Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1948

              ļttiiem vairākas HAHa,
^nosievietēm
li •
PARTIJAS SED l i , ,
#zer Rundschau'' k^?^^^ ^
bargi sod^tV^^^-^:
i
^atu rādīšarias laikā
1 ^ .savu.reaSS^^I^
'^eci,. pazīstami .naT.s.;''%/^^
Limemski:!/Sasmalcina V?.
ieka vārds. 9. Mēlītes, lo v:,'
icibas; piederīgie. 12. Vleln.'r
abūt.: 14., Vīrieša vārds,
7. Amerikāņu rakstnieks. 18,
at kamolu. 20. Just līdzi 2 l ļ
iešu rakstnieks. 24. Ķīmiski*
ents. 25. Kartībā!. 26. ASVar.;
liroji Vācijas stacijās. 2E, ^ i ^ ' ,
;9. Dzēriens. 30. Dzīt s a t o '
zekli. 32. Plok. 33. Trimdas o:r i
ācija. ,34. Nots. 36.- Koka tra^{'-|":
'egaŗas. 39. Puķes. > \
Stateniski: 1. Zelēt. ^2. Iz3a'.;,':V:
^Dzīvnieku „sieviete"^ 4. fe.r '
.'•Salīgt..-e..Mana..7. ValstiIL/^L/
. L a u p ī t . 11. Dimdēt. 15, hl}.
1. .Dzejdaris. 23. Puķe. 21.^1
ietas. .31. Ziņu aģentūra. 35, .\:^h
,u vārcis. • 37. Noliegums. I
mTkla
1
15
18
19
20
24
2
8
3
3
15
3
23
2
3
9
16
15
10
12
4
20
4
10
17
6
3
21
18
3
4
18
6 T
11 n 13
t 13
3 1
•12 20 20
6 12 2
12 25 26
1. Alkoholisks dzēriens, ? •
I. Pierādījumi .4. Runātājs, t
i; Stipra zāle. :7.. Ākstīties, r
riešu dzejnieks. - Visu vaiv
)UrtuS no augšas uz IcjH j;^;
Pazīstama tautas dziesma,
skaitli ir ari-niīkstinatajien^
•ajiem burtiem).
lEPKRIEKgĒJĀS-KW)^;j^|
; MIKLAS ATRISINĀJI"!
Preki. 11< Trupa 1 2 ļ ' ,
,9. Sēd,-21, Mese. a M
Crāc: 26. Nes, J AU5^-
12. It 33. J e *
raibā). 35.: DSmas, ^^^^,|
ksis. :39,: Asaras,
.,Ates. 2. Urnas. J. 1^ .^^^
Wcium).. 8. A p | s ^ ^ ^A
'ev 16, Tēmas. 18;S::-;>|
ies. 30. AķLS, 31. i^'^
Cv- .
[Kāda : kļ^^Ld^^^^^^
feu daļu fabri^^^o r*r Uovs saņēmis ŗ
L un piedeva? v|
ketas. K E
lieks paJ;— . g
ttrodoties _gaļsai
[ā klajuma lidJJdeviJi^
[ovs tūdaļ pUf^
pS v a i r ā k ^ p ŗ ^:
'u:Mirihauzena ,v
ļkai Padomju ^214 viK*' i , ,
iķ/i.
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUGOM Civil
Alfairs Division AuthorisatioD
Sumber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkčtz near
Ciinzbur&/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gūnzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Ģirculation: 4000.
Published three times weekly,
Ediiorial ofiice: Giinzburg/Do.
Oominikus-Zimraermaun-Str. 2.
LATVIAN NEWSPAPra
. Nr. 64 (1G9)
Ceturtdien, 1948. g. 19. aug.
Iznūk trīs reizes nedēļa.
Izdevējs: B \LK uzdevumā
Larviežu preses darbinieku sa-darljlbas
kopa. ,.Aiblldīsais re­daktors:
K.R.^bācs vieta. . \.
