Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1947

              PAliUg
rQflSnJJORKAS
fc^da 'la&g sang^.
mk
as,larbam veltijCJij^ij.
ine.*^ biedrl, bet T^T^
^ ^ i ^ a n i z a c i j a s
• for Lätviä'Mr i z s t ä l T *^
C^agas- tautieSu t§Ä
valdl nolema papiaiigt
FSmfe:^^*. Pöf sekretäru Ro.
29, NY.)
I«l.1urpin5lc Irgt kantorli
fpri^da, dli-ekiora H. LlelnM»
' iPar ,li(^äku' öperStlvu I
HM»
l|8 ,Jl,> Slllers, aiziedams in
IjslJäs- valdes, -Amerikaä lal.
•TlfÖi^sta. Sädus värdus:
|ft2ööJpie savlem tautieSiem 4
äftiV.4a8;.pag. gadS.blja mt-ihysavu.;
uztlcibu, atbaiot
' 'tiaudiCi, •.zledojumiem un la^
3«^§l^Jutnlem, atbalstit unvä
.aitfalstit L : R. jauno valdl
PhviB viskritiskäkais gadi
iäitlegiiem trifndä.Tie, kas io
llfdzivos/ tie - dzivos,' Atbal?
m l f i v g l Sogad kä matefi{ili,tä
feevtS^i- moräliski. Veicinlet vK
t|3Slcilu, it sevilki uz Savieno-
Hiätim, visiem lldzeklieffl, At-
!?iiSti?atton' biU", kas,
ielalSanu."
P. Salaka
haabonilanas
1^ sludlhajuiy^u
ftvoianas izdevumiem pa-
«er l a l i k r a k f i t a «LaH
i & b o n e g a n a s maksa
a^tfirusiu li o t e l k i au
tdiitektlvlem abonentiem m
m par ekseinpläru menesi,
4dividiiäHem abonentim
fte 8 ekö^ ieskaltot, RM
:aiiiS:Juinuiöak8aRJ
irltidti. Pleäerigo mekle^i
idittiluini par Duscenu» f
säkkS^^EM 6.--pa^sW•
mttm,-kas
ikSi» par «tugustu, ««»
tm J»««^k
y « i n . Piefefltotnaudup»
aöBä^ adresi.
wC««iuii'i'Hlfiijt|r-felaäu
rakstu par
fca §i mäcibas |stad; J,
,.bijusl jauna Oksforda,
Jagad: caurmera s "de a„s
h^dfents;,prasa,noOF
grie^u valoda atofö „^
«,iu« visiem, W5„ää
Iciatskplotäji .••7/gipav
Skojot laika
lieplecieäamibai), pjr
^kursu iekärtoäanu.
L^uzvara P « « o r f ^ =
ivaimanaparteP ^
aojamo u t i l l ^ g p s
- Ä *
P Ä V I L A K L Ä N A N O V I L ES
^gi5 mazais Klaha nov^u kräjums
ir rupigi noskajj^ots, tä 3 sacerejiimi
ir Viena lejuma darbi un labl atkläj
yalt^ieka sasniegumxis un vii;^
Ipatnibas. Atzimeslm tulit, ka Kläns
strädä liopietni kä centigs glezno-tajs
merl^tlecigi aplestiem otas ska-rlfeniera,
ka yii;tä neatlaidigi cinäs
ar valodu, prot to jau locit un sa-sniedzis
izkoptu izteiksmi. Tä ir tik-^
pat röpiga, cik izturetia. TädeJ dau-lappuses^
vär atrast vienädi l a -
bus teikumus vii;ia izteiksmes rak-gturc^
anai. Piemers:
„Kaut pavärda bläzmai tulit bez-ikaunigi
iemetäs ari sveäinieka sejä,
I uzsäkdama nebedigu rota}u ap vii?a
vaigu un pieres kauliem, im kaut
slevietes roka, kas guleja vii?a plauk-stä,
izstaroja pavisam neparastui
maigu siltumu— vi];ia se ja tomer pa^
lika nekustiga kä kädam rnukam, ko
nespetu iepriec§t ne visjaukäkä sau-les
^irbopa klostepa därza zalumä/*
(8* Ipp.). Truksi tikai vei viena pa-ligtelkuma
beigäs, tad perio^s butu
pilnigi lidzsvaroti celts. Te redzam
mazliet retorisku episku r i t m u,
autors parädäs kä Virzas un AI. GrI-na
mantinieks. Bet vairäk musu uz-manibu'
izr^kstitajä teikumä säistä
kaut kas cits *— uzsvertä telainiba.
