Bavarijas Latviesu vestnesis, January 30, 1948

              .;uz Iesma". Brazīlijā ua 71
erikā kaltētus zirnekļus
«elcsuālo tieksmju pastinn ? ^
iBzeklL Pētnieks M. S k ^ ^ i ^
adOiHnu, kur kāda sieva tt^J^
"1. vaļā no vira un dcrnild^T^
tnarn astoņus paniatigus^,>
^i^rztus kaltētus zirnekļus
-es kandidāts nemaz nedomka^^
ziemu
Tas/ko mēs sauc^^^ pair ^^zlem*.
iegu", i r organisma lenāka*S
lās, jeb, ja tā varētu teikt S :
niotora apgriezienu s a m a^
Taču 1as vienmēr rienoUek^
idi. Daba ir radījusi vairākas i !
ās miega p^āpes, Ičā aizta^
rmenim vairāk vai mazāk kaloHi!
Aitotasiņu dzivnidci, čusikas,^
ķinakas uc s a s t i n ^ PilSk k
kas zemē \m pavada t u r ~ n ^
ot barību, visu ziemu. Zīdītāju
si sermulis, zebiekste^ ziemas m£
fi n^apavadii visu auksto gada lafo
i tanēr spej atrasties miegaSU
Igā stāvokli diezgan ilgi «n^
āvokn palēninājās vielu maiM
lība un elpošana, pazeS
. temperatūra. Eža pulsa»
reizēm minOtē noslīd pat la
r^zēnt Miesas temperitta
edkaņojas apkārtnei Sikspān^i, b
" i i pārlaiž, karājoties alās m
, ibos, ķermeni neapsilda msi^
temperātOra dažreiz noslīd %
vai Ap^ lācis un v8v^
rtticaijdenias mieru; kādulalh
pusmiegā guļ savās mītnēs, bii
tm t^^^ firpu^
PēKlumos pierā(£jies, ka ne^
«kfitims, kā agrāk domāja, ^
'viiiekus doties ziemas miega, bit
venā nozīme i r pašam ķermeni!:^
s«vi§ķi dažādiem dziedzeriem, ^
vairogdziedzera darbīlEĀ
Otiri pasaules kara i a M id
tā mcmardd zau^juSi trap
inliā, Bulgārijā, pienviskvlll,
bānijā un Itālijā.
SFULDZ£« kas reizē apgaismo viN
>d4<izziīd2ia smaku, mnilvi
jas un rada namamātei m
iedegumu, konstniētaCikag^
BEKLmGSHAUZENĀ, Vestf^
vairākām dienām pārtrauca da>
pilsētas ielu dzjslzceļi oevii
ieku streika pēc, bet tādēļ, b
iztērētas visas biļetes un papiii
dēļ nebUa iespējams to»
est
i
enlskl: 1. latviešu r a k ^
rsiiā lavidcā. 9. P a S c e n a . ! ! .^
11 Naudai glabātuve.. 13, w
V 11 lUma, izēdājs. 17, V a J
Molotovs tonf erencēs p a i ^ ^
t.. 18, Upe
Elements. 23. SUmīl».
L A T V U A
Laiiriao Newspaper
pttblisfcedl twic€ w*«kjy.
Aotborl2«d by E U C O M HQ,
CivU Affaifa Divisioo, 14-th
Joly, AO 383, 7 G E C -
AGO. Pttblishitr and Editor:
Kārlis Rstbacii. - Printer:
^ h w i b . Vollublatt", Gāni-
^urg / Dtttuiu, BOrgermcistcr-ta
to» served: 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 8 (iri)
Piektdien, m s , g. S^. Janv.
lanSlt oMlenfis ttu piekt*
dieitāa. Mevējs: aALK
osdevnmi Latviešu pmes
«UurlOiilelEii sadarbliKLs ko*
pa. atbUdlgais rtOaktors^
E. Sabācs. vletn. A. Uepaji
redaktori: Z. Bārda, M.
