Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1948

              as
at
; fabrikas i ^tadājot ^:
PO
.^nniiām dod -
Fse, vairāku k f ^ - ^ f ^f
autors otrā p S %i
staba loceklis u^eil!
11; apvērsuma Prs^ I*-.
P pal ka Po.?_=
. • • :.
•
, štāba ļoTeMT\*
[U; I*-
fses domām, padnm P'^'-
fais stiprum;'^f/7«3>^U v
ap 14.000 lidma^n,"^Wi
ļstis. Divīziju' s^f^ftl
leram šāds: 56 Baitif
au floti zviedri u 7 * ot
Nlo Vienību zi;?^ļ;,ŗ ••
keta divu 22.000 t „ H - ^
iTsi",^ padomju
M 3 paveci kauias bl
k35.000_t kaujas^ku^ļ^i .
fagie-kreseŗi,6vieglietei •
bsmaz 65 iznīcinātāji 7^'"
kera laika stiprums ^.
padomju flotēm esot «i.
arktiskās
Murmansku patlaban »;
ļi materiāliem izveidojot»;
otes.bazi ziemeļos. Saifli>S
N„?rī agrākais angļu ka j
b.moOOt „Royal So^|r,.
kas tagad saucas „Ar4a»fc/
Ntil.as flotē, ar bazēik
I Ķaļiņmgradā- un T * i
17 gadus vecais'23.6001 kaitļ'.
ļS „Oktjabrskaja Revoļud-!^
pat vecs ir kaujas kiif'
bol" Melnās jūras M i ­esā.
Tālo austrumu Mi
300. t smagie kreiseri lal>' •
„K:aganovič". i Šiem
ŗ jāpieskaita Dņepras, UO-J
ļolgas un Amuras upju flo-
Iri Kaspijas jūras flote. \'
m aviācija, ķo komanciļ"
tins .Veršiņins, j u z k r ā j o t lifr 1;
p strūklas lidmašīnu rezer-K
ļkholmā iznākošais padomi':.?"
hdas žurnāls minēja, ka pa*iļ
dmašīnu rūpniecība M,ļl*
ļojusi 40.000 lidaparātu, ļ:
ļm^ protams, padomju zināl- \.
lensīvi nodarbināti garda-j;
mu iei;0'ču pētījumiem, bel ?
ļdru lietpratējai domām, fcc'
.ne atombumbas, bet vairf^Ļ ^
[zienos.: Zviedru profesor Ķ:j
kīģbāns atzīst, ka Padomju;'
a atompētniecības ziriā p^* Ķ>.
[pakaļ rietumiem. Zvied:.
ķu kopsavilkums'ir tāds.^o
Savienība patlaban sa?3-
ļ atomkara . varbūtībām
ļbas . reorganizēšanu un K'
ķjn uzkrāšanu, tai pašā la-btiesTast
gluži jaimus
hālus ieročus.
rējā pasaule pa to laiku i-b.
Ii īpaši; jauns kara ba*
tscrt skāris Franciju, »i
tek". To izskaidro ar-^;-;.'
tājuriiu" Vācijā, par ^i^:,
arvien'.biežāk atsten.fl^f.
, .bīstamu skaņu. Ta.
tāncija, |āpat ka citas i,...
tā, M patlaban E u ' i ^ ^^
spēka, 'kas varētu az* | ,
aimiju triecienu, jatas^r
ai vērstos līdz l^^i
rlietu ministrijas a'*,
fe izteikta doma. Ka: azi
par it kģ iespējamu ^ ļ , ^ ,
|vidēj^'"austrumos '
fetā vai septembri P .j,,
[ģenti, ar nokiku
f uzmanību no drauda
i negaisa vētrās r j ^ ' J ^ . , , ; .
ļ latviešu 2ēm veļas < ,
Ltietēm. Vēstulēm aŗ^^_^ , j.
r Jaunākais 22 g. v-, gŗeŗ,*, i
: (23) Delmenhorst »
Strasse 81.'
r Atpōlai' D1W 4.' j„„:
i 'vairāk, par 3 D)
Lielīgas nonparetlle
leister-Landmannplatz
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Piiblished under EUCOM Civil
Affairs DivisioD Authorisation
Niimber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Omp K'leinkōtz near
Gunzburg/D. Printer:_ySchwfib.
