Bavarijas Latviesu vestnesis, July 25, 1947

              vSstuiS Ls^^lOfr
^u.; zlletoSanu. Ä At
Ktas irtapiiiteansi coiaets AsQaVn ^e SuS, ^r
S i^"^» vai i
Iffl^^yu I «K amerlkänu un fran.
I g ^ e d l s F. Grosbergs rimoja,
^"^^ CentrSlal ko.
fidjas levilStiem revizljas 0
njwmt m iestldes darblbu
iif8kliW8 par lldzeklu Metolj.
[fas-lefoa^ho paäaa,emliraöta
m yal no Latvljas valsts fon.
»). Vnlflfft Bflt^a noradljumus ial
i^^No^lma arl uadot LCK toto»
'•«anti K. Zartgia par LCP luk'
,, jatrtSjtinia p6r trlmdas daibl»
[tein un to tevSli.
yelllaau aina
jiiCa?: vlc^rlekä?Sdl J. Lave*
^ nodötes 24 balsis, l pretjat»
i^fcCP '«©fcr^^ J. Arfijfl levJ-ir-
22: par. 8 pret, 1 atturtobal-
'%caC priekgflSäa amatam par
Jtlöm iiosäuca prof. V. VItolu
. Iteimi,' PMIJam (attdcÄ <
7:-yitolu Izä^^r§3 2rLCPlo-
JrTaitturejäfl un 3 balsojaprel
bäpaiiu ieveleja ar 25 par, 8
1 iitrxrh balsIm,'prof. A, SvSbi
{pör,. 8 pret,. 3 atturto, Au^'
;^iödrLskä tiesB lev§l§ja se^
''/Jani, B#]^erl un tie^ielus Juri
»Siis pSrtlkaa d^M vlsJQta-
|;letöto8juäas bimu. veseliB»..
fat& liorädlja, ka väcu benö
i .äsoläs papilddevas,
Htas Ikdi^as kaloiijäa
his, M panfiktu uzttira uaa-öiazSkals
b'§miem, jo W
idljuinS Jau tS lielals rosif
n ar;plauäa dziedzeru pap»'
uu^fiUmoJoäo fikaits Icatast»-
teÄug. T. Ejfdmane zöjoja, ja
lutlflko Sarfeano Krustu m
ju un Märtot mOsu Pet»»
un atpfltU Sveice.
a -sgdea noslegumä proJJ
LCP locek}u8 lepazistiawa*
iffias pädomes darbu,
f. un aicinäja .visua d e dg
lääism s tdäojmasä tu np asra vgaasra ta utaks^ nJ .
izlpas stlpriniSanu.
st vienu dorou - d^»
UQitu mQsu tautad taa ^»
>§tlabäu2varaiparja^g,
bptlmlstlem. Tas pa^'"*
tt.grQtlbas." , ^
i&.sesijas dalibnieöij^.
Darrtifitates »ometn^ ' ,
lUtieiiem, kas ar savu ,
a gädibu bija devuäi ^^^^^^^^^
istäkjus raitai darba g»
H. Mindenbeii
W
M/-
m
8-
Ruta Skujina Jänis Veselis
MtJSU IJUJORKAS KORESPONDENTA VESTULE
Presei jakalpo patiesibai, kaut §i burvju rii;il^is, no kufa izkjut var, ja
natiesiba nereti ir skarba un vienam bez ener^ijas paligä näk ari laimigi
ötram nepatik. Sädi atvainodamies, gadijumi.
