Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1948

              •LATVIJA, 1948. §. i
0'
i
ļn dziedoņa Teodora Briit^
lien mākslinieka panāk-
Mariss Vētra ulfe ses konsuliem.
Tad; abiltaliski
^ladame" bija bijusi da^^^^^^^^ |
apecpats maebtro ar S f- '
ķmiein ļoti rēķinājās, ^
m, ka „M.aaam6" p^ f»
^stm • Bet tas gan vaS*!^
\gadi].umaarkontraltis V'^'
1
haunķundzi. (operas ijL,-
I), kuru maestro, nez ir
.aiku bija nodomājis pāf-?
Ozo.
p i K u Dija noaomājis pār3
bloratursopranu. šis'PI*'
omēr dm jien noskJS:
jaunkundzei :ārstsbii»-'
Igāku. laiku klusēt. BSI*;
ļiļds nedara kliidās' "'^
ķība_ ir ne^ vien subjektīva ļ ,
MdigaAŗi mēs. tādi; U
•m p ieapplaakkšaēmja pgiaei tepnrīo, f.m ēs tei
. i
ļties, J O Pavuls Jurļā^^^^^ I
t skolniekiem deklamēt dok i
^ skaņa: ,,Sau;līf .tecertecļ! ļ-;
es paliku pavēni". Pro
fczinis, ka balsij jāskan
kos „maskā".
I
m
stāvā satikušies ar prof Pan ļ:
:sai audzēkņiem, mēs nekaut".
Ies ar tiem pakaitēties, sekU
balsī nodziedot Melngaiļa S"^ t
.rkstiņus..;Toreiz.'vēl'nebi! I
i :Pie atziņas,.ka atturibP^ I
ļun mākslās ir sava īpaša ver. |
)et aplama dogma dzīvai dzi-1
ej kaitēt.
itams, ka ari citi mūs rietaupijs.
;ot, ka mūsu maestro neoģ)!
īsts dziedātājs, bet gan Mļ!
operas čellinieks,. kas griboļ
• iedzīvoties, ņemot, par babl
.āšanu veselus '20 latus. Ķ
_dzei, tai esot. nemāksliniecish
•'krāsojot matus nelāga fe.
ļcrāsā,. Vārdu; .sakot, person>
In, privātais tika sajaukts a: | ..
im ideāliem,, kuru dēļ tek
;eicas cīnāmies. . ij|
patiesībā bija labi, jo visiiiri
[o • tiešām guva. panākuim^ |
le skolēnu vakari imponēja a:
skolu .un labām •balsīm. Ne­rāmi,
Gorrādo savu lietu sa­lai
ari dažs' no pašu audzēkM
ļviņu neatzina. Pats viņš se-zāles
pirmā. rindā ..kopā, a: ^
^ītolu.: im, priekšnesumā klau-1
labpatikā nošūpojā; gahv'
flaikā, kad .maestro' šķita sāvi
L konservatorijā Jiostiprinš'
, i izdari ja neapšaubānui kliid"!
mies nodemonstrēt istu .it^-
feolu, viņš .no, savas dzimtene;ļ|
;īja. kādu tenoru milzīgi M1- '
aatiemkā mežs, spēcīgu kroi
un- neredzēti biezām ..uzaciT. ^
ar loti skalu balsi. -Šis d^^^^
ienā vākairā pēc kārtas'spēi^p
.āt 15'grūtākās Itaļu .operJ|
Pati balss tiešām biia.labaHS|
[mita itāliešu. „bei: canto" n^t
„una' linia"' Tomēr izra(i.|
citādi -jaunais- dziedonisje:f
īsti aprast ar Rīgas panfl
a temperamenta m u » ļ ,
idā"konservatorijas balle bi^ .....
•eltīl; pārāk-lielu vērību dHv
išmatei. Pēkšņi zālē nosla;j,^^
Aka ^un .tenors burtiski a i z D c|
:ē3s:b{jamūsuTaubms.; |.
