1948-09-18-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
S'»»- g. 16. maratona (ornU. I _ l 9. a lav nenogurdinātu da. ^ s . ' . Izstrādāti p , - :^ " ? v . " n grezni tva ^vadas^ jūras;, b n » uS /ekskursiju iespējai n Ziemeļiem. ^''V skaita, :līdzsinej-h 01^ izcīnījusi 70. ?zas. medaļas. Tās'pā^ erneļMaznias «aismu, ^e. ijornv vienrner biiu^,! paraugs. Ļaj Oievs doi augi 1952. gadā suvžlt •Umpisko karogu' ' I d s S initv auc^mūsirilggadGia daii. ^ l i s e : ^ . D2egu;^e-Kļav,ru ru,. Kal las universr^u'cv ^ bernle-i, ; Aizcvļoi;/y,i nieņ.vaņu juslas 1917 r Lauris un baskc;bo!iqi pašreiz ir AuĶsburĶUj ^uŗas administrācija dau-tradā ari Liepājas tcni. K. Srāders. lūsu vienīgais' spcciālaiv •agajušā nedēļā saku 4. .ksts lagād izriā^ iespiedu i pārstāvis S^lezvigas-HoN-vada A. VinČM>ls.,,X. S." ,rācijā;' izkaisītos ļi^tvick grūtajos laikos hiikr:iksi;{ irtisticm jābū; Čakliem ta iznāk katru ncdOļu. Ai-ha'. D M . 0,40. l?eilakcijai k, Marlistr. 108~8. ļ spēlēs?; Ļoti, ic'iipoļams, \ nometnē pie Marbur,i;,a:i joslas basketbolu meis'tiif-lībnieki — agr. M. SiuP uh G.. Meržeļevskis. Tir L. Ca'une ar ģimeni un J. p . • Veiss. V^i": \\cninēr apkārtnd, bet varbūtēiiii būs pārējo birsiežu vidū. reniņa apstukļi un prieka tāle. Tič5am tikami, k.i Bmv repi"C'zent4ju9i laivicsu ļ ā , atkal cer atjuunot ;sii' p vēl dzīvo skrējējs Trcr E. Bite un bokseris, O^o-lustriļu) Vīnē meta Iķfpu uns pasaules rekords. . k-as sacensība' vieglutletiku ēnotajās Valstis." Līdzini sekos ik pēc 2 gadiem. lords diska mešana ir inļa iegums, ko viņž reiliZōiJ las Valstu sacīkstē.. To i i l«iz R. Fiča iASV) pasali^ m dzīvesbiedre, mS one a5 slimības dzīves gaita 2. sept. turpat vic- • ''i^^; ļ'ļ;l-'f mfņā paturēs ^ Ebērni, radi Vācija ;• ;:'ī«^-;ļ'ļ^.'f ^BES TAUTSKOUS; ^IJAS SKOLĒNU ; ŪPERATIVS ādas grāi^^^^'^v, o y i , stAsts jaunatnei ^ ^ stSflts jautiatnei i i & i a un tumsas ļu Zooloģija - „ k- vidū) ^ audz. Lugu-n. ar h " ^ ^ ; Sonth Ozont, F»"> U. S. A., lūdz litsai»'''"'* ["ABONEMENTS,. F + D M 0,50 P^r^jP'^^ 3.- mēnesi par Mēnesi + Pf^h nonpareille A'-spi Darba nieklesanas aiidmannplatz JJr - ^ ņtr trīs reizes ne^^^^^^ >nās un sestdienai- LATVIA Latvian Newspaper Pablished ttnder EUCOM Civil ISairs Division AutborisatiOD Sumber UNDP 196. Publisher ,nd Editor: Kārli? Rabacs, np Camp Kleinkōtz near Gunzburg/D. Prlnter: ,,Schwāb. Volksbi.". GQnzburg/D.. Bgm.-. Undm.-Pi.?. Ci,culation:4000. Pubiisbed three timos, weekJy. EditoriaJ olflce: Gunzbnrg/Do. Domintkus-ZimmermaTin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 77 (182) Sestdien, 1948. g. 18. sept. Iznāk " trīs reizes nedēļā^ Izdevējs: BALK uzdevuma Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs. vieta. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. M. Culītis. H. Mindenbergs. A. Smits. Adrese: Gūnzburg- D o . ; red.: Dominikus-Zimraer-mannstr. 2 (tālr, 50), apg'.: MarktpU 25 (t. 84), spiegt: Bpn.-Landmann.