Epitets un salldzinäjums te vienojas
ar spgclgäm metaforäm. Asu me-
^taforiku var radit ari §äds izraksts:
„Dudäs fautäjums ar izmjslgu spe-ku
Iemetäs telpä, pieSalkdams ik
ikaktu, ik durvju un loguiedobumu,
un palika tä, pärskanedams un at-balsodamies
kä käda dziva bute pie
griestiem karäjoties/^ (54.)
Musu veleäanäs. nav tomer tuväk
raksturot Kläna telainibas Ipatnibas.
Stgo telainibu mums Soreiz bija vis-pär
mazäksvarigl rädit, lai atklätu
to, kas autbram ir, kä to, kä autp-räm
trukst. Un trukst vii;iam taisnl
jtä, kas ir §}s apceres priekSmets,
Jproti, eplskuma, stästoeciskäs ievir-zes.
ViSpS neskata pasauli kä stäst-m
^"nieks.
Kläna stästos nav notikuma.
Tas, ko autors räda, i r v i d e \m
I darbcrtäjäs cilveka dveseles n o s k a-ija
kädä spralgä situäcijä. Vidi
irökstnieks räda
laini: Turklät v
oti spilgti, Joti te-de
nemitigi it kä
gl^auseta,. it kä""pärlauzta dveseles
||noskai;i|i, piesträvota ar pardiilvoju-
"^mu.;Täde} iztelksme neigligi meta-foriska.
Rodas kaut kas; ko varetu
saukt par t§lojuniu. Un teloäana v i -
jsu laiku ir paämer^Iga. Situäcijä
^^^neizraisa darbibu, paliek sastingusi
Visos §i kräjuma telojumos situäcijä
i rodas no kädas nepiepildämas miles-iltlbas,
kas nostada sarez^täs attie-l|
cibäs 2—3 cilvekus. Viss i r kä pielä-
^ dets, piesätinäts ar jutoi;ias s{>raigu-mu.
Bet'spraigums paliek, tas ne-
^fizlädejas, tas nepärver$as darbibä
^|;(glezniecibai, nevis dzejai atbilsto§s
^ pasaules skatijums). Telojumä D u -
da situäcijä gan gatavöjas izv^^es
darbibä, bet nepilnigi. Te situäcijä
pärlauJ, pärvers kadu cilveku, tas
zS^jd^ par darbibu, bet izSl^r-äanäs
piepildijiunu mes neredzam,
un pärejäs personas, kas bija situ-äcijas
lidzveidotäjas, autors v i ^ ä r -
§i pamet Situäcijä te novesta l i dz
darbibai, bet tas ari i r viss.
Visspilgtäk darbibas trukums re-dzams
b^idzamajä telojtunä (Sievä),
cur ir veselas lappuses gaj-i vides
telojumi m varone ir visu laiku vie­na
(daius „dialpgus" ar suni un ka­du
gafämgäjeju atskaitot). Si telo­jumä
saturs — sievas ilgoäanäs pec
aizcelojuää vlra — jumieka — isti
episkä darbä butu pärejams päris
desmit rindäs, lai nokjutu pie no-tikuiiia.
Ja Kläns telo §is sievas 11-
gas i26 lappuses, tad i r skaidrs, ka
nav pamata lädus sacerejumus saukt
par novelem. Tie Ir pilnigi liriski
un telojuma väi!ds tiem, §lj:iet, butu
piemerojamäks, Telojumos arl tik-pat
kä nav sarunu värda Istä nozl-me,
täs ir stilizetas attieclgä noska-i;;
ias garä, täs nav reälas un i r tikai
monologä pämests JutO];ias turpinä-jums.
/
Kläna iz^ugSana no musu rakst-niecltjas
p^ejo gadu parädibäm re-dzama
Joti skaidri. Visu vii;iu laika
bledru dzejai koplgo — lieläkä vai
mazäkä mera darbibas trQkumu -
Kläns patur, pär§jäs Ipatnibas —
konstrueSanu, dekorätlvo aist§tize-
5anu, pärdzlvojumu, sliecibu uz j u -
toi^u \in noska^u — sakausedams
un krustodams.