Liepa, redaktori: Z Bilrdn
M.: Culītis. H. Mmdenbersis.
A. Smits. Adrese: Gfmzburs-
Do.; red.: Domiiiikus-Zimmer-mannstr.
Z (t:īlr. 5-0); «ps:.:
- M,arktpK 25 {i. 84), spiegt:
Bgra -Landinann.-Pl. 1 ((.92)
ka ASV un Lielbritānija mainīs savu
politiku Vācijā
K A P E C K R I E V I V Ē L A S A T C E L T R U D E N I P A D O M J U J O S L Ā P A R E ­D
Z Ē T A S P A Š V A L D Ī B U V E L Ē Š A N AS
Dien no dienas attieksmes Berlīnē sabiedi^oto un krievu starpā sa­spīlējas
aizvien vairāk. Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka padomju iestā-^
des būtu paredzējušas mīkstināt blokādi vai kaut kā citādi atvieglot
grūto apgādes problēmu. Vienīgā labvēlīgā pazīme ir tā ka krievi bei­dzot
atļāvuši iebraukt Berlīnē 600 vācu bij. kara gūstekņiem, kas pa­cietīgi
gaidīja britu josla. Bet arī šai gadījumā angļu vilcienam vaja­dzēja
apstāties pie zonas robežas, gūstekņi pārgāja kājām demarkācijas
līniju un turpināja ceļu talak krievu vilcienā. Pēc pirmdienas konfe­rences
Frankfurtē ģenerālis Klejs paskaidroja, ka sabiedrotie nav rhai
nījuši nīJusi savu politiku Rietumvacijā, kaut arī viņam nav zināms Maskavas
sarunu iznākums.
Rlusēžanas aiz-karš
jau 19 dienas
sedz Maskavas
sarunas
' Jau deviņpadsmit dienu . turpinās
noslēpumainas sarunas Ma'^kavā.
Piekto reizi, pirmdienas vakarā, dip­lomāti
Kremlī uzturēraš- visilgāk - -
trīs stundas un .40 rriinūtes, Aiaerv-kāņu
vēstnieks Bodols Smiss iīoz
šim bijis vieni,Hai-i kas zumfilistiem
pateicis, ka pap,aid:īm nav panākti
nekādi pozitīvi rezultāti. Pēc BBC
informācijas, nākamā i' tikšanas ar
Molotovu notiks šodie:
aprindas Lorujonā izsal
rības šonedēļ sagaidīt
šanos — vi.'-nalp.a. Icādļi.. Kāds amc-rik.
āņu ārlietu ministrijas , ierēdnis
izteicies, ka Savienotās; Valstis būtu
ar • mieru atteikties novsaviom plā­niem
par Riētumvācijasļ valdības tV-bināšanu,
ia Maskava pilnīgi atceltu
Berlīnes blokādi. i
Pēc tam, kad • informācija par pē­dējām
sarunām-ar Molotovu pienā­ca.
Vašin.j^tonāv Londona un Parīzē,
ortsdien Anglijas ārlietu ministrijā
Londonā amerikāņu vēstnieks Dag-
Icss un viņa franču kOllē^a MasJļji
'aĻispriedās ar Bēvina padommieku
Vācijas, lietās sēru Streņģu.
. Britu prese, atskaitot īsu.informā-
.ciju. vairs neveltī tik lielu uzmanību
scu'unām Maskavā ka agrāk. ,,Ti-"
mes'' aprobežojas vienīgi ar īsu no­tici,.
„Manchester Guardian" atzīst,
ka šai nedēļai jābūt izšķīrējai. .,Dai-ly
Telegraph" šim uzskatam nilnīgi
pievienojas.' BBC
. informētas
ā.^, ka ir ce-kādu
izšķir-
Krievi atstāj ASV
„Daily Mail" speciālkorespondents
ziņo no Ņujorkas, ka krievi atstāj
^SV tik lielā skaitā, ka jau jādomā
par ..evakuācijas pavēli no Kremļa".
