Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948

              Honei
,^āgerkaseiļne" DP nometne Eifch-itete,
kurā dzīvoja pāri par 1400 lat­viešu.
6. novembri viņus sāka izvie­tot
pa pārējām Bavārijas DPnomet^
sēm^ iutcrt UE V^enu ļ&Od« Itej^s^
burgu 450, Fišbachu 225, Erlangenu
150 un Ansbachu 13Č. Eichštetes no-
Tāhiheš laTOēSU vadības pārstāvji
gan apmeklēja augstākās UNRRA's
un ASV sļ armijas iestādes Heidel-bergā,
lai panāktu latviešu štStSša-m
Sieb^tē vismaz pa ziemu, bet
Mm pūlēm f anākumi izpalika. No­metnei
likvidējoties un tās iemīt­niekiem
sadaloties mazākās grupās,
darbs māeibas ga^a vidū jāpārtrauc
arf latViēŽil^a^^^jai, kurā it pāri
par 60 fetiļ!žēķņu.| Ģimnāzijas kodo­lu
tagad (jiomāts pārcelt uz Regens-burgu.
Čiljc'^noskaidrotš, latviešu at-brivojamā
fikād līdz
E. tidmetnē in arf val-fītti
vāciešu apdzīvotas
iilljlid iioVf#t(^ da&g fUkšlošUi šfdu
Vacti fetoakstš „Matttbtrrger All-gēmrfhē**
29. ōfet. par ftīgas radlo-foiiā
latvieti, trtitidlhlēkti stīgu kvar­tetu
— p M Noriti itti docjentlem
*^heftu, puSēvhni un ti&iehmāni
tākstt, kk H^ittbufga notikušajā
koncertā ļšos četmg, Menti otfāih
līdzvēftigtis māfa^HniekuS Maukties
bija tsta |nQ2!kaš bauda.^ Mākdli^
iīilēkl ešfōt šastiiegtiŠl MOžikās Elfā-pa^
lAūM toehl. Mocāl^tu viņi a^-
tfc^ojuši p Uofcattū, bet bvcržaka
uztvgmžl Bohlrfitjag iAttžlkas dvēseli
(Eriks Mhisnieks). ~ 25 km a-m<«
no: Vetdč» 2S A t p l a k a , tUcai dažos
kilometros no feechoslovakijas robe»-
atrdM&^R^^ blj. „Ķ2;'
m)niejl^^ 11s ncivietojums ir kā ^atla
dibens: iecļobt^, vii^apkērt smiltis'
un filcmeņ ^ Slos^^burgai ir t i l ^
b ē d ^ >v8l^va" kā Dachavai^ Ao^
^4eai^ Bucoenvmdk un daudzām ci
t&h iioncenlarācijas nometnēm p ^
Vācijā uņ ārpus tās. Te 60w000 ie­slodzīto
vidū, kā.rada atrastie sa­raksti,
iSia^āulieģ āri 14 lal\)lešu, ku
ŗu vārdi un lifetēriiš aizvien vēl naV
zināmi: Ktlmelnē fufēt! ^.4B0 krie-
W, 11 m ho\% ^Jm i^ielu, 4.731
iir^cūjds, ^.840 Cedliu, 3.6S3 itāļi
i<m līdi, p 8 9 Uetuvl^u u. lāu
tibu l o ^ l f . vi MāBM bamkas dur
i^svgrda lēr^Sls ^,CI^.''
tas bijis lat0#ivl*^^^
gas e i i ^ ī^ŗi^
a i^nSki^g t^ft
lirmo^ kapsētā, ^1
iim^^ km nih^l tah!
e r ^ i ^ sniegoM ies^^
lantlka |^]id2%a Rt»mlSl9 imnMt6
' Ipeoiģkai i^i^šasmi.
