Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1947

              Authorlzed by — Lizenz —
izdoäanas atjauja: , ICD-OMBG
: i Atbildigais redak*
tors Editor in-Chfef:
Kärlir Rabäcfi, vietnieks:
AleksandFS Liepa^ redaSsci-
Jas sekretars: Maksis Culi*
tls; reiiktoriJ AndreJis Ru*
dzis (MiiichenS)^ Harijs fäin-^
denbeigs ~<Esling«nä), Jlr-nolds
Smits (sportsK Zignrds
Bärda 'techniskais iekärto-
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 10 (17)
Piektdien,1947.Ä.7.IL
Iznäk otroi^näs* uo piektdl«-
näs Izilevejs: B a v ^ as
&pgabala latvieSu komitejas
uzdevumä L^tvieSu preses
darbixiieku^ sadarbibas kapa:x
Redakcijar Gönzburg/D; Bfir-gemi'
tei • Landmann - PL 7^
t 9i Jr Printed by Schwäbi
Völksblatti GiliizbargyDoii.,
BQrgerm. > LändmannrPL 7::
Metiens - ^Jirculatlon: looo
da," bet VarSavä. par §ädU:^ terminu
min 15 meneäus.' No visas 1^3,879
personu lieläs kopkvötes pirmajä
peckara budzeta gadä bija atlauts
izmantottikai 40.000, im ap 60.000
paredzarxia^ §i iespeja §ini budzeta
gadä, kas beidzas 30. junijä.
DaJ^ DP mekle iespeju izce}ot rto
Väcijas darbä uz (jitäm Eiropas val­stim,
vispirmä kärtä uz Angliju. Da­lai
tas ari izdoda^, Anglijä atrod
darbu ari lielaks skaits latvieSu jau-nayu
par koöejäm un apkalpotäjam
slimnieäs. Hez tam uz darbu Ang­lijä
g'aida 42.000 poju, bij. Andersa
armijas karaviru, no kuriem 2100
jau novietoti civilos darbos. Pa-näkta
vieno§anäs par poju nodarbi-nääanu
lauksaimniecibä, oglraktu-ves,
buvniecibä un dazädäs citäs
rupniecibas nozares. Darba ministrs
Izaks vei paskaid^jis, ka v vairäk
nekä 7000 iiersonu pie^emtas darbä
mäjsaimniecibäs uh ka valdiba ap-sverot
iespeju mazinät darba roku
triikumu ar DP uzi)em§anu Anglijä.
NYHT, DM, DENA, Stars
and Stripes
C E | . A VZ
M A S K A V U
Reuters zipo, ka Anglijas valdiba I cejötäjus atbalsta un finance rfieno-uzdevusi
savam pärstävim UN Ke- nitu centrälä komitejä Pehsilvanijä.
dogenam parakstit starptautiskas Izcelijtäji pievienosies lielai raeno-begju
orgaruzäcijas IHO dibkiääanas nitu kolonijai Paragvajä^ Paragva-aktu.
Lidz ar tx) no organizäcijas Mas valdiba atlävusi tur apmesties
darbibas uzsäkganai'' nepiecieäama- J ikvienam me^gonitu beglim no Ei-jlem
15 valstu parakstiem lidz §im ropas.
iaväkti 10. Anglijas neizprotamä vii- Käds stävoklis ir ieceJo§anä ASV
dnäSanäs bija radljusi nopietnas ba- kartejäs kvotes robezäs^ to räda AP
Jas. par IRO likteni, un, ka izteicäs pärskats par kvotu izmantosamu Pec
^ ä i l y Mail"; spedälkoyespondents, 1 a^enturas vertejuma varot paiet 10
dajiiviet jaii esot säku§as rasties | gadu, lidz eiropietis, kas velas iece-
' iaubas pär organizäcijas darbibas uz-* Jot ASV, iegust vizu. Piemeram,
• äakfianu. No lielvaisöm IRO statu- Atönäs uz katru näkosä gada brivö
tus, bija parakstijuäas vienigi AST, vietu re^strejulies 100 kandidätu.