;ā cirsta pļatika tomēr ,u
lieta.: Tāpēc arī jaunai^^^
pēkšņi nozuda -It ka ude | .
to neUeši bija aptuiB^^i
arī-.mūsu/ma.stro,.:.sla^^^^^
,s/neuz:ilgu laiku, 30 ment,^,
visudiziedē.
L^rilts?
u:uznc:ī:t īgdiz iuend ājkat.o ^!B^u;-a^mtk^lā^t^ti, ,
kāds viņam butu.P^^ļr.
io karjeru, tad nez « V ^ l
i*.
i itu ticējuši, jo b a l s s . ^ » !
arni kompakta teinbn.^..
,reiz pirms gag' 4:
dlvēku.; Teodors
atrada. Kādus.grļ^t^lgl:.
un ko panesis. to^.^ji^,|
iedomāties. Bet. ^
Idā, kas grūtībasjapavļ^.j,|
Uanās nav labaU
f mn?rf aSska^^^^
ITVIJAS^' ^j.
linot laikrakstu pa^aŗļ|,j
T eksemplāriem (110 g^. 5i V
ktpūtai". kas ,wna*J. p^sc
_ RM. 9.- ' 3 ek-ikoUektivi
vairāk P ' ' . „ fg
lāriem
eks.. bet ar ;..AtP^^
par eks. SluduuJiņ ^
tirinindauu vvaaii tlaai .^ ra.t"W„„^. ,s sl»,»r'
ļpiederīgo meWe^^^
U pa puscenu, bCT^^^^p...
ka BM. ^6.- 'ļ
. sliidi-.;
onementu pieteil^;;^! PI
U naudas paŗ^^J^ „l»N
ķpondence adresej pj,-
1(131» Gim^bu^gg
ļeistei-Landmann-Pia^
LATVIA
Latvian Newspaper
Puhlisbed under EUCOM Civil
Affairs .Division Authorization
Nurnbcr L .N D P 1%. " Publisher
and Edilor: Kārlis Rabacs, DP
Camp Kleinkolz near; Giinzburg.
Prinier: „Schwiibiscbes Volks-blatt"
Giinzburg/Dcmau, .Biirger-meisler-
Landmanuplatz 7.
Girculalion 4000..
Pablished ivice weekly.
L A T V I A N N
Nr. 2l {m)
Otrdien, 1948. g. 16. martā
iznāk Otrdienās un pieļk^-
dienās. Izdevējs: BALK
uzdevumā Latviešu preļses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redaktdrls:
K. Rabācs, vietn. Lielpar
redaktori: Z. Bārda^ |M.
Culītis. H. Mindenbe.rg'p,
A. Smits. Adrese: Gunz-burg/
Donau, .,Latvija'V i ~.
Tālruņi: apg. 84, red,' 50,
spiest 92, '
Prasa radīt Eiropas savienotās
valstis ar kopīgu pavalstniecību
Bailes no komunisma mudina rietimiupolītiķii^ rīkoties aktīvi. Pirm­dien,
kad atklāja IG Maršala plāna valstu konfcnorci Parīzē piecas Val­stis
— Lielbritānija, Francija, Beļģija, Holande un Luksemburga,. prak­tiski
jau bija vienojušās par savstarpējas palīdzības paktu, ko
rietumu prese nosauc par ^sensacionālu sasniegumu un Eiropā vēl nere­dzētu
sadarbības paraugu", kaut arī pateikts, ka pakta tekstu (publicēs
tikai pēc parakstīšanas, kas paredzēta trešdien. Otrpus okeāna tai pašā
laikā augstāki ASV valstsvīri atklāti izteikušies, ka stāvoklis kļūsit arvien
nopietnāks, ASV senāts pieņēmis likumu par palīdzību Eiropas valstīm
un noraidījis priekšlikumus palīdzības apmērus samazināt. Prezidents
Trumens pieprasījis, kongresam jaunus līdzekļus pagaidu palīdzībai.
biedru iestāties, bet,, ja, piemēi"a'm,
KELANO
$50
mrHr
AP ziņo, ka piecas Eiropas rietu­mu
valstis. Briselē .vienojušās par
permanentu .reģionālu . savienību,
kam^„nav precedenta Eiropas vēstu­rē*'.