Jādomā, k
wējā m
biņa kaŗ
dema vM^
m
1946 f. iS^noVembīt
. ' i
hāsāi kad
Latvijas e^,.4ut baznīcas archi-bīskaps
puA. Us, theoL Grīn-bergs
3. nSv. A^g^mr^ va^ja
dievkalpojumu amerikāņu garnizona
karavlfieitt Sig notikuma na tikai
liecināja par latviešu tautaa lielām
simpātijām un pateicības jūtām va­renās
amerikāņu demokrātijas diža­jiem
dēliem, bet bija ari pinnais ga-dī
jumsLatvijas ev.-lut baznīcas vēs­turē,
kad tās virsgans vada diev­kalpojumu
ārvalsts karavīru saimei.
Augsburgas amerikāņu garnizona
baimīcā, ko pārpildīja dievlūdzēji —
amerikāņu kareivji un virsnieki,
dievkalpojums iākās ar garīdznieku
svinīgu gSjienu. Archibīsķapam lī­dzi
nāca ASV armijas mācītājs plkv.
S. Dekers, prāvests J. Ķullītis un
mācttajš K. Kirafts. Pēc prSv. J. Ķul-llša
ievadvārdiem archibī^aps sacī­ja
svētrunu. .Viņš pateicSs un izlū­dzās
Dieva svētību amerikāņu ar­mijai,
kas latviešus — trimdiniekus
atbrīvoja no vai^mācības uri bezdie­vības
un dēva tiem ar ilgām gaidīto
Izdevību dzīvot Rietumu Sabiedroto
aizsardzība. Slrifiāis virsgans izlū­dzās
Visvarena labo prātu arī visai
amerikāņu tāUtai. „Dažadaš it patie­sības
un to iztulkojumi,** teica archi-biskaps,
„bet vienīgo un pareizāko
Sinf hoflietnž hadstl tuirŽjuSi arī
Austrijas ^dim kltftčleru ŠuStiigu tm
itāļu !ttai*aia BMdJō ģifh^hes lo-c^
ļus. ofct. tldšēnfeurgli atklāja
taefifflnM tōMepkavtrtJem un mltti-
§lto. p d l t t i * !^ Modžltifeln,. J^m-jajas
istVlhMs j ^ M ī J I ^ datrdž «vēt-t^
tnlfekti triMinl^dm, to vid0 arī
latvieši. Sabieatotijs parīvēja ASV
atnlijai kfiŗavM un PSftS militārā
d^gSdja t^. Žteiftis). — Erlang^tiS
Bavārija latvis «kalts t^rsniecte
j^ti m, Jo %\xtp pSrvielbti atī 200
latviešu no Pasavas. Apvienota 3 lat-islešu
ftamētĶtt koniitejas izveidoju­šas
kopēju pagaidu komitejUi par
kuras priekšsēdi Ievēlēja Latvijas
tetiāta bij. pr<^uroru Gatmani, kas
tS^t pāmāels noi Pasava^. Gatavo--
jas jaunas komitejas vēlēšanām.
gaidu komiteja rosīgi veic 18. no­vembra
atzīmēšanas priekšdarbus.
Koris cītīgi ieptude dziesmas, pare­dzami
ari c'.tl prielcšnesuml Latvie­šiem
rodas plašas iespējas iesai^tī*-
tlēs amerikāņu apsardzības dienestā,
jo Mangāna formēšot 30ii vmi vi^^
nfbu< S^riMi tiemā vaiis no­doties
dažādiem sporta v^iem, jo
1^ ^eejatna plaša Srta aporta ^ la
lldii ar ilepl^iēšamiiki^ sporta pla^
datumiem. Pialas un ērtas telpas
nometnes klubam. Kulturālā dzīvē
ļpkgaidfitļ vfli tm roisfbas <E. Fo*-
tūki), Mšbsdias nmnetnē ,pia
mēs atrodam Kristū. Dažādas ir ari
briUbas un '^i2pratnea, bet īstā un
patiesā !r dvēieles brivība, kas d l -
Vēkus paceļ pāri visām ciešanām, ne­laimēs^
un likstālkL Mēs zinām, ka
visā pasaulē valdītu tniers, brīvība