CiiUtts, B. MlndenberBi
A. Smtta. Adrese: Oikna^
borrDmii. ..LatvUa»*. ~ -
Tālroņli aps, 84, red. so»
spiest n.
26. Mājlops. 27, . - r - - - ^
^ 28, Teksta^^^^^^
u sākumā. 30. Sviež. 31. w
vaionis. ' c o t ^
5. Elements.^6._]toda^ ^ ļ:
7. Flotes viemba. 8. P!^»ļ^
. 16. Upe Sibirija._ 18 p
mīlētājs. 20. Baltas u ^ ^ l l
ās rasĶ >"^*?^^^ngtfties.»
• e k ? v S £ ^ M
BIEKSEJiS KRCSTVSg»C
MIKLAS ATRISIN^CT»
. 9. Os (osrams). l O - ^ J ^ t*
ini. 14. Slāhis. 16. lnļle._ 1^ ^
Marta. 21. Ansis. 24. Solo. -
29. Mamuts. 32; ĒPiV'^^
34. Jā. 35. K o d ^ f J ^ ^ ^
īsta. - Stateniski: ^'^i
3.Slāmt. 4.VSrst. '^^^^(^^
§S. 7. Spiegs. 11- Ujrņa ; ' ļ 5,
dims). 15.1sas. 18. .Sal.4 5
. 2 0 . Rēvija. 22. Npm.-; ^
25. Omska. 27. UP- •
31. Se^a.
• •• mm asmamam
Stāvoklis Ķīnā joprojām loti no­pietns.
Komunistu otensiva vērsta
F A L E S T I N Ā N O S L Ē G TS UN ARAlftU PAMIERS
vuTuenos: pret Mukdenu Man-ā,
kas palikuši pēdējais nacio-nlilās
Ķmas forts, un pret Nanlanu,
fronte tuvojoties jau līdz 30
IsdkM ministru pre^iļidents Salds SaansJaburs. kas Londona par^-^^^^^^
riiMUies paktam lidzigo Anglijas un Irākas ngumu, pēc asiņainām r^^.S^^^^spilsētā jau sācis celt aiz-irākieša
demonstrācijām atkāpies un treSdienUdmaSii^ aizbēdzis no Bag- Pardz^^a^^ Zieme]os
iladas n^KEināniiā virzienā. Pēc dažām ziņām, viņā patveries pte kādas Pasētas, pie Jangc^ciangas upes
«Uts, kaai viņam labvēUga, I "^^^^ sīvas cīņas.
ķB«, tamiēŗ Jaburs_yel pats bijis toi- Huda, la pārrunātu AngUjas ^ un n e ^ T e S M a n g o U j ^ i^
Indcas senāta prezidents Ba- Transjordanas līguma «vīziju. V.ijš h,,āju,n^r atra^^^^
sestdien paziņoja, _ ka parbH
m^nts ņrf^da^ gadijuiM nev^^^^^
Hgļmmraiifcet jopm^ton^^^^^
bakas pavaldonis Abdula lUa. A P [ dana. butu jāpiedalās kopa ar citam Ij^ļ^^jJt lekiejās^MSj^
lākfis Ķinā. NYHT, BBC
_ i", nav uztvērusi kā tiešu k r i t i - ļ rijas Un Libaņonas ministru prezi- ļ duiimongMiar'^"S^^^^^^^
va^llguma n^iažarm-^^^^^B^^
turpretim paskaidrojis, ka ta esot notikumus Irāka m Palestm^ '
Pašā Palestīnā otrdien noslēgts
tP. k a i r ā k atbildīga par _to, kas LkanējuSi tikai nedaudzi šāvieni. Pēc
notorits arābiem Palestina." Visi JNS ^iņām; notiekot sekmīgas saru-dmonstracoam
saaictoa- ^.^„g „jewis(ji AgeiKy" polī-ka
atbalsta tautas nostāju pret ligu-1 ļ,,^; a c v *!rf>.c n ^ i A t p»i„rfinac * M „
nra ar angļiem.
