1948-05-29-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I i
I*
mi..
jmm--
ļ .;' '> -S"" ' S ''v ••
I
i
, •'•4. •
^l'liii II:
1^
. 4 ' 'ž- H"
Nr/ 41; (14^). 1948i g: 29.:jnarj
Ar «utora 'paraitstu vai iniciāļiem
rakstītajos rakstos izteiktās domas
kalrfi :Zlj)ā redakctjas: domas
pa-nav
AUSTRĀLIJAS UN AUSTRU AStALDĪBU PASKAIDRO JUMI PAR DP
Kāds frantu-mākslinieks; kafejnic^^^
:reiz' izlasi]Is lanvk^ta.:;viršrakstii:
•p&iŗ':grūtiem- laikiem ;un: s^^^
atsaucis pasuti ņāto:, otro; pudeli vīna,
;noiādidaras, ka ^rūtos laikoi? to ne-'
var atļauties.. Ktiteinīčas ..H>ašniek3,
.nobažījies ,'par :^rCiliom laikiem, at-
Baucls sievas jaunā zīda tērpa pasū-
> ,,The:;New York Times*'. 10^ maijā
ziņoja no: KanbēraSv. ka A^^^^
valdība ieteikusi baltie;biem/ kas- par-,
vesti ;(iz. Austrāliju: TRO programmās
•kārtībā, :ignorēt :padomjU: ;:sūtriic<:ī-^
bas-aicinājumu • ļ i d zL re-':
. ģi sir ēt i es : - par pa d 6m j u pilsoņ ie m.
• Paziņots: arī-, -ka; Āustrāliia : neatzint
Igaunijas; Lalvijaš un Lietuvas-ie-kļaui^
aņu: Padomju^ Savienībā;:
'.tināiumu. Drēbnieks savukārt atsau-,,: A r i : Aust,r i.j as• ' valdībā: vi nfo*r m•ē j-usi
remontus,: būvuz-j^^^^^^^^-V^^^
Austniarķa tiem nav pienākums.re-
Gis: dārbnieas i
ņēmējs nosūtīja gleznotājam, vēstuli,
ka atsauc savas, poiirejas pasūtinā-^;
jumu^. .Kad mākslinieks .otrreiz ie-
.. griezies kafejnīcā un paņēmis tn ;Pā-
' Su laikrakstu, tikai tad viņi pamani-, ^ .. . .
iis, ka laikraksta numurs ir-divi gadi ^^^^^^^^^
^istrēties; padoiTiju; iestādēs un k:ā
Padomju; Savienībai ;nav; tiesībaj^
spiest tos Tepatrieties,: jo Austrijas
valdība, /viņus: meuzsk^Ua- par '..pavecs.
Ivīdzīgā
ief;ligusi ..visa
u apli lielā: mērā
mūsu 'trimdas' dzīve.:
Mos dzirdaiņ, lasām un ari pa^i arvien:
atkārtbjatn,-ka .dzīvojam. „j^rū-tos
laikos". Protams, ka t r i m d a s , . . , _^ ^ ^ . , ^, ^
džive visādā nnā- Ir ļoti: grūta, to \m<^^ ^^Tf /^"^
neridliedz neviens i ^ ^
to : paskāidrojūsi.: pēc taiņ,: kad
domju iestādes Aiistri jā paziņoja visiem
turienes baltiešiem reģistrēties
padomju repatriācijas komisijās.:
iPēc -.Nev/ /Vork Herald;:Triblme''
ziņām, Beļ ģij^is::.IRO" pārstāvis^. . U ^
DA2AS PIEŽI^II^ PAR^^^^^^^Ķ
d i i , : valsts .rūpniecības komisārs^M
vards;. Korsi .paredz,; ka poc: likuma
p'leņenīšanas pastiprināts :begļu^ id-plūviuH'is
-.sākšoties;: pēc . se:pte:mb'{'a.;
,. ;:VaIsls.: ;dzīvokļu ^komisarsi'H.^ Stič.-
meņs;• 'komitejas';pirmajā .• sēdē :; 19.-
m a i jā a i ā dl 1 isj; k būs ģrut i ^ atra st
dzīvok ļus;.11 k:; 1 ielam' imisraņtu ška i^
tam .f- 10G,D6O vienā gadā-^ — un izteica
; cerības!. k a; .daiidzieiņ šeit; būs
radi,;: bet- citus '; picņeips"" labvēlīgi
:noskaņbti- pilsoņi..; :Sim; rnerlcim; viņš
ierosināšot: kampaņu, / visu ;. ;ASy
niērbgā;. Sociāla • apgādība ;'b\js;. reliģisku
organizāciju ."rokāSv;-,,Ņational
ēatholic\ :.; • ī^esettlement: :' Čouncir*
pri ekš sēd i s E. S v;a nst r ē ms ziņ 0 ja,; k ā
55i':V bē^lU ir kato
Kamēr pasaule,; joprojām. ;^m^
un s\'ērā notikumus polītiskos .laukos,
kultūras ;nedēļa Lībekā. ritēja
savū .gaitu, būdama miera un jaunu
centienu: oāze lah'iešu garām: ;
ari apg
Jāni v;Ķalēju,
atkal -spēlēja vi
ar orķestri, g
ķa līdz
pēc
25"/o protestanti
|un..2Mo^^židi:" '. X,/-yry^^^^^
ž; Valsts: lauksāininiecības:; komisārs
.Du Morids teica, - ka: • Ņujo'ri-tas- stata
ļlii nner i v ēl ot ies • pi eņem t Hi>l ā ska i t ā
.lauksaimniecības.-arodu pratējus:; .Ir
pieprasījumi; arī;pēc ;mājsaimnieci-bas'-
darbiniecēm .: un restorānu : uti
strīdētief;.. Bet ir arī; tādas „ ģ r ū t L - , dijas. So; plānu: jau sākts iedzīvināt
bas". kas'lielā mērā ir tikai iedomasi^^l^^l^» ^^^^
Trimda^^ Vadītājas organizācijas saņemšot- ziedojumu ^ vākžanas^ sa-Vāc"
jā bi rakstus^ la4 vāktii ;lidzek.ļiis^ n\-
dās, nomo
nas
.1 •:;• 5
a: sagrupējūsās:divi daiā-
•iņes. Sadarbības u^sākša-me^
inājumi ilga trīs gadus pēc
s: vienošanās, konstruēšanās,
formalitātes,, ; formas- jautājumi,
iķelsanās, sarunas,, pārstāvji, rezolū-
; cijas,;;vicrH>šanās Paldies Dievam,
ka tagad atkal esam pie vienošanās.
Ja tap,ad burvju apli nepārtrauks,
diem im draugiem; Beļģijas :IR0
pārstāvis: J.:Sņeiders paredz, ka no
ziedojumiem B^ļ^jā vien varēf^pt uzturēt
10.000 befelu - studentus M
|-.g'aduš. •'"•:;:.;:- :'•:•>::;;-•••::. •.'••.:.-;.,:•••• i
. V,New Yoi^: Tirnes"; ;;ziņo: ,,Saģai-ļ^
dot/ ķa kcmij^^ress drīz pieņemas liku-;
mu, kas atvieglos DP imi^rraciju no
tad tas nepārprotami/ liecinās, : ka J^^^^^^, giibefnātora^ Djūij
„ilii eA lj i; e^ . vīri" iur.; ;' a..4ts;,v,,c>s5ji;nwānj;,u..ini:i,e.;s. nr, . komisiia uzsākusi Drieksdari
trimdIniek iem, j0 reāla iemosla šķelties
tiem nav. Tad komunisti nepie-.|
pūloties būs: sastiiegušisa^u mērķi.
