Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1947

              mi LÄTVUA, 1947. g, 4. julijS
m, m (^) i947[ g. 4. JuUjä
iir aiitord ^§rdii vai leddäUeb pa-raksäMoi
rakstc^ izteiktas^ äomas
katrä dfid ai^ redakcUas domas*
VAT^SCÄSX LAT?ierE IBIMDjlf NO 1672 tB>2tV0TSJ]
RtKOJIJMS UN Dm OADOS tIENS BEPA!rRIANlS
latviesu i r i m d i n i e k i em Eiropä
AMERIKAS ^A^TIESU PALlDZiBÄB DABBS
VCSTULE LATVUAI NO I^JORKAS
gadiem m redz yi^u tagad, nevar
to pazit Nb nejau^vkopä savesta
sj.' . • Ipula izveidojusles deSaeavä vairS-Kää
» zobgalto, pagSJtää ae^lä te- ^ f ä stebUa flaMedriba, kas ks^-
pec tiem, kas neprot ndtä?» .'»5™' darbmcam, siltumni- * ^ ucui, B . » uifi/ n I cam, alejam, saki^u un kraäoumu
dfrzl^iem: PJäbaAa^^^^^n^^
usuvuuc "v-K*".-. ~-, ~ |der§iusi pie bagätajäm un laimes lu-
Ibsurds. Pärspnejums butu arl ap- tlnätajäm nometaem. Tak pie kät-galvoJUBis,
ka musu akadaniski iz- tigajim, lotf organizetajäm un dar-
.gatDtle neprot nekä prakti&a. Nezln bigajäro gan. Tas viss fiäbachieäu
Vai mums ir v a otra jauzu grupa, kopgjs nopelns." — Tä raksta Fiä-kaab&
tuxiesusl latvieSiem tlk daudz badias latvieiu nometnes komitejas
davas starptauttskä forumä. kä mu- prfekäsedis Jekabs Poruks nometnes
-su. akadSmlakl .Izglitotie praktiki|divl gadi pastäveS^ias dienä. Täpec
(vfeoi^e, kas Sai iiifä ar vipiem va-1 dosimies mazä ekskursijä un parpa-rltu
sacaurtles, l^kam gari bötu vadoplem i?emsim lldzi akaitlus un
mQsu izdlle sportisti). Bet joks p a r l f a ]^
S f Ä f Ä ^ Ä ^ J J Ä F15i)adias nometne atrodas Nim-Ä
, ? « n ' ™ ' J^ri^HkÄ aP^^ärtne. koka barakäs un
SJIB ^uÄ.w^ ^ l T haja äobrid dzlvo 1672 latvieäi (788
veMä ar vardu .jd^ademlskl lz£^^^ ^^^eSl un 884 slevletes). Vecäkai
nn' 94 gadl, Jaunäkajai - lev^ Norve-Ä
i S ^ S n " 1 nienesis. Kad 1945. gada 27.
iT^ "Ä!**^. J^!l.f' Sudetijas. «aksUas un Tlringijas, bl-v
^ j J ? la « eka, bet äodlen Ir 104 gka^, tä ^ « . i ^ Ä S ^ «r telpu kvadritöra gandriz dubul-mHd-
prpt_tei«t ko ko prap ä^^^^^ ^ ^^^^^ ^^^ra filbachieäa ,.dz!-
Ä ^ V r L g ^ c Ä ^ - ™ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ caurm§räMr 3,5 kvadrät^et- Ä h 'Äm^.iW7^ T^^^ «els. 3 gl^enes Fisbachä Ir ar
^ k « ^ Ä u ? ^ ^ iLbT S « 3 bSmiem, 104 - ar 2 blmlem
^ S . , Ä - S un 126 ar 1 bgmu. ledzivotäju da-böta
«tfaöudhte^eju arl t im b^^^^ pieaugums ir 32 (9 miriäl, 41 SS^*^f-X%oSÄ ir»'^H TSdu gimepu, kas palikiisas
Ä**'*'^*^?!^**^ ' Pez teva. ir 142. bet palikuäas hez
tabutu a t r a s t a iespeja. , l^^^^ _ vieninleku ir - lll
' Sagadlianis p§c tai paää Latvijas virletis un 141 sieviete; noalegtas 22
nimm, kur ievletots LCK alclnä- laulibas, ä^rtas 2 laulibas, bet iz-
• Jttihs, iespiests arit prot. Starca iru§as 4. Divi milltäräs p§rba>ides 8
raksts: „Ko dara bitu tautu Jaunat- personäm at^femtas DP tiesibas, bet
T •» t
iespejams
skolas brivlaika
pagarinäjums
Pärrunäs skolotaju konfejrctice
ne?" Sai plaSajä apcerejumä prcffe- l iemitnieks repatriejies.
