1947-07-04-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ATVUA. 19«.^ I» klusi. Angju zemödpn. IJabSk. saprata, kas tega&'« % k^Qd^e, un briäem \1i>9» tetas-busaribeidz^J^li^ fcmjedzigäkais bijatas [pm tepat pienfks V^^^^ pmgeas raudzijäs uz S fsyas pläksriem pie EriS'^'' ^ |«*ens - viss.bus galä ^3M Z^udene nodrebela •;i^;-§Pidedami, skWTSf lUtt/ugimis noraustijäs. .«toadams, ka to pa§u tai S ^ .|-värds. bet öa^a vei l^itS; ,::';ZemQdene bija karsts kä eUe r, Isa, dzesejamä maäina bija sate' | j i > f n p | r ä f e a V a r e J a b uÄ l^em. Horigenam rikle hS t Ml^^eties. pastaigät kaut I^Ju.^Bet neviens neuzdriksteil! pakusteties. Ak,. kaut jTS feautkö iesäkt! ^ [ i l l p r i g ^ isti neatcerejäs velak, 3iiali. r..' « ' .' — o*-^vw redzeiis gramaty un pacelis to. Tas mijis divas stundas vii^am biiaS Ku%' garas vai Isas. Vii;is gan at- Icerejäs, ka bija_ uz gridas I Iniäns ;„Bruklinä aug koks", Hor}. ^gehs säkä tfc> lasit. Vismaz vina-tadlikäs, ka vi^S lasitu. Vinäbi iRlrS^Iris divi simti lappusu *' |yeläk'.yii;iam, nebija ne mazäkäs Msmas, ko isti. vii;i§ bija lasijis, - vispär bija lasijis. ^^i^Apkalpes viri bija skaitijuäl eks-lipjpzijas; . Osta leprieks bijakonsta. äiti ^ öetii zemudei;iu iznicinätaji - teVtipa,^ kas parasti veda 'lidz vls-teaz östo^as dzi^umbuinbas kato p^d .Horigens dzirdeja tuväko kai« m i i ^ u j i ^ „Trisdesmit!", # pirm drusku viegläk atelpoja. j^ipiem vismaz vei bija izredzes! |^OTi',tuP augSä driz pietruks buin-löit Spradzienu skaits tomer ve Ipieauga lidz trisdesmit' sesi. Tad Jiiösfäjas klusums. Viri nekustigi se-jdfja tm gaidija, vei neticedami. U &äT;iu niotori säkä noklust un # pbäzisa pavisam.. A k , kas tas bija [par bridi! Viri skatijäs viens oträ uaj läimigi smaidija kä zeni. .. Nbgaidi jis pusstundu, Melnais li^eks uzmanigi, tikko zemudenei kiastoties, izlavijäs no ostas. m fea collai vii;i§ izvirzija periskopa Parejie veroja ik muskuli vii?a seia tta" atviegloti uzelpoja, kad Heskiiis pazii;io^a: „Tuväkais ir ap pusjuda mums. Liekas, vii?i nav manijuJi. Pätrujas pärejäs gaitas toigenam pec - päroiesta dzi|bumbu u z b* ,mä vairs nelikäs nekas sevislp. O' tc^bpa otrajä nede}ä.vii?s jau bij^at paka^baze. Vii^a zri;iojunis bija pais sauszemes izlulj:osanas njar ials par attiecigo apgabalu m säkuma un ieintereseja m ^ t b e t e n a §täbu. Tail^ao^- Sva Bumä, cincyties pret fanaW äpäi;iu pretosanos, gausi yiKuas^ irfek§u un gtäbs säkä pl^öt da^ >§rgalvigäs desanta operacujs r Burmas^ un Siamas- Pi^krasti. ; )peräcijäm, tik tälu P ^ i ^ ^ I i iedroto gaisa bazem IndiA J ;gja. lidlaukus invazijas apgrf" ; vumä, aviäcijas bazes ku& b«w tetiekami tikai säkumam m IM, m lm mm (Turpinäjum« sekös) i m •feÄDA JAUNUMI: ,&na ar E. Äbeles ilusträcg «47. Cena RM 7.50; Thejg Itskoläm un paämacibai. y 'SS IZNÄKS: A. Brigaderes pas^" im- . . . tals Värds H. un HI-/!^; taulu Mase angliski; I^t^^^ginas -aograflski pareizas 80 « " ' ju teipiem. ,T<dists ang|ii> ROSANA: 'no Kolmusa romäns, W 1930.