Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1947

              MM
S''
. l i
-li
«s
L A T V U A . mi. s. 7. fd>ra&r|
M09P KÄlMIgl PW LIRTByÄ B R Ä t il
Nr, 10 (17) 1847. g. 7. februfiri
AT autora vftrdu vai "tolciallem pa-rakstltajos
rakstos izteiktäs domas
nav katri sixfi ar! redakdjas domas.
Mag> hist V l t o l d s K a l n i p ^ ,
Latvlelu studlju fonda valdes
locekUs
SVARlGS NOmUMS
TRIMDAS
KULTURAS PZTVE
Kad kädrelÄ bOs järaksta musu
trlmdaa kultOraa ddyes vestare, drQ-ma
un smaga bOs' ainif, ko iezlm§s
mQsu UktdQgaitas atceres lappusSs.
Taöu blakus tam Jo spilgtäk paräö-iies
daiu pasSkumu nozimlgums.
Tä ari pag. g. decembri ir likts viens
no musu trlmdas izglltibas un kultu-ras
pamatakmei>iem: sava pirmä
darbibas gada nosl§gum6 LCK pie-
^emu^ vienu no aaviem svarfgdkiem
lemumiem dibinfit latvieäu stu­dlju
fcmdu. Ar palas LCK uh Kul-tAras
fonda, plrmajSm iemaksäm
Studiju fbnds p§rvltsts Istenlbä.
Säi sakarfi nevaram neatcereties
Hdxlgus veidojumus pagätne. Jau
pa^ gadslmtä 70*tos un 80-tos gados,
' tautas atmödas CIQU laikä mOsu pir**
mäs bledrlbas, krijkases, uzo^muml
un jturlgäkie tautleSi ar paäu ierosmi
issveldoja plrmo Iatvie§u studlju fon­da
Veco, sad35eltöju5o Bältijas V6st-neia
un v§l&k Dlenas Lapas gada
gljumu lappufife v61 glabSJas ne-savtlgo
zledotlju värdl, kautribi ble-i
i pasl§ptl aiaj InidäUem, Ätsevifil^e
sledojumi blja bieii vien niecigl —
daa rubU un kapelkas,, kas tom§r
atbrlvoja zemnieka d§liem ce|U uz
. lÄ^Itibu. Ar! toreiz, tapat k § tagad,
latvieSu studentlem blja Jlmekle iz­glltibas
avQti sveSuma — T§rbat5,
Maflkavfi, Pöterburga. Vipi devls
pie tlem ar apzi^u — asinät gara
lenotus cT^al par tevzemes nftkotni.
Studiju fonds bija vii)u balsts un
rel?§ cieäa salte; kas^tos vienoija ar
visu töutti vlenft clijas un gara bra-llbli.
Kiusa, ^käisUga sacensiba stu-dentu
atbalstfSana toreiz savili;koJa
latvleSu sabirdnbu. Sis paäu veido-tais
studiju fonds ir viena no svarl-gfekajam.
kc\ut maz pieminetajam
paradlbäm tautas atmodas laika, kas
tagad jau kluvls leftendfirs kd mQsu
ciDu galäs posm«.
Daudz tuvaka atmitja jnums otrs
Hdzlgs kulturas yeldojums — 1988.
ff. Latvljas ministru kabineta dlbina-tais
studiju fbnds. Soreiz valsts pati
nadeva fondam miljonu vörtibas,
kam» zinfitns, sekoja arl pravi sa-biedrlbas
un uzo^mumu novatöjurni,
ta ka simtiom studentu var§Ja sa-tjemt
pabahtus studiju nobeigäanai.
Sis pla.^ais pasäkiims, dodams iespa-ju
^trauji paätrlnat studiju gaitu,
bdtu da2os gados iidz pamatiem par-veidojis
visu mQsu Izglltfbas sistemu,
Art tas blja brldis, kad visa tauta
pledalljas masu izglitfbas celtnes
veidoSanä, kad students sajuta cie-las
saites ar visu sabiedribu, tautu
un väisti; Bet tikko saka paradlties
I! dibinäjum^ dzija ietekme, kapa
posts to sagravÄ l!dz ar visu* citu,
kp bijäm. ar pQl§m un neatlaldibu
' c§luM.
