Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1948

              •vas lemādtles an»,
amu draugs un 4
ar kanādietēm Sā"
m mm dāmu .
draugu ,t(k ņ^Tt,;
^palika Kela rēta
« • ^ o n^i: mājām tikai
• ^ • i mugurā, Kanādk..
t. viņu prec. vistra-s,
ka .greizsirdigais
^ | u : iesūdzēja'ari tie.
» a _ m nopratinjjanu
Sfffifetat Leilvūlu. • Pajj,
rJboa ,. sk;a ndālu v«l at-
M ir dievbijīgi, ar
fcm un tikurniem. Ģi-bērnu,
pat 10-12,
gimenea galva im
M l'oti jauni, sevijki
ias cienības nav pret
uzalcata par ,,vieg^
Elve
mazpulka 6 manē­žas
skati ievadīja lu^
li-toļu dievkalpojumi
Dsbergs un V. Volt-mazpulka:
te^
Ansbachas mazpulka
šoigad saražojusi 1530
1080 kg kartupeļu,
un 250 kg tomātu.
. 410 tīrasiņu vistiņas,
^as centrā; bija avlāci'
'bs; tāpat ar! truSu,
un vistiņu novietnes.
Izejas masipulka or^
pies ta\rtle§i par maz-dairbu
bija dāvājumi
.SKATI sarīkoja
|nei:a, nometnes iatvio-
^ Dažus priekSm'elUiJ
amerikāriu žurnālisti,
erikāņu joslas DP no-
Js brauelenā, Latviešu.
§/išķu uzmanību izpel-
' ikgriezumu dn'^ī', Rū-
;u sijājamajā ems.
[omāts sarlk . lurpmak'
2—3 dienas. Piedalī-ļleši
un igaut)i.. Skates
da'udz pūlSjusies sko-altijas
sieviešu pado-nometnē.
-
•AS nometnes tautieti
jtlern — vieniniekiem
rākk&rt ziedojuši mal-
Studentiem tas ir liels
ffli:AIDH0JI3MS
i ^ r l s un nometnes W ^
l i n i nelabvēltgi un tagad
I dUnIca, par ko csrm .1^
lateiciga, IpaSi nomclncs i«.
ļnis, BabenhauzenS
Ļ Ŗ A N E B C S , :
laiku. la3(>t if^^:
Kt padomājuši
Išu nervus. _ J u s | ' ^ ^ ,,
kzes, numura to^^;«_
Gf redzēsit, wn« •>'"•
kara nebūs.
i ia visus i«levur«us>
līkai. ' . ^.^
nalē uzcelta univj^
studē ne v^njelas
L . ārzemnieki-femi^
rantiem. . tjg jjs-
Itēja W»)'f K l «•"I
ies le
ari ne 9
sola Hesencs komunistu deputāts
sjo Padomju Savienības atgriezies
ģen. Zeidlics
Padomju Savienības Berlfaē ieradies
bilu^aiavScu ģenerālis fon ZGidlics,
viens no :„BrIvās . Vācijas;' ,komite-jag
dibinātājiem. Zeidlics krita krie­vu
g^sta pie Staļingradas-'un pieder
nļe virsnieku grupas^ kas vēlāk:iz­veidoja
: minēto, komiteju, ar kf>
Maskavai li' savi Ipaāi nodonni. ZeId-ļļ(>
g,ļ<o pavadījumi v61: trīs citi aug­stāki
vācu , virsnieki, • tūlīt: pēc .iera-ianas
Berlīnē: devies: uz. padomju
joslas iekšlietu pārvaldi ,kuras: pa­dotībā
ir visa pplicija^^^^^^^ ^
, Zeldllcam es.()t uzdots vadīt visu
krievu josias polieijajg spēku reor^a-ni#
l}u.: Salt polļcIjS, -kfi zlnāra5v,:
Ir ļoti Hels skaits: a^r^ko • vācu kara.
