Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1947

              gWltS- • r «^brauca • g
latvim fimsmp^v
poblisbeli ttiriee we«kly.
Aotborfizetf t»y BUCOftfi HO.
CivU Affairs Piviston. H»t]i
jļ|liy ti»47. /l4 383. 7 OEC*
AGO. Sditori Kārlis Ba-bficd.
Ftiūt^ii .,8ciiwābl-
8dse« VoSftsU)att«v GOnsr-tiUtĶfDoma
IBOrgemeister
« Lsodinanoplats f. Popo-
NEWSPAPER
S. aabāca, viMu 4. Ll^pĻ
redalLtoflt $L B M a . S
s p i e s t .^
^ ^ S ' ^ ^ p i l I Moloto^ noraida Austrijas ministra dāvanu
Rītdien nn svētdien irlieta ņdnistra konference Londonā bUa pāri-
' ^ . f l * ^ * ^ s6dē Molotovs iļk negaidīti krad n^nlia sal-
T ? * " ^ *«<Mu un tik M i lUļbraka rietumvalštn iH>Uti^
•Joma saeni^s vēl nepiedzīvoto krizi ftHniBtil pēc anslo lirlekSi.
Ilai<|ļj5s 8ēd<« i^lrfarau^^ tikai pirmdiea !
«priede^ Tad &w ^ i
f^Vlovs izvilka vižitk^ ^ -
-visi sanākušie esot M H » » ? •
mums vajadzīga» ŗ™, sameklēt,
/eJās rādija u, izlaurtajām dur.
K*.,' taa pdtiešate esat .izvasitiju
^ U i e n Š k š a n a s S ^
^vlovs. parausfija. plecus- -ms.
? o ļ l ^ ;.P9ķratIjav- galvas. Jie
l ^ u i ^ . PiaViovĢ apspriedās ar
to ļausim iaii:.ņQlg^a pazust R K
m viņu nekavēja.
Sj^nkp, visu nakti palika 6. dzi*
tĶ pibētas ]palicijas,^apsa.r<iEībi
ftbiji Ouzenko ģimeni' ar visiem
joahentiēiņ., aizveda uz karaliskas
hādas jāti^ieku policija, galveno
tni. Koriīisārs ^T. 'V^ds^ perso
;i'.,inltortnēja premjeru Mekenziju
iģu. pat' iepriekšējas' nakts- noti-
• i
lOhiatiti prezident^ atkal uzsvēra,
jābūt • ļoti uzmgga^iem; „Vai jus
. ^ ām iesat'.pārliecināti, M vķa
iMuommeennttii "iirr īīsstti un ši .vira ŗnotivl
r^domigi?", . . .
> (TMTpHpājums ^ o s )
IpaSniefes
GEORGS BĒRŽļftrS
Ucence 1413
^ ' v i e t u š. g. • noveinbra SSIŌBM,
kanv pret Pbdnieku. celta sadfl-par
piesaa^āšanos; 'fersoDāvKss
lia. Podnieka vai Voitiņas atra-aš
vietii, ^vai fciiram V^.^
a batu, kšdaš Srasī^as, lūgtas^
rt' to EsUijfenas latviešu totom^
•;: pārvaHes' juriskonsidSaF-mos
iep»2itles ar vientuļa g
i , i a i kopā emigrētu uz araeme^
^aifen. En. CtH». Gom-
^ T T U A S ^ ABONEMENTS,
^tinot laikralcstB ^f. ^
tiiiotMiektīvi v a l r a k P ^ ^ g,
k Sli»aināj«inu '«ri
r vtenslejigu ««fP-'^'SSerS'
i -HrtbUstošn telpii; PJ^^J.
y$anas slodinājttfflļ rP^ P ^
IH<; bet ne mazāk ka B »
C sludinājama jņji.