m$ cenSas parädit, ka citu tautu . „ ^mna ««««^s
Jaunatne UÄCitigi strada, ka citas , ^^?.J^^^^
tautäs vairojas mterese par zinätnl, J^f.^^^^^
kam§r mQsu jaunatne, pec Profesora fc.^^^^^
I^fesors Starc» nav vie^^^^^ gobrld fcmnazljä ir
tteupieri.ar mösu trimdas jaunatnL 145 skoleni (32 skolotäji), bet pamat-taikam
gan pat vlakarstakais jau- Ukolä 192. Bemu därzu apmekle 60
natnes un JaunieSu brivitoas aizsta- bernjj. Bez tam FiSbadiä kopä pag.
vis neVaris^noUegt, ka lielakä daja^n^^^ darbojas prof. Maltaa därz-no
tlem DP nome^u lemitniekiem, kopibas skola, ku^as 94 audzekj;ii
kas tuyojas patstivigas dzJyes diek- komplektejas no 22 dazädäm nomet-snlm.
dara pärak maz, lal Sai dzivel nem un kuras jaunäkajam skolenam
gatavotos* Tomgr gribas pajat^t, ir 14/bet vecäkajam 62 gadi. Pie
kaatadäaLparfidlbä vainojams? Patl Ukolas ir därznieciba ar 2 siltumni-
Jaunatne, sports. vai kas cits?.yal c-am (treSo vgl ce]), un 12,000 kv. m
nebötapielaÖama doma, ka laba Ueis daiädo kulturu lauks, un vei-tls^
a^alnas meklejamai vecakä pa- käls, kas pa§u un tuvakäs apkärtnes
©udzi?. VaiJiav lespe^ms, ka vai- nometnes apgädä ar därzäju sekläm,
mgl paa pr^fesorl? ^ ' destiem, pulj:§m un pardod ar! därz-
Meatkarlgi no tä, vai prasäin, lal ntecibas ra2o]umus. Velkala apgro-
.musi\ jaunatne vgatavojas. tam bri- zljums lidz §im 21.000 marku.
dtairkäd var^ atgrlezties^^tene, ^ ^^l^ darbojasf daiädi zi-rsa5g?
at!a!vJo®damLärs ^Ung!s!to?äxalk t?rim!Äda i, 1^^ ^ie^pia»z isktiunar maarc aat zgi^aänm v ahlou--
kam gan nevareslm apatridet vienu UM^^ zinätnes, latviesu literä-ÄPgrtvoiumu:
ka sveä^ma,_ tura, mäca stenografiju, raseSanu,
dzimt^g mums^ yisiem bus jace) elektrotediniku, installäciju, radio-
Jauna tove. Ta bus jacel w Graliskajä darbnicä
ku 4arbu« Blksistences cu^a, praktis-kä
darbS )otl maz mums lidlzet
ainSSanas par sengriel^u mltoIcflEi^ ^
par romteäu tie^bäm, par vikingu , ySl f i r V I P f l Ic^^r^ dllQ^-plrni
ietekml Baltijafi tautu tiniznieclbä ¥1^1 aiyiVU Adict gUbllSJim
11. un 12. g.
