1948-11-13-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1' ATVIJA. 1948. g. H^am figūrā',^ _pa Ķīnu „ ļ . . •• m i - l Mm i i I Pa Ķīnu gandrt, ,amanīt kara dirbibu . »s ,,Economist" .1/^*=% ^0 atgriezies no kol Ietās zemes. īstu Tlt^"^ r manot tikai ia * k d ā Pilsētā; f o S ; ^ ^ nas_vai otras-pĒ\^'^ Npar rodoties £ 1 ^ ^ ' ^ ^' I no pratinieku T^S^'^'' stipra un, kaut a ašlaik esot lielākf n fos Pilsoņu karatdo*,: ' I kāra darbība visl-""^ ec vecām ķīniešu r.^''. k atgādina S e S ' a dziviom kauliņiem M ru. _Abas puses pārvieto i ' * • l[alšauiks ā unķ inpieašmi altoīgtiu sl aiVbrp lf e nocietināšanās darC ;ais nacionālistu ģenerāUa las sparu, tālāk raksta 1^ esot ģenerālis Pu Tso.jiu pakaļ komunistiem no viS mas_,,koridora" gala uz J iravm v si esot jauni zZ eli,_kas loti sajūsmināti Tar ņerah un lepni uz pavāj las upes līkuma puiši", Z ^aits neesot liels un tiem ieroču. Kad ģenerāli,, Pu lats uz savu roku sarlabūļis, ņu dolārus un gribējis pirlrt •fĪSU valstu valdības viņam hJsas, ka var tirgoties tikai ai tentralās valdības: starpnle- -ir feveribas cienīgais spēks esot • 3 muhamedāņu kavalerijas 3, kas. cīnās tikai 28 gadua ngajas gubernatora dēla' va^ i ar sevišķu lepnumu^ uzsvej-, saglabāt; savas provinces mu* ņu brīvību. Citādi; gandrīz ionālistu karavīri esot sai,gu§l •gi ļaudis, kam trūcis naudas, fktos no iesaukšanas armijā. • .omist", redaktors tālāk aizra^ v vairāk par kara darbību esot : inflācija. Sākumā liekoties neticami, ka vispār vel spe] nēt saimniecības anarāts tā- ^, kur 'naudas vērtība Icatru gainās. Bet ļaudis jau sen esot ļpieraduši. Pilsētnieki ciešot •, I bet 1 aiicinieķi dzīvojot, ap-tāpat l<ā vienmēr. Vis^aunāk . k inteliģencei — skolotajiem entiem,. un šis apstāklis esot bīstams tāpēc, ka taisn! tās k no kurām veidojfis nakot- J ī t ā j a s personas, arvidnvairak I ties par komunismu. Pčc ār- :U vertēļumiera^Ķīnas '^"^0^' itrā Pokingā 50—90 proc. no studentiem j au esot komiļ* ekritēji. Gitiem vārdiem sa-comūnistiski esot visi tie stu-as vispār par polītiku intere- • ; ,,The Economist^^ TAtJTIETES! 'i'':^' utieši vēlamies nopv prec. nol. i W , tautietēm ne vecākām par 27 g.ve-a biogrāfija un ģīmetne. V.ēstules^3| . ļs avīzes kant., off. Nr. 195.^ ķucam UZ Austrāliju! Itvadu sveiciens radiem; draugleo^^''' L bet ar uzviļu baldoniešicrniŗt^^ Rem, Vācijā un firzemes. U t>d^ Svirās! Māmiņa paliek L^^^^^^^^^ r ā c i j ā : (13a) Hersbruck,. DP ump ļUS Zone, Germanv. _^ aidā, 1948.:g. 20. o^«b;^^^^ Aina, GunJīrs, Arnolds ufl ] ^ '• Braunšteini. \ ^^^^ • _/.r-.T^-- ! ' - - TAUTIEŠir • kbā atceroties Latvijas neatkartw dienu, iegādāsimies . ,^ Breikša patnotiskas fevETS MANTOJU^^^^^^^^ L a k s vēl pinnsl8._noŗ^b).Uf darē un iesieta maksas D M - , ki Lnbas kvalitātes " . ^ prieētteai kmt apkassāust inPa!,u^m;,^u^s,^^'i ^i^e^m^ā ka' summu. Numurētiem eKsemR iemaksas l^ārtību._ . ^ (^enerālparstavniW^^ t , . • * kab. formāts, 53o Ipp. • ;i eckiagbu atassa mf oakrsiup,ā t sP. ,.^c^ ^», V 2_0 _!