Bavarijas Latviesu vestnesis, April 27, 1948

              ^^i-VIJA, 1948.
M^S :PIVAS^„VACU VALDĪBA,,
otru telegWnsto« "''tii
laba tumieiri. Tai pS§ u,'^'^ari
stis dap pārvaVs 0^^^^^ ., kas uz.savām joslām r ē & " Pitr- i
5er- Tādēļ natl.h=,„T?^^'^as ,v,Jfa
Izī-ļpē-ļgus
nēļ
>atu bez pasažieru vUciem,
le- bez preču vilcienu „T+?t ^ Pa d-i
pro- līni, veicot visu t!*'"^^^ ar ^
iavie- ceļā, un tās fjafeonu'^jf-polī-
sakara ļ un zinu H^^^S
>s tā; šanai uz raS JT^^^ pt^ ,
O t o niskie un teS^nsff'"^'^*/ ^
laba tumiem. Tai 3^^' :
ap- p ā r v S ^ J « e i ^ -
kas uz savām i n ^ i n^
Ber- Tādel pMlabanTCt'^
par: sus neizttosīes piesniocT^"^'
PU- stāt, ja ļvien ASv7ni. ^'.^ , -
īdo- cijas miHtārie g i S C P
vienotu;un stinSlS^ m^k
Tieši ršinī.jautājumr. ^ ^ nostājā, pašā pēdēTL^'^ M Vilciens: pS'•'^«'«ž. |
OK.^- izpaužas zināma nean^ • to!'
- angļu nostāju, k5^^^^^
^ tams, pārmet neniH-iAi/ sajii, ^
saskaņošanu a r T s t t ^ ^ ļ>
Vā- »Newsweek" šai
ba norāda uz feldm^fli?,^«i- ^
: merpa apciemojumu S^^^ ' dalīšanos ģenerāla -R^K »1 Pie- !'
.«^^ tā dinejā, 1.^ļ£eSfr
« a s satiksmes i e r o b e ž o i i i m i r ; ^ J**-» t
B^bertsons, b^lSS'? I'
^ n devies jautājumu pS^t f
- 2 " kolovska štābā. Arī nlT'^F
lidmašīnu sadursmes ^Z} ^'i!» •
^ - kal^ rīkojies tāS'' ^-1
."f*»;™valstis bijušas L!
^ pārsteigtas, kad Robertsons
^ pieņēmis Sokolovska atbilrt
^es_ lietā, ko Pirms t^^gi^* I
stavji apzīmējuši par izal^P
b ^ a u n ī g u un ap^inojS^gl
radiiumu atbildi pieņemt devis t
vms, kas acīm redzot .vēlējis i™
nties no_ turpmākiem sarežģījuma
.J^ kas varētu novest pie ^IZi.^
^ konnikta.:,^,,Newswel^ vSJ^
t krata lielo b
^ n , Knevi ar trimifu, bet amerife
ā ^^'^ konstatējuši; ka ang.
^ ļi sagadaj'usi krieviem taktisku IG
TT V^'^^S apgrūtina amerikāņu sta.
vokli im padara ticamas jaunas ak- P
^" cijas no krievu puses.
Te izpaužas ne \rien neapmierfe ^
tlba. par':. nepietiekamu sadarbību, I
bet arī skaidrs pārmetums angļieil
par pārāk piekāpīgu nostāju. Tāpat'
amerikāņi pauž neapmierlnātību^ar
ģeii^āia Robertsona 7. aprīļa mi:
^. Diseldorfā, kurā viņš ļoti atklāti, aļ.
kal nesazinājies ar amerikāņu iii
franču kollēgām, atzina, kā Nlm
sašķelšanās esot jāuzņem par noti-
CljaS \jLai.xGi, x.civAci vx*-u.uivm ļ.;ciuoaiis |:
.varot dot krieviem labu propagan- ^
adistisku argumentu novelt vm
i par: Vācijas sašķelšanu uz .rictii'
miem, kā ari ieganstu pastcidzin:-
- tai .vācu valdības radīšanai austr;>
ā mu joslā.. Pēc angļu izlūkošani'jj
. dienesta, ziņām. Padomju Savieni'w ļ;
- jau gatavojot šādas valdības prokb-
- mešanu Berlīnē vai Lcipcigā. T.^i
pašā laikā :„Newsweek" par Londc-
. nā notiekošo sešu valstu konfcrcr
Vācijas jautājumā norada, ka t?.^
plānos ..esot trīsjoslu pagaidu valdī­bas
noorganizēšana līdz 1. septemb­rim.