ģ(ļ3ļekņU; kas Padomju Savienība
,D8rskole*tl'' tā sauktajās „Antifa"
nometnēs. Tā padomju Savienība
crrib radīt savā oķiipāGijāsjoslā^u
titiamu' bruņotu formāciju, kas spe-:
tu paturēt pilnīgu kontroli par jhs-
Lļ arī gadījumā, Ja ^notiktu okupā­cijas
karaspēka izvākšana; no Vāci-
/ Ka-P(ipiiduS:Zino, Zeidlica sarunn^^
ar padonļju: militārās valdības auc^-
stlem- virsniekiem un./iekšlietu pār-'
valdes prezidentu Flšeru piedalījies:
ari BerH"<^^ krievu sektora.:pollciJas
|)rlek§nieks Markj^rafs, kaš' a •: ir
• bljuSals nBrīvās .ļVāciļas'' nacionāl-komitcjasrlocoklis.'
p8c leražanās: Berlīne, Zeidlics pie­ņemts
padomju ^tnbā; Karlsliarštā,;
Esot paredzēts padomiu^ipsļns poli-
' ciļas: sistSmā : Iekļaut • art: Berlīnes
'austrumu sektora; policiju:
:: Pēc afentilru zipām, Zeidilcs vēl-roiz
došoties atpakaļ uz;Padomju
Savienību: iai tad atgrieztos .uz :ga-llgii
palikšanu Vācijā, Pēc^^v^^
ņemšanas Karishorstā viaāiti iekš­lietu
pārvaldes amatnersanām, kam
' lidz šim.bijušas: tiesības.izsnie^n^^ kā­du
informāciju, kategoriski nollesits
ižpnust • jckk ād n s tu rpmnkas' pā rmn i -;
ps padomiu . ļoslas; poli ci j ā. A.n^ļu
svētdienas, laikraksts :,,The^^:P
;• apstiprina ziņojumus, .'ka. Mnlotovs
pianoipt „miera- žestu'-, pierlāvālo-^
ties atvilkt padomju karasneku no.
.Berlīnes un. dažiem padomju joslas
apgada((em, ia Berlvui at^lāļ :8.rv
rīetunanieki/ : .. : ^ :•':
Padomju joslas polītiskā :„koņ8oli-dēšana"::
turpinās ;strauji gaitā,
Tagad izbeigta arī' pēdējā :vēi kaut-cik
Jūtamā partiju opozīcija, atkāp­joties
no amata liborāldemokratu
partijas priekšsēdim; 'Leitenaritam
Ijlberāldeniokrati vienīgie vēl pēdē­jos
.mēnešos iespēju robežās mēģi'
nāja noturēt savu politisko līniju un
gaļīgi nepakļauties SEt): diktātam. •
Koncentrācijas: nometņu : pastāvē
:šana .padomju joslā jau līdz širnb
ja atklāts noslēpums, bet tagad : to
klaji atzinis Hesenes-kpmūnistu par­tijas
priekšsēdis un landtāga :depu^
tāts :Mlllers, kādā partijas sanāksmē
Vicenhauzcnā .deklarēdams:. „Mēs
neapstrīdam, ka padomju joslā pa­stāv
: koncentrācijas: nometnes; beļ:
rādīsim lādas arī šeit; rietumos, kad
nāksim pie varas.'' . Kad turienes
birģermeistars: augstākajā. Hesenes
tiesā pieprasīja atcelt Millera Vdepu-tāta.
immūnitāti, lai viņu tiesātu-i7ar
noziegunia gatavošanu: pret •cilvēcī­bu,
komnartijas nodaļa atklātā vēs-:
tiilē birģermeistaram ieteica iespē­jami-
ātri pazust no Vlcenhauzenas/
Par apstākļiem Zaksenhauzenas
koncentrācijas nometnē liecību. ^ no-,
deva vairāki bijušie:apcietihātiē,-kas
svētdien runāja 'Berlīnes ; nekomū'^
nistisko arodbiedrību jaunatnes sa-:
nāksme. ^ 1^.unātājs :Miliers aplieci­nāja,
ka 1946.--47. s. ziemā::dienā
mirusi caurmērā: 60—70 ieslodzīto.
Cits : bijušais i iesiodzītaIs Vē-^^eners
aprakstīja-: sevišķās : / spīdzināšanas
metodes. Sodāmos iesloga šaurā un
tumšā cellē, kurā iepludina ūdeni.
Pirmajā dienā līmenis sniedzas līdz
Gēļiemvotrā dienā .sakāpj: līdzOgur^
niem, bet trešajā dienā līdz .kaklam.
