Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948

              m
i
w
mš.
m
; it ,1';
9
1 i ; g
21 ;",sļ:i.
V.
i i
LATVIJA. 1948 g. U j^,^,^
Lībekas YMCA
atgūst trimdas
meistartitulu
basketbolā
D A R M S T A T E S K U R S A L Ī DZ
30. MINCTEI 44—37 V A D Ī B Ā ,
B E T BEIGAS Z A U D Ē 48—56
Libekas ViMCA 6. jūnijā Lībekā
uzvarēja Darmštates Kursu 56—48
(23—31) un atguva pērn zaudēto
trimdas meistartitulu basketbolā. Par
lielisko spēli abu vienību dalībnie­kiem
pateicās DPACCS komandie­ris
Tompsons un kopā ar skatītājiem
uzsauca „Lai dzīvol". Uzvarētāji un
uzvarētie saņēma diplomus un bal­vas.
Lībekas sporta drau^n,sajūsniā
par savas vienības pēdēiās 10 minū­tēs
negaidīti izcīnīto uzvaru, vēl ilgi
nciltstāja sporta zāli, pārspriežot
aizvadīto ciņu.
Jau pēc pirmajām 10 minūtēm
vadība bija 1947. g. meistars
Kursa. Puslaika atpūtā darmštaticši
gāja pat ar 31—23 pārākumu. Tre­šajā
ceturksnī libckicši starpību sa-ma/
jnāja • tikai par 1 punktu
(37—44), un neviens nešaubījās, ka
uzvarētāja būs Kursa. Sākās pē­dējais
ceturksnis. To raksturoja
pārsteigumi, dramatisms un skatī­tāji^
nemitīgas gaviles. Lībekieši at­guva
punktu pēc punkta: Sēnbergs
39—44, Sēnbergs 41—44, Berkolds
43—44, Igenbergs 43—45, Herma-nrjvskis
44—45. Viss tas notika pāris
minūtēs! Glābjot stāvokli, Zebeliņš
neatļauti uzlēca Veisam un Zebelinu
noraidīja no laukuma. Pēdēiās 5 mi­nūtēs
tomēr pilnīgi triumfēja Lībe­kas
YMCA: Veiss 44—46, Berkolds
46—46; Turss 48—46, Turss 50-^4^.
Berkolds 52-46, Turss 54—46,
Bei%blds 56-46. Lusārs 56—48.
Tiesneši, vēstīja .spēles beigas. Tas
nozīmēja, ka Libekas YMGA ir emi-
-'•rācljas 1948. g. basketbola meistars.
Uzvarēja s p ē l ē t ā j i a r stiprākiem
nemem, jo pēc tam, kad lībekieši
guva 46—46 izlīdzinājui^u, Kursas
sadarbība pilnīgi pajuka. Lībekas
VMCAs labā , Berkolds ieguva 20 p..
Sēnbergs '15, Zebeliņš 9, Turss 6,
Hermanovskis 4, Justs 2 uii Švol-tnanls
0, bet Darmštates Kursai
Igenbergs 18.'Meržejevskis 10, Veiss
8, Lusārs 8. StulDjņš 4, Caune 0. Tei-c^
ami tiesneši biia Stāls (Gīsene) un
Vītols (Ķīle). ^ A l f r . V i n č e ls
VIEGī.ATLRTIKAS PĀRBAUDES
SACĪKSTĒS VALKĀ UN
FIŠBACHĀ
Rekordi, /
rekordi, rekordi!
Pošoties Londonas olimpiskajām spēlēm,
vnrgla:lēti visā pasaulē •icvērpiumi uzlabo sa­vus
rezultātus. Radio ziņu par jauniem p:'.-:
saules un atsevišķu valstu rekordi-.m. Divi
iuunie pusitules rekordi: 440 iiirdu skrēļ.cnā
Norbtris .Mckkenlt's (Jamaikai 46,0 sek. l'.1
un 5 .jū^?-u^ soļojumā. k a r i ļ s Cerčers (Ap-i;li-ja)
35:43,4 min. C e r č c r s pārspē:a sava-iau-iičsa
Topa 1-932. g. sasniegio 'līdzšineļo re­kordu,
kas bija 35:47,2 m-n. Pops savā lai­kā
• Rīgā daudzkārr sacentās .ar mūsu .-pasau-:
Ies rekordistu : Dalinu, Realizējušies ari va_i-,
rāki ļauni atsevišķu valstu rekordi: .. Austra-ļ
li ā - 400 m Kurota 47,0 sek.; Spā::i,ā —
SOO m Adaraga . 1 m m . ; :Fra.nci)a —
Hanscnnt 800 m 1:49,4 min. un augstlēkšanā
Damitī 1,97 m; Holandē - 300 m š ķ ē r š ļu
skrējienā .Valstra 9:31,7 min. Vieglatlētikas
sezona sākusies ari Padomiu. Savienībā. La-.'
bāk'.fc rezultāti-: veserī Kai'aki 56,87 m,- lodē
L;ps 16,40 m un 100 m Snads 1(J,7 sekundes.