omisa ar
jusi ASV žīdus nodot Palestinas žīdu
rīcībā 25—30 miij. dolaruv jo jau ta-
Neraugoties uz to, ministru prezi- ļ gad židu brūjļoto spēku uzturēšanā
dent^ Jaburs. pirmdien atgriezās no Paiestīnā izmaksājot 44.000"dolaru
Ļ(toi4(mas Bugdadā un pa^aidroja, dienā, bet tuvākā laikā esot .^iare^
ka izklāstiS()t tautai jauno līgumu v i - dzēts žīdu armij\i vēi palielināt, lai
sc» afkumoiB, jo tautai esot tiesības tajā butu 26.000 vīru. Pirmļjien nb
to noraidīt vai pieņemt. Palestinas sāks izvākt amerikāņu
Otrcttenas vakarā viss Irākas minis- tirgotāju un pārstāvju ģimenes.' '
tru kabinetk atkāpās pec tam, kad A P ziņo, ka angli un amerikāņi
gal^^appllsētn n o ^ ^ n o t e i k u m i e m , ka,
adņainas i^wyt Jigijmu ^ar ^ a n g ^m amerikāņu transporta lidmašīnas
vērstas demionstrādjas, k u p s v^
perscmas^nogaliniltas un^ievamotas^^
^^aldonis^rad^o u ^ atzīti par bažu līdzīpašniekiem,
va^d^as atlcāpšmips un aicina ja ie- paziņojums esot izraisījis bau-dz
votājus aadarbmies, lav 1 ^
va^^no aainīnzllešanas, ,Zii?a^parci}akatbalstpunktu sistēmu
v^(«bas^^cāpSanos esot izraisījusi ^^stel^
pridcu visā. V£ilstu Ļidz i i r valdību L^^^^^^ ka angli un anierikāņi drīz
Zl4mts u n j ) i.^l n^w^ ^^^^1" c^r^^^^^ jas aviāLcīibjaijsa sm piniiesktrriajasst^ē^. ^^^Apn^g^l^i -
nas^rttl to f''^!?^^<^^^^f- paskaidrojis:ka lidlai^^^
stMt Jaunu vaMītm^^^ rikāņu ^^ansportmašīnām a^aušo^
tra 1it kā uizaldnSšot ari padzito k^^^^g^g^j^ j^^^ūšot amerikāna^ a
ministru pr€fzldeijtu Jaburu. pes. Vispirms tādā vei<lā ļaušot iz-
Reilters^lņo n o ^ ^ mahtot Lugas lidlauku Maltas salā
Wra valdības a m ^ ^
jāatjauno sarunas par Anglljas-Ira-kasltinimu.
Anelilas valdīs
uzsūtīšot lījŗumu par nn^aVstītu !'c^7
Padomju Savienība, kā ceturtdien
ziņoja BBC, iesniegusi ASV protesta
tam laikam, kad kāda likumīgi ne - notu pret to, ka amerikāņi paturot
dibināta Irākas valdība no7.iņ>' * savā rīcībā Melahas lidlauku Lībijā.
tld pretējo. Līdz tauna līanna rati- Tas nesaskanot ar Itālijas miera l i -
ficēšimai abu t - ^ - * " -'•^Aerbas no-ļ S^^a noteikumiem.
teOcšot 1935. j?ada pakts; I [ NYHT, BBC
V Ē S T U L E LATVIJAI NO DETROITAS
SARUNA AR
NOSKAŅdTiEM
LATVI
Ir grūti precīzi noteikt latviešu
^aitti ASV. Dažs runā par 20.000,
cits min 50.000, vēl citi pat 100.000
atviešu. Kaut cik pareizu skaitli
lievar sniegt pat Latvi jas sutn iecība
Vašh^gtonā. Vienkārši tāpēc, ka ne­sens
statistiķis nespēj paredzēt un
cprēķlnāt bridi, kad jaunam Ameri-feas
pUsonim iz-gaist
un izzūd sa-
Jūtat>ar piederību
pie Slavas raātes
zemes (old coun-try)^
un sākas mo-nients
viņa dzīvē,
te it tikai viens
jēdziens — ameri-kank
Ar maz iz-ijemumiem
iāj«ika, _
ka §1 „pārdzimša- ^ /•.