pastästKu par mösu mäksliniekiem Ener^sks un darbigs ir liepäjnieks
Seit Ijfujorkä., gleznotäjs Kärlis Saumanis, kam, ie-
Ka lajs neuzdroSinos räkstit par rodo^ties §eit, jau dzivoja bräji. Jau
vinu mäkslu kä „mäkslu", bet tikai 5agäju§ä vasara, tuliri pec atbrauk-makslinieku
dzives tiri prt> sanas, käda latvle§u ^mene bija sa­osko,
materialo daju, un .lebutu nkot» Saumai;^a gleznu skate. Ma-brinums,
ja musu trimdas mäksli- teriälo panäkumu gah tai nebija, jo
nieku du§u, piemeram, uzmundrinä- ceretie gleznu pirceji skate neiera-tu
Elzas 2ebranskas spozie panäku-1 ^äs, bet pärejie apmierinäjäs ar acu
nii Amerikä. Vai nav jauki but Met- iepriecinasanu. Bet Saumanis ne-ropolitana
operas solistei un redzet zaude dusu, vii?5 strädä gleznu res-savas
dzives un karjeras aprakstu tauri^äanä, glezno portrejas, ar värdu
Biographical^ Encyclopedia of the sakot, dara visu, ko var veikt ar
World" kopä ar visas pasaules lieiä- gleznotäja darba rikiem. Bez tam
kiem gariem? Bet Elzas Zebranskas h^äkslinieks sagatavojies, jabus va-tautibas
apzim§§an^i lietotais värds jadzigs, gleznotäja otu apmainit ari
latvian" §is biezäs grämatas lapu Pr§t lieläku „sareni" un triept krä-vidu
jutas* loti vientuiji, jo ne pirms, sas gar i;iujorkie§u dzivok^u gries-fie
ari pec tä nav atrodams lidzi- ™ sienäm.
nieks. Jaäaubäs, vai ari näkotne ^ Darbigam, un ar äejienes apstakliem
täds tik ätri rasies, jo käpnes, kas jau labi iepazinuääm Askoldam Her-
§eit ved uz augstumiem, ir päräk ga- nnanovskim sabra^^ talcinieki —
ras \m stävas. bräji no Eslingenas. Kä reäliz^sies
. Elza Zebranska §eit ieradäs 1939^^^!^^, ^^^^ä^ie nodomi ^ vei päragri
gada. Dziedäjusi ne tikai Metropoli- Savienojot makslimeku doti-tana
operä, bet vairäkkärtigi ari Ci- -^'^V'
kagä, Sanfrancisko, Cincinati un vei J^P^^^L Patstaviga eksistence pec
dtäs pilsetäs. Paälaik citigi uzspod- f desmitiem tukstoSu latv^e-rina
Vagnera operu partijas, lai ru- tnmdmieku fcmenes, viijiem jau
deni atkal säktu tumejas. Eiropas f^sm^g^a- lespejamibas te ir, tacu
un Dienvidamerikas piedäväjumus ^^^^^fs uz izciliem panakumiem
vina spiesta atteikt, lai nesare^^itu P^f proporcionalas: to ko vareja
pavalstoiecibas ieguäanu, kam vaja-1 l-T-^ij^^' l^^^f" ^^^^
dzip nepärtraukts dzivoSanas cenzs ^»rp 140 mdjoniem.
ASV. ISTujorkä, 5. julijä.
Mäkslinieces dzivoklis iatrodasj HaraldsLiepi^ä
pretim Majam IjTujorkas Centrälam
pärkam, vienä no lepnäkiem un lidz
ar to därgäkiem rajoniem. Vasaras
atpQtu vi^a atjauja^ Atläntijas oke-ana
krastä kiusa kurortä, uz kurieni
jau izbraukusi. Tomer pirms päris i ^ Nekäda ipaäa slava Märtii;iam Zi-dienam
„atkläju", ka äri karstajas vertam par vii?a divi jaunajiem
julija dienäs mäkslinieci dazreiz yar skeöiem — Divkauja un Sievasmäte
sastapt ISrujorkas dzivokli. Tä esot _ kas nesen public§ti Zviedrijä,
nepiedeäamiba, kas saistita ar peda- nav gaidäma. Isteni täs ir tikai drä-goga
darbu, jo esot jäizvelas, vai nu matiskas etldes, taöu rakstitas ar
strädät vairäk, uzturot savu privätu meistara roku. No otras puses, pa§-
dziedäSanas studiju, un^täpec ik pä- reizejos apstäklos täm ieverojama
ris nede]as uz diväm dienäm. jäbut lietderiga nozime: nebudamas deri-atpakaj.