-Pl. 7 (t /92)' X: armijas jau g plāns par uz las salam Saspīlējums, kas sācies pasa^^^^ kopš desmit jjlenām kas BBC apzīmējumā kļuvis jau kritisks, turi>ina vēl pieaugt. To konstatējusi pasaules prese un valstsvīri gan vairākas deklarācijās, gan komentāros. Par nopietnu krizi, kas var kļūt draudīga pat pasaules mieram, liecina vairākas zīmīgas parādības kā Londonā, tā Vašingtonā. Britu ģenērāl-itaba priekšnieks feldmaršals Moht diejias viņš vairs neatstās Londonu. Feldmaršals atteicis arī visas vizītes un apmeklējumus. Oficiālajā paskaidrojumā teikts, ka saspīlētā politiska stāvokļa dēļ britu ģenerālštāba pri^^ hepiecie- §aini" jāuzturas galvaspilsēta. : Ceturtdien MontgbmerLjam. bija i l gāka apspriede> ar kara ministru 'Sinvelu un' aviāciļas mini^ŗu Hen-deisonu. Nekāds oficiāls komunikē par šo apspriedi nav'publicēts. Sin-vels preces pārstāvjiem vienīgi paskaidrojis, ka pārrunāti plāni par re-krūtēžanas saskaņošanu, 'jo territo-rialajai armijai jāuzņemas pienāku- . ini aizsargāt ne vien britu salas; bet aiT impēriju,., Aviācijas . ministrs Hendersohs- piebildis, ķa angļu aviācijai vajadzīgi 46.000;vīru, kuļ-ure-kaitēšana, jau uzsākta. Vēlāk; Mont^ gomerijs un visu trīs ieroču . šķii'u ^taba priekšnieki ieradās pie prēm- ^;jēra Etlija. ,. V Ceturtdien Londonā publicēta sīkāka informācija par kaj^alisko gair sa spēku (RAF) reorganizāciju. Biitu fabrikas paātrinās turbolidmašīnu un kaujas lidaparātu ražošanu. Jau tagad visās iznīcinātāju eskadriļās Ir turbolidmašīnas. ; A r šiem modernajiem .lidaparātiem apgādās ; a r ī t āš eskai' iias, kas ; stacionētas' ārpus Lielbi'lnnijas salām. Ņotie .intensīvi nieģināJLimi, lai konstruētu pilnī- ;gi jaunus lidaparātus. Par šiem mēģinājumiem tomēr nav publicēta nekāda tuvāka iiiformāci ja, jo lidmašīnas skaitās valsts noslēpums. : Jau pagatavots jaima tipa bumbvedis, kura ātrums sasniedz; 956 km sturi^ dā. Tuvākajās dienās notiks pirmie izmē^nājuma lidojumi. A r deniobi-lizācijas pārtraukšanu britu armijā t^gad ;ir 80,000 vīru vairāk neka ; mobiiifzācijas plānā paredzēts. Kopīgais karavīru skaits sasniedz 800.000. Svarīgas apspriedes ceturtdien ņo-aii Vašingtonā: prezidents • Trumens illgāku laiku konfeŗējis ar ; ārlietu^ ministru ; Maršailu, aizsa.rdzī-bas ministru Forestalu un visu; trīs • : ierociu šķiru ministriem. .Politiskās • aprindas izsakās, ka pārrunātas galvenokārt Berlīnes problēnaasuņ pēdējā saspīlējumā eventuālās : sekas. Vēlāk prezidents pieņeina britu, v^nieku Vašingtonā sēru Oli veru : ?renku un^ Atlantijas okeāna flotes ;, virspavēlnieku' Heniiltonu. ; :Pēc a i i - diences sērš; Frēnks preses pāl:'stāv-jiem izteicās, politiskās krizes sadarbība britu un , amei-ikāņu -ģenerālštāba starpā kļūst.' aizvien .aozimīgaki; . '• r •. • • ; Par • nopietno saspīlējumu liecina vel kāds dts apstāklis: Vašingtonas |3bi informētas aprindas izsakās, ka '"^V mainījušai savu līdzšinējo nostāju attiecībā uz agrāko Itālijas ko- ^^ju Lībiju, kā5 ir ; ļoti nozīmīga Vidusjūras aizsardzībai, AFPinfor-- ;' "^e,^ ka Savienotās Valstij, pretēji ^ākam nodomain,. šogad laikam ^e^tvilks savu karaspēku ari no Ķo-jo to varētU; iztulkot par „pie-los^' Padomju Savienības ASV flotes; ministrs nesen l i ^ y pat^ ka ; , amerikāņu "^^^e ir ,,gatava stāties pretī katrai ^"^SV un • Lielbritanijas apņemšanos Qarīt visu savu aizsardzības spēku jšanai, .lai. spētu 'stāties varbūtībai, apliecina 'štonā un; ^Londonā; i z s^ . niilitārr plaiii, pkr kuŗiem^ ^0 ,.,Daily Mail" . speciālkorespon- ^^^^ : Džēmss. 