-1944. g.; Ä c i i > : levska kiäsainäm ilust"^''^ ibUcetie darbi. .^^^ läriias katrä aotaetnes^ Meerbeck, Kreis Stad»» j HUGO SKBASi'' msiS ,. ff.- "il m-mm' m m1m - w | | ^tborizert by — Uzenz - ^^doSanas atlauja: ICD-WsABQ II AtbUdlgais redak. \on - Editor tn-CUef: Särlli Babäes. vtetnleks: Aleksandre Llepa. redakd. Jas sekretlrs: Maksis Cull-tis^ re^liOctori: Andrgjs Ro* dzis (AnncbenS). Harljs fiHin-deobergs (EsUngenS). Ar-nolds Smlts (spotts). Zigvaäs Bärda 'tecbnlskais ie^sm» Sumsi LATVIAN NEWSPAPER Nr. 48 (55) Piektdien, 1947. g. 4. J&Uji Uniä oMIeoSa tm piektdie* oSs n l8d@?S^: i^^r&ri^as apgabala latvieSia koaltejas iisdevQiii§ LatvieSQ presea darblAlekn sadafblbas kopast BedakcUa: Gaii8borg/D!> BOr^ ffenn te? • Ländmann • H t n tl Mated by 3ekwib. Volksblais, QOnsbiirg/DosL. Bdrgefm. • Landmano-Pl tn Parizes konferenee izJukusL VJaSeslavs Molotovs pazi^iojis, ka Pa-domjn Savieniba nevarot piekrist Hetmnu pläniem, kas nozimetu iejauk-ganos mazako valsttt su^ un ceturtdienas rita izbraucis ätpaka) uz MaskaviL Bevins paskaidrojis, ka S! nav pinbä reize, kad Anglija stäv nopietnu konsekvenSii priekSä un ^ nedomäjot atkäpties nö savas poli-tikal 1^ UN prindpiem. Anglija un Franclja tagad centfsies realizet Rietumeiropas saimniecisku apvieiifbu bez Padomju Savienibas UdzdaU-bas. Bido devies Bevinam Udz, lai turpinatu i^spriedes Londona. Pirmie asuml Parizes konferenee sakäs pirmdienas vakarä, kad Molo^ tovs noräidija Bevina un Bido plänu Eiropas saimnieciskai sadarbibal, bet Bevins savukärt asi noräidija Molo-tova pretpriek§likumu. Pec äis tris un pusstundu ilgas apspriedes plrmo reiz pacela ari apsprieäu slepenibas aizkaru. Pec tam, kad padomju a§en-tura TASS jau svetdien bija publi-c §jusi padomju viedokH sarunu jau-. tijumä, franöi atbildeja ar to, ka pa-ziijioja presei ari savu^viedokli, bet pec kritiskäs sedes ka angju, ta franöu pärstävji paziijioja, ka nav vairs nozimes slepenibai, un izpauda, kas runSts. Padomju viedoMis, ko vispirms izpauda TASS, bet pec tam savä runä atkärtoja ari Molotovs, bija tads, ka angju un franöu priekSlikumi par Eiropas valstu saimniecibas saskaijio-äanu butu lejaukäanas mazäko val-stu suverenitates tiesibäs. Pec pa§u padomju priekSlikuma, konferencei vajadz§tu vienoties tikai par to, ka Izveidotu Anglijas, Francijas, Padomju Savienibas komisiju, ktirä pieai-dnätu vei pärstävjus no daiam val-stim, kas ka^ä vi^yairak cietuäas. Sis komisijas uzäevums butu uzklausit -JBiiopas valstu prasibas pec palidzi-bas un^ tas aaska^ot, noskaldJ^t amerikä^u palidztbas iespSjamibas, kä ari saskai;iot sadarbibu ar UN Eiropas saimniecibas padomi. Ang|i un franCi bija leteikuäi pil-nigu Eiropas valstusalmniec]a)as sa-dcaijioSanu, regulejot preöu apmai^u §0 valstu Starpa, lai saknniecisko Jaunuzbuvi pec iespejas veiktu paSu eiropie§u lidzdicjiem un amerikä^u atlidzibu pieprasitu tikai tais gadi-jumos, kur ta pikiigi nepiecieSama. P§c rietumvalstu Kiztveres krievu priekSlikums nebija nekas cits, kä tikai ierosinäjums turplnät palidzi-bas lugSanu plaSäkä