Bez tam apcietinātie :guldīti vannā,
: kurā pēc tam: liets verdošs ūdens;
Jaunatnes: pārstāvis :Hildebrands sa­nāksmei:
pazīņoia ka: noorganizēju^
sies pretestības grupā, kas;: par sa­vu
mērķi uzskatā, patiesības pauša--
nu: par padomju joslas: koncentrāci­jas
nometnēm un ieslodzīto m^
l i s k u : atbalstīšanu. Hildēbraņds;::-ir
20. jīTilija pretestības grunaš dalīb­nieks..
\ :- BBC, NZ, G Z , M ;
Savienoto Valstu 'ārlietu ministrs
:Mar5ais, piedalīdamies; ^Apvien^^^
Kklļu pilnsapulcē Parīze, pierāpjis
: Oe(u aldivitāti ari cita virzienā. Bez.
j\pspriGdēm, kas vīnam bijušas ar
daudzu riet\\muval^ ārlietu mi­nistriem,
Maršals uzņemies arf tā-
.lahis ceļojumus, lai . deroonsTrētu
.; Savienoto Valstu nostāj^u pašreizējā
.: saspīlētajā: situācijā. ^Tā''sestdien
. viņš .Ieradās: Atēnas. Vakarā ASV
sūtniecībā notika plašā •pieņemšana,
kurā .piedalījās Grieķijas ministru
prezidents Sofuliss, diplomātu kor-
:, PU5s:uh augsti; anaerikāņu un britu
: virsnieki. Ilgāku laiku^:M^^
: sjņ-iedļes ar: A
: .i^isijas vadītāju.,:'Svētdien . ameri-
: :i<5ŗiu irlletu ministrs :;bijavGrieķijas
• i^arala Paula un karalienes Prederi^
^ag viĢsls. Polftipkās aprindas izsa-
. .fe, ka Maršala: ierašanās Atēnās
ji^atāma par dernpnstrācij^a, •-ka
ASV stāv aiz: grieķu valdības. :
sOrieķijā .Maršala ': vizīti sirsnīgi
:^psvelc VArlietu ministrā vietnieks
. j?jelcles, kā Maršals varēs: uz vietas
pārliecināties par grieķu karaspēka
cīņu pret kamūništiGm. un
."^i^^o, apņemšanos so ciņu beigt; ar
::-')i2varu.-^..-:-. •:v-'-^-\- -••;•••••--.:-.:::::.:••'•.X-priekš
Maršala Ierašanās
kijā Atēnu Pirejas ostā iebrau-
: : : a m e r i k ā n u : ^ Vidusjūras' flotes
: '^pdra, kurā Ietilpst 45:000; t lie-
: ^^iidmašīnu :bazes::kuģis ,3oose-
; :^sH*' un 13 Meitas kaujas vienības.
KOMUNISTI N O S L E P K A V O J U ŠI
AMERIKĀŅU R A D I O REPORTIERI
. . |ada maijā Solonikos noslēpu-ļj^^^^
a kārtā pazuda kāds amerikā-radio
reportjeris. Visas policijas
-^ļles; atrast pazudušo izrādījās ne-
^v.<mīgas. Vēlāk amerikāņu repor-
: % i sadistam , rokām' izskaloja
Pēc ilgākas izsekošanas, grie-
^^^epenajam dienestam tagad i z -
noskaidrot, ka amerikāni no-
]^^^^vojuši :komūnisti:^ :
|^s_grieķu žurnālists un: viņa mā-
.k^?*^^atināšanā tas atzinies, ka
ļ^pimsti:: :žurnāHstu. ievilinājuši
• ^ ^ : solīdami aizvest pie ģenerāla
" ^ ^ ^ ie-
^7 iiiterviju.:
Oficiālfis aprindas to: - apzīmē, par
'draudzības vizīti grieķu flotei.
•••^•.-••":-::\;..::'^.''::>^^
1. novembri tirgū
bus tautas apavi
• ' : - i , • •-.•':•. •• :I \: -.^ • ^ ; •:•:.:.
- Vācu laikraksti ziņo, ka 1. no­vembrī
i tirgū laidīs ta saucamos,
tautas'apavus'*, kuru cenas būs
ievērdjami zemākas par līdzšinē-jārii.'
Viens 'pāris vīriešu ielas
apavu m.akiās no 24.50 līdz 26,50
DM; sieviešu no 22 līdz 23,75
DM, bet jauniešu 21,50 DM. Dar­ba
I apavu- cenas noteiktas uz
25',73 DM kurpēm ar gumijas zo-.
li,| bet ar ādas zoli — 27,50 DM,
Mēnesī paredzēts ražot no 700.000
līdz ļ 750,000 pāru apavu vai, ap
9 miljoni^ gada.