Pēdējos divos mēnešos aizbraucis
iU'vien lielāks skaits 'augstāku krievu
inženieru, techniķu un citu profesiju
vīriešu un sieviešu. Vairāk nekā 500
krievu-ar ģimenēm, kas uztiu-ējušies
ASV ilgākus ^adus, tagad aizbrnu-huM.
^ DM
Pēc kaaevu zenitartilOrijas u:4unjs
j^aisa koridorā. nedēUi^i sākumā nu-ticis
jauns satiksmes noteikumu
pārkāpums, kas vienreiz jau radīļa
traģiskas sekas. Kāda br:tu pasa­žieru
lidmašīna atradās ceļā uz
Hambur:m. Pēkšņi no mākoņu aiz­sega
iznira divi padon^u ,.Jak" t.pa
iznīcinātāji un .-:āka oīkr^t uz ani^ļu
lidaparātu. Tik.ai 30 m attāluipā
krievi savas mašīnas izlī.i/ināia - un
aizlidoja projām. levoiojot n:ecīg,o
attālunm, aviāci-as srK'c;āl-:ti dumā
ka vajadzēja tikai rvj^^'I-ias sekun­des
de'm\itdalas. lai n .:i':tu ka-l-
i strofa. ļ
Pēdējās 24 sL;ndē-- oā i . L u an me- ļ
dikamenlus Ber T ne i r''.'ve{ia atk d
046 liJmašmas. B-ilu sekt-)ra aero­dromā
Gatovā noki:dā> a-ueril^āņu'
mil/.u transnc'i'tLd;n v^;ia .CU.bL"-
inaster" a.r 25 t krava \ Tas ir ap­mēram
ēetvielz V - > n i ^ ' : ā ' s^^ē'
vest „Skyma<ter" 1:L':^\'P>āls. Otr­dien
krievu joslā ao 10 km dd-uma
bija spiesta, nolaislici' viena brjtu
turbolidmašnia. kas nedaud./ bojāta
Pēc krievu informāciias zinām, u\-
lots nav cietis. A'n^lu okupācijas ļie-stādes
ievadīīu'^as saruna.--, lai pa­nāktu
lidotā-a un mašīnas atbrīvo­šanu.
Turbolidmašina bi ja štacio-nēta
kādā aerodronvi nie Lībeka.v.
l^ietumu sektoru ļaunais policijas
prezidents Dr: Stumms'izteicies.' ka
kārtības dienesta problēmu Berlīnē
var' uzskatīt par atrisinātu. Paklau­sot
viņa aicinājumam, no agrākās
prefektūras pārnāKiuši gandrīzi 80
proe. veco policijas darbinieku.
Frankfurtē pirmdienas vakarā
beidzās vairākas svarīgas apsprie­des,
kurās piedalījās ģenerālis^ Ķ'eis,
ģenerālis Robertsons un vācu.zennju
ministru- prezidenti. Pēc sarunām ar
britu militāro gubernatoru: Klejs
preses pārstāvjiem izteicās.^ ka 'pa-;
nākta vienošanās vairākos zv^vi^os
jautājumos. ,,Man nav nekas z i ­nāms,
ka ASV un Lielbritānija mai­nīs
savu . politiku Rietumvāeijā'V
deklarēja amerikāņu •nilitārais gu­bernators.
..Protams, pagaidām eš
vēl 'nekā nezinu par sarunu saturu
Maskavā," piebilda ģenerālis Klejs.
Tālāk ģenerālis pa.skaidroia. ka viņš
noraidījis, trīs- vācu politisko partiju
prasību noteikt BcTlīnē par maksā­šanas
līdzekli rietumu marku, jo
pilsēta^ skaitās -četru okupācijas varu
pārvaldē, kāpēc naudas, reformu var
izdarīt vienīgi pēc visu vienošanās.