merä. Bevins atdna to par pilnigi nepiei;iemamu uft jautäja Molotovam: „Val tad Padomju Savieniba veletos, läi mes pieprasäm no ASV blanko 6^?" Molotqvs Izskaidrojls ari, ko viu§ uzskata par iejaukSanos mazäko vai-stu suverenltäte. Vii;iS teicis: „Vie-nots pläns nenoverSami novestu pie tS, ka lielvalstis ar varas lidzek- Jiem uzspiestu mazäkajäm valstim saimniecisku plänu, grozitu pastävo-äos tirdzniecibas noligumus, kä ari citus noligumus ar mazäkäm valstim." Präniu diplomätiskäs aprindas jau pirmdienas vakarä paskaidroja, ka konferenee draud izjukt, jo padomju priekSl&ums esot tads, kas nav ple- ^emams nekädä zli?ä — §äda velda priekSlikumu tQlit noraiditu ari amerikäi?!. Pec Bevina un Molotova debatem ari Bido paskaidroja, ka Prandjas viedoklis gandriz pilnigi saäkanot ar Anglijas vledokll. ' Treädienas vakarä BBC zi^oja, < ka konferenee 'nzskatäma par Izju-ku5a Molotovs strupi noraidijis BeviM un- Bido piänus, paskaldro-damii; ka §ls pläns nevarot radit Eiropas vienotibu, bet gan saS^eläöt Eiropu divl dajäs un novedi§ot ple sabrukuma, Bevins un Bido pec tam atbildejis, ka Molotovs \iztveris vii)u priek§likumus nepareizi, bet, ja vienoSanäs neesot panäkama, tad Anglija un Franclja tuxpinä§ot pule-ties Eiropas saimniecibu saskaijiot un alcinäSot sadarboties visas Eiropas valstis, iz^emot Späniju un Padomju Savienibu. TreSdlenas vakarä velu Molotovs piei;iemis preses pärstävjus, pazi^p-jis, ka ceturtdien dosies atpakaj uz Maskavu, un izteicieSikä Padomju Savieniba gan atzistot starptautisku sadarbibu, bet tikai uz Vienlidzibas pamatiem, VU;i§ dzill iibielb^^^ ka Bevins xm Bido aizstäy iejaukSanos citu valstu suverenitäte. Tas nove-diäot pie Eiropas sadapahäs uh; no-pletnämi konsekvöiciih. , Bevins konferences noslegurha se-de izteicies, ka }otl hoieto^^^^^ tova bridinäjumusf par nopietnäm konsekvencem no Padomju Savienibas puses. Si tomer neesot pirmä reize, kad Anglija sastopas ar nopietnäm kbnsekvencem. Anglija ne-domäjot vatkäpties no savas politikas un no UN principiem. Bido uzsv§- rls, ka Franclja nejutas vainiga pie konferences IzjukSanas. TreSdlenas vakarä notikusl oreses konferenee ari VaSlngtonä. Ärlietu mlnlstrs MarSals atteicles komeritet Parizes konferences IzjukSanu. Dail ASV ärlietu ministrijas darbinieki izteikuSles, ka stävokll v§rt§ valräk kä pesimistiski, bet joprojäm vf pafiekot ceriba, kä Padoiflju Savieniba pievienojas MarSala plänam tad, kad to säks praktiski realizet. Varot gaditles, ka Padomju Savieniba bQ5ot spiesta to darit. Piepem, ka Anglija un Franclja tagad nekavejoties centisles i reäll-zet Frandjas prlekSlikumu Izraudzit darba komlsljas, kas jau lidz jullja beigäm noskaidros sadarbibas iespejas daiädäs saimniecibas nozares starp täm valstim, kas bus ar mieru pievienoties rletujnvalstim. NYHT, NFR, BBC veselibu ntO JÄAPRtJPE 700.000 ATUKUSO DP Pec valräk nekä 1,5 miljona pär-vletoto i)ersonu n&metinäSanas un repatrieSanas pedejo gadu lalkä, UNRRAs DP nozare oficiäll izbelgu-sl savu darbu, pazlpoja nozares Stä-ba