un patiesībaj ja visi ļaudis būtu īsti
kristieši.** Archibīskapa T. Grīnbeirga
vārdus angliski tulkoja māc, R*
Krafts. Dievkalpojuma nobeigumā
archibīskaps svētīja amerikāņu kafa-vīrus
un baznīcā ieradušos ASV Mi­litārās
valdības un armijas vir^ie-kus
ar to piederīgiem tālākām darba
un dzīves gaitām. Dziedāja Augs­burgas
latviešu kolonija^^^eoris, kas
baznīcā ieradās latvieju tautas tēr*
pos. ^ Koris angliskiVnodziedāja arī
anglosakšu lemīļotc/baznīcas himnu
„Onwards, Christlan soldlersr* (Uz
priekšu, Kristus kapavīri), ko pēc At­lantijas
čhartas parakstīšanas Atlan­tijas
okeāna vidū uz karakuģa dzie­dāja
ari ASV valsis prezidents —
nelaiķis Franklins RŪzvelts un Ang­lijas
kara laika mittistru prezidents
Vinstons ĢerCils ar chartas Itdzpa-rakstītajiem
un Šī v&tures notikuma
dalībniekiem. Latviju valodā koris
atskaņoja E. Melngaiļa^pebess skan­dina,"
kas, kā vēlāk izteicas daudzi
baznīcēni, amerikāņiem sevišķi pati-mmm
kusi iSvinīgs dievkalpojuma nobei­gums
bija visu dievlūdzēju kopēji no-
Iziedata Savienoto Valstu himna.
Jāatzīmē, ka archibīskapa T. Grīn-berga
vadītais dievkalpojums^ k
nījies ari s e v i ^ amerikāņu preses
un filmreportiepi uzmanību. Daudzie
uzņēmumi tm filmu skļrtl, ta viņi
stāstljai jau t i ņ ^^ parādīšo­ties
neskaitāmos ASV laikrakstos uņ
būs t^zandii ntiljord^ amerikāņu
ASV kinoteātros.
Pēc dievkalpojuma visi dievlūdzēji
gāja garām archibīškapam un katrs
tam sirsnīgi spieda roku. ASV
virsnieku klubā rīkotās pusdienās
vairāki AŠVannljaspa^
runās pasvītroja, ka latviešiem nav
jāzaudē ceri^b^ ar p8««lttt galvu
jāraugās nākotnē.
Tanf paSa dienS baziŌcA
piedalījās arī AUģsburgas 2a latviel^
jauniešu iesvētēSv. Annas i?
Archibiskaps, ķa zināms, oktobra
beigās tin novembfa sSkumS vadījis
dievkalpojumus ari dtSs latviešu
b§gļu ttbmetnfe un^
rija. Nesen viņš saņ^ls aiiSnājumu
piedalttles Viispašaņles^^^^
nīcu apvienības kbtttecencē
' g. jūnija notiks Lundfi, Zviedrija.
Ari laui latvieH
Nīmbergas katoļu pr. J. Pudāns no­organizējis
literatūras, mākslas un
sadzīves jautājumu referātu vāka*;-
rus, kas ik trešdienu notiek baznīcas
zālē un radījuši lielu mteresi. No­metnes
iemītnieku luterāņu ga­rīgo
aprūpi Vada mācītājjl A. Gulbis,
V. Strautmanis im'Fr. Kļramiņš, ka­toļu
— J. Pudāns. ^ Nometnes latai
iekārtotā slimnīcā darbojas 5 latvie­šu
ār^ti un »>bāī%te, bet trūkst zobu
techniķu (Edt Alaifus).Latviešu
mežkopju un mežu darbi­n
i e k u sanāksmē FiSiac^a par ASV
Un frandjas Joslas latvieSu mež­kopju
un mežu darbinidtu kopas
IH-ezidiJa locdtļiem Ievēlēti Hugo
Upītis, Kārlis Bimbaums, Kārlis
Auškāps, prof. Hūdolfs MarkuSS un
Augusts Zelmenis, bet par kandidā­tiem
Jānis Ļā^is un Jānis Andersons.