&boneni«DtD piete»»"»;* JV
ļumi naudas pārvedunii m^^,
^ondenee,. adresējama
ļister-Lsndmann-Pla»
. V a ceturtdlji^ ministri refcbigā-
11 m konferdinces sedē bija vieno­jusies
pavairot VSdļas tērauda pro-dokdju
1M> 5,8 už 11^ milj. t gadā,
p ņ ar priekšnoteikumu, ka lēmums
xeiliz§janis tikai, ja panika vispā-l
l ^ vi6ho9an}8 par Vācijas problē-^
aņĻ ; Bes taiti vlenojfis uzdot kon-trolpadomel
Inoteikt "zināmu
«datu ņo Všdijas oglēm eksportam,
gastidit gallgld demontližu sarakstu
lida^ 19411. g. 31. martam ūn paveikt
Vfiļdjas bruņošanās rūpnīcu de-sumtēšanu
licļz 1948. g. 30. jūnijaiņ.
nektdiienaa sēdē Molotovs pazi­ņoja;
kfi j ^ ^ l o m j u Savienība nevis
lūdz, bet p i e p r a s a rcparācijas 10
miljardu dolarii apmēi^ā", un apvai­noja
rietumvalstis, ka t§s pretēji
Hskltas m Ifotsdamas nolīgumiem
kāvējai Sfa ireparācijas. Molotovs
apgalvc>Ja, kpi rietumvalstis apzi­nīgi
pazemlriot rūmlecibas ITmeni
m^āš io0šy liai varētu tur novietot
nirSk savu I eksporta preču. No
ogļUi koku uin citu materiālu izve­šanas
rieturtivalstis iegūstot Uļ^lu Ss]ņu^ ami^rikāņu; un ismg}U kapitāls
^os apmēr<>s iesipie2otīes Hietum-vfi<
ft]ad rapiiļecībfi, ar ievedumiem
rietumu josliis Vācijai uzveļot pa­rādu
nastu, neprasot vāciešiem, vai
tte gril)qt šo nastu uzņemties, un
rietumu joslSiS izmant<6}ot par stra-t
§@bAn;i ķštfA jnret £lropas „demdi^
kiitiskajām^* valstīm. Molotovs pie-prc^
ija dibiniiit vāciešu padomi, kas
i z l e n ^ , vai | rietumvalstu palīdzība
Vācijai vispfijr pieņemama.
Siem apvaino jiuniem atbUdēja
0
visi trīs rietumu ministri un, kii
raksta „New York, Herald Tribune"
— „laipnā dinlomātijas valoda bijii
aizmirka". Maršals teica: Jfa ap*
sver, kādēļ mēs to atrodamies, un
ja ievēro stāvokli, kādu mēs ieņe»
mam savās valdībās, tad Molotovanu
būtu jāsaprot, ka viņa rīcība apgru*
tina muihs respektēt padomju valdī­bas
(Aeņix,**. Bevins piebilda: „Mēs
bijām sapidijuši priekšlikumus re-paraciju
jautājumā un pat nesapņo­jām,
ka mūs atkal apbērs ar apvai-nojumiemun
nolamāšanu, kas jaiu
reiz atspēkota. Britu tautu saime
šos apvainojumus ņems ļoti ļaunjl.
Es domāju, ka Molotovs varēja
vismaz pateikties mums, k a tik Uifi
esam viņu uzklausījuši." Bldo pavļ-
^am īsi pat'^'ca, ka Molotova apdali-votumi
par Franciju esot nepatiesi,
A P ziņo. ]:a A S V ārlietu ministi-s
Maršals ^"lo. sēdes esot i«itelcis lai-bāk
pārtraukt konferenci, nekā v\ll
ilgāk klausīties Molotova propagan­das
runās, bet, tā ka ansrli un,franl5i
negribot pārsteigties, arī amerikāņu
delegācija nolēmusi vēl palikt IjOti-donī
Molotovs piektdien apgalvoja a|i.
ka rietumvalstis gatavojoties sašķelt
Vāciju divi daļās, uii no jaunā pii»-
prasījis amerikāņu im angļu josliis
apvienību likvidēt Bevins atbildē a
Molotovam,^ ka amerikāņu un aug u
joslu sadarbība turpināsies līdz ta!m
laikam, kamēr būs panākta vieno­šanās
par visu Vāciju. Maršals pils-bflda:
,,Un šī vienošanās par vljw
būs panākta tikai, ja vienosimii&s
par saimnieciskiem princioiem, ie­skaitot
reparācljas un īpašumu ap­ķīlāšanu."
