1947-07-25-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Aotliorilzea by - Uzenz • {^ol&uas at)aii|a: ICD-OMBG :: Atbildigais redalE-tors — Editör iflfCMef: Rabäcs. vietaieks: j^eli^s&n^lis Liepä, redakd* Jas sekretärs: Maksis, Cnll* (izif (MincbeniK Harijs Blin-denberp (EsUngenä). Ar-iiolds Smlts (sportSK Zlgnrds ZSx4a 'tecbsiskais lekSno> tunm LATVIAN KEWSPAPER. Nr. 54 (61) Piektdi^ 19411. jaip ii§s t: l8dOT€Js: BavSiijas apgabala lasvleiii kmoltelaf nsdeviuBg tatvleSa prem darbinieka iadarbibas Isopaa Redaftdjas CKlB^org/o: Btlr> gtna ter*t<aBdsiaBa-in« f. t Sft tl M a M b? vom^tatl. Gtla^asg/llm. Bdrsma. • Esadoaaa^ ..?:t Metlens ^ otfeotaliöfiit m Fräncljas darba piedSväJums un LCF izraudzisana tieSäs veleianas, bija galvenais jautäjmiis LCP astotä sesiija DamState. Pladas parruna;: isri^a ari Starptauiiskä Sarkana Krusta piesutito mantu sadale, kas iegi&tas par ASV atbritroto Latvljas valsits naudu un tagad pec sanem* saoas ne tavu neattaisno tautieSu ceribas, leverojamas 2>äniiai]7as nor tikuias LCP and LCK sastävä. Prof. A. Sväbe atteicas. no LCK pHekiisedeföja pienakumiem, Izsakot vienprätlru pateieibu par- izciliem nopelniem musu trimdas dzives kar-to §8na un liozilojuniu par aiziesanu no hCK, Padome atbrtvoSanas lu-gvmu ieveroja> ar lielu bälsu vairäkumii izraugot prof. A. Sväbi par pSrstavi Baltijas Centralä Padome. Par jauno LCK priekSsedetäJu leve-im prot Vm Vitolu. Par LCP vicepriekisedetäju lidziineja V. Korsia viet^ ieveleja iren. J. Lavenieku un prezidlja sekretara J. Poruka vietä, kas ari no amata atteicies, — J. Araju. No LCk ang)u joslas delegäoijas vaditäja pienakumiem atteicas J. Celms, paliekot tpin^r par izglitibas nozares vaditäju. Vipa vietä ievple- Ja A. Trapänn, kas savu^ärt attdcäs no Baltijas CenträLos Padomes lo-cel4a pienakumiem, ta atbrivojot vietu prof. A. Svabem. . Darba gaitä apstiprinäja budzetu posii>am no 1. augusta, lidz 31. okto-brim, RM 218.175 apmerä, piei;iema •vairakus grözljumus statutos, ap-sprieda turpmäko Baltijas tautu un visu Väcijä eso§o DP sadarbibu un Vispärejoö vilcienös pieskäras- ari emigräcijas jautäjumam, picnemot lemumiis, kas' nedaudz citadä fpr-mul §jumä dziixil^ ari jepriekSejäs sesijäs. D^rba ievadijumä, pec LCP priekSsedetäja A. .Valdmara U2:ru-nasy, -sanäksme^ dalibniekus, IRO' värdä sveica apgabäia direktors Bi-fords, norädot, ka pieijiemtie lemu-mi vares palidzi§t ari IRO uzdevu-mu veikSaaa, No 42 LCP itocekliem ieraduSies 35. Informativä uzdevu-ma sesijä piedaläs Baltijas tautu sievieSu padomes parstave T.