Tagad, mQsu smagajä sveänieclbas
laika, mQsu posta un grQtibu dlenäs
ir radies mQsu tfeäais studiju fönds.
BQdams kBdas dzi}as trkdldjas fur-pinäjums,
tas art tagad klusi, ne
valdiem» bet darbiem grib but musu
vienotajs izglltibas darba, un tas no-zime
vienot slkstS^ tlclba naicot;
nei. Ja ir kaut kas, kas var aplieci-nät
mQsu palldzibu sev, hiQsu ska-tlSanos
ne atpakal, bet uz priekSu —
nakotne, mQsu preteäl^Ibas gribu
grutibäm, kas gQluSas par mums,
hiQsu ticibu mQsu taisnibai Ja ir
kaut kas, kas to var apliocinat, tad
^ t^s Ir arl §is Latvieäu studiju fonds.
Mds ceram, ka Studiju fonds k)Q$
par visu mösu trlmdinleku lolojumu,
ka mOs atkal sfiiviloos kiusa un cil-dena
sacensiba mQsu sagrautas iz-fjitibas
celtkies atjaunoäanas laba.
Bez palidzibas, no ärienes, pa§u spe-kiem
un atkal 8\^e5uma mums ir Jä-vej
akmens ple akmens pamatos^ uz
kuviem* atkal pacelsies Latvljas iz-glitibas
eka. Nomet^u komltejäm,
uzoemumtem, apgädiem, mäkslinieku
trupäm un visiem tautieSiem, kam
. vix}\x darba alga vai letaupljumi lauj
kaut ko atllcinat, butu jauzskata par
goda pienäkunui atb^ilstit musu stu­diju
fcmdu.
Studiju fondara j^ikiu^t par musu
viehibas sitnbolu, ka^ rada visas tau­tas
\)rähgu lidzdalibu kuUuras dar-bä*
v Lal to atvieglotu, fonda notei-kumi
pai^edz, ka fonds piei;iem zie-dojumus
ar daiädiom nosacljumiem»
Paiiiom tautie^.lem varbut nebus pa­tikan;!
iomaksät ziedojumus vlspSre-ju
lohdä; Varbut Inäenl^^nem bus
patikamäk iemaksät kadu summu ar
nosacijumu, ka ar to - pabalstams
käds in>.ehierzinätou students; ärsts
tapat noteiks summu izlietot medicl-nas
studehtu atbalätlSaiiai, varbQt
^ a r i vei specialam — piem., dziednie-kam.
kas ^spedaiizejas plau5u sllmi-bäs,
— un Ja kaimiiju saimnleki va-res
Sällkt kopi kidu artavu, tie to.
Igaui>u PP Väcijas rietumu josläs
VBSTULE PAR I P A T N I B A M F R A N C U JOSLAi HOMHHifi
Vienam otram lasltlljam varbut 1 parsniedza 2.50 marktt gabalä. P i*
bQs imgijusi. garära nepamanlta z i - rSJäs mantas biJa no UNB&As no«
pa ka no visäm okupilcljas josläm liktavam un Sfs mantas lerakstlja
Väcijä vieni^^^^^^^^^
saimniekojuSi ar atUkumu. Si fran- tautieSi citas Jpsläs brmfis, ka n i ^ L ^ j . j^p^^^ vgrt§
6u sainuTdeköäanas mäka jutama ari saijemot^^^^n^ X^IlRAs pie§l|dWfis pa- soöOO Daiuvlet vii^^m izdevies
DPdflve. V ^ ^ : . zples^apavu-laboSanal, n^ksajam par i^veidbt kvas atsevi§J^s kolonijas,
J ^ " ^ 3äzma, ka f r a n ^ josla ^m^5 marka^^^^ari^ra pajumte
imRAi ir llgms ar. f r a n ^ vai- cus. ka musu UNRRA savas darbn^ ^ latvieMem miTetuvieSiem. Bez
dibu par PP apgädi un^si XJNRRAs cas pagatavotos puloverua, ze^ÄsJ ^ Zviedrijä dzlvo ap 25 000 igaii-sQtljUmi
jer-caur iii^^^
Visas yaditajas personas UNRRAs dod vau-aksoli§an§ un ka, lai segtu J^.g^ jg^uni tomer ir pratu5i paUkt
p ä r v ^ e i r f i ^ 5 i ^ j i s e r r s^
nometi>u lemltnieki pleradusi pie ministracijas riko koncertus ienSku- ^ discipUhSti seko ^
väcu p i ^ ^
vau^ atcereties, ka kadreiz an §e DroSibas pSrbaudes visur Jau sen coraustiem m§rkiem.