pie kam parakstam ari vei vajadziga Nemaz nerunäjot par tiem, kas ve-sehäta
ratifikacija. * v. letos klut par emigrantiem, aizjurä
Laiks, kad UNRRA izbeidz savu paliekot vei ap .30.000 ASV. pavalst-
Jarbu 80. junijs — ^vairs nav ta- nieku, kupus turp aizskalojis kaps.
lu, un Eropa pec „Daily Mail" zi- Tiem ari bu§ot jägaida gads vai
päm it vei 1,250.000, bet Äzijä divi. .Romä kädam ASV pilsonim
600.000 biglu un pärvietoto personu, | konsulätä pateikts „pienäkt pec^ga-kuru
liktenis gaida steidzamu iz^
iyiSanu. Vainuna i o personu, rak-ste^
„Daiiy Mail", yel dzivo nomet-1 f»^ _ _ fl V e
.i^es; sliktos ap3täklos. Svarigäkais
• lemesls, käd§V IRO lietä kärtojas tik
gausi, ir tas, ka Uelvalstis nav vie-,
nis prätls par „beglu" un „pärvieto- iesaisti^äna darbä angju joslälbos. Vi^i joprojäm dzivo skärda
.to personu" jedziena :definiciju. arvien päplaSinäs. Sinis dienäs me- barakäs, kas nav izturlgas pret tem-
IRO organizäcijas komisijas sa- ^arbus säkä ari vaärums Hallen- peräturas maipäm.
näkäme paredzeta 11. februäri ZeA^?^^^ nometnes iemitnieku. Sa- Apkures zi^ä nav apskauzams
neva, bet Elionora Ruzvelte UN sa- p^,^^as zn^as ka februäri sfrädnieku gtavoklis ari daiäs ziemeju apgabala
.näksme norädijust, ka. komisija ne- M^^^^^ P^r 1500 paredzets palielinät DP nometnes. Centräläs apkures
uzsäks rikoties, iekams nebus ^amburgas buvda^^^ Jauna- herjces praktiski nedarbojas, bet
Blsaidrs, ka IRO vispär nodibinäsies. 13\em stradniekiem telpas iekärtos raikas kurinääanai trukst vai ari
,Stars and Stripes" 4. februäri f ^ attiecigo ierii^u. Tapat lielas
sniedz UP zi^u, ka amerikä^u pii- J'^^^^^^^ ir ar elektidskäs . strävas
soi^u DP lietu komitejas priekäsede- parvietoti uz Pinne-1 ie^-obe^ojumiem: un gäzi.
täjs' Irl9. Herisons pieprasijis 100.000 ° , . ^ - ' kä dzird, tad paredzeti ari jaunv
.Eiropas DP ielaisanu ASV näko§o - ^.öOO vmi joprojam strada CCG p^j^j^g^^^j^jy^. pärtikas papilddevu un
^tru gadu laikä. Herisons atzist, buvlaukuma Hamburg i Liela sala cigareäu sadale. DP pärstävji lu-ka
paäreiz emigracijas jautäjumu M^fl ?ft)us bijusi spiesta partraukt U^gj UNRRAs iestäde^, lai §os pär-stipri
sajaukusi „viltojumu kampa- Vienigi betonetaju grupa,, jo, truk- U^rtojumus mikstinätu.
i^a". Vi^a vadita komiteja piepra- s^^^^akmei^oglerh .un:koksa^^^ betons
si§ot kongresa paSreizlJä sesijä at-] J^^^^c^^^^e ^ Art pärtrau-m
^ttixfetä.»mm009 . DP i e c e l ö t i ^ ^ stradnieki sa^em visas
arpuis Kärfljas kvotu sistemas. Ko-I Parödzetas papildu devas.