na** nenotiek pirmajā paaudzēv kad
vēl daudzas saites un atmiņas saista
ar mātes zenii, bet jaunais amerikā-
^ parasti ierodas reizē ar otru pa­audzi.
Varbūt te ļflaudz pialīdz arī
Amerikas likums. — kati^, kas
piedzimst uz ASV territorijas, ir
Amerd^as pilsonis.
Visu teikto var attiecināt ari uz
Amerikas Isit^nešiem. Pirmās pa­audzes
latvieši Amerikā vēl i r lat­vieši,
bet vipu bērni jau amerikāņi
Jārunā par 2 lieJām gmpām: par tieni;
kas ieiradās Amerikjl cara Krievijas
laikā, visvairāk pēc 1905./06. ģ. revo-^
lūcijas,: un par emigrantiem, kas ie-cejojušl
Latvijas republikas laika
No ārienes raugoties, liekas, ka
Starp abām grupām nav iz.%irības:
tie runā latviešu valodu, pazīst lat­viešu
tikumus un ieražas. Bet
vajaga tikai drusku pieskarties po­litiskiem
jautājumiem jeb sākt sa­runu
par dzimteni, kad atklājas at­šķirības/'
Esmu saticis daudzus pirmās gru­pas
latviešus, kas pie tam ir skait-
•' •- -'^ liski pārsvarā gan
Ņujorkā, gan C i -
kn<?o. can Detroi-tā,
bet arvien pa
lielākai daļai es­mu
dzirdējis tikai
vienas idejas, vie­nas
domas, viena
veida argumentā­ciju.
Sevišķi šis
idejas atspoguļo
i i pārmet Dimitrovam
Zelta pirkšanas drudzis un bažas par
lardņu Anglijā
Uds ceioHdieims prickāposdi^al Praneijss franks vēl ,»k&rājās imA^
galā"* tin briHem likās, ka mata galā karāsjas ari Siunana voldiba,
valdības lēmiunam par franka devalvāciju un brivu valOiasriui selts
tirgus atjaunošana bija radusies idva pretestība pašas Francijas poli tis»
kas p a r t i ^ visvairāk sociālistu partijā, kas vēl trešdienas vakarā nolē- /
ma nacionālā sapi^cē no biUsošana^ atturēties. Tikai ceturtdienas priekS-^
pusdienā peo atjaunotām sarunām ar sociālistu frakciju panāca vienoša­nos,
k a sociālisti ar dnāmiem noteikumiem bal^s par valdības lēmumu
un lidz ar to glābs Sumanivvaldittu. kas nobalsoSaiau par ^ jautājisEiu
gribēja saistīt ar uaMcIbu,
Kad Francijas nacionālā sapulce ļ franka devalvācija notiks tulit. bet
otrdienas vakarā sanāca, lai nobāl- brivo zelta tirgu atjaunos Ūkai vēl^./
sotu par jaunajiem finandu liku- Sumana valdībai plāns jāpārveido
mlem, sēdi jau driz pārtrauca, lai un tāpēc ceturtdien to vispf^r vēl na-varētu
notikt ārkārtēja vakiiibas sē- cionālā sapulcē nepārrunāja,
de. Pēc tam līdz ceturtdienas priekš- ļ Ārvalstis uz franka devalvāciju
pusdienai notika vēl vatrākaij ārkār- ļ reaģēja visai dažādi. Vašingtonas
tējas sēdes un apspriedes ar :sociālls- ļ valdības aprindas, kas sākumā ari