Maršals atkārtoja pie­prasījumu,
lai padomju delegācija
sniedz ziņas par saimniecību savā
joslā līdz pirmdienai Molotovs uz
to asi atbildēja, ka varbūt ameri­kāņu
un angļu delegācijas līdz
pirmdienai pašas varētu atbildēt uz
jautājirniu, cik daudz vācu koncernu
rietumu joslās jau uzpirkuši ārzemJ
nieki un cik' daudz pelnās angļi,
amerikāņi un franči ieguvuši no
vācu preču eksportēšanas, Bevins
paskaidroja, ka varot atbildēt tūlīt,
jo apgalvojumi esot pllnI?Tl nepa­matoti,'
bet viņš gan gribētu zināt
vai ir tiesa,. ka krieVi aizveduši no
savas josks mašīnas par 7 miljar­diem
dolāru.
(Beigas 3. Ipp.)
200 kritušo Palestina un 100.000 democi
stranti Kairā
M A S O I M A S L E F m i SPIIIE2 PAR IZSTĀŠANOS NO UN
KāmISr Ar$ibu līga Kairā turpinaf
apspriesties pār arābu tālāko rīcību
Palestīnas licrtā, pašā Palestīna Jo­projām
nerimstas sadursmes un ne-fni^
rl Kopš UN. lēmuma par Pa-lestīnas
sadalīšanu PaiestInā kri­tušas
jau 200 personas, to vidū 17
angļu, un ievainotas pāri par 500.
Nemieri izptetījUSies pa visu zemi.
2idu aizsardzības organlz|icija Jfla-ganah"
izdarijusl plašu ofensīvu
pret arābu transportiem, visā P a ­lestīna.
Angļu mandāta valdība jau
devusi. rīkojumu sākt izvākt angļu
karaspēku no arābu un žīdu P a -
lestīnas» atstājot to tikai abu tautību
arī turpmāk kopēji apdzīvojamos
apgabs(los.
Palestīnas debatēs aiigļu apakšna­ma
koloniju ministrs Krīčs-Džon^s
'paziņoja, ka angļu valdība Palesti-nas.
mandātu nodos U N 15. maijā.
.Ārlietu ministrs Bevins izteicās, ka
Pale^tīnas problēmu angļiem būtu
izdevies nokārtot vieniem jau agrāk,
ja neiejauktos ārzemes.
Kairā svētdien 100 000 personu
demonstrēja pret lielvalstu nostāju
Paijiņas jautājumā un pret cio-nismtu
Izsludināja izņēmiuna stā-voklil,
bet sadursmes nenotika. Arābu
liga esot slēgtā sēde apspriedusi
varbūtēju arābu valstu izstāšanos
no UN, ko atbalstījušas Translor-dānija
un Saudl Arābi ja, bet Ēģipte
. bijusi pret to. Līga pagājušā nedēļā
ari nolēma Pālestīnas lietu neie­sniegt
Drošības padomei Pārrunāta
regulāro arābu spēku koncentrē­šana
ap visām Palestīņas robežām.
Jeruzalemes muftijs esot pieņēmis
Šaudi Arariijas karaļa piedāvājumu
nodot arābu ricībā visus Šaudi Arar
bijās ieroču krājumus, ieskaitot ar­tilēriju,
tanlcus un lidmašīnas. Sī-rijā,
libarionā un Transjordanijā at-
. brivo ēkas lazarešu ierīkošanai.
.Strādnieki uzņēmumos pieteikušies
strādāt papildu maiņas, lai ražotu
kara materiālus. A r i ž!d^ gatavojas
karam. ^ewish Agenc^* pārstāvis
Kaplans izteicies, k a žīdi visā pa^
saulē, galvenokārt ASV, saziedojuši
Ž38 'miljonus dolāru nākošās žīdu
valsts apbniņoSanas vajadzībām.
NYHT, B BC
Gaida tālākus
notikumus
Padomju Savienības
un Francijas attiecības
Francijas nacionālā sapulce ar
411 pret 183 balsīm apstlprinājiasi
Sumana valdības rīcību pret p a ­domju
repatriācijas misiju Francijā.