Voiksbl.'*, GQnzborg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation: 4000.
Published tv/ice w.eekly. Edi»
torial office: Gun/burg/Do.,
Dominikus-ZimmermaTin-Str. 2. LATVIAN NEWS PAPER
Nr. 51 (156)
OtrdJ.en, 1948. g. G. jūlijai.
Imāk otrdienūs un piektdienas.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Aibildīs:ai<:.: re­daktors:
K. Rabācs vietn.; .A.
Liepa, redakt^^ri: 7. Bardii
M.'. Cullti5. H. MiiulonberKs.-
A. Smits. Adrese; Gun^bur^-
Do.; red.: Dominikus^Zininier'
mannstr., 2 (tlīlr. «pc:
Markfp). 25 ((. S}), spioM:
Bgm.-Landmami.-Pl. 1 (t. 02)
Vai Dienvidslāvija sākušies
MASKAVA PĀRMET NAPOLEONISKUS SAPŅUS
Albānija izraida Tito, pavalstniekus
DienvidslavUaskomiīnlstu partijas izslēgs no kominforma un
maršala Tito „nolādēšana** joprojām ir pasaules uzmanības centrā; No
visām valsts malām maršalam pienāk uzticības un padevības aplieci­nājumi.
No otras puses, pēdējās divi dienās attieksmes Dienvidslāvijas
un Albānijas starpā tik ļoti sazinājušās, ka Belgrade jau paguvusi no­sūtīt
Tirānai trīs protestus. Neatbildot uz šiem ulitmātīvā tonī ieturē­tajiem
rakstiem, Albānija paziņojusi, ka pārtrauc saimnieciskās at­tieksmes
ar Dienvidslāviju. Visi līgumi, kas lielāko tiesu bija pa­rakstīti
uz 30 gadiem, tagad lauzti un dienvidslāvu speciālisti uzaicināti
48; stundu laika atstāt Albāniju. ,
Kaut arī Dienvidslāvijā zina, ko
varētu nozīmēt Padomju Savienības
un kominforma naids, Belgradē na­mi
karogoti un maršala Tito ģī­metnes
grezno ziedu vijas. Dien-vLd.
sIavijas sūtniecības un konsulāti
piesūtījuši Tito padevības apliecinā­jumus.
Zīmīgs i r valsts aizsardzības
darbinieku raksta pēdējais teikums
— „Lai dzīvo varonīgā dienvidslāvu
komunistu partija un maršals Tito".
15.000 dienvidslāvu komunistu par­tijas
biedru piesiJtījuši Staļinam
rakstu, kurā līdz „atsaukt nepama­totos
apvainojumus, kas vērsti pret
mūsu zemi, mūsu partiju un mūsu
centrālkomiteju".. Par noskaņojumu
Dienvidslāvijā liecina arī sakarā ar
pie.cgadi izsludinātais valsts aizņē­mums
par 3500 milj. dināru. Jau
pirmajā dienā sazīmēta lielākā pu^
se naudas. Angļu. vēstnieks Belgra­dē
sērs Saris Pīks, kas ieradies Lon­donā,
izteicies, ka Tīto varot būt
drošs par savām pozīcijām, turpre­tim
Bulgāru zemnieku partijas bij.
priekšsēdis • Dimitrovs, kas dzīvo
eksilā, apgalvojis, ka dienvidslāvu
armija un policija atrodas Maskavas
ietekmē un Tito varot, paļauties
vienīgi uz saviem kādreizējiem par­tizāniem.
Padomju Savienības pārējo sate^
lītvalstu komunistu- partijas pilnam
atbalsta koniinforma deklarāciju.
Dīvains šai ziņā ir Bulgārijas stā­voklis:
kamēr partija.Tito rīcību no­pēlusi,
Sofijas valdība deklarējusi,
ka kominforma nostāja „nevar: mai­nīt
abu valstu labās attieksmes".
Par apliecinājumu ^draudzīgo kai­miņu
satīcībai^. Belgradē ieradusies
bulgāru oficiāla. . delegācija, lai
spriestu par „kultūrālu sadarbību"
abu valstu starpā. Apspriežu sāku­mā
Bulgārijas sūtnis Tanjūga pār­stāvim
izteicies, ka kominforma de­klarācija
Sofijas nostāju nemainīs".