'Brovs. Vašingtona ^ sagatavots plāns amerikāņu k a - ^ēka izcelšanai malā Ajīglijā,: no- 'r^^^V to britu salās, kamēr turpi-īlf^^ f^izējais saspīlējums Padom-pu ības un' rietumvalstu star^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ <irīzuinā-ie- -^iļOšot Anglijā jaunu bāzi,; kas ;;|^oošoties pilnīgi ^neatkarīgi, • pēC: laika nosacījumiem.:' • ^ «JT^inot; angļaa - ameilkaņu kopīgos stratēģiskos plānus, kuru ietvarā patlaban .Anglijā stacionēti 90 su-percietokšņu, notikšot amerikāņu un angļu karaspēka kopēji manevri. Kā paskaidrots Vašingtonas' militārās aprindās,; prbgranima plašajai karaspēka pārvietošanai esot izstrādāta jau sīkumos, noteicot transport u ierašanās datumus un /.desanta ostas. Pēc tam, kad radio komen-tātors Pīrsphs kādā raidījumā plānu priekšlaicīgi atklājis, armijas: vadība izdevusi stingrus aizliegumus; par to • ?bko izpaust.^^^-^^^P^^^^^^ ziņoja, ka jauno amerikāņu militāro bāzi •Anglija iekārtošot 90 dienu laikā. Amerikāņu k.aļ'aspēka pirinā operācija Anglijā būšot kopīgi; nranevri ar angļu spēkiem, līdzīgi, kā tas: jau noticis Vācijas amerikāņu joslā. Kā ASV, tā Anglijas karā minštrija :ar pagājušās nedēļas manevriem Grā-fenvēras rajonā esot 'ļoti apmierināta, 'fas bijis tikai pirmais eksperiments garākā šādu operāciju sērijā, kādas" izdarīšot: Vācijā . mi Anglijā. (Beigas 3. Ipp.) .' Kppš • rietumvalstu • vēstnieku, apspriedēm ar Molotovu,:otrdien Ķrenīli par četru ; valstu sarunu gaitu jcļprojāmtriikst informācijas.' Sarunu atjaunošanu gaidīja; vēl šīs nedēļas beigās;^ Arī;ASV ārlietu''ministrs ./Maršals kārtējā preses konferencē trešdien. V a šingtonā vienīgi paskaidroja,: ka saņemts vēstnieka Bedela Smisa ziiļiojums^ bet par tā satm^u un nākošo apspriežu termi2;iu atsacījās izteikties. Atbildot uz kā-^ da žukmālista jautājumu, Maršals paskaidroja, k a saspīlētā stāvokļa uzlabošanos pēdējā nedēļā, diemžēl, nevarot konstatēt. ,. Londonas poMskās aprindās izteikts minējums, ka otrdienas apsprļiēdē rietumvalstu pārstāvji esot i^^nieguši Molotovam notu, kurā prasīts, lai Maskava • vairs neatbalstītu komunistu terrora aktus Berlīnes pilsētas pārvaldes darba traucēšanai. Šinīs dienās esot gaidāma Kermļa atbilde, no kuras atkarāšoties rietumu sabiedroto tālākā rīcība. Neesot nekādu pazīmju, ka Berlīnes jautājuma iztirzāšanu varētu nodot atpakaļ četriem militārgubemā-topem,. pirms tā šikas pārrunām šanas ar Molotovu vai Staļinu. .Tiešas sarunas ar Staļinu pašreiz nav iespējamas,, jo viņš devies Iilgākā atvaļinājumā uz So-čiem, bet angļu valdības aprin^. dās, kā norāda Reuters, paskaidrots, ka rietumu sabiedrotiem no- 'tiek sarunas ar Padomju Savienību un nevis ar Staļinu personīgi, tādēļ apspriežu turpiaāšanu ar Molotovu, Staļinam klāt. neesot, uzskatot par gluži normālu lietu. , BBC, NZ, AZ cinu ārlietu ministrs Bevins apakšnamā sniedza paskaidrojumus par aktuālām ārpolītiskām problēmām, nepieskaroties tomēr Berlinea un Maskavai, par ko ziņojums sagaidāms jaunhetU^ Bevins runāja par divi tēmām — komunisma draudiem Tālajos mos un Rietuineiropas ūniju. Nemieri uh dumpji Burmā_un teica britu ārlietu ministrs, „ir tikai viena daļā rto tās spēkosanļas, _kas notiek austrumu un