tiem, kas noteikti pretojās dc»mai at- bija pret devalvāciju, jo baidījās, ka
jaunot brīvu zelta tii^u. Vieno&a- ļ tā varētu sagraut starptautisko valū-nās
panākta par kompromisu, kaltas fondu, otrdien sirsnīgi apsveica
Francijas valdību, kaut arl.^ visiem
devalvācijas friāna notelkvitniem m ^
varot piekrist A r to, k a dol^^^^
tiba samērā ar franku tagad pi^^
nājusles,bā§bt ievērojami ^ipriņā^
Maršala plfins. ļ
Pavisam pretēja ir i;<jakcija Angli­jā,
kam f r a i i k a d e ^ un valū­tas
kontroles atcelšana sagādā j ļoti
smagas rūpes. i l ^ I N S ziņām, A j ^ i ^
jā sād^ zelta pirkšflmti^
pēc, ka jaudls baidās no mārciņas
krišanās. Biržās sākuši kristies ang­ļu
vērtspaplriV Līdz trešdien
veidā esot j au zaudēti 400 milj; do­lāru;
Tai pašā laikā zelta rak­tuvju
Meijas cēlušās! par 80^^^^^!^^
dolāru. No Johanlfiburgas Dienvid-alrikā
a^Oi k^^
dfjumos saņēmuši rik»
zeltu par katru cenu un katrā vai-ruinā^:
^-^-^V::;;,
Pašā Frandjā,
tirgus atjaunošanas, dolāra cena^^u^^^
kāpusi līdz 330 franku par dolāru,
t i-, 116 franki vairāk nekā ofkdfi-lais
kurss, kamēr angļu māl cīņas
cena nokrltMslēŠ 24 fraii^ ofi-dālā
kursa, Anglijas^ ^^v
kārt^as <^es pavēstījusi, ka m&r*
ciņu tomēr nedevaivēSot, bet darīšot
visu, lai p ^ franka de­valvācijas
ļaunajām sdcām, Firian-clstu
aprlndas^^gaid^^^
atjaunos visus kara laika valūtas
lerc6ežōjuinus. Stafords Kripss
apakšnamā ŗmteicis, ka valdība
spers visus nepieciešamos soļus*, jal
pasargāta mārciņu^^^^^n
frahēu lēmuma sekām. Viņš Iztc
cerību, ka šis lēmums neietekmēšot
nelabvēlīgi ahgļii un franču politis­kās
attieksmes.
Bažas par sava^ valūtas stabO
tātl Izteikuši ari zviedri, kas doma,
ka franka devalvācijā varētu ietelc-mēt
kronu tāpat kā angļu mārciņu.
Belgradē dienvidslāvu komunisti pa­ziņojuši,
ka franka devalvācija esot
,,daļa no Bevlna ārpolitikas^^p^^
Holande atteiksies' no tradicionilSs neitralitātes
Hsaules polītikas degpunktā joprojām i r priekšliku­mi
par Rietumeiropas^^^^^s^^^^ Maskavas komen­tāros,
ķo nedēļas Mkumā publicējusi „Pravda** un kas nolasīti arf
radiofonā, teikts, ka nBe^^ņa programmu Ēiroias saskaldīšanai
diktējis Volstrīts. — lUetumblc^a jaunizdevuma tirdzniecības
markai vairs nevajadzētu būt „Made in England", jo tas i r arne-rlkāijai
pr<xlukts*^ Anglijas u n Francijas tagadējā politika, pēc
,J>ravdas*^ domām, heļin^^ l®r tOv ka savienība būšot
vērsta pret Padomju Savifeņibu.