Eduards Benešs un Cechoslovakiļas
traģēdijas beidzamas ainas
Šī gada februārī, vienu dienu pčc ļ damies Eduardā /Bencšā. atklāti
tam. kad no .,Douglas:' lidmašīnas teica: „Jūs, kungi, ļDrasāt. kāpēc mes
Prāgas lidlaukā izkāpa amerikāņu te esam? iVIana atbilde^ii^iiienkāKa»
" V a l k a s nōrditnes vieglatlēta pirmajās pār-baticfes!
sacīkstēs iepriecināja diska metējas
V. Bcbfe un A . Kažoka. Pēdēiai tikai nesen
)fllika 10 gadi un tai trūkst tieži fiziskā spē-ca.
Pārspēti 6 nometnes labākie sastUegu?
īni. TcicamSkie rezultāti sievietēm: GO m
1. V. Bebre 8,8 sek., 2. A Kažoka 9,2;
: RugstlekSanā 1. V. Bebr 28,10 m. 2. A . Ka­žoku
27,69, 3. D ; B ē r z i ņ a 21,40; 4Ano un sta­fetē
(V. Bebre, A. Kažoka, A. Upcniccc, V .
Makarova) 36,2 sek.; vīrie?;iem: 100 m K .
llpcnieks; un J. Baltausis 128 sek.; 400 m 1.
K. Upenieks 57,3 sek., 2. V . Zodini^ 62,4;
tnUēkšanā 1. K . Upenieks 5,77 m, angstlēk-šnnā
1. G . Kalniņš 1,67 m ; lodē 1, A . Pau-liijiS
11,98 m, 2. Dikerts 11,09 m; diskā 1.
- A . Rāvis 32,97 m, 2. A. Pauliņ.^ 32,84;
Šķēpā 1. A . Rāvis 46,65 m, 2. fi. Krauimanis
. 46,54 m,.3. Sineps 43,37 m. — Pišbachas no-metncs
pārbaudes sacīkstēs labus rezultātus
sasniedza J. Galē^^s, uzA'arot 100 m. (12,1
sek.), tāllēkSanā (6,15 m) un augstlēkSanā
.•(1,65 m). l , RēpiņS 100 m ieguva 2. vietu
(12,2-sek.). 200 m l . bija Vanags (24,8 sek.).
Lid'/. 18 g.v. jauniešu sacensībās Z C M I U grupā
Kukainis veica 100 m 12,4 sek., bet meite­nēm
1. Baumhanvniene 60 m. 9,0 sek. un lēca
lālumā 4,12 m. Zēniem līdz 15 g. bārākais
bija Kaēerovskis, uzvarot 60 m '.(8,5* sek.),
tāllēkšanā (4,42 m) un augstlēkšanā (1^30 m).
A. L ī r u m s
Garo distanču skrējēju klasisko zemi Somiju
Londonas olitupiskajās spēlēs maratonā pār­stāvēs
arī slēpotājs Jujj Kurikala (uzņēmu­mā).
Viņš trenējas kopā ar pasaules re­kordistu
10.000 m distancē Heino un Eiropas
meistaru maratonā Hitanenu. Somi Kurika-lam
skriešanā pareģo tikpat lielus panākumus
kā slēpošanā. '
Suomi dēli
posās L ondonas
olimpiskajām spēlēm
Š Ķ Ē P A M E Š A N Ā S O M I E M '
JR 2 UZVARAS KANDIDĀļTl!
Somu .ilgas viena ziņā arvien vēl oalikušas.
nepiepildītas; olimpiskās spēles. ncklīd ļnav
notikušas viņu zemē, kas sporta, pasaulē un
olimpisko sacensvbu vēsturē devusi desmi­tiem
lielisku cīnīiā'u. Sīs cerības jau gan­drīz
. r e ā l a s kļuva 1940. gadā, bet .tad sākās
k a r š . ^omi lielajam sarīkojumani jau ilgi
pirms tam bija sākuši ohmpiskā stadiona
būvi, no kuj'a maratona torņa paveras brī'-
nišķlgas - ainas U 2 , , t ū k s t o t s ezera zemes"
galvas pilsētas Helsinku apkārtni. ' T a g a d so­mu
sportisru saime, kaut arī pārdzīvo ..savas
tautas ā r k ā r t ī g i , grūtas dienas, no jauna gai-ga
lielo notikumu: 1952. gadā: Somijai ļ oti-ciāli
uzticēta olimpisko spēļu sarīkošana.
Laika vēl daudz —.4 gjidi, taēa somi jau
veic dažāda veida priekšdarbus. .
Galvenā vērība pašreiz tomēr veltīta' sa­gatavošanās
dai'biem : Londonas, olimpiskajām
spēlĀm. ,vMijsu vieglatlētu vienībā Londonā
būs .35 atlēti, to vidū tikai 3 sievietes,-' šajās
dienās paskaidroja Somijas vieglatlētikas sa^
vienības prezidents Lauri Mītanens, kas ī s ā
apmeklējumā ieriKlās Londonā. Kā (daudz­kārt,
somiem, arī šoreiz ^nebūs reprezentantu
sprintā. 800 metros piedalīsies Storskrubs.