<«^• ,e, Bradford,:YorksW^^ 8/-, pa pastu, piesūtot, l' &ingeft/N., Stuttgarier. lāvana. tāpē« U m » " ' » ' ' ' ' - : cu dāvanām balā: iTMIŅAS. , ,ai,o. sat..anas_^V_^^^^,,,,^ LATVIA Latviao New8paper ' • . . • ' • - •'. • ' • • Publisbed ander EUCOM Civll iffairs DivisioD AulhorisatioD N mbei liNDP 196 Publisher .nd Edtfor: Kārli» Rabācs. np Camp Kleinkōta near CfifliburgD Prlnier: ,3chwāb. Volksbl.' GOniburji/D., Bgm. pBblisbed threc rfmea week!y. Editorial ollict: Gūniburg/Do. noT^inifcuvZinimirma •n-%. 2 ĻATVIAN NEWSPAPER Nr. 101 (206) Sestdien* 1948. g, 13. nov. IinSk trīs reh«s nedēja. Izdevējs: BALK uzderomā Latviešu prcs«9 darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktora: K. R»bācs. redaktori: L. BēTfiņL Culitia, B. Ķīselis, A, Liepa, H. Alinden-bergsV A, Smits. Adres«: Giin«- burg-bo.; rtd.: Domimkus- Zinnnermaimstr. 2 (talr. 50). apg.: MarktpL 25 (L 84). Sens īdon ala Maskavas ziņa par Trumena un tikšanos VAŠINGTONA TO ATSAUC Maskavas: raidītājs trešdienas rītā pieminēja iespējamu prezidenta Yrumena un maršala Staļina personīgu tikšanos. Tai .pašā dienā Trumena preses sekretārs šo ziņu atsauca. Maskavas raidītājs, atsaucoties uz^ amerikāņu žurnālistu • minējumiem, atzīmei a, it kā Trumens esot izteicis gatavību personīgām sarunām ar Staļinu doties arī uz Maskavu, ja maršals atteiktos Padomju Savienības galvasDīlsētu atstāt Kā paskaidroja • Trumena ' preses sekretārs, šādas ziņas vispirms parādiju-iā3 dažos amerikāņu laikrakstos, frumens gan joņrojām esot ar mieru • runāt - ar Sta 1 inu VašinTtonā. •;. Zina par iēsņē^amu Trumena tikšanos ar Staļinu parādījusies ari Vatikāna ors;anā,,L'Osservatore Rnm no". 10. novembra ievadrakstā, ko .parakstījis izdevējs ffrāfs de la Tore^ ' noradīts, ka prezidenta vēlēšanu iz-; nākums Savienotajās Valstīs liek domāt par abu valstsvīru tikšanos. Šī zii^a informētās:^aprindā? .sevišķu: ievērību radījusi-tāpēc, ka grāfa :de la Tores raksti [ parasti pauž ari pā- ; 've'^ta uzskatus, • : Pēc, Bādenbādenes: raidītā ja ziņām, UN, ienerālseļcretārs Lī, uzņemoties iniciatīvu • Berlīnes krīzes jautājtiniā, paredzot nersonīgv doties uz Berlīni, lai iepazītos ar turienes. valīitas problēmu.:; Pēc citām ziņām, LI ^aņ uzdevis savam sekretāram Berlīnes v:valDtas, jautajiifnā;'-savākt sīlm in- (onnaciju, bet - pats iejaukties. hedo- •m!i)ot.;,. Savni nodomu meklēt jaunas iespe-as Berlīnes krizes atrisināšanai Intervijā presei ņo jauna apstiprinājis Argentīnas ārlietu ministrs Bramuja. Pec atj^riešanās no Londonas Parīzē; vM trešdien apspriedās, ar Lī: Sagaida, .ka Bramuļa vistuvākajā .laikā atkal sasauks Drošības padomes, sešu ..neitrāln'' mazāko valstu delegātu apspriedi par Berlīnes jautāju- Preses aģentīira' ^Kosmojs" • ziņOj ka arī pats Pr: Bramuļas ceļojums % Londonu, mskatānis par „zemes : sai^atavošaņu" tālākām sarunām Berlīnes lietās. Pret iepriekšējo neitrālo valstu priekšlikumu Lielbrita-;: nija izturējās noraidīs lin, h^^^ piedabūjama ne uz kādu kompromisu. Pec sarunām ar Etliju uņ Bevinu/ Bramūļa konstatējis, ka tagad Lon- ;^ona izrādītu lielāku elastību.: ^Sevišķu nozīmi šinī sakarībānp- V^rotāji piešķiļ: arī iamerikāņu' vēstnieka -Maskavā Becjela Smisa lidoju- ^^am uz Berlīni, uzskatot par iespē-temu jaunu aktivitāti Berlīriesjau-ļājuma ne vien Parīzē, bet ari tieši