-Erd-man?' un Latvijas pretestibas kusti-bas pärstävis J. Vinters. LCP prezidija zii^ojumä priek§se-dis A. Valdmanis norädija uz ap-stakjiem, kas trimdinieku pärstävi-bam liek städät klusejot, dazreiz sa-kostiem zobiem. „Tä ir atbilde tau-tieäiem, kas dazreiz pamatoti, bet daireiz ari nepjamatoti izteic neap-mierinätibu ar musu centrälo iestä-iu darbibu.' T^iisni tamdej, lai ne-taraucetu vai pat neizjauktu daudzus labi dömätus pasakiimus, par' tiem ir' jäkluse ka ijabiedribä, tä prese, jo mes nedzivojäm normalos ap-staklos." Täläk A. Valdmanis pieskäras visa pasaule bieil pieminetam runam par tre§D pasaules kspi vn teica: „,Paturesim skaddru ^alvu, un ne-manisim seyi. Diemzel, .mes esam pasaules skatijumä päräk neievero-jams faktors. Jautäjumä par kafu vai mieru mums nozimes un svara nav. To izSljiiiis pasaules varenie un, varbut, Dievs. Atstäsim viijiiem to, nekarsesim an' tukääm runam sa-vus prätus un pieversisimies jautä-jumiem, kuros ari mums varetu bdt kada nozime.** / Aicinädams visus uz saticibu, vienprätrbu, godigumu im latvfikas nostäjas ietureäanu, LCP prieksse-dis izfteica pärliecibu, ka „Tevu ze-me reiz runäs", bet lidz atgrieäanäs bridim vei var paiet ilgäks vai isäks laiks. Viijiä ari teica, ka LCP „ne-draugi nepareizi pärmet repatriacir jas kaveSanu**, lai gan LCP prezi-dijs apkärtrakf^tos ir pat ludzis tau-tie §us but iecietigiem pret repatriä-cijas virsniekiem. Ja tomer paärei-zejos apstäkjos mäjäs brauceju — baltieiu ir psivisam maz, tad, lai-kam, tur pamatä ir sevislp svarigi un no LCP pilnigi neatkarigi ap-stäk] i, Katram cilvekam tiesiba lemt par to, kur vii?S jutas dro§ibä, un kur apdraudets. Par to katrs ari pats lemj. Kaut käda iestästi§ana tur nav ne vajadzlga, ne iespeja-ma." Konesäkt cilvekiem, kas labprä-tigi nevelas repatrieties? — täläk j^utäja runätäjs, jo UNRRA savu därblbu izbeigusi un IRO nodro-äinätie lidzekji ir nepietiekami. Da-bigi, ka te :lzeja ir vienigi darbs, kas ir taisni tas, ko ari mes vela-mies. Bet kur im kädä darbä? »Taisni .§is p§dejais jautäjums ir tas, kas musu^tautiesus tik Joti saviko. Sis ir ari tas iautajums, ko musu centrälie organi un atseviS-kas amatpersonas neatlaidigi kärto. Diemzel, musu neljabveU §o akciju trauce, cik spedami. Eä gribetu piezimet; ka mes esam griezu§ies pie daudzäm valstim un iestädem, un es esmu pärliecinäts, ka täs iespejas, kas niums ir §odien, nav vienlgäs un pedejäs. Mes ar visu sirdl un spekiem veletos §i jauta-juma drizäku izkärtojumu; mus vi-sus moka viena un tä pati nepacie-tiba uh neniiers. Bet rözultäti näk lenäm. Ang|a un f ran5u joslu lat-vieäi öuj käjas uz britu salam, kaut ari §1 akcija neiet- tik gludi ka dai-kärt bija domäts. Ir pamats sagai-dit äo akciju ari amerikäi?u joslä, kaut gan nollguma par to vei nav. (Beigas 2. Ipp.) parakstö, un ilgumi.parkuriem iillililillDililillilil spnez III Parize negaiditi parakstits Pran-cijas un Argentinas tirdzniecibas l i - gums, kas nodro§ina Francijai Argentinas pärtikas preces 