Viņa labākais rezultāts ir 1:50,1 'miin.f ja
Somijā šodien runā • par nākotnes dienu Pāvo
Nurmi, tad visvairāk .piemin, jaunā . s k r ē j ē ja
Johansona vārdu. «Viņš cer Londonā • skriet
1500 metrus apmēram 3:50,0 minūtēs. KopŠ
1934. gada Parīzē somi visās olimfpiskaiās
sacensībās uzvarējuši 5000 m skrējienā. Kā
būs šogad? Cechs.C.inoteks pirms dažām;
dienām lepni pateica: ,,Es būšu Londonas
olimpisko spēļu uzvarētājs 5000 un 10.000, m
skl-ōiienā!" Pagaidām 5000 metros ar 14:20,0
minūtēnfi viņš tiešam sasniedzis 1948. g. [la-ibāko
rezultātu pasaulē. Savu.īsto atbildi Ca-
'potekam . somi gan dos tikai Londonā. Kaut
arī vēl nav zināms, vai olimpiskajās ļ sacenŗ
sībās varēs startēt par profesionālismu ap­vainotais
IvtHais meistars Viljo . Heino, īsomi
lomēr _cer uzvarēt 10.000 m un maratona
skrējienā. Eiropas meistars Miko ilitanens
ir" galvenais z c l t a m e d a ļ a s kandidāts mara­tonā,
bet Heinstrems,'' kas 25 ^ km veic 1 st.
20 m i n . 53,2 sek., klusībā domā par uzvariļ
10.000 m distancē. Siltalopi izveidojies par
somu spēcīgāko : vīru -3009 m ka/ēkļuļ skrē^-
iienā. Kaut cik ievērojamu konkurenci ame­r
i k ā ņ u pasaules klases kārtlēcēju gvardei
var sajļ^ādāt Kataja (4,22• m), bet. augstlēk-šanā
Vlatala viegli veic 2 m. Pāris uzvaras
medaļas somi cer aplasīt š ķ ē p a - m e š a n ā . Ta-pio
Rautavāra met šķēpu 72,73 m,. un a rī
Hiptiainens spēj pārvarēt- 72 m . t ā l u m u . ,
: Suomi vārdatn Londonas olimpisko spēļu
vieglatlļētikas sacensībās atkal jābūt goda
vietā. JAr šo apņemšanos 35 somu atlēti, jū­liju
beigās dosies uz Angliju. . S i x
otra speciāllidmašīna no domā Eduardam Bencvsam, pēe sa-
Maskavas, un no tās smaidīdams iz- kāves atgriežoties savu lauku māiu
kkāāpnaa opaaddoommijuu ārlietu ministra vietr klusuma.
nieks Valerians A. Zorins. Viņš ļ P a r t ō Bencšam. varbūt, bija
bija ieradies tikpat ^ēkšiii. ,.lai kār- doma arī 13. martā, kad viņš, pīnno
totu padomju kviešu piegādes Če- reizi atkal iznācis no sī klusuma
choslovakijai". Un notikās tā. ka Prāgas nacionālā muzejā klausi'iās
dažas dienas vēlāk asā politiskā | māksloti jūsmīgajos vārdos, ko jau.
krize Cechioslovakija;'beidzās ar to. ļ nais uzvarētājs Gotvalds veltīja mu.
„PAUKOTAJU FA3RIKA'*
Eslingena ratjad. ir. mūsu .-,pnukotā;u fa­brika"
• M e i s i a r a Zieurda . K ā r k l m a vadīto
kursu teorētisko un praktisko pārbaudi pau-:
kušanā ar fioreti jūnv.a sākumā izturēja Arnvs
Skulte, Juris ' iMuskats, H e r b e r t s Zichmatns,
Tālivaldis Stūris; Kārlis f^turms, Gunārs
R'boks, Edi^;tr$ Trektrris, Rasma Trektere,
A^na Flugina un Inese .^iz^traute. Viņiem
t!t:>ī->as piedalīties 'sacīkstēs. Pārbaudes sa-ciļr.
sībās vīr.iešiem uzvarēja ]. Muskats, 2. A .
Sk.uU.e; 3. ' K . ?;turms, bet sievietēm 1. v. ie­guva
. ineistara Aizstrauta māsa I. .Aizstraute,
2. R: Trektere, 3. A...Flugina. Daudz, s t r ā d ā -
ii|S Muskats, izkopjot atzīstamu stilu. Nelī-
.d-'ē=a zobens meistara fiturma, Skultes un
Trektera labākā kāju darbība. Paukošanā_ar
fioreti arī vini vēl vienmēr ir rikai iesācēji.
, ' K.
„ J a citiem grūti, tad man tikai jāsmejas,"
par smagajiem darbiem, spēkstacijas būvē
Kanādā raksta Latvijas rekordists svara cel­šanā
Arvīds Jūrmalietis, ,,io sportā esmu-ļie,?
uvis spēkus visam mūžam;". Jūrmalietis
patiesi ir spēka vīrs. ' V ē l arvien nepārspēti
visi viņa Latvpas rekordi smagā svara abro-cīfraios
celšanas veidos: spiešanā. 116,25 kg
(1939. g.), raušanā 117,5 kg (1939. g.) un
grū^,anā 147.5 kg. (1936. g.)