Kopas prezidijs būs kontaktā ar ko­pas
locekļiem un aizstāvēs mežkopju
un meža dari)inieku intereses. Inte­resējoties
par darba iespējām citās
zemēs, uzzināts, ka Kanādā, iegūstot
ta^ pavalstni^ību, darbs būtu ^-
siem. Darbu izredzes atrast ari ftan-
<!iji, Zviedrijā turprettm visvienkār­šākie
darbi jfisrtrāda ari mācītie
mežkopjiem, ttimdā vacljā patlaban
atrodas 417 mežkopju un mežu dar*
binieku, ZviecMjā 84, Austrijā 4,
Dltiijā 2 ZeUi^nls). ^ LatvleS^
prat^tbaakasttbai dalībnieku a]^
vienība HMisi^S pie Deti^^
ņēthuii un imteic^
i^fiaiku par Edg.
pi»>liņa m Vīrcbvo^
nes kantmes pelņas atli^ma 2i
tām loto mai*ū.^^^^Ā^ šos zi?-
doļumus izlietos smagi ^eti^o prie-testības
kustības daiībfdeka^^^^^^u^
atbalstam (iL Nepāri^
^lenbītcim latvieša no­metams
tmjrt^ia
vaiksniīgus bērnu tm ] ata^t-nes
vtngr^smas sv
Mkst šavd piea^
sarīkojut»^^
s l ^ Vecāki
par brašajtem
Itbņlekiigtti^ š a ^ ^ Vinigroju-miēiii.
B§^ tauf^lfblas un
dai^ ijS^nme^jas audz^u^^^^^^^^^^a^
bās ievērību izpelnījās meiteņu līdz­svara,
zviedru baļķa Uņ līdzteku
vingrojumi. Atzinība tautekbla
dftajai E. l ^ g a iM ^
dv^elei (E. Auls). --Zviedrijas pri^^
ds ^^ens, kas ir ari pašs^tmns gl^^
8. okt. Val^^^cH | i ^
grupu Ņ; Š t ņ i ^ ^. <2Dr^
Dzeni uii £. Liat^ti,
jci iepaisistināja prot ī^ras^ BaibtBs;
Gleznotāji prindmp^^ adresi
un la^^i@9a l ^ u «ait^ a i t t ^ . Priņ-
^ ini^sējās paŗ^^
^jtt darbu" S^edrijā "tt ^*>u
ce^ Jitīs
Lautai^jmas nos^es/ apm.
latvieia^ pēdējig nedēlis pārds^vojuš
vairākas nervožēšanas dienas. Pie-teiktās
nometnes pārcelšanas pāris
reižu nerealizējušās, bet tagad no
jauna paziņota nodomātā pārcelšana
uz Augsburgu im itMnk^ -UNHr-
KA's vienības vadības pārstāves pa­ziņojušas,
ka ikvioiiamnpntetnes ie­mītniekam,
kas dzīvo privāti un ne­uz
citurieni pārcelties, ir at­palikt
līdzšinējā dzīves vietā, i
gan zaudējot tiesības uz UNRRA's
apriipi, jo tad pilnīgi jāiekļaujas
vfeu saimniecībā. Šādas iespējas
neesot liegtas ari nometnē drivojļo-l
šiem, kaut gan ir zināms, ka vācu>
iestādes nelabprāt dod apmešanās
atļaujas un vēl mazāk palīdž^^dzīvo-jaitio
telpu atrašanā. ' ^ \ -HI
DP jāatstāj Vifibādena
līdz 1* dec.
fVaakfurta, 6. nov. — ASV br^iņo^
to spēku virspavēlniecības pārstāvji
vakar informēja, ka vairāk kā; puse!
np* Vīsbādenas kazarmās dzīvpjo-:^
āēm DP jau pārvietota uz citurieni,
atbrīvojot telpas pilsētā novietotam |
kaŗžapēkam. Pārvietošana bijusi ne-piede3ama
e i l v ^ pārliekas saspi^. J
tības atslogošanai Vīsbidena, kas ir
ASV armijas aviācijas kirpusa gal­venā
mītne* Pārvietotid DP aiz^mi
uz dtām nometnēm 3. armijasi^--
zbiāmāterritorijā. Atlikušos DP noļ
kazarmām izvietos līdz 1. dec. Vīs-bā;
dena jāatstāj' ar! UNRRA*i,^xi^:
Sarkanā krusta galvena! mītnei un.
vs^rSkām amerikāņu kaŗasi^a vie-ļ
nībam. Tlie Stars and Stripes
nodomiem. Sī gleznotāju grupa pa­redzējusi
sarīkot plašāku gleznu iz-
Statfl Malmes muzejā, kuram zviedm
mecenāts un latvfeSu draugs Oskars
Eļmkvists 1939. g. uzdāvināja plašā­ko
latviešu mākslas darbu kollek-1
diļu, kāda vispār atroda»^ ārzemēs.