Berlīnē. BBC, BB, E saka ,,Times^^, apcerot Etlija runu >,Apvienotās NācUas ir Lielbritānijas ārpolitikas pamats, bet ši organizācija, diemžēl, vēl nespēj garantēt ilgstcšu mieru, tādēļ Lielbritānijai arī pašai jādomā par savu aizsardzību,"! Londonā paskaidroja ministru prezidents E1;lij8. Viņš norādīja uz nepieciešamība stiprināt britu aizsardzības spēkus un iiz uzdevumiem, kādi miera nodrošināšanā piekrīt reģionāliem paktiem — Rietumeiropas ūnijai un plānotajam Ziemeļ-atlantika paktam, kuram britu valdība principā jau eSot piekritusi un uz kuru liekot ielas cerības. V^l &inī nedēļā jāsākas Londonā Briseles pakta piecu valstu pārstāvju apspriedēm par Ziemeļatlantika paktu, ,!lletumu aizsardzības jautājumi ir arī temats ASV aizsardzības ministra Forestala apspriedēm Eiropā. Fores-tals trešdien ieradās J'arīzē, lai pēc tam apmeklētu Vāciju un Lielbritāniju un nedēļas beigas atgrieztos ASV. Amerikāņu aizsardzības ministra Eiropas apmeklējums un apspriedes sakrīt vienā laikā ar Rietumeiropas ūnijas ģenerālštāba priekšnieka feldmaršala Montgo-merija apspriežu sēriju ūnijas galvaspilsētās. Trešdien Montgomerijs Hāgā apspriedās ar Holandes kara ministru un ģenerālštāba priekJ-nieku. Par Montsomerija apspriedēm ar' angļu, amerikāņu un franču augstākajiem virsniekiem britu joslām joprojām nekas oficiāli nav ziņots. Apsnriedes notikušas lielā slepenībā angļu militārās policijas ielenktā koka barakā pie Ostenvaldes pils, kurā atrodas britu militārgubernāto-ra galvenā mītne. Bez trim vrailitār-gubernātoriem apspriedēs no amerikāņiem vēl piedalījās ģenerāļa Kleja štāba priekšnieks ģenerālleitnants HTbners, ASV gaisa spēku virspavēlnieks , Eiropā ģenerālleitnants Kennons un kontradmirālis Vilkss, no angļu puses — ģenerāļa Robert-sona vietnieks ģenerālmajors Braun-džons, britu Reinas armijas komandieris sērs Keitlijs, gaisa spēku maršals Sondeirss un• kontradmir. Erlijs, no frančiem. ģenerāļa Kēniga flotes un aviācijas virspavēlnieki. Bez tam klāt bija beļģu armijas trešā korpusa komandieris ģenerālis Pi-rons.. '•y'\vyr''':\\':ŗ.--^^ Feldmaršals Montgomerijs par apspriežu saturu izteicās vienīgi, ka tās bijušas „sekmīgas", bet no dalībnieku pirmreizīgā sastāva un citām pazīmēm novērotāji spriež, ka runa esot bijusi, starp citu, par dažādo nāciju karaspēku sadarbības organizēšanu Rietiimeiropā. Abpus stratēģiski svarīgajai Reinas līnijai Vācijā ir stacionētsRietumuniJai piederīgu . valstu karaspēks — briti, franči uh beļģi, bet dienvidos amerikāņi ;m ziemeļos norvēģu uņ. dāņu okupācijas vienības, pie kam šīs tris valstis ūnijā neietilpst. Feldmaršals Montgomerijs esot vēlējies dzirdēt aospriedes dalīnieku plānus šo dažādo un Izkaisīto spēku sekmīgai sadarbībai „no augšas līdz lejai". Iz- «0 īormamicsa KOMtJmSTU BĒDfoĀ T^ hPasaule var but pārn^clnata, ka cechu tauta nekad ^allgrl nesamJe-ar komunistu režīmu," paskaidroja kāds čechu delegāts Aus- « sociālistu kongresā, kas sākās aizvakar Vīnē. To pašu austrieši Grāmatu ^^^^^^ ) Kempteo/Allgau- ^ teikt par sevi, ja viņiem draudētu līdzīgs liktenis kā Cechoslo- ^Ņjai. Bet, lai gan gaidāmu komunistisku akciju vai puča baumas nav ?lu2i noi^'Tīušas visus pēdējos mēnešus, Austrijas valdība faktiski kļu- ^si arvien stiprāka, un „Daily Mail" korespondents Herrisons to apzīmē par visstabilāko un demokritiskāko pašreizējā Eiropā, par „dadzi komin-valstu miesr. 