Bavarijas Latviesu vestnesis, April 23, 1948

              t LATVIJA, 1948. g.^:^.a prill
; Nr. 31 (136) 1948 g. 23. aprīlī
A r autora parakstu vai, i n l c i a l l e r n pa­rakstītajos
rakstos Izteiktās dornas nav
katrā zioā redak las domas
NĀT, TICĒT,
FILOZOFLSKAS TRIMDINIEKA
PIEZĪMES
KA STRADA IRO DV SKOLA A:;OLSENA
Valdekas firsta kadroizē-a roziilen-pavisarn
mazā Hosencs n-'^rnal^^s
'.Tļ ļ
Triimlai ielUstot, mušu • domas un
noskaņas kļūst arvien smagākas, un
grīitākas.; Lielākai daļai no mums
dzimtene ir, kā redzams, bijusi
augstākā vērtība. Bez tās dzīvot
liekas; neiespējami. Kad to pamana,
trimdinieki? liekas apdraudēts sa­vas
dzīvošanas (cksis-tences) pama­tos.
Kā iekšējā atbilde tam nāk iz­misums.-.
Tas var uznākt un pāriet,
bet.; var atkārtoties arvien biežāk
un kļūt ilgstošs. Izmi.sums ir
stindzinātais afekts Kad tas
sasniedz zināmu pakāpi un il£(šanu.
cilvēka dzīvības pavedienam ir jā­pārtrūkst.
Kad nu Izvaicā kādu, kas bieži
slīd izmisumā, vai. viņš' nezina, kā
ar ,to cīnīties, tad visparastāk jā-
. saņem divi atbildes:
— Es varētu dzīvot, ja es z i n ā ­t
u , ka mēs •atgriezīsimies mājās.
— Būtu viee^li visu panest, ja es
s p ē t u t i c ē t, ka Latviju atbrīvos
un atjaunos.
Bet kam nu nav nedz šis zināša­nas,
• ne ticēšanas,' tie atrjriežas ar­vien
no jauna savā izmisumā. Ne­līdz
izglītība, nelīdz pieredze, tūksto­ši
maldās šajā pārpratumā, neva­rēdami
ieskatīties lietu kārtībā, kas
gan ir sarežģīta, bet citāda. —
Abi nosacījumi: „Ja es zinātu" un
„ja es ticētu" ir nederīgi.
Pirmais nosacījums ir neiespēja­mība.
Nākotni nekad nevar z i n ā t.
To varētu zināt tikai tad, ja pasau­les
norise būtu cēloņsakarība, nosa-
- cita un }a reizē pasaules nori.se būtu
-kaut: kas v i e n s (ja mēs bezf^ala
daudzo norišu vietā varētu saskatīt
vienu vienotu pasaules norisi). Bet
actoi redzo(t , pasaules norise, tāda
nav.—- Nākotni varētu zināt ai'I tad,
ja pasaules norise būtu mērķtiecīga
un tās V i e n s iepriekšnolemtals
mērķis būtu zināms. Bet tā nav arī
tftda. Savukārt; ja tāds viens pasau­les
mērķis būtu, tam būtu jābūt kā­dā
apziņā (Dieva). Bet-tad mēs to
nekad nevarētu zināt, jo galī^rais
nevar izsmelt absolūto. Augstākās
reliģijas visas arī noraida pat vēlē-
Sanos izzināt Dieva mērķus kā ap­grēcību
(„Neizdibināmi ir tā kunga
ceļi**).
Ir jādornā, ka cēlonība un mērķ­tiecība
ir , kropli pieņēmiuni, kam
nozīme tikai izolējamās, no kopsa-karai
izraujamās parādībās., Pasau-
' Ies norisi tās kopsakarā varam ie­domāties
tikai kā, b r ī v u p a š r a -
d l S a n u , kas piepildās, salejoties
kopā daudziem, pa lielākai daļai
pretnmigiem mērķiem. Tādēļ nā­kotne
nav vis zināšanas; bet gribas
laul;:s. Nākotni nezina, bet grib.
Otra prasība stāv ārmis mūsu
spēkiem, Mēs nevaram apzinīgi kaut
. kam ticēt vai neticēt.-Ticības avots-
Ir ārpus apziņas^ tad kad nebija
„atrasta" zemapziņa, varēja; teikt,
ka ticību mums dod kāda nezināma
žēlastība. Tam, kās pamanllis, ka
viņam ticības nav, tam to ari neie­gūt."
Taisni ši pamanīšana ir zīme,
ka ticība zudusi neglābjami. Jeb arī
tā nāks pār viņu bez viņa paša zi­ņas.