Ar muzeja dir* Dr. Fišera atelstu
muzejā lasītas lekdjas ari par lat­viešu
māksla — No 12. līdz 14 okt
Zviedrijas latviešu skautu un gaidu
vadītāju konferencē Stokholma
skautu pr-ka vad Edgara Ragovska^
vadībS, piedali jās 34 dalībnieki. Pir-i
mā latviešu skauta kopa Stokholmā i
noorganizēta 1945. g. jūlijā, pirmā
skautu vienība — septembrī Limdā,'
pirpiats gaidu pukiņšnovembri
Stokholmā. Tagad jau 7 skautu vie- i
nibas darbojas X>undā, Stokholmā,
Ppsalā, Burošā, Jenčepingā, Eskil- i
stunā un CMavedā, bet 4 gaidu pul^ |
ciņi Stokholmā, lASidā, lUpsalā im;
Burošā. Tajbs pāri par 300 locekļu^
Fdt skautu pr-ku ievēlēja līdzšinējo
—^ vad. .E. Ragovski. Nolemts izdot
jfiunatnes žurnālu, vadītāju rokas
grāmatu un raksta krājumus <f;Lat-
B d ^ Āuskijā'' Glāzenbachā).
Aleksandri l^oil&lng
Jfā atgriezties vēl varētu,
^ d , šāvkl z^ttiēs ki:astu mahōt.
Es beidzat atkal dzirdētu
m& jauttii biti, širdi sanot
3ū ate^itztl^ vēl Vai^tu^
Es atkal V!Bco vtikm rastu^
Kad visas ilgas noliktu^
Kā sms^o medus nastu»
O^erts liapi^š
Kareivis Vinegrls
<3 turpinājums)
Ndkas liels no runāšanas
neiznāca, viņa tikai sarka ūn stāvē­ja,
acīs nestatīdamās. Tad es pa­spiedu
viņai
atpakaļ. Gā
Aploka mal
roku un gāju uz staciju
u tieši ganībām pāri.
tur bij a cementa sile
lopu dzirdīšāhal. Kāpu pār sētu, kā­ja
aizmetās, kritu un uzkritu taisni
ar zodu fiz siles malas. Žoklis bija
pārlauzts divi vietās. Pēc tam četrus
mēnešus mute maņ bija savilktļa
Stiepulēm. Barību sūcu caur zobiem..
Dzimtenes meiteni man gan žēl...
Tagad viņa jaļu gadu vecāka, gandrīz
liela meita...
^„Nu gan ķeloV* iesaucās Sten-dzenieks.
r
„Kā melo?"
jies.
„Tā uz siles
lauzt."
,,Kad neticat
teica pavisam
vērsās.
„Bet tāda meitene Tāšos tiešām
ir,*^ turpināja sķendzoīieks, „Es pats
Viriegris bija izbrīni-iokli
nemaz nevar pār-neticat,"
Vinegris no-apvainojies
un no-no
šī pagasta,
dzirdējuši, kur
Jūs, jaunie^ neesat
palika mana nkBL.
Tas bija tā: 1941. ^ a iOtiijā es biju
iesaukts li^auka būves diatbos. Tik­ko
sākās kafd, lā manu lidlauku sa-bumboja^
Mēs tad paši metamies
krūmos. Tāšu pagastā bijām sataisī­jušies
ves^š bars ,^ļo/' M^eša
ipēdējāš dienās sarkanie vēl brau-iāja
tīrīšanās no vienas pagastmājas
uz otnīt Mēs septiņi vīri patlaban
vārījām jēra viru» kad pie mums
atskrēja viens skuķis plikiem, ceļ­galiem.