nonaca käds amerikäpu säinltis. Ta- beigu§äs un bija stingras un talshl-j -
Ja paSa laika arljMaka, ka apgäde gas, lai DP vidQ neatrastos rieviens
Se nay nekädas vienveidlbas, gan- so tiesibu necienfgs. Par laimi tädul ^ CUA
driz cik UNRRAs vienibu, tik da- franöu Joslas DPvidu ari atradäsjoti jigauidem amerikaijiu josla ir vii>u
2äda aprQpe. dei minesim, maz. No jäuna DP tieslbas §e yel Centräia komiteja* Tas
ka Ziemsvetl^s UNRRAs davanas var iegöt tas personas, kas no dtäm blja Visbädenej be^ no-saoema
vlsi nodarbinitie, bemi un joslSm lebrauc ar ofidaiaitt atjau- [
ved cilveki bez apgädniekiem. Rä- jam. Tapat DP tieslbas var iegQt komitejai nav noteiktas mäjvietas.
vensburgas UNRRAs apgabalä äajos vädetes, kas apprecaS^ar kadu jau ck izveido^t^^^
dävanii sainlsos bija ICK) :g äol<olädes P§d§ja laÄca, ka zit;io mitejas (Ävärijas, Vlijte^^
padijia cigareäu tm taba^ zobu franöu joslas plääakals vScu laik- 1 Bä(kne6 uii Hesehes), iziaugot kätra
pasta, tedas krenis, 5 kärbirias^^^^ ap-»|tris^pärstävJus no savu ibcekju vi-serkoclou
un 5 skuSanäs asmeniäL rQpi iegQs arl visi tie vadeSi un vi- dus, Sädi izraudzltds 9 personaa sa-
Katras tautibas berniem rHcöja atse- Uu feimeKiu locekU, kas no nadstu städa GK, kas izvSl no savavldus
yiöt^u egliti, bet bemu vecäkiem par reiima vajatl un biJuSi ieslodzlti prezidlju. Ar CK cieSi sadarbojas
katru Wniu bija jamaksä 10 maricu detum^s vai koncenträdjas nomet- apgabalu komitejai, kuru locekji iz-dävanäm,
kuräs pasnied2;a UNRRAs nes ne mazäk par 6 mSneSiem I i - raudzitt visparejis tieäis v^eSariäs.