mäcäs 5 audzSa^ ^Siem kuistem ir j 1377 dblarl un 30 centl skaldri | lers gada laika saiiimis ap 4000 v§s*
24 lektori un 250 klausitäju. Bez j naudä un 9 tonnas libtotu drebju un j tu}u, visvairäk no latviesu trimdi-tam
no Fiäbadias nometnes §is va- apavu latviesu trimdiniekiem Eiropär 1 niekiem, kuru atbildem izlietotas 1
saras sem^strl dazädäs universita- vai pavlsam kcipä vertibas par apm. 12000 un ätklatnes/ Tas ^
tes studi 22 studentes un 32 studen- h^.ooo dolam^ tä i r kopsumma> ar jnodiri§, ka katru dyienu organizädjas
ti. Vispär nometnes izglitfbas ilme- kadu izteicas tas Amerlkas latvieSu 1 birojs, kas taupibas nolflkos lekärtots
nis raksturojams ar to, ka iemttnie- palidzibas darbs pagi gadS, kas (ff- j seki^tära dzlvoklf, izsötfjis caui^
ku vidu 110 tautiesiem ir pabeigta ganizätoriski veikts ar »JLatvian Re- j 7 atbildes. Bez tam publiceti 7 mek- 1
augstskolas izglitiba, 106 nepabeigta Uef ine« palldzibu. Sajos skaitjos j Igjamu persoiiiu saräkstl un ar tiem
augstskolas izglitiba, 352 beigusi vi- neietilpst ta Amerikas latvieSu pa-1 ätjaunoti sakiri apm. 1000 mekle^a*
dusskolu, 105 arodskolas, bet 410 pa- ndziba, kas gäjusi caur citäm Se- j miem tautieSiem. Se pie tam nav
matskolas. Pasai nometnei ir savs jienes tautieSu organizäcijäm un tie-1 mihetas paSalzliedzIgäs pttles, kO pa-nedejas
laikraksts „V§stis", skolenu §§ veidä vai nu radiniekiem, pazi- j lldzibas: darbim veltijuSi ziedojumu
zumäls ,Xäpa" un biblioteka ar 520 nam' vai vienkärSi ,,nezinämiem" vaceji un ziedojumu akcijas atbalstU
gramatäm. Nesen izveidojies lat- tautieSiem Eiropl »JLatvlan ReUef täji, kuru vidfl Ir ne vien ,Utvian
vieSu aktieru ansamblis, darbojas inc." sekretärs R. Sillers, kas uz sa- j Relief Inc." feiedrl, bet ari simtiem
koös ar 40 dalibniekiem, skolas ko- yiem pleciem iznesis visu Si organi- citu atsaucigu tauUeSu.