Isti episka darbiba — n o 11 -
k u m s —- nekad nav individuäla no-rise,
bet pärindividuäla, Istäm epi-
Ijdm darbiba nav Izskaidrojamais
Z i n a i d a L a z da J i n i s V e s e l ia
Väkara gärs
Tumsto§a vakara ainava,
tälumä mäkoi;iu gredas.
Dv§sele satrQkstas, jutusi
savädus spämus un v§das.
Kur tu sauc mani, galstt^ais,
mänigais vakara gars,
Ro3^ smarla un näveklis,
tumsä trisosais stars?
Kur tu sauc mani, vilini,
aizdedzini un rauj?
Läbäk ar guruSu mäkoni
upe nogrimt man lauj,
Apmulsu it kä priekä muilbas,
atstäju mieru un mäjas.
Tumsa un nejausta nezii;ia,
visu dzesdama kläjas.
P A R M A N U MA * M U ^ U «
Eutinä, tä sauktajä Hol§teinas
Sveice, notika Väcu Eiropas unijäs
pirmais kongress, uz ko bija aicinäti
ari Bältijas tautu pärstävji. Oi^jas
merl^is — Eiropas tautu apvienoia-na.
Unijas emblema — sarkans trij-kärSs
krusts — bija uzstädlta uz
milzu postamenta tirgus laukumä, un
pils§tii;ias galvenä iela, pec väcu tra-dic;
ijas, bija greznota skuju vltn§m,
plakätiem u n sauk^u palagiem. Lat-vie
§us sarlkojums vareja zii^ärot
tädä zii^ä, ka te bija viens no reta-jiem
sabiedriska jiem notikumiem
Zieme|väcijä, kur väcu sabiedriba
centäs ar musu ipatnlbäm iepazltle^.
Sädä nolQkä bija sarikota Baltijas
tautu tautas mäkslas skate, ko pa-pildinäja
ari telotäjas mäkslas dat-bi.
Nelielajäm telpäm plQda cauri
milzums apmekletäju.
Väcu dämas visvairäk IniteresSjäs
par skalstajiem tautas terplem un
sni^lkajiem Izäuvumiem, Jäteic, ka
IpaSi daili bija izstädes darbinieöu
mugurä nzvilktie terpi, bet Igauij^em
(5, turplnäjim^^^^^^^^^^^^^^^i^^^^^^^^^^^^^
•acolas bibHotSkä bija^^^^^^^
krievu klasiljd. paijiemu Aisidiila
Saistito Prometeju. Ko izjutu,v lasot
Sö dzejisko, ph)zä tulkoto, smagi ko-raentäto
darbu no pustreSa tukstofia
gadu talas senatties, nav värdos Iz-sakäms.
Daudz ko pilnigi vQ neiz-pratu,
taöu neizdziäcani iegiietis
atmu;iä aina: pie klihts^^
uguna nesejs Titans, dezdams mo-kas,
droSi, nenoversigi met pret va-reno
Zeyu savus päitnetumus, drau-dus,
pareäojumiis, nekas hev^
apklusdnät; Izlasot So traftidiju, it
j k l nobäl^Jä möderno^ n
i skalstums... pacäläs cita vei diSenäka
gara celtne. Aisdiils kopS tä laika
vai neizskaidrojamais, bet dotais. 1 ^l^va man par mqäko grieku t r a -
Tas, no kä iziet, nevis tas, pie kä äUjri. Haii;ia tulkojuinä laslju Sekspl-pienäk.
ra Karali Liru; vSfrainä tirell mai­t
i vi> 4.-1-1 ^^-x-u^ däs nelaimigais, ärprätigais, izdzltais
Par Klana talako attistibu neuz- i^gnii>5 ~ te bija kaut kas no Aischd-drosmamies
spnest. Vispar mums ir la milzuma
pärlieciba, ka vii?5 samerä labi ap- skolä näca zeni no visa ^ekabpUs
vieno tas levirzes mu3u dzejä kas aprii;il^a; latvieSiem pa vidu bija
p a r v a r a m a s . ceja uz daö krievi. iidl. Skolniekos valdlja
istu stastniecibu. revolQcicHiärs gars, lal gan Istu pär-
Ar to nav teikts, ka Kläns neva- lieqlnät|i sociälistu nebija daudz.
