Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1948

              • LATVpA, 1948. g. S.jūuij^
Cilvēks, kas personīgi
gandrīz visas pasaules
slavenības
pazīst
sporta
ZVIEDRIJAS SPORTA PRESE UN ŽURNĀLISTI
" Vēstule Latvijai no Stokholmas
Zviedrija Ir liela sporta zeme. Tur
ir arī daudzi skaisti sporta izdevu­mi,
un žurnālisti ar pasaules slavu.
Zviedru sporta laikraksts„Idrotts-biadet"
populāns visā kontinentā. Tā
izdevējs' ir Tor^tens Tegnērs. kas
pirms kapa apn^kleja starptautis­kus
sporta sarīkojumus arī Rīgā.
Pats Tegnērs nepārprotami domā.
ka viņž ir "labākais sporta redaktors
pasauiē. Sis kaprisais kungs lai­kam
tiešām ļoti vispusīgs, gudrs
daudzās sporta nozarēs, ar milzīgu
pieredzi un gandrīz visas pasaules
sporta slavenības pazīst' personīgi.
Neierasti, ka T. iejaucas arī lietās
Srpus sporta, lai savā laikrakstā tās
krasi uzslavētu vai pazudinātu., T.
domā, ka vienīgi viņa uzskati pa­reizi
un noap.^aubāmi. Ja nu viņš
tomēr konstatē, ka maldījies, tad
savā laikrakstā v.airākās lapnusēs
paskaidro, kāpēc tā noticis. Slikts
piemērs bija ar Padomju Savienību.
Sākumā viņ5 izrādījās karsts PSRS
draugs. Katrs, kas par padomju
sportistiem'izteica kaut ko negatīvu,
„Idrottsblader' slejās saņēma pama­tīgu
.4u^u". Pēkžņi T. atklāja, ka
viņ5 maldījies. Sekoja ārkārtīgi
smagi ^ uzbrul^umi PSRS sportam,
kas turpinājās laikraksta 22 numu­ros
pēc kārtas! No kapa izcēla Ļe­ņinu
un Marksu. Iespieda citātus no
Kravčenko grāmatas un dažādiem
citiem izdevumiem. . ,
Apnikt var arī T. īpatnējais, bet
vienmēr vienādais rak.stīšanas veids.
Lai piemērs te ir citāts no kāda T.
raksta „Idrottsbladet" pag. gadd de­cembra
numurā: :„IT- ziema. Sporta
dzīve- rit pilnā . sparā. Arī • sporta
avīžniekiem daudz; darba. Un man!
Man tik daudz, ka laiks iedalīts Jīdz
sekundes 1 desmitdaļai.. Jāiekārto
„Idrottsbladet"' Ziem.svētku numurs,
tad kārtējie numuri, tad priekšlasī­jums
Gibrē. tad vēstule bokserim:
Ollem Tandbergam, tad jāapmeklē
slēpošanas sacīkstes Dalarnā,.tad jā­ierodas
Zviedrijas-Dānijas vahtu
sacīk.stē galda tenisā Kopenhāgenā."
Sādi uzskaitījumi viņam loti rakstu­rīgi.
T vērtējumā sacīkstes ir Lbril-jantas",
„dinamiskas". ..fašionablas".
utt. utt. ..Idrottsbladet" iznāk 3
reizes, nedēļā Tā katra numura
metiens ir ap 30.000, t -
Ļoti labu sporta ekspertu .un žur­nālistu
zviedriem ir daudz. .Savos
spriedumos un kritikās tie patiesi,
objektīvi. Man šķiet, ka zviedru iz­cilākais
sporta avīžnieks ir Henrijs
Eidmarks. kas raksta „mierīgāk'-
nekā Tegnērs. Par vienu no vislabā­kajiem
sporta izdevumiem^ jāuzskata
,.All Sports'^ Uz 100 lapDusēm ari
ne mazāk par 120 ilustrācijām ik
numurā tas iznāk 4—-6: reizes gadq.
Gandrīz katram sporta veidam, ir
vsavs speciāli žumāls.
Stokholmā, jiīnijā. '.
N i k S e g l e n i e ks
vlau pirmajā starta
I 3 uzvaras
Austrijas starpklubu meistarsacīk­stēs
vieglatlētikā 23. maijā Zalcbur-g,
ā I pirmo - reizi jaunajā sezonā star­tēja
Latvijas rekordiste pieccīņā
Zinaīda Ringcnberga. Viņa piedalī­jās
3 disciplīnās, izcīnot arī 3 pir­mās
vietas; lodē 11,36 m. augstlēk-šanā
1.45 m 'dn 100 m 13.6 sek. Rin-f^
enberga pieccīņā šogad cer sasniegt
300 p. kops'immu -bč-.