Ziņojumi no m šķiet neapšaubāmi apliecinām, ka
Beneļuksa valstis piekritis Bevina priekšlikumiem. Pēc Beļģijas
ministru prezidenta, savu gatavību apliecinājuši arī Holandes un
Luksemburgas ārlietu ministri. Holandes ārlietu ministrs izteicies
INS pārstāvim, ka Holande beidzot nolēmusi atteikties no savas
tradicionālās neitralitātes politikas un uzņemot britu priekšlikumu
par saimniecisku un aizsardzības savienību ar simpātijām. Pēc
franču radio ziņām, beļģu un holandiešu aizsaitiziljas ministri jau
esot sastapušies sarunām par abu valstu karaspēka reorganizā-
.:cljū,;-v;-:..:.,^:v,\
Reuters ziņo, k a Romā notiek angļu, franku un Itaļu safunas
par / Itālijas pievienošanos Rietumeiropas savienībai. Itālijas mi-nistni
prezidents dēGasperi tomēr, pēc Republlca" ziņām,
sarunā ar i t a ļ u ^ ā l i s tu līderi Nenni esot paziņojis, ka viņa viid-dība
nedomājot pievienoties nekāda veida starptautiskai alian­sei.
J a jautājunis kļūšot akūts pirms pavasara vēlēšanām, tad v i ­ņam,
katrā ziņā būšotjātjzķļausa nacionālās sapulces domas. Nen­ni
pēc tam nosaucis de Gasp^ izteicienus par „dlezgan nedro-
•šiem".
avīze — ,,Amerikas Latvietis", ar ko
salīdzinot/Amerikas komūni5;tu par­tijas
orgāns „r)aily Worker" liekas
kā svētdienas sla)las lapa. Labi šis
grupaiS vairākuma ieskatus raksturo
dialogs kādas šejic^nes latvietes (pa­reizāk
amerikānietes no latviei^u ve­cākiem)
kāzu svlnfbās Detroitā.
Pie bāra nejauši sastapu pazīsta­mu
šejienes latvieti R, kas saskan­dināja
ar otru šejienes l a t v i e t i S : R .
mani apsveica un steidza sapazīsti­nāt
ar S. Sekoja parastais jautā­jums:
:.0h. jūs esat jauns iebraucējs
DetTOitā. Prieks redzēt jaunus lat­viešus
^ C i k ilgi esat jau projām no
' (Beigas 1 Ipp.)
BBC un citi raddītiji ceturtdienas rītā ziņoja par sensacionālu
rakstu ^Maskavas ,4*ravdā", kas pārmetot Bulgārijas ministru pre-itidentam
Dimitrovam novirzīšanos no i»rtijas un kominforma
politiskās līnijas. Dimltrovs It kā pārāk cenšoties pēc Balkānu fe-derādjas
nodibināšanas. Pēc ,,Pravdas" domām, vienīgais, kas
Balkānlem pašlaik esot vajadzīgs, esot reāls spēks. Federācijai
būtu nozīme tikai, ja tajā piedalītos arī Grieķija un Turcijas
Eiropas daļa. Dimitrova,,izlēcienus" varot izskaidrot tikai tādē­jādi;
k a viņš gribot sacensties ar maršalu Tīto par pirmo lomu
Elalkānos.
Kā izskaidrojams šis pēkšņais „Pravdas" pagrieziens, to rādīs
tuvākā nākotoe. Pa daļai tas kļūs saprotamāks arī pēc plašākā
riiksta izlasīšanas pār austrumu un rietumu koalīcijām, ko snie­dzam
šī nimmra 5. Ipp.
Pirmā padomju piekāpis Austrijas Hetā
DP U N C I T O S J A U T Ā J U M O S D O M S T A R P Ī B A S P A S T Ā V J O P R O J ĀM
Padomju Savienība leaiiegusi sa-bi
edroto kon trolpadomel Austrij ā jau­nu
pretpridcSlikumu vācu vērtību
jautājumā, kurā visu laiku nevarēja
vienoties. Priekšlikums nozīmē pa­domju
prasību samazināšanu par
vairali nekā 4(K) miljoniem dolāru.
Tas lir pirmais gadī jums, kad no pa­domju
puses notiktisi kāda piekāp­šanās
saimnieciskos jautājumos.