Ziemsvetku vedtiis. Katra dävanu dzig^^ detvimos Beidzot vietajäs komltejas. '
sainl biJa §ok6lade, sukrenes, viens vai koncentrSdJas nometnöa miruSo Ar lidzSinöJo savas CK darblbu
ap^rba gabals un rotajlieta. Ro- sievas un bSrni. Tethahga U ? ^ ^ igaujji ne visai apmierinati. Tada|
tallletas bija no äejienes väcu vei- jau apzinäjusi 90 §ädu vade§u un 1 Sini manesl vi^i dosies pie um&m,
kaliem un tas vörtlba nevienal ne-1 pleäklitisi tiem pilnu UNRRAs^ap- j
gädi — uzturu, api;5rbu^^^u^^^^^^^
Nckiarbinato; kategorijä §e ieskaita^ 1^^
visus nodarbinato8,^vienalga, vai tie rvtenu elektprui Tapat savu parstä-strädä
tie5i UNRRAs lestldSs vai vi vares izyelet katri 300 priväti dzi
yäeu zemnieku saimnieclbäs. No- vbjoäie,^^^ p kam SÄVU r>ib:stä^^^
darbinäto papUddevas sajjem ari visl var sQtft pat tad, Ja to skaits vienu-kömiteju
: prlek5sÖd?H^jt kanceleju | viet vai ari vajräkam vienibu ap-par
60. Iz-ome
zive
Par LCPlocekPem no l . latvieäu M •
QulbisrV. Janums, J. Mlezls. T. Sil- P^J''
väa vleriibäs-^^m^^^
un CftdenhurMR Par IlezvlMs-Kol- °<»'«anl26tfts Ä SSa kSlS^^ lOAUlSro DABB8
85dl>lev61gts St. Jauridzems; bet par^^^^^^^ . , , ^ ,
locekllem J Miezis Di- med A Mc- satraukumu jSe radlja Izoejo- raits un sekmlgs. IntensIVl darbojas
E. LuklnsrA. Plensners uii J. V6U^: y^^^^
«1« Tm»PAm«i«*<.ti,fSa nT> Piedav*iot lespfijas ucejot uz pec Igaunijas neatkaribas lalka
Kaut gan ^^«IRAsi- pietelktSs p ^grminfim. MScIbu galtal se-ptobaudes^
perteaoikto Gm. Kad pk^^
i L l Ä f l i ^ v " ' ^ ^ ^' jäm josläm Un ka mQsu varbutejle Su. le&Ities ar daJä-novadu
komlteJu.un helako nometw| no pjrg^oloslutautiöte^
pazimes s](oio£aQaL Daudzl augstätolu 1>el-vienu
memorandu. kura saturs no-lgöt-i-^^^^^
sQtltB nometnim apsprleäanarinfor-mädlai
sanfiksmSs. rezervi sava Josia, i^amM^^ostapm- tautlbas lemitnieku skaits nedaudz
maajas sanaKsmes. zesles apstäkjl paää Francljfi. Uz to Lärgniedz lOOO, turpat 300 personas
Gramatu nedela BAi|C. davajusi it kä noräda tas, ka paäreiz franäu ^elguäas daSädus Inirfius, legQstot
K. Saalbes Önmazijal Fiäbachä A. joslas ASV un AngUJas konsulätös 1 , S u M t i ^ S i S StarD citu.
Sildega gleznu „Jäi,u nakts" un vi- nepie^em nevlenu DP Izcejoäanas IQ- boÄS taiSjÄ
s5m koimtejäm p6c SUdega zime.^ g ^ ^
juma^pagatayotäs gi^amatu zlmes.
