Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1948

              f
x4
ii
p
i i i
a
tJllii!
-ii»
^• 'l«iIii'
ļ. mm
• 4 - -'K ,L-?vr.\;
LATVIJA. 1948. 6.19. oktobri
TAPŠANAS
ADLONAS VIESNĪCĀ
BU. SABIEDRISKO UETU MINISTRA A. BĒRZIŅA ATMIŅAS
] ^ atsvabināšanas no koncentrācijas nometnes, ministru A. Bērziņu
poUdjas osoraudzībā novieto darbā Berlīnē. Bērziņš cenšas darbu sabo­tēt.
(
XXXV
.Nu, Ja neiet ar rakstīšanu, tadļ 1944. g. janvārī darbā man piezva-varbūt
iešcrt ar rēķināšanu. Nosūtī- nīja mans agrākais koilēga valdībā
ja uz nodokļu, aprēķināšanas noda- Alfrēds Valdmanis . Vēloties satik-ļu.
Darbs pilnīgi mechanisks, ar ties un aprunāties. Kauču gan ar.
skaitāmo mašīnu • aprēķināt no , fir- Valdmani, vai nu manu, vai viņa
mām iemaksājamās summas. Te nu rakstura īpašību dēļ, mani nekad
ar vācu valodas nezināšanu atrunā- dra\idzība vai simpātijas nav saistī­ties
bija grūti. Bet arī te atoadu ize-ļjušas, labprāt biju ar mieru viņu sā­ju.
Rakstīju uz kartītēm, kas tik stapt.
iekrita prata. Kad nodaļas vadītāja Satikšanos norunājām pie Vald-kartītes
pārbaudot šo „brīvo fanta- maņa Adlonas viesnīcā. Pēc Bristol
ziju" konstatēja, vairāk izbrīnējies viesnīcas sabumbošanas Adlona Ber-kā
dusmīgs, viņš jautāja: līnē skaitījās greznākā un arī dār-
„Cilvēka bērns, sakāt, kā jūs tl-ļ gākā uzturēšanās vieta. Turpat vies-kāt
pie skaitļiem, ko te esat safab- nīcas restorānā paēdām arī-vakari-ricējis?**
- ļ ņas. Valdmanis stāstijaj ka esot no
„Nezinu. Mašīnas kloķi es. griezu Latvijas izraidīts par pretvācisku
tāpat kā pārējie. Un kas tur sanāk, ļ nostāju,
to rakstu uz kartītēm." ļ ,,Bet kā tu vari dzīvot tik dārgā
Ar ito beidzās manS' darbs no- viesnīcā? Adlonā taču maksā pul-dokļu
aprēķināšanas nodaļā. Nu ka," V. stāstu noklausījies, es ievai-iekļuvu
juridiskā nodaļā. Nodaļas cājos.
vadītājs, gados vecāks kungs, labs „Iztieku ar Drezdenes bankas at-vācu
patriots, līdz sirds dziļumiem balstu" — Valdmanis vaļsirdīgi at-nlda
Hitleru un nacionālsociālismu, bildēja.
Manu galda stūri atkal greznoja ^j. valdmani sastapos vēl dažas
trīs vecas aktis un dažas Jikumu r^i^eg, pirms viņš 1944. gadā pārcē-grāmatas,
kuras nekad neatveru. ^Ka ^ika pārcelts uz darbu Vis-aktis,
ta grāmatas bija galda deko-U^^e^es.apkārtnē cementa fabrikā,
rācija, kuru no rīta kārtīgi no skap- ,v,.. ^ . - .
ja izcēla uz galda, bet vakarā tikpat L/^<^v,^Tv t-^"^l^"'-
rūDīsi atoakal < tei sabrūkot, boļševiki ieņēma Jel-
Nif W1i. atradi.! nodala^ vadītāiu S^^"' ^^^^ Gestapo atļaut man aiz-kafkfar
tā^t^rnaB^^'i^^ - Latviju un pār-bu
« bija Pilnīgi apmierināts, P^^^f
viņa, patiesībā - viņa aizvējā no- ^^^^^ palikusi, uzturējās pie ra-dzivoju
līdz aizbēgšanai no Berlīnes . ^ad pec gandnz menesa i -
1945. gadā martā, pa visiem 15 mē- «^f.gaidīšanas saņemu noraidošu at-nešlem
nepadarot pat visniecīgāko |'''^'i^' ^^^^^ ^^nekts
darbu.