rietimiu starpā. Komunisms apdraud visusv Tālos Austrumus un grib iegūt noteikšanu Dienvidrietumāzijā." Ja komunistiem izdotos panākt savu Berlīnē un Maskavā, viņu prasības var uzpeldēt atkal kāda citā vietā. _ Lielbritānijai tāpēc jādara viss, lai novērstu draudīgās briesmas. Ārpolitikas pirmais uzdevums ir komunis ma apkarošana, kas musināšanu un pilsoņu karus izlieto par līdzekli varas sagrābšanai uz ājuma kārtošanā arī D P pārstāvjiem būs šaVci vieta, PASKAIDRO UGO KĀRUSI, UN Lmz 1949. G. 1. JŪLIJAM APSOLA uz ASV PĀRVEST 100.000 DP —• P P izceļošanas darbu vadītāji būs ASV konsulāti, kas šajā ziņā sadarbosies ar labdarības un reliģiskām organizācijām, bet arī DP tautību pārstāvju līdzdalībai būs sava vieta — pēc apspriedēm Frankfurtē, DP nometnes apmeklējumā Hanavā paskaidro ja ASV emigrācijas komisijas pirekšsēdis Ugo Kārusi. •.•. Pirmais DP izceļotāju transports U2 ASV, tālāk paskaidroja Kārusi, Eu^opu' atstās jau 3. oktobri un šī transporta sagatavošanas darbus pabeigs līdz 27. septembrim. Pēc tam katru mēnesi uz A S V pārvedīs 12.000 DP un līdz 1949. g. 1. jūlijam būs pārvesti 100.000 DP. Pirmos transportus komplektēs no Vācijas un Ierosinās rietumu āizšardžī- Pēc politisko aprindu informācijas no Vašingtonas, franču aģentūra AFP ziņo, ka Savienoto Valstu ārlietu ministrs Maršals Apvienoto nāciju pilnsapulcē Parīzē ierosinās rietumu puslodes aizsardzības plānu pēc tā paša parauga, kādu parakstīj ušas Amerikas valstis Petropolisā, Brazīlijā. Par iemeslu šādam Maršala ierosinājumam min patreizējo saspīlēto politisko stāvokli. Aizsardzības plāns apvienotu visas valstis, kas ir UN locekles. Prezidents Trimiens un citi augstāki ASV valsts\iri un politiķi pašreiz pārbaudot minēto plānu. Valdības aprindas Vašingtonā šo AFP informāciju neapstiprina, bet ari neatsauc. Ugo Kārusi Aastrijas amerikāņu joslas, bet kā to nokārtos tīri techniskā plāksnē, tas vēli nav pilnīgi izšķirts. ļJautāts par ģimeņu šķiršanu, kār da līdz'šim pastāvēja izceļojot uz citām- zemēm. Kārusi paskaidroja, ka, ASV uzņemot DP. ģimeņu vienības nešķirs, bet tās uzņems kopā. Vienīgi, ja kāda ģimenes locekļa veselību ārsti atzīs .par nepiemērotu, to nevarēs 'uzņemt. Arī atsevišķu personu un organizāciju izdotie afida-viti. (galvTOjumi)- būs derīgi arī- turp-nļ'āk. - I No Hanavas Kārusi, kuina pavadīja augstāki ASV armijas, konsulārie un IRO darbinieki, devās uz Bucbachu, kur iepazinās ar Bucbachas . trasit-ļnometni un tās. caurlaides iespējām. Runas turpinājumā Bevins paskaidroja.- ka valdība nolēmusi enerģiski turpināt sagatavošanos rietumu ūnijai. Sākumā, pēc ārlietu minis-ti- a domām, vajadzētu . iedzīvināt saimniecisku apvienību . un vēlāk realizēt arī politisku. lekām tas tiks darits, britu valdība apspriedīsies ar savām domīnijām. Amerikāņu laikraksts „New York Herald Tribune" britu ārliettu ministra runu nosauc par ,,Bevina doktrīnu", kurā pieteikta cīņa ķo-mūnismiam. Kamēr Trumena doktrīna attiecināma uz brīvam; nācijām, Bevina doktrīna adresēta kolo-nij ām, Londonas prese. Bevina ninu komentē labvēlīgi, dai gan laikrakstos nav tās uzmanības, kas bija vērojama pēc vīna agrākajām runām. Pēc Bevina runas konservatīvo pārstāvis, bij. ārlietu ministrs .Idens, norādīja, ka starptautiskais stāvoklis pēdējās divi nedēļās ļoti saspīlējies. Viislielākās bažas pašreiz rada tas apstāklis, piebilda Idens, ka pasavdē sak zust cerība. Tās vietā stājusies» „ciniska visu starptautisko saistību un pienākumu ignorēšana". Sāda tendence visvaiirāk apdraud pasaules mieru. Komunisma briesmas Tālajos Austrumos ceturtdien atzinis arī kāds ASV ārlietu ministrijas pā^tāvis. Amerikāņiem ļoti uzmanīgi javēro-jot notikumu tālākā attīstība Bur-mā, Malaj ā un pārej ā Dienvidāzij ā. Britu tautas nostāju pret komunismu BBC komentārā raksturoja ari Dr. Dž.Gretons, kas ilgāku lai^ ku: pavadījis Berlīnē un, tikko at-. griezies Londonā. Britu nostāju raksturojot ārkārtīgi spēcīgā reakcija, kādu Anglij ā radijuši' krievu militārās tiesas necilvēcīgie sodi pieciem Berlīnes denionstrantiem, no kurieni jaunākajam i r tikai. 16.gadu. Anglija viņam par šādu nodarījumu laikam būtu izteikts tiesas brīdinājums vai uzlikts naudas sods. , Kas tā i r par sistēmu, kas ar nesavaldīgiem zēniem apietas kā ar slepkavām, — tā sev tagad vaicājot, angļi, zinādami" jau atbildi, jo jau kopš gadu simteņiem britu tauta cīnījusies pret šādu apspiešanas Un teiTora sistēmu gan savās mājās, gan citās pasaules malās. Britu gaisa spēku, annijas un flotes pastiprināšanā un pārsējā aktīvitāte aizsardzības laukā nenozīmē, vis,V . ka kāds gaidītu karu, norādīja komen-tātors, bet. gan tikai to, k a Lielbritānija apzinās stāvokli un grļb' allaž palikt solī ar jebkādu notOcumu attīstību. • BBC Kas notiek Adriŗā? Itāļu laiki-aksts „Giornale d'Italin" ziņo, ka marš^als Tito pagājušās nedēļas beigās slepeni saticies ar kaJu. Savienoto Valstu pārstāvi Brioni salā Adrijas jūrā. .Informāciju par Dienvidslāvijas maršala slepeno c e ļojumu- uz Adriju pirmā publicč.uU itāļu ziņu, aģentūra no Spalato, un tās autors ir kāds dienvidslāvu k'->- respondents, kas atsaucas uz di])lo-mātiskām aprindām. Mazā Brioni sala atrodas apmēram 80 k m i'z dienvidiem no''; Trieslas. Aug<u Dienvidslāvijas virsnieku pavadih.l vēlāk Tito esot apmeklējis Spahio un Zibeniku, kur piedalījies svinībās. Lisas im Veglias saljl k;.s atrodas Fiumes tuvumā, Tito/ iepazinies ar nocietinājumu darbicoi. Korespondents ziņo, ka sarunas im viss vēlākais - ceļojums : notici.^, li olā slepenībā. ASV ārlietu ministrija šo inforn^ i - ciju neapstiprina. Kāds ..ugslnivs ministrijas ierēdnis izteicies, ka v i ņam nekas nav zināms par Savienoto valstu pārstāvja sarunām ar maršalu Tito. Triestas konservatīvais laikrak^;ts „I1 Tempo" ziņo, ka Dienvidslāvijā vairākās vietās izcēlušies • nopietni nemieri un sadui'smes Tito un k6m-informa piekritēju starpā. Komunistu vadoņu slepenas apspried€S AUSTRUMI PĀRLIECINĀTI, KA ARI NĀKOTNES KARU IZŠĶim KAREIVJI UN KEVIS ATOMBUMBAS Parallēli politiskajai aktivitātei, kas vērojama Vašingtonā un L/A>n-donā, saņemta informācija par intensīvu gatavošanos arī austrumu hUi-kā. BBC ziņo no Romas, ka Itāliju pēkšņi atstājis komunistu vadoni» To-lati, kas nīde atveseļojies un uzsācis atkal politisku darbību. Par To-lati brauciena mērķi atklātībā nekas nav zināms. Politiskie novēlotā ji aizrāda, ka līdzīgos apstākļos viņš pazudis ari agrāk un pēc atgriešanās izrādījies, ka