: Ang^^ pašreizējā
" 'karā" novērotajam no malas .
' redzama • piekāpīgāka, kaut arī an?-
'ļu presē ģenerāla Robertst^na rcai> J;::
zētā politika bija definēta tikai pa: ķ
^apzinātu neprovocēšanas polili;;^i. p
kas-tomēr dibinoties uz ncgrc^a-iv-p
stingru nostāju. Turpretim, smi^' | |
rāko nostāju no visām trim i'ic^-':|r
valstīm līdz šim tiešām paradiiujļ-|,
ASV. To atspoguļo „New "i^%y$_
raM tribune" ievadraksta ^^-ķ
formulētā prasība, lai ASV - |;
nekavējoties, oficiāli un tiK_^e.K. ļ ,
ģiskieik. iespējams, piepi^suu^^-;;,|.:
Padomju Savienības skaidru |>;
mērķu, deklarēšanu Berlīnes
jumā. Attīstība Berlīne ejot
vai nu ^traģiskam, vai ari _?;^^ļ;v|
-^gam'atrisinājumam, kādel "^^.Ķ
panākt pilnīgu skaidrību ta.-;,^
necaurredzamo manevru ^ \ . Ķ
jo. tas dotu vislielākās ī s r ^ ^ .f
stāvokļa: ātru un miermīlību - |^
skaidrošanu. ^.^|:
Padomju iestāžu rīcību B gļ
.nevarot izskaidrot citadi, Ka P |
;::ģinajumu iegūt pilnīgu ^ |
[visiem dzelzceļa, gaisa,
smes, telefona un telcgraIa^^-^Y^ |.
starp Berlīni un r i c t u m i c n | 'g
das tiesības atzītu, tad f^^\v^ Ķ
ka'" amerikāņi, angļi un riai ^^^^
'tu palikt Berlīnē vienīgi ..^,^,,,;.|
la- gūstekņi" un ar Be^' I
šanu. Tāpēc bīstamā ^^^^ i
līnē esot jāpārtrauc jau_^-;;^ p-^^,
'mēr tas vēl iespējams, la^^_ , ķ
York Herald' Tribune ^''•^^r^
ļSĪbu, ka rietumu sabiedio. |
cas'un, citas pozicijas i - ^
I vajadzētu nevis likviaei, ^^^^
spēcīgi apsargāt, bet gau^
pasargāt no traucejui^cn^ ga^^
zinātāju, konvojiem. Pad n'.'^,,^ .^s\.
nībai būtu jādara ' ^ ^ ' ^ ^ ' ^ ' ^^
lav ar mieru ļaut sev pa;; :
tņemt, tiesības
iņieri
;nemt, tiesioas, ^^-^ ,jn ;
nerikāņu karavīru ns:n.i ^
.aljoniem,. ko ASV
alīdzētu . Kremlim le.v-tāvokli.
LATVIA
ī.aivian \e\vspaper
;>..^;.-hcd under E L ' C OM Civil
\ij;\irs Division Authorization
\ur;iber UNDP 196. Publisher
and Ed.itor; Kārlis. Rabācs,
DF' Camp Kieinkotz near
Giinzburg.- Prmter: „Scļiwāb.
Volksblatt" Gunzbji../D., .
Landnti.-Pl. 7, Circulation
Pubļished twkc week
r- i r*
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 32 (137),
Otrdien, 1948. ģ. 27. apriii
Iznāk otrdienās' unļ piekt­dienās.