24milj. do-läru vertibä. Liguma parakstiSanä piedalTjusies ari Argentinas prezi-denta Peiroa kundze, kas apcelo Eiropu. No Londonas zii;io, ka ang}u-pa-domju tirdzniecibas sarunäs, kas reiz jau bija gandriz izjukuSas, tagad atkal atjaunotas, bet nu no jauha nonäkuSas strupcelä. Anglijas tirdzniecibas ^ ministrijas parstävi» V i l - sons, otrdienas vakarä jäu atkal ga-tavojies no Maskavas aizbraukt. Vip§ tomer tur palicis, kad pazi^ots, ka padomju parstävis Mikojans ce-turtdienas vakara näk§ot klaja ar jauniem priek§likumiem. Soreiz ne-sapraSanos radijusi päräk augstä cena, ko krievi prasa par savu la-bibu. Löndonä. domä, ka neveik-smes gadijumä l i saruna ar Miko-janu tieSämi varot k^ut pedejä. ASV tlrdznie!Ciba3 ministrija pec BBC zii;iäm pavestijusi, ka ari Pb-lija, tapat kä Ungärija un Cechoslo-vakija, svitrota no to valstu ^ - raksta, kam.. butu. tieslbaa uz da^u ha 350 niilj. cKpläru ^mec^ähultre dita. Lauksaimniedibas mihistrs Andersons zi^ojis, ka Polijai espt pietiekami lauksaimniecibas raio-jumu kräjumi, . lai ta varetu iitlkt pati. Kara darbiba Indonezijä turpinäjäs. Holandes valdiba oficiali pa-zi^ ojusi, ka tas noluks esot iznicinät indonezieSu pretestibu pa§a sak-ne, lai nOverstu ka^a un nemieru briesmas näkotnei un nodroäidattt In-donezijas saimnieolsku uzplauksanu. Sädi deklareto mer^n panäkSanai Javas sala nepärtraukti runä iielgabali, loimeteji, kara kujru artilerija, krasta baterljas un lidma^nas. Bandiuvangi lici vairakas stundas ap- §äudlju§ies holandie§u kara ku|i un Indonezljas republikas ^rasta ap-sardzibas baterijas. HolandieSu lidmaSInaspärlido visu Javas salu un nomet skrejlapas, kuraa aleina saliniekus nepiedami^ ci^äs un ari nebegt no saväm mäjäm. Ci^as jau pärsvieduigs arf us Sumatraa salu. Drämatisks'bija pirmais holandie- §u aviäcijas uzlidojums Indonezijäs republikas galvas pilsetai Dfegdia-kartai. Tas iesäkäs 5 minutes pec tam, kad Indonezijäs ministru pre-zidents Sarifoedins bija nobeidzis radio runUjkurä apvainoja holan-dieSus par „koloniälä kapa uzi5äk§a-nu".; Trauksmes sirenas lika }aui^ pu}iem, kas verdruzmejäs ap ska]- rui;iiem ieläs, mesties uz patvert-nem, lidmaäinas meta bumbas lid-laukä, kas atrodas piisetas pamale. Pats ministru prezidents uz patvert-ni negäja. ViiJä veroja gaisauzbru-kumu stävedams uz vaMibas hama käpnem. Kad uzbrukums beidzäs, vii:i§ noteica: ,,Tä vii?i ieslik savu goliätisko uzbrukumu,^* psigriezies un iegäjis namä. Batävijä valda holandie§i. Namu, kur 1944. gada au^ustä proMameja Indonezijäs neatkaribu, tagad ap-sargä holandieSu kai^aviri. Republikas sarkanbaltais karogs nolaists. Visäm Batävijas fabrikäm pavelets taupit elektribu, ,4?:as var kjut ne-piecieSama veläk**. Pa§ä Holande arodbiedribu izpildr komiteja steidzigi publicejusi