Pret valdības politiku balsojuši vļle-nīgl
komunisti.
„Neue Zeltung" ziņo, ka ļoti ne­patīkamu
iespaidu Francijā radljiusi
ziņa, ka Padomju Savienība jau da­žas
dienžis pēc saimniecisko sarunu
pārtraukšanas ar Franciju panākusi
vienošanos par kviešu piegādiišgnu
Anglijai. Diplomātu aprindas izisa-kotles,
ka šis apstāklis atgādDiot
stāvokli 1939. gadā, kad franču un
angļu delegācijas atgriezās no īsa-runām
Maskavā, bet Padomju Sa­vienība
dažas dienas vēlāk parak­stīja
sadarbošanās līgumu ar k M v
citu valsti. Tuvākās dienās galda
vēl Jaunus svarīgus notikumus P a ­domju
Savienības un Francijas at­tiecību
attīstībā.
Sašutumu radījusi ziņa, k a Frian-cijas
repiatriācijas virsnieks Maslka-vā,
pulkvedis Marki, pirms izbraiak-šanas
sjirīkojis preses konferenci.
kur& padomju un citu valstu žurnā­listiem
pateicis, k a visos notikuinos
vainojama vienīgi Francijas va!(dī-ba,
kas esot gatavojusies izraidīt pa­domju
rtspatriācijas misiju no savas
zemes jau vismaz 3 mēnešus, — 'Ne-dēlas
galā un svētdien vēl turpininās
pēdējo padomju pārstāvju izraidī­šana
no Francijas. \ļz padoliBJu
protestu pret . Marseļas reptriācijas
misijas - vadītāja aizturēšanii, friinči
atbildējuši, k a viņi nav šo padpm-j
u pilsoni- apcietinājuši, bet tikai
rūpējušies, lai viņš droši nokļūtu
ndz rob<?žai.
Streiki Francijā patiešām izbeigu­šies.
Tikai šur t u r vēl notiek atse­višķi
sOcāki streiki un Sīkākas sa-duranes.
BBC, NYHT, NZ
nŠie cilvēki
ir miisu draugi/*
teicis ASV tirdzniecī­bas
ministrs par DP
ASV prezidenta Trumena speciā­lais
vēstnieks Ugo Kārusi, kas iera­dās
Eiropā ar sevišķu prezidenta
uzdevumu — studēt DP problēmu,
pirms atgriešanās u l A SV sestdien
Frankfurtē izteicis prieku par to,
ka drizumā varēšot sākties DP iz-celožanas
atvieglošana uz Amerilcu
DP problēmai veltītā ievadrakstā
„Tbe New York Herald Tribune"
atgādina ASV tirdzniecības ministra
Herimejia vārdus,, teiktus šīgada
Pļaujos svētkos. Runājot par atli­kušo,
aerepatriējamo 800.000 D P ko­dolu,
kas nu jau vairākus pdus
gaida loz kādu akciju savā labā,
Herimeias izteicās, ka iie ellvSd ir
„mūsu draugi, kas Hdz ar mums tic
brivtbal un demo^atljal*'. Ļoti
daudzi no viņlenoĻ norāda ie*
vadnielis, — poļi, latvieši, lletuvi(»šL
igauņi, dienvidslāvi — pretoj^išies
visām pūlēm viņus repatriēt vai ari
Izvietot šķirot ģimenes. TĶ vietā
viņi labāk izvēlējušies bezgalīgo,
skumjo gaidīšanu uz kādu iespēju
sākt jaunu dzīvi kā brīviem cihē-kiem.
Sis apstāklis vien Jau omi
pierādījums šo ļaužu ticībai, par ko
runājis Herimens.