Par to derētu; padomāt :\dsiem,. kas
vietā :un nevietā atsaucas uz īpašu
pienākumu. Tiesības runāt taču ir
katram un tiesības prasīt demakrn^
tlsku principu un solījuniu pildlša-f
nu;a tt i cc' bā uz;Lat v 1 j as 1 ikteņ iem arl
Ir katram latvietim svešumā. To
darīt ir pat katrņ. pionākum.s. ;
Kad dfižāda biedrību atdzīvināšana
draud izvērsties par ļpāšŗnerķi,
a
komisija uzsākusi priekšdarbus:, : lai;
visniaz :;10Vo;,ieceļotāju novietotu:
Ņujorkas štatā/' Komisijas priekšsē-ļkopse
(Turpinājums no 1. ļpp.)
INKOPFa izvietošanas sekcijā apstiprināja
prof. P. Starcu un doc. J.
koid jāsāk..brīnīUe9, vai; arī mednieku p^^^^^^ani, kultūras sekc. V. Ļazdiņu,
.'studentu se-kc. prof. S.yasL]cvskl,t^^^^
lietu; seķc.' zvēr/ adv. .V
un preses sekcijā;A.; Liepu.
\ Pārrunāja arī Latviešu nacionālās
padomes sanaltšanaš Jautājumu. I>Idz
šim; savus delegātus paziņojušas tikai
dažas LJS[Pietilpostošās oŗgani-uri::
mak.s;Ķernieku .. biedrība trimdā
neat:a 1 j nos .da rl)īb 11, tad arī: j ā.i • l u t ā ,
lv u r b i 0d rlī) u; •. ā td /1v i n āj^ana i gals, un
vai' arī; ŠO' nesāks, kustēties burvju
^M. Galu alā katrs trimdinieks
tu^u ir bijis• kādi-eiz Icādā. biedribā
un ,pat :t.ic; kās .nekur.nav ;bijuši, .,ir
bijuši dalībnieki kādā; slimo kasē. Pa I ^^djas, jo ne visam trimdā no-
Uilkam šķiet, ka: notiek:cīņa ap tic-sībā,
iTV lietot Latvijas Vai", latviešu] ^ ' ī ^ ^ s ,vLNP jūnijā varēs sanākt,
vārdu w'gāņlzācijasnosaiikumā.: • Pieteikušās arī vairākas jaunas or-
Burvju aplis ir; arī nevarība, kpL^ kas vēlas savus pārstāv-bioiLi
algādina- Latviešus n e i i z k h i i i - i ^ ^ L ^ sastāvā,
sot,: jo rīcības- iespējas ierobež Britu joslā' dart>u vēlas atjaunot
tāfi savukārt iērobežotas^tāpoc, ka tur ^slē^t^iis Latvijas sarkanais
Irttkst līdzekļu utt;-^^;^^.^^ : : : : ; krusts. LCK nostājas prctto, kamēr
I^tehnrā nemaz tik bēcngi nav, Sa-ļ neskaidrotas LSK darbības ie-
Itidnot tagadni ar tiem iaikicm. kad spējas un pamati. Piešķīra vien-
Mietu: ņiinistrs Melerbvics klauvēja reizēja pabalstu — RM 1500,
pk» val.*^wln.i durvīm, pieteikdams ~" Vircburf^as latviešu operai imno-loaroiE
t^tl kādam zināmo^^^L^^ iemaksāt prof. J. Vītola piemi-vārdw/
tagad rīcības Icsspējaiv^^^^ ^^^^^^ 1000.— Papildināja
Jsdevīg(l!kas. VisplnrLs ne^^^^^A^^ par jaunatnes audzinā-
MelbrHaniJn rniv norakstljii^asneat- L^*^J^^ padomēm, nosakot, ka centrā-
Lat?v(jas valsti .zaudējumos.^^^ ^ apgabalu un nometņu jaunat-varbūt
patlabtm gan^^^^ p^^^ audzināšanas padomēs i e i e t pa
doudz neko ned^^^^^ pārstāvim arī no Daugavas Vana-feme^
lid mēs, kā: Latvijas pilsbņ^^^^^ maz:i}ulkiem. Veikti priekš-alteiktos
no pienāku^ darbi DP tiesību sakopojuma izstrā-runSt
un prasīt piemērot Latvijai dāšanai. Amcrikāņu ~ joslā aizliegtiis
flteiptautiv^ķ6s 'vēstījumos>n lat\Mešu sabiedriskās tiesas. Pašreiz
tas taisnības principus. Mūsu rīcī- <^^ra visu iespējamo to darbības at-bS
nav rftdiOifonu, iiav ph infor- jaunošanai.
inficijas instrumentii arze^^ Plašo.darba kārtību LCK kopsēdc
I«atvlJBi nebija ari 1918. gadā. Ik- veica 1 dienā. Piedalījās LCK
^Hona latvieša mv ikvienas latvieša priekšsēdis H. Klarks, vicepriekš-cs^
izadjafi rīcībā tomēr^^^^^^a^^^^ A. Trapāns, V. Lambergs, L
^'^j^^^^^ā^^^^^ P^^ ^^CK kanclejas pr-ks J.
I^tlreli ir lētmcM^^ LCK locekļi prof. R. Mar-.
po}«ma veids VMJā. Ir iespēj^^ I. Zubāns, E. Grosben^s, M.
katram sasnieg ar s a v ā m K . Lobe. J. Lavenieks, T..
4^ ASV;deputātus uh 96\g J. Niedra. E. Freivalds. A.
v§0tuļu ceļā pieejami Ļielbritaniļas [Dravnieks, A. Snornleks, LCP
parlmnenta locekļi .im^ ne.skaitāmi prickšsčsīis J. Celms, viceprickš,^-
dttmitu atklātības darbiņleki^u^^ V. Janums, sekretārs P. Greizis,
soa>i. Visiem; Uenx iespējams stāstīt BALK pr-dis A. Stelnhards, Virtem-parmOsu:
likteni, kas noder brīvai ber.cjas-Bādenes apg. latv. Ivonuteias
paaaiilei par brīdinājumu. pr-dis V. Skaistlauks, Dānijas lal-
TrinKias ktvieši nav vien^ pārstāvis A. Āboliņš. Baltijas
Metenis i r iietuviošiem, Igauņiem un tautu sicv. pad. vicepriekšsēde T.
daudzu, citu tautu pi'edorī^ajiem. Erdmane, Lr^P loc. H. Vītols u n r XP
K M s A S V pilsonis kādā: savā, vēstu- loc. V. Mateuss. LCK atzina, ka turn-lē;
rak|:ta/ ,.Es ; sarakstos a^^^^ LCK sēdēs bez LCK locekļiom
:dienvldslavii>U3trijā, kas nevar at- iin LCP prezidija locekļiem varos
griezties savā dzimtenē to pašu Ie- piedalīties tikai tās ix?rsonas, ko LCK
raesludēļ kā latvieši: Viņš ir jūsu prezidijs aicinās. Personām,' kas sē-brCilis.
jo. arī viņš no^^^^ vēlas kaut ko ziņot vai ierosināt,
mu^/--; Amerikāņa:viedoklis-neap- iepn jāsazinās ar LCK prezidiju'
iaubāmi parci7.s.. Bet. vai mēs,vāt-| i B
kiati ; nmājot, uzskatām: pat visus
trimdā
viesnīcu darbinie
NYT, NYHT. BR
18. maijā latviešu teātra
ka solistu koncerts -:kurā; piedalījās
Ann^al Vītola, :Kseņ^
Ernests -Maršaus.'.Ķoncērta ^ ^^t^^^
dzirdēt ajām.; dziesmārn. bi ja- arī:; dļvī
pirmatskaj}0jumi'^.---; H.;^^^
dziesmas .,Pusriakts • sirds" • un:,Sirds
vin saule * *, kuras;: dzied aj a E. Mar-šaus,:
' 19.:;maijā • • Lībekas: latviešu
teātris :• izrādīja ; Blauiriaņa: ',.Ūgunī''.