Labi in!omēias saimniecības.
. ajorljičas-izsakās, i ņ e d e ) a
ģenerālis Klejs vienojies ar ģe­nerāli
ļ Pobprtsonu;- par. akcīzēs
nodokli kafijai,;: tabakas precēm
un ; alkoholiskiem ; "dzērieniem.
IViena cigarete: rpaksās 11 līdz 13
' fenipu^: bet: pudeie " degvīna apm^
8,50 DM., Kafijai cena paredzē-
; t^:tāc|^ pativ kādu. ierosinājušās:
vācu iestādes^. tas ir ap 24: DM
parļ: kg.
• • #
(Turpinājums no 1. Ipp.) :
lismam. Savu divi slejas garo ;rak-stu
Kopeckis nobeidz ar secinājumu:
;,;Kāda laime tā .bija,: ka- angļu-amerīkāņu
armijas :nevarēja.; iet:tā­lāk.
Kāda bezgalīga laimē, ka tās
nevarēja okupēt: Cechoslovakiju. Ti­kai
ar ; šausmām mēs; varam iedo-mātiesV'kas
tad būtuVbijis^^^.^
dētijas: vācieši tad vēl būtu šeit::. v,.
Nebūtu. nekādas rīipniecības nacio-nālizāGijaš,
:'nekādas lielo : zemes
Tpašnieku zemju sadalīšanas, nebO-:
tu tautas demokrātijas, nebūtu va­ras
strādniekiem uņ-^ tautai,: .nebūtu
nekā no tā^ kas mums ir tagad, bet
drīzāk' gaņ būtu :tā,.. kā:; tagad ii'
Franci i ā, Itāli ] ā vai pat; Grie kijā...
Jā, kāda laime,' kāda bezgalīga lai­me,
ka; naūsu atbrīvošana atnāca no
aus^tŗumiēm." :;;::•
Pēc: UP; ziņām no Prāgas, ,;deniG-kratiizētā"
sokolu organizācijas va­dība'
paziņojusi, ķā sokolu : vingro­tā
ju grupām būs: liegta piedalīšanās
oficiālajās 28.: pktobra neatkarības
dienas svinībās un sokoliem šai die­nā
nebūs atļauts valkāt formas tēr­pus:
Iestādes,: kā redzams, 'baidās
no 6.; Jūlija notikumu atkārtošanās,
kad tūkstošiem sokolu; parādes gā­jienā
suniināja mirušo ārlietu^^::m^
nistru Janu Masāriku un prezidentu
BenešU; un vēdina ja angļu un arneri-kāņu
karogiem. Tā būs pirmā reize
kopš 1918. g., kad sokoli nepiedali"^
:sies valsts svētkos. ^^^^^.:; ;
•Reizē organizācijās prezidijs pazi­ņoja
29.;jaunU:locekļu iecelšanu, ar
to atklātībā pirmo reizi netieši ap­stiprinot.
plašās tīrīšanas un daudzu
darbinieku atteikšanos no. amatiem:
Tīrīšanas skārušas^ līdz:-::šim 4300
personu, no tām::2100 izslēgtas no or-ganizā,
cijas,.;: bet;;: 2200 atceltas^:; .no
:amatiem.; Neatkarības dienā: oficiāli
uziiems. organizāciļā simtiem.;, jaunu
/fabriku-vienību. :.ŠIs. akdja^^^^
ir iefiltrēt.sokolosvkas līdz .šim ;bi^
stiprs vidusšķiru i cietoksnis, komu-
:ņi^tus. . :•;.:-:.-.::::-:;--.OT
Līdz 50 proc. balsu zffudējusj ko­munisti
. piišvaid!bu: vēlēšanas .|: .^ie-mĢJreinā:
— ļVestfālē.; jūtarni ;legur-vuši
sociāldepībkrati.ķarn-ir vairā"
kums::ģandrīz::visās lielākajās;pilsē*r
tās, ;kā sirī:/kristīgie-demokrāti, • ;;kas
i(^ģuyuii: rielākp -bals -skaitu:-1 j97
mllj,' Ta^ seko:sociāldemokrāti ar
1,8.. milj.; ceritia partijas :Un: komu­nisti'
ar 0;l4:;mil jr: balsu. ;.:;;^^
Hitleifu oficiāli par mirušu atmina
Miinchenes' denacifikacijas kanieraj
dibinoties^ .,uz sof cra Kempkas - iztei­cieniem:
Nlrnbergā.^^ Hitlera un .Evas
BraunCjS' martu ;koņ:fisGe -^par - l a bu
cietjiišo fondiem, anulēļot:. Hitlera
testamentu,; k ū f ā ; ' daļa- manta
r a k s t ī t a ; y i ņ a māsai- Paulai Vplfai :un
agfāk)iem:lī.d2strādnīekīem..:.T
attiecas uZKBrauņes-testamentu^^^^
viņa? tiuvinioķina^;trūcīgi. :.