Jānis Veselis
Ienāci vērtos
• Ienāci 'ēnainos vārtos,
Baltumāmirdzoša, maiga -r-
Viesuļds ziedainos sārtos
Dzirkstīja dimantu zaiga.
Visumā savijās rokas,
Pasaule aizgrima lēna.
Izdzisa izmisums, mokas.
Saulstaros izžuva, e n a . . .
bet arī- sarūgtināts. Gadiem ejot,
daudz kas ļmainljies, izlīdzinājies,
bet kad atminos šo nekā neizskaid­rojamo
Gestapo, cietsirdīgo rīcību.
J ā n i s K l i d z ē js
ru cf-
NO V ELE
jutu vēl tagadj I n^zdzēšamu
tumu. I I
Kādā vēlā vakara stundā 1944. ga­da
augustā no kaimiņu mājām mani
aicināja pie telefona. Zvanītājs bija
man svešs cil'vēks, bet teica, lai tū-rliņ
braucot uz Berlīni, jo no Rīgas
tikko esot iebrfa'ukusi mana mazā
meitiņa. Kad nokļuvu Berlīnē, pulk­stenis
jau rādīja pāri 11. Satraukts
kāpu augšup pa kāpnēm: vai Maija
mani vēl pazīs? : Kāda pēc četriem
gadiem viņa ikskatīsies? Būs izau­gusi
liela meitene?' .
Kad pārliecos pāri gultiņai, kurā
mazā, no • ceļa nogm^usi, atpūtās,.
Maijiņa atvēra acis. Tikai mazs
mirklis, tad divas mazas rokas apvi­jās
ap. manu,kaldu: „Papiņ, tu ne­maz
neesi^pārvērties. Es tevi. tūlīt
pazinu!"
Bet es pats savu'bērnu laikam ne­būtu
pazinis, ja - satiktos svešos ļau­dīs.
Kad 1940.1 gadā atstāju mājas,
Maijirla palika apaļiem vaidziņiem,
sprogainu galviņu, nu sastapu. kals­nu
meiteni, nopietnām, pat skumjām
acīm un divām bizītēm, izstīdzējušu
kā pagraba stādu. \
A l i r e d s B ē r z i ņ š
Turpinājumā lasiet
„ATKAL GESTAPO PRIEKŠĀ"
(4. turpinājums) ļ „Nevaru nekā saprast. Te ir un
Kur te vairs var atspaids būt. Te ir kāds jukums," prātoja Orups
visi dzied par ļaudāniešiem kā uz I „Jukums, jukums! Es ai1 to pasu
kapiem pavadīdami. Šiem tik vajag saku. Ja jau vairs pat baznīcā nav
pateikt — dzied arī! taisnības,^ vai tad ir vispār vērts te
Kas te bija noticis? Te kaut kas tālāk zemes virsū dzīvot Nezinu
bija sagriezies ar galvu uz leju šo- vai šo kaunu es iztui^ēšu ilgāk par
dien! nedēļu," bažījās Stebers, nopūzda*
Drups paskatījās uz augšu: nē, mies smagāk par sā\ru zirgu. " '
kroņlukturi stāvēja turpat augšā un „Tādu kaunu, šitādu kaunu! le,
viņš bija apakšā, tāpat kā baznīcā domā, iedomā — visai draudzei liek
ienācis. lūgties un dziedāt, lai mūs atgrieztu
Vai patiesi kāds no ļaudāniešiem uz ceļa Tad jau arī būsim vainīgi
šorīt 'ir bijis traks kļuvis? Bet bija ja jau tā. Bez grēka tas nevarētu
taču norunai- Noruna bija šodien nākt, nē, nē . . ." noprātoja Oru-būt'
sausiem un tīriem kā baltiem piene.
jēriem! „Turi muti, tu vistas galva!" ie.
