Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948

              LATVUA, 1948. g. 11. jūnijā — 5
t
pāra zivim.
varēja atrasti S '
ar savām galda
s un
fc
m
lv
mi
W
'Ķ •
. vn.kristībās, b ? ^ 4 i
lāva v;,;^,5^1
vulsanas un citās fat^f'l
• P ^ labibas
«m TO kuplo " d r , » "
rāmatas lapas u r«
Kārļa piezīmes, Bv»u.
a pirkstus āt^acS* ^ lapas, uii puiji,*
anis, saka n o v ē r S j
<* mfedza škatities bt '
tad v^a tevainoK
-ļ>utvm;,am tā likās, *
i^Joi], naidTIp
mātes lutināšanas de^
.brālis.:: Vaitm,,tas bijis ^
ak w iieatvairāins rieta
ka^:nu j a u .dažus ineii^
5i A m paziņas gājaai]
~r^: mājām, Šīa pamesOj
icības atoK)Sfaira Ih^ald'ji
iedakā lāsts, un torner^
kauiis'.nozākāt Kārli &
nas. viiiA ^bi.bija bēgles
1, agri rītos I dodamies i
vM un atgriezdaimes H
apbs. Sajā laikā viņi ļ
gandrīz;.
otru tikai nepieciešamo]
: i vispār nerunāja, taj
izt^uiāms, jb pēc lie^
.Malienā viņš bija
• Luibānasmiestii^ uii^»^
ās reti, atvezdams maieil |?r
jntas^tin^ viņiem • broSiiĶ'
ēvs \ nelasīja, s a c l j ^ fci
avieŽu: mēles esot raēi^liv-'
*ķī un "tdem tās būtuķ
-0. sludinātāju liesmiiinaii
āņ ar šo literātiīru.bijaj |A
kops'strēlnieku;pedējanii p jv
iņam tā .derdzās \i2ba4|, •
-iāšanās dēļ. Kādu laikura^.
par pagasta inotikuniieiiP^'
Londonas konferences atzinumi draud
izraisīt valdības krizi Francijā
Londonas sešu valstu konferences ieteikumus par Rietmnvāoijas
nākotni tagad pieņēmušas visu triju rietumu lielvalstu valdības.
Anglijas un A S V valdības lēmumu trešdien paziņoja abu valstu ārlie­tu
ministri. Francijas valdība jau otrdien bija paziņojusi, ka Londo­nas
ieteikumus pieņem Trešdien tos pieņēma arī Francijas nacionālās
sapulces ārpolitiskā komisija^ kufā ārlietu ministrs Bido deva plašus pa­skaidrojumus.
Tai paša dien^ ieteikumus kritizēja ģenerālis de Golls.
Francijas nacionālajā sapulce debates šai jautājumā sāksies šodien, pie
i am gaidāmās komunistu un degollistu asās pretestības dēļ var rasties
valdības krize, jo valdība nobalsošanu par Londonas konferences ietei­kumiem
grib saistīt ar uzticības votumu.
Franču valdības koalīcijas partijas naktī uz c^airtdienu ilgi sprieda,
ka novērst iespējamo valdības k r i z l Frakciju apyj>riede, kas ilga līdz
pl. 2 nakti, panāca vienošanos MRP un sociāllsfa itarp/1. Par vienoša­nos
vakar plepusdienā vēl bija paredzēta nobaleošana..
Ārlietu- ministrs Bevins, trešdien
apakšnama paziņodams angļu val­dības
lēmumu pieņemt Londonas ie-,
• teikumus, uzsvēra, ķa, pieņemdama
tos, valdība nav atmetusi cerības uz
visu četru lielvalstu vienošanos Vā--
cljas jautājumā. Angli ja vēl: jopro­jām
Ir par ^ Vācijas : politisko :un
sadrnniecl^ vienību, tikai tā jādi-bina
uz saprātigiom principiem, vis­pirms
.uz pilsonisko uh personisko
brīvību atzīšanu- uh personu un: pre­ču
kustības brīvību, • Rietumvalstīm
;: un Padomju' Savienībai, cliemžēl,
šai Jautājumā i r :dažā<ii•uzskati, un
kamēr tie nav saskaņoti, Anglijai
: vismaz jāturpi^na, pasāktā pragrarn-ma.