Spriests ari par attiek.?mēm darba
(Beigas 3. Ipp.)
Lielbritānija neat-
';' ' j ., • •• , • • • • ' ^. . . . . . .'
zīst baltiešus par
padomju pilsoņiem
Padomju Savienība jau vairāk­kārt
ļDārmetusi britu okupāci]as
ieījtādēm.' • ka tās kavē padomju
pilsoņu repatriāciju. Atbildot uz
siem oārmetumiem. britu valdība
paskaidi'o. ka Padomju Savieni-bd|
S oavalstnieki bez kādiem
traucējumiem var atgriezties mā­jās.
Angļu okupācijas joslas DP
nometnēs dzīvo gan lielāks skaits
la^-.-iCb-u lietuviešu un igauņu,
b'?t Lielbritānija tos neatzīst par
pa^'ļl-i'm u r/jvaldniekiem tāpat
•ikā;; .innv • _.:v:..^inusi i Ba It i uS v/valstu
iļnk'^^'norāo:,u Padomju Savie­nībā."
' ' BBC
Amerikāņu un franču
kopīgi manevri Vācijā
Heidelbergā otrdien notika ameri-kāhu
un fi-a^iča okupācijas arm'jas
m.anevri, kuros piedalījās an ^500
ka'-avīru Apnvācību uzdevumā bija
nared'/ēta Ribiņas tiltā ieņemšana
•4iprā ..itmaidnieka" unani. M'mev-l"
os ņic ^alī'ā'v aia amerikāņu i^nīci-n'"'
ta;i ^^is ir pirmais gadījum:^ kad
amcļi-ikānu un franču armija i.^dira
kopīgas apmācības i>ēc kaj-a.
BBC
ASV IEPIRKS STRATĒĢISKAS
RliZERVPS
kamā nedēlā Lielbritāniju un
Franciju apmeklēs piecu vīru ame­rikāņu
speciālistu komisija, lai vie­notos
par karam .nepieciešamo stra-tēi"^
i^ko izejvielu iepirkuīniem, kas
vJradz'gas Savienoto Valstu armijai,
vla^inotonā cer. ka nepieciešamās iz­ejvielas
varēs dabūt no Lielbritāni­jas
un Francijas kolonijām. AP .
Višinskis liek maršalam Tito saprast, ka \
tam būs jāpazūd
Modernajā, gaišajā Belgrades universitātes ēkā tuvojas beigām Do-navas
kuģniecības konference, no kuras kā simtprocentīga uzvivrētāja
izies Padomju Savienība. Tā ir pirmā reize, kad Ma^^^kavai starptait-tiskā
forumā bija absolūts balsu vairākums. Ārlietu viceministrš un bi­jušais
vaUts prokurors Višinskis šo gadījumu prata arī piln:im i/m;uitot.