Izdevējs: BALK
uzdevumā Latviešu preses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildigjvisi redhkiors:
E. aabācs, vlem. A. Liepa,
redaktori: Z. B ā r d a , M,
Culitis, H. Muidenbergi;,
A. Smils. Adrese: i Gi'mz.
burg'Donau, ..Lativtja**. ~
Tālruņi: apg. 84, red. 50,
spiest 92. I
• ,1
0
V
Senāts vēlas, lai puse no ieceļo­tājiem
būtu baltieši
ASV kongresa tautas pārstāvju nama tieslietu komisija ' principā
piekritusi likumprojektam par 200.000 DP ielaišanu Sav, Valstīs nā­košos
2 gados, ziņo „New York Herald Tribune". Galīgā veidā ko­misija
jau pieņēmusi vairāk neka pusi no likumprojekta, pantiem,
pie kam vienošanās panākta taisni par strīdīgajiem jautājuriiiem. Kāds
komisijas loceklis pareģojis, ka likumprojektu formāli pieņems līdz otr­dienai
un tad to nekavējoties nodos kopsapulces apspriešanai. Kongre­sa
republikāņi apsolījuši paātrināt likumprojekta galīgo pieņemšanu.
.^*...V*s.i>.;S-.:v-i>
m Mcm
• Senātā tai pašā laikā sagatavots
likumprojekts par 50.000 DP uzņem­šanu
katrā no nākošajiem 2 gadiem,
bet senāta vadītāji nolēmuši, ka par
to nedebatēs agrāk kā maija vidū.
Senāta likumprojekts ,ne tikai pa­redz
mazāku skaitu, bet paredz arī
dāiidz vairāk papildu noteikiunu DP
uzņemšanai. Starp citu senāta pro-jeictā
paredizēta prasība, lai puse no
ieceļotājiem' būtu Baltijas valstu ie­dzīvotāji,
kiiŗu zemes okupējusi Pa­domju
Savienība, un lai puse no ie­ceļotājiem
būtu lauksaimnieki, ^
Tautas pārstāvju nama tieslietu
konīisija pie. likumprojekta par
200.000 DP ielaišanu 2 gados vieno­jusies
sadalīt vīzas visām DP tautī­bām
proporcionāli viņu skaitam.
Priekšroka dodama 1. laukstrādnie­kiem,
^ārstiem, zobārstiem, slimo ko­pējām,
mājkalpotājām, apģērbu ra­žotājiem
un personām ar izglītības,
^ ā t n e s vai technoloģijas kvalifikā-cijām,
2. ASV pavalstnieku vai l i ­kumīgi
ieceļojušu ārzenmieku asins­radiniekiem
līdz trešai pakāpei, 3.
visiem pārējiem DP
Tālāk komisija nolēmusi, ka iece­ļojušo
DP kvotu ieskaitītu par „pa-rādu"
to valstu kvotām, no >kuŗām
viņi cēlušies. Pēc komisijas lēmu­ma
par DP atzīstams katrs, kas bi­jis
Itālijā vai kādā no trim Vācijas
rietumu joslām jau 1947. g, 21, ap­rīlī
un atit)das' tur vēl tagad, otra
pasaules kai-a laikā cīnījies pret na­cistiem
im nevar vai negrib atgriez­ties
savā dzimtenē aiz bailēm no va­jāšanas.
Šī definīcija, pēc „NYHT"
ziņām, ir dauz liberālāka par to, kas
iekļauta senāta projektā.
Bez. tam komisija nolēmusi, ka ko­munistiem
ieceļošana noliedzama,
apm. 15.000 ārzemniekiem, kas iebē-guši
ASV. kopš otra pasaules kara
sakuma un tagad uzturas tur nele­gāli,
piešķiramas ASV pilsoņu tiesī­bas,
pirms jaunā likuma iedzīvinā­šanas
jānodrošinaias pret tb. lai ie­ceļojušie
DP nekļūtu par nastu sa­biedrībai,
kādēļ štatiem ļāzino, ka
tiem_ ir pietiekamas saimnieciskas
iespējas ieceļotāju novietošanai.
NYHT
m
1
proiesots
Maršals prasīs mi­litāras
garantijas
Rietumeiropas
Pēc tam, kad Panamerilcas konfe­rence
Bogotā vienbalsīgi pieņēma
rezolūciju, kas nosoda komunismu
vin apņēmās to kopīgi apkarot, ASV
ārlietu ministrs Maršals piektdien
paziņoja, ka viņam ārkārtēju ap­stākļu
dēļ jāatstāj konference pirms
tās beigām. Vašingtonas, oficiālās
aprindas atteikušās tuvāk paskaid­rot,
kas tie par ,,ārivārtējiem apstāk-
]ieiiV\ bet ,,Daily Mail" speciālko­respondents
apgalvo, ka Maršals ga­tavojas,
pieprasīt kongresam 'militā­ras.
garantijas Rietumeiropas pak­tam.