20. /.maija pēcpusdienā; lībekieši-viens;;
otraņi :nevaiGāja: ,IKo; daLiīsi
šovakar?.'*,. bet .teičā /. ,,XJz .redzēšanos
vakarā!" •:Jo. kas; gān nevēlējās: būt
par/daĻlībnieku; latviešu siinfoniškās
mūzikas koncertā?!'^ Prograrpmā
|H-of; .Vītolā syī.^
jaūndarbi, ;kas ilgi jau gaidījuši; šo.
brīdi -~/Jāj)a Ķalnīņa/T; si^
koncerts vijolei fis-mollā/unH: /Pavasara
ļIdille";l;Brīdl,ķ^d l: kalniņš-,
savāmelnajā frakā kāpa ; uz
paaugstinājuma im;niajestātiski/ pacēla
diriģenta m i i , tikpat;lieliski,:un
majestāti^i; jutās a^
klausītājs tālākā zāles sitūrltī;, Var
.f:'::Vijoin:e-^;.:^
vigiem-aadienv-•
^once;rtu;:k,v^^'':
iepni ausšui^:.lnl-.
cēla simtieip. latviešu / klausītāiy "xe
: vienas ;acīS;vien: l:>ija: asaras, uiv bij.
••maz-: j;ātie,: ka" -;aplausi;,^ ::pēc::' • \'i^vIJ^^ •
koncerta:: pirmās:' dalās ; ncbvia
neiņtēliģeiices, bet liēl'a;.:;aiz'
j uma' izpaud ums.; .
Taču,' bez : strīdiņļem; nepaiiti.a
šis--.vakars. 'Noklausījos.; ķaŗši;i^
bates::-- trīs: māksi
Slngera šujammašīnu finnas meža darbos KVebekas provincē, Kanāda,
kopš marta strādāja 35 no Eiropas izceļojuši DP, to vidū seši latvieši.
Kopš 10. maija minētās firmas meža darbos vairs nestrādā neviens
DP. iMe visi ar darba ministrijas atbalstu mainījuši darba vietu,
pie kam visi latvieši tagad strādā niķeļa raktuvēs Ontarlo province, saņemot
divas reizes augstāku atalgojumu nn dzīvojot daudz labākos ap-tikai
stipri silti*, kādēļ strādājam
Kreklos!. Galva mums ir .Impregnētas
pajKJs: aizsargcepures, kājās zā-
Par apstākļiem, kas šīs pārmaiņas
padarija nepieciešamas un iespēja-mas.
kāds tautietis mums raksta: :
„Ķaut gan Jau pažā:, sākumā
firma mums apsolīja lielā mērā
uzlabot dzīves apstākļus; mūsu
meža: nometnē, atļaut mums
maijā avansēties darbā un Uzlabot
pcža darbiem neparasti;: zemo Izpeļņu
—' 48 centi stundā; tomēr neviens
solījums netika pildīts. Radās
arī di tas domstarpības. Kad par to
sūdzējāmies: darbu vadībai, mums
beigās piedraudēja; ar atpakaļ sūtīšanu
uz Vāciju Firmai mūsu darbs
neatmalcsājoties ,.un visapkārt esot
pietiekami daudz Kanādas francūžu,
labprāt strādāšot tādos apstākļos
par tādu algu. īstenībā gan
kas
un
esošos sus par saviem
liem^^^ ja tas jau sen izgudrots.
ljkteJ:ii.;picmirsti.. ka:trimdas, jēgu sērkociņu, ļ>ēc kāda Ķīnas filo-sastāda
grams /buteršmaļca
Visām trimdas orcani
zofa , vārdiem, labāk jāaizdedzina
zacijam,: v i - | maza uguns, nekā mūžīgi jāsūdzas
šām biedrībām un komitejām/ir ti par tumsu". Maza uguns.spēj uzkvē-divi
uzdevumi, kas abi vienādi svarī-ļ lot arī par spožu liesmu
jiirtipeties,. gādāt luī rīkoties: kā^^^k Ivlūsu .rokās ir daudzas iespējas:
^ ' , k a vairāk un kā ātrāk palīdzēt Tās ir varb-t sīkākas nekā mun\s tas
daudzi francūži atstāja darbu tieŠi
zemā atalgojuma dēļ. Arī 10 mēnešu
līguma saturs nesaskanēja ar
agrākajiem solījumiem, kādēļ bijām
atteikušies to pagaidām parakstīt un
gribējām sūtīt vēstuli darba ministrijai.
, '
i Bet tad nometnē no Otavas ieradās
darba ministrijas pārstāvis inspekcijā.
Viņš izteicās^ ka, dodot šai
firmai: atļauju ievest..DP strādniekus,
ja^u kaut ko līdzīgu paredzējis.
Apmeklējuma rezultāts bija tāds, ka
15i DP ar • mini.strijas gādību aiz-braiļca
būvdarbos uz Belevlllu, On-tario
provincē. 19 uz niķeļa raktuvēm
turpat, bet viens dabūja pat
ļatļauju strādāt savā specialitātē kāda
Montreālas finnā, no kuras tam
bija rakstīts darba piedāvājums.
Normāli gan iebraucējiem esot
jāstrādā 10 mēneši - salīgtajā darba
vjctā, bet ar darba ministrijās atļauju
sevišķos apstākļos, kā mūsu
gadījiumā, tā ai1 individuālos gadījumos
esot tomēr iespējama arī darba
vietas maiņa. Kaut gan Singera
firma beigās daļai no mums piedāvāja
darbu ar uzlabotiem noteikumiem,
neviens tomēr nevēlējās patikt,
tānat noraidījām tuvējās Thur-so
finieru fabrikas direktora darba
piedntv'ājumu par 56 centiem stundā,
jo Belbvillā piesolītā alga bija
75-—80 centu, bet niķeļa raktuvēs
jau sākumā vidēji 98 centi Darba
ministrijas pārstāvis 22. nometni atzina
vispār pai' apdzfvešanai neple-mēroļtu
un slēdza.
'Visi seši latvieši izturējām „Inter--
natlonal Nickel Companv" ļoti
stingro veselības pārbaudi un esam:
pieņemti pazemes darbam firmas
reiķtuvēs I^vakā.' Prasības ir: vismaz
150 mārciņu svars, laba redze,
dzirdē, plaušas un citādi laba veselība.-
Kan(ļl:dātus, kas gluži neatbilst
šīm prasībām, saista virszemes darbos,
bet ļ ar lielākiem plaušu apkaļ-ķojumiem
. darbā 'nemaz nepieņem.
