Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1948

              (Beigas)
NākoSaJfi dtaiā Udljs
vMĻ ko viņi jau bija) gaidijia, —
ka pret viņu izsūtīts romiešu kara­pulks
un jau tuvojoties/Tagad viņi
visiem saviem kaŗotfijiem lika tirgus
laukumā dot karajcvērestu un neka­vējoties
sāka Is^ijuišōs pilsētu saga­tavot
aplenkumam* Divisimtipibp-ņiem
ar visām ģimenēm vēl tai pa5ā
dienā bija jāatstāj pilsēta, pie kam
viņiem bija aitļauts ņemt līdzi savu
kiistamo numtu, bet ndcā ēdama.
ViBos namos ōēlās vaimanas \m iz­bailes,
tet neviens nei^ošinājāa
pretoties^ un izraidītie vakarā bija
prom. NākoSajfl dienā padzina vēl
simtu citu, un* daudzi bēga aiz bai^
lēm. Pēc nedēļas no līdzenuma re­dzēja
tuvojamies romieftu karapul­ku,
un reizē atgriezās padzītie i)il-aoņl,
kurus pavadīja pārvaldnieka
vēstnieks, pieprasot viņu uzņemša-
SIETNIEKA ZĪMĒJUMI
^mens sviedieni sasniedza augsto
pilsētu, viņi ari neko daudz nepū­lējās
un bija nolēmuM laupītājus
Izbadināt. Tādēļ Lidijs ar Hefaistio^
ha palīdzību darīja visu, lai novēr­stu
gaidāmu badu. Gaļu iesālīja uh
nožāvēja, un beigās Hefaistionam
radās doma izrakt pazemes eju uz
brīvo apgabalu. To sāka tūdaļ, daža
dabiska ala un aiza nāca talkā dro­šajam
nodomam, un drusku vēlāk
kā pēc mēneša eja bija gatava.
Pa to laiku pilsoņu skaife bija
stipri sarucis. īsi pirms rakšanas
darbu sākuma Lidijs bija uz veselu
dļenu licis atvērt vārtus, un pilsētu
bija atstājusi bari lieku ēdāju. Pēc
tam neviens vairs nedrīkstēja pilsē­tu
atstāt, lai nenodotu ejas rakšanu.
Bet katru, kas nespēja strādāt sma­gu
darbu un sūdzējās par izsalku­mu,
vienkārši nosvieda no mūra, un
klintīs bija labas dienas ēr-
«a«+«f«.i,o o+Kii/^no leiejai, Kas aiT^aas vu;ipus ro­miešu
nometnes^ Dienā, kad ejupir-būja
zelta gabalu ar iepriekšējā ķei-ļ Grieķis, kas vēl pis juta
zara attēlu. Bet kara vadonia neka- savas meitenes asiniT asi uzlūkos
vējoties ar simts vliriem noslēpās Lidiju un atteicās
ejas tuvumā un, kad laupītāji at- ,^auj taču pats!" viņš teica
griezās ar saviem krājumiem, uz- Biedriem man bultu nav"
bruka tiem un visus saņēma det Tad Lidijs pasauca trīs virus kas
Bet eju aizsprostoja,^un to pastāvīgi vienmēr bija viņa tuvumā un 'uzU-apsargaja
stipra saitlze, cīglAamkā
Ar šo diermbezbldlgajai dzīvei Hefa^ j^peŗ
Kremnā bija gals. Vilnu ļaudīm vairs rīkstēm. Tad Lidijs aizgāja uh šķita
neizsniedza, miltu un gaļas devas ļneliekaņuesvaiis gar Hetos-s
samazināja uz pusL
skaiidrs, ka i/ienīgās izredzes viņam ļ^^^tšaušarias meistar gan,
vēl bija neujcvarētam un iecirtīgam P^a viņa dzīvībai nu ir beigas. Viņš
nomirt. ļ noslēpās kāda cisternā, nogaidīja
Dienu un nakti lidijs klīda ap- R^^^^ izveidojis izpletni no
kārt un gudroja, kā viņš pilsētu va- dlvam līkstīm uzstiepta audek-rētu
visilgāk noturēt.' Vina seja |f' mūrim nezināmā
kļuva tumša kā māJkonis. Ar šķēpu n^^^^^'^v Lēciens izdevās, un viņš
rokās viņš devās namos,^ū^^^^^^^^ romiešu nomcstnē, kur
kādu atrada, kas tam likās piecie-ļ^^^^Vir^ novest pie kara vado-šams,
viņš to nodūra. Saudzēti tapa viņš atklāja savu personu,
vienīgi sardzei vajadzīgie vīri, kā ^^^^^^s atbrīvošanu no soda un par
arī dažas sievietes, kas laupītājiem ^^.fP^^^a pie
piederēja kopīgi Vienīgi HefaiB-,^^^^^^ viņam izdevās jau pēc dažām
tions, kas zināja sevi neaizstājamu I ^^^aisticm^^^^^ in-un
savu meiteni turēja labi noslēp-ieniepi
palldiibu bija Izgat^j
metamo mašīnu, ar ko bija
jams aizs\'iest Šāviņus līdz pat
sētas mūriem augšā. Viņš ari
zināja vietu, k\u: Lidijs aiz kii
mūra spraugas mēdza iK>vērot
naidnieku, un kad viņam likās,
Lidijs atkal ir tur, viņš izšāva tui^l
atsevišķu bultu.