ris ar 80 dalibniekiem, dramas, spor- zätoriskä darba smagumu, vdtidams p^g. gadu „Latvian Relief Inc
tistu un Sachistu kopa. Pavisam no- bez atlidzibas kat^i dienu 4—5 stun- yar uzskatit pie tam zinämä märä ^
tikusi pari ^ 120 däzada rakstura das (visi ,,Latvian ReUef" darblnieki par pärbaudes gadu, kas tomer no-sarikojumu,
to skaitä 42 teatra izra- strädäjuSi bez aUldzibas), tomer at- sledzies ar noteikti poziUväm t ^
des, 10 kora un 30 solistu koncerti, Ulst, ka daudzi plänl pallkuSi ari dencem. Te vispirms jämin fakts,^
17 sporta sacenslbas, 3 baleta izra- puscejä vai nelzpildlti. Kädas pules | no Sejienes komunistiski noskanoto
des un Viena dziesmu diena/ p^asljis ,J.atvlan Relief" darbs, var tautieSu organizäcijas «American
Nometnes saimniecisko rosml rak- spriest ari no tä, ka sekretärs Sil-j Relief for Latvia" ir izstäjuSies visi
sturo kttplais da^bnlöu skkits. So- , pilsonisld domäjoSie latviesi. Otr-brld
darbojas Suveju, kurpnleku, fri- kärt — labvijligi Sejienes latvieSu
zieru, adlSanas, rokdarbu, media- ^ - dzivl ietekmejis apstäklls, ka tagaj
niska, elektrotedmiskä, koktelniecl- IV A m ft t tl 11 TjTUjorkä klat näkuSi un darbojas tris
bas un galdnieku darbnica. Darbni- ^ v A&Ä krietnl latvleilu mäeltäjL Un, bel-cäs
nodarbinäto skaits gan nav se- J jdzot, ari jaunatbraucSju vida, cik
viSlj:i liels — pavisam 93 personas. ClZlVC Uiem Izdevles apmestles IjTujorkJ, ir
Bez tam nometnei ir literäturas ap- - daudzl, kas aktlvi grib darboties sa-
5äds, kas rupejas par skolu maclbas vircburgas latvieSu ilmnazijä le- bledriskä laukä.
lidzekjiem un ^^ämatäm. Pavisam skolenu apmäclba autova- ,,Latvlan R«»Uef Inc." gada sapulcS
apgads publicejis 24 da2adus izde- diSanä. PaSreiz fcmnazijas zenuap- maijä pledaliläs daudzi darbini&L
vumus, bet Fisbadias skolenu koo- Uäcibäm iekärto ari metallu apsträ- kas lidz Sim organizäcijas rindäs ne-perativs
laikam ir plaSakais un sek- däsanas un kokapsträdäSanas darb- bija. PiedalljSs ari FUadelfijas. Bos-migakais
tada veida latviesu pasa- nicas un apmäclbas elektrolnstallä- tonas un Clkagas tautieSu pärstävli'
kums visa Dienvidvaajä. cijä. Meitenes apmäcis adiSanä. ve- un nollma daxbibu turplnät un pa-
Tas skopos värdos ir tas, ko lie- las SuSanä un mäjturlbä. Lal sagä- plaSinät. R. SlUeram no amata^ at-cina
fakti un skaitU par FiSbachas dätu lidzekjus darbnlcu lekärtoSa- sako^es, valdi nolema paplaSlnät
nometni, Tas ir tas, uz ko dibinä- i^ai, ^imnazijas vecäku padome r l - un par dlrektoru-rikotäju levelSja
damies fiSbadiieSi paSi saka, ka Sis | ko ziedojumu väkSanu un loterlju. | H. Llelnoru, bet par sekretäru Ro-darbs
pavelkts, nevls pec populärltä-itbuu
mtaiuemta s dkzoe-- 1,.^^^n;;!o;m;;;^e^^;^^^^^^^ Tm^^nTI™^* ^^e, New Yo^r^k- ^ 2^9^.^ N^^. Y^. ).
pibas saites un apzii^u. ^^f^l x S ^ l ^ i a X Ä ^ n ^Igot vlsmaz vlepu blroja darblnie-
saraksts. ^Li^dz ^a^r t^o vTele^SaöJas^ 1 M^W HPd^Tu^.i ^k iA,; plsöpdrflie du dlrektorao pHer. SLtfiveuln 1o1ra-varejuSas
notikt. VeleSanas blja iz- r^^*^^
sludinätas ar norädljumu, ka ieve-^ „Latvia^ Rcslief Inc." li^zSlnejais
l§täm amatpersonäm jäaibalsta re- sekretärs It^^^^^^S^^^
patriäcijas ieredöL ; 1 organizäcijas valdes^ Amerlkas lat-
' vieSieni räkstfli Sädus vär^
TirSenreitä, Bavärlja, visas turier . .Qrieiös pie savlem ta
nes nometnes apvienotas viena ko-drauglem, kas pag. gadä bija divä-peja
nomekne. Tas pats notlcls ari j ^ ^ ^ ^ ^ ^
Marictredvlca. U R. ar haudu^^
Frankfurte plenäcls otrs Starp- blem novelöjumlem, atbalstit un vei
Ailg^togä iz^^^^ijI^^rispärSr^^^^^^^ Sarkana Krusta ASV par vairäk atbalsllt L. R, jauno valcä.