.mitejas .priekSsedetäja vietniekos. ir - Darbu pärtr,aukusi, . iebilzdami
^ ari Elionora Ruzvelte un bij. UN-1 pret salam nepiemerotajäm mitnem,
' REAs ^eneraldirektors Lemans. jsträdnieki, kas iesaistiti ostas dar-
^ ASV ienerälprokurors löarks'
ziijojis, ka pagäJiiSä gadä no maija
lidz decembrim ASV iecelojuSi pä-
Visam 5600'DP. Kvötu sistemas ie-tvaros
iecelojuSo ärzemnieku skaits
pedejä pusgadä bijis caurmerä' 4500
per&onu nienesT.
E. R
Prezidents Trumens preses konferencSpaskaidrojii^ ka 4oti priecä*
tos satikties ar Etliju un Sto)intt Va§ingtonä.** Vi9§ paskaidrojis to» at«
saukdamies uz Stalina izteicienn saruna ar Eliotii Ruzveltu. Sta)uis tei«
cisr ka cerot ne tikai uz vienu, bet vairakäm „3 lielo" tiesäm apsprie*
dem tuväkä näkotne. Trumens piebildis, ka viif^ nav -zinämi pläni
Sädai sanäksmei, un pasvftrojis, ka nedomäjot, ka §ädii apsprieiu ele} vi»
^am butu jäbrauc projam no Savienotäm Valstim.
ASV ärlietu ministrs Maräals pazi-j ASV esot nemierä ar to, ka krievu
riojis, ka personigi piedalisies Mas- un franöu nostäjas deV jopro^ nav
kavas konference, un pävestijis pa- panäkta Väcijas- saimnieciska apvie-domju
valdlbai, ka vi^u pavadis no§ana/ Otrkärt, esot jänmä^^a Pa-apm.
simts pädomdeveju. Bez tam domju Savienibu par KorejÄS jauti-padomju
valdlbai pazii>ots;kai ne- jumu, jo ASV palidcot pie nonmas,
skaitot laikrakstu pastävlgos pär-jka §ai valstij jäbät briyai uöt neat*
stävjus, Maskavä iecelo§anas vizas 1 l^arigai, -Treäkärt, esot jipärrunä
Krievijä jau pieprasijuSi 73 zumä-l nesen notikuääs parlam^ita vele§a«
listi. Nav vei skaidrs, vai ^M^ Polijäv Pec ASV domSm t§s ne-konference
piedalisies republikapu j esot notiku5as sasfcai^ä ar Potsdamas
senätors Vandenbergs un demokrätu j noligumä paredzeto brivibu poju
:3enätors Konolijs, kas pavadija är-t tautai paäai izraudzit savu valdTbu.
lietu ministru Bemsu iepriekäejas
apspriedes. »»New York Herald Tribime" !fe-
Vestijumä, kas nolasits Atlantiksi- ^SÄL^^^^^IL^ ^^^^
tijas Mu arodbiedribu komitejas P^,^^^^^^^
sapulce, M^r§als izteicies: nASV po-^.f,^^^"^^^^^^^^ P^Uki
lltika i ^ - kopä ar citäm näcijäiiir^S^^
rupeties par. Eiropas pärvietoto per-^?^s ^l^f-^f^^^^ yietniekam.