Noraidīti visi rietumu demokrātiju priekšlikumi, papildinājumi un lero- '
sinājumi. Liela daļa no tiem pat netika debatēta, jo pietika vienīgi ar ,
viceministra norādījumu, lai sešas satelītvalstis paklausīgi paiH.dtu ijokas i
un nobalsotu. j
Kad kdziinējā konferences gaita vienkārši sabotēt jauno Dondvas
biia pietiekami pierādījies, ka rie- konvenciju. l\'c padomju nneltsli-tumvalstim
paredzēta vienīgi statīs- kuma pietiek, ja par konvenciju iz-tu
loma. tās atteicās ieiet redakcijas sakās tikai sešas valstis. Kenieut'.Mot
komišiļā, lai formulētu Ma.skavas Donavas konferences norisi. kad,s ār-priekšlikumus
par ti^onavas kontru- lietu nunistrijas ļ)ar.-tāvis Panze iz­ies
konvenciju. , Višinskis par šādu teicās, ka Francija laikam v:s,u
rīcību likās izbrīnījies un nevarēja kompleksu nodos UN. i •
saprast franču,' britu un amerikāņu ..Tinu\s" rak.sla. ka rietumu deiiK)-
.nevēlēšanos sadarboties", lai a i r i - kratīju priek.šlikums .nar Hoiiavas
sinātu starptautisku problēmu. Līdz- starptautisku kontroli nekad
šinēiā konfoles ki>nņsijā, ko nodibī- jun^iā neapdraud 'šis svangas'/;dik-nāja
pēc pirmā pasaules kara, bija smes artērijas patstāvību. Uiclhri-
Dārstāvēta arī Beļģija, Itālija un
Gri(-ki;a. Višinska prieslikumā nav
tanija, Francija un Savieno-a
stis vēlas vienīgi to. lai visām
V a l -
vval-minēts
neviens vārds
UKRAINU PARTIZĀNI UETUVAS
Tito maina kapu pieminekļu
uzrakstus
jas' vadītājs nebēdāja/: -'^'^i^^'^^
•Višiņf^kis.'iātgādināja' i^^^
arī-Stāiina ikara;iaikā:v!(^kla
izi, ka Hitlers, ir:: un iHitilersiaes,':ļx?t
vācu tautā :•:paliļ^s.-§^ runas: daļii
rietumvalstu • dalībnieki - saprata. • piJ-
^nīgi; -Tie i r .š]\aidri;draudi mai^īķņu.
Tīto, kas vienā; diēnā^ Va-r-arī paziist.:,
.. , - , i r. , . , , bet dienvidslāvu tauta palika. Runas:'
.,East Europe" ziņo, ka ukraiņu partizāni, kas lidz šmī <iarbojusiesU^^,|^-^ y.,ļ^^.|^,j^ p a t ē t i s k i i/.^^au^ās
Lietuvā, tagad paplašinājuši savu darbību uz Austrumprūsijas apgaba- pareizā ārporiika u' tikai
iiem. kas iekļauti Padomju Savienībā un Polijā, un kur nometināti uz p3^^,.j^j^ Savienī'bai BHC diplomn-dzīvi
daudzi ukraiņi un baltkrievi. Jūnijā pie Alenšteinas esot notikusi L|j,ļ^,^|^ redaktors i'ix>nizēdr.nis laulā
lielākā kauja starp ukraiņu partizāniem un poļu armijas vienībām. j,r^. šāds apgalvojums saskm ar
Vienlaicīgi ar šīm operācijām notiekH>t ukraiņu partizāņu darbība SlO- M^^^j^-^i^^f^ļ^j^^a ģ e n o i ā l s e k r t ā r a 'Zda-
KĀ PRETESTĪBAS KUSTiBA D^VRBOJAS AIZ DZELZS AIZKARA
: Priekš dažām dienām Tito uzsācis
atkal augstu ārpolitisku spēli: viņš
licis savam pārstāvim iesniegt Dro-
^ibaš padomei sūdz''.-:>a, ka ameri-
Ivāņi un a.ngli lauzuši Itālijas miera
līgumu Abas U-elvalstis atbalstot
Ti'iestā fašistus un lielkapitālistus
un vēloties pilsētu atdot atpakaļ Itā­ļi
jai. Drušības padomes sēdē pret
^^^•em apgalvojumiem asi reaģēja bri-delegāts
sērs Kedogens.- Ja \runa
P^r miera, līguma : nerespektēšanu,
^adto darot vienīgi dienvidslāvi.
Ud?iinējā Tito rīcība pierādot, ka
^'n)š vēloties Tries'.u pilnīgi anektēt.