Tādēļ kļūmī.crā stāvokli nonāca kāds
mūsu grapas lietuvietis.
Levakja i^r maza pilsētiņa, bet raktuves.
modernas un darba drošības
iziiiā ieguvušas labu slavu. 1800 pē-
. stāvos
baki ar tērauda csnem .-pirkstu
VĪS
'iS-us;-;i-i^,-/;
ka ja; pārliecībā. .,S,iiT\f on i jkonc^^rģ ^
protams," teīĢa otrs., vēl lāgā neatta-'
pies: no helā pārdzīvojuma.•:bet trešais
aicināja: ^Pagaidiet mōrbek
šus!" '••••i^'-^
,.Mērbekas teātris!" čaloja visa Li-beka
21. maijā, un- tāpēc cīņas p.ar
ieejas/kartēm. Vilhelma Tclla' izi^ādei
nebija nekādas vieglās.: Teātra liela
ja kulbā un skatuves aizl<ulises at-kal
citas rūpes un bēdas — 0. LTr. ;
šteinam temperatūra (40''), ūn,J§nis :
Sabērts tilvko var parunāt. Uu to-mēr,
noliktajā; laikā vērās sarkanais
skatuves priekškars.
Bagātas dienas, kurās Lībekas lat-vieši;
apliecinājuši, ko. tie var/Tkvie-nam,
kas sarīkojumos bija skatījies
un klausījies abām acīm un ailšlnv,'
bija jāatzīst patiesi, kultūra ir
smaga lieta, bet ~ kas tas par pa.
cilātāju spēku un vieglumu, ko ši;
kultūras smagmē dod!
•/,;::::-/••..:•••;:••//..:• I l x e
2?
I
' i
^ ^ ^ ^
vasara. J ? f ^ .w
sna
Mm
jādzī
mani.
asu
aizsargāšanai. Apgaismošanai pie cepures
spuldzes, ar pie jostas nēsājamu
akumulatoru. Ar kapļiem pie
cepures-spuldzes, ar pie: jostas nēsājamu
akumulatoru. Ar kapļiem nav
jārīkojas, jo, niķeļa rūdu spridzina.
Pēc darba pieejamas dušas, tāpat'
dušas un - labas māzgātuves ir.strādr
nieku mājās, kur dzīvojam pa divi
vienā istabā. Uzturs ir labs un ar.
lielāku dažādību nekā pie Singera
mežā. Uz maiņu līdzi ņemamo azaidu
var izvēlēties pēc kartes; piemēram,
vaķar darbā apēdu 8 šķēles
maizes ar lasi un desu, gabalu kūkas,
2 ābolus un - izdzēru apmēram
litra piena. Pārtiku nēsājam līdzi
īpašās metalla lādītēs, kur ir arī
termosa pudele.
Sie ir pirmo dienu iesftidi, bet
liekas, ka darba, atalgojuma, pārtikas
un visu pārējo dzīves apstākļu
ziņā varēsim būt pavisam apmierināti.
Arī apkārtne še ļoti skaista
mežaini pakalni, krāčainas upes un
šur tur pa ezeram. Ierodoties raktuvēs
pirmo reizi, ievērojām pie. ieejas
lielu rindu modemu automobiļu un
spriedām, ka nezin vai te nebūs di-^
rektoru vairāk nekā strādnieku. Bet
vēlāk izrādījās, ka tās ir strādnieku
mašīnas, kas tajās brauc uz darbu,
darīšanās, uz zveju un izpriecām."
^ Falingbosteles emigrācijas centrā
galīgi nolaistajās, telpās, latvieši,
igauņi: un viietuvieši izbūvējuši/:un^
iekārtojuši glītu klubu. Tā atklā.^a-,:
na ,: notika ; 17. ma i .jā,:- ļ)ied;ilotie5
kuplai baltiešu emigrantu .saiii^ei;
Latviešus:/: reprezentējadziedonis
Geistauts; flautists Grants un pia-niste
Ramiņa.
Noorganizēta: art: baltiešu kom!-;
teja. • .I>atviešūs . pārstāv skol.
Kreišmanis. Viņš jau iekārtojis latviešu
tautskolu, biļ^liotcku. lasām- :
galdu un daudz" darījis pie skolas un
kluba iekārtošanas, ::
Pirms ^dažām dienām Faiinabostcli
atstāja .400 :DP. kas dodas u/. K a - ,
nādu/; 200 no aizbraucējiem saistījušies
darbā pie Kanādas firmām par ;
būvstrādnieklem un zeltrāčiem. Aizbraucēju
vidū bija vairāki latvifeu
Inteliģences • pārstāvji: — ; Jel skavas: ^
apgabaltiesas loceklis A. Ozoliņš; ļni
Zaķis, agr. Lauks uc.
: | £ g * i
.,,,!,.„, neievērodams
Bet
,vžka kuraras- lliirraa.
:::vato nev5rt§ ipētļļ pat<
uma,: bet] gan. pe
skaita. Si- le-
• /
.!iim.n^an:tad ma
mm nedēļas algu.
«iM^cirļļni; ir
;:/.ckaa;spuldzīte5i,; kk^ass:^ ^
• A saņem'-strāvi, .
: dls ierobežotājs, ;kas
/ to pasargā. Minsterā,
. mmo'm : vienu , , m L
: •lautsaimnlecīha, klda iieļ
;.:tqa persona, no ŗļfiums
: ķos, panniņas, šķīvjus,
citas skanošas un "^^'^
So darījumu arī
Nometņu
dzīve
trimdas latviešiem un kā darboties
mūsu ļlautas:tiesību tagūšanai.. Citu
uzdevumu trimdas organizacijām nav
un tās jāvērtē vienīgi no šo uzde-vuniu
sekmīgas, pildīšanas. Formālas
dabas jautājumi trimdas uzdevumos
patiktos, bet šīs
.iāi2dioto. Soit ir
iespējas latviešu
speciālistiem, kas
sīkās iespējas ^ir
darba lauks un
intelieento arodu
oēc statistikas zi-nav
svarīg^. Nav jācenias izgudroti katram tautietiicL
ņām dodot latviešu trimdinieku vairākumu,
šeit darbs pārstāvjiem un
L R.
du dziļās raktuves . iedalītas
ik pa 100 pēdu Pirmajā dienā strādāju
mos.
pl. 8
nās
13: stāvā.
Darbs norit
-16 ijn 17-
1300- pēdu zem ze-divās.
maiņās,no
1, pie kam tās mai-ik
nedēļu AtalgojuiTLs iesācējiem
ir 96.5 resp. 99.5 centi pai'
stundu. Ar ātro liftu dodoties dzi-ļUiTJiā,
sāk'uniā vienīgi jūt spiedienu
ausīs. • Gaiss sachtās ir labs, dažās
NEIETIŅGA plosās vēdera tīfs, radot
lielu satraukumu latviešu no
metnē, jo arī tur ir pirmie saslimšanas
gadījumi. Tīfa sērga Neietin-gu
piemeklēja arī 1940. un 1947. gadā.
Sērga strauji vēršas plašumā.