Nekāda domāšana,- ne «izdomāšana brēcās Orups. Mēs grēkojuši? Ko
nedeva atrisinājumu. Pa galvu viss tad mēs būtu grēkojuši? Vēl kāds
brāzās juku jukām džinkstēja, it noklausīsies, kamēr te muldēsi."
kā tur ap kādu veltni būtu sākuši Orupiene aizgriezās un sāka šņuk-tlties
stikla papīri. stēt, Orups nelaimīgs atmeta ar ro
Tad pēkšņi Orupā sāka mosties ass ku un saplaka pats sevī.
protests: Dievs, kā tu vari atstāt tā^ „Nu, suslāsi . . . Suslā arī, ja tu
dā/negodā savus ticīgākos bērnus, esi grēkojusi, suslā!" ' :
ko? ļ ,,Liec mierā sievu. Tāds ka ezis!
Nejauši pameti_s skatu uz to pusi, Vai tad viņa, cilvēks,; vainīga?" Oru-
Imr sēdēja Macānu Sukurs, Orups pu aprāja Deiduls.
manīja, ka tas seju bija aizsedzis ar Citiem nemanot, bija pienākusi ve-atvērtu
lūgšanu grāmatu un viņa cā Šaipiene, kura no Ļaudāniem bi-pleci
manāmi raustījās. ja uz baznīcu attecējusi jau vakar.
Vai tik šis Dieva zaimotājs nupat, Viņa klausījās sarunās galvu pašķie-nupat
nesmējās? būsi, reizēm pavilkdama lakatiņu
3 _ nost ,no labās auss.
Galvas plectfs ierāvuši, kā smaga „Jukums, jukums," berzēja pieri
lietū samirlvuši putni, ļaudāniešila- Orups. „Vēl nekāda sākumā, nē ga-sījās
barā pie saviem pajūgiem. Vi- la tam nevaru saredzēt"
si jūtas gandrīz tikpat kaili no kau- „Nevainīgiem tā jācieš . . . Ne^
na, kā tie divi pirmie grēcnieki, kas vainīgiem!" stenēja Stebers, galvu
reiz pasaulē bija. iesējuši iedzimto šūpodams. ' •
grēku un pēc tam padzīti no Para- ,,Viss, ko pacieš, nāk Dievam par
dīzes dārza. Mīdījās ap ratiem, viens godu. Šie — nevainīgi . . . Tādi iz-otrā
paskatījās caur pieri un nevar laidusies -
L¥«'?;an«bllf?'°" .4000.
UN piespiest
vtt atbrīvot
Saša Ziemelis pie Brazilijas
latviešiem
VĒSTULE LATVIJAI NO BRAZILļJAS
Ar sūtņa Krieviņa palīdzību da­būju
glītu istabiņu Vilmersdorfā pie
Latvijas agrākā goda konsula. Bija
pieejam^a arī laba bibliotēka, un
dzīvoklis atradās tikai 15 minūšu
gājienā no darba vietas. Bet vēl ne­biju
labi apskatījies, kad kādā sa­mēra
mazā nakts uzlidojumā nams
nodega līdz pamatiem. Pēc ilgas, _ .... , . . ,
skraidīšanas ar visvarenā speķa pa- Brazīlijas latviešu palīdzības ko-lidzibu
tad dabūju istabiņu pie kā- !f ^^^a apkārtraksta atgadma, _ka
das vecas vācu dāmas. Braziluas latvieša svēts
30. janvārī-pēc pusnakts trauks- f^^^.^^^^s^^ ^^f"^^ savas majas
mes sirēnas atkal vēstīja gaisa uz- tautiešus, kas atbrauc no Eiropas,
brukuma tuvošanos. Devos jau ie- Pj^^^^. sev sagada noteiktu no-rasto
ceļu uz pagrabu. Tālumā dār- ^^y^^os.^^^ Darba izvietoti visi
dēja zenitartilerija. Tuvojoties uz- ^ ^atviesi, kas Brazīlijā no Vācijas
brucējām mašīnām, arī zenītartileri- ļ^^^clās jūlija beigās. Šurp braucot
jas šāvieni vēlās uz mūsu pusi. Tad ^^3» reģistrējusies par zemkop-saklausijām
vienmērīgu motoru rū- J^^^» baptistu mācītājs J. Lu-konu,
un tūlīt arī bumbas nelabi ^^'^ss viņiem sagādāja iespēju pa-kaukdamas,
sāka līt pār mums. Ze- ^^^^ Pilsēta. Augusta no Dānijas at-me
salīgojās. Izdzisa elektrība. P^^aukušais inženieris P. Megnis
Pagrabs pieplūda kodīgiem putek- atrada sava specialitātē - kāda lie-ļieni.