BevinsV aizstāvēja ieteikunvu
par starptautisku Ruras kontroli.
Par Rūras apgabala rvipniečības Ipa-šama
'tiesībām jau agrāk visas
: Četras okupācijas valstis vienojušās,
ka tto izšldršana atstājama pašai :yā-:
• cu tautai.; Bevins vēl piezīmēja, ka
neesot nodoma publicēt Londonas
apspriežu rezultātu pilnu tekstu, jo
daudzi punkti. tur \ attiecoties uz at-
; sevišķām citām valstīm. ;
: ASV valdības lēmumu; pilnos .ap­mēros
pieņemt Londpnas ieteikumus
/trešdien paziņoja pārlietu 'ministrs
Maršals. Amerikāņia valdība, uzska­i
t o t , ka tļe ipraksē izrādīšoties, labi
' u n sekmēšot Eiropas nomierināšanu.-
ASV esot aicinājušas Padornju;Sa­vienību
ari savuv okupācijas jbslii
, apvienot;>ar trim rietumjoslām uņ tā
atjaunt>t Vācijas: vienību, tikad Par-domju
Savienībai iepriekš jāgaran­tē
cilvēka tiesību atzīšana un jāgror-za
nostāja reparāciju un dažos citos
jautājumos. Francijas bažas par sa­vu
drošību pret varbūtēju jaunu m i ­litārisma
uzliesmojumu Vācijā va-
/ rot saprast, jo Francija no Vācijas
t tajā^dienā,^ kad-KāipI
^jās ^ Vīleru • saimnieku' p | ,
bija kaiat' ka^ salūzis, u^' p |
tēva.'ācis'neparastu te ^ ,
a kliedza 'un^nolādeja^^^
l u , .kaut cieši sal^niebtāi^p|
dvesa: ne .skaņas, • viiļS
ta kā-^sapralja, kakadj|ī{;
tuvuinā;kāds,koDie\%,
k-saukt par savu bra|p.
votcilvēkā cilvēku..uafc}/;
technil^a a z g » a nedevJt
'šo jautājumif.
rKārlitn nepatīk, ka 1^5,
[r Ticības brīvību taCi!=
1,' kas saiic sevi par pr^'
It, •^nekraties.'f
; šis izspēles, piķa
d t , : ātrāk, nāk n t ^ ^ ^^
: zolīte jānobeidz, kar^ |,
raiKkāa ssaappņņoo..,,., _ ^,g|f;.;.
ēka g a d o s s p e c i g i f p -
pēc. te.-'-.
Bi?'-'^..-!
it, kas uzdots? Ma^^'^
It, Kas
^s^kanenora^o.
c!t, nomierinies, lai ^
reizi, vecīt, icsia ^^^^
8f!
līt, padod ma»
.atiet . . • ,., • tu •'
lenmā, vecīt, ^
i§e ar, s a l a i d /^ |,
1^
^pa^ n^o^m etnes ,^
Nu b r a s s . v ^ , VP^
urāt normāli. A
]Vlet^
• (Turpinājums np 1. Ipp.)
politisko:stāvokli: valstī! BeneSs v
lauku mājās, 70 ķm no Prāgas, visu
laiku esot bijis komunistu slepenās
policijas stingrā uzraudzība. . ;
„ B e n e š s smakumā palika amatā tā­pēc,
lai aizkavētu asiņu izliešanu
im padomju armiju iesoļošanu Ce-choslovakijā,"
Vašingtonā izteicies
agrākais Cechoslovakijas delegāts
UP Papaneks. Prezidenta brāļa dēls
Vacļavs Benešs un. otrs Cechoslova-kijas
diplomāts Parīzes vēstniecībā
Karels Hanuss, atkāpušies no amata
No amata atteicies arī Cechoslo­vakijas
sūtnis Stokholma Taborskis
ko uzskatīja par vienu no tuvā­kajiem
Bcneša līdzstrādniekiem. T a -
• borskis atgādināja Beneša izteikumu
1945, g., ka viņš aiziešot no' sava
posteņa tad, kad redzēšot, k a vairs
nespēj vadīt savu valsti pa demo­krātijas
ceļu. Pēc BBC" ziņām, at­kāpies
arī Cechoslovakijas konsuls
Parīzē Dr. Harmošs. . ;
• Insbrukas-radio trešdienas rītā z i -
. ņoja. ka no Cechoslovakijas pāri ro­bežai,
nevērojot brīdinājumus un
salaužot robežas barjeru, lielā ātru-
.;mā iedrāzies Austrijas territorijā un
; pazudis\kāds tūristu autobuss ar v a i -
: • rākiem pasažieriem. Tie esot šāvuš
; Uz. Cechosldvakijas robežsargiem
Autobusā esot redzēts arī kāds līķis.