retu paltkt savä lidzSinejä pasauJS. 1905. gada atskas^as bangoja sev^l^
Vi^a sacerejumi nö parastäs lirikos s€lpiUe§u prätos. No SelpUs bija abi
at§lj:iras tikai ar to, ka nelieto mQ- bräji Ozoliijii, Kärlis Licis. Licis bija
zikälo ritumu, skanigumu im lirikas 11^ apdävinäts, tuvredzigs saimnie-sen
parasto kompozidju. Tie pat nav ^ d^ls, s^öja plrmajä solä, loti
liroepika (t.i., stästnieciba ar jata-U^Ävles ar markslsmu, sodälismu,
mäm lirikas piedeväm), bet pretejais 1 Sväbes pirmo dumplgo st&tu Kä
(kam epo — lirikas /ärdu darinät, P^buls brauca pie pelScä barona
laikam, nebdtu vajadzibas): lirika viesos, ar Rai^a nemiera pantlem,
ietverta episkä ärejä iztelksme. Andrgja UpISa graizigajlem sacer§-
vvHi xnai iutiQs TÄC.fatiivvpe \J^ia.^n^ie mi.i.m Kaaijdä eJse vkaaibrpsi lns egmäejäuä skkoölplää.
ar citiem bija vUds sarkano ksarogu
prledö, npjjiexts, IzÄtlto tHmdä Krie-vijäs
zlemejos. Brivibä tlcb tikjBii
pec 1917. gada revoiacijas, v i ^ 1920.
gadi ttpmäde}a hiuU^^^^^^rc^
koncerii 1
L A T V I E S U STIGU K V A R T E T A G A I T A S V Ä C UÄ
^ Nometne bija ilgi gaidits noti-
|kums —^ LatvieSu stigu kvarteta
^^.^koncerts, baudijums katram noplet-
'^nas muzikas draugam. Pec pieciem
^^''koncertiem piecäs dienäs mäkslinie-ki
butu pelnijuSi atputu, bet jau oträ
|0dienä viijii posäs täläk. Vei Isi pirms
"||aizbrauksanas no istabas, kur tie ap-
'Imetuäies, plust vijoles skai;ias. Ve-
^V^X durvis, ciemiijis redz, ka speletäjs
II ir prof. Arvids Norltis, kas, uz ap-gäzta.
solipa atmeties, • gultä nolicis
Mno§u lapu, vingrinäs käda. kvarteta
:^|sareifeitä rakstä. Vold. Rusevics, ga-
|tavodamies cejam, v e l t i ^ nopulas
''glitl salocit fraku, bet tasvii^am i z -
. dodas tikai ar Eduarda Vinerta pa-
^:lid2iba Istabä vienigi nav, prof,
||Alfr6da Ozolii;ia, kas pirms aiz-
' braukSanas aizgäjls vei atvadlties no
paz^4;<äm.
s»
» 1 -
Latvie§u stlgu kvartets no pirma-iJfci
dienäm Väcijä turejies kopä,
||at«kaitot prof. A. Ozolii^u, kupa cel§
||8äkumä vedis uz citu pusi. Pec vai-l^
räkäm dzives vietu maiijiäm un beg-
0J§anas väcu varas pedejäs dienäs,
|)>fcvartets pirmo reizi koncertejis ang-l^
lu armilas karaviriem Libekä 1945.
% 17. Junijä. Kas paveikts §ajos divi
^ ;oados? 205 koncerti, tätad koncerts
'ggandriz katru tre§p di^uUCik puju
darba prasljusi meginäjumi uii
l^koncertu sagatavoSana, to zina tikai
^!pa§i mäkslinieki. Tur i r ne vien
|,dienas, bet ari agras rita un velas
^'vakara un nakts stunda». Pavisam
g f M i ir tie briii, kas veltiti atputai.