Bērnu kliegšana un sievu vai- koncerna metallu rūpniecības
m^nas, kas jaucās ar bumbu svilp- ^^1^ un apgādā līdzi atbraukušo
Sanu un grāvieniem, radīja tiešām U^^^^^- gada nodzīvošanas no
nejauku sajūtu. Kaut kur dzirdēja šejienes uz Kanādu devās A. Mig-histēriskas
raudas, bet vēl citur kāds^^^^ ģimene, kas Brazīlijā ar pirmo
skaļi lūdza, lai Dievs piedod vina P^^^^^^^īvo DP transportu ieradās
grēkus. 'pag. gada maija.
Nezinājām, vai nams virs mums Katra mēneša pirmajā sestdienā
vēl stāv, vai esam aprakti zem tā tautiešiem sarunāta satikšanās brā-drupam.
Mocošākais tomēr bija tas, U jvjemiro kafejnīcā Baltico, St
ka nebija nekādu' iespēju sevi aiz- pa^b. BLPK rīko arī kopējus iz­sargāt
un vajadzēja paļauties aklam braukumus uc sarīkojumus. 6. no-gadijuonnam.
Ka velak izrādījās, Uembrī notiks Mārtiņu vakars bet
mOsu majas tuvumā bija kritušas ig. novembrī mūsu valsts proklamē-kadas
pecpadsmit dazada kalibra ganās 30 g. atcere, par kuras noor-sprāgstbumbas,
par simtiem deg-1 ganizēsanu sevišķi rūpējas dāmu
bumbu nerunājot. Trīs bumbu sprā- Komiteja. Tās priekšniece ir Rita
dzieni dārza, kādus 10 metms no na- j^api^^^ l,et valdē darboias Emma
rna,^Wja izravušj robus ari nama U ^^^^^^^1^^, Vilija Cota, Lisa Brū-
W protams Jzg_azot visus logus, ^ere; Marta Cota un Elza Gūža. St.
Treša stāva kada ārsta dzīvokli pa
logu ielidojušo vieglo degbumbu ap­dzēsa
ātri. Tāpat ar kopējām pūlēm
nodzēsām degbumbas mājas jumtā.
Manā istabā logs no gaisa spiediena
bija ižfeāzts ;ar visiem rāmjiem, ļ steidzīgi meklēju brālēnu G U N Ā R U A P A RU
«tarpsienas Izspiestas ar lielām un māsu E M I L I J U A U G U S T U kopējam ce-fipr^
ugām stūros. Nedaudz novācis llTo"',!!^' ^'^^}]^\ "^^^^ Kioks: (23)
putekļus un stikla gabalus, ar segu Biock 6. ' (MIJ
. aizsedzu logu, lai daudz maz pasar- —
;gātos no aukstuma. Kad otrā dienā Leomds Pētera dēls SPIRIDONOVS, dz.
runāju ar saimnieci, ka nu jāmeklē 1888; g. Rīgā, dzīvojis turpat iidz 1944. g.,
citur istaba, viņa likās gluži pār- S'^^^, ^'^^'^r'^^ ļ^Oa)
Isteigta.. O^d^sot īsas lēnas. Man | ""^^""^^^^ D P , Gamp Domag. (150)
taču dienas gaismu nemaz nevaja-
Paulo katoļu dāmu komitejas aici­nāts,
nesen Neradās Saša Ziemelis,
kas' stāstīja savus medību piedzīvo­jumus.