Tādēļ protestantismam, kas
pieņēma, ka cilvēka pestīšanas resp.
piepildīšanās • priekšnosacījums ir
t i k a i ti c l b a (nevis darbi, t. i . ,
normu .pildīšana), bija savā' tīrākajā;
izvirzījumā • (kalvmisms)! jāpieņem
ari, ka pastāv i e p r i e k š no 1 e m -
8 a n a (predestinacija): ka Dievs
pats savā neizdibināmā prātā jau
iepriekš nolēmis, kurš pazudināms,
kurš glābjams. Lai nu šaubas neat­ņemtu
cilvēkam spēku dzīvot, katrs
var sevi par tādu skaitīt. Kā
redzams, cilvēka dzīve ticībai i r jā^
vienojas ar nezināšanu. • V:;
Nākotnes ticēšanu mēs varam.
. aizstāt ar ko citu, Mūsu apziņas ro­bežās
ir tdlc ai mūsu griba. Mums
vajāja g r i b ā s . : ' Un mēs varam
gribēt. Nākotne rodas .tfcu kā: gri­bas
veice. Un 3a arī neviens neziiiai
vai viņa gribētais piepildīsičs, tad
vispār piepildīties tas var tikai caur
viņa gribu, Latvija ir jā^grib. Lat­vijas
atjaunošana im atbrīvošana ir
jāgrib, ^ Šis gribas ceļi ir vienkāi'šs
un tas ir mūsu rokās. Latvija mums
ir atmiņas un iespējamība, bet ie­spējama
realitātē tikai mūsu griba.
Svētīgs un laimīgs ir tas, kas grib
cīnīties par šo vienīgo mērķi, jo
viņš dzīvo, jau tagad Latvijā. Pat
tad, ja nāve rīt vai parīt pārvilktu
viņa dzīvei krustu, viņš ir uzvarējis
un piepildījies, jo, ar savu gribu
dzīvodams mājās, viņ5 tās nekad
nav pametis. Cilvēka dzīve nav tas,
ko viņ5 saņem, bet tas, ko viņš gri­bā
rada.
Tas nav pārāk savādi, ka augstā­kā
vērtība mums pdeejama tikai at-a
Ar^^lsena, .^avus z'eda
kus !3iedžīvo:a pēc Vācijas sabrūk:u'-
kad< to ?Ddus div;;- 'IRT -no''i^
vietu biia izv"'!ē*u-iO'^ T A R R - ^S
venā mītne Eiropā. Tad pa AroL-'c-nas
pāris ielām .-līdēja amerikāņu
auto, redzēja -nc»žas uniformas. Nu
'au vf^-T']- gp.ds p.^^-kārl ko^^^ Aro;l-
>cnā atlcal ie>lā':cs a:^rākais klu-siims,
tās vārda daudzinā.šana^ n-U':-
sam būtu apklu.susi, ja to. sevi:^^^-'.::
DP tnutai. neatgādinātu divi ic^lTi-dijumi:
IRO starptautiskais mcklē-re
nus un . v e l v e s ,
^ l a i ka
n 'I"
ar
san.an. dārzu zo-b^-:"
ās uz:nū''ē'a:s
- vin.V-'-nājumus mū-avu.
bet māliem, ai
Q:ļ^ V - ; ''
r. irošas
•••rv;: ļ':-:~0S:;:Hiums tā.. māk'5-Ia
1 • ' "ikai ]a:ž uz. sienai.
a^\g]u. flām.u \ ^ i kru?ta;:sē-
- tie m' 1 m 3, v i > i sk ? i dri' • . u n
\ nv'^-'-ē^im Dielieiot.'' vien-i
a'^^t''"^'':na nākamie mūrnie-i"^^-
kv'-;c-m pēdē:ā kursā, bija
icši. pat ar aut^stskolas. ^im-azi-'.'
i.s un toHmikuma izelītību In-ter-'-^
ant:. ka gandrīz pusei no šiem
sanu birois un I R O arodu skola, ku-I tau'/"'--<^-m, kabatā jau ir kādi'aroda
ir pla.^ākais nārskolnsanās centr^f^ kvalifiVāci'a^^ nanīri. dažam pat di-ne
vien amerikāņu joslā, bel vi?ā | vi un trīs, bet visi tomēr par dro-un
NENOTEIKTĪBA AR ĢI1ME.NU IZCEĻOŠANU UZ AUSTRĀLIJU
oa^aM.L^'>
Vār'iā.
THO arodu skola kons
'i^ada anrīla darbojas ar 4 nodalām,
kurās 'saf^atavo mašīnrakstītājas,
mūrniekus, auto mechaniķus un. ra-dio'
m.echanikus. Četros kursos, n^'
kuriem nirmie • trīs ilca 2 mēnešus.
