Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948

              li
I
m
io pavards tā 'c;>
izvēsinajmnu.. ll^^^sp?^^ ii
listē; vēl tikai na?^^^^^^
Ijadzlgā nākotnes l ^ ^ ^ ^ ^ ^ - ' ' ^
i'
i;
I
i
fc
^ukrizes inbeitie „„• •
..samaksājot J^i „^"W.:'.
ivas satiksmei ieh, l
^ēja apskatīt- kālr.'^- ūvniecības tirn^
: fabrikā ražoSmasT'*-'''
staba, ēdamistaba
istaba un saimniocibJ,'^^^^^^^
tadita naftas :apki\';5=.
ja veranda. Apkuro
a karstu gaisu 15
starp griestiem uT-^'^
ātūras^stopiiia pie ^ j ^ ^^
^ nekad nepārsniedl'-'
kas kopplatība ir gn o
an daudz iebr,,.'
.un grāmata: plaukt^;^
s pavards. ^ ^V'-'
azosot 15 000;. bet nākair;-.
Vienību ur^t
. .izlaidisoj .ik gadu jg'
ar M m SIS ēkas ari efe^:
īsa.eka pagatavota no%i
pašu. porcelāna emaia^ v ,
• kas izturīgs pret' .3-^-:^ I
salsudem,: ķīmiskiem iz"!
m un dūmiem. Tas I
tjauno, un:ēķas mmi-ļ
iekšpuses ^un ārpuses pii^:. I
i :un ziepēm. Vienīgās iv I
as nav ņo.tērauda, ir ab- i
-u ietvari - Pieci strādni I
, piegādāto māju var sa><:. I
dienās. i '
.i .. • ' ;Newsweč^
• m
ir'-
P
"r. notikusi . hamitu h:
na, un tās dibinājušas vr.
kā arī ar IJDēriGŠu
'gūrieši) nosaukumu izDh'.
tikvien pa Spāniju, be!
Anglijas salās uc, .Eirŗ-;-
ntotu nosaukumu viena t.
- mītot ^ pat^ Dionvidafr'"'
asu pirmdzimteno esot x>.
ANGĻU, dabas dzicdr,:-:, ^
ciālists apgalvo, ka mei:::'^'
dzimstot tais ģimenes, '•;
;,zem ^sievas- tupeles",
tajās, kur galvenā note:;.;.'
i
P
mikal)
17
32
3
13
55
10
26
31
22
Cc
29
)7
ilil
i 4 ii i
i
. 1
Latgalē. 9, Termm.';:|
ll.:KantonsŠveicdļ.-,
14. Aiviekstes vf^,.i
ēna ' 18: 1.aikraeti. " ••;;.. ,
S. 20. ievilkt enki^«. r ^ •
24. Strādāt tīruma. - ,|,,
iens. 27, Noma._ 2ļft ,
Mācēt. 31. Dzivnie-^S'
a sastāvdaļa.
iski:-l.-Organs. 2 J^;:?
3, Dzīvnieku ŗj^^^^^^ 5. Sagatavota daio
10. Akmeņogļu
dūkts. ll-D^^^^^^^^^^^
^-,2 '3^. ^,:^ŽitVni.V 2^5 . Kaitēg'*,,v >•j•,' ,
i. 28. Jautāiums. - ļ
KLASATEISlNAn'";^,],
iski: 1. Taisnl;"^^^^^^^
11. Iz. 12. P " f ' i 0?'
• 23- Ka.:24.Lļ 3ļ•
(samarijs). 3 • ^^1,1,3,..,
40. Gar
a: 1. Triko, i- ,;
a. '5. Kzere. 6. 15.9,1-.
s,20.Kam?22.ŗs;,,i,.. j
. store. 33. 0
LATVIA
Latvian Newspaper
Piiblished undff EUCOM Civil
Afiairs Division Aulhonsaiion
Number U.NDP .190. Publishc-r
and Editor: Kārli? Rabacs,
DP Camp Kleinkōiz near
Cūnzburg/D. Prinier: „Schwab.
Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circiilalion: 4000,
Published . twice weekly. Edi-lorial
office: Giinzburs/Do.,
Dominikus-Zimmerraaim-Str. 2.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 45 (150)
LATVUA, 1948. g. 11. jūnija
Iznāk otrdienās un pidctdienās.
Izdevējs: BALK uzdevumā
' Lat\'iešu preses darbinieku sa- -
darbības kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. CuUtis, H. Mindt^nbergs, .
' A. Smits. Adrese • GunzburR-Do.;
rea.: Dominikus-Zinimer>
mannstr. 2 (tālr. 50). apR.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. 7 (t. 93)
Z i n a ī d a L a z da
. i a u astoto gadskārtu .14. jūnija
rftS nodreb mūsuTC^utas dvēsele no
šūpuļiem līdz,kapiem., 1941. -gada jū­nija
naktī pirms šī rīta sveši iebru­cēji
sāka masveidīgi deldēt mūsu
tautu ar draudiem,-bailēm, nāvi un
aizvešanu verdzībā.
Sinī naktī niūsu zeme sāka atkār­toties
tas pats, .kas reiz jau bija
noticis 1705. gadā, kad krievu cara
iebrucēju ordu vadonis . Seremet-jevs
varēja zi-^.^Y
ņot savamkro-nelājarn
' kun-:.
gam uz Pēter­burgu:
„Te ne­kas
nav palicis,
nf.fi vairs,, ko
iznīcināt.-V N
Arī šoreiz, 236
gadus pēc. Se-remctjeva,
var-māc'ba
mūsu
zemē nāca no,
tas palsas puses.
Tā traucās caur
nakti pa mierī-f^
am sēlcļm un
saausti pēc
VAR OMS
.Ir slava karā iet un cīņā krist, '
Ir slava ienaidnieku uzveikt kaujā,
Just karoga un šķēpa varu saujā.
Par tēvuzemi tā ir saldi dzist.
Bet mirt kā moceklim ar rokām
• sasietām,
Ar sakropļotu dvēseli un miesu.
Svēts varonis to ņem par savu tiesu,
Top ;spēka avots audzēm nākamām.
1941. g. 18. VI.
V..
Pasaule jau ir sākusi klausīties va­jāto
tautu balsīs un jau ir sākusi at­segt
vajātāja seju, ko tas tik ilgi
bija slēpis aiz skaistiem vārdiem.
Lai topam dzīvi, lai topan cieti,
izturīgi, kā tuksnesi izmestie, līdz
dienai, kad mūsu rokas varēs atkal
lauzt Latvijas tīrumos augušu maizi.
- 1"4. .jūnijā' visi kopā lūgsim Dievu
par mūsu .aizvestajiem un zuduša­jiem
brāļiem un māsām, lūgsim Viņa
gaismu un pa­līgu
Xatv i ja^^
lūgsim, lai mū­su
zemes; asiņu
krusts atmir­dzētu
visās pa­saules'
tautās.
Lūdzot Dievu,
lai pieminam
šinī dienā kopā
ar; niūsu aizT
vestajiem . a r ī
mūsu: . 1^
un nelaimes
brāļus igau-:
ņus un; lietuv-jus,
ar: kuŗiērh
J gan. laba jāsdie-dienas
darba dusošos ļaudis. Simti
vilcieni. aizrestotiem logiem nāko­šās
naktīs tos aizvilka uz austru­miem.
' ' > •
l\'Iūsos nav jaunu: vārdu, kas vis-
. īstāk spētu izteikt tās sāpes un
postu, kas ar šo nakti sācies mūsu
tautai un turpinās šodien. It visi
vārdi šinī dienā mums liekas par
bāliem, jo' pasaulē, šinīs gados ir
skanējis bezgala .'daudz cēlu un
skaistu vārdu "par cilvēku un tautu
brīvībām, tiesībām, mieru un laimi,
• bet.šinī pašā laikā vajātie un ver­dzībā
aizvestie mūsu tautas locckļ^
guvuši savu mierjA- un: brīvību spēj
atra'^t tikai tad, kad tos apsedz kapu
• smilts. . :
. Nebūtu nozīme, ja mēs te piemi­nētu
skaitius par tūkstošiem aiz-
• vesto, zudušo un nonāvēto. Visi šie
skaitļi ir'auguši un aug, jo 1941. ga­da
14. j ū n i j s bija tikai sākums. Pēc
tam nāca vāeu okupācijas gadi. Des­mitus
tūkstošus Latvijas pilsoņu
jaunie okuDanti. apraka masu kapos,
citus desmit tūkstošus ievietoja kon­centrācijas
nometnēs, vai arī atkal
, aizveda gluži tāoat, tā 14. jūnija
naktī. Kapi apklāj visu mūsu zemi.