uz- |. Stendzenieka Anglijas starptautiskajäs meistar-sacikstes vieglatietikä 19. julijä Londonas Vaitsitijas stadionä, kur pie-dalijäs daudzu Eiropas valstu izci-läkie atleti, sljiepa meianä ar 64,19 m sasniegumu uzvareja latvietis J. Stendzenieks. Sacensibas notika ne-labveligos laika apstäkjos — lietu un vejä. saukumu visiem saviem bledriem, kiq:ä nosoda valdibas ricibu Indonezijä un aidpa protestet pfet to ar streikiem. Ziemepiolande strelks ari iesädes. Holandes komunlstu partija pieprasijusi, lai Indonezijäs notikumu del atk&pjas tagadejä valdiba. Holandes valdiljas lemumu noielo ari dtu valstu prese. Angju „Man-diester Guardian** raksta, ka Holandes valdiba uzsäkdama clgiu pret Indonezijäs republikas valdibu, zau-deSot vairäk prestiia, nekä tä spe- §ot iegut ar varu. PaSreizejos ap-stäkjos Holandes valdibai, pec §i laikraksta domäm, bus ,,loti gruti ieskaidrot pasaulei, bet it seviSl^i Tuviem austrumiem, ka vii^ias riciba butu kas dts kä tikai koloniäls kar$, lai apspiestu nadonälas iSeatkaribas tieksmes un atjaunotu kdoniälus ipa§umus". Anglijas valdiba paziijiojusi, kia ir ar mieru uz^emties stsopnieka IOT mu. ASV ärlietu ministrija paskaid-rojusi, ka paSreizejä acumikli tai ne-esot iespejams uzi^emties starjmieka lomu, bet tä dariSot visu, lai izbeig-tu kara darbibu, kas apdraud lielus pasaules jaunuzbuvel hepiede§amu izejvidu kräjumus. Kä zinäms, austrälieSi gatavojas boikotet holandieSu ku^^us, kas uz-i; iem kravu Austrälijas ostäs, lai ar to izteiktu protestu pret notikumiem Indon&ijä. Holandes sutnis Aiisträ-lijä tomer paskaidrojis, ka pat tad, ja holandieäu kugus böikotetu visä pasaule, notikumi Indcmezijä ne-kjutu dtädi. Stävoklis Javas ^ saiä esot tiri iek§eja holandi^ Heta, tas neesot kaf§, bet tikai - vieteja poli-djas akdja. BBC, NYHT Kanadas imlgracijas departaments atvieglojte individuälSs i n i ^ ^ noi^ikamus DP> atce|ot Tadniecibas nosacijumu un pielaiiot Indiyidtii» lal lece{c.^anai kvotu un vispärejo nosacQumu robe& ikvl<^a Mim^m I>P/kas le^si galvojumu no kada Kaoadas pllso^a. Grozijumus noteilcumos pazlQojis Kanädas r ^ u v j u un izejyielu vice-ministrs Dr. Hju KInleisaids. No Kanädas pUsoti^dem, kas uz^emas galvojumu par iecejotäju DP, turp-mäk prasls vienl^i solTjumu, ka gad-votäjs uz!;iemas daleju atbildibu par imigrantu. .,Si da]ejä atbildiba nav sHcäk noteilvta, bet jäsapi^ot tä, ka galvotä js atbrauceju draudaigi uz-i^ iem un zinämu laiku tam palidz, lidz izdevies vii:iu novietot darbä. lelaiSanas lugumi jäiesnledz galvo-täjam. Viceministrs Kinleisaids paskaidrojis, ka pirmä 5000 personu lielä kvota DP jecejotäjiem gandriz pilnigi Mietota. To vidu ir 2600 meia strädnieku Ontario un Kvt»bdcas cel-iima9! jis opozicija sttfljttsi pärstavjtts 11Z kzmim ^ Molotovs gatavojoties