šako i'/rod-^'^m baf^'it^'co al"''nuši
mūrni^^ka amatu, kas tie.sām. nākot­nē
vienā vai r^trā na^aules malā va-ēs
p/^rW všin'^'t vinu eksistenci.
Vair'āk^^ stundas dienā vins^rinā^
arī ..ministru sokretāres" — mašīn-rak^'
t'tāva^ kurām.bez sa\^a r^alvenā
bet pēdējais 3 mēnešiLs. skolu bei- ^^i^-ba na^t'nrināti jāmācās vēl an^lu
7usi 1200 ri.^žādu tautību DP no vi- val'^^^a 'in biroja "o-^tr^nizāciia. bot
sas amerikāņu joslas, to vidū ao '^JOM anf^lu vnlodas nratēirNr arī amrUi
latvieši. Kursantu un mācības .^^nēkuUtf^norrr-nfļi^ /\rT vinas savā afrdā
.sastāvs komplcktējas fiandrīz vai noļiof^ū-^t nra'=;mi. lai varētu strādāt nar
visām DP tautībām, nie. kam mācī­bas
snēku vidū aonaēram trošā daia
latviošu. Mašīnrakstīšanas kursu
vadītāja ir M. Balode. mūrnieku -
inž. J. Kalniņš un radio mechaniku
^o\vn\^^črŗ^ •U>-1 b'roīa darbiniocōm.
Pr(^t'~\u ma.'-nr.ak^lītāiām un mōr-.
n^^ki^m mazāk labuma gūst auto
un radio mechaniki, kubiem 3 mē-no.
si ir nar. īsu.. lai vamatu iemācītos.
bij. VEF konsiniktors inž. Kud- Matoi^'.'^lu un rīku trniaima dōļ ab-"^?
ravcevs.
Vērojot kursantu darbu un • dzir­dot
viņu spriedumus par sava izvē­lētā
aroda lietderību un nraktiska.ļ
jiem panākumiem, izrādās, ka vis­reālākās
nozares ir mašīnraksiīšanas ļ ti'^kās namata
un mūrnieku. Kā vienā, tā otrā 3 nraktiku vini ne<7uva.
nnza'-ōs ir maz Praktisku darbu, bet
māc"^a^~^s vairālc notiek teorētiski,
ļrns -f^-'^.i-' sakāms nar radio mecha-iku.
T^vā ]nti v'lu.^ios biia latvieši,
kuni lioļākai dalai jau bi^a teo>'ē-
- Janvāra sākumā Šlezvigas-Holštei-nas
apgabalā . biia izceļošanas pie­dāvājums
uz .\u?t"āliiu dažādos dar­bos.'
Šis piedāvājums vilināja jo
īpaši tai'zinā. ka solīja pān'est tūlīt
ar visām, ģimenēm. Pēc pirmās vese­lības
pārbaudes janvā'\a otrā pusē uz
Ventdorfas tran sit nometni aizbrauca
bez vieniniekiem: arī daudzas ģime­nes.
Medicīniskā pārbaude bija loti
stingra. Vispirms novērtēja augumu,
mu-'k-ulātūru un tad veselības stā­vokli.
4 s,. V. bērnam atrada sdrdi par
li<^lu. 1.5 g. V. bēimam kājas par l i ­k
ām utt. Galu ?alā nometnē palika
izceļošanai par derīeām atzītās ģime­nes,
kopskaitā ap 120 personu. Tās
sol'ia aizvest drīz.
No janvāra līdz aprīļa vidum aiz^
.i'āiu.^'i vairāki transporti, bet tikai ar
vi<?ni.niekiem. Ģimenēm paslcaidroja,
ka vinu nārvešanai esot vajadzīgs
īr>a<;s ku'-^is. bet tāds IRO rīcībā esot
t'kai viens. Tā nu ģimenēm jāgaida
un viņu .-^āvoklis • Ventdorfā nav
vietjls. Nometnes administrācijā
>irādā poli. uztm^ trilcl^s, cflunnērā
sliktāks kā .oamatnometnēs. Visu lai­ku
ousdienās izsniedz vienu dienu
kariurK-^lu. otru dienu putraimu bie­zeni
ar mērci un viru — ūdenī vārītus
Putraimus. Bērniem gan atsovi.^ķs
izturs. bet arī .sliktālcs kā pamatno-metnēs.