Kad .līgums būs ratificēts, tas
liks: parakstītājām valstīm saskanot
savu produkciju,; Eiropas aizsardzī­bu,
dzīves standartus.. likum.u sistē-mas.
un. tirdzniecības paņēmienus.
Radīsies Rietumeiropas savienība,
kas būs atklātā, arī citām Eiropas
valstīm, lai gan nevienu jaunu dalīb­nieku
nevarēs, uzņemt, ja visi vecie
dalībnieki tam .nepiekritīs. Arciro-pas
valstis • šai savienībā nevarēs, par
ASV gribēs ar to sadarboties, tām
būs jārunā nevis ar atsevišķām.val­stīm,
bet ar visu savienību kā tādu.
Visas aģentūras, savos ziņojumos
no Briseles uzsver, ka piecas valstis
Briseles konferencē gājušas daudz
tālāk, nekā. sākumā domājušas...Liet­pratēji
izteikušies, ka līguma ^uzme­tums,
ievada ,,jaunu ēru Eiropas vēs­turē,
kas dibināsies uz britu poli­tisko
internaGionālism.u, franču ju­ridisko
precizitāti un Bencluksa val­stu
veikalniecisko noskaņojumu." '
(Beigas 4. -Ipp.)
(/. •
. /V
.Ai
Zviedru Mmaž^^ aizkar Somijas zemi*^
/.KOMUNISTI HELSINKOS SĀK MEKLĒT „N0DEVĒJPS" ,
„Noryēģija vēl nav saņēmusi Padomju Savienības priekšlikumu no­slēgt
neuzbrukganas paktu," preses konferencē Oslo teicis Norvēģijas ār­lietu
ministrs Lange. AP priekš tam ziņoja, ka ASV valdība saņēmusi
informāciju no Anglijas ārlietu ministrijas, ka Kremlis gatavojot sā^u
priekšlikumu. Ziņu atsaukusi arī Anglijas ārlietu ministrija. Norvēģijas
liariamerita prezidijs tā pašā laikā piekritis ministru prezidenta itļrosi-nājurnam
palielināt valsts aizsardzībai domātos līdzekļus no 190 uz 290
milj, kronu. Ministru prezidents iesniedzis priekšiikuiriu parla^nenta
prezidijam tikai pēc tam, kad bija par to apspriedies ar atsevišķām par­tijām
uņ uzzinājis, ka vienīgi komīīnisti tam nepiekrīt, aizbildinādamies,
ka viņiem nav bijis laika priekšlikumu sīkāk izstudēt.
16 Maršala iplāna
valstu konferenci
Parīze
UZAICINĀS ARI RIETUMVACLU
PIEDALĪTIES EIROPAli^ lAUNUiķ
BOVE.
a
E i ro
Vakar pēcpusdienā Francijas
lietu ministrs. Bido atklāja IG
pas valstu konferenci, kuras di)lllļ)-i
nieki — visvairāk dažādt' valst
lietu ministri, bija icradu.šios^
U
zivi 1^
ii'ākic'm ai-
,i>unip
:)nf.e-'
unk
l'^rez
sva-
Daudz paskaidrojumu šai kartei nevajaga. Ar melnu krāsu iezīmētas
jaunā Rietumu pakta valstis, ar svītrojumu padomju ietekmes zemes,
Vācijas rietumu joslas ir baltas, bet iepelēkas visas tās zemes, kas pa­gaidām
nav nosvērušās ne vienā, ne otrā pusē.
sestdien im svētdien un c
rēja pa diviem vai pa va
sevišķās apspriedēs.