4875 mllj'oriu dolāru sadalīs nāka­mā
Igada Maršaļā p a l ī d z ī b ā Ēiropas
valstīm,; k u r u ' ministri .sestdien Ie­sniedza
:ERP pilnvarniekam Herl-mcnam
savu -kopīgo jaunuzbūves
programmiļ; V :;•;'•.;:.;::.::
10.000 vīru steidzamu iesaukšanu
paredz ASlV'aviāGija, lai varētu pa-
;plldināt: Eiropā novietoto supercie-tbkšņu
un: gaisa :tilta'personālu, kam
dalējļi izlDeidzas dienesta, laiks/.
Stingrru Ticību pret komunistu pie­augošo
I aktīvilāti paredz: 'šonedēļ
Šveices :; parlamentam ;: iesniedzams
''likumprqjbkfer :.:• -;• ^,';.;-..;.•
ĶinEis komunisti ieņēmuši vēl
vienu svarīgu /pilsētu / Cinčbvu un
tiešlj'Uzbrūk otrai nacionālistu bazēi
TajjUar^ai, padarot valdības karaspē-:
ka.stāvokli ;vēl grūtāku.:/^
Komunistu partiju sestdien aizlie­gusi'
F i l pīņu tieslietu/ ministrijaļ jo
;kpn:iūnlsti vnpēģinajuši--g^
komunistu plāni, novembra beigās
rīlcot M ŗ a s ķalnraču^^
np ķād^.^ slepena SED rīkojuma^ Zie-meļr^
inas-Vēstfāles / landtāga depu­t
ā t a m Yašeram./::Ŗūrasapgabai^^^^^^^
gad ',: i e v ē l ē t i •:; t i k a i ; 30^/Q; komunistu
de'lte^ātu uz triju JOSUJ - k a l n r a č u ap-vienīļDas
. s a n ā k s m i , pret gandrīz
'50^/p:pirnis-diviem gadiem
Galļgi atraisīties no britu impēri­jas
.;gatavojas• ;;E1 res 'brīvvaists. Jau-:
;tājūms: pāiļrūņātš dominiju m ^
prezidentu i i konferences švētd-ienas
sēdē._ v-'-::.-:- :•:; '-.:;.•'•'
500 poļu sociālisti „ i z t ī r ī t i " Stetl-nes
:apgal}cilā' vien,:jo tie b i j u š i ,,no-:
virzījušies" / no • Marksa : —' .ļiēi;una
• c e ļ a . •:;::. • / • • v / : - ^ :'-::'.:::.• : : • : ; • : ./
Gaistt ekspodējusi pirmdienas rītā
4 moti:)ŗu:,|,SHymāster'' lidniašīnā/ce--
lā no. Berlīnes tuvu Reinas-Mainas
lidl auk a m Fra n k f u r t|. 3 vīru apkal -
pe: dabūja galu.. Kopš gaisa tilta sā-.