Vašingtonā esot radušās bažas,
ka, ja šo lietu nepasteidzināšot,
.^ongress varētu garantijas noraidīt.
Pēc šī laikrak^-^la ziņām garantijas
nozīmētu brīdinājumu Padomju Sa­vienībai,
ka gadījumā, ' ja tā Irānā,
Turcijā. Grieķijā. Itālijā, Skandinā­vijā
vai kādā rietumu valstī račģi-nātii
izdarīt tādu pašu apvērsumu
kā Cochosbvakiiā; tai pretim nostā-t')
s vii^a ASV vara.
H:otv.mu pakta valstu pārstāvji
5a'ikiiš;es pirmā izpildkomitejas sē­de
un n'-^lōmuši turpmāk sapulcēties
kai.ru' nedēlu. Komiteja: drīzumā
vie!i>^>"cs par atsevišķas militāras
Padomju aizsar­dzības
biidžcts
par 50 proc. lie­lāks
nekā 1940.
Padomju Savienlbas„gatavibas"
budžets šogad ir pusotras reizes lie­lāks
nekā 1940. gadā, ka4 karš ar
Vāciju bija nepārprotanii gaidāms,
teikts ziņojumā, ko publicējusi ASV
kongresa • kbrri'isija ān^alstu atbalstī­šanas
jautājumiem. Ziņojumā dekla­rēts
arī, ka Padomju Savienības bru­ņošanās
rūpniecības kapacitāte ta­gad
lielāka nekā priekš iķaŗa.
Komisijas vicepriekšsēclis, atbildē­dams
daudziem jautājumiem par to,
vai tiešām var palaisties u z ziņoju­mā
minētajiem skaitļiem, paskaid­rojis,
ka komisija pamatojusi savu
ziņojmnu ne vien uz oficiālo padom-u
statistiķu ziņām^ bet arī uz tādu
personu liecinājumiem, kas pēdējā
aikā ieradušās no Padoniju Savienī-
Das.
Ziņojumā teil^ts, ka 1940. g. pa­domju
aizsardzības budžeta paredzē­ti
56.700.000.000 rubļu, bet šogad pa­redzēts
izdot 66.100.000.000 rubļu.
Jāievēro, ka 1943. g., par spīti kara lai­ka
grūtībām, Padomju Savienības ce­nas
bija tikai 85,2 proc. no 19,40. g
cenām. Tagad tās vēl zemākas. Ja
tomēr pieņemtu, ka cenas tagad tā­das
pašas kā 1943; g., tad budžet
reālā vērtība būtu par 5i. proc
augstāka nekā 1940. g, budžetam.
Tālāk ziņojumā aizrādīts, ika ,,nav
pamatoti minējumi, it kā Padomju
Savienība tagad nespētu uzsākt pla-šāl^
as militāras operācijas, ja tādas
izrādītos ne5-")ieciešamas". Ogļu pro-du^
ccija Padomju. Savienībā^ • eso
sasniegusi. priekška.ra līmeni 1947.
gadā, naftas produkcija 'joprojām
esot tālu zem priekškara līmeņa.
ii
Sestdien, 24. aprīlī plk. 4 pēcpus­dienā
Lībekā latviešu slimnīcā 84
gadu vecumā miris komDonistspro-
'esors Jāzeps Vītols. Vina ar.bodī-šana
paredzēta Lībekā'4'. maijā. V i ­siem,
kas vēlas piedalīties aiz:^ājēia
izvadīšanā,: steidzami tas jāpaziņo
Rudzītim Lībekā, I\'^arli ielā 88.' :
P_rof. Vītols jau vairāk kā gadu
jutās savārdzis, im kopš pārcelšanās
no Detmolas uz Lībeku uzturējās
turienes latviešu slimnīcā. Par splt
vājumam, līdz pat pēdējām dienām
viņš sekoja latviešu kultūras dzīvei,:
vēl rakstīja un kārtoja savas kom­pozīcijas.