dagogu atzinums par nepieciesamibu U^blol^etlem Latvijas valsts lldzek- Sls gada bus viskrltlskäkais gads
pagarinät vasaras mäclbu pärtrau- U®"^ iepirkto mantu satijums. No mUsu tautieSiem trlmda. Tie, kas So
kumuskoläs. Tas nepiecieSams ne Pi™ä satijuma Bavä^^^^ Atbal^
vien bemu veselibas, bet ari vasa- fi^ni pleS^lrtl. 200 duöl zobu suku stletvli^us vei Sogad
ras karstuma del, kas mäcibas klase krasas, tamborejamäs adatas, 400 an it sevisy morallskl. Velciniet vi-padara
gandriz neiespejamas. Nove- P^n iso viinas ze!j:u un kokvilnas X^M emlgräciju, it seviSljd uz Savieno-rojumi
räda ka si mäcibas gada jaukta sastäva (bet ne tiras vU- täm Valstim, vislem lldzekjlem. At-pirmajä
trhnestri bemu sekmes P^^) audumu atgrlezuml. Daudzäm balstiet „Stratton /bill", kas .prasa
caurmerä ieverojami pazemlnäjuSäs. P^^^em faktlskals. daudzums nesa- 400.000 DP lelalSariu."
Bavärijas apgabala latvieSu skolu di- ^kan ar dokumentos uzrädito. Au^ 1
rektors J. Zubans minetä JautajumS f^^^ P» Heläkal dajai apsaubämas
apspriedlsies ar LCK izglitibas un kvalitätes. Ka purma, ta otra pre-skolu
nozar«s vadltäju J. Celmu. Pa- sGtijuma oficlälals leplrc§Js Ir
Ed. M.
IJujorkä. jQnijä.
P. Salaka
redzams, ka otrs §1 mäcibas gada Starptautlskais Sarkanais Krusts
trimestris säksies tikal s^tembri.
A. R.
metafranSu fllozofiju, par sanskritu Ka^^a gastelQ;iu nometne pie pie
un baltu valodu gramatikas radnie-1 Lionas, Francijä, vei arvien atrodas
cibu* Ar{ ar vi^laSgkäm zinäSanam [ 23 latvieSi. Tiupat atrodas ari dazi
pBX jaunäko anglosakSu literätun^ desmitl igaui;^u un lietuvieSu. Vii^i
nezin vai v ^ s im maizi nop^^lnit un lidz Sim rakstijuSi vairäkus lugu-mcelt
mäjas. * j mus Sejienes franöu iestädem, bet
Ari visas Sls celäs lietas bez Sau-1
bäm ir vajadzigas. Taöu Uekas, ka ^' ka. nometnes admimsbra-äis
tiri huinanmräs ztnltnes ir no- !P.skata par bnvpratig em
. vadi, par kuriem vienmir bOs i n t e - t e s ? ^ Ä Ti^-^--' rese ^ t i p « sevL Täm plevSrsties P^!^* ir m<Ailfeeti. /^nbtracija
nedrikstetu nevienam ipaäi leteikt. K^. Pfif^^^^'-l^a ?ust^^ ^"^^ J^Pa-'
t S p a t l ä mSs neaicinäm jaunatnir^ ^ ^ smagi no-ipaäi
pleversties rakstaieciDai, glez- "?^« ™ sarugtina, nav, ar!_ nekädu
. noäanai vai kompongganai. nSnaz J^J^P" *^"^„^f^ Vacija. nav
nedomädaml, ka llterätiira un mäksla ""f"""^,^?'
ir neva}a<^as vai Uekas. Jädomä, 1?"'^^ K T .
ka ari profesors Starcs, piasidams, ^ ^ ^ ^ brauclena Llonu
lai jaunatne pievSrias ziaStnei, vai-1 »M
räk domäjis par dcsaktlm zinätnem, . rh^»„„, ^ w„ «
kas atkrf valrSk vai mazac saistäs pamata. Ortegas doma bezjau-ajodSem.