sonu paätrinätu nometinääaim." ^f^^^^^^^
Maräals vei piebildis, ka ASV Jau w, ^VHL ^ l ^ ^ ^
mudinäjuSas pärejas näcijas uz sa- sagatavoties Ei»,
darbibu fiini jautäjumä un to dari- P^I^?^1®™*^PSP^^8^'
t^Bxiimomäk ^^^^ ^ ^ ^ ^ autajumu citäs sftoäs,
sot an turpmak. U ^^j^^jgj ^ ^ ^ ^ prindpiaU le-
„New York Herald Tribune" zii^ö, mumi. MarSalam esot ari- JäpQlas,
ka MarSalfi pirms dofianäs uz Maska-1 lai kongress jauhaja sastävS. aaska*
y\x apcelofiot ASV okupäcijas joslu ^ptu ASV ärlietu politiku. Laik-
Väcijä, Aiistriju un ari BferlinL ASV 1 rakstptomerapsveic Maijala izSlj^
esot ieinteresetas, lai miera ligumu Sanos, jo uzsteata apspriedes ..Väcijas
ar Austriju izsträdätu un parakstituj jautäjumä par vissvarigSko iizdevu-pec
iespejas driz. . nm ASV ärpolitikä." Ari republikä-
INS zi^o, ka MarSals piano Mas- pärstävis, ko n^n par Vandea^
kavas konference velreiz pärrunät perga atvietotaju
Potsdamas noliguma izpildiäanu, Jo f^^e, .Dells izteicies: „VacljaB Ja«r
ASV valdiba neesot apmierinäta. ar tajuma kartofiana ir ^ropas jautaju-to.
kä Padomju Savieniba iztulko kartoSana. JJn Eiropa Ir liela-daius
llnollgur^apantus. Visvalräk | ^ g . ^ b^^^s^a^^^rts^^^
pdt^bilsti ka 1/acija! Ä l ^ ^ i m ^^
visvairäk Mdiiras ar Padcniaju Sö-
Lielvalstu inierese vienibas politiku.
i^OLUAS ZHMNIEKU PARTUAS
. 11*11. i;. • • i/.ii • i i i i I if 11 ; i l i ' I II' • r MII iii
MINISTRI ATKÄPSIES nemazinajas
BAUMAS PAR ASV ENTERESEM GRENLANDE UN ISLANDfi
Däiju laikraksts „Exstrabladet"
i i i i draud izsludinat
ULTIMÄTS 2IDU ORGANIZÄCIJÄM
:2.idu pagrides organizäciju terro-ram
Palestinä arvien pieaugot, Ang­lijas
valdiba nolemusi säkt ener^s-^
ku^ pretestTbu, kö liecina rikojums
par. Anglijas pavalstnieku ^mei;iu
piespiedu evakuäciju uh iidu eenträ-lajai
organizäcijai „Jewish Agency"
iesniegtie divi ultimäti — ITdz näko-fiai
pirmdienai panäkt pilnigu sadar-bibu
ar angju armiju un policiju vai
ari relj:inäties ar kajra.stävokja iz-
8ludinä§anu Palestinä. .
Vlsi angju ieredi;d, policisti un ka-paviri
saväkti rioteil^tos stingri ap-sargatos
novietojumu rajonos, liekot
tiem atstäj privätos dzivokjus. Ka-s^
rmäs saväkjas sievietes un bemi un;
iesäkta to evakuäcija lidma§inäs uz
Kipru, E^pti un citäm vietäm. V i ­sas,
apm. 500 ^imenes^ paredz no
Palestirias izvakt vei sonedej. Ari
ang|u avizu koresporidentiem ieteikts
nekavejoties atstät Palestinu. Esot
iespejama ari korespondentu J)ie-spiedu
izraidisana, jo iestädes pare-dzot
izvakt no Paiestlnasvisus Ang­lijas
pavalstniekus, kas tur nav tiesi
nepieciesami, Anglu veikalnieki pro-testejusi
pret piespiedu evakuäciju.
Zldi par io angju valdlbas soli ne-patikami
pärsteigti, bet arabi to ap-cveic.
ASV äenerälkonsuls sai^iemis
vasingtonas norädijumu, ka. apm.