Ko nozime 205 koncerti divos ga-i||
dos, to labi ilustre fakts, ka Rigä pa-
^g: rasti gadä kvartets sankoja 6 ka-l^
mermuzikas vakarus. 190 koncerti
|Vadjä notikuäi angju joslä, divi.simr
j!tai^ — Erlangenas studentu nko-jÄ^^.^
vak^ä. 205. koncertu kvartets
U||sniedza, atsacldamies no brivdienas,
.^^g|Neiburgas DP tuberkulozes sanato-
Ifl^^jä, sagädäjot tikamus briXus lat-
"^"Ivie^u slimniekiem. Panäktuni? Kvar­teta
mäksla runä pati par sevi,
^ viijÄS värdam visä ai^gju joslä spo2a
P
skai;ia, ko räda pärpilditäs koncertu
zäles ZiemelJ- un Rietumväcijas lie-läkajOS
miizikas centros. Nereti bijls
vairäk nekä 1000 klausitäju. Kvar­tets
^pelejis ari Hamburgas, i^elnes
un Bremenes radiofonos, gan tiiäos
raidijumos, gan skapu plates, ang}u
BBC un militärajä raiditäjä. Kvar­teta
iespeletäs pjates vairäkkärt at-skapotas
no Lciidonas. Par anglu
virsniekiem atskai;ioto 16 koncertu
ciklu(katrs koncerts pec pa5u angju
izveles ar jaunu progranvnu) kvar-tetam
par atzinibu käds korpusa
§täbs 1Ö45. gada rudeni däväjis
paistu automaa inu. Ar to lidzäine-
^äs tumejäs mäkslinieki nobraukuSl
jau turpat 50.000 km.
Sobrid latvie§i Väcijä i r sakustä-juäies.
Ko domä darit kvartets? Tä
näkotnes gaitas vei neskaidras.
Kvartets uzQemssakarus ar ang}u
koncertu a^entxiräm un iespejams,
ka pec käda laika mäkslinieki dodas
gafäkä tumejä pa Angliju, bet par
pärceläanos uz dzivi tur viijd vei nav
domäju§i. Laikrakstos lasIjuSi, ka
par vi];dem interesejas Mariss Vetra
un Kanädas mu^as dzives autori-tätes.
Tie§u zi^u no Vetras par to
vei nav. Pagaidäm vei priekSä darbs
§eit pat Väcijä: jänobeidz koncerti
latvieäu noijfietnes amerikäi;iu joslä
1. julijä kvartets bija ieaicinäts kon-certetf
pazistamajäs Sveicingenas (pie
Manheimas) svetku speles. Tur kä­dä
veeä, lieliskä medibu pili katru
gadu 30 dienu Hgoä miTzikas sari-kojutnos
piedaläs väcu im ärzemju
mäkäinieki, sniedzot solistu, kamer-muzikas
un simfoniskos koncertus
un operas izrädes. Sajä izdlajä mu­zikas
f estivalä musu mäkslinieki at-skai:
ioja Pfokofjeva un Ravella stlgu
koncertus un Bfämsa klaviefu kvar-tetu
ar Manheima/ pianlstu prof
Langu pie klavier§m. Pec Svecinge-nas
vei 7. un 8. jölijä 2 koncerti Bre-mene,
pec tam kvarteta mäkslinieki
päris nede}as grib baud>?l?vasaras at­putu.
Ar^. f ^ I S t e i ns
bija sevisy kräSi^as lelles. Latvle- Raii;ia stlpri iesträvotus dzejojus,
äiem liels galds ar etnografiskä ga- lödza, vai es nevarot tos kaut kur
rä veidotiem sudraba kalumiem, v i - ^vietot. Krievijä vbjiS bija sarakslil-säm
trim tautäm bija kokgrlezumi, broSaru Proletärlskä mäksla,—ar
kas kvalitätes zi^ä tälu pärsniedza pseudonimu, ja nemaldos, Kuronls»
parastos veikalu logos redzamos i ^ K » ^ s^olä pavSjä, trimdas ledos ve-strädäjumusv
LatvieSiem noska^otä- selibu gallgl sabojäjis, vli;iä tomgr
kie bija da^i komplic^ti sveöturi (ari devfis no brlvös Latvijas atpaka} pie
metalla) un kärbii^as ar intarsijäm, savlem bledrlem uz Krlevlju, kur arT
et igaui;iu taisitie raksl^mgaldu pie- driz bija miris. Cerams, ka vl^am
erurtii (no lidmaäinu proipeUerlem) nebija jävilas ideälajä ticibä par ko-izceläs
ar tikamu vienkäräibu. Lie- hnunlsma taisnlbu. Vi3;iä blja kaut
t u v j l ^ d i j a labu leapaidu ar apbri- kas no latvieSu nesavtlgajlem b r l -
nojami smalkiem, meistariskiem vibas dnltäjiem, kas ari mäi^em va-dievdirbju
tradiclju garä veiktiemk^ja ziedot visu savu perscmlgq diil-maziem
sau^otiem krucifiksiem. vi, visu muiu.