Daudzi bērni saslimuši ar ilg-
^o^u caureiu. kas pēc vācu ārsti:
atzinuma cēlusies no nevārīta piena
ietošanas. jo bērniem iz^^niedzamo ļ sevišķā blokā un to vapgāde aizīstania
zinā.šana'j.
mēneši Ir puslīdz nietiekams vlaiks.
lai. vērīgi un apzinīgi mācoties, ie­sūtu
darba prasmi un pēc kursu
beie^šanas .varētu strādāt izvēlētajā
arodā. . Sevišķi aomierināti ar ' savu
bet cerēto
Pēdē 1o radio
ip^chaņiVns.kursii bo1d-a;arī' KauT^>s
operas solists un jurists A;:SPrindis.'
• Kursanti skolā. .saņem • stradāioŠo.
'''āri'kas dova^ .^^Ti'ļ nnsl^'^7 anmi^r.'-.
n a. 1 ai a n pēc, ēd i 0nit karies d az-jauno
amatu ir mūrnieki kas ik dic^-iļļVārt iznāk nat 3500 kalorijas, bet
nas 1 stundu mācās teoriju — dažā- tās lielāko tip.su sa.=;tāda maize un
dos mūru sēiumu veidus un būv- Iŗaiiibeji. Saņem arī c'c^aretes. bet
niecības pamatnrincinus. bet 3V2 to dova. .salīdzinot ar citām līdzīgām
stundas dienā pagrabos instruktrjirc-ļ sk-^K^m, t.rūcīq:a.
vadībā strādā praktisko.? darbus,. ,. Nakama'iā kursā, kas sāksies 3.
mūrējot.gan ķieģeļa un pusotra ķie- maiiā. Arolsenas arodu skolā bez
ģeļa biezas sienas, gan stabus, skur- līd-všmēiām nozarēm būs vēl gald-me
Nometņu
dzīve
. BAVĀRIJAS apgabala latviešu
padome jaunā sastāvā vēl nav varēŗ
j usi sanākt tādēļ, ka neviena nomet­ne
neuzņemas sanāksmes noorganii-zēšaņu.
BALK savā -apkārtrakstā
ziņo: „Ja līdz 20. maijam nebūs ne­viena
piedāvājuma, tad tas būs norā­dījums,
ka nometnes neveļas BAĻP
pastāvēšanu im ir piekritušas šī in­stitūta
likvidēšanai."
GETINOENAS latviešu YMCA un
YWCA sava priekšnieka- E. Krūkas
vadībā darbību izveidojusi tā, ka no-'
vārta nav atstāta neviena no organi­zācijas
simbola — trijstūra malām'.
Ja dažās nometnēs YMCA klu\^jsi t i ­kai
par sporta klubu, itad Getingenā
ļoti daudz darīts garīgajā laukā. Rī­koti
arī dažādi kursi. . YMCAi no­metnē
ir sava kantīne.
D A U G A V A S V A N A G I , izdarot amerikāņu
un franču joslas latviešu invalidu reģistrāciju,
uzaicina visus invalidus, Vas vēl 5,flv apzināti',
nekavējoties pieprasīt no tuvākās DV noda-as
invalidu anketēs ziņu snicR.^anai par sevi..
DV nodaļas, atrodas Vircburgā; Ambcr^ā,
Mcniin^jenā, Aupsburi;ā, Ansbachā, Vciacn-
JurRā, Hanavā, Mārburgā, Fuldā, FsUnRcnā.
Bamberfrā, Frankfurtē, Dinkelsbīlē, Sidriibenē
(FluRhafen Rcin./Main), Mirichenō .(R, ī^ozcn-bcrgs,
Tulpenstr.- 24.), .Stutf;artē (P, .ļēkab-sons,
Hohenheim) , Rē.^cnsburgā,, Fc.lbac.hā,
Manhcrmā, Tlbingenā (E. Ttirks, Kcītern'-
str.. 2),, K?irlsŗu6 (Ai. Mļtrēvics)^ un Bab.cn-hau;^
cnā. Ja DV . nodaļas tuvuma nav, anke­tas
pieprasīt un ziņas nosūtīt 0. Bīskapam t-
WQrzburg, W6rtstr. 21. ;
II ]o^']ŗu
. vi rnotāju, kalēju, sanitāro
montieni un kino mechaniku
nozares, kas nārt'io'olas no tarrad sa-
^'ļļurinn!āc; Ofmha^-has avodu skolai.