Kā pēdējā pateicība, ko
latviešu uRiziķi sagādāja savam lie­lajam
skaņdarim un audzinātājam,
bija komp. Freimaņa un dziedo-:
nes Elvīras Aronos Vītola darbiem
veltīto neseno koncertu turneja pa
visu Rietumvāc'ju. S'o koncertu Lī­bekā
noklausījās arī sirmais kompo­nists.
Prot Vītola nekrologu sniedzam^
Ipp.
komisi i z vc i d :'š anu a izsa r dzīb a s
P" - ^ b 10 p. vj a p s p r i e š a n a i.
^••••\y.ft atklāts 13 valstu sociālde-r
i u V r \ K u kongress Eiropas politiska^
ap\"e.^. v;anai. Lords Halifakss pazi-ka
dr;7,umā sāks darboties E i -
ropr,s •:.rL'testantu, katoļu, kristīgo
denv.',::-atu un sociālistu apvienība
a; -pvienot Eiropu uz kristie-
^;''< '\rinanem. Paneiropas kustības
-V.ājs Kudenhove—Kalcxgi Ņu-j^^
l'^"! pazmojis, ka nodibinājusies
S''^\\kānu komiteja Eiropas valstu
apvienošanai. .
0
UN ieceļ trīs valstu komisiju
Palestinai ^
ANGUJA UN PADOMJU SAVIENĪBA GROZA LĪDZŠINĒJO
VIEDOKLI V
Pēc tam, kad Ziemeļpalestīnā notikušas līdz §im lielākiīs: žīdu un
arābu kaujas un Haganah praktiski ieņēmusi lielāko Paleļstiīaas os­tas
pilsētu Ilaifu, UN Drošības padome piektdienas vakarā ar i balsīm,
3 atturoties, piekritusi amerikāņu priekšlikiunam dibināt trīs i'idstu ko­misiju
pamiera nodrošināšanai Palestīnā. Komisiju vadīs Asy, Fran­cijas
un Beļģijas konsuli Jeruzalemē, un tai pēc iespējas drīz, grib pa­kārtot
no amerikāņiem, angļiem un frančiem veidotu policijj^si spēku,
kas vēlāk darbotos paredzētās 1.IN mandāta komisajas uzdevumā.* Pēc pa­gaidām
neoficiālām ziņām, savu nostāju grozījusi arī Anglijas valdība,
kas it kā n(.lēmusi tomēr piedalīties Palestīnas mandāta pārvaldīšanā,
bet pirmdien BBC ziņoja, ka arī Padomju Savienība pickāpļikicš un
Gromiko izraudzījis savu padomnieku Carapkinu> par padomjil pārstāvi
fiduciārā komisijā, ko Padomju Savierftba līdz širīi boikotēja.
Kauja Haifā sākās ceturtdienas
naktī pēc tam, kad angļu karaspēks
bija izvākts no ostas kvartāla. Uz­brukumā,
kas ilga visu nakti, Haga­nah
ieņēma visas svarīgākās vietas
pilsētā, valdības ēkas, dzelzceļa sta­ciju
uc. Arābi, kuru skaitu vērtē
dažādi — no 20 līdz 40.000 — aizbē­ga
laiviņās pāri Haifas līcim, vai au­tomobiļos
pāri tuvējai Libanonas ro­bežai.
Piektdienas rītā arābi lūdza,
pamieru un pieprasīja ang]u vidu-tājību
sarunām, bet pēc divām kon­ferencēm,
kurās piedalījās arī am^ļu
pārstāvji, arābi tomēr paziņoja, ka
žīdu prasības nav pieņemanias. Zīdi
pieprasījuši,' lai arābi Haifā mi tās
apkārtnē atdod visus ieročus, lai pa­dodas
visi arābu un ārzemnieku ka­ravīri,
kuļTis nekavējoties deportēs,
lai izdod visus bijušos nacistus, kas
cīnās arābu pusē,' lai visas ,privāt-personas,
atgriežas darbā, la\ arābi
atzītu žīdu policijas rīkojumus par
saistigiem.