. Atklāšanas dienas sm:
bija iepriekšējās konferences
denta Bevina runa, par i kuru
iepriekš pareģoja, ka tā'^btis Joti
rīga un ieteiks jauna^ ļ^a^ļtavī.c^as or­ganizācijas
dibināšanu' Maršala ph
na iedzīvināšanai. | i
Bcvins savā runā izteica
ka konference radis iespē^
patreizējās krizes. ASV
viņš novērtēja pozitīvi. Tās.pieņen
šana nenozīmējot: valstu nea t ka rīb u
zaudēšanu. Palīdzības . prop.ranun
īpašs svars tām /Valstīn). kam
cunbuji
u izkļūt no'
palīdzīb
a
Trumens saka, ka viņa ticība
\r albnlst
ivām i/.cļ
<a An<:,lijč\^
vionujusaļs
s
aizjūras ^ ivolonij as. • ;.Tās : v
Eiropas jaunužbūfc ar . s
vielām. Bevins. pazlņiiia.:
un Pŗāriciļas valdības
uzaicināt Eiropas: ;jaunuzbļūves dai'liā
arī ?Rietumvācijas: pāŗst|vjuš; :f Ta
atbilstu taisnībai /un veselam saprā
tamv'Vācijas austrumu J
tagad esot „atvēŗtas' durvis''•• sadārbīļ-bai:;
Runu konferenpē--teica
Fŗahcijas: ārlietu mii-īistrs. Bido.
savoS;: Uzskatos pievii^ōjas uaļ
balstīja' . B e v i n u . ; '.
Dažas dienas: pirms; svarīgās
zes. konferences.. sāķ.ša.nās' Francijaļs
ņacioMiā -sapulce ar 4^
iņunistu) balsīm izteica.: uzt K;Ī|)
Francijas valdības ārpolļljikai. ļsid
debatēs " aizstāvēja Ricjlumeino.pas
Bažas par pēdējā lailia notikumiem izpaužas visu rietumu valstsvīru valstu tiesības apvienoti\fs kopīgsļi
runās. ASV prezidents Trumens kārtējā preses konferencē izteicies, ka ļ aizsardzībai. „Mēs gribam d^Jvcļt
tas viisieiii
mieram satricināta
. Skandināvijas valstu ārlietu : mi­nistri
r2. martā sapulcējušies Kopen­hāgenā
un, pēc .UP ziņām, apsprie­duši
nevien gaidāmo Parīzes kon­ferenci,
' bet arī notikumus Somijā.
Sestdien no .Stokholmas ziņoja, ka
Somija ar .oficiālu protesta notu
Zviedrijas valdībai žēlojusies par to,
. k£i četras .zviedru; lidmašīnas ielido­jušas
Somijas territorijā.
. Somu delegācijā' paredzēja izbraukt
uz Maskavu .20. martā. ,,Pravda" zi­ņo,
;ka; Staļins ierosinājis .sākt sa-,
runas .22. maii:.ā, bet jamulkās ziņas
vēsta, ka tās _atlikta uz 27. 3. Hel­sinkos
arī, svētdien notikušas vairā-
/kas sēdes . prezidenta Pazikivi vadi-,
bā, lai'noskaidrotu delegācijas uzde­vumus.
. M n l prezidents un de­legācijas
vadītājs Pekala pēc tam iz­teicies,
ka Somija piekritīs tikai tā­dam
līgumani, kas saskanēs ar viņas
satversmi un neierobežos tās brīvī­bu.
.Sestdien tomēr Pckala kritizējis
• somu vidējā un labā spārna partijas
par pārāk - asu nostāšanos pret pa­domju
p r i ekšllķ umie m, no sa uk d a m s
, šādu rīkošanos par ,,skatīšanos atpa­kaļ".