säsaukt Austrumeiropas valstu saimniecisko konferenci, ziijio BBC. Tas velreiz apstlprinätu Padomju Savienibas steidzigos centienus tä sauktä Mo-lötova pläna drizai reäUze5anai. * Ärlietu ministrs Bevihs izteicies, ka esot kjuda — novilcinät bijuSo Väcijas säteriltä valstu mierligumu ratificeSanu, jo kamer tas nav no-ticis, nevar Sinis valstis piemerot cilveku tiesibu iclauzuliL Bet ja äo klauzulu iev§rotu, tad iSevaretu r i - sinäties tädi notikumi,, kä, pieme-ram,; Rumanijä, kur apcietina * Ma-niu,. bet atlaii brivibä patiesus kara noziedzniekus. Anglu notä Rumä-riijal valdibai opozicijas locekju masu arestu lietä Rumänlja apsudzeta mierliguma 3. panta rupjä pärkäp- §änä. Pants garante katram iedzi-vötäjam pilsoniskäs tiesibas un bri-vibu. ^ Angju valdiba nevarot iedomäties, ka daudae arestetie, kas ieslodziti necilveclgos apstäkjos, visi biitu fa- §istisku organizäciju loceky. Ang-lija tikai tad domäjot^ uzsäkl at^ tieksmes ar Rumäniju \m atbalstit täs uzpemSanu UN, ja Rumänija pierädis savu gribu pildit mierliguma noteikumus. ASV iecelusi savu pirmo sutni Rumänija. Ärlietu ministrs MarSals paskaidrojis, ka suti;ia iecel§ana vei nenozimejot, ka ASV atzitu Rumani jas valdibas apcietinääanu poKti-ku, bet sutnis. vajadzigs informaci-jai un eventuälai ASV intereSu aiz-stävelanai. Tai pat laikä ASV valdiba iesutijusi padomju valdibai protesta notu par padomju delegäci-jas iztureäanos starptautiskajä naf-tas komisijä Rumänijä, ko lielä me-rä ietekmejot padomju karaspeka klätiene TASS afeentura zii^oja, ka Rumä-nijas nadonälas zemnieku partijas vaditäjs Maniu esot nostitijis uz är-zemem opozicijas vaditäjus, lai in-formetu zinämas ärvalstis par stä-vokll Rumänijä un raditu paSreize-jä Rumänljas reiima gäSanai labve-, ligus apstäklus. Tä nopratinä§an| esot paskaidrojis pats Maniu. Vl!?5 kopä ar partijas vicepriekSsedi Ml-dialaji esot jau janväri apsvSris begSanas iespejas uz ärzemem, lai tur apvainotos ar „rumäT?u reak-cionäriem**. NYHT, BBC Tikai nepilni 3 miljoni dolaru ASV kongress apspriedes par 400.000 DP ielaiäanu turpinäs kong-resa näko§ajä sesijä, kas säksies janväri, zii^o no Vaäingtonas. IRO sagatavoSanas komislja 2ene-vä, kur pärstävetas 11 nädjas, vien-prätigi ievelejusi par IRO direktoru amerikäni Viljemu Hellemu Vaku, kas 1915. gadä darbojies Huvera palidzibas komitejä BeJ^jä. IRO sagatavo§anas komisija lidz §im ietaisijusi parädus par 8 miljo-niem dolaru, jo, sakot darbibu, täs rlcibä bija tikai neliela da}a no bu-d2eta, ko atveleja 150 miijonu dolaru apmerä. Pirmä gada budietam tagad 20 näcijas atveleju§as kopä 122 miljonus, bet f a k t i ^ iemaksäti, 2,75 miljanL NYHT lulozas/un papira sabiedribäm, jau devuSies celä, Pe^nirmo 6«» DP imigrantu ieraSanäs^lqtesfö v9 5000. Sis gaidämäs