JAUNS PASAUTLES REKORDS
200 m SKRĒJIENĀ
ASV nēģeris Loids La Bīčs 4. jū­nijā
.skrēja 200 m 20.2 sekundēs,
par .0.1 sek. pārspējot .Džese- Ovena
līdzšinējo pasaules rekordu.
Amerikānis Seimurs met šķēpu
m
SķĢpa rneSana pasaules 1948. g. labāko
suniegOmu realizējis amen,ikānis Seimūrs.
Viņa rezultāts ir 72,20 m. Vēl daži izeiU
VSV vieglatlētu sasniegumi: augstlēkšanā
Vofmans 2,03 rn, tāll&k$anā Vraits 7ļ50 m un
ārtslēkāanā: Mongornerijs 4,37 m.
Irt-neris Rlcharils. DekJienieks ceļā uz ASV
J1 il^'.āku laiku nodzīvoļii Brenīcnē un pāri
';cHnHm aizbrauca tikai 2. jūnijā.
, H, Encizelīna un K. Ozola 6 partiju saccnv
Ahi\ amerikāņu .joslas latviešu mcisiartitula
zeiņai šachā, cik paredzams, notiks tūlīt
pee Līj;o svēti.icm,
Mu9u peldr'Sanas rekordiste Tatjana Plūme
ujsākusl treniņus DP meistarsacīkstēm Nirn-bergā.
Viņa pašreiz gan ļbti aizņemta arī ar
studijām.
FV. 09 Niirtingen futbola vienība, kupā
sp^lē arī mūsu sportists Eriks Petersons,
gūst teicamas sekmes, kvalifikāciias- sacensī­bās
pār'eiai uz • Virtembergas- ,,landcslĪKU".
V&l nav zaudēta neviena spēle.
Labi vadFtSji ir noteicēji atsevišķu noinciņu
sporta, dzīves veidošanā. Kleinkecus Ausmas,
nometnē tāds krietns . darba darītais ir j .
.Daugufonoks. Viņš uzrauga un ada visu
gadu gājumu basketbolistu un voleibolistu
troninņus. Nometnē dzīvo arī :V. Elmūts, bet
otrs bij. izlases basketbolists J. Tiltiņš strādā
darba vienībā Frankfurtē. Viņa ģimenē nesen
piedzima dēls Andris. No Kleinkecas darbā
uz Frankfurti aizbraucis arī futbola tiesnesis
H. Cu'rbulis.'
Vicglntlētikas pārbaudies sacīkstes Hersbru-kā
J; Strazdiņš lēca tālumā 5,07 m (jauns
nometnes rekords), augstumā 1,53 m un trīs­solī
11,05 m. P. Neilands u z v a r ē j a - l o d ē un
diskā (12,57 m un 35,35. m). Tārpus konku­rences
Neilands grūda lodi 13,0G m. Arī )au-natncs
grupā labākais rezultāts realizējās lo­dē
(0. Krasts - 10,02 m).
Vircburgas latviešu mcistflrsacīkstēs galda
tenisā bija 72 dalībnieki. A klasē uzvarēja
A. Seskis, B kl. H. Buikštis un jaunatnes k l .
I. Jansoos. Novusa meistarsacīkstēs l . v. ie­guva
J. Dolacis/
Ansbachns latviešu basketbolisti (Jēpe,
Melnbārdis, Virziņš, Darļljis, Sproj^Ms, Pau-pc)
uzvarēja Nirnbergas Military Post izlasi
50—30. Zaudētāju sastāvā vislabāk spēlēia
J ā n t t i s un Resnais. Arī volejbolā un galda
t€nlsā pārākie bija ansbachicši. Ansbachas
Y M C A pārspēja basketbolā .vēl . Fišbachas
tautiešus 36-26 un galda tenisā 5 - 2 . , Vclej-bolā
15-4, 15—6 uzvaru guva Fišbachas vie­nība.
II
Kas ir MichaelsBotviņtKs — jaunais, pasau­les
meistars š a c h ā ? Viņš piedzima 1911. g.