Kāds :Somijas ārlietu ministri-
Ijas. ierēdnis noliedzis ziņas, ka somi
jot pretpriekšlikumus Maska-vas:
sarmrāin. ,;.Par pretpriekšli vU-
•'riiiem nevar;runāt,-kamēr nav kon-:
krētu priekšlikumu^" viņš paskaidro-
.;..N^^^^ Tribime" spc-
.ēiSllvorespondents Helsinkos zmo, ka
• somu komunisti jau sagotavojušies
• apsūdzēt- labā; spārna partijas par
Padomju, Savienības — Somijas pak­ta
sabotēsanu.' Šīs nedēļas sākumā
.sākšoties ^ .plaša komūivisl u preses
Ivampaņa, ••• -ka,s •. visasālv • vōrsīšoties-pi"
ot .sociāldemokrātu vadītājiem. Sā-
-i^ļnnā esot domāts, ka šo kampaņu
.•=āks pēc tam, kad somu delegācijas
:iōcekļi būs-_atgriezušies. no Maska-
:..;vas,^bet 'somu.;.ilgā vilcināšanās at­bildēt
Staļinam, esot pamudinājusi
kcmuinistus steigties. Somu komū-
. nistu. •.laikraksts ,.Tyokansan Sano-
/pa^ājušā.: piektdienā ievadīja
kampaņu, deklarēdams, ka sociālde­mokrātu
līderis Peltonens nedrikstē-.
tu .piedalīties delegācijā, jo visiem
esot zināmi viņa pretkrieviskie aiz­spriedumi.
Sociāldemokrāti tomēr^
briesmas apzinādamies, sākuši arī
pretka mpaņu. : Laikrāksts „Soeila-
Demokratii" tai pašā dienā plašā ie­vadrakstā
atgādina lasītājiem noti­kumus
Ungārijā, kur samērā mazā
komunistu partija sagrābusi, varu.
Pēc Ungārijas komunistu paņēmie­nu
iztirzāšanas, laikraksts piebilst'
„Nav nekādu šaubu par to. ka arī
somu komunisti jau sagatavojuši sa­rakstus
par personām, ko tie gribēs
nobīdīt pie malas, un viņi publicēs
šos sarakstus. pie pirmās izdevības.
Bet viņiem.šādu izdevību nebūs, .jo
mūsu zemē demokrātija sakņo;c
daudz dziļāk. Ja briesmas kļūs akū­tas,
tad demokrāti zinās, kā aizsargā­ties."
' . '
Somu aprindas ASV, pēc AP lin-formāciias,
ierosinājušas, lai ASV:
•im Lielbritānija piedāvā-. Somijar. tā­du
pašu - neuzbrukšanas -paktu., kādu
piedāvās Pad-^mju Savienība, jo tā­dā
• veidā varētu sasaukt visu ieinte­resēto
valstu konferenci un piespiest
Kremli grozīt savu viedokli. '
NYHT. BBC. NZ ;
viņa ticība mieram ar pēdējiem notikumiem „drusku satricināta". Viņš brīvībā, un munas jāsaka uis vi;sioiy
tomēr joprojām ticot iespējai mieru saglabāt, jo „mēs nevaram atļauties kopā." Nacionālās sapulcŗs piciien;)!-
ar trešo pasaules karu izpostīt pasauli". Ārlietu ministrs Maršals pre- tā rezolūcijā ne vien izte^ikta uf/fticļi-zidenta.
klātienē, lielu sanāksmi uzrunādams, aicinājis amerikāņu tautu ba .Bido ārpolitikai, bet viņš/
pašreizējos notikumos saglabāt mieru, bet piebildis, ka stāvoklis vērtē- ļ uzaicināts veicināt fcderijītīvas
jams ļoti nopietni.
ASV aizsardzības ministrs Fores-tals,
pēc B B C ziņām, sestdien un
svētdien sasaucis augstāko virs.nieku
apspriedi Floridā, kur runāts par
ASV aizsardzības problēmām.