Līdz šīs nedēļas; sākumam pilsētā
bija reģistrēti 75 saslimušie. Pēc
ārstu atzinumiem tīfa baciļi ir kādā
mazā atklātā netīra ūdens kanālītī,
gar kura malu latviešiem iekārtot
ģimenes dārziņi. Tos aplaista ar ka-nālīša
ūdeni, bet dārzeņus tautieši
lieto trūcīgā uztura papildināšanai
Tīfa izplatīšanos nometnē velc'n
arī citi apstākļi: kurināmā trūkuma
dēļ nav pietiekami novārīta • ūdens
uri arī pienu sadala nevārītu Var
sagaidīt, ka pilsētiņu un nometn
izslēgs no satiksmes ar ārieni.
LATVIEŠU juristu sanāksme notiks
10. un 11. jūlijā Ēslingenā. Pie-telšanās
līdz 5. jūlijam, iemaksājot
RM. 50.—, mag. iur \T. Tēraudam
(14a) Esslingen/Neckar. Pfaffstr. 5-3
7VŅGĻU joslas latviešu juristu sa
nālcsmē 7. jūnijā Grēvenē paredzēts:
pieņemt Latviešu juristu apvienības
statūtus.
FRiVNKU novada latviešu no-,
met-ņu apvienība regulāri pārspriež
sava novada nometņu dzīve.^ nepieciešamības.
Sajās dienās Fišbaclīā.
notika jau apvienības 70. sēde,
LATVIEŠU arodskolu Dānijā pirmajā
, izJl a i du m ā b e īd z a 11 ab :s 01 v e n t i,
kaut mācības sāka 33. Nākamais
mācības gads sāksies' 2. augustā-.
Latviešu ; ģinmaziju Dānijā šogad
beidza 30 skolnieki.
UE51 II LE5
REDAKCIJAI
G r a u d i ņ š ^ Kcmptonē
MEDAĻAS OT^.A PUSE
Vācu presē bieži' lasāmi uzbrukumi
ārzemniekiem par krimincālitāli.
Bet kā tad ir ar vāciešiem.pašiem?
No šī gada janvāra tajos pa.^os
vācu laikrakstos varam lasīt ziņu,
ka Slēzvigas' un Holštciiias apgabalā
triju mēnešu laikā notikušas 20^000^
zādzības, no kurām 5.000 bijušas ielaušanās.'
Kriminālpolicija ^sol
gandrīz nespējīga uzrakstīt ķatni
dienu ienākošo pieteikumu protokolus,
kur nu vēl visiem šicrn gadījumiem
izsekot. Ja kriminālitatc šādā
veidā turpināšot pastiprināties,:
tad tiesu skaitu Vācijā vajadzēšot
desmitkārSot.
Citur la.sām, ka, beidzoties pag.
gada „Rudens nedēļai" Lindavā, atklājies,
ka svētku ballē nedēļas laikā
viesi „paņēmuši līdz" 1813 saldējumu'
karotes, \m vīna glāzes,
400 šņabja glāzītes, 200 kokteiļa glāzes,
400 kafijas krūzītes, 54 apakšta-,
sītes, 500 saldējumu trauciņus, W
alus kausus, 39 vīna kausus, 70
ēdamkarotes, 38 dakšiņas un 18 nažus,
pie " kam par pēdējiem trim
priekšmetiem bijusi jāmaksā krietna
drošības nauda . . . „Badische IH^"
strlerte - Zeltung" nesen vēstīja, ka,
izdarot aptauju kādā skolā,/no-skaidrojies,
ka tanī nav audiekņj^
kas nebūtu atzinies, ka savā W
mūžā nebūtu jau kaut ko zadzis .>•/
Pēc vācu avīžu ziņām krimin?-;;
noziedznieki ir arī' daudzi ieredi^^-
Oijas stacijas priekšnieks Bavānja ;
.,paņēmis" sev vairākus dučus par-
.sūtāmo paku. Daudzi dzelzceļnieia
pieķerti paku apzagšanā un nozagsa-
3
na. Memingenā nesen iztiesāta pra-^^
va, kur uz apsūdzēto sola sēdējusi
vai visa Illcrtīsenas policija, ieskai
tot virskomisāru un 5 uzraugus, k f
:o; 0 d a 1 i j uš i es meln ti rdzn: ecības aie-rās!
Visi šie ierēdni tagad sēžot
tumā, kur tios nogādājuši godr^J
(,,anstāndlgc") p^jlicisti . . .
Tomēr vācieši pa5:tāvī^i. brēc P^'
ārzemnieku zagļiem 'on l^i'^P'^"'^^^ļ.t^!l
Lai šie ārzemnieki 'labāk -'^[f-^ v
kaut ko mācīties no vācu mor^^i^^^
jo kā redzams, rnorāli:skā vide. kuf
viņiem jādūvo; ir ārkārtlg'^ bistaisa.
ō'j .uanjuiiiu ttii lie^Sltli
Protams, jsl gadās; ;jizyilkļ
.?.abas laimestu, tas viss
' Fioderēt Hosteļos'' turp
ciivo Eiropas brīvprātīļ
•' h vairākums,- paŗiltra-'
^als un privāti tie •n(
(i vajadzīgs kādai-;r
rdi iavētas siļķes! uzt
kjienas receptes, 1,1 : ^
Ļoti daudz telpa^'man:
n mans ziemas i ml
btni padilis, bet'ltomē
v51 pāris gadus izturētu
salu. Bez šāda apģ
var pavisam viegliļ izt
lem tādu ari vispārina
i fVldusanglijā-temperā
zemāk parļ-^ m
k ^ ^ dažam dieriām
^ ļ % i pietiek.ar rudens
/ ^fesuļoti vēlams'lietu
' «;enas svārstās starp 3
^J?;- Šinī sakarībā esi
^ . ^ti^ārt)t, ka An
^^eļus kal
S ""/^ kārnām
.^^Pf nepieciešami ķā
"KSNA NAV VĒL
man J
*?i ulr Gādāja'
/.Klāta HrSl i^arļ
;-;•:> te^'^gātos:
f\ «e8aT;\*tts Vēl t il
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 29, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-05-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480529 |
Description
| Title | 1948-05-29-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
I i
I*
mi..
jmm--
ļ .;' '> -S"" ' S ''v ••
I
i
, •'•4. •
^l'liii II:
1^
. 4 ' 'ž- H"
Nr/ 41; (14^). 1948i g: 29.:jnarj
Ar «utora 'paraitstu vai iniciāļiem
rakstītajos rakstos izteiktās domas
kalrfi :Zlj)ā redakctjas: domas
pa-nav
AUSTRĀLIJAS UN AUSTRU AStALDĪBU PASKAIDRO JUMI PAR DP
Kāds frantu-mākslinieks; kafejnic^^^
:reiz' izlasi]Is lanvk^ta.:;viršrakstii:
•p&iŗ':grūtiem- laikiem ;un: s^^^
atsaucis pasuti ņāto:, otro; pudeli vīna,
;noiādidaras, ka ^rūtos laikoi? to ne-'
var atļauties.. Ktiteinīčas ..H>ašniek3,
.nobažījies ,'par :^rCiliom laikiem, at-
Baucls sievas jaunā zīda tērpa pasū-
> ,,The:;New York Times*'. 10^ maijā
ziņoja no: KanbēraSv. ka A^^^^
valdība ieteikusi baltie;biem/ kas- par-,
vesti ;(iz. Austrāliju: TRO programmās
•kārtībā, :ignorēt :padomjU: ;:sūtriic<:ī-^
bas-aicinājumu • ļ i d zL re-':
. ģi sir ēt i es : - par pa d 6m j u pilsoņ ie m.