17. aug. ukraiņu ģimenē Ļeņingradā. Tirpāt
beidza inžeYiierzinātņU studijas. - Jau IS g. v.
ieguva 2. v. Ļeņingradas šacha m e i s t a r ­sacīkstēs.
1927. 'g. ierindojās meistarklases
spēlētāju vidū, un 1933. g. pirmo reizi kļuva
l'SRS meistars. Sājā godā viņš bijasarī 1939.,
1941., 1944. un 1945. g. Tagad Bdtviņiks sau­cas
,,PSR.S absolūtais meistars'', .Zemē, kur
šachu māca arī skolās un var saskaitīt
tūkstošiem izcilu spēlētāju, tas.^r liels jgods.
59 valstu sportisti piedalīsies Londonas
olimpiskajās spēlēs. Pēdējais reģistrēts Irā­kas
pieteikums. Olimpisko Jilmu uznems: C.
Knaits, un jau 10 dienas pēc sacensībām fil­mu
demonstrēs visā pasaulē.. , - .
Galvenais uzvuras kandidāts 50 km soļošanā
Londonas olimpiskajās spēlēs ir Berlīnē dzi­mušais
žīdu tautības sportists, tagad ASV
pavalstnieka Henrijs Laskavs, apgalvo ameri-
• k ā ņ u prese. Līdz šim. soļošana bija , A SV
vieglatlētikas sporta . vislielākais „sapiu
b ē r n s ' ; .
Jauns Francijas rekords 110 mi bar­j
e r s k r ē j i e n ā : MarI veicis distanci 14,6 se­kundēs.
Francijas jaunais meistars futbolā iri Mar-seille.
Pirmo reizi pēc, kara uzvarēja Dien-vidfrancijas
vienība, kas visā gaj-ajā meistar­s
a c ī k š u / l a i k ā savā laukumā nezaudēja ne­vienu
spēli.
Kā sports veicina sadarbību, sapraš^anos un
draudzību, ir temats avīžu rakstam, ko' savā
konkursā izsludinājis Lielbritānijas olimpiskās'
komitejas o f i c i o z s ; , W o r l d Sports".
Jauna veida sporta sacensības jaunatnei
ierosinājis Geteborgas semināra vingrošanas
vadītājs Einars Blombergs. Viņš ieteic ,sarī­kot
vispasaules sporta dienu". Tajā varētu
piedalīties, visi interesenti. Sacensībām Jāno­tiek
katra dalībnieka paša zemē, jābūt tikai^
nedaudziem vienkāršiem sacensību veidiem \iln
sasniegtie rezultāti jāvērtē pēc īpašas vien­veidīgas
tabulas. Valodas frūtību novēršanai
starptautiskās sportta sacensībās .un sarīkoju­mos
Blombergs ierosina, lai UNESGO sporta
komiteja un Starptautiskā olimpiskā komiteja
izvēlētos esperanto.
Līdztekus mēnešrakstam „Latks" tagad ik
mēnesi iznāk arī
„LAIKS-BEHNIEM",
Sī jaunā mēnešraksta pirmais numurs iz­nācis.
^Siiturā divi C. Kradokas bērnu stāsti
— „LācItis dodas pasaulē" u n „ L ā c ī š a vei­kals"
ar 95 ilustrācijām;
„Laiks-bērniem'* iznāks ik mēnesi un at-sevišķs^
numurs maksā RM 6 . - . Lūdzam
pieprasīt „Laiku-bērnie'n" pie mēnešraksta
„Laik.s" pārstāvjiem visās nometnēs.' Kur
tādu nebūtu, mēnešrakstu var pasūtināt tieši
no apgāda, piesūtot RM 7 . - (.šai summā ie­skaitīti
ari pasta izdevumi).
APGĀDS „GRAMATU DRAUGS"
(H. R u d z 11 i 9) ,
. . ( H a ) Essling.cn/Neckar, Rittersrr. 12
Latviešu inženieru apvienības prezidijs
uzaicina inženierus un techniķus dibināti no­metnēs
inženieru un techniķu kopas. No-memēs,
kurās dalībnieku skaits zem lO, tās
veidojamas apvienojoties ar tuvāko nometņu
dalībniekiem. Kopās par biedriem var būt
arī architekti. Izraugāma 3 personu vadība
- vadītājs, tā'vietnieks un sekretārs. Dalīb-ni
«k'\i saraksti nosūtāmi amerikāņu joslā
dipi. inž. Fr. šalmem: (I7a) Mannlieim. Ne-beniusstr.
7-6; angļu joslā dipi. inž. N.