Bijušais ārlietu ministrs Bernss
kādā runā pievienojies Maršala.ai-cināļumam
vērtēt situāciju reālis-fiski
un piebildis: ,,Ir laiks, ka iau-tājam
paši sev, ko darīsim. Mūsu
visu pienākums ir raudzīties uz to,
lai tiktu sperti soļi, kas sagatavotu
ASV visām varbūtībām. Ja lietojam
Sļtipnjs.vārdus, tad mums pašiem jā­būt
: stipriem." Bernss ieteicis ofi­ciāli
paziņot Padomju Savienībai,
ka ASV vairs nesūtīs . uz Maskavu
protestus, bet gan rīkosies, ja ar
padomj u metodēm, kas jau pielieto­tas
pret citām valstīm, tiktu apdrau­dēta
Grieķijas, Turcijas, Itālijas vai.
Franciias neatkarība, . ASV vajagot^
no jauna brīdināt Padomju Savienī­bu
pre t t ā lāk as. ekspansij as seK ām,;
un šo soli vajagot pasvītrot, atjau­no
;:»t obligāto kara klausību ASV.
Iespējamais republikāņu kandidāts
ASV prezidenta velēšanām senatora
Taft^. atsaukdamies uz Trumcna un
i^/Iaršala izteicieniem, paskaidrojis,
ka neesot pamata rēliinātios ar ka^a
draudiem. Komunisti gan pēdējā
laikā esot pastiprinājuši savas po-
/
ai
Vā
cijās.. nodibināšanos-'un • t
šanu Rietumeiropas sadarbībā. ' l
zicijas, bet tās' esot tikai loģiskas iekšējās cinas Franci jā''tomēf neV
Jaltas un Potsdamas nolīgumu se- UņT^^tas. De Golla piekritēji norai^
kas. Tafts paziņojis, ka palīdzība ļ ^ļīju^j^ bijušā financu..ministra Pie-
' Gōllstsa..;
iet ;koŗnu^:
ojui^iv - ka
valdībāiiv
unas Vēlēf
Eiropai esot smaga iejaukšanās ASV ļ vena ierosinājumu, lai de
saimniecībā, bet tomēr atzinis, ka darbojas ar Suthanī pi,
komunisma izplešanās briesmu dēļ nīstiem. Gollist^ pa.skaidi'
būtu ieteicams pieņemt likumu par nepievienosies \tagadējai
palīdzību ar zināmiem ierobežoju- i^amēr nebūs notikušas ja
miem". Tafts vēlreiz pieprasījis, lai Uanas. Kopš. Cechoslovakijas krizes
palīdzībai paredzēto summu samazi- Golla tautas apvienības biedru
na no 5 miljardiem uz 4 miljardiem U^^aits dsot pieaudzis no iļs milj. uz
1,7 mdlj. Dažos Francijas' austrumu
So Tafta priekšlikumu senāts to- apgabalos biedru skaits esot dubultoļ-mēr
noraidījis, jo pēc 24 stundu il- jies. •
NYHT, DļlVt, BBC^
Prese par sadarbības panāk?^anu
AR 15. MARTU SAMAZINĀTS DP LAIKRAKSTU UN ŽJ'RN.VLU
SKAITS. PAR PUBLIKACIJAINI BEZ ATĻAUJAS DRAUD BARGS
SODS
gām debatēm ASV senāts svētdienas
Anglijā atbrīvo komu
nistus no valsts droši-Ēslingeuā
13. un 14. martā apsprie-'
dās amerikāņu joslas latviešu laik­rakstu
un žurnālu izdevēji un Ire­daktori.