/ ^ Ortega pats ari turpat pasaka
Sis kulturas tragedijas iemeslus. —
\ Proitesora tomer ipasi uzsver, ka Tas laiks sen pagäjis, kad cilvek^
dtäs tautas jaunatnes izglitosanu speja aptvert visus zinätnes sa-par
Saurlem spedälistiem atzist par sniegumus. Viduslaikos gudrs virs
aplamu. Anglijas racttofona esot no- vareja zinät visu, vai gandnz visu.
lasits referats, ku^ä teikts, ka Saura | kas toreiz bija zinäms par medicinu,
spedällzeSanäs vedot uz barbarismu. filozofiju, ^eografiju, vesturi, dabas
- P^jydinot So citätu, at^auSos vei pie- zlnibäm un mäksläm. Tagad zinät-bflst,
ka ^a^u filozofs Ortega jau nes apjoms kjuvis tik plass, ka,
pirms kaira grämata „Masu sacel- J diemSel, nevienam atsevislj:am cilve-
Sanäs"^iztelcis teoretisko domu, ka kam vairs nav le^pejams aptvert
iSbR^nSta speclällz€Sanäs var ap- kaut daju no tä, kas butu jaaptver,
draudet visu mOsu tagadejo kultura lai lidz galam pärzinätu kaut v 1 e n u
Ja mes rete iicmiktu ti^ talu, ka atseviSlj:u zinätnes discipliau. Ne-visi
i d n i t n i ^ bötu . t i k ft 1 ^edä- runäjot par zinäsanu, nav pat iespe-
Ijystt Sauria nozaris, tad nebutu vairs jams izlasit visu, kas vienä discip-neviena,
kas spitu ^askatlt siko lietu imä izpetltsl
liäo kopsakaribu, n^utu vairs sijas, Prot Starcs aizräda, ka ne vien
us: k i visa stoätnes attistibak kop- AngUjä, bet ari Amerikä audzinätäji
sakariba balstas, un mösu lielL<«ki at-1 säk noversties no päräk sauras spe-tedmikas
kUltOra varetu sa- ciälizesanäs un prasa, lai jaunatni
brukt k i kas$u mäjii^ kas palikusi | iepazistina ari ar vispärejiern humk-
LCK iesniegusi protestu. Mantas,
kä; zinäxns, sadalis äxpus nometnem
dzivojoSiem tautl^iem resp. bij.
karayiriem.
^^^^
gas im Atigustdorfas nometnem dar­ba
uz Angliju izbraukuSi ap 200
apmekle ja mäeltä js Roberts Ivanovs. vispirms, slevletes ^ vleni-
VipS bija ari gastek2;iu nometne uti J^^f, }^^^^ felmenes, kur visi
teica tur latviegu v ^ ä dievvärdus, M^fkU iv darba spejigo kategor jas
plei^emdams visus 23 nometnes lat- ^ a ^ - Darba ligumuslegSanas, ko-vleSus
J>le dievgalda. Ivanovs tagad h^i^^iT^^iJ'^^^^^'^^- ka no
uz Parizi atvedis nometlnäto at- ^ ^ l u joslas < J ^ a lidziga uzde-brivoSanas
lagumus, panäcis Sim h^?^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ amerikai;iu
jautäjumam Francijas protestantu M^^^*
un ASV milltäräs misljas atbalstu Pie lidzSinejäs UNRRAs vlenibas
un cer uz labvelibu ari Francijas Ansbachä aicinäts par pärstävi dar-militäräs
iestädes. botles viens franku novada latvieSu
i;-oti daudz Lionas gusteki:iu no- pilnvarotais. Novada komiteja par
metne ievietoto latvieSu labä lidz tädu Izvelejusies prof. J. Rutmani.