Zoldneram: (21a) Detmold/Lippc, 55-er Str. l ;
franēu joslā dipi inž. A. Raudzepam: U4b)
TuttUngen, Allcen Str. 11. (833)
F i l a t ē l i s t i ! Pastmarku aizbāžamie .jilbumi
(Einst«ckbuch) dabūjami glītā izstrīdāM.imā,
.dažāda lieluma. Cena RiM. 15.-, RM 20 -
un RM. 35.-.
R. Zīriņš,
(13b) Augsburg-Hochfeld,
. Hochfeldstr. .64 . (82S)
Izsakām savu visizjustāko līdijūtību mūSu
mīļajam audzinātāfam un kollēgam E. Herbsta
kungam, viņa -dzīves biedres L ' Herbsta
kundzes nāves gadījumā. \S29)
Liepājas lietiskās mākslas
vidusskolas bij. audzēkņi un paidagogi
Tā kā š . g . 26. aprīlī izceļoju uz Austrāliju,
par saviem parādiem neatbilda. Arturs Visma-nis.
• • (733)
t
Ar dziļām sērām paziņojam, ka pēc
ilgstošas ; un. g r ū t a s slimības Edmundstā-
Ies slimnīcā miruši: -
ZINAĪDA PCPOLA,
dzim. 1933. g. 15. nov.,
mirusi ,1948. g. 14. maijā;
bij. karavīrs
ARTURS CĀLBERGS,
dzim. 1910. g. 16. oktobrī, ij
miris 1948. g. 23. maijā;
• ;•• - •'•'•^
bij. kiiŗavīrs
JĀNIS LEJNIEKS,
dzim. 1913. g. 15. martā-miris
1948. g. '30. maijā.
. A p b e d ī t i Spakenbcrgas meža kapos.
Aizgāiēius neaizmirstamā piemiņā paturēs
Edmundstālcs slimnīcas latviešu l
pulciņš Gēstachtā
DAŽOS VĀRDOS
„Es neticu, ka pasaule ir uz kapa
sliekšņa," senātā runādams, teicis
Beļģijas ministru prezidents Spāks.
Kaut ari Grieķija.s- valdība otrreiz
paskaidrojusi, ka nevēlas sarunas ar
nemierniekiem, .bet prasa kapitulē-sanu
.. bez noteikumiem, ģenerālis
Markoss atkārtojis savu pamiera
prieldiikumu .. un, pēc A F P . ziņām,;
sūtīšot savu iekšlietu mini.stru Joani-desu
uz Atēnām pieprasīt vispārēju
amnestiju.
Anglijas troņmantiniece Elizabete
oktobrī gaida ģimenes pieaugumu un
tāpēc no jūnija beigām vairs nepie­dalīsies
nekādos sarīkojumos, ziņo
britu karaliskā nama kanceleja. ..
Ķīnas nacionālisti ieņēmuši Ceniju
— 175 km ziemeļaustrumos no Nan-kinas.
Tā esot svarīgākā uzvara pē­dējos
mēnešos. 60.000 komunistu tai
pašā laikā sākuši jaunu ofensīvu pret
Ciencinas-Nankinas -dzelzceļu. Ķīnā
nodibināta - pirmā • konstitucionālā
'valdība. Cangkaišeka. partija. Kuo-mintangs
patur savās rokās piecas
svarīgākās ministrijas. :.
Tautas nobalsošana notikusi Ņū-faundlendā,
lai izšķirtu, vai šai ze­mei
turpmāk būt neakarīgai vai pie^
vienoties Kanādai, vai arī turpināt
līdzšinējo pārvaldes sistēmu kā
Anglijas dominijai. Par neatkarību
balsojuši 45 proc., par apvienošanos
ar Kanādu 41 proc, kādēļ par šiem
abiem priekšlikumiem balsos- vēlreiz.
Skaidrs tikai tas,: ka Nūfaundlenda
nepaliks Anglijas kolonija.
Eksķaraļa Michaila un princeses
Annas kāzas, pēc oficiālām ziņām,
notiks Atēnās 10. jūnijā.
Jaunas zviedru raķešlidmašīnas,
kas lido ātrāk nekā 1000 km stundā,
drīz demonstrēs presei.
Italu lidlaukā Bari nolaidusies kā-da
dienvidslāvu lidma.šīna ar 4 pa­sažieriem
un pilotu, kas paskaidrojis,
ka bijis ceļā uz Prāgu, bet pasažieri
ar pistolēm rokās piespieduši viņu
mainīt kursu.