Latviešiem .vislabākās attieksmes
ar šejienes igauņu biedrību Uus
Atslffflneiropu .
valdības
', '.. V Wēlu Parizē noti-
^ ^ f ļ v » apspriedes,
*P^^1,« ?ā saucamo „Zaļo
'"'''ffiiers nCieegrtosi jsm uenm oHroadnzdas
5i
«."MSS no Ponias,
rēja iesākt runāt.
visi, visi. Kad tik pa^
klausies, par citu neko nerunā kā tik
„Nu?" izmeta ::0rupsy piegrūdisļpaŗ meitām ū n m ^ .'Tik'par
Caunem pie pleca. . to viēņ^-par to vien^
Tas - tikai atmeta ar roku. Viņa savā ;bezzobaiņajā mutē :nbmur-ūsas
nikni sakustējās. Varēja manīt, mināja: yēL. kaut .kb nesaprotamu,-
ka zem lūpām auga kādi vārdi. lielās grinnbaS'V
Beidzot viņš tos izgrūda:. .: . vēdzelērii-uri nevarēja: saprasi^^^ vai^
„Tu — vainīgs!" : nupat viņa skumt
„Par ko tad es?: Vainīgs . . / ' | un'viltīgi sm!aidītu.
Orups izmisis, noplātīja rokas un uz- • ,,Ko: tu :zini!- ^ Labāk: ej, skaiti, sa­mauca
cepuri dziļāk, pār acīm. . ļvuš pātarus:u^
Rašpils nonāca bara vidū un sāka klied^^^^^
kliegt: V ļ^Es nezinot? ^Tā,:tā^ tā: Nezi-
„Viens no mums ir bijis tas vērsis, notV. . ,. Ja jūs tik'daudz ^zinātu kā
par ko prāvests runāja, , To- vajag es,; tad tevneciepstē cāļi :bez
tūlīt atrast un; tepat baznīcas "priek- vistas."
šā gāzt pie zemes un. sapērt tā, lai i '
svilst. līdz dvēseļu dienai] . Es jums : ^ galpiene /paslēja: galvu .ūn lepni
saku-"-meklējiet to versi!"^^ ^^^-^^^^ ^^v^^n^^^
.,No mums?" sabijies ievaicājās ^,.Jau no paša rta es vionīJ^ā zl-
Kodu," kas 14. augustā nosvinēja ļ Stebers un pataustīja savus septi- nāju, kurš bija tas, kas baznīcas
20 g. dibināšanas atceri. Svinībās ļ V-"^^ matus. „Kuŗš tad te varētu dārzā gulēia"
piedalījās ap 50' latviešu. Ieradās ^^^-^ ' ' _ ŌC^^V^^^V^T ^.
ari Latvijas konsulāta jaunais sek- _ -Vai tik tu pats neesi, ķd. tads bai-retārs
J. Vciss un BLPK pārstāvis ^^-gs?"
J. Āboliņš. Latvijas konsulāta sek-' -Kur tev prāts! Dzirdēt, ļaudis,
• Rašpils saka, ka es bijis tas plē-un
Nagijs-t
i l d a ievadā sīki apgaismo-olitiskie
un saimnie-;
Vidus- und Austrum-tfāv^
i sev PadomJu^
&ma maiņa visās mi-
'^'ISV iedzīvotāju gnbu. Tas
••-i 5JS Padomju Savienība par-
- l ī Apvienoto Nāciju chartu.
•MJmM. iedzīvotāju vārda, '•^^Savo Vidus- un Austrumeiropa,
'I ida iesniedzēji apelle pie •''iTfflIiidzto .piesniest Maskavu
m U savu karaspēku agrākajās
Augstāl?ais varas orgāns
. Savienībā,, politbirojs.
„ Bts Slāk memorandā, nodarbojas
"ilitepiiāciju visā pasaulē un mē-
• >Ķķ ijdit saimniecības chaosu, lai
*liraitu savus pasaules revolū-m
«sj plānus. • • '
lūdzam Apvienotās Nācijas,"
.al«ts memorandā, „atjaunot brī-
^'Ji]«iai neatkarību Vidus- un Aus-v'lieiroDā,
Mes lūdzam sarīkot tur
SLUDINĀJUMI
retārs 20 gadu' bija Nikolajs Ozo­liņš,
kas 1. jūlijā no šī lamata atteļ^
cās.. un- viņa vietā stājās Jānis
Veiss — Btāzilijas latviešu iecie­nīts
sabiedrisks darbinieks un ne-,
sen nodibinātā lliatvijas kultūras ar-chīva
valdes loceklis. Viņš aktīvi
piedalījies • arī . šejienes baptistu
draudzes dzīv^.
St. Paulo, oktobrī.
h J. Ā b o l i ņš
gurs . . Tev kauna'nav tā cilvē­kam
krist virsū."