Ijfujorkä, vai ari pelnit ma- gas teätfu lielinscenejumiem, §is
zäk un tad ari sey »atjauities ma- ludzii;ias Joti piemerotas daiädäm
z^". . drämatiskäm kopäm, kas darbojas
Mäksliniecenav liegusi skanet sa- iatvie§u nometnes un allai cinäs ar
vai balsij äejienes latvie§u luteräi;iu piemerota repertuära trukumu. Ne-draudzes
dievkalpojumos un citos ^as tad nu nav vienkärSäk, kä rupi-latvieäu
sarikojumos. Un ja kädreiz gi iestudät §os mazos Ziverta vience-busiet
IjTujorkä unjus iepazistiiiäs nenus, kur var iztikt ar vi?nu de-ar.
JKu^ kundzi, tad esiet droäi, kalkoräciiUy.b^z.liekas galya^JauziSa-
.ta ur-Elza Zebranska. Te jäf)iebilst, nas par rekviziäu sagädi. Hemerots
ka iatvieSu järas kat)teinis Jänis] ari personuskaits — katrä piecas.
Divkauja ir runa par sievietes uz-ticlbu,
labäki sakot, par sievietes ne-pastävibu
milestibä. Te duelejas
vii^ ar triäjas^-draugUi^^^b
Aizver värtus!
Aizver värtus, ai, aizveri tos,
Lai es muiam vairs neiemaldos
Tavos pagalmos.
Aizber aku, ai, aizberi to,
Lai tä mözam vaiis neatspulgo
Seju mQeto.
Izdzes guni, ai, izdzesi to,
Lai tä muzam vairs neapgaismo
Sapni miruSo.
P A R ( M A NU
* M U 2U
(11. turi^inäjums) [garä pa §iem gadiem aizturetais^ to
vaVfirs m 5 c i « o ;.,«sW Es atkal bijubrlvu cil-däl^
S L H S Ä 1^ Ivöcu pasaule. latvieSu vidQ, ddrde- o&ze ru Ävie^nu^ TRrtuz^itiP, ^es^t nnelgi^rihbepjai/sc. lJu, , rur^A*;ä ju latvieSu valodI^uJ. ^t^i k{a«i. KtAe-*
Atkal guleja Nakti nemaniju, kals^^ '^"^^^^^ ^
biju aizvests uz Rigu. Pamodos tikai,
kad käds sanitärs mani uz muguras
ienesa eväkuäcijas slimniicä Reize
ar mani atvests kareivis stästija:
ar savu tautu, kad ilgäku läiku biju
bijis no täs atrauts. 1
StulpiT^i bija labi cilvekL .Vi^u
viens dels ari bija kapa^ virsnieks,
otrs dazs, meitä Milda pusaudz^.
Mäjäs bez tam dzivoja kalps Alberts,
Miris
Eduards Brikovskis
pet, i2StäJos. Paäreiz rakstiju savu
garo stästu Cuskas audziiiäSana, kad
kleti ienäca Cgrpulnieka }aunkundze.
riemÄTem I ^^^^^^ rokrakstu ar lapu. Vii^a bija
X1CIIIC(1CUI. I _ S 1 , , , ^ J _ _ _ | ITn* -i»* ntnlnnlll e l o on
..Satäku väcietl desmit soju atsta-tumä.
Abi reize izSäväm.VinS no-1 . . ^ . ^ ^ „ » , . „ „ „ J J , < , « „™
krita, es nokritu. Lode man izgäjusi f*iP?' Pierautiem Pi^söen^
caur plauiäm." . • kapee nebija ari-npjjemts kara. d^v^s
Vareja ticet: elpa vbjam seca, gär- P?^??^^ " ^ ^ ^
dza, reizem uz lupäm parädljäi i a i ^ P ^ f «^«^ W
§as sarkanas putas. ar StulpiiMem it ka
Eutinä miris pazistamais jurists.l Starplaiku atkal neatceros. Biju P^? lÄÄnSia ^
bij. tiesjietu mini^rijas pärvaldnieks ievietots greznä Oldenburgas herco- ^i^^.L? . ^ ,K
un notärs E. Brikovskis Viijä dzimis ga sanitärvilcieni.. mikstä §upojoää äs^^s^^^i"'
1880. g..Bauskas apr. kä läuksaim- kojä. baltos palagos. maigä segä i e - ^ f f °" dzivojujjaudldams
nieka dlls. Studejis Peterpils uni- tits. Smalka, skaista, inteliitenta . „ „l^,_;t„ „si.„5i,,
versitäte, säkumä austrumu valodas, Uelsirdigä mäsa. kas mus apkalpojaJ ^ , j'»"* J^%^^P^^^^
veläk tiesibu zmlbas. P«=,,Latvij- vj^bn^^^^^ nSnSdÄVÄs
valsts nodibmaäanas, no 1919. gada rakstmeka i;,endta romanu Baltle|„5^ i,=ts*«» t>o««.i, rown,. «»tn.'