'V '; •••'/^•"-^••^•^^^ niecības atjaunošanai. Tādas tendences izpaudušās arodbiedrību sarunās par cenu un algu jautājumiem, komunistu strīdos ar iekšlietu ministriju uņ dažādos draudos. > Viens no četriem austriešu komunistu deputātiem, . Honners, savā,laikā piedraudēja, ka 15. septembri sākšoties aktīva cīņa pret valdību, ja.tā neievērp-šot strādniek-u prasības, Sos draudus Honners izteica runā Augšaus-trijas komunistiem, kas, bija ielauzušies kādā Stīrijas; pilsētas valdes namā un tā balkonā izkāruši: sarkano: karogu. •. Bet pienāca un pagāja 15. septembris, un. nenotika ne. piedraiidētie streiki ne citas akcijas, ja neskaita da-bu Dārtraukšanu : uz DUS : ^ dienu daz^š -krievu.. ko'\t^^ Vīnē un daz'Ķ Mmt:is- Stīrijas me- (Beigas 3/lpp.) ^l^ar spīti komunistu - pareģoju- /plMalīšaņās Maršala plā- •J^^Austrijai vienīgi: k .^mba : uzrada pieaugošu ogļu, ^zs,. tērauda un rūpniecības iz- ;^j^3aajumu produkciju. Ari viselī-statistika apliecina uzlabošanos, ;ļ ^cionētās pārtikas devas no kād- ; '^^ļ^rn 800 kalorijām pieaugušas •^^peniski. līdz 1200; 1800. un bei- ;J;^^^1.00- kalorijām diena Laikā,. •^ļJ Vīnes veikali bija tukši, Prāgā,. j;;i=;rade un Budapeštā skatlDgi bija. patēriņa precēm; tagad stāvok- : JJ,^siniiies pretējā virziena. : Šādi saimniecības un Maršala plā- "5 U:; •^u-mi -paša kominforma dur-, ^^^a priekšā, nevar ^ neradīt Austriļas ' komunistu parii- '^ļ^ norāda sociālistu vadītāji, visu ' -'^^ pulējusies kaitēt valsts saim- (!:ila vieta pārrunās esot bijusi Reinas līnijas aizsardzībai/un šai sakarībā lielu nozīmi piešķir beļģu komandiera klātienei. BBC Vašingtonas korespondents trešdien ziņoja, ka 10 dienu laikā pēc Londonas piecu valstu apspriedēm Vdšingtonā sapulcēsies Francijas, Lielbritānijas, Holandes, Beļģijas, Luksemburgas • un Kanādas vēstnieki, lai, kopā ar ASV ārlietu ministri tu, konkrēti izstrādātu amerikāņu kongresam ;^anvārī iesniedzamo' • Ziemelatlantika ;: aizsardzības pakta projektu. ; : • : * • Pēc „Dairy Mail" speclālkoresnon-denta ziņām^ Vašinf^tonā ieradīsies arī Lielbritānijas salu flotes virspavēlnieks admirālis Mekgrigors, lai piedalītas iepriekšējās sarunās par paktu, bet it sevišķi apspriestos par Ziemelatlantika aizsardzību uz jūras un par plānu saskaņošanu sabiedroto tirdzniecības flošu kopīgai aizsardzībai. pret ienaidnieka zemūdeņu ofensīvu varbūtēja kara gadījumā, Londonas „Times" apcerot Ziemelatlantika paktu, trešdi.en nobadīja, ka kati|a politiska "pasākumā ir bīstams moments, kad idejas sāk realizēt dzīvē. Šis moments tagad pienācis Ziemelatlantika aizsardzības paktam, bet jautājums iepriekšējās sai^mās (Beigas 3 Ipp.) Arī Vīne lec pa padomju iestādes logu Tie vinieši, kas otrdien gāja gar-padomju komandantūras ēku, redzēja dīvainu gadījumu. Pēkšņi at^ vērās kāds trešā stāva logs un pa to izlēca kāds vīrietis. Vēlāk noskaidrojas, ka tas ir 38 gadus vecais austrietis Fridrichs Bēms. Vairāk nekā gadu viņš strādāja