. ,^•
Uz Eietumvādju.: parbēgušais^^^^a
: rakais:TTrihgijas: tieslietu , ministrs
- Kilcs trešdien Frankfurtē . izteicās:
ka .neaDmierinātība : padomju joslā
esot loti liela, tā. ka .reizēm rodoties
= iespaids, it. kā būtu gaidāma sacel-
• sanas. Brīvās vēlēšanās 'komunisti
,• nedabūtu vairāk: par ;5 proC; balsu.
Lai iegūtu tautā popularitāte krievi
gatavoi.ot priekšlikumu par Gkupāci-jaa
spēku, atvilkšanu.
BBC BB, St
Inlervijā; ar kuru viņš cenšas
attaisnot padomju ārpolitiku, viņš
nomelno rietumvalslis par kara
gatavotājām
Pats maršals Staļins, pretēji Kremļa tradicijām, ceturtdien Maskavā
deva interviju „Pravdas" līdzstrādniekam. Atbildēdams uz jautājumiem,
Staļins izteicās, ka angļu un amerikāņu valstsvīru pašreizējā politika
izejot uz jauna kara sagatavošanu un izraisīšanu un uzvēla visu
vainu par Berlīnes sarunu neveiksmi rietumvalstīm. Rietumu koihenr-tātori
uzsver, ka svarigākais šai gadījumā neesot tas, ko pateicis Staļins,
bet gan inten^Uas neparasti asais tonis, kas it kā noraida saprašanās
iespējas uh tas apstāklis pats par sevi,, ka Staļins personīgi izteicies
padomju presei. To yiņ.i lidosim darījis tikai retos un ļoti svarīgos/
gadījunios.
Intervijas publicēšanas brīdis 'un Staļina argumentācija ļauj domāt,
ka Kremlis noraizējies par pasaules sabiedrisko domu. Padomju ārpolitika
un komunisma agresīvās varas metodes, kas pēdējā laikā gan UN,
gan rietumu valstsvini runās un presē ar faktiem raksturotas atklātībai,
visā pasaulē modinājušas sašiitumu un spiedušas rietumniekus uz
saskaņotu un intensīvu rīci^^^^ Ar to, šķiet, zināmā
mērā izskaidrojams he vien intervijas toņa asums, bet arī tās akcentē-jtims,
kas kara kūdīšanā un agresīvā politikā apsūdz tieši rietumniekus.
Pasaules uzmanības novēršana no sev nepatīkamām lietām pa-
Istlkam t>ijusi padomju politikas sastāvdaļa.
Už" „Pravdas" līdzstrādnieka Jau-'
tājiimu, vai Maskavā bijusi panākta
vienošanas Berlīnes jautājumā, Sta-ins;
paskaidroja, ka 30. aug. Maskava'
starp Padomju" Savienību un ASV,
Lielbritāniju; un Franciju esot: panākta-
vienošanās, Icas paredzējusi no
.. •^mspiises satiksmes ierobežojun-ļu'
atcelšanu Berlīne \un no otras puses
austrumu markas: noteikšanu par
vienlgO; Berlīnē derīgo^ valūtu. • A r
šādu vienošanos nebūtu pārkāptas
nevienas valsts; tiearbas un ;tā būtu
nodrošinājusi tālāko sadarbību Ber-;
linē. Angļi un amei^ikāņl tomēr uzskatījuši
;ŠG vienošanos par neei^osu.'
bet tā- vietā; nodevuši; jau tā j urnu
Drošības padomes apspriešanai, l^ir,
viņiem esot hodrošināts. vaiT'āk'ums.-
; V a i esot tiesā, ka arī Parīze :piTTns
jautājuma; nobalsošanas ;pī\.?sības
padomē neoficiālās .sarunās; bijusi
panākta vienošan;ās starp ī^domiu
Savienību an. rietunn'alstīm. tālāk
jautāja ;;Pravda5" ;v;pārstņvif;. .; 'Ho
Staļins arī apstiprināja. Di'ošība? IKU
domes; prieķšsēi^a, • Argentīnas; deļc-gātaBramuļas.
rīcībā; biji5sīs.vieri^
',;anās teksts, bet- vēlāk:, ;angļu. un
amerikāņu delegācija, apgalvojusi, ."ka:
tāda/ņcesot- .
.; Ūz jautājumu, kā Staļins novēriē-jot
Berlīnes debates Drošības-pado-mē
un to rezultātus, kā. arī angļu-amerikāņu
pārstāvju iztiuēšanos šai
I ' (Beigas 3 Ipp.)