Un kas mūsu zemē notiek vēl ar
dzīvajiem brāļiem un māsām? Se-remetjeva-
darbs-turpinās ar jaunām
tautas iznīcināšanas metodēm.
Ja asinis, kas šajos gados plūdu­šas
no mūsu:tautas krūtīm,' izsūktos
no zemes, tad tās spētu iezīmēt asi­ņainu
krustu pār visu Latvijas zemi
un atmirdzētu debesis tā; ka šaus­mās
nodrebētu arī: tā pasaule, kas
vēl domā, ka varētu: tautām atnest
mieru un brīvību, ja vien noslēgtu
izdevīgus tirdzniecības līgumus ar
tiem,. kuru acīs ci 1 vēks ir tāds. pat
materiāls, kā betoiis vai šautene.
iVIēs zinām.: arī šodien Latvijas
nakts turpinās, kapi aug.
_ Vai mums sevī jāmeklē vēl kādi
jauni vārdi, lai apjēgtu, kāda nozīr
me^ jēga un pienākumi, mums dzī­vajiem
un vēl brīvajiem?
Nakts runā.. Kapi i-unā. . Asiņai­nais
krusts runā. . •
Vai šinī brīdī, šinī dienā mēs. visi
.dzīvie un vēl brīvie latvieši visā
pasaulē, aiz jūrām un- okeāniem, lai
lieko reizi nesaucam kopā visu' sirds-
• apziņu, vai esam pildījuši zvērestu
Dievam, Latvijai un mocekļiem? -
Vai mēs esam savas tēvzemes, sa­vu^
važās' slēgto brāļu un māsu
istā, balss, kas runā uz pasauli? Vai
izniekojot savus spēkus reizēm ilgos
strīdos, esam padomājuši, ko šodien
. teiktu mūsu vidū ņostāiies uz Sibi-nju
aizvestais, kam krūtīs vairs pa-,
licis tik vien elpas, .lai pateiktu
mums savu pēdējo lūgumu - un vēlē­jumu?.
Vai asiņainais krusts ar mi­rušo
pēdējām balsīm mums neko
vairs nesaka? .
' Dieva svētība un palīgs varētu
.. ^i^iet no mums, ja mēs vēl nespētu
^^Pjēgt, ka šodien ir pēdējā ^ stunda
. kausēties visiem, par vienu, tūkstoš
•balsīm saukt vienā:balsī: Tēvu ze-i^
ei grūti laiki, dēli, dēli, palīgā!
Lai esam bez ilūzijām un pušķo-
.ti^em sapņiem. Mums Varbūt, vēl būs
jāpārcieš nezināms posts, bads un
.pazemojumi, vēl būsvjāizbrien daudz
staignu ceļu, vēl būs.jāupurējas, bet
ja, arī šo ceļu pasaulei par brīdinā-
J'^miu esam'uzņēmušies, tad iesim to,
kamēr izbridīsim no nakts'UZ dienu.
Skatoties visus .notikumus īstā
, piismā,. mums tomēr nav. pamata b ū t
bezcerīgiem. Mūsu tauta nav vie­nīgā,
kas šodien iet šo smago ceļu.
nās, gan cīņu un nāves ceļos, bijām,
esam un būsim kopā viena likteņa
nesēji un lauzēji un kopā iziesim no
nakts UZ jaunu, brīvu dienu Baltijas
jūras krastos.
Dievs, svētī Latvijui
L a t v i e š u
C e n t r ā l ā K o m i t e j a,
Ļoti asi pret kongresa lēmumu sa­šaurināt.