BALK * o l u Inspektoru sanäksmS, ba. Zlmigl ari tas, ka ar t J ^^
kuri piedalljas ar! LCK delegScijas starphie<^ paSlalk mekl§ mSjkal-iiglltlbas
nözarea vadltäjs J. ZubSns, potäjas darbam tle§l Prandjä un 1 ATZINlBA LATVIESU DÄRBAM
sa&aooja mäclbas gada noslSgumu, zirgu kopSjus anMjft. B^^
notei<Ä mäcnju sfikuihur kä a^^^
mfi trtmestra garuinu. ^0 mä ziija, ka j ARMUAI
gadu belgs 15v niarti; aprUI sfik-1 daibam T u n ^ Darba kvaUtfitepärU^^ Jö pa-sles
näkoäals raäclbu gads uri tä pir- plecleSami 6000 daiidu t e d a ^
mah trimestris beigsies 21. janijä. rus esot Aodoms sakdmplektet un Lj-j-^igf annljas pSr-
Lalks no 21. Ji^ioaja lldz 4 augustam^
izmantojams miclbas lldzeklu sagä- slju darblnlekl no latvieSu vldus fr j kölonilas amatniekl var böt lep^
del, ekspedldjäm, vesturisku vietu jau pat sai)§mu9i ofldälus piedävfi-(n. Nuoat kolonllas dr€bnleku darb^
apmekieSanai, herbariju väkSanal | jjimus parakstlt Ugumu un dotles j pa^eikusl^fanfi
Gramatu skatfiMhdieaes
komltelu Därstävfl alzlria nar neDie-l'v " " ' Z , - ! » J"^" ^utl^ifm un_pa- pi yelti humlnltäro pro£esllu pSr-ar
akad§misko izgUtibu: 8 Juristi,
) tautsaimnieki un tirdznlecibas darw
binieki, '3 yirsnieki, 2 raksti^^
Arodu dazädibu ralcsturo kursu un
darbnicu skaits. Bez . autovadltaju,
auto mechani^u, elektrotedmi|^u,
tedmisko zimetaju,^ grämatvezu^
veju, modistu im cepurnie^u kur-siem
darbojas m lauksaim^
kursi ar lo^oplbas, därzkopibas,
putnkppibas un kai^okzv^ audzeäa*
nas nozarem. Pie tam jäpiezime, ka
H nometne nfemaz nepretende uz
kadu paraugnometries stavokli dtu
igauQU nometi;iu vidu\un sasniegumi
un rosiba iini vietä nav uzskatami
par izijiemumu.
DARBA JAtlTÄJUIV^
igau^i vispirmä karta cenSas saviem
tautleSiem sag§dät stradäSanas iesp§«
Jas pie amerikäiju armijas. Otrkart,
vii>i atbalsta privato inidatlvu. Kaut
gan te lespSJas riäv plaSas, tomgr da-iäm
peraoham izdevies noorganizat
savus uzpemumus. Tfi Kemptene
kädam igaunim izdeyies atvert pie-milläs
lietu tirgotavu un tautiriko
lellu darbnicu. Bez tam igaui^u uz«
oamumi darbojas Qeislingena, Uimfi,
Augsburgä un dtas vietas. Ta5u vi»
sam tam ir tikai pagaidu raksturs
un ar to nebut haV atrisinata igauiju
trlmdinleku nakotnes eksist^ces
probiama. Täd§l visu pratus ntdaiv
bina
DOMAS PAR NAKOWfiä
^auQU vaditajaa^^^^^ uz«
skata, ka mQsu JautiJumsi^V^^
izäjpirts. ^ Täd^l nav Jäaaauda oeri-bas
uz atgri^anos dzixntena Izejot
sadas nostajas, igauipii izceloöanas
Jautajuma ir atturlgi. Sevil^ vi^l
bridina savus tautieäus no indivi-dualas
izceloSanas. Tikai tie, kam
anem§8 dzlvo piederlgie vai kufiem
dtadi pilnigi nodro^inäta eksistence,
var doties taiakä emigi*adja. Vispa*
raja kopaja izceloäana p^ ^ u ^u
ieskatiem organizejama. tikai tad,
kad Baltijas valstu Jautäjums bus
gallgl izlemts. Ja nu tomir mQsu
kopajäs ilgas un cerlbas nepieplldU
toa» tad pac igauiju domam ir ja*
mdda^ apmeäanas iespejas 21iemel*
amerikas kohtinentä vai angJu do»
minljäs. Tädus noradijumus igau-
Qiem deyuSi arl vigiu ofidaiie pär-stavji
firzerhas.