prlekSnleks Maiers Kohens. DP nometoes Väcljä. Austrljä, Italljä un Vldejos austrumos dlvus gadus pec " ara beigäm paliekot vei ap 700.000 DP. Virfa aprupl pärp§musl IRÖ sa-gatavoSanas kpmisija, kas näkoSä menesi Zei;ievä sanäks konferenee. IRÖ noslegusl ligimiu ar amerlkäpu armljas vlrspavelnlecibu par Vädjas amerlkä^u joslas DP aprupes nodo- Sanu lidz turpmäkam amerlkäijiu är-mljas zii^ä: Tapat Väcljasang}ujos-lä täläko gädibu par DP pagaldäm pän;iem ang}u armlja. Sakot savu darbu 1944. g. maijä, UNRRA ar saväm vlenibäm velkusi svarigu uzdevumu, palidzot kara bei-gäs atgrleztles dzlmtene ap 12 mlljo-niem pärvietotu personu. Vei atli-kuSo DP vidu i r 370000 poju, 162.000 iidu, 158.000 baltieSu un 18.000 dien-vidslavu. Pasaule nevarot sev atjau-tles Jaut alzlet postä tlk daudzlem simttukstoSiem cilveku, bet tas no-tlktu, ja vilaus, atstätu Vädjä vai ari ka ineyelamus ärzemnlekus Austrl-jas, Itall jas un Vld§j6 austrumu no-metnes. PaSr^iz 337,000 no Slgm DP tiekot arodnleclskl apmäcitl, tapat joprojäm vei m§^riot vli^us plerunät atgriezties mäjäs, bet ]oti daudzi at-sakoties to darit, kamer viijiu zeme ir padomju varas okupeta vai doml-heta. UNRRAl nododot savus apru-pejamös jaunajal pectecel, devu sa-mazlnäSana daios apgabalos apdrau-dot vipu veselibu. Akuts esot jautä-jums par seviS^u devu nepledeSami-bu DP bernlem. No Hölandes Gvajanas zlt;io, ka turlehes lestädes nolemuSas ielaist 30.000 iidu DP. NYHT FAGRIDNIEKI PLÄNOJUSi ATENTÄTU PRET DEGOLLU UN M I U T M U DIKTÄTCRU Apversumu pret Frandjas ceturto republiku un militäras diktäturas noidlbinäSanu Parize plänojusi fran-öu labä späma sazvemieku organi-zädja, ko atkläjuäas Francljas dro- Sibas lestädes. Iek§lletu mlnlstrs Depro plrmdlen pazlijiojis, ka sazver-nieki bljuSl nodroSinäjuSies ar äp-sleptlem zelta kräjumiem im vipu „Zllajä plänä" par apversuma dienu bljls Izraudzits 6. augusts. Grupa saukusles par „Melnajlem makljlem" un plänojusi Inscenet It kä komunistu sacelSanos, atbrivöt ieslodzitos no valräklem detokSplem un organlzet ,^äjlenu \iz Parizl" ar dumpigäm franöu armljas tanku vlenibäm. „Mekue maklji" atklätl pec seSu meneSu llgäm pagrides operädjäm. Apdetlnäto makiju vadoijiu vldu Ir franöu iandarmerijas lenerällnspek-tors i;enerälls Gijo, kads bretoijtu gräfs, käds majors — agrakö faSlstu kaguläru vadonls, 70 gadu yecä ag-räkä Musolinl draudzene Devalefa kundze un käds garidznleks. Pec apversuma Jylelnle makljl" gribljuSl mm Bemss publice materiilus par lomitu konferencem am dipl< Dazädo klpa laika un pecka^a dip-lomätisko konferen^u aizkuUses at-kläsies agräkä ASV ärlietu ministra Bemsa" memuäros, kas iznäks ok-tobri. Grämata sauksies „Runäjot atklätl", un tä atidäSot lidz Sim ne-zinämus faktus un apstäk}us starp-tautiskajä p61itikä. Bemss ir vleni-gä no augstäkajäm amerikäi^u amat-personäm, kas pats pledalijles vlsäs lidajäs konferences, sakot ar Jaltas konferend 1945. gada februäri un beidzot ar ärlietu ministru kcmfe-rend pagäjuSä gada decembri IjTu-jorkä. Savam darbam Bemss izman-tojot