kuma tagad gājuši bDjā:;jau 13 :ame-:
r i k ā n u ; l i d o ļ t ā j u . : : /;::;
Spānijas lielacīmirāļa titulu pi/rmd
: r e i z i k i d a l l : izlietoja'ģenerābs^
ko.: spāņu;/tlatcs; 700 ;;gadū-p
šanas svinīib^a,::;;'•-: .-- -'^^^^^
2600 dolāru kādā labdarības izso­le
Icķūti- \y'\t ģenerāļa Eizenhauera,
tagadējā • :kplūiņbijas ' /uņivei'sitāte'^
prezideņtai^ pirmo:' gleznu,;;kas^att^o
kādu J^nnerikās i n d i ā n i . /:•/'
Komandieris Prīns bija kzietns
vīrs; ļ—I paskaidroia :britu admirālis^
:Benņs.. kas :ko:māndēja;.:-kāujā^: li^^ģi
-.,Ro\|aI :.Gak- b r ī d ī . ; : ; i s : a d t b Skapā
.Flovā /irlogremdēja Prīņa- v a d ī t a •:vā-:
cu^ zemūdeiļe. • Atklājot/Orlvneju/, sa.-
lās:;piemirļ[lis'plāksni/:833^^^^^ anglu; jūr-;
;niekiem,' /kas.: gāja :; b o j ā :;ar'-: ,;Royal
Oak". Biļnns; Prīna' zemūdenes te-,
kļūšanu: b ā z ē eāuri; sprostiem ::-un iz-,
kļūšanu.^ ārā' pēc tam .apzīmēja par
tzcilu.; sasniegumu;;
HitlCļTs tomēr esot dzīvs, — t ā da
informācija,.: pēc. INS /zWām./ atkal
vairākkārt dzirdēta :; L o s a n d ž e l o s ā ;
Esoļ:' taisnība : amerikāņu : lidotāju
majora Seidentorpa^ apgalvojumam,
ka;; Hitlers ļ no.Berlīnes izbēdzis / . l i d -
ŗriašīnā :im . p ē c ^tam z e m ū d e n e .aiz-;
kļuvis no;i Vāci i a'š. ••:::/• '. ,^:: • ' V./-;•;
lijalmaram Šachtam ne vien liedz
iebraukšanu : Šveice, bet/.^^^
dod arī^ ; a t ļ a u j u ' .apmesties/:uz/ pastā­v
ī g u •:dzī\^i/ 'Hamburgā, ^ : k u r : viņš.: p a š ­reiz:,
.iKturās;:sava ::ipašumā. - ':/ :
Austrijas komunistu . partija pē^'
dējā laikā izdarījuši tik /daudz
kļūdu, ka Maskava tai pavēlēju-,
si pielietot jaunu taktiku. Saņemta
dipoša- informācija, ka Kremlis devis
rīkojumu saistīt pēc iespējas vairāk
piekritēju; bet tādā veidā,:..lai vi­ņiem
nerastos aizdomas, ka šai ak­cijai
aiz muguras stāv/komunisti.
Tā arī varētu izskaidrot padomju
ģenerāla Kurasova prasību kontrol-padomē
pēc atļaujas darboties jau^
nai poiītiskav parUjai: Austrijā. Ir
rālkomiteja paSreiz veic priekšdar­bus,
lai dibinātu „liberālo progresa"
partiju, pec kā sevišķi Ilgojoties ve­cie
nacisti- To/ vadītu apolitiskas
personas, kas nav kompromitētas
nedz Hitlera, nedz tagadējos laikos.
• Pēdējā laikā aizvien biežāk Aus­trijā
piemin bijušā ģenerāļa Frane-kā
vārdu, ka^ Paulusa vadība cīnī­jies
pie -Staļingrādas un piederējis
„Brīvās Vācijas komitejai". Franeks
ir veca virsnieks, kas par drošsirdī­bu
jau pirmajā pasaules karā izpel­nījies
augstas atzinības zīmes. Hit-:
lers viņu 'bija/ apbalvojis ar bruņie-nieka
pakāpes dzelzs krustu. Poli­tiskā
ziņā līdz šim ģenerālis Fra­neks
ir /neaprakstīta lapa. Vēl tikai
priekš nedaudz mēnešiem kopā ar
200 austriešu virsniekiem viņš at­griezās
no padomju gūstā. • Ir ziņas,
ka Padomju Savienībā ģenerālis
„pārskolots'\
Austrijas ārpolitiskais urv iekspo-lītiskais
stāvoklis tomēr atšķiras no
Austrumvācijas. Vispirms Vīnē aus­triešiem-
jau ir sava valdība. • Pa­domju
tieksmes- diriģēt iekšējas lie­tas
ievērojami traucē sabiedroto
kontrolpadome. Tāpēc ari„Austrija^
varbūt līdz i l m vai'ēju^j izisargāties/
no Austrumvācijas likteņa. . NZ
Krievi afklaruli jaunu
Ameriku
Pēc AP informācijas, padomju zi­ņu
aģentūra TASS paskaidrojusi., ka
Ameriku patiesībā atklājumi krievi,
vismaz vienu Amerikas pusi. To
pierādot nupat iznākušā profesora
Alekseja Jefimova grāmata „Krievu
e k s n e d ī c i j a s Klusajā okeānā*'; grā­matā
teikts, ka krievu jūmi^l ap-elemojuši
Amerikas Klusā okean^^
piekra.sti astoņpadsmitā gadu simte­ņa
pirmajā pusē. ,,Ja vēsture f p -
galvo, ka Kristaps Kolumbs atklājis
Ameriku, tuvojoties tai no Eiropas,**
raksta profesors Jefimovs, „tad nW
pelni par Amerikas atklāšanu, tsu-vojoties
tai no Āzijas, pieder krievu
jūras braueēiiem." NYHT
Izredzes uz mieru pieaugušas
(Turpinājums no 1. Ipp.)