Toļati piedalījies komiliforma slepenā sanāksmē. Tai pasā laikā zināms, ka Cechoslovakijas valsts prezidents Gotval4s\ devi atpūta uz Krimu, kur Sočos jau uzturas arī Staļins. Rietumepopas galvaspilsētās tāpēc valda pārliecība, ka komunistu vadoņiem kaut kup ir ^epenas apspriedes. Nav izslēgta arī jauna* kominfonna sanāksme. Gedioslovaķiij as; iestādes mēģina ju - šas; viņus sarīdīt pret ^ Tte,;: bet. kā d; tas neizdevies, vāirāk^i^ lOp jaunieši apcietināti. Pārējie sarīkojuši protesta> demonstrācijas.; pret Čechu. policijas ,,terrora ;me1»dēm". :„Bor-: ba" ziņo, ka čechu policijas :akcija pret dieņvidslāvu;^^^^^^M sākusies tad,; ķad tie atteikušies nostāti es pret. Tļtō;'a,,^^^ Herald Tŗi-: bune" korespondents ;tuŗpretiTn āp-ģalvo^- ka ari p ^ šies.divi-grupās.—viena;a reizējo režīniu;; Diehvidslavmā,: o^^ to: apfeiŗo.:^ Vairāk kuši ari'mkni k a i i tm un ienaidnieku- starpā.:V:" •'': • : ./Bargu rīcību;:;pēc Reutera infor-ņlācijas,;' pieteicis-,,sab^ :. -ar 1- cechu; propagandas .::minis^^ kis. •. No ;āieiņājurniēm ;:valdlb:a; tagad pāriešot' 'uz;: ,,ļDrīdinājumiem'^ •.•::Rie-' tumi pūlotiesizplatīt' ķaŗa;;psTchpzi' Šet- .darte/ļāudīm neesot;.kp.-bai tiesv: jo ..ārī' nākotnes ķa^^ā izšķīrējs: būšot kārav īru^ skait s^ ^ u n e v.i s. a t om-; bumjrtfu. -^udzujms.^^ • M NYHT • Ievērojot 'pašreizējo saspīlēto polī- .tisko stāvokli un daudzās ^plaisas", kas radušās AustrumeLi'opas komunistu partijās, var droši sednāt, ka austrumu bloka vadītājiem pēdējā laikā bija jākļūst stipri aktīvākiem Ka streikus im nemierus visā pasaulē vada viena roka, par to vairs nav: nekādu šaubu. Bet komunistu vadoņiem pēdējā laikā jāsāk nopietni rēķināties arī ar apslēptu pretestību, kas izpaužas aizvien biežāk. Cechoslovakijas ministru prezidents Zapotockis šinīs dienās Prāgas r a diofonā no jauna draudējis zemniekiem, nosaucot tos par saimnlecn^as sabotieŗiem un . apzinīgiem kaitētajiem. Valdība tāpēc nolēmusi rīko-, tles bez ,.saudzības" un atstāt zemi tikai tiem, kas faktiski to apstrādā. .Cechoslovakijas iekšlietu minis- .ti-ija oficiāli, apstiprinājusi, ka^ apcietināti, septiiii dien,vidslavu skolotāji, kas musinājuši nostāties Tito pusē. Cechu temtoriju nekavējoties atstās 3000 dienvidslāvu mācekļu, kas strādāja fabrikās. No Belgrades ziņo, ka 1 I ! . I V " , i i V . • • . .!: -Un- •ļ •- , • ļ • j .1 •V
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 18, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-09-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480918 |
Description
Title | 1948-09-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
S'»»- g. 16.
maratona (ornU.
I
_ l
9.
a lav nenogurdinātu da.
^ s . ' . Izstrādāti p , - :^
" ? v . " n grezni tva
^vadas^ jūras;, b n » uS
/ekskursiju iespējai
n Ziemeļiem. ^''V
skaita, :līdzsinej-h 01^
izcīnījusi 70.
?zas. medaļas. Tās'pā^
erneļMaznias «aismu,
^e. ijornv vienrner biiu^,!
paraugs. Ļaj Oievs doi
augi 1952. gadā suvžlt
•Umpisko karogu' '
I d s S initv
auc^mūsirilggadGia daii.
^ l i s e : ^ . D2egu;^e-Kļav,ru
ru,. Kal las universr^u'cv
^ bernle-i, ; Aizcvļoi;/y,i
nieņ.vaņu juslas 1917 r
Lauris un baskc;bo!iqi
pašreiz ir AuĶsburĶUj
^uŗas administrācija dau-tradā
ari Liepājas tcni.