Eiropas atjaunošanas pro­grammu
par 25 proc. nostājies ASV
senators Vandenbergs, - kas trešdien
senāta, līdzckju piešķiršanas komisi­jas
sēdē nosaucis šo lēmumu par bīs­tamu
un negudru. Kongresa tautas
vietnieku nama lēmums apdraudot
ASV. ārpolitikas mērķus jo liekot
pasaulei uzskatīt ASV politiku par
,,untumainu, svārstī 1^u. un nedrošu.''.
Eiropas apvienošanās ideja pēdējos
mēnešus kopš ^ ASV palīdzības sāk­šanās
esot guvusi vairāk panākumu
nekā pēdējos 100 gados, tagad arī
šos . panālcumus apdraudot aplama
tautas vietnieku nama politika.
BBC ziņo, ka Vandenbe^ga no­teiktā
nostāja ne tikai kalpojot vis­pār
ēj ām amerikāņu un rietumeiro-piešu
interesēm, bet ievērojamā, mē­rā
esot veicinājusi Vandenberga iz­redzes
izvirzīties par nākošo ASV
prezidentu. ' '
Arī ārlietu: ministrs Maršals pirms
Vandenberga pa.skaidrojis, ka kong­resa
paredzētie ierobežojumi var
apdraudēt visa. Eiropas atjaunoša­nas
plāna realizēšanu . un bez. tam
kaitēšot ASV labajai slavai un pres­tižam.
mmene
Iespējama' valūtas reformas novilcināšanās
Vācijas rietumu joslu raidītāji ceturtdien no rīta ziņoja, ka 10. jū­nijā
paredzētā sabiedroto kontrolpadomes sēde pārcelta uz 16. jūniju.
Tas noticis pēc Padomju Savienības militārā gubernatora maršala Soko-lovska
lūguma, kas paziņojis, ka «evesellbas dēļ viņš nevar ierasties
10. jūnija sēdē un krieviem neesot neviena cita, ļtas Būtu iepazinies
' a r paredzēto darba kārtību. Rietumu sabiedrotie tam arī piekrituši.
AiiJ^ļu miltārās pārvaldes pārstāvis šai sakarībā izsakās, ka
briti nožēlojot sēdes pārcelšanu uz 16. jūniju. Sokolovska aizbildināša­nās,
ka novienam citam viņa pārstāvim neesot bijis laika iepazīties ar
i darba kārtību, neizturot kritiku. Padomju militārajai pārvaldei darba
kārtība piesūtīta jan laikus, atrunāšanās iemesli esot meklējami citur.
Itōc angļu ieskata" krievi gribot novilcināt apspriežamo algu paaugstinā-
.^anas jaiitājumn vācu strādniekiem Berlīnē un pa jto laiku realizēt
savu, ko pēc tam varētu izmantot propagandas nolūkiem.
Kopš. 20. marta, kad mar.šals So-kulovskis
demonstratīvi atstāja sa-b'odroto
kontiolpadomes sēdi, visu
četru okupācijas :joslu militārie gu­bernatori
nav apspriedušies ne reizi.
Toreiz Sokolovskis aiz?āia no sēdes
tāpē?,; ka rietumu .sabiedrotie atsa­cījās
sniegt informāciju .par 6 valstu
konferenci Londonā, kur apsprieda
Vācijas jautājumus „Die..Tagcszei-tt^
ng" ziņo, ka arī 16. jūnijā ne ģen.
Benešam seko cechu diplomāti
. . . . . . . .. ....
Kas īsti bijusi atkāpšanas iemesli
^ Vakar pirmajā sēdē sanāca Cechoslovakijas jaunievēlētais parla-mlnts,
saskaņā ar jauno satversmi; ko valsts prezidents Benešs pirms
atkāpšanās neparakstīja, bet ko tagc^d parakstījis viņa pagaidu viet­nieks
ministru prezidents Gotvalds. Pirmdien paredzēta ārkārtēja par­lamenta
sēde, kurā ievēlēs jauno valsts prezidentu. Cechosloyj^kiJas ko­munistu
partijas, un „nacionālās fi-ontes** izpihlkomiteja par prezidentu
ieteic Rlementu Gotvaldu, bet viņa' vietā par ministru prezidentu līdz­šinējo
Gotvalda vietnieku, arodbiedrību savienības vadītāju komunistu
Zapotocki. No dažādām ārzemēs izteiktām liecībām secināms, ka slimī­ba
nekādā gadījumā nevar būt bijusi peneša atteikšanas iemesls, kaut
gan viņš pats savu atteikšanos motivējis ar slikto veselības stāvokli.