Kongresa locekļi, kas šovasfar E i ­ropas
apmeklējumos paši pārllecl-nājušles
par D P problēmas steidza­mību,
radījuši kon^esā labvēlīgas
izredzes uz akciju u P labā. Jautā­jums
tagad vairs neesot, tik daudz
par to, v a i būs likumdošana par
,,piemērota skaita DF* uzņemšanu,
bet gan par to, k ā d a šī likumdoša­na
būs. Laikraksts ieteic, lai plāna
atbalstiitāji jau laikus vienotos par
veidu un „piemēroto skaitu", lai
kongresa kārtējā sesijā lietu varētu
izlemt, bez vilcināSanas. DP prasī­bas
ievadnieks definē ļoti skaidri:
„Tie prasa vienīgi iespēju dzīvot
normālu, lietderīgu dzīvi brīvbas
atmosfiadrā." NYHT
Li&?ideta kartUo siitisia m s
mmik precu si htm tirgos m m
RUBU APMAINA ATTIEClBil 10:1
Padoniju Savienības mSnista padome ar Vissavienības to^i^^
partijas eentrālkoniiteja sestdleii fiolēmiisl Padomju SavienM
plašas saimnleelskiis pErkārtoJumus» kufos Ietilpst naudai M J O ^
tīšu sistēmas aicelSana un cenu pārkiHoJomi HkvidljN»! Itddiii£fb i t»
iķiribas nomeln preču oonu on t i saukto komerdUo m m ter^ Jm^
nais rublis plelldzliSts la UdsMoējiem n i » ^ ^ Vtai r ^ o f ^ ^ ^ ^
spēks Jau šodien. ; /
Vecās naudas apmaiņa pret jauno
ilgs vienu nedēļu, bet attālākajos
Padomju Savienības appbalos dl^
vas nedēļas. Vispārējai apmaiņas
likmei 10:1 paredzēti dtižādi ižņē^
mumi. Vispirms visas algas un at­līdzības
nomināli paliek līdzšinējās,
tāpat pārrēķināšana 1:1 notiek visos
ārzemju darījumos. Iedzīvotāju no-
^ļ^ļjuldljumus līdz 30(K) rubļu apmērā
apmainīs attiecībā 1:1, no 3000 līdz
7000 rubļu apmērā — 2:1, attiecībai
pieaugot progresīvi līdz ar nogul<if-juma
summas lielumu. Reizē notļeft
visu padomju valsts iekšējo aizņē­mumu
apvienošana, pārrēl^ot
ledzīvotātu aizdotās summas pēc at­tiecības
8:1. ^
Svarigi ir c«ūiu pārkārtojumi.
Vispirms likvidēta radonēšanas sis­tēma,
atceļot kartītes un likvidējot
starpību starp līdzšinējām normēto
preču cenām un tā sauktajām ko*
merciālajām jeb brīvā tirgus cenām.
Kā Maskavas radiofons vakarrīt
komentāros norādīja, jaunās cenas
esot dažām precēm pat zemākas par
Itdziinējām kartīšu preču cenām.
Piemēram, cenas maizei, putraimiem
un makaroniem esot par 12^/9 zemā*
kas, bet alum par lO^/o, Visornā gan
jaunās cenas esot starp līdzšinējām
normēto preču un brīvā tirgus ce7
nām. ROpiliecības ražojumiem tās
esot par apmēram trešdaļu m n
līdzšinējām komerciālajām cenām.
Līdz ar to likvidēti- komercveļkall,
t L, veikali, kuros līdz šim pārdeva
preces bez kartītēm ķar stipri aug­stākajām
brīvā tirgus cenānu
Maskavas radiofons, komentējot
naudas reformu, norādīja uz galve­najiem
pārkārtojumu lemesliiem.
Kara laikā Padomju Savienības, tā­pat
kā pārējo valstu, valdība iDiju-si
spiesta pavairot naudas aptŗro-zlbu,
un cenas cēlajās. Karš veici­nājis
dažādu spekulantu savairoša­nos.
No ienaidnieku zemēm esot
iepliidināts daudz viltotas naudas.
Bez tam pēc .kariem visās valstis
notiekot naudas reformas. Kapitā­listiskajās
valstīs šīs reformas no­tiekot
uz darba ļaužu rēķina, kamēr
Padomju Savienībā to Izdarot tā, lai
reforba celtu darba ļaužu labklājī­bu.
Piemēram, pēc pirmā pasaules
kara Krievijā iepriekšējā nauda esot
Atbildes uz iesniegumiem
reģistrācijas jautājumā
KĀPĒC JĀLŪDZ IRp ATBALSTS
Hanavas latviešu nometnes komi-toia
saņēmusi atbildi no ģenV Vuda.
kas ir Frankfurtes galvenā N^tāba
pārstāvis pie IRO, uz iesniegumu
^ar DP reģistrāciju. Atbildē ģene­rālis
visnoteiktākā veidā apliecina.