• Paziņots: arī-, -ka; Āustrāliia : neatzint
Igaunijas; Lalvijaš un Lietuvas-ie-kļaui^
aņu: Padomju^ Savienībā;:
'.tināiumu. Drēbnieks savukārt atsau-,,: A r i : Aust,r i.j as• ' valdībā: vi nfo*r m•ē j-usi
remontus,: būvuz-j^^^^^^^^-V^^^
Austniarķa tiem nav pienākums.re-
Gis: dārbnieas i
ņēmējs nosūtīja gleznotājam, vēstuli,
ka atsauc savas, poiirejas pasūtinā-^;
jumu^. .Kad mākslinieks .otrreiz ie-
.. griezies kafejnīcā un paņēmis tn ;Pā-
' Su laikrakstu, tikai tad viņi pamani-, ^ .. . .
iis, ka laikraksta numurs ir-divi gadi ^^^^^^^^^
^istrēties; padoiTiju; iestādēs un k:ā
Padomju; Savienībai ;nav; tiesībaj^
spiest tos Tepatrieties,: jo Austrijas
valdība, /viņus: meuzsk^Ua- par '..pavecs.
Ivīdzīgā
ief;ligusi ..visa
u apli lielā: mērā
mūsu 'trimdas' dzīve.:
Mos dzirdaiņ, lasām un ari pa^i arvien:
atkārtbjatn,-ka .dzīvojam. „j^rū-tos
laikos". Protams, ka t r i m d a s , . . , _^ ^ ^ . , ^, ^
džive visādā nnā- Ir ļoti: grūta, to \m<^^ ^^Tf /^"^
neridliedz neviens i ^ ^
to : paskāidrojūsi.: pēc taiņ,: kad
domju iestādes Aiistri jā paziņoja visiem
turienes baltiešiem reģistrēties
padomju repatriācijas komisijās.:
iPēc -.Nev/ /Vork Herald;:Triblme''
ziņām, Beļ ģij^is::.IRO" pārstāvis^. . U ^
DA2AS PIEŽI^II^ PAR^^^^^^^Ķ
d i i , : valsts .rūpniecības komisārs^M
vards;. Korsi .paredz,; ka poc: likuma
p'leņenīšanas pastiprināts :begļu^ id-plūviuH'is
-.sākšoties;: pēc . se:pte:mb'{'a.;
,. ;:VaIsls.: ;dzīvokļu ^komisarsi'H.^ Stič.-
meņs;• 'komitejas';pirmajā .• sēdē :; 19.-
m a i jā a i ā dl 1 isj; k būs ģrut i ^ atra st
dzīvok ļus;.11 k:; 1 ielam' imisraņtu ška i^
tam .f- 10G,D6O vienā gadā-^ — un izteica
; cerības!. k a; .daiidzieiņ šeit; būs
radi,;: bet- citus '; picņeips"" labvēlīgi
:noskaņbti- pilsoņi..; :Sim; rnerlcim; viņš
ierosināšot: kampaņu, / visu ;. ;ASy
niērbgā;. Sociāla • apgādība ;'b\js;. reliģisku
organizāciju ."rokāSv;-,,Ņational
ēatholic\ :.; • ī^esettlement: :' Čouncir*
pri ekš sēd i s E. S v;a nst r ē ms ziņ 0 ja,; k ā
55i':V bē^lU ir kato
Kamēr pasaule,; joprojām. ;^m^
un s\'ērā notikumus polītiskos .laukos,
kultūras ;nedēļa Lībekā. ritēja
savū .gaitu, būdama miera un jaunu
centienu: oāze lah'iešu garām: ;
ari apg
Jāni v;Ķalēju,
atkal -spēlēja vi
ar orķestri, g
ķa līdz
pēc
25"/o protestanti
|un..2Mo^^židi:" '. X,/-yry^^^^^
ž; Valsts: lauksāininiecības:; komisārs
.Du Morids teica, - ka: • Ņujo'ri-tas- stata
ļlii nner i v ēl ot ies • pi eņem t Hi>l ā ska i t ā
.lauksaimniecības.-arodu pratējus:; .Ir
pieprasījumi; arī;pēc ;mājsaimnieci-bas'-
darbiniecēm .: un restorānu : uti
strīdētief;.. Bet ir arī; tādas „ ģ r ū t L - , dijas. So; plānu: jau sākts iedzīvināt
bas". kas'lielā mērā ir tikai iedomasi^^l^^l^» ^^^^
Trimda^^ Vadītājas organizācijas saņemšot- ziedojumu ^ vākžanas^ sa-Vāc"
jā bi rakstus^ la4 vāktii ;lidzek.ļiis^ n\-
dās, nomo
nas
.1 •:;• 5
a: sagrupējūsās:divi daiā-
•iņes. Sadarbības u^sākša-me^
inājumi ilga trīs gadus pēc
s: vienošanās, konstruēšanās,
formalitātes,, ; formas- jautājumi,
iķelsanās, sarunas,, pārstāvji, rezolū-
; cijas,;;vicrH>šanās Paldies Dievam,
ka tagad atkal esam pie vienošanās.
Ja tap,ad burvju apli nepārtrauks,
diem im draugiem; Beļģijas :IR0
pārstāvis: J.:Sņeiders paredz, ka no
ziedojumiem B^ļ^jā vien varēf^pt uzturēt
10.000 befelu - studentus M
|-.g'aduš. •'"•:;:.;:- :'•:•>::;;-•••::. •.'••.:.-;.,:•••• i
. V,New Yoi^: Tirnes"; ;;ziņo: ,,Saģai-ļ^
dot/ ķa kcmij^^ress drīz pieņemas liku-;
mu, kas atvieglos DP imi^rraciju no
tad tas nepārprotami/ liecinās, : ka J^^^^^^, giibefnātora^ Djūij
„ilii eA lj i; e^ . vīri" iur.; ;' a..4ts;,v,,c>s5ji;nwānj;,u..ini:i,e.;s. nr, . komisiia uzsākusi Drieksdari
trimdIniek iem, j0 reāla iemosla šķelties
tiem nav. Tad komunisti nepie-.|
pūloties būs: sastiiegušisa^u mērķi.
Par to derētu; padomāt :\dsiem,. kas
vietā :un nevietā atsaucas uz īpašu
pienākumu. Tiesības runāt taču ir
katram un tiesības prasīt demakrn^
tlsku principu un solījuniu pildlša-f
nu;a tt i cc' bā uz;Lat v 1 j as 1 ikteņ iem arl
Ir katram latvietim svešumā. To
darīt ir pat katrņ. pionākum.s. ;
Kad dfižāda biedrību atdzīvināšana
draud izvērsties par ļpāšŗnerķi,
a
komisija uzsākusi priekšdarbus:, : lai;
visniaz :;10Vo;,ieceļotāju novietotu:
Ņujorkas štatā/' Komisijas priekšsē-ļkopse
(Turpinājums no 1. ļpp.)