Potēji miera līgumam, kurā par
niaksāšanas līdz^ekli atzīta vienī^n
^'^lijas līra, Tito izdevis savu naudu
jugoliru. Viņš licis pārdēvēt ne
^':^pn ielu nosaukumus, bet nav kau-
|'"ējies iekalt dienvidslāvu uzrakstus
. P^l kapu pieminekļos. Ja . L i e l b r i -
:;^-^iijas im ASV ierosinājušas atdot
^i'it^stu Itālijai, tad tas darīts tāpēc,
^^^^ šī pilsēta ir.italiska un ka divu
j^^ciu laikā, nav panākta^vienošaaiās
P^^^' gubernatora iecelšanu.
^ Komentējot Tito iesniegumu Dro-
^loas padomei, britu liberālu laik­raksts
..Manchester Guardian" izsp-kās,
ka' Dienvidslāvi ja izdarījusi, lie­lu
muļķību, sākot tik^ riskantu ār­politisku
spēli tai laikā, kad nav :iz-līdzināts
konflikts ar" kominformu,
Triestas problēmu var atrisināt: vai
nu konstruktīvi, vai — nemaz,: ..
BBC
Vai Padomju savie-niba
gatavojas ieso-
!ot Dienvidslāvijā?
Bāden Bādenes un Stuisartes
raidītājs otrdien ziņ:>ja. ka Ru­mānijā
notiek sarkan mnijas
koncentrācija uii kustības. Ame,-
rikāņu ziņu' aģentūra INS izsaka
,dQmu, ka Padomju. Savienība.ga­tavojas
iesoļot Dienvidslāvijā, lai
gāztu Tito. Rumāņu valdība šo
informāciju. pagaidām nav ne ap­stiprinājusi,
ne atsaukusi.
vakija.
„Im Ausland" ziņo. ka redakcijā
ieradies kāds vācietis, kas tikko at­griezies
no austmmiem, kur viņš di­vus
gadus esot cīnījies ukraiņu ne­atkarības
cīnītāju rindās. Pēc kara
beigām viņš bijis padomju : gūstā.
1946, :g. februārī. izbēdzis . un: no pa­zīstamiem
Ļvovā dabūjis viltotus
dokumentus, atkal notverts un maijā
izbēdzīs pa otram lāgam. ,Tad viņš
^kluvis 'ukraiņu atbrīvošanas annijas
UPA• jeb benderistu biedrs im kopā
ar ukraiņiem cīnījies pret ..boļševi­kiem
divus gadus. .
' Vācietis paskaidrojis, ka . visumā;;
UPA I rindās esot maz cittauti*^šu,
visvairāk no giista izbē^uši^ vāci.'ši ;
Bez tam viņš esot saticis slovakus un
italus. Lielāka daļa ārzemnieku esf)t
dažādi speciālisti, ārsti, mženieri uc.
Stāstītais pats sākumā bijis par
tulku kādam vācu āi-stam. kas tāpat
ļk'ā' ļViņš izbēdzis no padomju 2ūsta.
im pievienojies- benderistiem. Ārsts
tomēr- jau drīz pēc tam kādā kaujā
ķipītis.
; Vācietis atteicies sniegt tuvākas^
'ziņas par benderistu ' organizāciju,
bet ^paskaidrojis, ka t ā loti plaša im
aptver visu Llcrainu. Tās priek.šfialā
atrodoties slepena padome, un visā
Likrainā esot jūtams ka pavēles un
nāk no vienota centra. Da-ielākas
un
mazākas benderistu vienības. Visvai--
rāk tādu, esot kalnainos un m.ežainbs
apgaļbalos. Pats stāstītājs piederējis
40 jaunu vīru vienībai, kas bīj^usi
loti labi apbruņota, kaut .arī ie-wču
ie^sūšanas ceļus nevarot atklāt.
Benderistu starpā valdot brīvprātī­ga,
bet ļoti stingra disciplīna. Divu
gadu cīņās vācietis tikai vienu vie-^
nīgu reizi piedzīvojis, ka kāds vLņu
biedrs dzīvs kritis boļševiku gūstā'.