sim darijis inz. Valdemärs Renga, LCK pärstävji atzlnuSi Sädu pär-badams
ar tiem vlsäs likstäs, uz- stävju izraudziSanu par vHamu ari
mundrinädams vi3;ius un uzturedams citos novados un jautäjuma saska-tiem
moSu garu, R ijiosanu ar igaunu un lietuvieSu pär-
Parizg, jOnijä, »stävjiem par teicamu.
J a u n a abonesanas
• • • • . • I* • ••
un sludlnajurnu
m a k s a ,
Sagatavoiaiaas izdevumiem pa*
lielinoUes Imikrakata .Jidt-v
l l a " aboaSSanas maksa
ar 1. a u f a s t u noteikta:
a) kollektfviem abonentiem EM
6.— par eksempläru menes!;
b) individuällem abonentiem^
Ifdz 3 eks. ieskaltot, RM 7.<-
par minesi«
S l t t d t n ä j u m u miaksa RM
3,— par Tienislejfgu sludinäjuma
lespiedrindu. Piederigo meklesa-nas
slttdinajuml par puscenu, bel
ne mazäk ka RM 6.— par sludi-näjumu*
Abonentiem, kas samaksaJuSi
^uz priekSu par augusta* cenu
s t a r p l b a J a n o k ä r t o iidz
31. J u 1 i j a tn, piesutoi naudu pa
pastn uz apgäda adresi.
nitäro zinäti;iu leguvumiem, kultOras
klasiskäm problemäm, pasaules sla-venäko
un rakstnieku un filozofu
darblem. Täda tendence Amerikä
pastäv. Bet — Sai lietä slepjas loti
liels „bet".
Neaizmirsisim, ka anglosakSu kol-ledzas
parasti nav vis universitätes,
bet drizäk tas, ko pie mums sauc par
vidusskolu, un ka jau tur säkas spe-ciälizeSanäs,
kamer mes, Latvijas
laikä, veltigi cerejäm uz to, ka kaiit
vai universitäte varetu attureties* no
ener^ijas skaldiSanas 30—50 dazä-dos
priekSmetos, bet totiesu speciäli-zeties
divos tris jautäjumos.
Otrkärt, atceresimies, ka ir }oti
liela starpiba starp to izglitibu, ko
sauc par „speciälu'* pie mums un ko
säuc pair speciälu Amerikä. Savieno-täs
Valstis, piemeram, atsledznieku
vei nesauc par speciäUstu, tur par
speciälistu sauc 3 mm skruvju U2-
erie^ru vitnu iegriezeju. Ari izglitoto
Jau2u vidQ tur speciälistu jedzlens
bleii Ir citäds nekä pie mums.
SacelSanäs pret pärliecigu speciäli-zeSanos
notiek daiäs Sida veida
amerikäiiu mäcibas iestädes. Un ari
tam ir savi pavisam ipaSi lemesli.
,Jiewsweek" S. g. februära nuniurä
tä ievietojis plaSu rakstu par to, kä
pärvertusies SI mäcibas iestäde.Bur-tiski
t\ur lasänjs: „Vecä Oksfoida
vienmer bijusi jauna Oksforda, kur
daudz laika veltits sanäksmem, jaut-ribai
un ertai „izglItosänai par Istu
viru". Tagad caurmerä students ir *
plasäkä raksta par to, kä kara vete- gadu vecs. piecus, sesus gadus
räni iespaido augstskolu garu, rak- P^^^^ studijäm viijs pavadijis armi-stlja:
„Veteräni. kas tikko pärdzlvo- 1 • ^is students prasa no Oksfordas
jusi kara tedmikas brinumus, ne! ^kaut ko praktlsku" - labu aroda
labprät dodas klases, kur atkal jä- izglitibu drizäk nekä vispärejas zi-mäcäs
tedmiskas lietas. ^TjTuhemSai- ^asanas par hmnanitäräm lietäm-. . .