ari personigas stenografiskas atzimes. Nododot Sos matenälus at-klätibal, Bemss cerot palidzet ameri-kä^ u tautal un visai pasaulei rast skaidribu un legut veseligas atzipas par paSrelz vlssvariÄäko jautäjumu: vai iespejams ilgs miers, NYHT Izsludinät ,provlzorisku direktorlju** pec ViSl valsts parauga. Daudzi no apcletlnätajlem sazveraieklem esot agräkie franöu pretestibas kustibas vaditäjl, bet citl— TlSl valdibas pie-krltejl, monarchlstl un kagulärl, pa-skalckojls idcSlietu mihistrs. Izmek-leSanu turpinäSot, hereljtooties ar lespejamu augstu amata personu kompromiteSanu. Pag^däm neesot atkläjles, ka kädas franöu armljas vlenibas vai ari atseviSl^ virsnlekl butu sadarbojuSles ar sazvernleklem. Sazvemleku plänos bijls ari sari-kot uzbrukumus bankäm un lauku salmnlecibäm, ko velktu maskejuSleSj uzbrucejl sarkanäs imiformas, tapat bljls paredzets plesutit pazistamäm personäm paziijiojumus ar slrpja iin ämura ziml, ku^os pazlpotu näves soda plesprieSanu komunistu kaj-a tlesä, kä ari Izsutit vUtotas komunistu sacelSanäs paveles. Gräfa vulpläna pili Bretapä atrasti ap-sleptl lerod, kaujas paveles un jau-näs diktäturas konstitucijas uzmetu-ml. Pec BBC spedälkorespondenta zLpäm, sazvemleku ricibä bijuSl 310 miljonu franku. Franöu sabledriba säkumä gan bijusl }otl satraukta par atklätö sazverestibu, kura esot bljis paredzeta visu Bretaijiäs komunistu likyideSaha im atentäts pret DegoUu, bet pec tuväko apstäkju un sazver-nleku vadopu personibu npskaidro- Sanas visu plänu tomer neuzskatot par seviSl^ nöpietnl pemamu. Ari par armljas lojälo nostaju pret val-dibu neesot Saubu. Tieslietu minis-trija noräda uz apstäkll, ka apdetl-näSanas läika zii;iä sakrituSas ar vie-nu no nopietnäkäm frantu valdi-bas krizem. NYHT Baitljas Cenjrala Padome valräk-kärt bija grlezusles ple Darba ministrijas zonäläs mitnes vaditäjaar lugumu paplaSinät to plederigo skal-tu, kurus darbos salstitie var pemt lid?di uz AngUju, kä ari paaugstlnät vecumal cenzu baltleSlem, kas velas plepemt darbu Apvienotä karajval-sti. Nupat sai;iemta air 23. jQnlju dateta ofldäla atbilde uz Slem lero-sinäjumlem. Täs saturs^ Ir Säds. Tagad Izlemts, ka pie<ierigle starp 50 uri 60 gadlem var tikt piepemti kä oträs kategorijas strädniekl, ja vlijl Ir spejigi velkt Sädu vai tädu egläku darbu, un ja vli?l pleder ple ^enes grupas, kuri ielet vismaz dlvl strädniekl jaunäkl par 50 gadlem, kas pletelkuSles rekröteSa-^ nas Semas robeiäs paredz§tlem dar-blem. Sakara ar Slem grozijumiem re^onäliem Darba ministrijas lered-i; Mem pleSlj:lrta 'tlesiba Izlemt atse-vlS^ os gadijumus ^zir^ä ar Darbä rnl-nlstrljäs re^onälo mitnl. Tapat paplaSinäta plederigo de-fIniclja. Ja lidr Slm malzes pelnt-ys vareja i^iemt lidz uz Angliju t l - ktl slevu un bernus, jaunäkiis par 16 gadlem, tad tagad rädlnleku gru-pä tlek leskaltitas, plem., ari atralt-nes, krusttevl un krustmätes, kas gan hav vairs darba spöjigl un tätad nevar uzturet felmenl, bet cltädl Ir vesell. PaplaSlnot tlk tälu savu pie-^ derigo skaltu, Sai ^menes^grupä