Pēc' ..Daily Mali" ziņām, par; spīti ^
stingrajai robežapsardzībai, ik dienu
• aj^iorikāņu: joslas robežu uz Vāciju
• pārnākot. 20—30 bēgļu no Cechoslo-
: vakijas. Viņiem p^alīdzbt ,.cilvēku
kontrabandistu"-grupas.. Dažreiz ro-
^ežu pārgājuši; vienā reizē ap 50
^eglu. Prāgas laikraksts „Mlada
: ^onta" (Jaunatnes fronte), 4. jūnijā
'•iņoja, ka Ccchoslovakijā noorgani-
• ^•ejusies 16-—25 g. • v. jaunekļu pagrī-
• dos grupa, kūpas dalībnieki- nēsājot
,/imerikāņu dienesta pakāpju ' atzī-.
. nios un pieņēmuši amerikāņu pavār-dus^
Jaunekļi,kas gandrīz visi esot no
tādam :turīgām ģimenēm, kuj'u īpa-
•.^umi aplvīlāti, esot bruņoti revol-
Sācies izšķirīgais laiks ASV prezidenta
velēšanu kampaņā
vairākkārt «magi cietusi. Bet, pēc
ASV viedokļa, Londonas ieteikumos
ietvertās militārās garantijas Fran­cijai
esot pietiekamas.
; Francijas ārlietu ministrs Bido sa­vas
valdības viedokli, izpauda pa-skaidiT)
jumos' nacionālās sapulces
ārpolitiskajā komisijā, kas,Londo­nas
konferences ieteikumus pieņēma
tikai pēc 3 stundu debatēm un ar
rezervēšanos, ar .21 pret; 20 balsīm.
Bido uzsvēra, ka tie esot ieteikumi
un nevis līgums, tādēļ tajos iespēja­mi
arī labojumi. Francijai gan ne­esot
' izdevies. Lžndonā panākt visu
savu prasību ievērošanu, bet tā to­mēr
esot ieguvuša' „iepriecinātāju
gandarījumu". To' Bido zīmēja uz
starptautisko Rūras kontroli, fede­ratīvo
principu Vācijas uzbūvei un
okupācijas' turpināšanu līdz: galīgai
miera nodrošināšanai Eiropā.
Tai pašā. dienā trīs ārlietu miņis-ru
oficiālajiem izteikumiem sava
viedokļa deklarējurnu pievienoja arī
enerālis de Golls. Viņš nosodīja
conferences ieteilmmus,' kuru rēāl
žešana 'nozīmēšot draudus Eiropai
un ; Francijai. . „Angliju aizsarga arī
-^amanšas kanālis, ASV — Atlanti-as
okeāns, bet Franciju neaizsarga
nekas," uzsvēra de Golls Bez tam
Londonas ieteikumi praksē radīšot
Vācijas, kuru galvaspilsētas
butu Frankfurte un Berlīne. ;
Diplomātiskās aprindās izteiktas
šaubas, vai Francijas nacionālā sa­pulce
valdības lēmumu ratificēs.
Tādā gadījumā ne vien rastos valdī­bas
krize Francijā, bet būtu apdrau­dēti
arī Londonas konferences rezul­tāti,
jo ieteikumi realizējami vienī­gi,
ja tiem piekritušas visas dalīb­nieces
valstis. Franču preses balsis,
ģenerāļa de Gblla runa, tāpat prob­lemātiskais
vairākums, ar. kādu ie­teikumi
pieņemti ārpolitiskajā • ko­misijā,
ŠIS bažas tikai pastiprina.
Holandes un Beļģijas valdība Lon­donas
ieteikumus uzņēmusi labvē­līgi.