Meitene aizelsdamas stāstīja,
ka e^ot Inta no Bumbiņām un ka
drīz pa lielceļu braukšot boļševiku
automobilis. Tūdaļ ceļamies, sagata^
vojām savas šautenēs un visi, nezau­dējot
laiku, devāmies uz ceļa pusi."
„Nu, tadi būtu devuši zalviti," 1^
saucās Upītis.
„Bija jau par vēlu. Braucēji mūs
pamanīja, pirmie apturēja: mašīnu
un iekrita grāvjos, bet viens ar pat-šauteni
paslēpās aiz auto. Viņu bija
vairāk, un tie bija ari smagi apbru­ņoti.
Divus gan nostiepām gar zemi.
Tēmēju trešajam un nepamanīju, ka
pa egļu zariem zemē nālc rokas gra­nāta.
Nākošā mirklī rokā virs elko­ņa
sajutu "sāpes. No brūces šāvās
asinsstrūkla... Krievi pievāca savus
kritušos un aizbrauca. Mēs arī gā­jām
atkal mežā."
„Nu, vai nebija lāga meitēns?]"
itin lielīgi iejaucās Vinegris.
^jNemaisies. — Viens no mūsējiem
bija bijis feldšeris," turpināja
Stendzenieks. „Tas teica, ka triju
minūšu laikā no lielās rokas artēri­jas
dlvēkam varot iztecēt visas asi­nis...
Vispirms viņš man uzlika
žņaugu. To es ilgi nevarēju izturēt.
Tad viņš mēģināja artēriju nosiet,
nogūlās man uz krūtīm un rakņājās
ar kabatas nazi brūcē. Pašam feld­šerim
sviedri pie tam Helām lāsēm
Ielēja no īKtoesji.. Tad viņš sauca^
ka atradis dzīsliņu un gribēja lai
uzmest cilpu. Izrādījās, ka tā nebija
dzīsliņa, bet nervs. Ar visu savu ne­spēku
es ai2 sāpēm uzlēcu stāvus un
nokratīja viņu nost. Tad viņš meklē­ja
vēl... Beidzot nosēja kādu va*
diņu. Asinis nu vairs netecēja, bet
bija jau laikam i^ar vēlu. Zem brū­ces
driz parādījās zili punktiņi. Ro*
ka ar plaukstu tad kļuva gluži mel«
na* Sākās gangrēna. Ārsta mums
nebija. Vilkos trisdesmit kilometru
uz apriņķa slimnīcu, kur manu roku
amputēja. Ja būtu nācis dažas stun-atpakaļ
Vinegris teica: „Māte
i
,41
P
das vēlāk, tad dzīvs vairs nepa­liktu..."
* .
„Tev jau, kā sacīt, nekad nav»
bijis laika nomirt,": noteica „maha-rādža."
„Jā, tāpat ar vienu roku izkarojos
pie Džūkstes."
• „Tevi pieņēma?" brīnījās ,,maha^
radža."
„Pulkvedis Zirnis bija mans vecs
kaŗabiedrs, vēl no brīvības cīņu lai­kiem.
,Es nevaru braukt uz Vāczemi,
kamēr vēl kaut kur cīnās par Lat­viju,*
es viņam teicu. Sieva, puika
un meitene gan bija jau Daņcīgā.
Pats uz kuģa negāju, bet braucu uz
Džūkstes mežiem, ^abi ir, sviedīsi
kaut vai rokas granātas,* teica Zir­nis...
Liepājas frontes slimnīcā kļu­vu
vienkājis. Nu esmu še," savas at­miņas
turpināja pārdlāt Stendze^
nieks. „Jā, nevar žēloties. Liepājā
mani operēja pēc visiem medicīnas
likumiem... Tā krūmu feldšera dēļ
kas ar savu kabatas nazi sabojāja
manu nervu, man aizvien vēl traki
sāp amputētās rokas pirksti. I^oņem-tāi
fokas plaukstu aizvien vēl sa^
Jūtu •> . P i e Jums m t& tlkat ļ i l«
im4ķīgā pleurita Dancīgā*. Nesakiet, ka tur
drīz būs pavisam izsusē^ Klusiuns kā vainas apziņa
es paŗ saimniekli derētiiĻ ja^^ gūlās pār istabu. Ak, bija t €^
atpakaļ Latvijā, Jkaut ari strādnieks tik daudz jānoklusē. Tūlīt pēc ļ uz-no
m a ^ n^āds vairs neiiai^ 'l^'^ļ lidojuma , pārsienamā punkta ārsts
man bija l e ^ ^ abas acis,
Kaibalas." j b^t las nesamaņa tikai saucis: ^BŽSit!