INKOPFa izvietošanas sekcijā apstiprināja
prof. P. Starcu un doc. J.
koid jāsāk..brīnīUe9, vai; arī mednieku p^^^^^^ani, kultūras sekc. V. Ļazdiņu,
.'studentu se-kc. prof. S.yasL]cvskl,t^^^^
lietu; seķc.' zvēr/ adv. .V
un preses sekcijā;A.; Liepu.
\ Pārrunāja arī Latviešu nacionālās
padomes sanaltšanaš Jautājumu. I>Idz
šim; savus delegātus paziņojušas tikai
dažas LJS[Pietilpostošās oŗgani-uri::
mak.s;Ķernieku .. biedrība trimdā
neat:a 1 j nos .da rl)īb 11, tad arī: j ā.i • l u t ā ,
lv u r b i 0d rlī) u; •. ā td /1v i n āj^ana i gals, un
vai' arī; ŠO' nesāks, kustēties burvju
^M. Galu alā katrs trimdinieks
tu^u ir bijis• kādi-eiz Icādā. biedribā
un ,pat :t.ic; kās .nekur.nav ;bijuši, .,ir
bijuši dalībnieki kādā; slimo kasē. Pa I ^^djas, jo ne visam trimdā no-
Uilkam šķiet, ka: notiek:cīņa ap tic-sībā,
iTV lietot Latvijas Vai", latviešu] ^ ' ī ^ ^ s ,vLNP jūnijā varēs sanākt,
vārdu w'gāņlzācijasnosaiikumā.: • Pieteikušās arī vairākas jaunas or-
Burvju aplis ir; arī nevarība, kpL^ kas vēlas savus pārstāv-bioiLi
algādina- Latviešus n e i i z k h i i i - i ^ ^ L ^ sastāvā,
sot,: jo rīcības- iespējas ierobež Britu joslā' dart>u vēlas atjaunot
tāfi savukārt iērobežotas^tāpoc, ka tur ^slē^t^iis Latvijas sarkanais
Irttkst līdzekļu utt;-^^;^^.^^ : : : : ; krusts. LCK nostājas prctto, kamēr
I^tehnrā nemaz tik bēcngi nav, Sa-ļ neskaidrotas LSK darbības ie-
Itidnot tagadni ar tiem iaikicm. kad spējas un pamati. Piešķīra vien-
Mietu: ņiinistrs Melerbvics klauvēja reizēja pabalstu — RM 1500,
pk» val.*^wln.i durvīm, pieteikdams ~" Vircburf^as latviešu operai imno-loaroiE
t^tl kādam zināmo^^^L^^ iemaksāt prof. J. Vītola piemi-vārdw/
tagad rīcības Icsspējaiv^^^^ ^^^^^^ 1000.— Papildināja
Jsdevīg(l!kas. VisplnrLs ne^^^^^A^^ par jaunatnes audzinā-
MelbrHaniJn rniv norakstljii^asneat- L^*^J^^ padomēm, nosakot, ka centrā-
Lat?v(jas valsti .zaudējumos.^^^ ^ apgabalu un nometņu jaunat-varbūt
patlabtm gan^^^^ p^^^ audzināšanas padomēs i e i e t pa
doudz neko ned^^^^^ pārstāvim arī no Daugavas Vana-feme^
lid mēs, kā: Latvijas pilsbņ^^^^^ maz:i}ulkiem. Veikti priekš-alteiktos
no pienāku^ darbi DP tiesību sakopojuma izstrā-runSt
un prasīt piemērot Latvijai dāšanai. Amcrikāņu ~ joslā aizliegtiis
flteiptautiv^ķ6s 'vēstījumos>n lat\Mešu sabiedriskās tiesas. Pašreiz
tas taisnības principus. Mūsu rīcī- <^^ra visu iespējamo to darbības at-bS
nav rftdiOifonu, iiav ph infor- jaunošanai.
inficijas instrumentii arze^^ Plašo.darba kārtību LCK kopsēdc
I«atvlJBi nebija ari 1918. gadā. Ik- veica 1 dienā. Piedalījās LCK
^Hona latvieša mv ikvienas latvieša priekšsēdis H. Klarks, vicepriekš-cs^
izadjafi rīcībā tomēr^^^^^^a^^^^ A. Trapāns, V. Lambergs, L
^'^j^^^^^ā^^^^^ P^^ ^^CK kanclejas pr-ks J.
I^tlreli ir lētmcM^^ LCK locekļi prof. R. Mar-.
po}«ma veids VMJā. Ir iespēj^^ I. Zubāns, E. Grosben^s, M.
katram sasnieg ar s a v ā m K . Lobe. J. Lavenieks, T..
4^ ASV;deputātus uh 96\g J. Niedra. E. Freivalds. A.
v§0tuļu ceļā pieejami Ļielbritaniļas [Dravnieks, A. Snornleks, LCP
parlmnenta locekļi .im^ ne.skaitāmi prickšsčsīis J. Celms, viceprickš,^-
dttmitu atklātības darbiņleki^u^^ V. Janums, sekretārs P. Greizis,
soa>i. Visiem; Uenx iespējams stāstīt BALK pr-dis A. Stelnhards, Virtem-parmOsu:
likteni, kas noder brīvai ber.cjas-Bādenes apg. latv. Ivonuteias
paaaiilei par brīdinājumu. pr-dis V. Skaistlauks, Dānijas lal-
TrinKias ktvieši nav vien^ pārstāvis A. Āboliņš. Baltijas
Metenis i r iietuviošiem, Igauņiem un tautu sicv. pad. vicepriekšsēde T.
daudzu, citu tautu pi'edorī^ajiem. Erdmane, Lr^P loc. H. Vītols u n r XP
K M s A S V pilsonis kādā: savā, vēstu- loc. V. Mateuss. LCK atzina, ka turn-lē;
rak|:ta/ ,.Es ; sarakstos a^^^^ LCK sēdēs bez LCK locekļiom
:dienvldslavii>U3trijā, kas nevar at- iin LCP prezidija locekļiem varos
griezties savā dzimtenē to pašu Ie- piedalīties tikai tās ix?rsonas, ko LCK
raesludēļ kā latvieši: Viņš ir jūsu prezidijs aicinās. Personām,' kas sē-brCilis.
jo. arī viņš no^^^^ vēlas kaut ko ziņot vai ierosināt,
mu^/--; Amerikāņa:viedoklis-neap- iepn jāsazinās ar LCK prezidiju'
iaubāmi parci7.s.. Bet. vai mēs,vāt-| i B
kiati ; nmājot, uzskatām: pat visus
trimdā
viesnīcu darbinie
NYT, NYHT. BR
18. maijā latviešu teātra
ka solistu koncerts -:kurā; piedalījās
Ann^al Vītola, :Kseņ^
Ernests -Maršaus.'.Ķoncērta ^ ^^t^^^
dzirdēt ajām.; dziesmārn. bi ja- arī:; dļvī
pirmatskaj}0jumi'^.---; H.;^^^
dziesmas .,Pusriakts • sirds" • un:,Sirds
vin saule * *, kuras;: dzied aj a E. Mar-šaus,:
' 19.:;maijā • • Lībekas: latviešu
teātris :• izrādīja ; Blauiriaņa: ',.Ūgunī''.