Maskavas viedoklim turpretim pil­nīgi
palcļāvies grieķu nemiernieku
vadonis ģenerālis IVLarkoss. BBG
politiskais Immentātors domā, ka
Markosam tomēr ,,vajadzējis ilgāk
atcerēties Tito sniegto palīdzību un
ar. pievienošanos nepārsteigties". •
Kaut arī Dienvidslāvijas komu­nisti
saņēmuši no kominforma • bar­gu
mācību, interesantas manifestā­cijas
notikušas Prāgas lielajos so-kolu
svētkos. Tajos piedalās arī
4000 dienvidslāvu jauniešu. Jau
pirmajā vingrojumu dienā 250.000
skatītāju tos saņēmuši skaļiem ap­lausiem.
Sajūsma kļuvusi vēl lielāka,
Polija negrozīs
attiecības ar Tito
Daudzām sensācijām ap Tito pie­vienotos
vēl viena, ja izrādītos pa­tiesa
BBC ziņa, ka Polijas āriietu
ministrs Modzelevskis svētdien ap­liecinājis
IDdenvidslavij.as ; sūtnim •
Varšavā, ka kominforma nostāja
pret Dienvidslāvijas komunistu par­tiju
negrozīšot Polijas un Dienvidr
slāvijas attiecības. Tai pašā raidīju-jņā
BBC ziņoja, ka Ungārija pēc vēl
neapstiprinātām ziņām gatavojoties
^ekot. Albānijas paraugam un pār­traukt
saimnieciskos sakarus ar
D ^nvidslaviju,
- mazāk pāi*steidz ziņa no Prā­gas,
ka Ceclīoslovakija
prezidenta Gotvalds
Ceclīoslovakija nesekošot kominfor-nia
polītikai lauksaimniecības koi-lektīvizēšanas
jautājumā. Kā zi­nāms,
viens- no smagākiem pārmetu­miem
pret Tito bija tas, ka Dien- ļ
vidslavijā neesot veikta lauksaim­niecības
kollektīvizēšana.
>-Vrī Cechosl ovālai jā rodas tā pati
dīvainā situācija, kāda jau iestāju­sies
Bulgārijā, kur komunistu part-i-,
ja apliecina.pilnīgu padevību komin-toi-
ma polītikai, b ^ . \ ^ d ī b a aplieci­na
draudzību ar kominforma nosodī­to
Tito valdību. Prāgā paskaidrots,
ķa abas, valstis esot „tautas demo­krātijas
un tāpēc nešķirami draugi."
kad dienvid.slavi savu. priekšnesumu
beigās sadalījušies četrās kolonnās
un izveidojuši vārdu Tito. tai pīšā
laika skaļi saucot v,Lai dzīvo i mar­šals
Tito!"
Politiskie novērotāji secma," ka
visi •minētie, notikumi liecina par
Dienvidslāvijas komunistu- partijas
un tās vadoņu stiprumu. Belgradē
joprojām asi un ātri reaģē uz v i ­siem
.. apvainojumiem . un par visu
augstāk vērtē ,jSavu godu". To šinīs
dienās nācās piedzīvot arī ameri­kāņu
ziņu dienesta Telepres pārstā­vei,
kas kādam Prāgas laikrakstam
bija piesūtījusi informāciju, ka Bel-grades
studenti nostājušies pret
maršalu Tito. Rezultātā 24 stundu
laikā amerikānietei vajadzēja atstāt
Dienvidslāviju. BBC diplomātiskais
redaktors, komentējot ziņu par saim­niecisko
attieksmju pārtraukšanu ar
Albāniju, izteica domas, ka tas
vissmagāk skars pašus albāņus. Ma­zās
valsts izturēšanās pret lielo kai­miņu
izskaidrojama vienīgi'tādējādi,
(Beigas 3. Ipp.)
Padomju Savienība
grib ^tirgoties'', bet
I ne karot
' Raidījumā ..Soviet Week" (Pa­domju
nedēja) BBG koment'ājors
naktī uz pirmdienu, apskatot
Berlīnes un Dienvidslāvijas no­tikumu
kopsakarību, pielaida do­mu,
ka Pdomju Savienība jopTO-jām
cerot ,,tirooties" ar ASV par
visas pasaules, sadalīšanu divās
ietekmes sfairās starp abām
ļlielvalstīm, . Tā, ^ piemēram, esot.
iesnē^ani.s. ka Kreml's turoina ?n-asiriāt
stāvokli Berlīnē, ""ai v.vc
tam piedāvātu padomju karaspē-.