Paredzēts uzņemt an 700 kursantu,
no tiem 150 mūrnieku, pie kam ti­kai
pēdōioR un ma'^^'nrakNlītāias pie-nenas
tāoat kā af^rāk no visas ame­rikāņu
jo-^^las. bet nārō'os arodos t i ­kai
no I R O Frankfurtes an^^abala
Vietu skaits atsevišķiem angabaliem
jau lizz^'nots un, jādomā, tas nen-Mik^^
neizmantots. - Arv. B.
vēl apkurina, bet latviešu apdzīN-oto^
ne, tādēļ tie drēgni im nepiemēroti i
bērniem. Baltiešu ģimenēm^ aizLiļv^''
lietot arī elektriskās plītiņas, kainēr
turpat blakus poļu vieninieki tās Var
lietot. Slikts arī sanitārais stāvoklis
30 pa 2 im pus mēnešiem iiaueVti
katram tikai 3 gal). māla aepju, ^
bērniem no 3—6 g. v.
Par ģimeņu aiiibraukianu im
kāda5 skaidrības. Janvāra betgSs no.
metnē . ieradās Austrālijas" konsui3
un paskaidroja, ka ģimenes aizveviis
3. martā. Mart'^ vidū konsuls ierRdās
otrreiz un paskaidroja, ka 18. mart^
aizvedīs vieniniekus un aprīļa pir­majās
dienās .ģimenes. 5. aprūl ^aa
aizveda vieniniekus, bet ģimenes "at­kal
palika sēžot. Pēc ang|\i nīajora
Holana izteikumiem, izceļotājus ar
ģimenēm aizvedīšot visātrākais jOnU
jā vai jūlijā. Tā kā ir noteikuitis. ka
nēc 6 mēnešiem izceļotāju yĢ8elīix\
jāpārbauda par jaunu im pēc tik ili^^a
laika nelabvēlīgie apstākļi nevar-neatst.
āt ļaunu iespaidu uz ve.'i^l^u.
tad daudzi vairs nelolo cerības \]i
Au.strāliju tikt. .Vājā lutura diļ
daudzi jau pārdevuši arī .sava.s pōdē-jās
mantas, hei līdz lēm\imam nevfir
ari atteikties no braukšanas un tiM
no nometnes atpakaļ uz i)amat-nometni.
Citāds -stāvoklis, nometnē ir tān^:
ģimenēm, kas d(xlas pie saviem ap­gādātājiem'uz
Angliju. Tāš dzivo aU
4- ļļPB8M§t
ai
S»u vēl nenākas
m pSiTunātl ari
S radīt satoņie ļ
i tu izgatavoti'un .re.^^
annijas.
auzu pārl^lu putru novāra ūdeni un
ad tai pieiauc tikai uzsildītu pienu
Dzīvojamie bloki ir ar centrālo an-and.
Tos blokus, larfos dzīvo poļi.
oar labu. St
Ģimenes diena
9, maiiā
yES1 ULE5
REDAKCIJAI
štābs uzņ^nito
lai s
visie
A, L i k ā n s , DmkcLsbīlē
SARUNA VILCIENA
;izmāntoi^u: laikrakstu, lai- pjitoiķ.
t os tām; Iri i ām :1 atviešu:. dāīn āinļ, &
t^, anr[Ir vilcienā": ņo:y Ni rnbor*^is Viuz
Slvits^arti tilc- lieliski novērtēja it:<(n-
Latvie.^u trimdinieki Vācijā .ģime-ļ drīz vi.sus vai{ona pasažierus, to skiv-
BALK NORĀDĪJUMI
PAR SVINĪBU NORISI
nes dienu šoead atcerēsies maija tā
otrajā s\^ētdienā —• 9. maijā. BALK
aicina .šo dienu atzīmēt visās Bavā­rijas,
latviešu nometnēs pēc pro­grammas:
pl.8--9: svinīsja karoga
pacelšana, pl. 10 dievkalpojums, oēcļiai ai
dievkalpojuma aun atnes a.n-arīvmani.
tā ka tagad, varu
-— es .sevi pazīstu. Drusciņ grutiik~
bija pārēiiem pasazioriiM^ļļ vācie­šiem,
jo tic jau, nabagi, tik labi
latviešu trimdas valodu ncsapi-ot,
tā ba'ļātīgi pi<'bārstītā-..apvi­dus"
(Bavārii'as-V vārdiem
meklējums pie daudzbērnu, LKOK ļ i.asīju, ka Aucsbun-^ā daži DP
un bez vēsts pazudušo karavīru ģi- jaunekļi esot izme.rti no tramvaja,
menēm, aiznesot tām kādu ziedu vai Nozinu, kāpēc-Uis nolicis, bet jn iz-ciUi
mīlu velti. Ģimenes dienas no- mestie varbūt savā starnā .sanināili
beigumā — priekšla.sljimis un kon- tikpat interesanti un -tādā pat .stilS
certs. leintere.-ētie lektori var griez- ļ^a manas ceļa biedrenes ' vilcien;!.
ties -Die prof. Dr. P. Starca (Hers-1 tad es varu saprast, ka vienam otram
bruck, Latvian DP Camp), kas ģime­nes
dienas gadījumā sagatavojis
plašu referātu.