.4900 ASV pavalstniekiem evakuäcija
Mikolaiiiks paziQojis, ka viQ§ un
divi citi vi^apartijas pärstävji, kas
AP zirko, ka kongresa deputäts Mi- [ ir ministri Polijas pagaidu valdlbä, I pirms^ nedejas zii^oja, ka jau divus
brs;pieprasijis, lai kongress izmekleln^^^ saviem /posteijiem atteiksies [menesus Kopenhagena turpinoties
Imigräcijäs jautä}umu.Vii:i§apgal- pirms jaunä parlamenta sanäks^anas sarunas starp „ieinteresetam där;iu
vojis, ka ASV »legälp vai nelegäH" uz pirnio sesiju, lai ar to demonstre- un amerikä^u aprindäm" par iespeiju
ik gadu itecejojot miljons cilveku. Itu pret negodigäm velesanäm. Zem- pärdot Grenlandi ASV. Rakstä zi-
DENA ziOö, kä nb Frankfurtes uz h^i^ku partija pati tomer parlamentu Qpts, ka pat mineta ari salas cena
Bremeni nogädä ^p; 1700 pP un neboikote§ot, un 28 partijas deputäti 11 miljards dplaru, kas „nav amerikä-
ASV pilsoi^u, kas brauks täläk uz piedalisoties sesijä. i^us atbaidijusi." " ^
ASV 7 iin i^i fphriinr? TT-J T> V - V 4. ' . . . . . »Exstrabladet" citejis an amerikariu
'M ^ 1 i ! ?/rl' -u- u r laikrakstu „Time'.', kas es^t ,^p^^\vo^
to' OITJ""'^ zii?o, parstavis izteicis ,,izbrinu" par Va-L^ amerikäiiu militärie speciä-ka
2100 menomtu sektes DP no singtonas deklaracm^^^ nav i^^^i atzist Grenlandes iegusanu par
Bremenhafenes dodoties uz Parag- izpildijusi Jaltas uJi Potsdamas no- l ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ iespejams. Dä-vaju.
Tas esot p rmais no paredze- liguma prasibu par bnvam vele.ga- ^.^^ ^3^^ ^.^..
ta.iiem gis reli^iskas sektes organi- nam.. Pohja cerot,.ka ASV. arlietuL^^^ g^^^ naudu var uzbu-
«etiöm izcelotäju- transportiem. Iz-1 ministrija driz uzzinääot istenibu. | p^t vienu lielu lidmaäinu. bazes
ku|i, paräda atmaksääafta. tomer va­rot
sagädät Dänijai lielas grutibäs.
Nosligumä „Exstrabladet" • vei pie-bilst,
ka esot sagaidämi §is ziiias ät-saukumi,
bet tas negrozisot patiesi-bu,
ka sarunas notiek.
Pee tam INS zipoja, ka Dänija äi-nav
obligäta. Dala amerikänu tomer [ cinäjusi Norve^jas valdib.u uz sle-atstäjot
Palestinu brivprätlgi. penu apsprifedij lai izSl^irtu stridigo
Iespejams, ka näves soda izplldi§a- suverenitätes jautäjumu Grenland^
nu notiesätajam zidu terroristam kur AS^^
Gruneram pagaidäm atliks, jo sa- atbalsta punktus. Ka äo, tä iepriek-gaida,
ka :vipa pakärSana dötu sig- sejö ,vExstrabladet" zi^^^^ är-nälu
terroristu sacelsanäs vilnim. lietu miniätrs oficiäli at^^^
AngJu prasiba par pilnigu sadarbibu gingtonias ärli^u ministrijä par §Im
ari nozime, ka „Jewish Agency" jä- ziQäm izteikts pärsteigurris. ASV uz-izdod
visi tai zinämie Irgun'" un skatot gan, ka joprojäm vei spekä
„Stern" • terroristu grupu biedru 1941. g, aprija ligums ar Däniju, kas
värdi. Grunera ap2§lo§anas lugums kara laikä uzticejusi amerikäriiem
noraidits. Pec virsrabina aicinäju-1 atbfldibu par Grenlaridi.