pärmai^as knigräd-jas noteikumos jau maijä pieteica Kanädas ministru prezidents, bet t i - kai tagad viceministrs KInleisaids de-vis to praktisko iztulkojumu. VUfi ari paäcaidrojis, ka lidzSinejä DP iece|o§ahas kustibä ik uz 1(KK) p^* sohäm ielaistas 150 iecelotäju sieva$, pie kam domäts §o skaitli vei pallea linät. Par b r I t u imigräclju ministrs m* rädijis, ka te esot piemerojama mir-aukla — jo vairäk, jolabäk. Apstäk]! britu imigräcijai Kanada tagad e$at - labäki nekä jebkad. Lidztdkus tra« dldonälajai lauksaimniecibas^ noza* rei nostäjusies ari kara ietään§ im vei nebijuSiem apmerlem attfstitä rupnleclba. Kanada sagädäjusi ku^iu tonnäivi, kas pietiekama 3000 päsaiäeru pä^ veSanal menes! uzKanädu. Pec Kln-leisaida domäm, apmeram 1000 vietu lznäk§ot iecelotäju vajadzibäm. No Väcijas reparäcijäs iegu^ kuj;is Huascai^an, kas atrodas remontä Anglljä, un vares päryest piebos m$« neSos, veicot ik menesl pa pärbrau-clenam, 3000 lidz 4000 imigrantu. Imigran^ pärveSanai paredzets izmantot äri gaisa satlksmi. No ^ u - ^ dlnäjumiem anglu laikrakstos^ dzams, ka Ontario valdiba no<Hi[a-nizejusl transatlantlsku gaisa .trah^*^ sportu augusta, septembra un ok-tobra menesim lecejotäju parvejanal no Anglijas, kopä 7000 per^näm. Transporta maksa np Londoy^-:)u2 Ontario — 67 "mäi?clöas; : ' r^^^ ^ Tapat sludinäjumos aidna angju iecejotäjus — virieäus un sievietes vecumä no 20—35 gadiem iesniegt pleprasijumus. Daiäm kategorijäm, plemeram, bljuSiem karavlrlem, so-lits brivs vai paletinäts tränspqrts. PaSrelz var pieteikties.darbam sefeo-jo §äs nozares: sievietes apmäcil^l mediciniskam darbam sllmnicäs un slimniöu salmnlecibas darbieipn, dar-binieces daääs tekstilrupnlecibas un apavu nozares; virie§i — darbam spiestuves (burtliöi, maSinljespiedejl; un grämatsejejlkun^daiäs tedmlskäs' un apavu rupniecibas nozares, kä ari nekvalificetl sjträdnieki ^ apmäcil;)ai oglraktuves uh smagä .rupnleclba. lecelotäjiem jasaijstä^s hoteiktajÄm darbam vismaz uz diviem ' ga.dien». Pretrunlgas 2inas par ASV parstävis UN DroSibas pa-, dome iesniedzis priekälikumu piev i;iemt rezoluciju, ka Dröäibas padp-me izsaka stingru bridlnäjumu A l - bänljai, Dienvidslavljai un Bulgärijal par Griel^ijas pilsopu kara veidnä- §anu, konstatejot; ka pllso^u kara nav vainigaGriel^ljas valdiba, bet täs^iemeju kalmii>i. Pret §0 prlekS-likumu iebildumus celis , Padomju Savienibas pärsta\1sGromlko, kas savukärt ieroslnäjis piepemt rezolu^-^ cijuarfeonstatejumu, ka pilsoi:iu kara valnojama Grieljiljas valdiba, kas savus ziemeju kalrhl^us pro^ocejusL Gromlko priekSllkumu Droäibas padome apspriedis näkoSäs diehäs.