Austrijā šī ziņa uzņemta ar gandarī­jumu,
bet rietumvalstu komentātori
Vīnē norāda, ka padomju priekš­likumā
esot da?as klauzulas^ kas vēl
izraisīšot debatē, kaut gan visumā
iatinails priekšlikums nozīmējot zmā-mu
pagriezienu līdzšitiējā nostājā.
Nākamās nedēļas sakumā, pare-dzams,
Londonā sanāks četru liel­valstu
āriietu rņini-stru speciālpiln-varotie,
lai apspriestu ļ^domju
nriekšlīkumu, kas jau paziņots ari
ASV.
Agrilko padomju prasību kopsum­ma
sajiniedza 800 miljoni dolāru, bet
pēc jaunā priekšlikuma 35,2 miljoni,
kas sastādās šādi: pirmķārtv. Padom­ju
Savienība vēlas divas trešda­ļas
no Austrijas naftas produkcijas
ar 50 gadu Ugām produkcijas tiesī­bām;
otrkārt, ceturtdaļu no Donavas
kuģniecības un visas pa Donavu le­jup
virzītās tirdzniecības kontroli;
treškārt, paušālsummu 200 miljonu
dolāru ajHnērā, atlīdzībai par citiem
vācu īpašumiem Austrijā.
Rietumvalstu lietpratēji gan at­zīst,
ka varētu rasties domstar­pības
par vairākiemi krievu priekšli­kuma
punktiem, piemēram, par eks-territoriālltātcs
tiesībām padomju
īpašumiem Austrijā pēc mlerlīguma
noslēgšanas uc .,New York Herald
Tribune" Vincs korespondents arī
Izsaka šaubas* vai ši daļējā krievu
piekāpšanas pamudinfhšot pārējās
valstis pieņemt bez ierunām un ko­pumā
visus pārējos punktus, kuros
ar krieviem līdz šim bijušas galvenās
domstarpības. Padomju priekšliku­mā
nekas neesot minēts, ka Padomju
Savienība būtu mainījusi savu vie­dokli
Austri jas robežu labojumu, de-nacifikācijas,
demilitārizācijas un
pār.'ietoto personu jautājumā.
N Y H T . BBC
Daļa no Grieķijas pie»
robežas provinces pa^
kļauta Dienvidslāvijai
N E M I E R N I E K U R I C I B A ARI
Z E M O D E N F ^
INS ziņo, ka sagūstīti grieķu par­tizāni
otrdien paskaidrojuši, ka G d c -
Ijcijas provinces Florinas daļas gar
Dienvidslāvijas robežu ieņēmuši par­tizāni
no Dienvidslāvijas un ši<j ap­gabals
pakļauts dienvidslāvu prefek­tūrai
Bltoļāl šai apgabalā cso^ 16
ciemu, kuros par skolotajiem iecelti
dienvidslāvi \
Grieķijas valdība esot ieguvusi z i ­ņas,
ka partizānu rīcībā esot div«»s
zemūdenes. Ārlietu ministrs Cadda-rlss
paskaidrojis, ka zemūdenes ne-bJletojot
kaujas darbībai, bet ap­gādei
un izlūkošanai. Esot jādomā,
ka komunisti, kas Izbēguši no īka-rljas
salas, tikuši prom ar šīm zem­ūdenēm.
A F P zlno, ka Ungārijas valdība
šonedēļ atlaidusi piekto daļu visu
ārlietu ministrijas ierēdņu. Tie ne­esat
bijuši pi|mēroti savam darbam
Vili nu nespē^bas, vai „nedcmr^r3-
tiska noskaņojuma" dēļ. Dienvidala-vu
aģentūra Tanjug ziņo no B«jda-peštas.
ka Ungārijas valdība Mti?lft*
jusi spiegu organizāciju,,- ka^ •4;jgā*
dāju^ ungāru bēgļus Austri ) f i ^ m i ­litāru
informāciju.