darbojäs kä tieslietu ministrljas de- spämi. Gribeju palugt, lai man le-partaiTienta
direktors. Vairäkos ka- dod So grämatu, taöu vleglais, sal-binetos
Ed. Brikovskis bija tieslietu dais nogurums ieäupoja neatmaijä.
ministrijas pän-aldnieks. P^dejos VUciem ri^^^^^^
pirmskara fdosjl'?^™^?'^'^^^.^^» P^^^^ Lubäna kllnl». alz zinki-notara
kantoris. 1944 g. Bnkovskim maiga ga^^^^^^^ danja labu, likas pat Ijbas tomer drusku pacela uasegto
hdz ar daudziem citiem latvieSiem ka lutmaäana. laou na^katiiä? ko PR rakrtu sSl-näcäs
atstät dzimteni. Vii>§ apmetäs Peterpili- mani atkal uz nestuvem ^S^ii^^xJS Pomeränijä, bet veläk beglu nomet- iznesa no vagona, ar ipaSu, ievaino- »-unS? «saiimnieka^^^^^
ne Späkenbergä. Pag. .gada augustä to pärveäanai piemerotu tramvaju Jf-a ,^ SäSm
Brikovskis saslima ar pleuritu un aizveda uz Vasilija salu Briväs Eko- ^'^^'^ "«»^ "f mmem. _ _
veselDjäs Hamburgas slimnicä, pec nomiskäs biedribas sliranicä, tuvu I Divaina izjuta mani par^ema, kad
tam, anglu Sarkana Krusta atputas Pie Peterpils universitätes. Atkal täs Uebraucam zalajä Uanu -valstlba.
nämä Fisanbrikä un Eutinas slimni- palas liegäs röpes, kas likäs bri- Cik talu vien viedä skats, vi?ur bija
cb. Nelaikis kremätiz&ts Hamburgä. nums, skaistas mäsas, ldusi_ galteni.
O. L i e p i n S tira veja, ik pa trim dienam silta f"!^- PasaKama, pasamei taia yien-
^ 'pelde, - nebiju mazgäjies fronte huliba, izpjautlgabali, jalas vai jau •
meneSiem ilgi, - r labs mierlaiku 5^"-?''''"??^^.%^^^
ediens, baltmaize. Neredzeja cUveku mäjoklu. tikai
Manas vainas dzija lenl. Slimnicä p f ^sal^ puse bläanoja balta baj-iespiedäs
baumas: pilsetä esot ne-l°*<^* 8*P°» zalaja klanu dve-mieri,
sievas saceluääs pie pirtikas Mf^f-.Nosträd«u to_g^
i^,T,mts^o.« .osir^H^c nwi-„o 1 velkaUem, fabrikas strelko. Daias 9?«iam sieia kaudze vai siena bö-edzivotajiem
saäkeltosj^n^^^^^ hekä, päs. Siens bija nop autsi gubUjav a?sSf„;f nIrimS^ sasauca s?pulci, padpoja. bija jänes pie kaudäu yietim. ?Äfno , hÄ Ä Ä« ^ai cars nogäzts. n^bii^äK pägaidu Jaf met. Sah^^^ pats meta, ve- S;» 5pva«S S' S Tf valdiba Veeja delegätus. Ari mani ca^a meitä pleminauz kaudzes, man
yuja sieyasmate? Ar to atkal iz- i^gjgja kaut kädä amatä. Pärtika videjo uz kärtlnäm bija jäpienes
teikts kads paäa Ziverta atzinums,|j!^'^« revoluciju kluva sliktäka. S^bl^Jas, jaunäkä, glltäkä, lalkam vSl
vieneelleni
^tet, lai tie lidz ar mazpilsetinas
Ku^s nupat nbsvineja triju lafanlgas
laullbaa gadu jubileju.