laikā izredzes uz mieru atkal pie­augušas.
Par to liecinot ari infor­mācija
no Parīzes, kui- Apvienoto
Nāciju pilnsapulcē notiek intensīvas
apspriedes. Konferences beigās pre­zidents
paskaidroja, ka nākamajā
budžeta gadā Savienotas Valstīs aiz­sardzībai
izdos 14,4 miljardus dola-,
ru.
Par aizsardzības financēšaņu Pā­rlido
svētdien divas stundas slēgta
sēdē apspriedušies arī sešu Briseles
pakta valstu saimniecības mini.stri.
Par šīs apspriedes rezultātiem nav
publicēts nekāds oficiāls paskaidro­jums.
Presei nodotajā komunikē
vienīgi teikts, ka ministri konferē-jušl
par Briseles pakta valstu „saim-nlecisku
sadarbību". Parīzē nav ne­kāds
noslēpums, ka jau 25. oktobrī
notiks aizsardzības ministru sanāk­sme,
kurā apspriedīs saimniecības
ministru nule pieņemtos lēmumus.:
Zīmīgi pagājušā nedēļā izteicies Itā­lijas
ārlietu ministrs grāfs Sforca:
lai itālieši atmet: cerības, ka kara
gadījumā viņi varētu palikt neitrā­l
i . Ministrs piezīmēja, ka „iespēja-ma
Briseles pakta-tālāl^a paplaši­nāšana".
Tādā /gadījumā, pēc poli­tisko
aprindu domām, taim piesal­tu
arī Itāliju. .
Reuters ziņo, ka militāra akjtīvi-tāte
pēdējā laikā novērojanoa ari
Tālajos au.stmmos. Tokio nesm noti­kusi
konference, kurā piedalījies
amerikāņu okupācijas karaspēka
v i r s p a v ē l n i e k s J a p ā n ā ģenerālis Mek-arturs,
Aļaskā stacionēto vienību
virspavēlnieks ģenerālleitnants Tvai-nings.
un Klusā okeāna flotes ko­mandiera
vietnieks viceadmirālis
Mekrī. Aug.stie amerikāņu virsnieki
apsprieduši Pacifika aizsardzības
problēmas un līdzekļus, kādi būtu
jāpielieto, lai nenotiktu jauna Perl-;
barbora.
Nupat beigušies Turcijas Traķijas
armijas deviņu dienu manevri. Šai
armijā ietilpst ap 100..000 moden\i
apbruņotu vīru, kuru uzdevums no­turēt
priekštilta pozīciju Turcijas
Eiropas daļā. Manevros piedalījās
arī tanku vienības, aviācija un flo­te.
Armijai vajadzēja „apturft un
atsist" : uzbrucēju,^ kas. nāk no BaJ-kānu
telpas. Manevru beigās notika
visa karaspēka pārcelšana pāii Bos-fora
šaurumam tam gadījumam^ ja
priekštilta pozīciju neizdotos notni-rēt.
BBC, NZ, AB
KARALISKAS UN POLITISKAS PERSONAS BUENOS-AIRiESAS
1ELA8
Buenos-Airesas galvenā iela Cor-rientes
vakaros ir iemīļota prome-nādes
vieta. To šķērso Floridas iela,
ko par savu pastaigas vietu izvēlē­jušies'
bijušie eiropieši, kūpu vidū
var atrast daudzas kādreizējās sla­venības.