Ang]u laikraksts ,.Daily Herald"
ziņo, ka Haifas kaujā žīdi sagū.stl-juši
bijušo SS pulkvedi Kārli Eichc-navu,
kas esot apmācījis arābu ka­rotājus
un piederējis pie kādas Zie-
^•meļpalestlnas arābu armijas ģcne^
rālštāba.
Amerikāņu laikraksti atzīst Haifas
kauju ne vien jvar lielāko, bet arī
par svarīgāko,fMvas līdz šim |Palesti-nā
notikusi. li'aļfa ir syarīii';ākā 'vs(a
Vidējos austmuK^s Irnl^ļ^i naftas
vadu gals. liels rūpniecjbasļ \m naf­tas
rafinēšanas centrs ila /.idi ]>ār-valda-
Haifu, viņi praktiski v
trolēt visu Palestīnas niekras
nīgā svarīgā osta bez tf^s! ir ļj
atrodas tieši blakus _,zļdu ;
Telavivai un ^vgāKlāmsļ kā
u' -kon-
:. Vie-
>fa. kas
pi Lietai
Tīri .šai
o.^tai uzbrulvsfkuru katru dienu. I'PC
usi) ap-.
vTāiiut:
Jeļ'užalerne^. : arabu
AP ziņām, Haganah jau
šaudīt Jafu iVŗ mīnmetē
apšaudot
kvartālus.
Pēc tās pašas a^.entūra
gulāra kara sākšanās i
gacl esot gtmdrīz nen(.n'ēr
mā jau apspriežas Ii-aka^
un citu arābu valstu vals
nu, )'e-nā
fa-
'\ma-aldnnis
Jauni satiksmes ierobežojumu
erlīnē
BERLĪNES SJUDENTI DEMONSTRĒ-, BET FRANKFURTE VACTESl
LAUŽAS UZ IEDOMĀTU „AMEŖIKĀŅU ARZEIMNIEKU LEĢIONU"
Gaisa satiksmes nokārtošanai .starp Berlīni un rietumiem, pāri
padomju joslai, būšot vajadzīgi jauni, stingrāki noteikumi, -—gandrīz
3 stundu gafā preses konferencē piektdien Berlīnē paskaidroja pa­domju
gaisa spēku komandieris Vācijā ģenerālis Aļeksandrovs. Angļu
; inilitārās valdības pārstāvji pēc tam paskaidroja, ka Anglija apņēmu­sies
turēt brīvu savu pēdējo sakaru līniju ar rietumiem. To pašu teicis
arī ģfenerālis Klejs, bet kāds angļu aviācijas pārstāvis izteicies, ka jau­nus
ierobežojumus gaisa satiksmē ar Berlīni uzspiestu vienīgi šaujot.
prasīta
modrība
•1
1 o
NYHT, BBC, DM
Patēriņa preču ražošana espt iero­bežota
vienīgi uz pārtikas,.. tek.stil-preču
un apavu ražošanu, /^pģērbu.
produkcija vēl necsotļ šas-ņicgusi
priekškara līmeni, ziņas par apavu
produkciju nepilnīgas. Dzīvokļu
problēma joprojām esot ļoHi. smaga,,
pat ievērojot zemo .padomju dzīves
standartu.
Reuters atstāsta padomju armijas
laikraksta :,,Krasnaja Zvezda'v pagā­jušās
piektdienas ievadrakstu, kurā
i k a p a d 0 m j u . a r mi j a s
t ārējiem un iekšējiem
lenaicln: . m. ImporiāiistislvO valstu
budžetos GvJt paredzētas lielas sum­mas
spiegu tīkla īzveiddsŖnai. pitās
valstīs. Padomju Savienības ncībā
esot informācija, kas rāclot, ka uz
Padomju ~ Savienību sūtīšot] daudz
vairāk spiegu nekā uz kapitālistis­kām
valstīm. Laikrakstā citēts ļkaŗa
ministra Bulgaņina izteiciens, ka
Padomju Savienībai vaiaga atrasties
pastāvīgā militāras gatavības stā­voklī.
;„New Yprk Herald: Tribune'* ziņo,
ka Dienvidslāviias paidainentam ie­sniegts
jauns budžeta projekts, kas
paredz izdot aizsardzības vajadzībām
60 milj. dolāru vaū^āķ nekā iepriek­šējā
gadā.