Bet nu täläk. Nav NacioniHäs ope­ras
baritona un konservätorijas pro-fesora
Viktora Stota neveiksme,, . . -. „ . .-. . „„i„^4
ka viDä äe vei nav kluvis populärs. pa?;dMnadaim situaci]U, vip nole"»3
Par v^a koncertu Town Halle bija J^ikties abi, kritasi lai parbaud tu,
labas atäauksmes IjTujorkas Uelajos kuru no abiem_sieviete vairak zelos.
laikrakstos un var teikt. ka pirmä Kad atskan §avieni, kas, Pr?ta^.
pärbaudijumä, viijä nav piedzlvojis merketi oga, un abi noknt, lestei-neveiksnii.
vku menesi Stots dzie- U^^sies sievä neuztraucas^ii^
däja ari radiofonä. Tagad nieminä vienu, ne otini, bet f odas pro^ pa-rast
dzives materiälai pusei pamatu visam ar treäo, un abi_du6^ti^p^^
ar privätstundäm. Tomer a^i äajäM.- apmulsuäi raudzidamies^
virzienä istas sekmes te var gut ti- • • •
kai slavenibas. Täpec Stota ^imenes Sevi§l^i virtuozi koristruetä Sieyas-labkläjiba
vei stipri atkarlga no vii;ia mäte, izmantojcÄ kadu Pirandello^^t^^^^
eneräiskäs kundzes darbigajäm ro- mu. Veikli oper§jot ar psichplo^is-käm.
Tä vien liekas, ka Magdas kiem samezglojumiem, autors. r^^
kundzes sekmem däniu terpu gata- kä mierigas proytnces pilsetii^as
vo§anä, kas ätri progrese, vei ilgi iedzivotäji sa§lj:e}as divi nä^^^
bus^menei maizes devejas. Gada blokos, jo nevar yienoties, kur§ rio
laikä mäkslinieka. ^menei nav. lai- divi cilvekiem traks. Tiklidz ka jau-mejies
atrast ari savu dzivokli un täjums butu atrisinats, tä seko^^^p^^
va arvien vi2;ii mitinäs samerä där- tejäis apgaismojums, kas problemu
gäs mebeletäs telpäs. Täläk no lju- apgriei pavisam pträdi. Visdiväinä^
jorkas centra dzivokli butu iespe- kas ir ludzii:ias beigaSi kas da^itj
jams atrast, bet tad nevar ceret uzSlabam var radit nesapraSanu, ko tad
labu klientihru dziedäSanas stundam isti Ziverts gribejis teikt.; Patiesibä
lai uz teipu pasutinä§anu. Rodas | ludzii;ias merljiis ir skatitäjus tä s^^^
uz ko tiecas autora, reiisora un ak
tiepä darbs."
J ä n i s Rudzitis
Chronikä
Piäbachas nometnes vienä maläy
kä aträvusies no citäm barakäm,
stäv paliela celtne — amatu nams.
Liels delis ar uzntotiem pie tä dur^
viim vesti, ka iek§ä bez dazädiem
gandriz katrä nometne esoäiem ama^
tu kursiem un darbnicäm te ir vei
citi derigi idkärtojiuni: literätiiras
apgäds; veikäls, koktelniecibas daii>-
nica, kur jaunos äis mäkslas intere-sentus
mäca telniäss M. Greistauts,
^ ari Fiäbachas zinätnisko kursu
grafikas darbnica un kursi — doc.
Stemberga un VIJJÄ kundzes glez-notäjas
Erik^fö^ Stembergas valstlba.
Darbnicas telpa piina darba gal-diem,
kräsäm, dazädiem rikiem, li-tografijas
^anei;iiem un aizsäktäm
gleznäm un topoäo grafil^ darinä-tiem
plakatiem pie visäm sienäm.