DP preses apvienības liet­vedis
O. Bcrlings izde\\ēļiem izsnie­dza
jaimās izdevumu atļaujas. ļAr
armijas štābā Ih februāra rīkojumu
stājušies spēkā DP izdevumiem jau­ni
noteikumi^ un ar 15. -martu drIkS|t
izmākt laikraksti, žurnāli un grāma­tas;
ai' jaunām Armijas galvenā štār
ba civilo lietu departamenta (EU-COM
HQS CAD) izdotām licencēm.
Turpmāk visos DP izdevumos, arī
grāmatās, jāiespiež atz'me. ar kādu
I ,lauju tās izdotas, atzīmējot arī
atļaujas numuru. Armi'as štābs no-a.
kā. sākot ar 15. martu, uz vis-
tingrako sekos .noteikumu-" -iznildl-sanai
un par jebkuru bezatļaujas
p'ublīivāciju stingri sodīs.
(Beigas 4. Ipp.)
rītā ar 69 pret 17 balsīm pieņēmis.li­kumu.
par palīdzību Eiropai, nosakot
5 miljardus dolāru pirmām posmam.
Pret balsojuši 1 republikāņu un 4
demokrātu senatori no tā saucamā
„bezparte jkskās ārpolitikas - bloka"
un izolācionistiem. . Noraidīti visi.ļr- . —^» ' x' ' 1
ierosinājumi palīdzības apmērus sa-ļ DaiSVariglCm anļatieill
šaurināt, izņemot noteikumu,, ka pa-līdzības
realizēšanai nav dodami! BBC vakar informēja, ka Angli-ļ
amerikāņu kuģi. jas ministru prezidents Etlijs apakšj
Tagad likumprojektu pieņems namā paziņojis valdības lēļmumu par
ASV kongress, bet pēc tam tas'vēl- komunistu un tiem tuvu stāvošu
reiz jāpieņem kopīgā senāta un kon- personu atbrivošanu no vailstij
gresa sēdē. Lai gan paredz, ka to svarig^'em amatiem, kam ļsakars ar
nevarēs veikt agrāk kā līdz aprīļa i valsts drošību,
beigāni. ASV ārlietu ministrija jau
icvadīMisi informatīvas sarunas ar
atsevišķām valdībām, kam pienāktos
palīdzība. Sarunas jau notiek ar
Francijas, Itālijas, Austrijas, Grie-
],:ijas un Holandes valdībām.
Prezidents Trumens bez tam pie-pra.
sījis kongresam vēl 55 milj. dolāru
panildu palīdzību Eiropas valstīm;
lai tās varētu atvairīt - komunisma
draudus līdz tam laikam, kamēr ie-:
darbosies Maršala olāns". Kongress,
kā zināms, -jau pagājušā rudenī pie-
.šķlra Eiropai pagaidu palīdzību 540
milj. dolāra apmērā, bet šie līdzekli
jau izsmiClti un Trumens savā vēstī­jumā
kongresam norāda, ka ,.noti­kās
nori.rinājušies Eiropā pē-nedēļās.
..nelaui mums . r i s k ē t
ar apgādes pārtraukšanu šai brīdī".
NYHT. BBC, DM
kurni,
dēiās
770.000 bēgļii no
komūnismk
Patlaban Eiropā jau ir va^^rāk bēgļu
no komunistiskā totalitārisma nekā
1939. g. bija bēgļu no nacistiskā 'un
fašistiskā totalitārisma, ļ konstatē
.,New- York Times" korespondcntH
Michaels ^ Hofmans, dibinoties l'uz
IRO rīcībā esošajām zinām. Nojapr,
tuveniem pu.sotra mdjonifem perso^'
®u, kas, pēc IRO klasifikācijas, pie-nāzl.
.'ie-i-der
DP un bēgļu grupai, v'.
770.000 baidās, nespēj va,i v..^
negrib atgriezties Pad^^^miju Sa
nībā un citās komūni.^tui iet*.k
valstīs Austrumeiropā.
nes
.5 i
mmm]
' . i .'^
-'ftH
9