Atteikšanās vēstulē ministru pre­zidentam
Benešs starp citu raksta:,
,,Es vēlos, lai republika izsargātos
no jebkādas katastrofas. Atstājiet
pārējiem brīvību un baudiet to arī
paši." Informētas aprindas preziden-
Samažinātas reparā-cijas
ari Ungārijai i
un Rumānijai
AFP ziņo, ka Padomju 'Savienība
samazinājusi repa.^āciju maksāju­mus
par 50 proc. arī Ungārijai un
Rumānijai. iVIaksājumu .reducēšana
stājas spēkā 1. jūlijā. Ungāru ārlie­tu
ministram Molnāram adresētajā
rakstā Padomju Savienības sūtnis
Buda'peštā pasvītrojis, ka viiia vai-'
dība vēlas, lai Ungārija ..pēc iespē­jas
ātrāk varētu atjaunot kara pos­ti
jumius un no5tabi:iizēt savu saim­niecību'!.
BBC
ta atkāpšanos uzskata par protestu
pret jauno satversmi. Ministru pre­zidentam
Gotvaldam. kad viņš- Be­nešam
paziņoja valdības lēmumu
pieņemt prezidenta atkāpšanos., ar
B.enešu esot bijusi stundu ilga ..pri­vāta
saruna". Valdība.. aizejošam
valstsi: prezidentam, .kā ziņo UP, at­vēlējusi
60.000 dolāru lielu gada
renti līdz mūža galam un ierādījusi
par rezidenci Masarika vasaras pili
Lanos,
. BBC, korespondents no Prāgas
ziņo. ka Beneša veselības stāvoklis
pēdējā -laikā neradījis nekādas ba­žas.
Līdzīgi Ņujorkā izteicies arī
Dr. Klingers. Benesa. ilggadīgais
ārsts, kas Benešu pēdējo reizi saticis
4. maijā. Benešs tad bijis ļoti no­spiests
par komunistu nākšanu pie
varas un meklējis kādu iemeslu, lai
atteikto? no valsts prezjcf^nta amata:
Kopš^ februāra apvērsuma viņš. jāu
vairākkārt esot mēģinājis atkāpties,
tai parād:'u savu neapmierinātību ar
'I (Beigas 5. Ipp.)
Klejs. ņe ģen. Robertsons nav pa­redzējis
mainīt savu viedokli. Šo
mēnesi sabiedroto^ kontrolpadomē
prezidē franču militārais gubernators
ģen. Kenigs.
Ar 16. jūniju saistās ne vien poli­tiskas,
bet arī tīri saimnieciskas in­tereses,,
proti, kontrolpadomes darba
kārtībā uzņemts** valūtas reformas
jautājums. Kad laikraksti un radio i
raidītāji ziņoja, ka 10. jūnijā pa­redzētā
sēde izjukusi, daudzi minēja;
vai valūtas reforma nenotiks jau 13.
jūnijā. Tagad šie minējumi,- šķiet,
nav vairs aktuāli, jo; ģen. Klejs vai­rākkārt
'deklarējis, ka nav vēl at­mestas
cerības reformu realizēt visās:
četrās joslās. Bet šāda priekšlikumu
iedzīvināšana var notikt vienīgi
kontrolpadomē.
Pagaidām nav zināms valūtas, re­formas
termiņš, bet pati reforma ir
izšķirta lieta. Sai-sakarībā vācu pre-
(Beigas 5. Ipp.)