Tīfa epidēmijā Neietingā un Alt-etingā
konstatēts jau 661 saslimša­nas
gadījums. Miris 61 saslimušais.
Par Šalapina mirstīgo atlieku pār­vešanu:
uz Krieviju spriedīs .Saļapina
ģimenes padome, kas šonedēļ sapul­cēsies
Parīzē.
6 apbruņoti sarkanarmieši iebru­kuši
kādā Vīnes policijas iecirknī un
atbrīvojuši divus biedrus,, kas bijuši
aizturēti par trokšņošanu iereibušā
stāvoklī.
Anti-atomisku apģērbu izgudrojuši
grieķu zinātnieki, ziņo Reuters no
Atēnām. Atklāta jauna viela, kas
pasarga ķermeni no. radioaktīvu sta­ru
iedarbības To varēšot izmantot
arī ēku segšanai;
Pīzas šķībais tornis, kas draudēja
pavisam apgāzties, tagad atkal no^
stiprināts.
Kā darbojās pretboļšvevistiskā pretestības
kustība Ukrainā
Pagājušā gada 11. septembrī amerikāņu armijas galvenais štabs-yā«
cijā ziņoja, ka armija Pasavas rajonā atbruņojusi un internē'jusi 3t) viru
lielu ukraiņu insurgentu vienību, kas bijusi bruņota automatiskiein
ieročiem un izlauzusi sev ceļu no Karpatiem, caur: Cechoslovakļjas^^^
territorijai. Šī un vēl sekojošās līdzīgās ziņas par ukraiņu partizfinu
vienību ierašanos Vācijas un x\ustrijas amerikāņu joslā no jauna
pievērsa rietumu pasaules vērību tai bruņotajai cīņai, kas visus
šos gadus nepārtraukti notikusi aiz „dzelzs aizkara". Tās galveiile
spēki ir regulārā „ukraiņu insurgentu armija*', kuras locekļus mēdj
dēvēt arī par „banderistiem*'.
Ernoli Gaiķi, bijis Visbād^nē, un Pēleri
Sebri, :biļis iNlērbeka,. ab: no Veselavas pag.,
meklē un ziņas lūdz ..\. Bnlodis. Ir ziņas no
dzimtenes. Clasemont 'Hostel, Morriston
.S\vanseai S. Wales, Greaf Britai^. !, (824\
L e ģ i o n ā r i ! Ja kāds ko zinātu par Icģ.
Voldemāru Strautiņu, dzim. I!:722. g. A. aprīlī,
iesaukts leģionā 1943. g. dcc. Paplakā, 15.
div.,. 3 apmāc, pulkā, bat. 3. rotā. izbraucis
uz: austrumiem 1944. /jj. martā, lūdz ziņot
brālim A. Strautiņam: c/a Haegcr, Linegat 9.
M l Gōteborg,. Swcden. : ' ^(i7S0)
Masas Temnovas no Viesītes pag. meklē
rad-us un paziņas (tēvs mežsargs). Tuvākas
ziņas par viņām sniedz A. Majoriņš: (ļO)
Gremmcņdorf bci iMūnster, Lettische GruDpe,.
York-Barrack. . ļ8l3)
M. Dzenis lūdz atsaukties 19, div,. 43. pul­ka
3. rotas 1. vada komandieri Eduardu Kar-
.nupu._ 1. grupas kom. Eduardu Bērziņaļ un
k a r a v ī r u s Savinski, Senikovu un Ramatn:
(13a) Nūrnberg 2, DP Camp Valka, Bar.
(774)
Plašāku informāciju. pai' .,Ukrainu
insurgentu armiju'* iUķrainska Ppv-stancha
Armija — UPA) un tās
gaitām sniedz ' ilustrētā brošūra
.,UPA i.n Westcrn Europe", ko ariglu
valodā izdevis Ukraiņu preses die­nests
Ņujorkā. ī^ndonā un Parīzē.
Brošūrā publicētie dokumenti, iesnie-giimi.
vēstuJes. informatīvie raksti,
uzņēmumi un kartes apgaismo ukrai­ņu,
pretnacistisko un pretboļševistis-r
ko pagrīdes kustību no pašiem tās
sākumiem, pieskaļ-oties arī citu pa­domju
okupēto valstu pagrīdes ku­stībām
un vairākkārt pieminot Lat­viju
un latviešu partizānus. Brošū­ras
materiāli atklāj ukraiņu neatka­rības
kustības gadu desmitiem ilgo
kontinuitāti, tās organizāciju un vei­kumus
cīņā pret Hitlera Vācijas un
boļševistiskā totalitārisma varu.