^- - , j . . i * x _ - - Sis marksistu pulcinjiS Zajajä iellä,
No tiras maMas darbi^n atzime- U u r dzivoja Ozolii:ii ar Llci, lasija
gleznas un Fridndia Milta divi iz- Pravdu, petlja Marksa rakstus, bet
cilie pastejglemojuxm. Abas MUta gj^olä tä darbiba >arädljäs tä, Ka
gleznas — „Zila dama" un ,J^eleka tas noliedza savlem bledriem starp-däma**
—duräs acIs ar stipro kompo- brizos no skolas sarga pirkt un l\st
ziciju, spraigäm llnijäm un lieUem pirädzli:ius, pavelel plevienojSs de-plankumiem,
kä ari autora pedejam monsträtlvi lieläkä daja cltui skol-periodam
raksturigajäm koäajära nieku. Sargs, krtevu unteroficiera
kräsäm un lielu meistaribu figuru vai gardavoja tips, sadzeja Inspek-veidoSanä.
Atzistami trimdas laika toram, kas raja mOs rlta sanäksmljs,
sasnlegumi ari Jegeram — }oti sa- taihi nekä nevar§ja padarit: ienesl-rez^
täs gaismäs, bet yienkärSota j gais veikals deta emagus zaud§ju-stlla
kompozidjä darinätä„Mäte ärjiaus. lepazinos diezgan labi ar so-b
§mu**; tapat kä nobeigtas gleznas ciausma näkotnes mäcibu, tapat kä
paraugs vertgjamais ianrs — „Siena ar Darvina evoltldjas teoriju, taöu
Plävejl" ar interesantu tumSzaJo §nu negribeju atmest skaisto, jauno mäk-un
saules gaismas pretstatu un Ulu, ko marksisti nicinäja kä deka-smalkos,
rozainos un debeszUos to- dentisku sikburiuäzijas raiojumu.
i;ios ieturetais dabasskats (otrs ma- Mäkslas jautäjumos bledru ieskatl
zäks, vairäk dekorätlvas dabas). stlpri svärstijäs: jusmoja säkumä
Atim Grundem glitä, reällstiskä gau- par PiadoijÄ po§mu Uz saulalno täll,
me veidota tautu meitä pastelL Vei bet, kad Sväbe to blja asi nokritize^
izstä<^e^ bija redzams viens Sigis- jis, tad ari Piadons vii;^lem bija „si!i-munda
Vidberga delikäts spalvas pUsonls". Tomör 5ie zäni bija ga-zimejums
— Avots, un Jupi Soikäna rfgi mekl§täjl ^ yir)iem vareja r a ­pa
pusel nospieduma tedinikä gata-1 nät, stridätles p ^ daiädiem jautg-votl
zimejumi ar sp^clgä ritmä kom- jumiem, kas tolaik vihoja jaunekju
ponetäm figuräm. Igau^u mäkslu prätus. Laikmets blja garigl moäs.
izcili reprezenteja Eduarda Viralta Galvenokärt tris garlgäs kustlbas
monografija ar darbu pielikumiem. veidoja ieskatus: sodälisms, Dar^i'-
Viraltam nepärspejama, fantazlja, na evolucijas mäclba,' kas latviediem
augsti mäkslinieciska gaume un su- gan näca Heke^a vulgarizejuniiä^
verenä technika. Plaäs bija lietuv- simbolistu jeb kä p e t n i ^ de-ju
pastmarku klästs, ko var uzska-1 yeja — dekadentu mäksla. No zinät-tlt
ari par lietl51}:äs graflkas paraugu. nem mani valdzinäja astronomija.
O. L l e p i p ä iBiju dabujis nelielu zvaigijiu kartl,
pavadiju vairacas naktis nomo(lä
. ärä, se^odams, kä uzleca^ griezäs giar
S „ Idebess jumolu, norieteja zvaigiiiiäJL
Sarakstiju pat spelmanlgU ludzi^u,
kur Sirijs. Rlgels, Beteigeize, Ark-
Hollvudi säks uzoemt mmu pJcteä^^Säs S Ä I f u S
i Ä S ^ ^ t S i J i L f t a v ^ r ^ ' ; ^ ^ ^ aa^os staros nodze«..