jä-but vismaz 3 malze§ pfelnitäjlem. Re^lstretles nevar tlkal tädl plede-rigle, kas sllmibas yal vecuma ne-peka deV pastivigl iu^^^ i^^^ gultas Raksta belgäs, atblldot iiz kädU citii BCP jautäjumu, pa^aidrots, ka Vlenlnlekl virieSl un slevletes, kas Sädu vai tadu lemealu ä§t pagaldäm nav re^strSjuSles, väres pie-teiktles ari veläk, bet letelcams vl-i; ilem labäk savu re^lstreSanos ne-vlldhät. V-Sakara ar So prlndplälo lemumu Kontrolkomlslja (angju joslä) jau 18. junijä piesutija visam nometnem Darba ministrijas cirkularu Nr. 8 par jauniem notelkumiem ar daiiem tedinlskas dabas norädijumiem. Ari 2. kategorijas strädniekiem, par ku-riem uztureSanas galvojumu uzi;ie-mas pirmäs / kategorijas darblriiekl, jäbut spejigiem darit kadu viegläku darbu, un tie nevar but Vecäki par 60 gädierri, Sie rgrozijuml räda. ka tagad lotl daudz kas atkaräjas no paSu no-metiju iemitnieku lerosmes un ko-pibas apzii^as, jo viijdem dota tie-siba, ciktäl vipi i r pirmäs kategorijas strädniekl (t.l., ne vecäkl p^r 50 gadlem), uzijiemties saistibas par no-metnes veciem Jaudim, lai ari v varetu emigret uz Angliju. Bez tam no autoritätivas puses mus Informe, ka ärigju joslä visa drizumä lekärtos atsevlä^as nomet-nes uz AngHjii darbä aizbraukuSo piederigiem, pie kam Sajäs nomet-nes paredz|ta ipaSa uzlabota apgä-de. No Sim nometn&n tad ari veiks plederigo pärvietoSanu *ple saviem ädnleklem uz Angliju, Anglijas darba mlnlstrlja pedeji lalkä Izräda fpaSu Interesl par at-sevlSljiu nozaru spedälistlem, ple-meram, par otropedlem, tdcstUnie-clem un dzelzce^leklem. Täpec LCK nolemusl pleprasit no nometnem sikus dalus par vlslem spedälistlem, amatnleklem un dtäm. aro^ du grupäm. Sis zi];^as jäiesQta sava apgabala komltejal. bP DELEGACUAS VEROJtJ^ Holandes valdiba nolemusl uzi;^emt 8000 DP, pagaldäm no Vädjas ame-rlkäpu Joslas. Jau tuvakäs nedijäs^ lleläkäs nometnes ieradlsies Holandes valdibaspSrstävJt un izraudzISot sev pleraSrotäkos strädnl^ais^ Lai lepazitos ar darba un dzives apstäk- , uz Holandl blja izbraukuslVDP clja.\LatvleSu ghipa ar LCK Frandjas Naclonälä sapulce atli-kusl nobalsoSanu par ministru pre-zidenta Ramadje pieprasito uzticibu valdibal uz piektdienu. Ramadje nolasi jls Nadoriälal sapulcel plaSu dek-larädju par ^ savu salnlnlecibas poli-tlku, pazii?odams, ka jäsper radikäl sojl, jo algu un cenu skrieSanas no-yediSot pie irifläcljas. ,,New York Herald Trlbune" zi-flio, ka lesp§Jamas personälas pär-maliiias Frandjas valdibä, lal gan Ramadje nedomäjot ta jä atkal pie-aicinät komunlstus. Neraugoties uz ofidäliem atsaukumlem, prese tur-pina zlpot, ka no valdibas gribot iz-stäties öetri minlstrl, kas lei;iem sva-rigus saimniecibas vadibäs postepus. Tie esot tris sodäUstl un vleris MR^ mlnlstrs — finanöu, lauksaimnieci-bas, valsts saimniecibas un darba ministri. Joprojäm neesot istas vlenibas sodälistu partijä. Partijas kreisais spärhs domäjot, ka valdibä tomer jäpieaicina komiinistl. Pagä-juSo menesu streiku vilnls esot ple-rädijls, ka valdiba bez komOnlstu lidzdalibas