Līdz ar to Kremnas aplt
bija beigas. Bulta, ķēra Lidiju
Ievainojot viņu nāvīgi. Bet viņš
ar varu noturējāsi uz kājām vei,
dienu, nonāvēja vēl divua no savk
ļaudīm, un, kad juta neat
tuvojamies nāvi, lika visam sa^
pulkam zvērēt briesmīgu zvēi
ka tie pēc viņa niives neatdos pi
tu, bet aizstāvēs 1» līdz pēdējai
ņu lāsītei. Bet kaid viņš nomira
viņa blēdīgais skats tumšajā sej
bija izdzisis, ļaudis atmodās kā
dīvainas l>urvīl>as/ apspļāva
zaimoja un apgānīja to un
aplencēju žēlastībā.
0^
jcasir IRO
vēstnidcs palika bez atbtldes.
Nākošajā ritā Kremnu bija ielen-cda
liels karapulks. Lidijs rādīja
pdeclgu prātu, viņa plāns nu bija
skaidra, un viņā bija apņēmies drī­zāk
aiziet ar visu piisētu, nekā pie­kāpties.
Viņš sāka ar to, ka iepriek­šējā
dienā atgriezušos Izraidītos lika
nomest lejā no visaugstākās un re-ļ
dzamfikās klints virsotnes. No lejas
atskanēja draudi uņ lāsti, notiesātie
brēca im pretojās rokām un zobiem»
daži ari brīvprātīgi Ielēca bezdibenī,
un piUsētā izplatījās šausmas un
baiga klusēšana. Ikviens sajuta,
kas par izmisīgu pasākumu še gata­vojās,
un katrs drebēja par savu dzī­vību.
Kas varēja, aizbēga vēl tagad
pa slepeniem ceļiem, palicēji baūīgi
atvilkās namos im pagrabos. No šīs
dienas pilsētā vairs nebija nekāda
īpašuma, un visus pārtikas līdzek­ļus
Udijs apķīlāja. Viņš pats deyās
šurp un turp, pavēlēja un pēla vai
uzslavēja. Viņš pats dabūja' smagi
strādāt, Jo Lidijs lika daļu namu
noplēst, zemi uzrakt un mēslot un
iesēt tur labību.
Nedaudzie pilsētā palikušie iedzī­votāji,
tikko trešdaļa no agrākā pil­soņu
skaita, drīz nonāca galīgā trū­kumā.
Jo Visi lopi, visi labības, miil-tu,
vīna, augļu un citu pārtikiis lī­dzekļu
krājumi pēc Lidija pavēles
bija savākti un noglaļbStl nolikta­vās.