Ulcraiņi dažkārt dēvēti par Aus­trumeiropas
īriem", ar ko /-domāts
raksturot viņu nacionālismu un ne^
mitīgo pagrīdes cīņu . par savu' ne­atkarīgu
valsti. Neatkarīgajai Uk­rainas
valstij, kas nodibinājās pēc
1917. g. revolūcijas - 1918. g. .22.
janvārī, bija īss mūžs; jau 1922. g.
to padomju vara atkal bija pilnīgi
okupējusi. Tomēr ukraiņu neatkarī­bas
centieni arī pēc tam nenorima.
Pēc Vācijas ^Padomju " Savienības
kara izcelšanās, ,1941. g, 30. jūnija
apvērsumā Ukrainas nacionālā sa­pulce
pasludināja Ul^rainas pašpār­valdes
atjaunošanu un sastādīja val­dību.
Bet jau tai pašā dienā vācieši
apcietināja Ukraiņu nacionālistu or­ganizācijas
vadītāju Stefanu Ban-deru,
pārveda uz Berlīni uri pēc tam
uz . Zaksenhauzenas koncentrācijas-nometni.
Līdzīgs liktenis piemeklē­ja
daudzus ukraiņu nacionālistu, po-lītiķus
un jaunās valdības locekļus.
Atbilde- uz šo vāciešu, rīcību bija
aktīvas • pagrīdes cīņas sākšana,
1942. g. izveidojoties kārtējai bru-.
notai cīņas organizācijai Ukraiņu
insurgentu armijai, kas uzsāka uk­raiņu
tautas tiesību adzstāvēšanu
pret vācu un vēlāk pret boļševiku
okupantiem, UPA armijas koman­dieris
ir ģenerālis Chuprinka.
Ukraiņu partizāni sevišķi aktīvi
kļuva 1942. g. ziemā Volīnijas ;me-žos
un sevišķu vērību veltīja Ber­līnes-
Varšavas-Koveļas-Kijevas sa­tiksmes
maģistrālei, vācu galvenajai
.sakaru līnijai. Pavasarī UPA darbī­ba
sniedzās jau līdz Dņeprai, un
pieauga arī tās locekļu skaits. Cīno­ties
uz. divām pusēm, UPA okupēja
lielus Karpatu apgabalus, un tai lai­ka
tai jau bija savas apgādes bāzes
un virsnielcu skolas. 1943;g: novemb­rī
.. notika komunistu verdzināto
Austrumeiropas un Āzijas tautu pār­stāvju
konference, piedaloties 39 de­legātiem.
Tā :iz.stŗādāja kopīgus mēr­ķus
šo tautu atbrīvošanai, par saukli
izvēloties: Brīvību indivīdam un
brīvību- katrai' nācijai! . īsi pirms
boļševiku atgriešanās Rietumukrāi-nā
nodibinājās Augstākā ukraiņu
atbrīvošanas padome, kā augstākā
V
Kā Zdanovs Somijā „izprasīja"
baltiešu bēgļus
Ievērojot Padomju Savienības ne-norimušo
interesi par Zviedrijā, So­mijā
un Dānijā nonākušajiem bal­tiešu
bēgļiem un bēgļu izdošanas ga­dījumus
Zviedrijā im Somijā, tur
nonākušie Baltijas valstu pilsoņi
joprojām jūtas apdraudēti. • Metod(?s,
ar kādām padomju iestādes mēdz
„izprasīt". bēgļus un . panākt viņu
piespiedu repatriāciju,; apgaismo .no
valdības izslēgtā somu līdzšinējā
'iekšlietu ministra Leino paskaidro­jumi
satversmes •komisijā Helsinkos.
Leino pats ir komunists, kāļiēļ viņa
izteikumus šai lietā nebūtu, iemesla^
apšaubīt.
. Kad pirms Leino. izslēgšanas no
valdības Somijas, parlaments viņam
izteica neuzticību, debatēs viņam
sevišķi pārmeta 20 baltiešu neliku­mīgu:
izdošanu Padomju . Savienībai
1945. gadā. Kā ziņo Stokholmā iz­nākošā
..Nevvsletter from behind the
I Z i ņ a s par Rūtu .Muchku, dzim.; .Skudru, no
Rīgas, : Slokas ielas 42. un .'\gri Riekstiriu,
dzim. 1928. g. 30. dcc. Tukumā, ;t?nuk's dar­ba
dienestā, pēdējās ziņas no Beli^ijas, lūdz
Minna Aigara t: .Aalborg. Gugvcj Lejr, Dan-raark.