par šoferi pie padomju okupācijas iestādēm. Bet, kad Bēmam līdzīgu darbu piedāvāja arī amerikāņi, viņš krievus atstāja. Tad kādu dienu Bēma dzīvoklī, kas atrodas franču sektorā,, ieradās vairāki padomju karavīri un viņu ar varu aizveda. NZ VI. Jāsekmē veco un slimo tautiešu emigraciļa LCP pēdējā sēdē galvenās pārru-v ,nas bija par to, ka sekmēt veco un neveselo tautiešu tālāko emigrāciju. Atzina, ka cilvēkiem, kas jau aizceļojuši no Vācijas uz Austrāliju, jāuzņemas .gādība par palikušajiem tautiešiem.. Ari nodarbinātiem atbalstāmi darba nespējīgie cilvēld un individuāli jāsekmē atsevišķu veco cilvēku, invalidu vai viņu ģimeņu tālākā izvietošana. Šādus principus, gan mazliet šaurākā apmērā, jau agrāk izstrādājuši arī igauņi. RŪRU ATKAL NODOS VĀCU PĀRZIŅĀ Francija protestē pret so ASV un Anglijas lēmumu Francijas ārlietu ministrija trešdienas vakarā iesniedza paziņojumu ASV un Lielbritānijas valdībai, protestējot pret abu valstu lēmumu nodot Rūras ogļu, dzelzs un tērauda rū pnieclbu vāciešu pārziņa. Ārlietu ministrs Sumāns Uzdeva franču pārstāvim sešu valstu Ruras konference Londonā paziņot, ka Francija nevar šim lēmmnam piekrist Konference sākās ceturtdien, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, ASV un iris Bene-luksa valstu delegātiem. Britu un amerikāņu jauno Rūras plānu oficiāli darīja zināmu trešdien abu valstu militār.gubernātoru kopīgs paziņojums. Par lēmumiem nekavējoties informēja arī Francijas un Be-neluksa valstu valdības. Paziņojumā norādīts, ka Rūras ogļu, dzelzs un tērauda rūpniecības galīgo īpašuma tiesību izšķiršanu respektīvi lemšanu par tās nacionālizēšanu abu valstu valdības vēlas atstāt nākošās Vācijas vai vismaz Rlētumvā ci jas valdības ziņā, līdz tam laikam paturot kontroli militāro valdību rokas. Tomēr jau iepriekš Vācijas jaxm-uzbūves labā nepieciešama Rūras smagās rūpniecības pagaidu pāror- ^anizēšana, šai nolūkā īpašuma tiesību Izmantošanu pagaidām nododot JAUNI DRAUDI BERLĪNĒ KRīEVr liELĀS BEJa .NOSIET U N NOMERDEI^ K A KARPU" ^Mēs lidosim joprojām," bija viss ģenerāļa , Kleja pirmais komentārs pēc padomju štāba priekšnieka trešdienas paziņojuma amerikāņu militārai valdībai, ka krievi tun^māk spiedīšot nosēsties visas sabiedroto lidmašīnas, kas parāpsies ārpus gaisa koridora. Paziņojumā rietumu sa-ļķiedrotajiem atkal pārmesta gaisa satiksmes noteikumu pārkāpšana,^ krievu rīcība šķiet pre1;runā ar minējumiem par iespējamu jaunu aktivitāti Berlīnes krizes atrisināšanai tāpat kā krievu licencētās vācu preses pārmetumi amerikāņu sektora komandantam pulkvedim Hauli-iarņ, ka viņš gribot ,berllniešus sakūdīt uz pilsoņu karu. Haulijs iepriekš bija izteicies, ka amerikāņu spēki Berlīnē esot pietiekami, lai likvidētu ikkatru koraūnistii puča mēģinājumu, kā arī solījis Šerlīnes rietumu sektoru iedzīvotājiem amerikāņu ka-ŗasoēka aizsardzību brīvu vēlēšanu nodrošināšanai un bridinājis no iespējamiem traucēšanas mēģinājumiem. Pulkvedis Haulijs preses apsūdzības noraidīja kā nedibinātas. SARKANAS KA1.EJ8 Balkāni, Austrija, Baltijas vaistis, UhgārUa, Dienvidslāvija, Polija, Ce-chosloral- ija, Austrumvr.O! ja . . . Bet ķēde nav stiprāka par tās vāljāko locekli . . . • Aillwauiw jouroai .