Ikdienas, vienmērīgi un neie­vērojot
personu, izdalīja gaļas, mai­zes
un vīna devu, bet gan tUcal
tdem, kas dienu bija nostrādājuši zi­nāmu
stundu skaitu būvju vai ze­mes
darbos. Pārējie bija paltļautl
badam un bandas locekļu līdzjūtī­bai,
kas gan vairāk nāca par labu
tikai sievietēm. Helalstlons bija pa-
V līdzējis aizbēgt savam saimniekam
— kokgriezējam im viņa sievai un
iedevis viņiem drusku naudaii, bet
meitu bija paturējis pie sevis,, ūn
tagad viņš dzīvoja ar to, pie kam
viņa bija reizē viņa kalpone^^^^ reizi varēja Izmantot, Lidijs
fļākā. Bet viņas dēļ viņš neaizmirsa grieķi bija atklāti apkampis un ap­dien
estu, bet bija čakli nodarbināts dāvinājis ar zelta kakla rotu. Tagad
ar kāršu zīmēšanu, plānu kiildinā- nosprostotajā pilsētā sākās jautra
Sanu un Ienaidnieka novērošanu, dzīve. Pa eju ik ceturto vai piekto
Brīžiem, kad no romiešu kaŗapul- dienu bagātīgi piegādāja pirktu vai
kiem lejā kāds pārgalvīgi bija Iznā- salaupītu labību, maizi, lopus un cl-cls
par daudz tālu uz priekšu, He- tus krājumus, arī vīna ta?ad bija
faistions vērsa pret viņu savu liel- ļ diezgan, un ielenktie no smagajiem
gabalu un nošāva to. No aplencēju ļ zemes darbiem atpūtās pie divkār-nuscs
tikai reti atsevišķi šāvieni un šfim devām, mja dzirdama k&kļu
spēlēšana, metamo kauliņu klaudzi­nāšana
un dziesmas, meitenēm bija Mednieku Stāsh I jādejo, un lidljs pats tirgus lauku­mā
sarīkoja dzīres, piedalīdamies
Divi mednlelcl Iekoda azaidu, at- tajās ar vainagu galvā. Tā tas tur-slējuSl
bises pie patāla koka. PēkSņi pinājās līdz pat vasarai, im romieši
no biezolu>a Iznāca lācis un metis uz īgni un noguruši nometņoja jautrās
medniekiem. Viens paspēja ātrumā laupītāju pilsētas pievārtē. Brīžiem
uzrausties tuvākajā kokā^l)€^ otrs viņi mēģināja, pa blstm^ ceļiem
sāka mukt, lācim visu laiku esoi ļ kāpaļādami, nakts uzbrukumos pie-turpat
uz papēžiem. veikt pilsētu. Bet Udijs to lika rū-
T ^ viiju jau grasījās i»- plglapsai^āt. Kur vi^^ brūnajā
grābt, mednieks pēkšņi pazuda kādā kllntājā parādījās galva vai atsl^a-bedrē,
bet lācis skrējiena sparā plir- neja solis, ^ur jau nākošajā ŗritrkll
metās bedrei pāri. Pa to laiku vajā- atsitās bultu un akmens šāviņu
tais bija Izlēcis no bedres un sakaļ krusa.
mukt pretējā virzienā, bet lāds de-1 vagarā kādu vakaru gadījās, ka
yās viņam pa pēdām. Bēdzējs ar U- i kāda sieva uz lauka gribēja meklēt
kurnu noveda lāci atkal līdz bedrei ļ savu nomaldījušos govi. Viņa mek-un
atkārtoja iepriekšējo efespeil- iedama un aicinādama gāja šurp
mentu. Arī šoreiz lācis aiz irierces un t ^ ieleju, starp
pārlēca bedrei pārL kārklu krūmiem un klintīm, bet Ud
Tā tas atkārtojās vēl vairākas rei- izdzirda balsis, satrūkās un nosiē-zes.
Tad otrs mednidcs, kaa visu pās klintīs.^ un rer
)a&u sēdēja kokā, biedram uzsauca: d^^^ kā no zemes izkāpa vīri un
• ,,E8i gan tu muļķis! Kādēļ tu ne- pazuda kalnu virzienā. Cerībā uz
vari palikt bedrē?" labu ziņotājas algu, sieva tūdaļ aiz-j,
Ņevaru,*V^ēJlenā elsdams atbll- skrēja pie romiešu kara vadoņa, zl-dēja-
otn. „tur priekšā ir otrs lāds!" ņoja viņam novēroto un tad ari da­tu,
palika pie laba prāta un negaisu
noskatījās mierīgs. Pārējos sagrāba
šāuanas, jo neviens vairs nejutās
drošs par savu dzīvību un devas
dienu no dienas liesākas. L i -
vairs negulēja uh dienu uni^^*^ AT-ļtes, pa daļai ari tiādas, kas līdz SL,
ik stundu turēja rokā Mlol yp\ HAITNE Mannhelmā no- uzskatītas par nedziedējamām. Zaji
ierocī. Dienām ilgi valdīja drūms, T jauca sava nama drupas, ceka atklājums ail sagātol dai
nedzīvs mlersr Hdz viņš atkalV ar citā līdzšinējas medicīnas teorijaa t
vienmēr tumšāku vaigu, kā plēsīgs pilsētas stūrī pati uz- triekas sekas, kas pusotra gada
zvērs atstāja dzīvokli un kaut kur bū^ tam kā nebija izārstētas, uzskatītas
ar šķēpu noMta vai nogrūda no viņa vēl sekmīgi izcīnīja karu ar neārstējamām. P5c Zailceki ^
mūra kādu Vientuļu sargu, ko vairs patvaļi gruntsgabala īpaS- sācionfilajiem apgļalvojumlem. tri<
neuzskatīja par nepieciešamu. nieku, kā arī ar saviem bērniem, kas kas gadījumos nervu centri n<
Daži no viņa ļaudīm bija^ ^^^^^^ to^clnāti, bet tikai narkot
mušles viņu nogalināt>Bet^^^^^^ ^^^^^ ^^^^^ pievadot atUecIgi
atkāpās viņa sveMgā skatiena r^"^'^ uz laukiem. fermentu vielas., Kāda 7 g. v.