ras universitäte tedmolo^jas kolie-; ^^'^^^^ ^fl gnel^u valoda atzita par
dzä pierakstljuSies tikai 680. kamer ^ j ; ^ ^ ^ ^ ^ / ^ ^ ^ ^ " ^^^^m, ^emot tas,
1132 izvelejuSies briväs mäkslas^'^^.fl^^ klut siiolo^^^^
Agrikulturas kolledzä pierakstljuSies sekojot laika garani (vai pa-kjauties
nepiecieSamibai), Oksfordas
augstskolas padome nobalsoja par
. .M . V ^ jaunu psidioloöjas, filozofijas un fi"-
Vai agrikulturas atsl^irsana no fer- j riolo^jas kursu iekärtoSanu; Tä bija
mu apsaimniokosanas liecina par modemistu uzvara par „veco gvardi",
atteiKsanos no specialir.esanäs? kas skaji vaimanä par tagadejo stu-
Anglijas klasiskä um/ersitäte, kä. dentu ,,noie^
zinäms, ir Oksforda. „Time'' 3. raar-| A. L i e pä
234, bet 56 izvelejuSies feraiu ap-saimniekoSanas
kursu . .
initfbe»*Muina-.satiys
^T^, S^Jä, & o j u § ä - Ji
f^^vW.tev>ie^n^o jas bledru dzejal
^ Ssr nie-jiiözäkä
izraksts;
' {omir.tuväk Ujm darba»!
kums; , ^
1 1 ' .
' ~ \ y ari Baltija^
IV iiotikuma. %; J nier^ - r "L
jäda,ir vide un na. t ^ a s ^
idveselesnöska- käi«s k i ^ '
i ajTfitaä 'situacijä. ^Vldijmilzu pöstatn
l Ä #gti, }oti4^1pilseti9^|aI
A it kS^pSrlauzta dv§seles l plakatiem m
«vote ar' pär&ivoju- vieSus sarik(
Ä t e i e neiaigl metär tädä zi^a, kl
Jd88 kaut Kas, ;ka varetu jiem ; sabied
btaoimu. UntlloSana vi- Zlemejvacijä,»
\ Ir paänerlpga'. Sitiulcija centäs ar rem
ätei)iiJU,'iÄiek sastingusLjSädä iiplilkaj
Mm telojumos isltuacija j tautu tautasil
taöteneptepildlmas miles-1 pödihäja; "mij
i kä nostäda sarez§itas -attie- bi. Nelielälj
iMdjvte Viss ir kä pielä-1 milzums, äpm
lieaMti ar jutoijas sfffaigu-j Väcu-däm|
[liirtm palldj, .ias ne-1 par ^aistäjj
14IVE8D SMGIJ KVAETEEA ÖAIxJ
, * ilgi. gaidits noti-1 akma,'ko jai
J»Wu stigu, kvarteta zäles Ziemeli^
mm katram -nopiet-. U&aios tam
i^^T' P«c Pieqiem vairäk
TO-pinns raidS^
p»MisW)B/kur tie-ap. BBC un m
FÄ?' t ^^^^ ska^ota! no^
^«^IJvelirtvadrtissno Sobrid la1
tiuäies. Ko
Cvi^ »»^Sm im bS: 8afä£ä tume
Ä 5^«läand8,
bjg^an la-b^i' ^Up^ vihien» 1
<JiV08
^^iS^^^acertiif^-^^o-lskajjofä Pro
J Paii>5n.^- mene n^'^
mm