Ņo ifedomju puses oficiālu ko­mentāru
pagaidām vēl nebija, izņe­mot
otrdienas vakarā publicētu pa-
^ ju militārās valdības "Vācijā pa­skaidrojumu
par maršalam Soko-lovskim
iesniegto Londonas ietei­kumu
norakstu. Padomju paskaid­rojumā
teikts, ka „tā sauktās starp­tautiskās
, iestādes" dibināšana Rū­ras
kontrolei praktiski • nozīmē;
Rūras apgabala atdalīšanu no Vā­cijas.^
Aiz šī apzīmējuma, tāpat' kā
aiz frāzēm par „starptautisko dro­šību
un kopīgo saimniecisko, labklā­jību",
slēpjoties plāns: Rūras nodo­šanai
angļu un amerikāņu, sevišķi
0, rīcībā.
BBC, TZ
bas komisijai.
D^ŽOS VĀRDOS
Skandināvijas parlamenta dibina-
Ierosina samazi-nāt
arī atompētī-sānas
līdzekļus
Amerikāņu tautas vietnieku namai i^^i^ ^o ASV prezidents I apgalvo, ka viņu interesējot vienīgi
budžeta komisija ierosinājusi sama- Uj^n^^ns• j^^g^^^ teica Cikagā, piemi- Dersonio-i iecruvumi, viņu nevadot
zinat par 10 proc. ari atompetišan^i U^dains ari DP problēmu, ir ievadi- pārliecība, bet politiskie vēji. viņš
piebķirtos_ lidzeKļus. Ja ierosina- h^Jļ^ speciālam braucienam speciālā gan esot veikls, bet ne gudrs, i:iv
jums_ legus akceptu, budžeta tada ^11,^1^.^3, lai iegūtu balsotāju simpa- viņš nerespektējot citu intereses,
kārta paredz ietaupīt 48.150 000 do- Lij^g • vina pieki'itēji. turpretim, atsaucis
laru, Reutera pārstāvis no Vasing- prezidenta rīcība pastāvīgi ir uz liclaliem panākumiem, ko vi,'ļ)š-tonas
ziņo, ka komisija savu lerosi- salonvagons, kas nosaukts par Fer- guvis, pār^^aldīdams vislielāko ASV
najuma neatt.iecma uz militāro, me- ^inandu ceļotajā Ferdinanda Mage- štatu un -aizrāda, ka viņš arvihņ 1
dīcmisko un bioloģisko pētīšanas i^^^ ^^ŗ^^. Vagonā ir atsevišķa no- pratis uzklausīt kā vienu, tā otru ~
lauku. Bez tam tautas vietnieku na-Lj^j^ ^^^^ ^ ^^^^^^ ^^^^^ noda- nusi, pats iedams zelta vidus- ceļu.
mia budžeta komisija paredzējusi s a - h ^ j ^ j ^ sevim platu'un ērtu glil- Mūs \>ar-interesēt tas. ka Dļu^iis,
mazmat līdzekļus ari bij. kara v e t e - K ^ ^^^^^ mazākas guļamkabīnes. tāpat kā Stasens un Tafts, ļoti at- .
raņu organizācijai, valsts aizsardzi- ēdamtelpa, virtuve, atpūtas telpa un balsta DP ielaišanu ASV.
bas transporta nozarei un kugnieci- i^^la platforma, no kuras bikt ru- Vēl svarīgāka ir kandidātu noslā-haq
k o m , Q n p i BBClj^g^ §Q vagonu sakabina ār 14 c i - ja ārpolitikas jautājumos. ^Viens
tiem salonvagoniem Bez tam „Ti-u- šķiet skaidrs: amerikāņu :i7.olncio-mena
speciālvilcienā" ir atsevišķa nisma politika beigusies reiz par ; V i -
preses telpa, divi restorānvagoni un sām reizēm. Abas lielās partijas ir
pasta nodaļa. ^ • . . . vienis pratis ka jāturpina nkiiva
V , . . _ ... A r šo vilcienu prezidentu pavadīja līdzdalība pasaules politikā un tāpēc
saiiu^ķpŖigo^jautajmu^ nama darbinieki un ap 50 laik- nav iespējams ievēlēt par promlm-ierosinājis
Dānijas mmistru prezi- korespondentu, kopā 140 per- tu personu,"kas ārpolitikā būtu „ne. •
11^^'. i I \ , , sonu. Prezidenta un vina staba dar- kas". Kopš pagājušā gada sākuma
^^.Nopietns konfp^^^^ ^^ļ^ izdevumus maksās ASV ārpoKtlka ^dsumā balstījusies' .