D audzbs g a d īj u m os be n d erist i oe z -
gene
nova priekš 11 mēnešieni t(nklo ru­nu,
ka katrai komūnisiu partijai jā­sarga
.savqs nacionālās u)'dn'!v)s nn
savas zemēs nacionālā n(*atkariba.
izejas stāvoklī izdarijaši pašnāvību.
Vasarās un rudeņos benderisti bieži
uzbrukuši NKVD vienībām un . 3,.^ kad. Tito to gribēja dari^ tad
..Stribkiem;. t. 1. apbruņotiem ukraw ļ pa^cmm ārpolitika tik ..kra'^i' mai­nījās",
ka; kādreiz slavi:nāta i s mar-:.
šais kļuva;. par lielāko^'ikpcerī. ^
rīkojumi
žādos aogabalc^s darbojas
ņu komunistiem. Uzbrukumos bieži
iegūts daudz ieroču,; Benderisti •uz­brukuši
arī kolchoziem un tos node­dzinājuši,
bet kolchozu lopus: node­vuši
vC^l brīvi saimniekojašiem zem­niekiem.
Tas pats darīts arī ar sēk­las
lab:bu.
Benderisti pavadot mežos ne vien
vasaras, bet arī ziemas, un ciemos
sperot kāju tikai tumšās naktīs. Se-
VLŠķi viņi sargājoties apgrūtināt vai •
kompromitēt viņiem draudzīgu cie­mu
iedzīvotājus. :.TāpēG arī : apgāde
esot .noorganizēta labi un īsta trO-kuma
nekad nomanot Z'emās kauiu
darbība parasti nenotiekot, jo snie­gā
paliek skaidras pč-das, bet bende­ristu
slēptuvēs mežo-=^ gan notiekot
apmācības. Benderistu lielākā
priekšrocība pret NKVT3 vienībām
esot tā,, ka partizāni 1 otī 1 abi pazīst
apkārtni, kur darboja^.
Kādreiz, stāstījjs vācietis, viņa
vienība sagūstījusi desmit komso-molcus.
Tie'nav nošauti, bet tikai,
iepērti un pamācīti par marksisma
aplamībām.
• Benderistu partizānu skaitu vācietis,
nevarot pateikt. Tais apgab?;los, kur
viņš darbojies, operējuši vairāki
tūkstoši. tD starpā arī sievietes. Boļ­ševiki
cenšoties aokarot oartizānus
BBC, BB. M
„Latvija" tagad iznāk
trīs reizes nedēlā -
otrdienās, cetuŗt-dienās un s/sl-dienās
un sniedz jaunāko inriir-māciju
par latvicHU trimdas dzīvi
un pasaules notikumiem
Abonēšanas mak.sa līdzšinējā:
kollektīviom abonentiem I)M ?>.—
par ekesemplāru mēncH^ī; indivi­duāliem
abonentiem DM \
DM 0,.'>0 par piesūtīšanu mēnesī;
uz ārzemēm DM 3.— I DM 0,80
par piesūti.šanu mēnesī. !*a.suti-nājumi
un naudas pārvedumi
adresējami: Gūnzburg/Do, Markt-platz
25. Tekošs rēķins pastā:
Latvian Newspaper, Postscheck^
amt Munchen N 21G9.''>. —
I^atvijas apgāds
NOŠAUTS BIJUŠAIS TITO ST.\}5A
^:.• ::-;V.X:.:.:-::-:VPRIEĶSNIEK§^
..BBC. :ziņo., ka pagāj-ušās nedē!as
ne vien ar plašām mežu tīrīšanām, ļ beigās dienvidslāvu, robez/^-argi n/-^
bet arī ar civiiiedzīvotā ;u terrorizē- šāvuši ģenerāli Jovanoviču, kas :/r.-
šanu. Nereti no partizānu apgāba- bējis aizbēgt uz Rum^āniju. Kara I-'J -