ļ.ka izvākšanu no Austrijas „ap-ļmainai"
pret to, ka sabiedrotie
atstāj Berlīni. Lai pastiprinātu
savas poziciias. padomju nolītiķi
drudžaini steidzoties izveidot sa­vu
Austrumeiropas valstu bloku,
bet nevajagot iedomāties, ka Pa­domju
Savienība vēlētos .karot
vai^ vispār būtu gatava ielaisties
kai'ā.i Arī Dienvidslāvijas notiku­mi
liecinot par grūtumiem, kādi
Kremlim joprojām esot ar savu
pozīciju nostiprināšanu.
AP un Reuters sestdien ziņoja,
ka angļu, amerikāņu un franču
sptņ'i Dienvidslāvijā pēc angļu
priekšlikuma ierosināšot marša-
. l u ļ T i t o sasaukt Donavas konfe­renci
Belgradē 30v jūlijā. Ielū­gums:
uz šādu konferenci, pēc
rietumu diplomātu, domām, būtu
tiešs: izaicinājums Padomju Sa-
! vienībai atklāti parādīt,- vai • lū­zums
attieksmes ar Dienvidslāvi­ju
attiecināms arī uz padomju
ārpolitiku.
BBC, DM
sasoa
neiziauks
la miera mus.' ?
APVIENOTO NĀCIJU STARPNIEKS PAREDZĒJIS ARĀBU UN ŽlDU
VALSTU SAIMNIECISKU ŪNIJU. JERUZALEME PALIEK ARĀBIEM
Svētdien oficiāli publicēti Apvienoto Nāciju starpnieka grāfa Berna­dota
miera priekšlikumi T ;tīnā. Tie paredz žīdu un arābu valsts
saimniecisku ūniju, Rieiumijalilejas pilnīga vai daļēju iekļaušanu Izra­ēlā,
Jeruzalemes atstāšanu arābiem,' Haifas un Lidas aerodroma pār­vēršanu
par brīvu territoriju un Tranjjordānījas iekļaušanu jaunajā
valstī. Pāris dienu priekš šīs publikācija^ AP ziņoja no Kairo, ka Šaudi
Arabijā atrasti jauni naftas lauki. Komentējot min. informāciju; BBC
izteicās, ka ,,jaunatrastā nafta diez vai nepārvilks svītru grāfa Bernadota
miera priekšlikumiem Palestīnā."
Priekšlikumos tālāk norādīts, ka
svēto zemi pārvaldītu žīdu un arābu
centrālā padome. Kā Izraēla, tā jau­nā
arābu valsts būtu pilnīgi patstā­vīga,
ieskaitot arī ārpolitiku. Tās
vienotu tikai saimnieciska ūnija. Ie­ceļošanas
jautājumi katrai valsti;
būtu jāatrisina patstāvīgi.- Pēc di­viem
gadiem žīdi un arābi varētu
lūgt UN saimniecisko un sociālo pa­domi
pārbaudīt otras valsts imigrā­cijas
nokārtojumu. Jau tagad žīdiem
un arābiem vajadzētu garantēt ti­cības
brīvību un izdot .minoritātes
aizsardzības likumu. .Neizšķirts: par
gaidām palicis Jafas liktenis.
. P ē c Minchenes radio informācijas,
abām valstīm Palestīnā būtu kopī­ga-
saimniecība un kopīgs publisks
dienests. .Paredzēta arī . ār]X)lItikasi
saskaņošana. Drošības padomei- ad­resētajā
rakstā grāfs Bcrnadots zi­ņo,
ka viņa miera priekšlikumi uz­skatāmi
vienīgi par. izejas bāzi tā­lākām
sarunām. Bernadots esot ar
mieru pārbaudīt arī: pretpriekšliku-mus.
Arābi. jau paguvuši deklarēt,, ka
viņi kategoriski noraida • miera
priekšlikumus, j o tiem neesot pieņe­mama
žīdu valsts pastāvēšana. Pret
priekšlikumiem . sevišķi asi vērsies
Transjordānijas ministru prezidents
Tevfiks Paša. Pats karalis Abdula
paziņojis, ka arābi jau tuvākā nā-ķotlnē
ciņu atkal atjaunos. Zīdu at­bilde
vēl nav zināma, bet liekas, ka
arī viņi grāfa Bernadota miera
priekšlikuinus noraidīs.' . Politiskās
aprindas Lr-ndonā izsakās, ka -Pale­stīnā
laikam sāks atkal plūst asinis.