ma tukstosiem zidu deväs uz Raudu Maskavas laikraksts »Izvestija"
muri un sinagogäm vaimanät un iz- ievadrakstä izteicies, ka angJu, ame-lugties
Dieva lelastibu. : ' , pkäou un zviedru preses uztrau-
Karstäs debates Anglijas apaks- kums par „padomju praslbäm" §pic-namä
Vinstons Ceröils ierosinäja at- bergenä esot bijis tikai „dumu aiz-teikties
no Palestinas mandäta un segs, lai aizsleptu ekspansljas plä-nodot
to UN, ja valdiba citädi nespej nus, kädi ASV ir attiecibä uz Gren-ar
stävokli tikt galä. Iztirzäjot Pa- landi.":„Izvestija" cite „Time" rak-lestinas
problemu un tas dzijäkos stu, kufa norädits, ka ASV veloties
celoQUS, • fran^u publicists Vi^äns Grenlandi nöpirkt, uh, ja^ däi^i to ne-laikrakstä
„Tribune des Nations", gribetu pärdöt, tad amerikäi:iiem esot
starp citu,' izsaka ipatnejo domui, ka „pärliecino§i argumentit* „Izvesti-angjiem,
kam ir ärkärtlga interese ja" atzime, ka gan däi:u, gan ameri-par
naftu Tuvajos austrumos, vieni- j kapi §is zii^as atsauc, bet piebilst
gais sabiedrotais tur esot — zidi. Ne- ka ASV flot^s vadiba publicejus
mieri Palestinä kavejot amerikänu plänus, kas rädot, ka paredzeto. at-konkurences
nodomu reälizeSanu un balsta puiiktu tikls ietvep ari Gren-atlaujot
an^iem turet' Palestinä landL
stiprus militärus spekus. Angji tur Spicbergenas jautäjumä pedejäs
baidoties no citu ärzemnieku konku- nedejäs oficiälu lemumu bijis maz.
rences, it ipa§i no padomju iefiltre- Angli ja paskaidrojusi^ ka piekritis
Sanäs. DM, NYHT »Spicbergenas liguma grozisanai tikai
Viljems S i i ^ M
laikraksta numurä ievietojis . pla§U
pärskatu par Maräala darbibu un
politiskiem uzskatiem. Starp citu,
viijfi aizräda, ka MarSaLs' bijis tas,
kas Teheranas könferehcS visasäk
noraidijis Ceröila plahu säkt sabied-roto
inväziju Balkänos. CerSils bijis
saziijiä ar yisäm liguma parakstjtä-1 ieinteresets apstridet Padomju Sa-
; äm valstim, bet ärlietu ministrijas 1 vienibas kontroles tieabas Bialkänos
pärstävis piebildis, ka ne Norve^ja, j un Dienvideiropä. MärSals gribejis,
ne Krievija vei nav oficiäli pieprasi^ lai Hitlera Väciju sakauj visäträki
jusi, lai ligumu groza. ASV pa- j veidä ar vismazäk upuriem. Sis no-skaidrojusi,
ka velas, lai to par äimjteiktäs nostäjas de} MaVSals neesöt
sarunäm oficiäli informe. Maskavas 1 kjuvis anglu un amerikäijiu inväzi*
laikralJsti, par Spicbergenas sarunäm jas käraspeka virspavelnleks, 30 Cer-»
rakstot, uzsver, ka Padomju Savie- 6ils negribejis vi^a ieceläanu Sai
niba savä laikä nav pastävoää liga- posteni atzit.* (18. janväri ljujorkfi
ma izsträdäSanä pieaicinäta un vi- j runädartis, ASV finanöu ministrs Ha-säm
valstim' tagad jänodrosina reä-j rimens tomer atsaucisziijas, ka Cer-läö
intereses. ASV, räksta „Izvesti-15ils butu prkojies Maräala iecelSa-ja",
domäjot par bazem Grenlande nai par virspavelnieku).