A K C I J A S
DP IZVIETOŠANA ŠLEZVIGAS-HOL§TEIŅAS UN HAMBURGAS
APGABALA
karstasinīgākam vācietim bija izde­vība
savu nepatiku parād.^t darl,)'!.s.
Sajā ziņā varēja apbrīnot mūqi \y
f^ona pasa->.ierus. kas vairāk kā .^1'.;n-du
nokla\isījās to triju dāmu vinjcrn
Vārds akcija mums tagad nozīmē
domāt, par darbu Anj^lijā, Francijā;
Kanādā, Austrālijā vai'kādā citā tā­lā
zeiiaē.. Daudziem tomēr akciju
gaita liekas par lēnu. Viņi paši ie­rodas
transitnometņu birojos. Vent­dorfā,
Dīnholcā. Padcbomā. Minste-rē
un mēģina kaut ko darīt lietas
labā. Rodas jaunas cerība*^, bet. kad
beidzot nometnē ierodas ilgotā dar­ba
spēka pieņēmēja komisija, pēkšņi
aaudz kas atkal sabrūk.
Anļglu darba ministrijas pārstāvji
vļēl arvien Wcst\vard Ho alccijās va­jā
dzī bām,.'turpina - vcryēt: vieņiņiekus
--^vīriešus un. sievief es. Pagaidām
Nepieņem:tādus,; kuŗieņa Vācijā; pa­liek
^piederīgie. Kopš: Westward:-Hp
r-ccijas,sākšanās l'dz'^šim uz "Angliju
no apgabala pārvietojušies :13.600 DP:
minās un;; gribā /iztēlē) Vērtības
munas:vispār rādās tikai ķā pazau­dētas
vāl kārojamaSj-"Mēs arvien.;
esam ceļā no; vai .ceļa uz vērtībām..
Iztēlojumāj iedomājamā; •; v ē r t ī bu
klātesamība, saplūšana••aio vērtībāīTi-var
būt tilvai. apziņas zušanas ;(ne- j
būtības) mirklis, vai arī;vērtības, zui;
šah a; (m ā j ās • dzT V od ami.; mēs /1 ās;' ne -
maz: ;nesajutām ; k ā , īpašu v.vertlbu;'
gluži; otrādi :.-—: mēs labprāt devā-;
mies ārzemju ceļojiunos. vai saii>ņo-jām
par tiem).
Daudziem: liekas, ka no. ti'īs laika
veidiem (pagātne, tagadne, nākotne)
tikai ;viens ir ..īstens'', proti tagad­ne,
turpretī p^.gātne un ..nākotne ir
„nee$ošas". fikcija vai iespējamība.
Bet ipārbaudot. cOvēka apziņas sa­turus,
nevar atrast nekā, kas nebūtu
vai nu .atmiņas, vai iztēle (kas vada'
dziņas). Cilvēks dzīvo pagātnē un
nākotnē (var ari teikt: atmiņās un
iztēlē). Cilvēka gara spēks saslēdz,
sakausē pagātni un nākotni. Ta­gadne
ir. tikai šis saslēgšanas ne-h^
eramais mirklis. Tagadne kā tīra
klātesamība ir laika noliegums.
Mirkli.: kuros cilvēkam ;zūd atmiņa,
un vēlēšanās (ekstāze, reibums),. pa­tiesībā
izslēdz i laiku, i apziņu un ir
rada nebūtībai. .
-I Atmiņa ; un.,griba.: i i ; tie - veidi, .:;ar
kupcm 'jūs: dzīvojat- joprojām; savās
mājās: :.;• Bet, -protams. • atmJņāņa';. :\t
dzīvs ļSpēks ;ti!^ai .tad,'• ja:- tas: tā: vai
izpaužas;^ māk^imeciskā::: ra­šana.;
-'Ēet •gribai tikai tad,: ja / tā
IV-izv
ēr Šas :akt ] vitātē • un: c!ri ā.
mris.; gribasdzA^ēfšanās cīņā;ir
_rīgaiš;: -un-; galvenais,;. Bet: nav
Aekādas• nozrmesžpārspriest:;Šīs 'gri-
JDās- realizēšanās iespējas;-.ar tiem
kas \nspār pazaudējuši visa priekš-ndf^
cījumu — nelo-kāmu .gribu at-riezti
es mājās, izcīnot tās sev no
jauna. •
Vi.si tie. kas domā. ka mūsu dzīvē
kaut kas var piepildīties no ārienes
bez mūsu aktīvās līdzdalības, iziķdr-šanās.