Vai kāds latviešu vieglatlēts šogad pārspē­jis
Arnolda Rudzīša Latvijas rekordu tāllēk-Š
a n ā . k a s ir 7 31 m? ja nē tad "^k'amirā I'^^J ^ '^^^ ļ nējais vietnieks Klementiss. Bet tas
vasara kopš šī rckordr sasT»iegšanas bus rf-^^.'-:^ p i c ^ i u c i i L d ctņmLci. . . . i i.«3
pagāiu-^i jau 20 gadi. , Nejaušības'*, atkārtoiuuii u n a i i « - , ^ . .
Latvijas rekordiste piecīnā Zinaida Ringen-L ' , - ^ i ^ . L ^ p , ^ā dzīves d r ā - r ^ austrumiem. Cerņina Pili Prāgā,
crga pošas DP vieglatlētikas mei'^tarsacīk- ^^^ijas Ka sKaTuve. xa azives ard_ ministrijas mītnē ar trnk<;nt
rēm 31. jūlijā un^i. aui^.ustā Nirnber.ā. mas gadas bieži. Ari Cechoslovakija 2 v'-^^ T^^' ^^^^'^^"^
SLUDINĀJUMI
U T E R A T U R A S APGĀDS,
.Lager. Fi^chbaCh, ūber Nurnbcrg 2.
Krājumā; sekojošas mācību grāmatas:
Prof. Dr. phlL K. K ā r k l i ņa
Latviešu litcrāt. vēst. jaunie laiki RM 7,—
Metodisko rakstu krājums, sakārt.
prof. Dr. phil. K. K ā r k l i ņ š 30,-
A. Bumbera .Fizika, magn. un eltvktr. 9,—
Dabas mācība, tautsk. IV k l . G,50
V. Raraana Latviešu valodas mācības .
šākunri un pareizrakstība stāstiņos,
/tautsk. 11- k L , - . , V V
A. Pumpura Tēvijā un svešumā,-
dziesmu izlase %-
.15. jūnijā iznāks Lāpa,' dzejoļu izlase
tautskolām, siikārtojusi mag. phil. M. G .
K$rkliņa (grāmata līdzīga Literatūras ap-
'gāda izdotai Svešumā, klīstot un .Dabas mācī­ba^
tautskolu: vil kl. : Gi'āmatas : i z s ū t a pa
pastu: ar uzliktu pēcmaksu, nc mazāk par 5
cks., aprēķinot 10«/o rabatu.
(835) Literatūras apgāds
Pasaules meistara §au§anā Kārļa Kļavas
kundze lūgta paziņot savu adresi Arnoldam
Smitara: (13b) Gūnzburg-Do., Būrgermeistcr-
Landmannplatz '7, Zeitung ^Latvija" (836)
Imantu .\rturad.Smitu. dz. 1927. ^. -
no_Rīga8, Brīvības g. 66-2, meklē nitāte;Lat­vijā.
Tuvākas ziņas lūdzu sniegt Emmai
Sulcei: (24) Neustadt-Holst,, U-Schule. Bar. 5
sūd: •'V . ' . ^ f;: (820)
Ja kāds ko zinātu pan L i l i ju Zenaiti, dz.
1925. .£. 28. aug. Daugavpilī, pēd. dz. v. Vā­cija
Nuthagen,: Post Rūtzo\v ū. Schicvelbein-
Pomraern,: bei Rīc^.. Dobrat?, lūdzu zinot
Amoliņam: (24). Lūbeck, Valderseestr. 4 7 - 8 .
Jāļiis Freimanis no Pociema
idus un draugus. Ra^
Central DP Camp 263.
^ »v . . . ^ w v w . . . u pag. meklē
radus Rakstīt: (13a) Viirzburs.
•(834)
Antonu Oborūnu, dz. 1921. g. 10. febr.,
pēd. ziņas no P.W.E' 29. Cage 2. gr. Dachau
b.Mūnchen, meklē brālis 0. Oborūns: (20-a)
Bad Rehburg ub. Wunstorf, San.. Ale.xander.
(700)
Ziņas par Rūtu Muchku, dzim. Skudru,' no
Rīgas, Slokas ielas 42, un Agri Riekstiņu,
dzim. 1928. g. 30. dec. Tukumā,, iesaukts d_ar-ba
dienestā,, pēdējās ziņas no Beļģijas,' lūdz
Minna Aigara: Aalborg,' Gugvej Lejr, Dan-mark.
, (672)
Meklēju Jāni Daudzini, dzim. 1908. g.;20.
nov, Pēd. dzīv. v. Bqlduri. Lūdzu' rakstīt
V.. B ē r z i ņ a i : (13b) Kleinkōtz bci Gunzburg
a. Donau. Lettenla,^er. (82lj)
Leļiŗionāri! Ja kāds • ko zinātu- par ļ le_
Voldemāru Strautiņu, dzim. 1922. g. 4; aprīlī,
iesaukts • leģionā : 1943. g.;. dcc. Papl'akā, 15
div., 3 apmāc, pulkā,vbat. 3. • r o t ā , izbraucis
U 7 . ^ austrumiem ; 1944. \ g. martā, lūdz ziņo
bi'alim A, S t r a u t i ņ a m : c/a H a e ģ e r , L i n c g a t 9
III' Gotcborg,. Su-eden. . • . ļ780^
, Tautietes!- A r Jums vēlas. .i.cpazī'ticSļnop
eprec. nolūkā ' d i v i . dzīves v ē t r u ' l a u z ī t i ^ . . be
nesalauzti Jafvieši,vkopvecums:;60 gadi .(kop-gavums
3,45 m). Jūs^ varat .būt vecumā ;no
25 līdz :3(} gadiem; .Rakstiet Kariinv vai Va
r i m : Niirnķcrg,; Altc. Regcnsburgerstr.: ".8020
L. S. Co m p. .. A tbi Īdēs i m - vis ām "n opit t n i d.o
māipŠānu: Varbūt radīsim saskanu;.