Pedejie, ppotan^ tikai vingrinäjumi
^ räda- katra kursanta ^jas,
veiksmi m uztveri.
Grafikas kuisi dxxu J. Stemberga
vadibä säkuäi darboties pagäjuSä
gada aprili ar 5 audzSo^iem un tik-
Pat daudz jauneklu katru dienu
8 stundas mäcäs un strädä ari ta­gad.
Pinnais lielais uzdevums kursu
vaditajam un kursantiem bija FiS-bachas
dziesmu svetku plakäiu dari-nä^
anä. Plakätus kursanti gatavö ari
visiem nometnes sariköjumiem ta­gad.
Pec dziesmu svetkiem säkti
kokgriezumu darbi, un §aja nozare
päris audzekijd parädiju§i krietnas
dävanas.
Materiälä zii?iä kursi iztie^ pa^i
saviem spekiem, jo ne mäkslinieki,
ne kursanti algu nesaj;iem. Darbni­cas
uztureSanai uii materiälu sagä-dei,
kas prasa samerä prävusiidz^
Jiis, daju ienäkumu rod par J. Stem­berga
grämatu lllustracijäm literä-turas
apgädam. Tam pa§am nolu-kam
aiziet ari laba tiesa Erikas
Stembergas gleznu, kas, kä mäksli-niece
pati saka, jäatdod „reparäci-jäs"
par gleznu ietvariem, darba ri­kiem
im kräsäm. ^
Ja vien telpas atjautu, kursos va-retu
apmäcit vei vairäk äudzekx;iu:
daudzmaz apdäviriäts un veikls gra-fil^
s darbu droSi vares atrast, se-vislp,
kad näkotne atkal saksies
konkurences ciija tirgu un bus
vajadziga rekläma. Fisbadias kur­santi
jau tagad var strädät kä kli-seju
griezeji, kokgriezeji, plakätu zi-metaji
un litografi. A. Blst.
asipaiiilä" revoliicija, kä to jusmTgi
deveja , tikai tagad säkäs, pieauga,
draudeja, lai pec däiiem meneSiem
kjutu par visasii^ainäko, käda jebkad
•bijUSi.';-" J •. ,'
Aprili vaif ja iziet pi% bridim uz
ielas. Savädäligsmä Sujuta klaipä-
Dr. Augusta Dargevica Rokas grä- j ju p^ Peterpils ieläm. Daäädi gäjieni
matu veselibas kop§anai izdevusi ar karogiem, platiem siiukjiem nOf
Latvijas Sarkana Krusta pärstäviba 1 tika bieii. l^auiu sapulces ietu stö-
Minchene. Grämata pieprasäma pie 1 fos bija parasta lietä. Laukums Zie-
^enerälkomisionära, Latvijas apgäda mas pils priekSä vienmer bija pilns
Gincburgä, Biiigermeister - Land- jauzu, runäja, stridejäs ar krievisku
mann-Platz 7. iekar§anos, ^acietibu augu dienu.
M. Ziverta drämu Tirejpurvs re- Lielinieki kluva aktivi sevL^i pec
pertuärä uznemis un izräda igaui;iu U-^^i^^^i ieraäanäs no ärjsemem caur
trimdas teätris Eesti Rahvusteater. Väciju blombetä vagonä; vii^a skaid-
Augsburgas latvieäu mäkslinieku g^^^^J^^^^
nAiuekgsub udragrabs nHicouchizfsetldräads änjoummeutnsek aatet-s|^jj^|.4_.^
kiäs - 27.: julijä; •[:••/. v/ •
Meneärakstä Latviju Domas 1.
burtnica iznäkusi (redaktors A. Bau-manis).
Saturä K. Skalbes, Aspazi-jas,
Andreja Egli§a, K. Zäles, P.
Tas galu galä izSI^ira lielinieku uz-varu,
jo verdzibu, ko nesis §i uzva-^
ra, vei neviens nevareja paredzet.