gribas un cīņas, alojas. To
acis' apmiglojušās un zaudējušas no-j'~:
urau par pasaulei; kārtību un tā­dēļ
tos pāiTiem izmisunas. Cik gaiš
vļiJiu vidū staigā tie, kas nebaidās
gribēti Kā šis gribas atbalss viņos
rodas ari ticība un pār\'ēršas par
iekšēju .zināšanu. Ari jūs varat bū
vbu vidū. Ceļš ir tLk viertkārŠ5
Tas prasa tikai pašapziņu, atskār-tumu,
ka cilvēks ir brīvs un" atbil­dīgs,
im izšķiršanos: gribēt to, ko tu
mīli. '
V J ļ t a i i t s K a l n i i ^š
veltītos .epitetiis: dumjš.bāuers:;ļi|;i-'
cis, idiots. ampeļtnanis.:kā'a
rindu: rnazāk izteiksmīgākus; :^^^
. • Par •.pieklānbu• >; var:.būl::dozi]'ia5;
domās ;^ Esot A b i j ūši-' slaveni vīii;! kas;
• nar pieklājības normām daudz * ne-
Arī Holandes valdība pasākusi ļ likušies zinLs. Taču iāšaubās. vrd
melclēt .strādniekus ogļraktuvēm, tris latviešu dāma.s bija tik .«^lavc-ekstilrūpniecībai
un metallrūpniecī- nas. lai savu nepieklauvē izturt'^:i-
Dai. bet arī tikai vieniniekus. Paš- nos attai.snotu un. otrkārt, e-mu no-aikVentdorfā
uzHolandif^aidatrans- teikti pārifecināts, ka šo triju finaiii
portu 11 latvieši. Pēdējā laikā^ ~ it dēļ latvieši Vā^^vvā iemantoia viranz
populāra kļuva Francijas darba mi-* divdesmit pāriiecinātus. ienairlai'^-
nistrijas solītā akcija, lai vervētuj 1^:115;.
strādniekus ogļraktuvēm, lauksaim­niecībai,
• pienotavu vajadzībām un:
.sievietes tekstiIdarbiem. Gēstachtas
atviešu nometnēs darbiem Francijā
epriekšējā reģistrācijā pierakstījās,
eskaitot piederīgos, pāri par 1000
licencētu 5
SždS gadījuma - _
un. amatniekiem
^^vus ražojumus
ilenotas Valstis m Ka
tiem ņemtu samakpu_d
]as pārstāvis interpseja
Z kādus mākslas ra
Sslas priekšmetus^ u
katras tautības pārviet
izgatavo un cik liela va
Scija mēnesī.
1 Tālāk tilta paskaidro
' ap.Ti. 6 nedēļām Rietum
\rll.-āiiu joslu apmeklēs
Impresārijs Jurkāņs.
fas sarunas af DP p .
noorganizēt pārvietoto p
'iihiedskus/priekšnesuiŗ
'tas Valstis. Šeit pavē
teli māksliniekieŗn, b
)m sniegt' māksliņiec
teomus amerikāņiem;
I Jautājumā, vai nome
^gadāt ar ārzemju lite
tiorādits, ka ieteicams ši
btrai nometnei stāties
tuvākām ,atmijas vai m
valdes iestādēm, kiiŗas
iespējamību robežās cau
iļiu komitejām neliegs no
p no. saviem bagātigieiņ
iivliu krājumiem.;.
'No pārstāvju puses :ti
ķ ..dažās nometnēs izda
^ās ir saņemti prļDduk
iaiclgi saņemti no līio.
(iļvanu.saiņos no,ārzem
P^^^aidroja, ka katrai
Personai ir tiesības turē
nebaltām dienām pmd
J^aretes, ko viņas pe
m^i .saņēmušas tin g
^ t u Jo priekšmetu
perso
k
M. R 0 z ī t s , Gīsenē
SAVADI UZSKATI
^ I^tVijas 6, apr.' niunurā vet. ār^ts
A. Medenis p^ar jaulrtām laulīl);im
^TUS ORGANIZSCIJ
cilvēku. ^Komisija tomēr izraudzīja saka, ka, ja ndīdz. nevpadpmi.: ne
tik ai -an 70:1a tv 1 ešu, galvēn ok art • vier | aud zināšana; tad j ā n āk': ai zl i egu mkm,..