Imantu K T Ū m i ņ u . d z . 1926. g. 26. sept., no
Ābeļu par,., .1944.. g. sept. sākumā., nosūtīts ai
kuģi- no Rīgas.' uz Vāciju,, meklē- V i l i s Laksti
gala: . .(-lō) Babenhausen 'Hessenv • D P Ca:mp
Postlagernd ,,Aifa•^: • • ' ' 'i(619)l
Ļoti kluss un vienk.~iršas sati.cigas dabas,
29 g:v. tautietis,"tiedzērājs..;: dabas, ' m ū ļ i k as
un.- nevilt., prieka, cien., .vlcnkV • strv^dn. (aceņu
. n ē s ā t ā j s ) , . ; v ē l a s ; .nopietnā; prec. :nol.. 's^iraķstī
ties a r 19-24 g.v. meičām, bet- atbildēs tikai
īsn:s; biogrāfijas,. paš.as raksturojuma jAin ģī
mctnes iesūtītājām. Pēdējo, pēc velēšanā
s ū t ī s atpakaļ. Ofertes ar numuru .839 •adre
s ē j a m a s . , , L a t v i j a s " ' kanrorinļ^ .' . ,
ka valsts prezidents 'Eduards Benešs žībā pie sava tēva Tomasa aiz^^j^,
parakstījās iiz kādas. ķiapīra lapas., šajam bijušajam ārlietu- ministram '
kas nozīmēja viņa kapitulāciju ko- Janām Masarikam. Pirms dažām
mūnistu spiediena priekšā. Pēc kā_- dienām Prāgā atkal bija atveries
da laika Zorins atriezās Maskava, kāds logs . . . Apatkks un kluss se-'
Kviešu^autājums bija sekmīgi no- dēja vecais vīrs iA^amšāmTs^ cero
k ā r t o t ^ • monijas laikā. Asaras viņa acis^ pa-
Sī gada jūnijā Prāgai atkal bija i'ādījās tikai tad,ļ'\kad bērnu ķU-is
gods pie sevis uzņemt draudzīgās dziedāja veca Toma^sa Masarild/ie-kaimiņvalsts
Padomiu Savienības h^H^tako dziesmu:V.Aī^sa.vir^zemi,
ārlietu Blnistra vietnieku ValerianuM^^ns dels . . . Ceremoniju nobeidza
A. Zorinu. Aģentūras neko tuvāk fanfaras, no Prāgas uz Laniem aiz-nezinoja,
vai šoreiz atkal kārtoja- virzrjas vienkāršs melns zārks, bet
mas'kviešu lietas, vai kas cits.. Un -Benešs atgriezās savā i::olācijā.
notikās tā, ka dajas dienas vēlāk Atkal bija beigu.sics drāmas ,
valsts prezidents Benešs atkal pa- ^^ja cēliena viena aina. Logs, pa
rakstīja kādu rakstu, kas vina pir- kuru visu laiku bija .skatījies un nec
mo kapitulāciju pirms nepilniem - izlēcis, Jans Masariks, bija
četriem mēnešiem vēlreiz apstipri- versts uz rietumiem. Pie Masarika
nāja galīgi. Tā bija atteikšanās no t'akstamgalda nu sedeja viņa lid2ii-valsts
prezidenta amata. ^^J^^s vietnieks Klementiss. Bet tas
I '„Nejaušības^ atkārtojumi un ana- j f ^ ^ ^ ^ f f/^^^S^ bija^skatījies vienīgi ^
portiste, kas d"īvo Austrijā, gan ļoti noba- ļ ^ ^ p š februāra risinājās kādas t r a - r " ^ aizcii^sTs Kaas lo^s u;, iKu-īiusies
vai dabūs robežas pārejas atļauju. Uēdiias Dēdēiais cēliens ainu paj ^^^^^^ ^^'^ .^'^^^'^ ^^^^^^^^^^^
dzr?ēl vlenmt'n" ^-"^"^ I ! f . . f . n ^ ' . ^ ^^^^ ^ūtu d l W p a tO lū-
,00 m kraula pele
Tas nav , starptautisKi sevjSĶi verugs re/.ui-1 .-p ^ „ . VplpHpna 7(yc\r\^ ' Pni7n- l -^'"^ 6«uw vv^aic. vua, u/^ivv
a.s, tatu ievērojot, ka Latvijā mums nebija ^ . ^ ^ f . ^ f ' ^ ? Ll^^^^^ dams k l u s u , izolētU dzīV, SPZimovO
Universitātes sporta kopa nodibināta pie . ^. ' . > -r^ - SOniSas
Vircburgas latviešu studejitu biedrības. Kopas citam reziSOram, talu no Pragas. pag-iidnm
priekšnieks ir,caTid. mcd. Visvaldis Bergs. Turorctim Bencša loma raksturo . ,
Vācijas vieglatlētiem atļauts ^taiņēt p ē c - L j , ^ ^ ^ ^ . . .g- ^ ^ ^ ^ ^ - ^ | tragLsku jutu sagrauzts un ne.spe
ģēdijas
kaut rīļpju un
olimoisko spēUi sarīkojumā Stokholmā.