' i6T2)
'Meklēiu Jāni Daudriņ- j . dzim. 1903. g. 20.
nov. Pēd. diīv. v. Bulduri.. Lūdzu 'rakstīt
ļV.. B ē r z i ņ a i ; (13b) Kkinkotz bei- Gūnzburg
a, .-.Dcnau, Lettenlager. (82oj miju •atstāt.
Iron Curtain'', Leino satversmes ko­misijā
paskaidrojis, ka viņš izdoša­nas
pavēli toreiz devis „Lpašos ap-stākļo.
s". Padomju maršals 2danovs
viņu izaicinājis uz kontrolkomisiju
un iedevis viņam personu sarakstu,
kas jāapcietina un jānodod komi­sijas
rīcība bez vilcināšanās. Leino
telefonējis policijas priekšniekam
un uzdevis sarakstā miiļētās perso­nas
apcietināt. Pārrunāt šo gadīju­mu
iepriekš ar valdību Leino neesot
bijis iespējams, jo viņš ,,nevarējis
aiziet no kontroikomisijas", tas • ir,
viņš tur aizturēts līdz tam laikam,'
kamēr vi.si apcietinātie nodoti pa­domju-
iestāžu rīcībā; -•
īstenībā līdz pat šim laikam
satversme Somiļā liedz , apcietināt
Somijas pavalstniekus un ārzemnie­kus
bez likumīga pamata. Lai to
apietu, padomju iestādes tagad lie­tojot
līdzīgas cilvēku nolaupīšanas
metodes, kā Berlīnē un Vīnē. Pē­dējās
nedēļās no Helsinkiem bez
vēsts pazuduši trīs Igaunijas pilso­ņi.
Viņu dokumenti bijuši pilnīgā
kārtībā, uzturēšanās atļaujas Somi­jā,
pagarinātas uz vienu gadu, un.
pēc pieder'go apliecinājuma, pazu­dušajiem
nav bijis ari nodomu So-
BR
nacionālā politiskā instance, pieda­loties
^visu novirzienu pārstāvjiem.
Tā izpilda pagaidu valdibas funkci-jas,
un tās kodolam vienmēr jāatro­das
L^crainas territorijā, ārzemēs
var pastāvēt tikai delegācijas. Tai
politiski pakļauta arī UPA. -—
1943. g. maijā UPA kaptaji Kove-^
ļas-Brestas apgabalā iznīcināja Hit­lera
palīgu SA vadītāju Viktoru iLu-. \
cu ar visu viņa štābu, bet 1944.1 g.
februārī lielākā kaujā pie Kroniiiļiel
cas,'Volīnijā, nāvīgi ievainoja pa­domju
maršalu Vatutinu, „1. ukraļriu
frontes'* komandieri. Vāciešu at­kāpšanos
UPA izmantoja, lai savāk­tu
iespējami lielākus ieroču un a]>
gādes mantu krājumus, atbruņcJļot
vācu un imgāru atojošās vienīljas.
1946. g. UPA organizēja Au.;stāiils
padomes velēšanu boikotu Ukraifia.
UPA spēki sadalīti 4; grupās. Rie-,
tumu grupa ir tā, kas veica operā­cijas
Dienvidaustrumu Polijā un Ce-choslovakijā,
un no kuras atdalījušās
vienības sasniedza Vāciju un Austri­ju.
Pārējās grupas darbojas gan
Karpatos, gan Ukrainas stepju un
mežu rajonā, Kijevas zicimļo'š^^uns
Dņepras apgabalā, pat līdž^ Dņepro-petrovskai;
pagrīdes vienības dar*
bojas ai'ī Odesā, Kriml Doņocas
baseinā uc. UPA vieniba^^pat šķēr­sojušas
Ungāriju un Dienvid.sla^vlīa
piebiedrojušā t.s. „krusariem" cīņa
pret Tito režīmu. •
Par UPA rietumu grupas darbību
un kaujām, ar poļu policijas vienir
bām Dienvidaustrumpolijā : visu
1946. g. un 1947. sākumā, ziņas snic^
dza amerikāņu laikrakstu Vaiia^cis
korespondenti. Tai laikā n<()tika'tu­rienes
ukraiņu iedzīvotāju piespiedu ;
pārvietošana uz Padomju Savienību
vai agrākiem vācu apgabaliem Kie-:;
tumpoMjā, un poļu nometināšanā pa-dzīto
ukraiņu vietā. UPA cīnās ļar^
poļu vienībām 1947. g. maitā noriā-.
vēja Polijas komunistisko . aizsardki-bās
ministru vietnieku ģenerāli ;
Svierščevski ar visu štābu.