^ Kara darbiba Zlemejgrieyjfi turpinäjäs. Zipas par to ir vlsai pretrunlgas. Valdibas karaspeka v^di-ba jau atkärtotl zii;)iojusi, ka nemier-hleki Albani jas un Dienvidslavijas pierobeiä atkäpjas un valdibas 2. ar-mljas korpdsa virspavelnieks v^|en. Kalageröpolus pavestijis, ka tavaka laikä nemiemlekl bus splestl lelals-ties IzS^lrigä kaujä, jo yaldtbas ka-faspekam izdevies atgriezt svarfgus nemiemieku atltäpSänäs cefus. Kalageröpolus piebjildis, ka svariga pa5- reizej äs cii)äs esot valdibas karasp§- ka aviädja, kas nodäroi nemiemie-kiem lleläkus zaiidejumus neki sauszefnes speki. Grielpjas kr^iso partiju organlzä-clja EAM tai pä5ä laikä zli;^o, ka partizini gust panäkumus un vJxzo-tles uz priek^u. Tie esot leijemuSi valräkas strate^ki svarigas piisetas un uzbrukot va»dibas karaspe-kam no diväm pusem. Anglijas kara miras' ofidäli pa-zlijojis, kä LielbriU.v..4» il^imafiinas kara darbiba GrielSiäjä nepiOdalött»
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 25, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470725 |
Description
Title | 1947-07-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Aotliorilzea by - Uzenz •
{^ol&uas at)aii|a: ICD-OMBG
:: Atbildigais redalE-tors
— Editör iflfCMef:
Rabäcs. vietaieks:
j^eli^s&n^lis Liepä, redakd*
Jas sekretärs: Maksis, Cnll*
(izif (MincbeniK Harijs Blin-denberp
(EsUngenä). Ar-iiolds
Smlts (sportSK Zlgnrds
ZSx4a 'tecbsiskais lekSno>
tunm
LATVIAN KEWSPAPER.
Nr. 54 (61)
Piektdi^ 19411. jaip
ii§s t: l8dOT€Js: BavSiijas
apgabala lasvleiii kmoltelaf
nsdeviuBg tatvleSa prem
darbinieka iadarbibas Isopaa
Redaftdjas CKlB^org/o: Btlr>
gtna ter*ti. Pret §0 prlekS-likumu
iebildumus celis , Padomju
Savienibas pärsta\1sGromlko, kas
savukärt ieroslnäjis piepemt rezolu^-^
cijuarfeonstatejumu, ka pilsoi:iu kara
valnojama Grieljiljas valdiba, kas
savus ziemeju kalrhl^us pro^ocejusL
Gromlko priekSllkumu Droäibas padome
apspriedis näkoSäs diehäs.^
Kara darbiba Zlemejgrieyjfi turpinäjäs.
Zipas par to ir vlsai pretrunlgas.
Valdibas karaspeka v^di-ba
jau atkärtotl zii;)iojusi, ka nemier-hleki
Albani jas un Dienvidslavijas
pierobeiä atkäpjas un valdibas 2. ar-mljas
korpdsa virspavelnieks v^|en.
Kalageröpolus pavestijis, ka tavaka
laikä nemiemlekl bus splestl lelals-ties
IzS^lrigä kaujä, jo yaldtbas ka-faspekam
izdevies atgriezt svarfgus
nemiemieku atltäpSänäs cefus. Kalageröpolus
piebjildis, ka svariga pa5-
reizej äs cii)äs esot valdibas karasp§-
ka aviädja, kas nodäroi nemiemie-kiem
lleläkus zaiidejumus neki
sauszefnes speki.
Grielpjas kr^iso partiju organlzä-clja
EAM tai pä5ä laikä zli;^o, ka
partizini gust panäkumus un vJxzo-tles
uz priek^u. Tie esot leijemuSi
valräkas strate^ki svarigas piisetas
un uzbrukot va»dibas karaspe-kam
no diväm pusem.
Anglijas kara miras' ofidäli pa-zlijojis,
kä LielbriU.v..4» il^imafiinas
kara darbiba GrielSiäjä nepiOdalött» |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-25-01