NYHT, ,BBC
Ģenerālis Aļeksandrovs ataicināta­jiem
100 vācu un ārzemju žurnālis­tiem
rādīja diagrammas un kartes,
un apgalvoja, ka angļu iestādes esot
pārkāpušas lidošanas • noteikumus,
viltojušas^ pierādījumus un sabotē­jušas
kopīi^as divvalstu izmeklēša­nas
komisijas darbu. Viņš vairāk­kārt
. aprunā jās ar viņam. aiz mugu­ras
sēdošo k^e^'u civilistu, izteica
pārliecību, ka maršals • Sokol.ovskis
darīšot visu, lai šai jautājumā .,.ra-dītu
kāiiību ' un tuīpmāk pasargātu
padomju lidmašīnas. Gcmerālis Aļek-
.sandrovs deklarēja, ka viņa sniegtie
materiāli apgāžot angļu ziņojuma
nareizību un radot tie.^^sko namatu
padomju prasībām pēc atlīdzības;
ie.^kait'"rt nonāvčtā padomju pilota
ģimenes apgādāšanu.
Jau martā no padomju puses iero­sināja,
lai visu preču un pasažieru
rā^vaciāļumu sarakstus icsnic^gtu pa­domju
iestādēm 48 stundas iepriekš,
kā aii sašaurinātu trīs gaisa korido­rus
uz Berlīni, Padomju raviācijas
komisija ceturtdien prasīja pārt.rauķt
gaisa satiksmi ar Berlīni naktī un
si:l%tā laikā, līdz būšot izstrādāti-jau­nie
notcikiuni. Tai pašā laikā pa-domiu
iestādes aizturēja abus starp­tautiskos
ātrvilciena ,.Nord-Kxpress*'
vagonus, kas bija pēdējais šāda vei­da
sakars ar rietumiem.
Berlīnes sabiedroto komandantū­ras
sēdē piektdien ģenerālis Koti-kovs.
apsūdzēja amerikāņu iestādes,
ka pēc to rīkojuma-amerikāņu sck-;
torā notikušas cilvēlvu nolaupīšanas
'un vācu policijā strādājot agrākie
nacisti. Amerikāņu pulkvedis Hau-lejs
paskaidroja, ka tp nevarot uz-slvatīt
par armierinošu atbild: ame­rikāņu
iesniegumam par 50 personu
paz'jšanu Berlīnē. Kotikovs vēlāk
atzinās, ka dažas rio tām gan atro-^
doties padomju iestāžu ziņā. bet tie
esot ki'iraināinoziedzni^.', Kotikovs
o lerocĻ
spēcīgāki xP^-r
atombumb
B'jušais ASV fltnt.s \?^]Ī\K )
eksperts CachariaVs aiv^ihu
ASV rīcībā esot 3 iercK'i
cīgāki par atombumbu
cis. ka tie esot ..balšlc.'iif^ifi''"
,,bioloģ"iskl" un ,.klima
Atombumbai esot iikai
snaids. kamēr pāro'o t
bības loks esot luti plnšF
gājušā kara laikā ASV
čībā esot bijuši visi šie
tie - vēl nav pielietoti.
ASV ai7.sardzības milTisVi
restals no jauna prasi^
nāt armiju un- floti un
ka 70 kaujas gi'upu /a.vi
dlšanai. reizē nepahfclin
miju un floti, nebūtu n(
i.ski".
CL ba
arrb\r pa-nļas
15-.
fron-
• spē-ienvi-
.tran:ļj'ordnnieŠu
un
tomēr noraidīja ierosinājumu dibi­nāt
izmeklēšanas . komisiju šo gadī-jurnu
nosk aidrošanai.