priekšā, un \diid rupjie vīri ar šaus- BRlNUMZIEDI pēc 17 gadu pēt!-h<^»^e piecus gadus pēc pārci<
mām juta, ka šis vīrs; daimonasa- jumiem esot^^^^^l^^ VI- bērnu triekas 10 minūšu latki
grābts, gatavojas piepildīt drausmi- nes ārstam Zajicekairi, raksta „Wie. ..brinumziecil** pUnIgi izāi
gu likteni Hefaistions un daži^^^^^^u^^ ^aut gan tai abas kājas blJi
ticami komajficlieri viņam palīdzēja čības līdzeklis, kas ar redzamām ^^^^^^ skartas. Tāpat laiki
apsargāt noliktavu un klusēdami s^^^^^ izmēģināts Austrijā un vairākus cltua gadijumui
koja viņarnriotalēm, kad v l ^ kal- 7PTTTT i^cnsmmc i^i, . . i J
ka savus baigos gājleriU8,riai atkal - /iLLru iespējam^ Izkalt uk mm
pats ar savu rolL ^^kautu vienuh^ !!!!;t^%^S^> /
' 'metra liela klucīša var izveidot zelt
Plēvīti 10.000 kvaiiŗātmilim^
tlbāv tās biezums --0,000t rtm
šā veidā lzpūstuz;lepjubmtļv^u
nu biezums dažkārt esot plānākajl
vietā tikai 0,0000011 mm, Izle^^^
Parādības, kas notiek ar vielām ūdens ellu, Iespējams radīt 0»0(
ļoti zemās temperatūrās, Ir tik In- mm biezu eļļas plēvīti. V^rot
teresantas, ka kļūst saprotami cli- ņemt. ka l l plēvīte sastāv
-vēka mēģinājumi sasniegt arvien ze- divām molekulu kārtām. ^
mākas temperatūras. Saskaņā ar „
modernās termodinamikas uzska- MĀKSLĪGA ZiEMESTRlCB
tiem, gan ne ar kādiem p a ņ ē m i c - V ^ n o Jauniem slep^^^
niem nav iespējams sasniegt abso-Par^^ricm ziņo amerikāņu iūrnfil
lūto nullpunktu, taēu ir izdevies sa- »Argosy^'. Ar īpašu ierīci esot lespē
sniegt tik zemas temperatūras, ka Manis izraisīt zemes gamasvlbrācll
tās jau loti līdzinās pasaules telpas Jas. kuru virziens un^^^^^^to^^
temperatūrai —287*^C. kontrolējama np zemes vai lldmaŠI^
, . ^ nas. Sis ierocis** sniedzos
Pirmos panākumvis šmī virziena h^alhāļlem, lieliem ^^^^ō^^^^
guva holandiešu fiziķis Kamerllngs^ioj^^^^
Onnes 1911. g., iegūstot šķidrā v e i - U ^ A S V trumpjiem p^^^
dā pēdējo cēlgāzi hēliju. Viņa t o r e ^ z ļ j ^^
sasniegtā temperatūra bija 4,5°Kab-ļjyYiēģināt^^^^^k^^
j IRO budžetā
ietaupi)t«Mapģi
/ mo sMatavojttsij lai I?'
tuo, pl8B»s S^toMd veic līda
ffiKlto Oto «""^-Tar masdem bei
Ž?^''*,-SXSvSd^?SiebUa
am
hvietot vviissuuss,,' ! bbiinniieekkss
nLioSanu". Beļ|ijasJ,Trimb)
vai divus no irnviemļaudimr Izcē­lās
leģenda, ka viņš pārtiekot no šo
upuru asinīm, dzerdams tās vēl kū-
Krustvardu mīkla
Drīz nāvējošais ārprāts padarīja
viņu neuzticīgu ari; pret pārbaudī­tiem
un pašiem uzticamākajiem pie­kritējiem.