SamSrfi dziva ir igauou informä»
cijas apmaioa ar Amerikä. dzlvojo*»
ölem tautiefiiem un yiij^u orgahizad»
jam. Taöu arl no tam pagaidam
nav vii konkratas palldzibas un
priekäUkumu, jo DP izyietoäana at-tiecigäs
valstis vei na^ piei;iamuga8
laijirajus 1 ^ Skaidrs' gan
mQsu kaimipiem §Viet tas, ka Väcijä
nekada gadljumä nav paliekama
maj vietä. :)
PAR MtJSU SAVSTARPEJO
SApi^BlBU
igau^i domä, ka tai JäkJQst vei de«
Sakai un saska^ötakai. Ka vienprS-tiga
un saskaoota ridba var dot tel-camus
rezultatUs, pieräda tieäi pada-jo
dienu notikumi parbauiu jaula*
juma. Kadi gan äpstäkU varetu at-tälinat
mQsu cehtienus, Jo mQs v i -
8U8 hpspiei viehas badas un silda
vienas ceribas, käs död splku iztu«
ret un pärvarat visas trimdas grQtl
bas. A. K f
darbä. izpildI8änu:317no segäm SQtus barnu
Apgarbu un apavu trOkums fraii- narha kvalitfita oärliedna-
Qa nometna bija savaktas ne vien m Joslas tautiefiiem visu laiku bija
trimda raduS&s, bet ari no dzimtenes^^^M^^
lidzpaaemtas grilmatas. Skati atkjä- UNRRAs likvidadju un ari ar to, ™
Ja nömetnes kultunis dajas vad. A. ka liotika apftörbu parbaude, pastip- S Lu^^^
2aimonts, bet referätu nolaslja skoLrinatä karta sak izsniegt apfcarbus '^^J^S^
A. Riditers. Priekfin
dalljaa^koiani ar deklama^^
kora dztesmäm, aktrise
un dziedatäja A. Kalngare. Glezno^^ ie^si- ^ ^ ^ ^ ^
taja A. sadega vadibfi iekärtotä^^^^^n^
skate atstaja tikamu iespaldu. nai sarikot mäsku baUi,^^^^^ ^
TSlayas nome^^
Augsburgas - Hochfeldas aöine^^^^ ^^^«^^^^ ^^^»^^^^^ ^aS nes komiteja ieveleti ^priek§sedi4^^S
K. Rortlmoiss, vletniieks an labki^^
bas nozares Mitajs J. Biirtnidcs. tieSii komandantu UNRRA iec§lusl TO^^^ ^. ^.
sekretärs R. ^rafts;, pärvaldos noz [latvieti V. Eämani T. S l l i s • Hedna, ka ne tikai daij-
VESTULE5
REDAKCIJAl
V. s. Sakins, kulturas no?:, v. R.
Drlllls, darba noz. v. Upite,
saimnieclbäs — A Ozoli^S.
amatniekl, kas Jau sen gyvuSi vis-paraju
alzinibu on pasQtinajumus
1 ^ meneäiem ilgam darbam, bet ari
Bavärijas apgabala lieläko latvieSu [citu nozaru amatniekl, ar sava dar-centru
makslinieku pirstävju sanfik- [ba augsto kvalitati gust atzinibu,
, . . , ,sme ^Kndieng panäkt^
drpai vien, lemaksas fondä ar nosa- organizet Bavärijas apgabala mäk- meti^u vadltajiem JÄcenfias ieintere-cijumur
kadam studentam, kas ai|-' slinleeku kopu, Izraudziti pagaidu set öttiecigas iestädes, Jäpanäk pa-ozls
musu pagastä. Ja sirmais zie- iniclätorl atseviSkäs nozares: skai;iu 1 sQtinäjumi, japaplaSina darbnicas,
dotajs pievienos zie<ioj umam arl ves- mäkslas — komponistu J . Poruku, tS sagädajot darbu un nodroäinaju-tull
ar dzlves padomiem m noradl-- telot — gleznotaju M. | mu tautleSiem^^^^^^^^^^^^^^^^
jumiem jaunajam studentam — pa-KrQmiou,!^^
balsta ^aDemajam, ari tas bQtu tei- mlou un Taksthieclbä: — dzejnied 1 KURmÄMÄ TOtJKlIMA DE^
S e s ^ b S s t ^ a d^
öaiities papaistu sadalitaju stipendi- apzlnät attiecigäs nozares m ä k s l i n i e - | : ^ x „ ^ - , ^ »•T ; ^ » « A O
jukomisiju sadas, Ziedojumus Ut-r] k
vieäu Studlju fondam var iemaksät sanäksmes nolems un saskai^os turp- Auksta laika un kurinämä truku-visu
apgabalu latvle§u komiteju ka^ mäkodärbmu.