dibu^uņ lordu pala^^^ ^^^^^ žurnālistiem ceļa Iz- uz ..divpartiju" pamatiem. DroM,
pec tam, kad augšnams no jauna devumi jāsedz pašiem. Prieks pie- vien tas tā būs arī turpmāk, bet, no-^i
noraidijii apak^^^^^ prezidenta vēlēšanu kampa- raugoties uz to, prezidenta personī-1
dibas likumprojektu, kas paredz sa- L^^j.^j.3^j^|^j^g nav lēts - tas maksā bai joprojām var būt mib.īgs iespaids
saurinat augsnama tiesības aizturēt ^^olmi, neskaitot uzturu. uz visas zemes lodes likteņiem. \
likumus. ^- _ Demokrātu partijas stratēģ'i izplā- Pēc dažu laikrakstu ziņām D j u -
Bulgarijas valdības piedāvājumsK^^.^. a^^^^u^ ļ^atru Trumena soli vijs esot tas no visiem nopietnajiem:
atjaunot^^^^^^ Viņi atzinuši, ka Trume- kandidātiem, kam ārpolitiskās prob-,
Grieķiju Atēnas nav radījis helu L^.^ŗ^ ^av ieteicams teikt garas ie- lēmas visskaidrākās. Vina personī-prieku,
paskaidrots^^^^^ uzrakstītas runas, jo tad n e i z - U a i s padomdevējs Alans Dalless pa-aprindās,^
kas pec BBC ziņam, do- ^^^^^^ viņa dabiskais runas talanU^. zlsot Eiropu ,jau no pirmā pasaules
ma, j k a ; Bul.gārija^^ ^^s^^^^^ ieteikts apmierināties vairāk kara beigām. Otrs labākais ārpolī-vmrak
apliecinātu ar striķtu^^^n improvizētām uzrunām no tiķis republikāņu .partijas iespējamo
litātes ievērošanu. ' vagona platformas ' kandidātu vidū esot senators Van-
I Polija un Ungārija noraidījušas; oficiāli nekur nav denbergs. kuram arī ir zināmas i z -
ģrieķu, pieprasi jumu izdot no Grie- p^^^j^^g ^ķiet tomēr ka Trumens redzes tikt nominētam republikāņu
kijas aizvestus bērnus. Polijas^val- ^^.^-^^ visnoderīgākn demokrātu konvencijā, lai ^um vispār domā, ka
dīķa paskaidrojusi, ka grieķu bernih^^^^^j^^^^^ nākošām ASV pjezidenta viņu drīzāk izraudzišot par lUmdi-
Polija neatrodoties. _ vēlēšanām, par spīti tam, ka daudzi datu viceprezidenta amatam. Sla-ļfrurctjas-^
vald^^^^ ^^^^-^^^-^ ^-^^^^ neveiksmi s^ns. gatavodamies kampaņiii, īpaši^
jaunas valdības sastādīšana uzdota -^^ ^^^^^ noteiktāk zīlē to apceļojis Eiropu un A / i j u . Tafts v(>l
līdzšinējam ārlietu ministram. Do- ^^^^^^ j^^^ Trumens ar nenoteikto Priekš dažiem £:,adiem bija knrsls.
mā, ķa ārpolītika negrozīsies. ^ ^ Palestīnas politiku zaudējis gan Žl-Mzolacionists. Tagad^ viņ^ ^^an savus
Iraha^s valdība atkāpusies^^^^^p^^^^ j^^^^^^j vēlētāju simpātijas. P a s k a t u s Srozijis, bet tomēr vēl nb-ar'valdību
Ungārijā, paziņojis U n ­gārijas
archibīskaps pēc tam, kad
nav (izdevies vienoties par katoļu
skolu uzturēšanu. /
Bēgļu skaits Bavārijā, pēc oficiā-
'šanai Lielbritānijai.
pil
A. L p .
Maskava kontrolē
visu čcchu urānu
Bij. Cechoslovakijas parlamenta
ārlietu komisijas prlek.'^sēilis* Dr. Ivo
ju", tomēr konsekventi turpina pa
skaidrot, ka nevēlas vēlēšanās kan­didēt.