„Nekulatsalmus!'Mejaucās Orups.
„Mēs tak visi reizē atbraucām, rei­zē
iegājām baznīcā. Neviens no vī­riem
: nepalika • mājās. Tāpat visi
esam arī tagad. Pa.kuru laiku tad
varēja kāds no mums tur dārzā
krākt?"
,,Vai tie' spoki biās bijuši?" nelikās
mierā Rašpils. ,
Francija —Beļģija 3—3
SVĒTDIENAS SPORTA NOTIKUMI
Francijas futbola savienības 60. g.
jubilejas gadījuiTiā svētdien Parīzē
notika Francijas—Beļģijas - valstu
sacīkste, kas beidzās 3—3 neizšķir­ti.
— Pirmo reizi pēc kara Vācijā
startēja zviedru vieglatlēti. Malmes
spori:istus Hamburgā sveica 10.000
skatītāju. No viesiem labāko rezul­tātu
sasniedza Lenarts Strands, kas
skrēja 1500 m 3:53.0 min. Daudzās
disciplīnās zvi'edri zaudēja. — Dien-
S'.g. 23. augustā Haraburga miris VALEN­TĪNS
MAKAREVICS,. dzimis 1910. g.;^
Visas, prasībās "atitiecībā. uz viņa atstāto man­tu
lūdzu pieteikt līdz š. g. 1. decembrim:
.Welfare Gffice, DP Gamp Sradtpark, .Ham-burg
.39: .(145)
12; 10. 48; ;. f Arturs kalniņš,
• V. • : Welfare; Officer.
vidvādjas un Ziemeļvācijas izlases
futbolisti Nimbergā spēlēja 1-—
neizšķirti. Bija 55.000 skatītāju. -
Angliias iutbolu meistarsacīkšu tur­pinājumā.
sestdien meistarsavienība
Arsenal ar Preston Northend cīnī­jās
1—1 neizšķirti. Vadībā pašreiz
ir Portsmonth, kas pieveica Sunderr,
and 3—0.
. got. Viņa izsisto logu aizsegšot, sie­nas
no ārpuses nostutēšot, citiem
vārdiem — darīšot visu iespējamo
manu ērtību labā. Kādas pāris ne­dēļas
tiešām nežēlīgi saldams tā no­mocījos,
līdz siitnis Krieviņš mani
aizvāca uz savu ārpilsētas •istabiņu
Rānsdorfā.
,XATVIJAS'V ABONEMENT&
pasŪtinot laikraksta pa atsevišķiem ek-semplārlem
Oīdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.— mēnesi -|- DM 0,50 par piesū­tīšana;
pasūtinot koUektīvi vairāk par
3 eks. — DM 3.~ mēnesi bar eksem-plāni;
pasūtinot nž arzemern un maksājot
Vācijā DM 3 - mēnesi + DM 0,80 par
piesiitigaim. Slndinājnmi maksā DM 0,70
par viensAeJlgas nonpareilļe Vespiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi>
oāļumi par puscenu.;
AboneiBienta pieteikumi. sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre-lēlama
j ^Latvijai" (13b) Giinzburg/Do.,
Biirģenneister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk triš reizes nedēlā - otr-dienās,
ceturtdienās un sestdienās.
Pēc grūtām ciešanām š. g. 12. oktobri Malentas vācu slimnīcā šķf-ries
U2 mūžu no Daugavas Vanagu saimes^^^^^^"^
; '•.;kāpt.;;Ja
\ \ dzimis 1906.. g. 28.: janvārī- Cēsīs;; I • | ;
Apbedīts 5. g.; 15. ;Qkt^^^ Ēutīnaš: kapos. ' ,•, : : - .
Ak, retākas rindas Viņu piemiņa
Ik gadus mums tiek: v Daugavas Vanagu
Viens biedrs pēc o t r a - Eutinas nodala. -
Galvu kapenēs liek. .
Š . g . 7. oktobrī Ambergas sanatorijā pēc nepārvaramas slimības aiz-
' gāja mūžīgā mierā . •'
bij. karavīrs
IS
Rīgas Valsts_ Technikuma: skolotājs, dzimis Vecpiebalgā 1908; g. 3,: augustā- Ap­bedīts
Aniberga,Šv.-;Ķ^^^ 9.Voktobrī.. , ' .