.^ai sakarībā visai zīmīga ir AP
informācija par jaunu. naftas lauku
atra.šanu Šaudi Arabijā, Tuvākas zi­ņas
par. to iegūtas Kairo. Amerikā­ņu
— arābu naftas sabiedrības .ģe­nerāldirektors
izteicies, ka minC'tic
naftas laulu ir bagātākie, kādi jeb­kad
uzieti. •
BBC. AP
Francijas koloniju ministrs Pau!ls ivoaiē-iriorē šajās dienās atKLia
koloniju izstādi. Mūsu uzņēmumā ministrs sasveicinās af Āfrikas mel­no
medicīnas brīnumdari. Pēdējaik ^3ar iepazīšanos ar ministru ļoti sa­jūsmināts.
Londona runa par četru lielo''^
pārstāvju tikšanos Maskavā
PAR KRĪZES R0BE2U MIN JŪLIJA BEIGAS
Maršala Sokolovska mītnē Babelsbergā, Berlīnē, sestdienas pēcpus­dienā
notika četru Vācijas militārgubernātoru apspriede, kas tonrer re­zultātus
Berlīnes krizes mazināšanai nedeva, jo Sokolovskis nevarēja ilot
nekādus solījumus par satiksmes ierobežojumu atcelšanuv Ģenerālis
Klcjs pēc apspriedes paskaidroja, ka Berlīnes rietumsektoru apijādi gai­sa
ceļā vēl pastiprinās un turpinās tik ilgi, kamēr amerikāņu tauta lo
vēlēsies, bet Londonā ārlietu ministrs Bevins svētdienas pēcpusdienā
vēlreiz deklarēja, ka Anglija nekādā gadījumā nepadosies padomju mē­ģinājumam
izspiest rietumvalstis no Berlīnes. Sa^jaidav ka ASV An.j;^
lijas un Francijas valdība iesniegs kopīgu protesta notu Maskavai, k;i-mēr
Padomju Savienība vēloties četru ārlietu ministru konferences sa­saukšanu
Vācijas jautājumā.
Apspriedi Berlīnē ierosināja ame­rikāņu,
angļu, un franču militārgu-bernātors;
Kāds amerikāņu pārstā-:
vis paskaidrojis, ka ^pusstundu ili^^ā
apspriede noritējusi „pieklājības,
korrektības un - ne nedraudzīgā at-mosfairā";
Uz Padomju Savienības
paziņojumu, ka tā sabiedroto ko-mandantūni
vairs neuzskata par
pastāvošu, rietumvalstis paskaidro­jušas,
ka komandantūra radīta ar
visu četru okupācijas valstu lēmumu
un tādēļ nav atceļama ar vienas
valsts vienpusīgu aktu
Pēc ..Amerikas balss' komentātora
domām, apspriedes iemesls esot ģe­nerāļa
Robertsona iepriekšējā nota,
kurā angļu militārgubernātors lūdza
atjaunot normālu satiksmi starp
Berlīni un Rietumvāciju Viņa pra­sībai
pievienojās arī amerikāņu un
franču mii:tārgubernātors.: Robcrt-sona
notā bija u z s v ē r t k a satiksmes
pārtraukšana ar "rietumjoslām no­zīmē
Potsdamas nolīgunia pārkāpša­nu.
Lai gan maršals Sokolovskis pa­gājušajā
nedēļā bija izteicies, ka
pēc „technisko grūtumu" pārvarēša­nas
pakāpeniski varēšot atjaunot
pārtraukto satiksmi. Babelsbergas
apspriedē Sokolovskis tomēr neva­rēja
minēt nekādu konkrētu termi­ņu:
kad būtu izredzes uz ierobežoju­mu
atcelšanu.
,,Es tomēr domāju/* svētdien ao-liecinā:
a Bgvins, ..ka uzvarēs cilvē­ka
veselais saprāts." Angli ja lopro.-.
jām esot gatava sarunām ar Padom­ju
Savienību, ja vien tā ar mieru
mainīt lidzi^īnējo. noslāiu.. bet anr/lu
valdība nevarot pieļaut, ka 2 5 mil­jonus
berlīniešu mēģina izmērdēt
badā. Arī Bevins uzsvēra, ka gaisa
transportu -uz Berlīni vēl pastipri­nās.