Vairäkreiz apmekleju slaveno Ere-mitaias
gleznu galerijii Ijceizara pili,
neaizmirstama palika Rembranta
Ermai:i^, J. Burtnieka, G. Ärvalia, kräSnä Dana ja Slimnicä gultä pus- -^.'1'^^^'* ^' Ziemejnieka, «zvilii sededams, uzrakstlju fantäziju
y. Ru^es, M. Timmas un J-^Suroai^akkiais ezers, kadu kara stästu krievu
dzejoli, daaproza un apcerejumi. ^alodä, ko iedevu mäsai izlasit. Vipa
Prof. Dr. K. Kärklii?a LatvieSu li- izteicäs diezgan atzinigi, teica, ka to
teräturas vestures 1. daja (roteta) iz- yaretu ievietot frontes stästu kräju-näkusi
Fi§bachä. mä. Slimnicä deva grämatas lasit,
Jäipia Veseja Latyieäu rakstniecibas protams, krievu valpdä, lai gan iz-vesturi
(rotetu) izdevis OmStedes lat- vele nebija liel% Dostojevska No^
vie§u komitejas apgäds. ziegums un sods ne tuvu tä nepati-
Ed. Tomasa Äreiropas ^eograiiju ka, kä §i pä§a autora Bräji Karamä-izdevis
FiSbadias latvie§u komitejas z^i» ,lai gan tie§i §o darbu veläk
Uteräturas apgäds. ^ pärtulkoju latvieSu vali:)da. Toties
Malmes muzejs Zviedrijä ieguvisbrini§l^^gs bija Fjodora^Sologuba ro-
5 jaunus latvieSu mäksUnieku dar- "^ans Smagie sapou. Sologubu pec
bus. Ar §0 ieguvumu latvieSu mäk- ^ «smu vienmer pärlasijis, atzi-slas
darbu koUekcija papildinäta un^ f
reprezenteta Malmes muzeja atse-vii^^
ä telpä.
S A I M N I E C I B A S
Väcijä nodarbinäto skaits, sali-listu.
Lasiju arr I^nski, tikai ne tp
darbu, kas mani sanitärvilciena
iekärdinäjis dai}äs mäsas rpkäs.
l^nskis vairäk valdzinäja ar erotiku
nekä ar m|ksliniecisko dzijumu, lai
gan stils bija diezgan sitialks.
Maija säkumä dziednieku komisija
pie§l3:ira man divu menelu atvajinä-jumu
veselibas uzlabo§anai, izsnie-dza
jocigas nestipras privätdrebes.
dzinot ar 1939. g. samazinäjies holAr visädäm klizmäm nok}uvu bei-
50,2 uz 40,9 proc. no visu iedzivotaju dzot vUcienä. Aizbraucu papriekS uz
kop^aita. — Leipcigas iedzivotäjiem Cesim, kur pieteicos pie kapa aprii^-
kartupeji nav izsniegti kop§ 3 me- l^a priekSnieka, tad atpakaj caur
ne§iem, Gajas vietä var sapemt zi- Valku, Gulbeni uz Dzelzavu, no ku-vis.
Maija pärtikas devas paredz iz- rienes käjäm caiu* Lubänu uz Mel-sniegt
julijä. — Rietumväcijas ogju ränu Degumniekiem. Celä labs lu-produkcija
junijä maija raiu pär- bänietis paveda mani, izstastija ceju,
sniedza par 286.000 t, Dienas iegu- bija dzirdejis ari par manu tevu, kas
vums caurmerä 218.000 t. — Väcu kä beglis Degumniekos dzivojot.
lauksaimniecibä Joti liels fosforskä- Nakti nonäcu galä noguris, bet prie-bes
mäksligo meslu trukums. Britu cigs; retas bija säku5as säpet. Pamo-joslä
saijem 10 proc., bet amerikä^m däs tevs, mäte, mäsa Anna. Visi bi^
joslä tikai nepilnu 1 proc. no vaja- jäm atkal kopä. Manejiem bija
dzigä daudzuma. — Ogju taupiSanas kakts saimes istabä, viena gulta. Ta-nolukä
Virtembergas-Bädenes apga-löu j)a vasam musu riclloä bija De-balä
atjaunoti elektriskäs strävas ie- gumnieku Stulpii:ia jaunä klets ar
ierobezojumi. — Rupniecibas pro- logu. Tevs iztaisija skrä& no kär-dukcija
Hamburgä sasniegusi 30 proc. tim, iepina iek§ä valgus. Tur es gu-no
pirmskara apmeriem. oec leju, tur es strädäju, ralistiju. Viss
spruka no rokäm, meitä nesapraSanä
atskatijäs. Vi^ai tas nekad negadi-jäs.