,,Tour de France," pasaules lielākās^ ri_-
teņbrnuki^anas sacīkstes sāksies 30. jūnija
^ a r ī z ē un beigsies 25. jūlijā.
cīgs. tomēr .vin.š te vel. bija
Tās pēdējā cēliena :^ākšanos viņš Eduards :BxBnešs, kas
..... ........ ... sajuta jau februāra dienas, kad piŗ- brīvības posmu Srdioslovakijas
Valstu sacīkstes futbolā: B e ļ ģ i j a - F r a n c i j a mās ainas ievadījuma dzimstošās L^ģg^^ŗ^^^ 1^(3 ievadīja viņ» prieka
(BJrriissecllēē)) 4 - 2 un U n g ā r i j a - R u m ā n i j a (Bu-; .tautas demokrātijas" trokšņainā rtō;;i-;n
dapeštā) 9—0.
Pasaules meistarsacīkstēs rokas bumbā Pa­r
ī z ē uzvarēja Zviedrija, finālā pārspējot Dā­niju
11—4.
Jauni futbola meistari Eiropā: Anglijā—
Arsenal, Skotijā—Hibernians. Francijā—Glvm-pique
Marseille, 6eļģijā-FC; Mecheln, Luk-
„tautas demokrātijas'' trokšņaina p j g j s ^ l ļ e^
uvertīra un skaļais komunistu .zenuiļ^j^rgŗ ienesa ātraš^^^^^
koris" atskanēja pari Prāgas jum-ļ^aglabāts <kaut^
tīei^ hdz pat Hradčinai, kur nogu- Kai^^j^eta slmbbls'B
rušais Benešs sev jautaja- ko' vel Benešs. Ūn skumji viņš: at-varētu
saglābt? 20. februāri -bija sa- cĢpģjās bijušos laikus, kad vin.s pec
semburgā-stade l^ūdeiingen, Spānijā-FC. kusies lielā krize, atkāpjoties 12 n e - h a ^ n ā s valsts nodibināšanas bija ār- K c ' T u r ^ " ministriem, kas.jau_juta ^etu ministrs, no 1918.' līdz 1935.?.,
Zagreb. tuvas briesiTias un trauksmes zīmes, starpai dažus gadus ari ministru
c e ^ ^ i l t ^ ' ' 3 5 - 2 6 ' ' P r ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ - ^'f^^^ bombardēja p,e,idents, un kā viņš 1935. g. stājas
c c _ ( v i r . ) 35 2b, hrancija Svece (sicv.) ^^^^^.^^^^^^^^ vestulem un telegram- Masarika vietā valsts ))rickšgalā.
,.Giro d' itiia", litlajā italu riteņbraukša- mām. Benešs pavadīja pie rakstām- ^llaž bija sekojis sava liela
nas sarīkojumā, uzvarēja Florenco Magni cralda 18 stundu dienā, ļ r i j u dienu pj,iekšgājēja pēdās, palicis U7ticig's
^'p^)' , l'laikā komunistiskais ministru prezi- politiskajam virzienam, kas nicsle-dents
Klements Gotvalds pats papū- jās rietumiem. Viņš bija Mazās an-
Divi drūmie - Jēcis un Pēcis vēlas ie- ļ lejās ierasties pie viņa četras reizes, tantes dibinātājs un reorozentātivs
pazīties-Tiop precību nolūkā, ar tautietēm ye- Trīs dienas Bciiešs pretojās, liedzās, vadītājs Benešu pazina* Eiropa un
cuma no 17—22 g. Veļama ģīmetne un īsa . ^ j r^orļoTTŌo - ^"J'^-_ ^ ^
biogrāfija. . Adrese: • (16) Giesscn, Latvian ' t ad padevās. | ārpus tas. Viņu sauca par mazo
Eng. Constr. 7132,-Ucherstr. 106. . . (714) Trešdien, 25. februārī pie kāda ,.lielo vīru".: Kapitulācijas un sakā-
Vientuļie Kanādas zēni - Rūdolfs "22 v., I Hŗadčinas pils loga stāvēja vecs, ^sli- vcs^ sajūtas Benešam tomēr nav
ar
K ā r l i s 25 g.v., Harijs 26" g.v., Ādolfs, 29 g.v., migs virs un raudzijas, ka sniegs ļ svešas. 1939. g. viņs dabūja atstai
Arnolds 21 g.. v. un Visvaldis 25 g. v., ilgojās virpuļodams apklāja: Moldavas t i l - dzimteni: un redzēja sabrūkam sava
pēc latviešu meiteņu sirdīm Nop^^^^ doma- ^ ^ ^i- darba a U g ļ u S.