neesot spejiga vadit Frandjas saimniecibu. NYHT. BBC nozares vaditäJupröfrR Mar-pec atgrleSanäs pBx verojiuniem informe: „Holande velas uzpemt 3500 vörie- Su, paredzot tos nodarblnät maSln« fabrlkäs, kufeu bav§taväs uhvög}- raktuves. Apmeram 45(^0 slevleSu vares rast darbu tekstilrQf»ilec!R>fi, vejas lu) ap^erbu darb|itcäs un pa dalal mäjsalmnlecibä. Lauk^lm-nlecibä DP näv paredzets nodarblnät; Plepemot pledäväjumu, järeljdnäs ar ;,hokr§jo8ahu",; un tä-deV jautäjuma IzlemSanu delegädja nodos LCP. Holan<iieSl aleina vle-nlhlekus vecumä/no 14—35 gadlem,^ Izpemumu gadijiimos lidz 38 gadu vecus. Izcejot v^reSot ari bezblmu pärl, bet nav apsolits, ka tos no-vletos vienä darba vietä, Pagaldäm par. felmeijiu pärcelSanös uz Holsifidl nevar bitt^runia, Värböt holä^ Iz^emumus pfelalstu vlenigl ar ne-daudzlem augstl kvalifIcetlem arod-niekiem. HolandS stästa delegätl — mes tikämies ar daudzlem ärzemnleklem, galvenäVkärtä pojiemi kas tur pär-celti no Anglijas. Vipu atzlnums: dzTvot var, atalgpjums pletiek, lal Iz-pirktu racionetäs pärttkas devas un päre jo preöu pieSj^irumus, \ bet tas ari Ir vlss. Algas;<noteUctas piCsträd-nleku vecuma jon spejäm. JaunleSl, sikot ar 14. dzives gadu, sapem 30— 40 guldepus merifesi. 25 g. vecl virieSi sapem 150-^170 iuldepu. Slevletem algas ir mazäkas. Musu InSenlerl, kas Holande varetu rast darbu par zimetäjiem vai tedinll0em, labäkä gadijumä sapemtu lidz 300 guldepu monesi. « r:'-:^^:'-^ Normltas gandriz vis^s galvenäs pärtikas preces un ari akmepogles. Nedefä normalpatäretäjs sapem 2200 g malzes, 1$ g svlestai 375 g mar-garina, 625 g cukura, 100 g siera, 2 litrus piena, 100 g mlltu, 1 olii, 100 g ga]as im 50 dgareSu. Produkt^^ legäde izmäksä ap 20 guldepu. Par gäzl, elektribu un Qdeni nelielai ^ - menel menes! jämaksä 30 guldepu. Brivä tirga dabUjlamcil kartupeli, där-zäji, augU, zivis, putni, makaroni, zln;d un auzu pärslas. Ari amerikä-pu un E^lptes dgäretes pärdod brivä tlrgu par 4,8 guldk pacipä. Redzgjäm plaSu izvell zivju tlrgu, bet Jotl reti dabujami putni. Ifestoränos ylsi edienl dabujami bez kartitem, bet pusdienas maksa 1—5 guldepus. Amsterdamä vienkärSa panslja maksa 60—70 guldepu menesi. Katrs holandletis gadä sapem 80 punktu ap^erba un atjauju 1 pära apavii legädei. Par uzvälku jädod 60 punktu, viinas kleitu 20, f; zida kleitu 12, meteli 40 punktu. Metelis maksa 50—80 guldepu, virteSu plat-male 35 guldepus. Uz DP pärstävju jautäjumu, var uz Holandl nevaretu izbraukt darba vlenibas kompaKtä raasä un-t\ir turplnät dafcu vlenkobus, paskaidroja, ka tas nebuSot iespejams. Ari In-teli^ ento profesiju^ pärstävjiem, plem., ärstiem, uzstradaties näk^ies grutl. Lai iegutu darba at]auju, ärstiem vispirms jäiestäjäs Holandes universitäte un 8 meneSu lalkä Jäiz- (Beigas 4. Ipp.) L ' V ^ . ; .y y- j ' » M "M 35 li. ' -n tr ff H i [ h'. 5^ 3-1 I h
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470704 |
Description
Title | 1947-07-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^ATVUA. 19«.^
I» klusi. Angju zemödpn.