Berlīnes jautājumu
UN kopsapulcei
neiesniegs
No oficiālā komunikē, ko izdeva
trešdienas vakarā, pēc Lielbritānijas,
ASV un Francijas ārlietu
ministru • apspriedes, secināms,
ka rietumvalstis Berlīnes
problēmu neparedz nodot UN
kopsapulces apspriešanai,.atstājot
to Drošības padomes darba kārtībā.
• .-Apsprieduši .situāciju, kāda radās
pēc Višinska veto, tiīs- ārlietu
ministri savā komunikē paziņoja,
ka rietumvalstis joprojām
gatavas tālākām sarunām un uzskata
sešu valstu kompromisa
piedāvājumu vēl par spēkā esošu.
Trīs valstu valdības gatavas pildīt
.savas saistības un uzņemties
atbildību, kas tām pienākas • kā
Dro.*^ibas padomes loceldēm. Drošības
padome joprojām varot ar Ber.
sīnes jautājumu nodarboties, tādēļ
tas atstājams padomes darba kārtībā.
Saskaņā ar UN kārtības
rulli, kopsapulce nevar apspriest
jautājumu, kamēr tie nav no
Drošības padomes darba kāilības
noņemti. BBC korespondents izteicās,
ka gadījumā, ja krievi nolemtu
.savu viedokli grozīt, būtu
iespējams nekavējoties sasaukt
padomes sēdi Berlīnes jautājuma
ausoriešanai. BBC
Franču valdība meklē kontaktu ar
• ģenerāli De GoUu
Joprojām nerunādams ar streikotājiem. Francijas ministru prezidents
K^^ pēc informētu aprindu ziņām, ar starpniekiem nodibinājis kontaktu
ar ģenerāli De Gollu. Sarunas De Gollam bijušas ari ar kādreizējo
Iņinistru prezidentu un neseno finanču ministru Reino. Par kādiem plāniem
politiķi ninā.ju.ši, Parīzē pagaidām nav informācijas. Saspīlētais
stāvoklis streiku apgabalos mazliet atslābis.
. Ceturtdienas .rīta karaspēks un policija
okupējusi vai^a]^as ogļraktuvos
ziemeļos un dicnvido.N. Kamēr vēl
iepriok.^^čjā diena str"č*dnieki šo val-
GlibaS'akciju uzņēma ļoti naidīgi un
Valsts aizsardzības . jautājumus
: nevar iztirzāt aiiditonjā,. kur. ir :k]āt
komunisti, paskaidroja; kāds .
; '^acionalSs.sapulces labā,spārna de-.;
, Piitats. :kad koitiūnistu; pārstāvji, par-
, '^nienta -aizsardzības.: komisijā ; pie-
P^^sīia,Mai aizsardzības ministrs Ra-
.;:i^adie npkavēioties sniedz pāskaid-rojurnus
par .Rietumeiropas '; ūnijas
piesardzības sarunām. Ar 19; pret 9;
^Isīm komisila; koiņūništu - piepra-'
^'j^mu;: norai dl ja, atliekot Raniadjē:
: ^^klarāciju. Komunistu frakcijā pro-
*^steia, ka valdība : bez parlamenta;
Jppriekšējas- piekrišanas ii2ņe^
•-^^^inas. saistības..;':.^;.;; •
^rancijas .;komūnlstu parti j a : : c e -
• J^^^ien 'aicināla franču" tautu, sabo-;
^iemelatlantijas - paktu,^ .kas apdraudot
Francijas neatkarību- un
.. versts pret 'Padomju Savienību
;^Mtautas;demokratiju'^^^^'^ ; / •;
. P^r piecu Briseles -pakta valstu
. «nietu. ministru pēdējiem lēmumiem
;^'^rtdienasvakai^;Londonā runāja
•; ^^^ins.Viņš-; norādīja, ka, Rietum-
^^J'Opas^ aizsardzības; organizēšanā
^'^^^ādltā solidaritāte kalpo nevis ka-
\f^:^^ mieram, Šī • solidaritāte :pa-;
•"^^^s.Rietumeiropai konā: ar rietu-
. Pusiodi^: radīt';pasaulē' varu. kas
r^f^^s neiespējamu ;}ebkādu • u z -
'-.^^iimu:,;---' - '..'••;•:•.'•••
• ^.^J^Sl^; konservatīvo vadītā jā viet-.;
; • ^%n:s .dominiju
;•-^^i; .^nāksmē Londonā ;izteiGās ne
. • p a r • cic?šu;impērijas ' sastāvdaļu.
;: g^srbibu.; bet ;arl Rietumeiropas
atbalstīšanu un sadarbību ar;
aizsardzībasr:Jautājumos. ;-Sa--
-^^^nic.s komunikē • parlamentārieši
: 0'^savu;vlenoto ^opozīciju pret ko^^
, '-^mistiem/•;^.• -1.;^^^ ,;;••;-•;.
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-30-01