: Vispiimns acīs duras sirma dāma
— tā ir bijušā Krievijas lielkņaze
Marija. Kopš lielinieku apsvērsu-ma,
viņa izcīnījusi grūtu eksistences
cīņu: vispirms lielkņanze bija adī-tāja
Parīzē, vēlāk viņa kļuva par
foto reportieri kādai amerikāņu zi­ņu
aģentūrai. Tālākās gaitas liel­kņazi
noveda Londonā, kur viņa
bija pārdevēja. Ar .gleznu pārdoša­nu
viņa :nodaTbojas arī Buenos-Ai­rēs
ā.
, Te redzamas arī kHds jauns kungs,
cie^ platmali i n eleganti tērpies.
.Tts ir Itālijas karaļa Emanuēla dēls
nn Spolētas hercogs, kuram pēc Hit­lera
pavēles bi a lemts trīs dienas
būt par Kroatijas karali. Nav zi­nāms,
ar ko hercogs nodarbojas, bet
liekas, ka viņam neklājas ļauni.
Spolētas' hercogs nereti redzams arī
makšķerējot La' Platā.
Buenos-Airesas centrālparkā bieži
sēž kāds sirm.s kungs. Blakus, viņam
v i e n m ē r atrodas skaists -sugas suns.
Sirmais kungs ir bijušais Spānijas
vaksts- prezidents. Zamora, kas pilso­ņ
u kara laikā aizbēga uz Argentīnu.
Viņa dēls Hozē, toreiz cīnītājs pret
ģenerāli Franko, publicēja atklātu
vēstuli savam tēvam: ..Kas.: klusu
ciešot, samierinās ar vāciešu un itā­liešu
iebrukumu, .sevišķi, -ja viņš
ieņēmis valsts prezidenta augsto po.s-teni,
nav. cienīgs sauktie? par spā­ni,
et i".:-Zamora tomēr joprojām ir
Spānijas pavalstnieks. Ir : ziņas, ka
ģenerālis Franko vēlas vinu ciešāk
piesaistīt savai politikai. Nesen Za-moram
paziņots, ka viņam ir atkal
:pilna rīcības brīvība pār. ..saviem
ībašumiem, kas visu laiku bija ap-kīlātL
Vēl kšds cits emigrants, Austrijai
firsts Štarhembergs, jau kļuvis Ar­gentīnas
pavalstnieks. Savā- laikē
viņš bija nozīmīga politiska perso­na
Vīne, ieņemdams vicekandtira
un heimvēra vadītāja posteni.
„Antimirals lOOr^
pret bērnu trieku
Pēc 25 gadu ilgiem pē^jumlem
kādam Tiroles ārstam, pēc vācu
raidītāju ziņām. Izdevies atrast- lī-:.
dzokli t)ērnu triekas ārsl^anai. Tas
nosaukts par v,Antimiraiiu 1(H11" un
izmēģinājumos, ap 1000 gadījumos
devis panākumus. Līdzeklis p.ārbau-,
dits ar! Bavārijā, kur patlaban plo­sa
s bērnu t ri eka s epl d ēm i ja, p i e ka m
atkal gūti panākumi. Arstl atzīst,,
ka ar „Antimlralu 10,01" sekmīgi ie­spējams
epidēmiju apkarot. Novē­rots,
ka jaunais medikaments node­rīgs-
ne vien kā dziedniecības, bet/
arī preventīvs līdzeklis, lai izsargā­tos
no .saslimšanas. M/
J O T U V A K V A K A R A M , JO
A U G S T Ā K I PAPE2I
Sieviešu kurpju papēži šoziem būs
zemāki, nolēmuši Parīzes modes zī­mētāji,
bez tam jaunums šis sezonas
dāmu apavu modēs būs spilgtas krā­sas
zābaciņi pie vakara tērpa. Pa­pēžu
augstums mainīsies līdzi die­nas
situndām. Priekšpusdienas un
sporta apaviem tie būs loti zemi,
bet ,.lldz vakararn" pieaugs, sasnie­dzot
7 cm. Kurpju purni būs smai­lāki
nekā līdz i i m . izņemot sporta
kurpes, kas'joprojām būs apaļiem
purniem. Vakara kurpes ir vai nu
melnas, vai arī ļoti spilgtās krāsās:
sarkanas, dzeltenas,' zaļas. Jaunums
ir metallizēta āda, kas atgādina no­spodrinātu
metallu un bieži/ kombi­nēta
ar pavisam neapstrādātu blāvu
ādu. . Bez tam kurpēs iestrt^dā arī
citus rotāj-jmus: zīda vai izšuvumu
ielaidum.u& /