Dūkgajim kaprāU^ Vēl nevienam līdz šim rn^
klusuma pārņēi^ ari iiebēdmg&»š. ļ^^*^^
Katra iegrima dOTiāšrj^
ko var izturēt latvieši sīksta daba vakara krēslā. Pa logu
Nepamanīta pasHdēja^^^ģ^ redzēt, ka tuvējā mežā lidl-, ,^
kanīisainā ārsta un au^rātīgo vfi plīvuri. Bērentas^,-,
cu māsu vakara apskate. ^-ļkaŗa slimnīcas latviešu istabā neri- ;
Jaumņš zens, vēl jaunāks par Vi- , j . « v . . -14
L g r i b i ušd ik i^aS^ "t^T !^''t
i i i.- « V tjāiņnuī tlv isPiē cb iijeav aieinsoajuukm uašxii u• pzalirrd o TKjurr-mjixš a. P"A^^, c isss kkitūū kpoasstt īīsttaāāsssk ssaeetījljaaass , vkli^ņasus rrbaaammrg^ia us,n n^tāta^-i
:n^l am ik,aw j1vo i. ņ. zae mse j. aa db.aisj atX ,a mm e lnbaij ak, ā- S i^n^J^!Xe^jJ^-gU^iXe P -j\a^Vr_^a ^l claaijkaa paii enn ākka^uum t a kam ka. utn / savā
pulveris. Acis Tiltiņam aizklāja ap-^^^^ luKojas uz smi īsiaDa guiosa
'jiem. Atmiņā kā kāvi atblāzmoja
Vinegris piegāja SņukstētSjam un I Y«l<*°vas Erglu un Džūkstes kauju
draudzīgi uzlika roku m tā īsi «^^^^^ _Vi8s_ tinas pulvera duraos.
Girptaiiein matiem, kas: te^^^^ maju p^ekļos un degošo.
r r . . T ^ « « >.r^ * ; s^orw Citkārt bagato druvu liesmas. Ausis
galvas apsējam kā memi asm caur , , i -• - . 1 i . v -
baltu sniegu^ ^^^^^^^^^^^^^^^ ^ ^ ^ h ^ ^ saklausīja nāves izkapts sņa-
^,Nu, Kriš^^^ ^P^^j^*
tei?" tūkstošiem jauno dzīvību. Latvijas <
es gribu: rak^^ I^!^^^ atekanēja_ no j
o . I y- ; ^, mireju lupām, bija dzirdams an še /
„ S a u c priekša, es rakstīšu. Tfi vel , - L. . /
nevari, ārsts neatļauj."^^;^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^:^^^^^^^^~ ^^^^^^ ^ ^^^^^^^ . ' cmat iemācījušos kaŗazenu un viru
,,Maņa mateiiomirs, ja ie i^ime un dzim-svešu
rokrakstņ. D^^^^^^^^^^ zaudētas. Nu bija iāatgūst
t^šl, es >aens esniu^p ^liers. Nabadzīgajā vāji-bu
rakstīt" nieku patversmē, svešā zemē, pašā
,,Varbūt jaiiņne^ tu varēsi. Es
parunāšu ar ārstu."
Tiltiņš samierinājās un Mkle^
pamazām pārstāja raiļ8titie&
Atnācii pi€ s a v i ^ @arunu bied-kaŗa
lielceļa malā šis mazais īsto un
nejaušo latviešu karotāju pulciņš vēl
cerēja, gaidīja un ļāvās jaunas nakti
maldinātājam miegam.
(Tan;^jum8 sekos)