Sa\m daļu sensācijas Berlīnē radi- ļ bu līgas plāns Palestīnas
jusi 1200 studentu demonstrācija balstīšanai^jDēc angļu aizļeši
amerikāņu sektorā, prasot Berlīnes ^aijā paredzot uzbi-ukun^iu
universitāti-padomju joslā atbrīvot tēs: ēģiptiešu un saudi-arai:
no komunistu dilrtātūrs. Demonstrā- ļ^ļem jāiesoļo Palcirtīnā no
Gijas iemesls bija trīs studentu iz- dicm, irākiešu un
slēgšana no universitātes par to, ka spēkiem no aus;trfmiem
viņi preses rakstos bija pieprasījuši un libanoniešu/spōkiem ņo
universitātes izņcm.š_anu no padomju ļicm. Pēc „Dā'ily Mnil" /liņn
joslas izglītības iestāžu kontroles unUpejains, ka šovi^lānu .sāk'/i
nodošanu Berlīnes pilsētas maģistrā- nenogaidot 15. malļUr-Je-^^l:
ta kontrolē, kur vairākums, pieder s o - c y pārstāvis izteicies, ka fivu\]
ciāldemokrātiem. Trīs izslēgtie stu- kuējuši Haifu nevis pānil
denti bija galvenie runātāji demon- aprēķina izprovocēt ai-al^u
strācijā. Universitātes rektors bija Uļiiaŗā kara.^ēka iebruku^mu
iepriekš paziņojis, ka visus studca- ļīnā, Haganah esot garantē/j
tus. kas demonstrācijā piedalīsies. L i em Haifas arābu civilistiem
izslēgs, tomēr piedalījās apmēram drošību. Arī angļu nugstļi
piektā daļa visu studentu. misārs Palestīnā ģenerāli^s K(
Vairāki desmiti vāciešu ik nedēļu hems plašā ziņojumā Anglijai
uzmācas amerikāņu iestādēm Frank- ASV valdībām visu vaimi par
furtē, lūdzot, lai viņus uzņemot fas nelaimēm pieraksta nevis ļz dinm,-
..ajncrikāņu ārzemnieku leģionā", bet arābiem. Visļoirms ^dņa 7. ņoiu-
Tads nemaz nepastāv, bet „leģionā- rnā teikts, ka „žīdū uzbrujcumFļ Mai­ru
kandidātiem" to grūti iestāstīt, tā hai bija tiešas sekas arabil uzbruku-ka
daži pat ar varu bijuši jāizmet miem Haifas žīdu iedzivotciijiem."
no iestādēm. Baumas apgalvo, ka Tālāk ziņojumā norādīts, ijHags-pirmais
le^^iona bataljons jau devies nah nekādā veidā nav/a"rzkarliļsixci-no
Frankfurtes uz apmācībām Bavā- ļ viliedzivotājus. Arābu lW.a tai - pa-iricsu
2;icme-ie-
.
ā lizei:'
\gfm- ;
eva-v
H aiz;
'ji rē-
^ales-/
ii vi-,
s ko-^
•ning-un
Hai-rijā.
Mai^avas radio ziņoja, ka ame- šā laikā piesūtījusi Lon^^nai
rikāņi savā joslā uzt^arot no Sudēti- testa notu,^ kurā teikts^ kd TMI .ŪZ.-
jas vāciešiem komplektētas militā- ļ brukuši arābiem angļu aizsarlii'l'ba."
ras vienības, kas esot „maskētas par
fabriku sardzēm".
. ASV ārlietu ministri j a . oficiāli at­saukusi,
baumas, it kā trīs rietum­valstis
paredzot šonedēļ slepenā. sa­nāksmē
lemt par kopīgu politiku, ja
Padomju Savienība notikumiem Ber­līnē
lautu noiet līdz lūzumam. Oc-nerālis.
Klejs Londonā atsaucis ziņu;
:t kā ASV esot .sīki plāni par vēlē­šanām
Rietumvācijā,: lai radītu vācu
nagaidu valdību.
NYHT. DM, BBC
bās'
prb-
Anglijas pār.stāvis Drošai
mē pēc ilgāka laika atteices np
nīgi. neitrālās nostājas Pale.^īnas
jautājumā un pieprasījis, lai UTiJ pie­ņem
franču priekšlikumu parļPalr'S-tīnas
iedzīvotāju un svētās piļsēt.as-
JeruzalemiCs ai7sarg?iaTni ar i.starp­tautisku
policiju. Viņš pief^iļasījls
ari, lai citas valstis uzņejn ļi^^lāku
skaitu Eironas DP. tā samaziTiiA
du tiekšanos uz Palo.stīnu.
(Beigas 1 lpw
VIņS