Ārzemnieki
varēs iestāties
ASV armij ā
Savienotx3 Valstu senāts otrdien
nolēmis atļaut turpmāko divu ga­du
laikā iestāties amerikāņu ar­mijā
25.000 ārzemniekiem. Šo
priekšlikumu savā laikā ierosi­nāja
Mesačusetas senators • ILenf
rijs Lodžs, bet tas atdūrās uz zi­nāmu
pretestību un bija jāno­ņem
no darba kārtības.
Pagaidām nav vēl zināms, vai
brīvprātīgo vervēšana notiks
.Amerikā vai • Eiropā un vai nā­kama
j iem amerikāņu kaļ-avīriem
savi dienesta pienākumi būs jā­pilda
Vecajā kontinentā vai ASV.
Piezīmējams, ka; pēc sen ātoi-a
Lodža ierosinājuma katrs brīv?
prātīgais pēc pieciem .gadiem
iegūs Savienoto . Valstu jDavaIst-niecību.
-
INS
Padomju
,-Marsalā plāns
Rietumos* lielu, interesi radījis
kāds „Izvestijas" ievadraicsts,^ kurā
paskaidrots, ka Padomju Savienība
esot ar mieru piedāvāt savām .kai­miņvalstīm
palīdzību šo valstu jaun-uzbūvei.
Sādu saimniecisku pa­līdzību
Padomju Savienība tagad •
spējot dot visām tām valstīm, kas
ar to uztur draudzīgas attieksmes. Ja
Padomju Savienība šo piedāvājumu
realizētu, tas būtu sava veida
Austrumeiropas Maršala plāns".
odien Palestīna sakas pamiers
ARĪ PADOMJU SAVIENĪBA GRIB SAVUS NOVĒROTĀJUS
4 nedēlu pamiers Palestīna sāksies piektdien pl. 8 rītā. Arābu līga
un Izraēlas valdība paziņojušas ar īpašām notām UN, ka piekrīt grāfa
Bernadota izstrādātajiem priekšlikumiem. Bernadots paskaidrojis, ka
4 pamiera nedēļās UN darīs visu, lai galīgā veidā nokārtotu žīdu un
arābu konfliktu miera ceļā. Pēc ceturtdienas rīta ziņām esot paredzēts
sasaukt žīdu un arābu miera konferenci Rodosas salā. •
Abas ;puses paziņojušas, ka pie­ņem
pamiera priekšlikumus bez
priekšnoteikumiem, bet: Izraēlas ār­lietu
ministrs Sertoks jau trešdienas
Vakarā runā jis Tela Vivā un ..paskaid­rodams
šo s a A ^ valdības lēmumu,-
piebildis, ka. Izraēla . nepakļausies
noteikumiem, kas skartu ,,normālo
žīdu ieceļošanu". Izraēlas pārstāvis
pie UN pirms tam bija paskaidrojis
ģenerālsekretāramTrigvemLī,ka esot
panākta vienošanās par žīdu ieceļo­šanas
turpināšanu ar. priekšnoteiku--
mu. "ka visus ieceloj^ušos vīriešus ka­ra
klausības gados līdz turpmākam
internēs īpašās nometnēs, kur būs
aizliegtas jebkāda veida. mi!5tāras
apmācības.
Pamiera, noteikumu . .ievērošanu
uzraudzīs 63 amerikāņu, franču un
beļģu virsnieki ^ no katras valsts
21; kas pakļausies nelielai zviedru
pulkvežu grupai, kurus personīgi uz
Palestīnu ataicinājis grāfs Bernadots.
Drošības padome ceturtdienas - va­karā
sapulcējās, lai .spriestu par Par
domju Savienības piedāvājumu sū­tīt
uz Palestīnu arī padomju vinsnie-kus
— novērotājus.
BBC korespondents ziņo, ka pa­miers
Palestīna. tagad esot drošs, bet
esot stipri jāšaubās par to, vai izdo­sies
nodibināt mieru. Izrnelas pr-e-zidents
Veicmans paskaidrojis.ļ ka
žīdi būtu ar mieru saimnieciski! rd-darboties
ar arābiem, bet nekad ne-piekritīšot
federfilivai apvienībai ar
arābiem. — KauirV.s Pa]e:4!nr3 \ļreš-dien
un ceturtdien vēl turpmājās._.
BBC. TZ, NYHT