Tiesa, vii^a nesa aiz gapäkajiem,
tievgaliem, kas bija daudz vleigläk.
kamer man bija jätur rezgaU cieäl .
pie gubipas, kas bija grutäk. Redze*
ju, ka man nav Izred^u legut §0 jau»
riavu labvelibu; tas tikai lleku'reizl
apstiprinäja manu neveiksmibu pie
sieyietem, Saimnieks par savu „ma-laci"
laikam bija tädäs pa§äs domäs
kä vii?a dailavas, jo beigäs gribeja
maksat pavisam maz, lai gän biju
strädäjis nö vi^a speka, vienigi kä
zaidätam nenoräva /nopelnito, iz*
maksaja, cik biju prasijis.
Julijä tevs iekabinäja musu melno
l^evlti ratos, päri Vidzemes skaistajai
augstienei aizbraucäip uz Cesim, kur
pie kaj-a aprii;il^a komisijas dabuju
atkal divus meneSus atvaUnäjuma. . ;
Zaldäti, caru nogäzuSi, tagad jutäs
valdnieki, ar pulkveiiem redzeju tos
ruhäjam kä ar lidzigiem. Meiränos
daireiz aizgäju uz tautas sapulcem.
Manas dzimtenes kaimi^ä Kanne- ^
ar abäin meitam Annu, Marlju
a tuvuiiiä Dragunos. Baltuäa
Peteris gäja par puisi. Satiku savas
dzimtenes bezcerigi, muiigi ierhilSto^
Ilgas uzkveloja no jauna. Rakstiju
daudz; stästi Tuksnesi, Cu^as au-dzinägana,
Skaistule un starkis sa*
rakstiti DegumhiekAi StidpiQti^^^^
Politika bangoja augstu. Armija ira,
lielinieku grauta, padeyäs, atkäpäs.
bräjojäs, väcie§i to bakstija kä m
stu, izburbeju§u sieru. leskatos biju
radikäli noskaijiots, iaöu nevare ju
paciest glevo padoianos. Dzejoju:
Par taisnibas bijuSiem metiem
man netik vairs daudzinät,
Ir brivibas sapnis garäm, pie
vaiam $äk klaudzinit
(l^irpinäjums,sö^
un kur
UNESCO valodnieku grupa Pöriz^
nplemusi ieteikt franöu valodu par
kopigo paligvalodu vtsam Eiropäs
un Rietumafrikas nädjäm^ bet ang*
lu valodu Dienvidamerikai, Indijai,
Indonezijai, ^inai im^ ^Äfti^
kai. Bez tam komisija atzinu^J^ ka
bus vajadzigas vei; ari citas** /pa-ligvalodas",
par Hta^m icteicot:
krievu valodu PadÖmjtr^ävienlbä,
^äijiu Plenvidaa^rikä, *hindusta-i;
iU — Indijä,^^^^!^
— Ipnä, malajieSu — indonezijä,
kä ari vairäkas eitas vakdas daiä-dos
Afrikas apgabalos. f
ASV nodevuSas Bavarijäs väcu iz-glitibas
iestädän 500 skai^Vi filmu
aparätus, ko i^mantos universitätes,
skoläs un jauiiatnes grupäs. Reize
ar aparätiem atsutitas 75 filmas.
Augsburgas brivdabas teätris at-kläjis
sezonu ar Fidelio toldI>Va«
saras repertuära vei lrSaloine,Kai^
mena un Cigänu barän&
-Ji> : - - J i:
!fc ii
im.
rt''-. • ' •
mm --tt rr
im H
ti I' i i
l i i
ii-f tl-i
i
m ?
A'
$• •
m
MS
13
^ ^ ^ ^ ^ ^
IK
•A X
m
'mi
mm
"mm.
lif