lo.sas tautietes atsaucaties. Vestulem .ar g i - , _ . , • v _ _• • ^ v. ,. ., .
metni atbilde garantēta. Ģīmetni uz vēlēša- kas, ka sadugusa Vira nervi tuvu Toreiz gan Benešam ^-pārmeta, ļka
nos sūtīs atpakaļ. Saprašanās gadījumā iz- sabrukumam. Tad istabā ienāca trīs v i n s nema? v i s ā d7i/lumā nCCSOt'iz­ceļošana
u7 Kanādu garantēta. Rakstīt: En- TClncpHamc "Ronočc IrloSicTiōJ / -1 T
niskiiien Ontario , H . E . P . C . : Camp. c/o 1.^1^^' Klusēdams Beness klausījās pratis tDs speķus, k a . v m u aizcļzi-
Hiks, Canada. (841) viņu runasana, ,taJ, nenovaldījies, ^uši trimdā, un i t liā dzīvojot ve
— iesaucās: „Jus taču runājat ar mani o c r r ā k ā n i r r n « ; k a r a laikmeta iūtoļiā^
Latviešu meitenes! A r jums nopietnā prec. , . - V TTHlprc:»" T a d U - . Pl™SKaļ a ^^^l"-^^)^^^^
nolūkā vēlās iepazīties divi zēni, kopv. 46 g. p!^?^ runaja hllļtlers! i a a Tāpat velak viņam pārmeta koķete-
Vēstuies vēlamas ar ģīmetnēm, kufas uz v ē - ļ viņs atkal turpināja raudzīties pa-ļ sanu ar Kremli. 1945. g., l^opā
lēšanos
r a m ^ ^ le
France T ,
- - - - - - -- I rindas ar karogiem, kuros b i j a l v n r p f n hn't «jmaaac: cpkas un kape*;
P ē r k mēnešraksta S A U K S M E 1?46. gadai • • rīmo V ī r c nJP I n ^ a . ^ i^^ r
20. un 21/22. n-ru. Piedāvājumus lūdz adr»-P^^PJ^ un.vcscra zīmc. Virs pie loga paies ne tris gadi, hdz viņ.s m/aj
sēt Sauksmes a p g ā d a m : , (13b) Kempten, K6- apgriezās, apsēdās pie galda un pa- - spicsts kapitulēt — šoreiz
"'Kstr. 4. ' ^ (837^ rakstīja viņam nolikto lapu. Kremļa priekšā.
J ū n i j a beigās autora apgādā, (13b) • Kemp- Pcc īsa laiciņa: Gotvalds, sniegam Bet tas nu ir noticis. Attist!ļ}ai.
tcn,:^Reichlijistr.^26, iznāks J. Lūša - v
galīgi: i z p ā r d o t a , . kādēļ pasūtināt vairs laukumā 60.000 ; -demoņstraritieņfi nozlņiīgāis valsts amata, krēsls atfn^ [:
(840) priecīgs . pavēstīja;^ uzvaru, ; : Prezi- ļ;vojieš komuništierci.^ t a j ā vismai^p^
^:ļ dentam neesot b i j i s - v i ('
uzsvērti; teica •Gotvalds.:; ]
nevar.
P C mo M E K L Ē Š A N A S A P V I E N Ī BA
• : . ; . • : : : : / . . : A R O L S E N A O M E K L
^ ' • .1^ . K r a s t i ņ u , :dz. 1918; I 7., p ē d ;]
ziņas no Brombergas-; Emmu Lindi, dz.' 1907. ļ m O J i S Ūn\izskīries- par tautu'*.
23. 5. Rīgā.;' M ā r u > L i n d J , d z . 1939. 20. v l 2 . . ' %p^,^ v ^ , . . > - • •
Rīgā; ;Sondru ;Lindi, dz. 1932. 5. Rīga^^^^
Irmu Lokenbergi, :43; g. v . ; Robertu Lokcn^ pār BenCSU rakstīja .;,,Washington
bergu, 58.. g,;v,;.Adam^^^^
Andri Melngalvi,. d ž . . 1938.; El u Me nga v l ; -nv.^. ^^^^^^^v^^^^^^ u m - r a
Ilgu Melngalvi, 18-19 g . ; v . , visiem: p ē d ! ^ ^ ^ : . .NewvYork Herald Tribune'.:
ziņas no Vitenlargas; Pēteri Ozolu, dz. 1901. i,.Benešam. pret (3otvaldu bija jā@lo
3:1. 10., S a i g a i J ; pag,,:, pēd. ^^^^^ lomā,-.kā Hindeilburgam
nes; Laimoni .Rocenu,: dz. 1927. 8. 6. Rīgā, k , , , ^ . T J U T ^ ^ , • V r> ^
pēd. z i ņ a s . n o Rav^sbrikas; Veru Treimanlv Spiediens bija .rnilzigS,
dz. 191L 2, 6. Liepājā, uēd. ziņas no Lodzas:;b6t liekas,: : ķ a š ā i brīdī piekāpšanās'
Pēteri . V i l k u , / dz.;.i924. :5.,^p€d. ziņas vairs nebija Mtaisnojama." ^
no lusko.vas pje .Stetmas; Ainu Voicuchovici, . • •.; ^- ;: .