Dziļās,/sērās
sieva, māsa, brālis un radi dzimtene,
svainis un drauci svešumā.
Lai miers, lai;. salda dusa tavām miesām iznīcīgam,
Lai mīli sedz to -svešas- malas vēsā smilts.
,.Šaipienīt, tu 7ini?" ie^^avilōjās
Orups.. „Saki tūlīt!' Mēs uz vietas to
samalsim!"
i i
^ tenokratiskas vēlēšanas m
'-•i 'likumīgas ^valdības." ita-vares
iedzīvināt, tikmēr apel-aissiesniedzeļi
liīdz atzīt un ļaut
ies eksilām valdībām.
BBG, AB
i i i.
(rievu zemūdenes
\h UZ rietumiem
Viss laudāniešu bars ieriicās, kā
palu ūdens ledus aizdambējumu pie
tilta, salaužot: un sakrita ap Sai^
pieņi.
„Nē, nē! Teikt es nevaru. No mē­les^
no runas lēc E^rēks. Nevaru, ne­varu.
Man -norunāts, ka . •
„Neteiksi?" Tu neteiksi?" Nikns - . « - —
un vīlies Onaps satvēra Saipicnes Pec ED ziņām,
elkoni, „Ak, tev taisnību stāstīt '^''^"^ ^'^'"^ ^'--^
jau kopž Jaba laika sa-ļ^
jilmcija par padomju "mi-
MUSU DRAUGS — JUBO-ARS
Viņa vecums, svars un garums: 34 g., 96 k
1,82.m. Kad šāds milzīgs vīrs ar balto" D
lolicista • .cepuri galvā stāv pie Augsburgas
emigrācijas - centra vārtiem, tad gan nebūs
neviena, kas: bez atļaujas vēlēsies ieiet centra
tcrji.tūrijā.. Sls atlētiskā^ auguma igaiinis. ar
bruņām acīm un . blondiem niatiem. tiešām ir
atlēts Augusts Mālšteins. Tā tad ; vienī­gais
baltiešu, vieglatlēts, .kam 1948. g. sezonā
savā nozarē izdevies :sasniegt Vācijas labā­ko
'rezultātu. ..Startējot, ņo . :Schwaberi Augs-burg,
viņš nesen grūda lodi 115,10 m. Māl-štc.
ina /personīgais, rekords'ir 15,45 m, So.
augstvērtīgo .^rezultātu, viņš realizēja: brīvās
Igaunijas un. brīvās Somijas, valstu sacīkstē-
1939. g. ttelsinkos./A\ūsu igauņu draugs Māl­šteins.
šajā rudenī Ir •jubilārs — no viņa
sporta ^gāitu sākuma nesen pagāja 20 gadu.
Tas.-.ir ilgs .laika sprīdis,: taču; M^^^ igau­ņu:
visu laiku slavenākajā lodes - grūdēju tri­jotnē,
' kurā ; vēl ietilpst abi Eiropas: čempio­ni
Arnolds VIdings un .Aleksandrs : Krēks,
skaitās. visjaunākā atvase, Ēdgai*s Laipenieks
galdā Mālšteinu. Cīlē,. tomēr' viņš nevar iz­kļūt,
no .Augsburgas tikai, tādēļ, ka'bijis dar-;
bbs Beļģijā, bet nav tur palicis; noteikto
laiku. Visas cerības aizceļot, uz Dienvidame­riku
igaUņu -atlēts 'ton^ēr nav zaudējis.
•'.;•• . • ;':V.-VA.- ^Šm.
Volterdingena.s nometnes vieglatlētikas sa­cīkstes
labākie- rezultāti ' bija.r, 100 m\Paulu-k'āitis
.(iiet.) 12,1 sek.; 3000 .m',cross.-country
V.eiss ^iVatv.) :9:35,0. min:^^ Sarsb (ig.)
40,30 ;mv. lodē.Andrejevs , (ig.) 10,91. m.;. diskā
Veiss :(latV;Vy30,75,,mŗ tāU. Andrejevs (ig.)
.5,65: ni; - augsti. Šulče: (i g.); Veiss (latv.) un
Pauļukaitis\:Uiet.\, 1,53'in; trīssoļi. .SuVce - (ig.)