ASV valdība ar prezidentu Tru-menu
piektdien pirmo reizi oficiāli
nodarbojās ar Berlīnes problēmu un.
uzklausīiās ārlietu ministra Marša­la-
ziņojumu. Maršals pēc tam pre­sei
paskaidroja, ka Vašingtonas vai-
Komunisti Somijā
smagi sakauti
" Kā pēdējās ziņas no Helsinkiem
vē.sta, parlamenta vēlēšanās Somijā
komunisti piedzīvojuši, smagu . ne-vcik.
smi, līdzšinējo 49 pārstāvju vie­tā
iegūstot tikai 39. Zaudētas tā!ad
10 vietas. Par vi.sstiprāko /partiju
izrādījusies zemnieku apvienība, kas
ieguvusi 56 pārstāvjus. Otrā vietā
nāk sociāldemokrāti ar 55 pārstāv­jiem
un tikai . t r e š ā tā saukta de­mokrātu
līga, aiz kuras stāv komu­nisti.
Pārējās 50 vietas sadala kon­servatīvie,
liberāļi un zviedru pār­lija.
Komentējot vēlēšanu iznākumus,
'.•imūnistu prese .savus zaudējumus
.iz.-kaidro" ar mazajiem naudas lī­dzekļiem,
un pārējo partiju propa­gandu.
BBC korespondents turpre-
'lim domā, ka izskaidrojums meklē­jams
pavisam citā virzienā: vi,sur
tur, kur velēšanas ir brīvas, komu­nistiem
nav cerību uzvarēt. Varot
rādīties, ka somiem izšķirties pa­līdzējis
arī kominforms, jo vai gan
citādi komunistu prese būtu pilnīgi
noklusējusi maršala Tito ,,nolādē­šanu",
kamēr pārējie laikraksti Uii
veltījuši plašus komentārus.
Lielāko partiju pārstāvji oēc vē­lēšanām
izteikiLŠies, ka Somijas ār­politikā
nekas nemainīsies. Tāpat
ka līdz šim Helsinki uzturēs drau--
dzītas attieksmes ar Maskavu.
Paredz, ka valsts prezidents Pāzi-k:
vi .•jaunās somu- valdības sastādī­šanu
uzdos zemnieku partijai un kā
.sociāldemokrātiem kabinetā būs ma­zāk
vietu nekā līdz šim. BBC ko­respondents
vēlēšanu iznākumu vēr­tē
kā atveseļošanās pazīmi: Somijas
politiskajā dzīvē.
BBC
dība esot pastāvīgā kontaktā^ir Lon­donu
un Parīzi, lai lemtu nar^nie-mērotu
pretrīcibu. Arī anej.u valdī­ba
apliecināja, ka rietumval<(is p ; i -
redzot uzņemt tiešus sakaiai^ ar
Maskavu. Berlīnes apmācies sasi\a-ņošanai
Londonā n(Kiibin:īla ..P M - I ' -
līnas stāvokļa k o n ī i s i j a ' * ai* ASV
vē.stnieku Daglesu, fnmču V(>^tnK-ku
IMasilji un an.^iļu v i e t M u i n i s t r u Sh'on.-
.^u. Vācijas lietu ministrs ."^nnēi's.
Parīzē izteicis cerību, ka Berlīni"^
krize nenoies līdz atklātam k n n f l i k -
tam. Berlīni gan, varcU ap<:iādā( ^^al-sa
ceļā ar i^ārtiku, bet ne :\r (>p:lē)p-.^
Ja līdz jūlija beiuām p r o b l - m a / v el
nebūšot atrisināta, lad^ i)ūtu j ^ / i ^ a is
pesimismam. Ģenerālis KN/.-^^al^.'Ue
baumas, ka viņš bulu p i c ^ ' M . - ; l is
Berlīnes vajadzībām kaļ-asnt k\j,
piebilst, ka. rodoti'^s vajad/ihai, t as
varētu nt^tīkt. P.HC vakar - / M i a i a , ka
Londonā iimājot nar ii^.-i'^ iin
,,četru li^^lo" pārstāvju tikšanas
Maskavā.