Tā viņš kādu nakti lož­ņā
ja ap mājilņu, kurā dzīvoja He-faistions,
un nddausījās tā tikšanos
ar^;Foebi.
Nākošajā dienā viņš atsauca grie­ķi
pie sevis iii:n "teica; „Tu esi noslē­pis
pie. sevis kādu meiteni. To tu
man atgādāsi šovakar, kad satum-
•sIs;"••:::••;•:•:^ vj
Hefaistions izbijās. Viņš nebija ar
mieru atdot savu balodīti, pret ko
tam bija radusies maiga milcstrba,
un tā ķā viņš tomēr nevarēja to pa­turēt,
viņš vaikarā iegrūda meitenei
dunci sirdi un lika to diviem vīriem
nonest uz lidijadzivokli.^^^^;^^^^^^^ •
Otrā dienā Hefaistior^ stāvēja pie
savas Šaujamās mašīnas uz cietok­šņa
mūriem lin novēroja ienaidnie­ku.
Pie viņa pienāca Lidijs, pasmai­di
ja un : teicai ..Pateicos par skaisto
meiteni. Tagad tu man varētu iz­darīt
vēl vienu pakalpojumu. Vērs
savu mašīnu pret to posteni pie aug­šējā
vārtu toiTja uh nošauj maņ to
vīni. So sai'dži man vairs nevā-solūtajāKelvlna
skalā, t l , 4,5« virs
absolūtā nallpunkta. Tas pats fizi­ķis
1932. g; ar ārkārtīgi lielas jaudas
gaisa sūikņu palīdzību sasniedza jau
0,7PK zemu temperatūru. Taču jau
atstarpe starp 4.5^K vin apm. l^K
netiek gluži negaidītas parādības.
Noteiktā temperatūras punktā
šķidrais hēlijs pēkšņi iegūst gluži ci­tas
īpašības. Sls, t. s., hēlijs II
10.000.000 reizes labāk vada siltumu
nekā hēlijs I un apm, 800 reizes la­bāk
nekā metallisks varš, kas nor­māli
ir labākaU pazīstamais siltuma
vadītājs. Hēlijs II ari citādi izturas ļ
pilnīgi anormāU, piemēram, rāpjas
gar trauka sienām uz augšu, tā ka
trauks ar hēliju II pēc briža kļūst
tukšs. Tas Izskaidrojams ar" to, ka
hēlijs II katru cietu priekšmetu, ar
ko tas nonāk saskarē, pāridāj ar
0,0-0035 mm biezu kārtiņu un pa to
plūst uz siltākam vietām ar apm.
100 metru ātrumu sekundē. Ja hē­lijā
11 ie^detokapim^ un tos ļ j^taienislji: 1. lei^alnojums. 3. Laķ;
apakšgalā vlegHsUda, šķidrais hcl^^^ bai^ietbollsle. 9. Pedāļi ift.;
kāpj pa stobriņiem uz augšu un šla- instruments. 12. Latvlelif
cas apm. 30 cm augstuma. Visam k ^ ^ ^ ^ ^ ^3 Kosmētikas līdzekļi;
šīm parādibm līdz Sim v d nav pil-^ Elements. 15. Kukaiņi 16. Smī
nīga teorētiska izskaidrojuma. Matemātikas termins. 18, Ilonai
Līdztekus hēlija sašķidln^^ darba varone. 20. Dt^h
mēģinājumiem» Gnnes noskaidroja, 21. Minerāls. 22. Elements.. 23. SM
ka m parastie metallim pat mc- vletes vārti^ 25. Darina vainap^;
taUu un nevadītāju maisījumi zemās 27. Gatavot ēdienu. 28. Latvldll]
temperatūrās pilnīgi zaudē elektrisko rakstnieks. 30. Noslēpumu ze
pretestību un kļūst magnētiskām 31, Koks.