Vēl gan -nav zināms, kad īsti
demokrātu partija, kas kopš 1932.
gada uzvarējusi visās ASV preziden-
. ,^ V - i ^ a vēlēšanās, sapulcēsies, lai galīgi
ajiem skaitišan^ dai^i^^^^ savu kandidātu nākoša-l
i bija 1.841.-438, ^ bez^ tam 292.135 vēlēšanām šī gada novembrī,
evakuētie un 356.162 ārzemnieki, Hepublikānu partija, kas pagājušā
ieskaitot nometņu iedzīvotājus. ŗ^^^nī guva vairākumu kongresa vē-
I Jaunu lidlauku Berlīnē ierīko pa- jg^^nās, pārliecināta, ka šoreiz plū^/s,
domju armija pilsētas ziemeļaustru- ia-yrus arī prezidenta vēlēšanās vēl H^^i^hanoks, kas pa.šreizftiizturas P a -
mos, pie Bemavas nesen kāds no partijas vadītājiem n^ē, „Ncw^ York Horāld Trlbunc"
Repatriēties vairs nepatīk 1300 atļāvās pateikt: „Tik vāju kandidā- pārstāvinr izteicies, ka Prāgas valdr-Ēģiptes
armēņiem, kas pagājušā ga- ^ vispār nemaz nevaram at-P^"^ Jau 1045. g. oktobrī parakstījusi^
dā. brīvprātīgi pieteikušies braulcša- ^^^^ j^^g nespētu vēlēšanās sakaut slepenu līgumu ar Maslvuvu, pēc M i ­ņai
užPadb^^^^ ^neraugoties uz paš- ra visas Bohemijas urāna raktu/ves
week" ziņo, ka tie tīfa epidēmijas pārliecināto valodu taisni šīs part'i- «loadiimštālē pariet absolūtā padņm-
;dēl aiztufēti Kairas ostā, bet p a gai- kandidāta izraudzi:šana pašlaik kontrolā Pec min. līguma
dlšanafe, laiku p^^^ p^j. visvairāk lau- p'^^^'^^'^^anas krievi apmainījuši čecnu
tomēr piespiedīšot doties ^ ceļā,, jo galvas. ' [ kalnu inženierus un tcchnisko per-starplaikā
viņi zaudējuši Ēģiptes p a - Partijas programma publicēta jau U^i^alu ar saviem speciālistiem. Ta
valstniecību. • o priekš vairāk nedēļām, proti: 1. t u - kā viņiem trūcis apniācītu kalnraču,
Partd^ni Spānijā esot kļuvuši tik ŗg^^nās pie apstrīdētā Tafta-Hart- •Toachimštāll nosūtīti vācu gūs-stipri,
ka ļ Franko bijis spiests sūtīt j^j^ likuma par arodbiedrībām, 2. Uckņi. Pirmoreiz par min. slepeno
pi-et: tiem tankus un artilēriju, p^|{|^§^j^^ pie divpartiju ārlietu po-ziņo
UP. lītikas ar mērķi ierobežot komūnis-
2900 m augstumā U2 150 m garas ar saimniecisku un militāru pa-virvcs
dejos Gizela Lenorta no kada lī^zību visām demokrātiskām v a l -
Mincheiļes varietē, Virve bu 3^ ienākumu nodokļa samazi-vilkta
Cugšpices. virvju dzelzceļa L^^^^^j^ par 5 miljardiem dolāru, 4.
stabu galos, v . , 1 ; - bruņošanās, 5. vispārēja iekšējās
Angļu drēbnieku meistaru lalk- saimniecības atbrīvošana no valsts
ra:k8ts „Men's Wear" žēlojas par to, j^ontroles. Pabeigta arī partijas par­ka
princeses 'EiizapeteS: vīrs,: Ediņ-[ ^g^^^ izraudzīšana republikāņu lie­lajai
konvencijai, kas. paredzams,
līgumu Duchaneks uzzinājis UN
pilnsapulces laikā Londonā.