ses tieäl vai caur nometpu komlte- paredzeta 18. februäri Mindiene UZ nenoteiktu lalku pmrtraukusi mä-jam
ar atzlml: ,JUatvie§u studiju BALK teipäs. Sanäksmes laikä pa- clbas. No Bavärijas Izglltibas un
fondam" A ^ redzits apmeklejums yecm^istaru kulta ministrijas sapemta atlauja
«resim, ka Slsjlespejas palidzes darbu izstade IVKndiena, kur izstädlti Väcu muzeja telpas izmantot DP
|42verst par dzivu musu visu kopdar^ Rubensa, Tidana, Tinteretd, van D d - universitätes vajadzibäm lldz 15. ap-.
>ibas pasSkumu. • . I k a uc darbi. rilim K
$ un
,fv;
a i ^ v a n i J u u nM
^ lauksaiöuiiekulö^^
fl itiauji
^ un,- .,,
j f
ItllÄalaiiatvic^
timidiaDil^yM^^
|Esils,p^k§fliusudlen
päÄaniatniöd^
Ö teäu iemäiäj
äjaimatuiinpräy^ '
' " " di:§bnli
( f c zlnäins j k^
fcrgienv kas • gan
Sti2gHte>late;.i
Sttrigs ir viegliuni
teiopieraerotlesl
«f l4*äs tradlcljas
iWcas vai
A. Rene r t 8, Dinkelsbiia
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ l^^^^
Mes vei nedrfkstam zaudet eeribas
atgri^ties brivä un neatkarlgä lÄt-vljä,
Jo tas ir mQsu visu ilgu un d«
^as lieläkäis piepildljums. Mums
par to;, Jäclhas^ vislföm lldzekyem.
Musu Uktenis vai nay^^ l ^ ^ Bet
ja reiZ9 tomer vissmosyartos mums
par sliktu, tad no vairäkiem launu-miemjäizvelas
mazakais.
SajusminätSf par emigräciju nees-mu.
Jo invaiidiem — vlenlniekiera
bQtu loti bedlgas izredzes, un ari pa«
rejie tautie§i zaudetu savu hadonaio
kopibu un kulturu, aslmiletos un no-zustu.
Invalidu skaits mums joti
llels, un. vlsvairak tie ir vieniniekL
BQdams ari pats invalids, domaju,
ka, apsvepot emigräciju, bQtu apsve-rams
äri Invalidu jautgjums. Bet
varbut tautieäu lieläkä dala ta ne-domä?
Uz äim domäm pamudina
tas, ka lepriekSejä aptaujä tlkal
viens, tlrgotäjs Jänis Ruie, ir pie-skäries
feim jautäjumam.
Apsverbt latvieSu tautas kopas
emigräcijas lespa ju, nepledeSaml
järeklnäs ar v I s i em tautas lo-c^
kliem, neatkarigl no vii)u vecuma,
veselibas un darba spejäm. BQtu
neplelaliami atstät ärpus tautas ko­pas
kadu no sociaii apgädajamo
grupäm Väcijä, izijemot tos, Icas
paSi to veletos. Kä invalidu Jautä-jumu
emigj^äcijas gadijiima izkärtot
vislabäk, par to butu Järupejai mQ­su
pärstavibäm, tikai aizmirst to ne^
drikst nekada gadljuma.
SjaerikS^u tauf
™^?guviipj
ivuät pirmi
navi
iizite
Mm
l^ii rs» V