un negatavojoties atstät ari atbalsta ^ , , , , ,
punktus Islande. Otrs pasaules kara Maräals, taläk rakste^ Sirers, ne-lerädijis,.
ka Spicbergena svariga simpatiz§jot ari Ceröila pulem pec
Irievijas ziemelu territorijas aizstä-vesanal
testibu Padomju SavienibaL No ot-
I ras puses gan neesot ari nekädu pa-
New York Times" speciälä rakstä zimju, ka MarSals, budams ärlietu i
attelo noskapojumu Skandinavijä ministrs, lukotu „pieglaimoties" krie-pec
paziijojuma par sarunäm ar viem. Vina labäs attiecibas ar Sta-,
kneviem Spicbergenas jautäjumä. Hnu un krievu militäriem vadoiiiem,
Pati zma radljusi Helako satrauku- kas raduSäs Teheranas konferences
mu Norvegijä, käds piedzivots kopä laikä, Maskavas • konference varot
väcieäu iebrukuma kara laikä. Skan- yinam tikai palidzet.
dinavi tagad gudrojot, vai krieviem * '
nebus vei citu prasibu. Skandina-1 Kä teikts, jautajums, vai uz Maska-viem,
izi:iemot varbut dä^us, esot vu brauks ari republikäi^u ärpolitis-tradicionälas
bailes no krieviem. kais lideris Vandenbergs, vei nav iz-
Krievu politika pec. skandinävu do- äkirts. ,,Washington Post," par §0
mäm esot tik neparedzäma; ka pe- 1 j autajumu rakstot, izsakäs, ka at-simistiski
noskarioti noverotäji ne-ibildigä republikäi>u politil^a pieda-brinitos,
ja Maskava iesniegtu pra- lläanäs Maskavas apspriedes butU;
sibas Zviedrijai un Dänijai, lai no- liels atbalsts Maräalam. Bet tieSi tai
drosinätu jcejus no Baltijas Jujras, pa§ä laikä Vahdenbergam butu jä-kaut
gan pirms 8 meneäiem, kad at- 1 pulas ari pärliecinät savas partijas
sauca krievu karaspeku no Bornhol^lvairäkumu jaunieveletajä kongresa
mas salas, visa Skandinavijä atvieg- par saska^otas ASV ärpolitikas sva-loti
noputäs. Norve^i visvairäk ce- rigumu. Vir?am nebuäot viegli pie-rot,
ka Spicbergenas jautäjumu iz- dabut citus republikäijus. apstii^rinät
dosies nodot UN apsprieäänai, bet Bemsa noslegtos miera ligumus ar
tie uzmanigi vero, cik tälu pasu ze- Väcijas vasalvalstim. Svarlgi/ Qsor
mes komuhisti atbalstis krievus. [ari, lai Vandenbergs pats piedalUos
r^.^ , , ^ 1 - X . kongresa pärrunäs par starptau^i^ ^!^1'J^!'. Ikäs palldzibas turpinä.sanu. Repub-likäQi
vispär esot loti saimnieciski
^oskapoti un gribeäot samazihät bu-
Bairda ekspedicijas darbs. Bairds
pazinojis, ka 25 gadu laikä vares iz-mantot
Antarktikas kalnos iegutas . . . ' . iesPelams • Vanden-
bagätibas. Pagaidäm gan loti nelab-1 M-™a„rSva,,liaumä nil„i d_z voaerHetsu. bbetr auOka»t,s Voatnrs-
Jas kuäiem Valzivj^ licis atkal Jäat- f^^f g ^^^"^^^ P^^^,,
taj. 190 vin pal.ks nometne la» ^,^^^6, kas, pared/.ams. aoUk, rude-urpmatu
petuumus. Märta sakuma . ^gkob ,iemä un xurä, domS-tiem
pakal aizbrauksledlauzis. Lidz - j lemuml
äim ekspedicija zaudejusi 4 virus. ^ ' J y ^
NYHT, DM, DENA L DENA, NYH-V