IRO reģistrācijai nav politisko
skrininga vai repatriācijas nolūku,
laoat re.f^istrācl^a nenotiek nolūkā,
lai izslēgtu no I RO aprūpes tos DP,
kam uz aprūpi tiesības. Prasot pie
reģistrācijas lūgumu? pēc aprūpes,
tas darīts, lai iegūtu precīzus datus
oar bēgļu jautājumu. Tālāk vēstulē
npliecināts, ka reģistrācijā neviens
nespiedīs dot tādu InformāGiju, ko
antaujājamais nevēlas sniegt, un no­rādīts,
ka visi vadUajl darbinieki Ir
oārlie<rināti, ka D P problēma nav
atrisināma bez starptautiskas'vieno­šanās
par ieceļošanas kvotu palle-lināšajiu
dažādās valstīs. Tāpēc tiek
darīts viss, lai šādu vienošanps pa­nākta
Bet bez datiem par DP sa­stāvu
un vēlējumiem, IRO nav
iespējams jjlānot plašāku Izvietoša­nu
un. sniegt sīkus priekšlikumus.
Ģen. Vuds Izsaka cerības, ka DP
izpratis reģistrācijā prasīto ziņu va­jadzību,
un cer, ka šī būs pēdējā i z ­tauja.
V l j ^ a r i apliecina, ka IRO
nav dta nolūka, kā vienīgi pēc
iespējas ātrāk Izvietot DP tur, kur
tie vēlas un varētu dzīvot kā brivl
ļaudis.
Savai atbildei ģen. Vuds p i e v i ^ o -
jls savu 19. nov* vēstuli IRO |cne-rāldirektoram
Takām Ženēvā,' kurā
saka, k a DP satraukums par pieteik­to
reģistradju i r saprotams un tā­pēc
ieteic IRO št'ibam n>rādlt va­dītājiem
darbiniekiem, lai tie infor­mē
nometņu iemītniekus par rcģis-trācijEs
nolūkiem tā. lai nebūtu
pārT'i-atumu, lai pārlie<rlnātu DP, ka
ar reSstraciju tiem nedraud IRO
atbalsta atņemšana un ka atbildes
uz jautājumiem par agrāko dzīves
vietu, nodarbošanos, algām, piederī­giem
un organizācijām sniedzamas
tikai tad, ja reģistrējamie paSi to
vēlas. Oen. Vuds šajā vēstulē i^ene-rāldirektoram
Takām ari ieteic ūz
reģlstrp/jijas lapām iespiest atzīmi,
ka atbildes uz reģistrācijas lapu Jau­tājumiem
dodamas tikai labprātlgL
Kemptenes nomet^^u pār?tavļiem
galvenajā štābā Frankfurtē maj.
Raulends paskaidrojis, ka armija at­balsta
pieteikto IRO reģistradju. bet
tai Jākalpo vienigi ziJiu ievākšanai
emigrādjas jautājumu kārtošanai
pilnīgi zaudējusi sav^\ vērtību, tur­pretim
tagad tas tā n e e ^
Ar sestdienas lēmumu, kas t a p i
Jau stājis spēkā, realizējušie gil»
dltie saimniedskie pārkārtojusi
Padomju Savienībā, imr kuqptem jau
kopš kāda laika rakstīja rietum*
valstu prese. Ka t i d i gaidāmi, bija
redzams ari no politbiroja loc^|ā
Ma]enkova runas, ko publicēja
Maskavā 9. decembri Maļenkovs
pieteica radonēšanas atcelšann v f i
šogad, cenu samazināšanii un vtlū*
tas ,Jconsolidēšanu*\ Sie patanju
saimnieciskie plāni atklājās Jau Ma*
lonkova runā Varšavā septembri,
piedaloties konUnforma dibināšanā.
9. decembri ,Jpravda" šai paSai r u ­nai
veltīja divas no savām četrta
lappusēm.