18. g . v . , : pēd. ziņas - ņo Pozenes. . ^ . . ; aina: b i j a b e i g U -
•tl^~3:p":rr"^^^ divas
hrnoli Gaiķi,; b m s V i s b a d e n e , un Pēteri: n • ~: , , v
Sebri,:.bi1is.Mērbekā, abi/no Veselavas
meklē un.; z i ņ a s lūdz A. .Balodis, Ir zirias. no/ lauļ^^^ •..rnltni: SezimpVO : Usti^;. v i rS
dzimtenes. e i a s e m o n t ; - H o s i e L M o r r i s t a n •
iegli ::i.žšķirties, gaidām; Jau iesēdifeKleiiiem^
s.:; Pagājis; ļai-:./vaids — vīrs.kaš/āpsolījās/Beneža^-
Benešs ;„šp/. lietu ^ sagre- ujihiēm, kas i r ar vinu; laužtka*^
. Swansea,/S. ^alešv Ģreāt/ Britain, (.824)1
Mana mīļotāj dārgā, .neaizmirstamā^/jpām mana'mīļā sievas māte;.. ;;
Amālija M
aizgāja mūžībā 1945. g.- 10. m a r t ā • Donauvērtā.
Mīlestība nekad nebeidzas:: . (/- : • -: •
" Olga Segleniece, dz. .Matštama,
Aleksandrs Seglenieks Lauingenā pie Donavas
/ Un. aihas:;epilbg^ :Benešs-; vēl
saņēma'vēsti, ka'viņa vecais draugs,
bijušais;tieslietu •ŗņinistrs-Dr' Drtinaļ;
p^nāvības/^nolūkā ;^izlēc
Toreiz. Bēnešs. Vēl -nejauta, /ka l^s
nepalika vienīgais -tāds lēciens.; ; '
Benešu bija. salauzis vīrs, kes viņu
kādreiz • bija nosaucis / par ^sīciņu
čechu skolotāju -ar Napoleona ambi-
GiJām'-.Kad. Gotvalds ar saviem ko­munistiem
1929. g. pirmo reizi ie­nāca
Prāgas parlamenta, viņš, luko-
.^skōtĒNū:.uzDEyijM
B U R T N Ī C A S
:/ v; atkal d^^
,,LatvUas^* ap
yaiŗurrmoņēmējiem izsūta.;
• uz pēcmaksa
^ L A T V I J A S " ABONEMENTS •f-pasūtinot
laikrakstu pa a^ip;'^"^'"!!^
semplārfem (līdz 3 eks. i«sk.],
R M : : 7.~ mēnesi. - ar
iznāk reizi: nedēlā - . lA^-
pasūtinot koilektīvi vairāk- par: ^r-p
l ā r i em RM. 6 . - mēnesi V^^'^V^
^r .,Atpūtai" R M . 8 : - W "^'-.^^
jumu :/naksa:^ ; R M . : 3.-^ par:viensl^J^,.
iespiedrindu-vaitaj^ atbilstošu J^L.
derīgo meklēšanas sludinajunii • pa _PJ jj.
nu,'bet ne ma^āk kā RM 6.- W "
naļumu.
.Abonementu : pieteikumi,
naudas pārvedumi un koresponcJence
sējama „Latvijai-. [W GiJnzbur
Bijrgermeister-Landmann-Plali
Seil^ izraidi
Ļ zemēm- dosies
Attstrijas un Itali a M
S a IRO galven
. ^va ieradies mmetc
asnes nodaļas vad
W Gn)ss, lai pal
OP pārvešanu. K a ŗ aJ
dija visus amerikaņļ
transportus !
\ ņ laukiem Eiraj
Klusajā tona.
Sinis dienās I s a ņ e ^
Ita Bremenē sāk iekj
metni-izceļotājiem u |
ne paredzēta apm: 8(1
^emJanai.
Gotvilds
iechoslo^
prezidi
Visi 296 klāt esošil
ias jaunā parlamenta
diskā nobalsošanā p ļ
dentu vakar ievēlēja
datu komunistu Kleij
Gotvalds pats nebiji
goda sardzes ļpavadīļ
parlamentā uļi-nodeJ
najai satversmei,^ ko"
^iiec Beneša ātteikšari^
balsošana.notika saslļ
Ņemto jauno likv
dents ievēlanis ar - i
ja vienu kandidātu^ iļ
deputātu un cita kat
ininistru prezidentu-,
izraudzīts līdzšinējai
taiinists Žapoto(
• ; ' • Padotni
ŠODIEN JilZi
ffancljas valdi
'tonālajā sapuld
2 Ieteikumiem bļ
Par(jd2ēto
^%t:aaa^^
•• :;!*dienas
m
•par
rezv
ata^( (
Ijas
1;
? a d e ; o t ^ ^ ^ ^
citāni izo:
jai
.runu
ibas.
ras
vai
Bidc
.āti
ties vai ņu
un
Vel
att
pa
lei
4j «ias