niniekusv ku:rus tuvākā laikā ;pārve' šinr ģadījunal aizliegumam pr
dīs uz Padēbornu. LIbeķas un Iļam- Pēc :tādas: domu gaitas varētu"sC'ci-burgai^
nometnēs:rezytāti. nav;bijuši.ļnāt.^^ķ^
iepriecihošāki,- • '.••;:- .;:: ':,' ' •'^^ '•:
Izceļošana uz Kanādu pašlaik
ājufries,-30 strādnieku :vervēšana
mezu -darbiem, : metalļrupniecībai:
būvniecībai,: apģērbu rūpniecīl>ai:: un
mājsaimniecrbai 'beij^usies. Miŗiētām^
V a j ad zib ā mv: 1 esk a ito t; :ned a udz: • p i.e-.
derīgov pieņemti 1223: Blvēki.: Ats^^
tot; ap: 100 - dzelzceļnieku, kas vēl ģaic
transportu, tie :• jau aizbraukuši; :Ce­rams
, k a drīz: sāks:;;pieņemt. •. apav\i
gatavošanas ::: • darbiein • i:^rāudzilx>3
kandidātus, bet adītavu ^strādniekus
pašreiz vēl nepieņem, jo• gaida jau­nus
rllcojumus un noteikumus.
Iz\'ictošanas iespējas Austrālijā
pagaidām bijušas ļoti ierobežotas.
Pimajās komisijās izraudzīja 644
reflektantus. Galējā pārbaudē m
^iem ^44 tikai 333 izturēja pārbaudi
un tika pieņemti. No tiem ap 200 v<^]
gaida transportu. IRO izvietošanas
virsnieki uzsver, ka personas, ka.s
piesakās vienā vai otrā akcijā un
izturējušas nometnes ārsta pārbaudi,
nedrrKst domāt, ka tas nozīmē to pie­ņemšanu
minētām valstīm un līdz
galīgai pārbaudei lai necenšas izbeirt
visas saistība^ un darba pienākumu-namatnometn"^?.
Sl'mnieku konē
darbam Šveicē no nieteiktajām 33
personām pieņemtas 12.
A l b e r t s E g l l t i s,
liegt: vieniniekam arī: emigrēti
Zel, kā /nļ^m
atbalsta līdzīgu nostāju. Ir tačuj^i-:-ī
nān\as.; vaMis, : kur tiešāip aizHf^^Ķ:^"^
visu ko, arr precēties;: VSavādi^^t^
ka arī :pvē^.': gribām: sākt,-•: rikot^i^
dzīgi: :.Be:z/šaņbajTi; i r ^āp
tīties, ķa•lātyieš:u saujiņa :šeitpaiļ^ ;>
zām;; kūst.: Bet:' vai: ār, āizliegliiriipm , •
vai^s -grozīt :ari :mūsu trijTidas.^s^i-• :::
mes • sa^tāvaj vim: n : to,. las- • •
aOvOOO; l^tvieŠT^ vlriešiem^;:
kad 40.a00vlāh1-e^Ssieviet#^
Latvijas lī
,lff l«eloSanas peri'
!l>Weši biM,noskan
^taier kafija
ļ^f^s z e l t s - : |i
• ^ f ' ^ , latviešli. Via
pa
^Ukoš:Yē
L. T I r a u l i s , DinkelsbīJē
VEI.REĪZ PAR AIZLIEGUMIEM
K. Bergas sašutumam par aizlie­gumiem
(..Latvijas" 19. numurā)_ to­mēr
vairāk pamata, nekā dom^
c^^'omiem (Latvijas '9. numurā) t/>-
vai
kcy
.sēj
citas
•Jtt
^1
•^•lotā m
^f'''H li?'!' ''^^^āja kaf
Pameta.'^^^^^bam.kfij
^^^sa, ka
varētu pieņemt, ka Berga vēlētos. 1
laba
m\ 'to
« . strādā
tie
citā
da
ka
a kaf
atco vLsus aizliegumus. Drizāk
varētu domāt, ka viņa nostājas pret
aizlieg.>anas g a r u , kas diiz-s mu.su
trimdas dzīves nozarēs ticsājm knļ-vis
lau pārāk spēcīg.^'. Vēstules rak­stītājas
vēlē^sanos bridmāt aabiedr:')'-
no negatīvā aizlieg.šana.s gara drŗ-vien
izraisījusi ap.^tāk;i. kas navH-;"
vienai otrai latvie.šu nometnci.^^^|""
ar aizliegumu v i e n būtu panaK-j-ma
.,normālo cilvēku .^'jv.-ruirr/.'i-'
attiecību'\ --ekmēšana, imr to lai at­ļauts
arī šaubīties.
m ^rai
Iļilnvē
Vi un
pk ....
pag, ^ '^^ks
^ Oa« pa