Maļenk(^s b^z tam norādīja v S
uz vairākiem dtiem jautājumiem*
Pašreizējam piecgades plānam m l
vēl jāpavaln). PadomJv^^Savienltes
aizsardzības spējas uri j&apfādS p ^
domju bruņotie/«>ēkl ar « i ^ f l^
militāro tedinplojļjii". Pioegld^
plāns revidēts, lai klanītu datu al»
namu rūpniecības nozaru Ift^tbu»
„Ārkāri!^ svarīga"* tsot mstartfi^
un pftrtikas rezervju uzkrUanii i m
vajada%as> \ M pSiiHiaPt^ ^
^iajgt^tības un gūtu patiesu g i f ^
tlju^pret visa veida varbūtībim®. .
Ievērojot . pašreizējo starptauttste
stāvokli, Padomju Savlenīte mrv@»
rbt rēķināties ar Ievērojamāku ds-lādu
piederumu importu m>; ā n ^
mēm, tādēļ esot jāpanāk P ^ m ^
Savienības Uelika autardUja*
Tālāk Maļcnkovs norādm, ka ko»
mūnlstu partija tagad vdtijol us*
manību vairāk savu biedru kvalitfi».
tes nekā kvantitātes celšanai. Biedru
skaits kara laika^ pieaudzis m 8,8
līdz 8,8 mlHoni^m. Partija sāku^
noteiktu kampaņu pret visāda veida
padevības izpaiidumlem pret rietu­mu
buržuāzisko kuitprur Sādu vecu
kapitālistisku izjūtu atliekas izman­tojot
amerikāņu un angļu Imperii-
Hsma aģenti, kas netaupot pūles, l a i
Padomju Savienības iekšienē a t r a ^
atbalsta punktus savai spiegošanas
un pretpadomju pn^agandas akti­vitātei.
Partijas centrālkomiteja
patiabaņ sagatavojot Jaunu parti­jas
programmu, jo pašrelz5Jft jau
esot novecojusies, pārgrozrjuml m>-
tikšot ari pašos partijas statūtos.
Padomju Savienības un d tu de­mokrātisko
zemju ārlietu politika,
norādīja Maļcnkovs, esot vērsta prei
impcrālismu un amerikāņu Imperiā­listu
valdītāju šķlru,^kas gatavojot
Jaunus kara plānus pret Padomju
Savienību. Sķlrļi cīņa tagad esot
pārnesta starptautiskā plāksnē, un
šeit komunistu partija esot aicināta
izmēģināt savus ieročus cīņā pret
buržuāziskās politikas viltīgajien
veikalu vīriem. Partija ari izraugo­ties
un .apmācot kadru», kas m>dK>-
šlnātu partijas līnijas ievērošanu ār­politikas
laukā.
Radonēšanas atcelšanu Pidomju
Savienībā padaros Iespējamu labas
ražas, un Padomju Savienība tapd
varēšot pāriet)atpakaļ uz normālu
līdzekļu apgrozību un vispārēju ra­žošanas
un patēriņa veidnāšanu.
Sagaidot naudas reformu un cenu
pārkārtojumus, Misskavā un citās
nadomju pilsētās pēdējās nedēļās,
bija izcēlies padomju vēsturē vēl
nepieredzēta apmēra panikai līdzīgs
pirkšanas drudzis. Stokholmas
„Morgontidningen** korespondents
ziņoja par milzu rindām Maskavas
veikalu priek.šā un par iedzīvotāju
izmisīgām pūlēm iepirkt Jebkuru
nopērkamu preci RrkSanas panika
sasniegusi Inilminādju 29. WP-^
vembri, kad daudzi veikali jau b i ­juši
slēgti un krājumi izpirkti
Līdzīgs bijis stāvoklis Ļeņingradā.
Jau šī pircēju drudžalaikfi ārzemju
preses korespondenti pareizi novjj»
tēja, ka reformas varētu būt gaids-maa
ap 15. decembri.
NYRT» B K5
5 . '
ii
;4
I
It
ii
^1
i
m
ii
n
l i :
li;
^ *
i i
i
m
li
mm
m
%
: - m m
i's
-"Siķ
- t
- t - • r
n
11
> i ' ' •
m
II
m i