Prasa izņēmuma
likumu pārtikas
nodrošināšanai
as hercogs neesot pietiekami l a ­bi
tērpies, lai reprezentētu
namu.
gļi prasa
. Bavārijas landtāgs trešdien pār­vēl
jūnijā sapulcēsies Filadelfijā, lai ļ trauca kārtējo sēdi, lai varētu s a -
izšķirtos par savu kandidātu. Re- pulcēties satvbrsmcs komisija. Lauk-publlkāņu
partijai joprojām ir pa- saimniecības ministrs Slēgls p i e -
visam 13 kandidātu prezidenta un prasījis, lai komisiia pieņem ārkai--
viceprezidenta vēlēšanām. Pēc pc- tēju likumiu pārtikas stāvol-cļa n o ­dējām
ziņām, vislabākās izredzes dro.šlnāšanai, jo daudzās vll^c^iās
tikt Izraudzītam par kandidātu jeb, | pārtikas kartītes apdraudot tirdzi.
TAGADNES MĀClBA" PAboMJU SEKTORA SKOLAS
^epem. Viņi
ra gadījumā
esot izteikušies, ka ka-pret
Austrumeiropu cī­nītos
amerikāņu pusē.
E B C . TZ,
Angļu militārā valdība ģenerāl­majora
Vestropa parakstītā rakstā
ģenerālleitnantam, pratviņam atkār­toti
pieprasījusi nodot atpakaļ pa­domju
raidītāja aizņemto ēku Berlī­nes
. angļu sektorā, •. jo ēka ; tiem
vajadzīga pašiem, bez tam esot-jāuzspridzina
ēkas tuvumā esošais
patvertnes bunkurs, kas radiofona
namu apdraudētu. Angļi vispār pār­met
padomju iestādēm, ka. tās i z -
ri^ntojot' • viņām piešķirto ,/ namu
an|lū sektorā A radio propagandai
pr6t" angļiem, un namā notiekot tādu
personu - satikšanās un apspriedes,
vuras nekādā. gadījumā nevarot uz­skatīt
par draudzīgām Anglijai. Līdz
šim padomju iestādes vienmēr at­bildēja,
ka neesot sagatavojušās i z ­vāktie
s.
Trešdienas vakarā publicēta ģe­nerālleitnanta
Dratvina atbilde, kurā
viņš angļu prasību apzīmē par ne­dibinātu.
Bez tam jaunas radiofona
ēkas izbūve prasītu vairākus gadus
laika. Ja iemesls esot bunkura
spridzināšanas vajadzība, tad , pa-domj\^
spridzinātāji. to nokārtošot
bez ēkas apdraudējuma. Angļu mir
litā rās valdības aprindās . Dratvina
atbildi, uzskata ;par nepietiekamu.
Noosot arī : pieļaujama padomju
spridzinātāju rīkošanās angļu pār­valdītā
sektorā:
kā paši amerikāņi saka, tikt nomi­nētam
konvencijā ir Ņujorkas gu­bernatoram
Djuvijam. Aiz viņa i z ­redžu
ziņā seko Stasens, tad senā-Ājļ^
t-u ministrs B Tafts un citi,
apaiSiamā uz jautājumu paskaid- Par Djuviju „Newsweek" nesen
roja, ka, pēc viņa ie.gūtās informāci- rakstīja: „Tomass E. Djuvijs pēc
jaf;. padomju pulkvedisTasojevs,pre- sakāves 1944. g. prezidenta vēlēša-tēji'padomju
apgalvojumiem, pa sa- nās tūlīt saka gatavoties vēlēšanām
vas uzturēšanās laiku Londona- nav 1948. gadā: Stasens varēja braul^āt
nedz, sists, nedz citādi cietis. BBC apkārt pa visu valsti, vervēdams
atzīmē, ka pliThs 3. nedēļām izdoto balsotājus, uņ Tafts nopūlēties ar
jaunu padomju kuģniecības :notei-1 republikāņu .partijas programmas
dē
čību kata.štiT)fālā veidā.