K. Srāders.
lūsu vienīgais' spcciālaiv
•agajušā nedēļā saku 4.
.ksts lagād izriā^ iespiedu
i pārstāvis S^lezvigas-HoN-vada
A. VinČM>ls.,,X. S."
,rācijā;' izkaisītos ļi^tvick
grūtajos laikos hiikr:iksi;{
irtisticm jābū; Čakliem ta
iznāk katru ncdOļu. Ai-ha'.
D M . 0,40. l?eilakcijai
k, Marlistr. 108~8.
ļ spēlēs?; Ļoti, ic'iipoļams,
\ nometnē pie Marbur,i;,a:i
joslas basketbolu meis'tiif-lībnieki
— agr. M. SiuP
uh G.. Meržeļevskis. Tir
L. Ca'une ar ģimeni un J.
p . • Veiss. V^i": \\cninēr
apkārtnd, bet varbūtēiiii
būs pārējo birsiežu vidū.
reniņa apstukļi un prieka
tāle. Tič5am tikami, k.i
Bmv repi"C'zent4ju9i laivicsu
ļ ā , atkal cer atjuunot ;sii'
p vēl dzīvo skrējējs Trcr
E. Bite un bokseris, O^o-lustriļu)
Vīnē meta Iķfpu
uns pasaules rekords. .
k-as sacensība' vieglutletiku
ēnotajās Valstis." Līdzini
sekos ik pēc 2 gadiem.
lords diska mešana ir inļa
iegums, ko viņž reiliZōiJ
las Valstu sacīkstē.. To i i
l«iz R. Fiča iASV) pasali^
m dzīvesbiedre, mS
one
a5 slimības dzīves gaita
2. sept. turpat vic-
• ''i^^; ļ'ļ;l-'f
mfņā paturēs ^
Ebērni, radi Vācija
;• ;:'ī«^-;ļ'ļ^.'f
^BES TAUTSKOUS;
^IJAS SKOLĒNU ;
ŪPERATIVS
ādas grāi^^^^'^v, o y
i , stAsts jaunatnei ^ ^
stSflts jautiatnei
i i & i a un tumsas
ļu Zooloģija - „
k- vidū) ^
audz. Lugu-n. ar h " ^ ^ ;
Sonth Ozont, F»">
U. S. A., lūdz litsai»'''"'*
["ABONEMENTS,.
F + D M 0,50 P^r^jP'^^
3.- mēnesi par
Mēnesi + Pf^h
nonpareille A'-spi
Darba nieklesanas
aiidmannplatz JJr - ^ ņtr
trīs reizes ne^^^^^^
>nās un sestdienai-
LATVIA
Latvian Newspaper
Pablished ttnder EUCOM Civil
ISairs Division AutborisatiOD
Sumber UNDP 196. Publisher
,nd Editor: Kārli? Rabacs,
np Camp Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Prlnter: ,,Schwāb.
Volksbi.". GQnzburg/D.. Bgm.-.
Undm.-Pi.?. Ci,culation:4000.
Pubiisbed three timos, weekJy.
EditoriaJ olflce: Gunzbnrg/Do.
Domintkus-ZimmermaTin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 77 (182)
Sestdien, 1948. g. 18. sept.
Iznāk " trīs reizes nedēļā^
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culītis. H. Mindenbergs.
A. Smits. Adrese: Gūnzburg-
D o . ; red.: Dominikus-Zimraer-mannstr.
2 (tālr, 50), apg'.:
MarktpU 25 (t. 84), spiegt:
Bpn.-Landmann.-Pl. 7 (t /92)'
X:
armijas
jau g plāns par
uz las salam
Saspīlējums, kas sācies pasa^^^^ kopš desmit jjlenām kas BBC
apzīmējumā kļuvis jau kritisks, turi>ina vēl pieaugt. To konstatējusi pasaules
prese un valstsvīri gan vairākas deklarācijās, gan komentāros.
Par nopietnu krizi, kas var kļūt draudīga pat pasaules mieram, liecina
vairākas zīmīgas parādības kā Londonā, tā Vašingtonā. Britu ģenērāl-itaba
priekšnieks feldmaršals Moht
diejias viņš vairs neatstās Londonu. Feldmaršals atteicis arī visas vizītes
un apmeklējumus. Oficiālajā paskaidrojumā teikts, ka saspīlētā politiska
stāvokļa dēļ britu ģenerālštāba pri^^ hepiecie-
§aini" jāuzturas galvaspilsēta.