spēka līnijām necaurejami. Taču , ^ , « /^ui ..MJ
magnētisms metalla Iekšpusē paliek Statcnlsld: 1. Trauks. 2. Chlrur»|
un zināmā mērā tur ,4esalst". . jas palīglīdzekli 3. sastfi^
šādu "^ēģinājuinu Marija do «"itL "„.^^^™eņa ^^^^^^
Jās, Staip milziga elektromagnēta rfŗ. \.f^^ŗ. H J|
poliem novietoja atdzesējamo ķer- āllsU. 21. ^
raeni, atvēsināja to ar hēliju, 128- Saiklis. 27. Pamfica. 26. Noti
un tad magnētisko lauku pēkšņi Iz-
Neminētās hcušas_
% B atzītas P«Jf!!;n| ence tikai 1
flngjītu zināmu
nomet?
i;'©i»?fenis'savu.tiesu D^. u-ļnomett
ļļfivllem va jā^zmas ar U spi
grtmifaiaibSro. • • . tur pu
Bsb nolemts, ka IRO turpmāk pas
I ;&oe ar vieni valsti, ,kas neuz; ļai gai
I- akdjas-'gandrīz vj^as pama. M c
tHi iii jiguraiera,« kas noslēgti, ^^^^ ļ
g IRO uzsaka darbļbu. , . h^kay(
ļ jautaļuma, kas notiks ar vē-'
dsii, slimiem un invaļitoi, tieslie-
4iSļasvadītais Kar^rivēlreiz uz-n&
a, ka pieminētām IR© dalībni^€
iivalstu kvotērņ būtu jāaptver visi
Daļa delegātu konferencē iz-es,
ka atsevišķi slimie, it se-
^ tadi,'te sirgst ar' lipīgām'|
W% botu jāaprūpē tepat Vācijā,
un darbam nespējīgo jautā-taisnl
tas, kas padarot visu'
Jnas problēmu tak sarežģītu,
^ IScer, ka to izkārtos iespējariJii
mēr
\
';,Kcļi paskaidrojuma repatriācijas
* vaditajs Izŗaels izteicās, ka
w Wetošana nebūš(rt ie^pēja-
%^P§c tiem paliekot tikai divas
"y iekļauties vācu saimnie-
^mraukt mājās. Pēc^iņado-vajadzētu
atgriez-
,^^«ieram, Polija sū-lai
^jtoos bēgļus un ga!^tējot
slimnīcas pašā^Polijā.
un
še ]i
tiem,|
šas'
iemāļ
pal
labā-īr
^. TO sagaidāma šl brīi
ciāliti
A n f t S ^ nauda emigrā- ^esmi'
«ĶpietriMot. Mr 1^". tu
«•ffS*"'^ pie- Pratēj
1%,rt^?k5 laikā to afl fci
AasiuS sāgā- rumu
slēdza. Ar to ķeŗmcDa tcmperātOra
kļuva vēl zemāka. 1935. gadā sasnie­dza
0,0{m^ zemu temperatūru. Ar
to absolūtais nullpunkts likās gan-lEPRlEiKSEJM
EBUSTVARDl?
MIRLAS ATlIISINSJfUIklS
Llmenliikl: 1. Vesels. 6. Sēj. 9. fe-]
i ' ^ K S a ļ ' ' p a r
Mnāztn issaksanjiāemgt s.a^t ^z^i^nPā^^m^ tomēr absolū^to1 Td'e'n'*a.^ -H, i„ ,SA^mrriJfai 1177. Df- '».
nullpunktu ne ar kādiem termodl- ra. 20. M ^ . 21 -^tizlS
namiskiemprocosicm: sasniegt nc- H^f-^^^- ^aitSt. JcļS. 27^U1W^
var, un minētā t e m p e r ā t ^ 30;
absolūtā nuUpunkta atrodas tikpat Stateniski: 1. Vadmala. 2. bOTi^
tālu, kā Jebk^a istabas tempcrStO- 3. Lilija. 4. Izera. 5. (samaj^
ra. Zemo tetnperātūru valstība tā- 8. Skan. T. Eskadra. 8. Jas 10. Ame-tad
if vēl praktiski neizpētīta, un bas. 15. Muskete. 18. Irtiia. i»-
tur sagaidāms vēl dais labs pārstel- tēts. 20. MeUsl. 21. Uno^n^i ^-
dzošs atklājums. 1 ved. 25. Alkt 26. Tam. 29. P»
rinda valdībām;
Mmm
nieki,
mūsu
ar to
vārdi^
Ht prc
nieki
nozar«
Bet
amataļ
zīmes,
vienu
tas,
mēr
iespēji
nai 1
prot,
katru
viegi
Kāt
atr^'.