kumu dēļ angļu joslā esot „iesalu-šas"
ap 200 liellaivas ar precēm Ber­līnei,
Vācijas padomju joslai un
iCedioslovakijai. /-v:.:; ^
Amerikāņu militārās valdības ģe-nerālmaļjors
Hols apzīmēja par ^ pilr
izkaldināšanu, Djuvijs likās intere-sējaniies
tikai par to, ko viņš darīs,
kad būs ticis Baltā namā. Djuvija
paļāvība lielā mērā dibinājās uz
Galupa institūta aptauju rezultā­tiem,
kas mēnesi pēc mēneša rādīja,
I rrīgi nepatiesu padomju li/cencētās ka viņš ir vispopulārākais .kandidāts,
Berlīnes preses ziņu,, it kā agrākos izņemot; ģenerāli Eizcnhaueru, kas
vācu aviācijas virsniekus vervējot pats nevēlas kandidēt. Djuvijs vieru-ainerikāņu
dienestam. Amerikāņu gais no visiem spējīgs iegūt vairā-iestādes
Berlīnē savā sektorā slēgu- kumu svarīgajā Ņujorkas štatā, kas
šas visus komunistu ietekmētās viens pats dod 47 elektorus. Paļā-arodbiedribu
savienības FDLB bi- vību gan zināmā mērā satricināja,
rojusj no kuriem esot mēģināts aiz- Stasena negaidītie panākumi, kad
vest inventā.ra, tas pagājušās ziemas vidu sāka aģi-
Ar padomju iestāžu' rīkojumu tācijas kampaņu. Pašas pēdējās z i -
Berlīnes ..padomju sektora skolās pa- ņas atkal rāda. ka Stasens šai sacīk-redzētajai
,„tagadnes mācībai" stun- stē sāk atpalikt,
du plānā , noteiktas divas stundas Pēc tam, kad Ruzvclts mira taisni
nedēļā par ..tautas nobalsošanu :Vā- izšķirīgi svarīgās dienās, ļoti daudzi
Gijas .vienībai**, v i e n a stunda par n o - amerikāņi sākuši domfit, ka prozi-halst^
šanas rezultātiem im trīs stun- I d e n t am vajad/:ōtu būt «aunam un f i -
da's par ..Hitlera. Vlicijas uzbrukumu, ziski .^npcīi^am. Un D : T . . i - ^ i r ^auns
Vācijas Padomju Savienībai.-' • — pašlaik viņam ir 46 gadi. Pēc
Y^Z^^% ziņām, Djuvija pretinieid
Kontrolpadomes
sēde
(Turpinājums no l.lpp.)
sē lasāmi visdažādākie minT-iumi M
parcģ-ojumi, jo saimnioc.skās
stabilizēšanas mēģinājums «'-ar'^ v i
sus iedzīvotājus. Komņ('1cnV\?r
sonn*'. to starŗ)ā' a r i Il^-senes r^'.. n-nlccMv's
ministrs Dr, K o d i s , fl^v ^ \
ka vi.\maz pirmajos mono.-'-s r-v''\\-
dāms liels bezdarbs. No l.^.ay''
valdības aprindām paskaidro, ka " ~
lūtas reforma būs vi.<^liclākai:; i - ' " -
ciens vācu saimniecībai, kāds ic b -
kad piedzīvots. Pare;io, ka vi: ; :n ^.
daļēji sabruks arī melnais tir:.:us.
gan pārtikas produktiem cell:•,.^
ātri nenokritīšot.
Zināmas piesardzības molod
vadījuši arī Vācijas rietumu jo'-'^J
dzelzceļi. Piem.;' 5. jūnijā stacijāui
piesūtīti rīkojumi, ka pēc 'vaiūUi'^
reformās iepriekš iegādātās biļotr-;
būs derīgas tikai, nodaudz .s^un'l'r^.
lai gan pēc līdzšinējiem noU!!!-:umi'':'n
ar šādu .biļeti varēja brau-:t (•(dr^-,
dienas. Vācu .'^aimnioci^'k';';'• - m r i n -
dās norāda, ka pēr naudas- d c v a i v a -
cijas dzolzceļiom būs -iārupēias par
lielākām labio.rīr-'bā-n. D^.r tīrību v a ­gonos
u.n pnr ^'•r]\':(<hm, lai pie­v
i l k t u pasažierus.
l i k
r.v ( -