: Ceturtdien MontgbmerLjam. bija i l gāka
apspriede> ar kara ministru
'Sinvelu un' aviāciļas mini^ŗu Hen-deisonu.
Nekāds oficiāls komunikē
par šo apspriedi nav'publicēts. Sin-vels
preces pārstāvjiem vienīgi paskaidrojis,
ka pārrunāti plāni par re-krūtēžanas
saskaņošanu, 'jo territo-rialajai
armijai jāuzņemas pienāku-
. ini aizsargāt ne vien britu salas; bet
aiT impēriju,., Aviācijas . ministrs
Hendersohs- piebildis, ķa angļu aviācijai
vajadzīgi 46.000;vīru, kuļ-ure-kaitēšana,
jau uzsākta. Vēlāk; Mont^
gomerijs un visu trīs ieroču . šķii'u
^taba priekšnieki ieradās pie prēm-
^;jēra Etlija. ,. V
Ceturtdien Londonā publicēta sīkāka
informācija par kaj^alisko gair
sa spēku (RAF) reorganizāciju. Biitu
fabrikas paātrinās turbolidmašīnu
un kaujas lidaparātu ražošanu. Jau
tagad visās iznīcinātāju eskadriļās Ir
turbolidmašīnas. ; A r šiem modernajiem
.lidaparātiem apgādās ; a r ī t āš
eskai' iias, kas ; stacionētas' ārpus
Lielbi'lnnijas salām. Ņotie .intensīvi
nieģināJLimi, lai konstruētu pilnī-
;gi jaunus lidaparātus. Par šiem mēģinājumiem
tomēr nav publicēta nekāda
tuvāka iiiformāci ja, jo lidmašīnas
skaitās valsts noslēpums. : Jau
pagatavots jaima tipa bumbvedis,
kura ātrums sasniedz; 956 km sturi^
dā. Tuvākajās dienās notiks pirmie
izmē^nājuma lidojumi. A r deniobi-lizācijas
pārtraukšanu britu armijā
t^gad ;ir 80,000 vīru vairāk neka
; mobiiifzācijas plānā paredzēts. Kopīgais
karavīru skaits sasniedz 800.000.
Svarīgas apspriedes ceturtdien ņo-aii
Vašingtonā: prezidents
• Trumens illgāku laiku konfeŗējis ar
; ārlietu^ ministru ; Maršailu, aizsa.rdzī-bas
ministru Forestalu un visu; trīs
• : ierociu šķiru ministriem. .Politiskās
• aprindas izsakās, ka pārrunātas galvenokārt
Berlīnes problēnaasuņ pēdējā
saspīlējumā eventuālās : sekas.
Vēlāk prezidents pieņeina britu,
v^nieku Vašingtonā sēru Oli veru
: ?renku un^ Atlantijas okeāna flotes
;, virspavēlnieku' Heniiltonu. ; :Pēc a i i -
diences sērš; Frēnks preses pāl:'stāv-jiem
izteicās, politiskās krizes
sadarbība britu un , amei-ikāņu
-ģenerālštāba starpā kļūst.' aizvien
.aozimīgaki; . '• r •. • •
; Par • nopietno saspīlējumu liecina
vel kāds dts apstāklis: Vašingtonas
|3bi informētas aprindas izsakās, ka
'"^V mainījušai savu līdzšinējo nostāju
attiecībā uz agrāko Itālijas ko-
^^ju Lībiju, kā5 ir ; ļoti nozīmīga
Vidusjūras aizsardzībai, AFPinfor--
;' "^e,^ ka Savienotās Valstij, pretēji
^ākam nodomain,. šogad laikam
^e^tvilks savu karaspēku ari no Ķo-jo
to varētU; iztulkot par „pie-los^'
Padomju Savienības
ASV flotes; ministrs nesen
l i ^ y pat^ ka ; , amerikāņu
"^^^e ir ,,gatava stāties pretī katrai
^"^SV un • Lielbritanijas apņemšanos
Qarīt visu savu aizsardzības spēku
jšanai, .lai. spētu 'stāties
varbūtībai, apliecina
'štonā un; ^Londonā; i z s^
. niilitārr plaiii, pkr kuŗiem^
^0 ,.,Daily Mail" . speciālkorespon-
^^^^ : Džēmss. 'Brovs. Vašingtona
^ sagatavots plāns amerikāņu k a -
^ēka izcelšanai malā Ajīglijā,: no-
'r^^^V to britu salās, kamēr turpi-īlf^^
f^izējais saspīlējums Padom-pu
ības un' rietumvalstu star^
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-18-01