melta-M Dzejnlece sev paturSjusi I g gudrajlon zeniem, ar ko maial
tieslbas paäai uzrakstit fitaas dia- gj,gä]os ar,
logus un parraudzit uz^emumus. bledriem, atalgäJu i »
Kädas revijas pirmizräde Ham-j JScabpUa apkSrtni, gar Daugavni
burgä pirmo reizi afkal uzstäjies | gan uz BUg5u,^an \iz leju, runäjot
galvenajä loma pazistamaia väcu 1 pavisam vienkIrSas Uetas. Reiz iir
filmu aktieris VilUJs Friis. vienu äädu zSmi, pagaj-o ValaUeku,
Memäs filmas laikmeta sl^ver&^\^ i^^J^^ ^^''S^^^S
Asta Nilsene ieguvusi ipaäumä kadu 9« Panto| ^ ^ E ^ «f S^.^^^^*^^^^
savas dzin>täs pUsetas Kopenhage- ^e U d ^ 5 P ^ l
^ i Ä ^ ^«^^ S Ä Ä Ä Z
sot leejas onetes. pro^azlja, taftu man nevlenjis
Bemardu Sovu aicinäja sQtIt spe- j pazistamas tur nebija. Reiz redzeju
dälu vestijumu julijä Prägä notie-juz jelas fikaistu meitenl skolnieces
kosam StMT)tautiskajam jaunatnes j terpä terzejam ar jaunekli tum&ä
festivalam Sovs atbildeja: „Neesmu j uzpletnl, kädus torelz näsäja melan-jaunietis,
man i r 90. Nekad tiesQtucholiskie Svitl. Man garämejot, vina
vestljumus. Man nav nekä ko teikt, pasmaidija tik maigij liegl, gaisma
ko es jau nebutu uzrakstljis, — la-1 ni, ka lldz 5ai dienai neesmu var§}l«
siet manas grämatas (tas visas tagad 1 vfa^u aizmirst. Pec tam es biezi k l l -
jau iespieSanä) un laujiet man mierä du stundäm ilgi pa pilsetii^as ieläm,
nomirt!" | ceredams vi^u satikt, taöu veltL T i ­kat
viehrelz vli;^u redzeju Krasta lelä
uz kädas mäjas augSejä balkona,
viijia atkaJ^ pasmaidlja savu burvlgo
smaidu, rauijzidamäs päri Daugavai
uz Krustpils. pusi. Nezinu, vai vi^ia
bUa manl"ie#roJusl. M§s nekad ne^
satikämies, tafcu es vii;iu Sodlen pa-zitu
p§c SI smaida starp tdkstoS se-jäm,
kaut ari visysi btitu veca k j u ^ ^
vusi. Ir valbstli kustlbas^ Ms^ ji
gaisma, tes spld np dlv§ka4atlba8
un ko lalks nepänhaina.
Skolas laika dzlvoju mazS roäjä-pie
radnieces Minnas,, kas llaija ma­nas
tevamäsas levas meitä. Minna,
dedziga baptiste' vilka a r l mani ¥z
saväm sapulcön. Apkärtäjle maz-mäjnleki
vlsi blja Sai sekt€ iestfiju-äies,
cltus d§v61a par ,jieticlgiem**;
ja stästlja par pagätni, tad iesäka:
„Tas blja tad, kad vei nebiju ticlga."
Ipaäi EgloSiene, l2?put§lusi Zalvas
Gallänu saimniece, man atgädinija
sv€tulIgo 01ii;iieti Kaudzläu MSmie-ku
laikos. l^äris relzes alzgäju uz aa-pulcem,
taCji „atgriezt** mani neizae-väs.
Pavasarl redzgju baptlstu kris-tibas
Daugavä. Liels jauiu bara
krastä noskatljäs ^ äo izTödi. K r i s t i -
mie, tSrpuSles gapos, baltos kreklc^
iebrida adeni, kur kristitäjs sagräba
vilaus aiz spranda, ätri pagremd5Ja
zem vijipiiem, telkdams kädus vär­dus.
Viens vlrietls pec tam, kad bija
nokristits, v§l nc^orkSSja M zirgs,
nomazgäja seju ar du^ljiaino, iedzd-teno
Daugavas Meni skatltäjiem par
prieku, pasmieäanos.
Oträ skolas gadä ieveda milltäras /
apmäclbas.1 Notika asie Balkfinu/
kafi, krlevu imperija gatavojäs kau-|
Jäm. Väca iledojumus galsa floteii^^
kas torelz tlkal parädfjäs kä ie5p§-
jams kara ierods. Skolas pagalmi,
atminos, sakara ar to notika ääda sa-runa.