20. /.maija pēcpusdienā; lībekieši-viens;;
otraņi :nevaiGāja: ,IKo; daLiīsi
šovakar?.'*,. bet .teičā /. ,,XJz .redzēšanos
vakarā!" •:Jo. kas; gān nevēlējās: būt
par/daĻlībnieku; latviešu siinfoniškās
mūzikas koncertā?!'^ Prograrpmā
|H-of; .Vītolā syī.^
jaūndarbi, ;kas ilgi jau gaidījuši; šo.
brīdi -~/Jāj)a Ķalnīņa/T; si^
koncerts vijolei fis-mollā/unH: /Pavasara
ļIdille";l;Brīdl,ķ^d l: kalniņš-,
savāmelnajā frakā kāpa ; uz
paaugstinājuma im;niajestātiski/ pacēla
diriģenta m i i , tikpat;lieliski,:un
majestāti^i; jutās a^
klausītājs tālākā zāles sitūrltī;, Var
.f:'::Vijoin:e-^;.:^
vigiem-aadienv-•
^once;rtu;:k,v^^'':
iepni ausšui^:.lnl-.
cēla simtieip. latviešu / klausītāiy "xe
: vienas ;acīS;vien: l:>ija: asaras, uiv bij.
••maz-: j;ātie,: ka" -;aplausi;,^ ::pēc::' • \'i^vIJ^^ •
koncerta:: pirmās:' dalās ; ncbvia
neiņtēliģeiices, bet liēl'a;.:;aiz'
j uma' izpaud ums.; .
Taču,' bez : strīdiņļem; nepaiiti.a
šis--.vakars. 'Noklausījos.; ķaŗši;i^
bates::-- trīs: māksi
Slngera šujammašīnu finnas meža darbos KVebekas provincē, Kanāda,
kopš marta strādāja 35 no Eiropas izceļojuši DP, to vidū seši latvieši.
Kopš 10. maija minētās firmas meža darbos vairs nestrādā neviens
DP. iMe visi ar darba ministrijas atbalstu mainījuši darba vietu,
pie kam visi latvieši tagad strādā niķeļa raktuvēs Ontarlo province, saņemot
divas reizes augstāku atalgojumu nn dzīvojot daudz labākos ap-tikai
stipri silti*, kādēļ strādājam
Kreklos!. Galva mums ir .Impregnētas
pajKJs: aizsargcepures, kājās zā-
Par apstākļiem, kas šīs pārmaiņas
padarija nepieciešamas un iespēja-mas.
kāds tautietis mums raksta: :
„Ķaut gan Jau pažā:, sākumā
firma mums apsolīja lielā mērā
uzlabot dzīves apstākļus; mūsu
meža: nometnē, atļaut mums
maijā avansēties darbā un Uzlabot
pcža darbiem neparasti;: zemo Izpeļņu
—' 48 centi stundā; tomēr neviens
solījums netika pildīts. Radās
arī di tas domstarpības. Kad par to
sūdzējāmies: darbu vadībai, mums
beigās piedraudēja; ar atpakaļ sūtīšanu
uz Vāciju Firmai mūsu darbs
neatmalcsājoties ,.un visapkārt esot
pietiekami daudz Kanādas francūžu,
labprāt strādāšot tādos apstākļos
par tādu algu. īstenībā gan
kas
un
esošos sus par saviem
liem^^^ ja tas jau sen izgudrots.
ljkteJ:ii.;picmirsti.. ka:trimdas, jēgu sērkociņu, ļ>ēc kāda Ķīnas filo-sastāda
grams /buteršmaļca
Visām trimdas orcani
zofa , vārdiem, labāk jāaizdedzina
zacijam,: v i - | maza uguns, nekā mūžīgi jāsūdzas
šām biedrībām un komitejām/ir ti par tumsu". Maza uguns.spēj uzkvē-divi
uzdevumi, kas abi vienādi svarī-ļ lot arī par spožu liesmu
jiirtipeties,. gādāt luī rīkoties: kā^^^k Ivlūsu .rokās ir daudzas iespējas:
^ ' , k a vairāk un kā ātrāk palīdzēt Tās ir varb-t sīkākas nekā mun\s tas
daudzi francūži atstāja darbu tieŠi
zemā atalgojuma dēļ. Arī 10 mēnešu
līguma saturs nesaskanēja ar
agrākajiem solījumiem, kādēļ bijām
atteikušies to pagaidām parakstīt un
gribējām sūtīt vēstuli darba ministrijai.
, '
i Bet tad nometnē no Otavas ieradās
darba ministrijas pārstāvis inspekcijā.
Viņš izteicās^ ka, dodot šai
firmai: atļauju ievest..DP strādniekus,
ja^u kaut ko līdzīgu paredzējis.
Apmeklējuma rezultāts bija tāds, ka
15i DP ar • mini.strijas gādību aiz-braiļca
būvdarbos uz Belevlllu, On-tario
provincē. 19 uz niķeļa raktuvēm
turpat, bet viens dabūja pat
ļatļauju strādāt savā specialitātē kāda
Montreālas finnā, no kuras tam
bija rakstīts darba piedāvājums.
Normāli gan iebraucējiem esot
jāstrādā 10 mēneši - salīgtajā darba
vjctā, bet ar darba ministrijās atļauju
sevišķos apstākļos, kā mūsu
gadījiumā, tā ai1 individuālos gadījumos
esot tomēr iespējama arī darba
vietas maiņa. Kaut gan Singera
firma beigās daļai no mums piedāvāja
darbu ar uzlabotiem noteikumiem,
neviens tomēr nevēlējās patikt,
tānat noraidījām tuvējās Thur-so
finieru fabrikas direktora darba
piedntv'ājumu par 56 centiem stundā,
jo Belbvillā piesolītā alga bija
75-—80 centu, bet niķeļa raktuvēs
jau sākumā vidēji 98 centi Darba
ministrijas pārstāvis 22. nometni atzina
vispār pai' apdzfvešanai neple-mēroļtu
un slēdza.
'Visi seši latvieši izturējām „Inter--
natlonal Nickel Companv" ļoti
stingro veselības pārbaudi un esam:
pieņemti pazemes darbam firmas
reiķtuvēs I^vakā.' Prasības ir: vismaz
150 mārciņu svars, laba redze,
dzirdē, plaušas un citādi laba veselība.-
Kan(ļl:dātus, kas gluži neatbilst
šīm prasībām, saista virszemes darbos,
bet ļ ar lielākiem plaušu apkaļ-ķojumiem
. darbā 'nemaz nepieņem.
Tādēļ kļūmī.crā stāvokli nonāca kāds
mūsu grapas lietuvietis.
Levakja i^r maza pilsētiņa, bet raktuves.
modernas un darba drošības
iziiiā ieguvušas labu slavu. 1800 pē-
. stāvos
baki ar tērauda csnem .-pirkstu
VĪS
'iS-us;-;i-i^,-/;
ka ja; pārliecībā. .,S,iiT\f on i jkonc^^rģ ^
protams," teīĢa otrs., vēl lāgā neatta-'
pies: no helā pārdzīvojuma.•:bet trešais
aicināja: ^Pagaidiet mōrbek
šus!" '••••i^'-^
,.Mērbekas teātris!" čaloja visa Li-beka
21. maijā, un- tāpēc cīņas p.ar
ieejas/kartēm. Vilhelma Tclla' izi^ādei
nebija nekādas vieglās.: Teātra liela
ja kulbā un skatuves aizl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-29-02