1iem uz Sibīriju aizvedot uzreiz ve- kā ģenerālis bijis" Titn -:iāba pri^-r'-
sel'os ciemus. Bet ari tas nespējot nieks. Apcietināts arī kāds ma
ukraiņu cīņas sparu salauzt kas kopā ar .Jovanoviču gr'bēu^ l'
Vācietis sevišķi uzsvēris.' ka ben- peni iekļūt Rumānij-a. JVešai p^-r
ceristi darbojoties ne t:k;.i. Ukrainā nai izdevies' ,a i zb^":-' I--i'' -'''i'- ' -
vien. bet skarot ar: piaš'j- apg^baij^ ģenerāla Jovano-.':''-; n-)'')';' ^r) :
pārējā Padomju Savienībā, Polijā gaidām nav publicēts nekāds [)a-uji
Cechoslovakijā. | skaidrojums. BBC
par šim vai- ļ stim būtu vienādas kuģošanas^lit^i—
stīm. kas pazinoīušas, ka no >avām bas, kamēr Padomju Siivieinha' !>o-ti'^-
bām tās nedomā atteikties. navu grib pakļaut tikai sav:u heiļo-
C ;; dienas sēdē britu delegācijasnionijai.
vadītājs ierosināja eventuālos s^rī- Visai vienmuļo un )au iep!a«'k,š p a ­dus
Donavas kuģniecītni nodv>t iz- redzēto .gaitu Lielrrades k(jiifi'!"eneē
škiršrinai Hāsas šķīrējtiesai.- P'*'!-'^- P^"l'irijā intei'esiiniaku un d.ovaku
tojot šo prasību ar to, ka minētai^ dienvidslāvu nkot:i ļ)io]^rm.šana,
institūts ir neitrāls. Pēc Padomiu kura Vi.šmskis t<"iea visai ' r i / . i n ) i " ,u
Savien'bas priekšlik'ama. " Donavas runu. Padnmiu (feh'[',;i :ijas vaJ' l a ļs
piekrastes vaktis pa^^K dibina speci- bija s:islin\is ar ii^fUuMici u n -eiit-s
alu tiesu ..Kānēc sēi's Pīks domā." nepiedalījās, liet uz ]U''tH'mšanu V i -
jautā'a Višin.skis. ,.ka Hāgas tiesa ir šinskis ieradās tie.sī no .sl.md.ļas i>ul-'
nenarteīiskāka par Dunava:-''^ Li- tas. lai pēc tam tajā uz j^āri.s t'a--
kums taču ir tikai politikas ierocis." nām atkal ie.uultos. Tas it k;, i)it;
Tāpēc, ka Hāgā tiesneši ir.iu^atka- rāda. ka padomju vic-imr/rdrs nje-rīgi."
atbildēja sērs Pīks. Viņa iero- ņemšanu uzskatīja dauu? n-tz!'ņ:,'.a\
sināiumu. kā jau bija sagaidāms, no- ku nekā u:)ašu konfej-eue.. iiar \i\\\'r- "
raidīja ar 7 balsīm. Kad Savienoto iznākumu viņš jau bija ļ^diur,:
Valstu delegācijas vadītājs Kenons drošs. Pieņemšanā Vi.'^in 'ši'-; odd:!-
vēlreiz ierosināja garantēt kuģiem rēja, ka uz ,.brīvību ved tikai vims
brīvu satiksmi Donavā un pieņemt ceļš — plata.i.s u n lida s ; \ ] i t ! : s i -n
konvenciju tikai DQQ tam, kad to Ļeņina ceļš".^ Ka šī teze atgādina
ratificēs Visas valstis. Višinsl;is sa- pazī.stamo teicienu tr':š:iļa val^dī '
šutis izsaucās, ka amerikāņi gribot J.,Vadoni.~ pavēli, mes tev sekosim",
]iar to. pi'otams,. 1 )adonv u de:!eg r ī c i [ '
Hl'
1.1
7i