11,77: žm. :Pirmo vietu, .ieguva; .igauņi ar 70
punkt;; 2; latvieši 69 ip;, 3. .-lietuvieši:'60. p,
.:Nci.daudzbērnu ģimenēm nāk turku; olim­pisko
spēļu uzvarētāji:' brīvā .cīiiā.. Smagsva-ram
Achmetam Kireci rr ,ļrikai'' 12 brāļi
un masas,, bet spaivsvaram. Mechmetam Ok-
Aajam pat 271
grēks? Tu saki — norunāts? Ar ko
tur norunāji to slēpt?"
„Nē, ne ar ko! Es nekā nezinu."
„Te nu biial"
• „Viņa muld. Ko no trakas."
„Sepīnē. Ne viņa sadzirdējusi, ne
redzējusi."
Tā runā cits pār citu.
Orups saspieda Šaipienes elkoni
tā, ka ievaidējās.
„Labi! Ja tu neteiksi uz vietas,
es tūlīt eiu pie prāvesta Vasara un
tad tik redzēsi."
Kad bija pieminēts prāvesta Va­sara
vārds, Šaipiene sarāvās un vi­ņas
acis sāka mirkšķināties ātri,
ātri.
„Bet man viņš teica . . ."
„KaS'teica?" Orups vaicāja,
,,Nē, nekas neteica . . ."
„Nemelo! Runā tialīt!" Orups uz­kliedza
tā, ka noskanēja līdz liepu
galiem.
„Runāšu jau runāšu, tik nekliedz."
Viņa saraustīja lakatiņu un čuk­stēdama
sāka stāstīt.
(Turpinājums sekos)
'mm
•mm-f
krievu gaisa un flotes ma-
Baltijas juras dienvidu daļa
--'j J f ^ ^^^^ piekrastes još-
;|»SetīniunKaralaučiem jeb
ļl^.Kaļiļiiņgradu, piedaloties
• % « pok vienībām.
la'kā no^Kopenhagenas rMlf^^ padomju zemūdenes,
••'•tfcf^P^rtļas pavadībā catu^
. « netemu virzienā. Stok-
«»tw^*™" sacēlusi
mm
m
Sili
m
vi
na
su
un
La
ta
du
ņās
vit
vai
taU'
ga^
ku
tūr
lest
bā
grū
Š
rej
mit
kai
ņā
Bet
ce:.
liek,
cion
esa
Ildzi
Tad
mūž
un
Tā
gala
šos
1
Chronikā
Jaunais latviešu tenors J. Sarm
šinīs dienās Frankfurtes radiofoiip
iedziedājis skaņu platēs četras lat­viešu
un četras itāļu taoitas dzies­mas.
Latviešu 4054. un 7132. darba vie­nību
vīru dubultkvartetu amerikāņu
Special Service virsnieks Itn. Ru-, k£i!^^^> sni^dr^T-T
pērts aicinājis iedziedāt skaņu pla- :.?f^2^^ kidzes 7^J^^^
tēs, ko pēc tam atskaņotu amenka- ; ^IkC^ no jaun/v ^^^^
nu raidītājs AFN. Līdzīgu piedāvā- /.@,;^ŗu Valstu' «T^f^ ^^^sta^
jumu saņēmis arī latviešu stīgu
kvartets, kas nesen koncertēja vācu .!r^,^^^es ...... Deo p ..
radiofonā Frankfurte.
^MS NEKUl
'"7^ ^«^MZU BERLĪNES
yS?V?trdienas sēde, u
' •^^'«ev^ R«v-*'^«° nekādu
" ļ l f u n
vIL"^?" satiksmi
:t^£L¥ogei^. atbildot
Jāņa Mediņa duetus Naids (21.
Lazdas teksts)' un Rozēm kaisu ista­biņu
izdevis A. Kalnājs IVlanbeima.
Attēlu krājumu par 27. Jījnija
Dziesmu dienu Fišbachā izdevis Vik­tors
Poriļjs.
pec Ber­tas
^^^^
^ zustu niiera
1^
MM
m
An-asi
k
Berlīn
visku
tHcsm
veidā
kas^v
vēlvpa
krievi-nieši
Partik
visu V
Sava
gas vi--