Kärlis Licis telca: „Car8 N l -
kolajs ir ubags/* Käds dts zäns r u -
näja pretlm: „Vii?fi i r bagätSks nekä
tu." Pleblldu: „Bagätle Jau nelet
ubagot,** norädldams uz zledojuma
zimlteÄ, kas bija plespraustaa mums
pie krutlm.
lekrita mana skolas lalkä dlvi Ue-las
Jubilejas: 1912. gadä Napoleona
kapa gäjiena slmts gadu atcere,
1913. — Romanovu dinastljas trls-slmts
gadu valdlSanas svätki VlMs
skolas, vietä jo gamizonu, pollclstu
noda^as, pilsoi;^u delegäcljas sadzina
uz Piektdienas tirgus laukuma.
PriekSnieki blja terpuSles , paräder
uniformäs, trlsstUralnäs < cepuräs.
Stundäm ilgi galdljäm, kamir varö-jäm
nosojot gar iÄpiiSl3:ö1;u tribinl.
Sv§tkl Mja oflciäll aukstl. Mums gar
tiem nebija nekädas dala», tikai vel-tas
pQlfö, nikäana. . Par ijTapolecmu
Jänis Akuräters bij& skaistu dzeju
uzrakstljis Domäs, tSlodams"^vipu •
kä brlvlbas kaf otäju, liela gai:a cU-v
§ku. BjTusovs dzejoja, ka ne tauta
viT?iu krbhäjusl, vli^S pats ar savu
speku'pacälles uz augstas kllnti.
Pärlaslju PuSklna värsmas: vlijiä no
trimdas tumsas pasaulei mQXIgu b r l -
vlbu novSäjis. Sädl värdi spämoja
dv§seli, aizdedzinäja domas; no ofl-däläs
svinlbas.
Pec visa tä man grlbejäsatkal b r i -
vlbä bQt, upju, birztalu zem§. Skola
vairs nedeva nekä. Oficiälä Krievi-
Jas v&ture, Dobrlt?ina saceräta, bija
sausa, nedzlva, drumslas no botani-kas,
zoologijas, nUneralo^Jas, ma-tematikas,
geogralijas nedeva vie-notu
pasaules Izpratnl, 2dnäml ^a-^
bali bez uzskates blja jälekaj, lal at-^x
telktu. Par pasauU ärpus^ltrlevljas^
nestästlja nekä.
kur?
(Turpinäjums ^kos)
Raimonda £>unkäna akademijas iz^
devumä Parlzä Iznäcls Ed. Virzas
Straumänu tulkojums franöus^^alodä^
ko veikusi Aija Bertrane. Grämata
iespiesta 500 numurStos eksempläros
un bija pa dajai sagatavota lespieSa-nal
Jau 1939. gadä. , Jönijä ' Parlze
noticis ari Virzas vakafs franöu pre-sei
un mäksllniekiem, kufä laslti
Virzas poömu' fragmentl Vakars
guvis klausitäju labväligas atsauk-smes/
Aija Bertrane säkual ari
Jaun8udrabi];ia Baltäs grämatas t u l -
kodanu frandskl.
Rakstnieku vakaru ar apskatlm
par mösu llrlku un prozu EliMjadias
latvlefiu nometne 12. JCdljä \ riko t u -
rienes literätu grupa. 13. JQllJS tur­pat
paredz§ta Bavärijas apgabala
latvieSu Uterätliras un preses darbl-nieku
apspriede. R a k s t n l ^ vakara
un sanäksmes organizSSanu u^Qämu-
§äs dzejnleces Z. Lazda im R. IScu-
Jlpa.
Qirta ÄrvaUa ejjas g^eznu — t r i -
jotnl Dievs, Tava zeme deg — v§r-tejot,
Latvijas^mäkslas akadämijas;
vadlbas värdä rcktors prof. J . K u ^ '
un figiiräläs melstardarbnicas vadl-täjs
prof. L. Llberts atzbiis to par
diplomdarbu un pieSl^Iris Ärvaldim
mäkslinieka-gleznotäja gradu, Aka-d
§mijas kursu Ifdz <lii)Jomdarbam
Ärvaldls blja beidzis jaux Latvljä.
Tagad gleznotäjs nolgmis ieatätUs
Icädä telniecibas skolä.
J'
i
tl
f. 4
l -
t ;5
f
f
f»
•li
m
t4 .'