Pag. gada maijā Padomju Savte-/
nība, Polija un Čechoslovakija no.'de-dza
vienošanos par koordinētām mi- ;
litārām operācijām pret ukraiņu in­surgentu
arm'iju par tās „fialīgu li.k--;
vidēšanu". Pret UPA laida dar|)ā
vairākas poļu kājnieku .divīzijiis,
krievu MVD divīzijas ceclrj kabiu ,:
brigādi, tanku vienības, lidmašīnas;
un smago artilēriju. Notika ciemu
dedzināšanas, masu eksekūcijas 'ļui
deportācijas. , Rezultātā UPA rietu-:;
mu grupa bija spiesta atstāt ai^rako
operāciju rajonu. Grupas zicmGļu:
vienības no Bugas ielejas salauia^
aplenkumu un cauri Pripctas purni
rajonam, apvienojās ar Ukrainā prie--
rējošām grupām, bet dienvidu viei|[- .
bas izlauzās Slovākijas virzienā, ļ
Virspavēlnicka ģenerāla ChuprinkDS j;
vadībā uz Cccho.slovakiju pārcelāM
trīs 6000—8000 vīru lielas vicnībis. ļ
Pārejot robežu, čechu karaspēks piļe-. ļ
tojās maz,,bet slovaku vienībās ne-maz.
Prāga gan izsiitīja pret u^^rai-,;
ņu insurg'entiem; īpašas koiniiniJjtu. |
policijas un partizānu, vienības, iz- j
sludināja Slovākijā izņēmuma sia-..j
vokli,bet iedzīvotāju simpātijas bi-;;
ja insurgentu pusē. un tic ar^ka;urV;
jām; virzoties pa kalnu un\jnezu r^J\
joniem, pag. gada septembrī sasnC^ļ
dza Vācijas un Austrijas robežis.;.;
Vienības, kas pārgāja Bavārijas ro- ;
bežu, cīņās bija pārstaigājušas kopa ;
pāri par 1000 km, \
Par UPA ziemeļu, dienvidu un
austioimū grupas pašreizējo .st'ivodi
un operācijām ziņu trūkst, bet j^r:
pieņem, ka tās joprojām darboja5-:
aktīvi, kppā ar tām rietumu ^irufļas.•
vienībām, kas tām pievienojās, ^ŗ:;.
kāpjoties no Dienvidaustruīnpo;^-,
jas. Ukraiņu ' pretbol.šovi^4isko pŗc-;.
tcstības kustību arī patlaban ^f';
ta par spēcīgāko aiz ,.dzelzs ^'^-^ļ^:.-
ra", kaut- tādas pastāvot ci^y'"P^^}^u-
Baltkrievijā, Baltijas v<ļ]st^s
Dienvidslāvijā. |
..LATVIJAS" ABONE:\IF.>:TS
pa
at--:cvi.skicni. ck_-
pasūtinot laikrakstu maksa
scmplāriem (līdz 3 eks. \r.Y.). .^"^^ļj?
\m. 1.- mēnesī ar ..Atpūtai .
iznāk reizi nedēlā - R.M. ^ " ' / ' ' ' ' ŗ ļ :
pa'^ūtinol kollekflvi vairāk par
plāriem. — RAl. 6.- mēnesī par . ^ ^ - . J.
ar .,.Atpūlai" RM,8.- par ek-^.
jumu maksa: RM. 3 . - par vicpslcii^^^^
Mc-^piedrindu vai .tai atbilstošu iclp'''' ^^i^
derīgo mtkir-Šanas sludinājumi pa
mj, bet ne rnazāk kā R.M 0.- par
najumu. ]
Abonementu pieteikumi, '•''•^^'"'^'S'.
naudas Dārvedurni un korespondence -iO .
sC'iama ..Latvijai". (Hbl Gunzburp/UOŗ
Bū rgerm e i s t e'r.-La n dmann • Pl a Iz "i