IJabSk. saprata, kas tega&'« %
k^Qd^e, un briäem \1i>9»
tetas-busaribeidz^J^li^
fcmjedzigäkais bijatas
[pm tepat pienfks V^^^^
pmgeas raudzijäs uz S
fsyas pläksriem pie EriS'^'' ^
|«*ens - viss.bus galä ^3M
Z^udene nodrebela
•;i^;-§Pidedami, skWTSf
lUtt/ugimis noraustijäs.
.«toadams, ka to pa§u tai S ^
.|-värds. bet öa^a vei l^itS;
,::';ZemQdene bija karsts kä eUe r,
Isa, dzesejamä maäina bija sate'
| j i > f n p | r ä f e a V a r e J a b uÄ
l^em. Horigenam rikle hS t
Ml^^eties. pastaigät kaut
I^Ju.^Bet neviens neuzdriksteil!
pakusteties. Ak,. kaut jTS
feautkö iesäkt! ^
[ i l l p r i g ^ isti neatcerejäs velak,
3iiali.
r..' « ' .' — o*-^vw redzeiis
gramaty un pacelis to. Tas
mijis divas stundas vii^am biiaS
Ku%' garas vai Isas. Vii;is gan at-
Icerejäs, ka bija_ uz gridas
I
Iniäns ;„Bruklinä aug koks", Hor}.
^gehs säkä tfc> lasit. Vismaz vina-tadlikäs,
ka vi^S lasitu. Vinäbi
iRlrS^Iris divi simti lappusu *'
|yeläk'.yii;iam, nebija ne mazäkäs
Msmas, ko isti. vii;i§ bija lasijis, -
vispär bija lasijis.
^^i^Apkalpes viri bija skaitijuäl eks-lipjpzijas;
. Osta leprieks bijakonsta.
äiti ^ öetii zemudei;iu iznicinätaji -
teVtipa,^ kas parasti veda 'lidz vls-teaz
östo^as dzi^umbuinbas kato
p^d .Horigens dzirdeja tuväko kai«
m i i ^ u j i ^ „Trisdesmit!", #
pirm drusku viegläk atelpoja.
j^ipiem vismaz vei bija izredzes!
|^OTi',tuP augSä driz pietruks buin-löit
Spradzienu skaits tomer ve
Ipieauga lidz trisdesmit' sesi. Tad
Jiiösfäjas klusums. Viri nekustigi se-jdfja
tm gaidija, vei neticedami. U
&äT;iu niotori säkä noklust un #
pbäzisa pavisam.. A k , kas tas bija
[par bridi! Viri skatijäs viens oträ
uaj läimigi smaidija kä zeni.
.. Nbgaidi jis pusstundu, Melnais
li^eks uzmanigi, tikko zemudenei
kiastoties, izlavijäs no ostas. m
fea collai vii;i§ izvirzija periskopa
Parejie veroja ik muskuli vii?a seia
tta" atviegloti uzelpoja, kad Heskiiis
pazii;io^a: „Tuväkais ir ap pusjuda
mums. Liekas, vii?i nav manijuJi.
Pätrujas pärejäs gaitas toigenam
pec - päroiesta dzi|bumbu u z b*
,mä vairs nelikäs nekas sevislp. O'
tc^bpa otrajä nede}ä.vii?s jau bij^at
paka^baze. Vii^a zri;iojunis bija
pais sauszemes izlulj:osanas njar
ials par attiecigo apgabalu m
säkuma un ieintereseja m
^ t b e t e n a §täbu. Tail^ao^-
Sva Bumä, cincyties pret fanaW
äpäi;iu pretosanos, gausi yiKuas^
irfek§u un gtäbs säkä pl^öt da^
>§rgalvigäs desanta operacujs r
Burmas^ un Siamas- Pi^krasti. ;
)peräcijäm, tik tälu P ^ i ^ ^ I i
iedroto gaisa bazem IndiA J
;gja. lidlaukus invazijas apgrf" ;
vumä, aviäcijas bazes ku& b«w
tetiekami tikai säkumam
m
IM,
m
lm
mm
(Turpinäjum« sekös) i m
•feÄDA JAUNUMI:
,&na ar E. Äbeles ilusträcg
«47. Cena RM 7.50; Thejg
Itskoläm un paämacibai. y
'SS IZNÄKS:
A. Brigaderes pas^"
im- . . .
tals Värds H. un HI-/!^; taulu
Mase angliski; I^t^^^ginas
-aograflski pareizas 80 « " ' ju
teipiem. ,T |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-04-01