Neesot'' doniāiams. izteieā's ]'\l\C
komentātors, ka tauad. k a d Koiriu-nīstu
frontē atklāļuŠKS ]auni rnbi.
Padomju Savienība Rribeiu i/.ļ^j'nvti-cēt
dcai'u, bet, tuiņinoiies H^M-lm-is
sasoīlējumiem, rezult.āts tad^* va-ēlu
būt. Uz to esot noradir's a i a Fn'-/:'V'
savā 30. jūnija paskaidro,'uv.a
apakšnamā.
Viens no p,alvennjiem i(^'-'an:av";i,
ar ku]-iem padoi-niu, n i i i ' a r a \*a! . ba.
mot^N'e satir:smes ] " ) a ) ' l i \ i i i l - r ^ a n i i ar
Berjmi. 1r Klba^ f l u cm it vā ivepie-cie.^'
amic ]-emuntj Tivu
rietumu scktoi'u
sapulcē s\-ēulien
d/idzc'^ļnit^ki
n o l a m ā ]iiedri\- i l '"
V ar īpaši nooroanizrlam tt-cimi-l M U
darba grupām paveikt vi.^'u.'-; tiltu la­bojumus
-astoņu dienu kūkā, i;P>C
korespondonts bez tam sV' M t l u ' u /.\-
ņoja. ka daudz vācie.^u i)ēd('^:ā^ di'--
nās brīvprāti.^i ļ3iesakoties nalMļ- rt
lidmašīnu izkraušanā -anelu \in ame­rikāņu
lidlaukos Berlīne. T . K c^oļ
pirmais gadījums k()))š Vāc.jas i;a-pitulācijas,
kur vācieši, bez .i.e'^i
juma pierāda gatavību i)alid/<-! sa­biedrotajiem.
Lidmašīnu transports uz llei'Kni
pa 1o laiku vēl pa^^tiprin.jts Pee
svētdienas ziņām, iei)riek.^eļo :M
stundu laikā Berlīnē bija n<).s''dn,š,)s
348 lidmašīnas, un nci)ilnas ned' ias
laikā Berlīnei piei^^ādāts vafrāl: n(-l:H
4000 t preču, Ilavelēs ezei'ā. riie.
angļu lidlauka Gatv)vā. svētdien P'-e-pusdiiinā
no.^^dās pirmā Sunderland
tipa angju lidlaiva. kuras arī izman­tos
Beidincs apgādē.
Ģenerālis .Klcjs pēc S(\-td.enas
apspriedes Babelsberuā izteicas, W»
(Beigas. 3. Ipp.^
Vai Eizenhaucrs un
Ruzvelte kandidēs
prezidenta velēšanās
' Pirmdien sākās ASV demokrat.] par­tijas
konvents, kam jāi/ram^a demo­krātu
kandidāts };rez;denta v Je-'a-nām.
Par iespē.amiem. kaiidaiatie;n
blakus prezidentam Truinenau'i m:ii
ģenerāli Eizenhaucruun ]{uzv(dia kun­dzi.
Pēc pēdējam ziņām, hiz'.-nhau-ers
esot izteicies, ka viņš varbuti to­mēr
pieņemtu kandidatūru, ja pai-tija
viņu izraudzītu un viņam n-'-bu-tu
tieši jāsjKcnšas ar prez'dentu
Trumenu. Tāpēc domā, ka d'-mo-krati
darīs visu, lai pierunātu Tru­menu
.savu kandidatūru noņemt, ļn-.
pēc visām pazīmēm sprie/^: Ti u-mens
būtu pārāk „vāj.%" pretk.-'md'-
dāts Djuijam, kurpretim ?::zcn!jaij^'-
ru vērtē par drošu uzvarētaļu ^ ve­lēšanās.
Elmo Ropers .sava eij'-d-riskās
domas pētī.vana's :/r\''.u'a
konstatējis, ka sacensība .^'.a: o ^T-i"";-
menu, Djuiju un Voll^j-u l}vjriv-ir-iegūtu
33,7, Djuijs 41.3 u / Volie.'--
6,3 proc. visu bal.-u. Sacenib-i "'''^V
Eizenbaueru. D-u;ju un Vo>l^e.^u.
zenhauers ic;?ūtu 42,3 bet Diu'^s 33,8
proc. balsu, BBC. NYHT