„Līdz šim mums bija paļāvītŗa uz Berlīnes gaisa tilta sekmēm, bet tagad mēs par tām esam cieši pārliecināti," paskaidroja britu aviācijas ministrs Hendersons sava Vācijas ancierņojuma laikā, inspicējot gaisa tilta ierīces Berlīnē un britu joslā. Gatovas lidlaukā Berlīnes angļu sektorā patlaban iekārtojot apgaismošanas sistēmu, kas pat vissliktākajā laikā, ja vien mākoņi vai migla nesniedzas zemāk pr 65 metriem no zemes, atlaus nosēsties pa lidmašīnai ik trīs minūtēs. Sī apgaismošanas ietaise kopā ar radaru nodrošināšot gaisa transporta iespējas visai ziemai. Pēdējās 14 dienās ar radara palīdzību lidojumus veikušas jau ap 1100 lidmašīnu. .Pastiprināto Berlīnes blokādi, Iekārtojot ceļu spro.stus gar visu padomju sektora robežu un pavairojot policijas kontroles, amerikāņu sektora komandanta vietnieks pulkvedis Bebkoks . apzīmēja par krievu „pie-sardzības līdzekli" pret varbūtēju rietumvācu • markas noteikšanu par vienīgo maksāšanas līdzekli Berlīnes rietumu sektoros. Padomju aprindās atkārtoti esot dzirdēti izteikumi, ka Rietuihberlīni ,,nosies im nomērdēs kā kārpu*'. Gaisa tilta dēļ krieviem tas gan neizdošoties» izteicās Bebkoks. Lai pilnīgi nodrošinātos pret jebkādām spraugām aizsprostā ap Berlīni, Mark grafa policistus, kas veic kontroles dienestu gar krievu sektora robežu, tagad savukārt uzrauga iekšlietu pārvaldes kriminālierēdņi. Par spīti visām stingrajām kontrolēm, starp padomju joslu un Rietam vāci ju notiek dzīva preču kontrabanda. Par vajadzīgajām izejvielām padomju josla dod pretim galven':)kārt zeķes un citas tekstili-ias. bet pa da^ai maksā rietumu markās vai pat dolāros. Sabiedroto kontroloadomes krievu sekretārs kādā tagad publicētā vēstulē, ģenerālim Klēram noraidot kontroloadomes sekretariāta sēžu .sarīkošanu, klaji atzīst ka kontrolpa-dome .faktiski vairs nepastāvot. No tā AP secina, ka. krievi galīgi atmetuši domas par Berlīnes kopīgas pārvaldes atjunošanu. BBC, St, M Dašu vāciešu rokās. Personas, kas atbalstījušas nacionālsociālisma agresīvās tieksmes, nav pielaižamas par Rūras rūpniecības uzņēmumu īpašniekiem vai vadītājiem. Karteļu sistēma ogļu, dzelzs un tērauda , rūpniecībā likvidējama. Tūlītējai likvidācijai būs pakļauti 26 lielkoncer-ni, ieskaitot Ķrupa koncernu. Atsevišķo ogļrūpniecības karteļu vieta stāsies jaunas ^fiduciāras vācu pār-"' valdes, bet visu dzelzs un tērauda nipniecību pagaidām, koi)īgi pārvaldīs 12 fiduciāru pārvaldnieku! kollē-ģija, atsevišķiem uzņēmumiern piin-< varniekus vēl neieceļot. Uzņērhumi, . kuros ir vairāk par 50 procesa-., biedroto kapitāla, "šim nokārtojumam nav pakļauti BBC Berlīnes korespondents jauno lēmumu apzīmēja ar svarīgu soli agrāko vācu īpašumu atpakaļnodo-šanai vācu rokās. Londonas Rūras konference, ^pē;c lietpratēju atzinuma, turpināšot i e!s vairākas nedēļas. Tās. priekšvakarā trešdien uz "Londonu devās arī britu pilitār^ubemātors ģenerālis Robert-sons,• lai sniegtu zJņojumu britu ārlietu ministrijai. Robertsona pārru;^ nas, kā ziņo, skārušas arī Rūras/jau-tālumu. • \ Paredz, ka konferences sēdes^^ūs lēgtas un tikai beigās gaidāms āds komunikē. Tā'dibinās, uz agra^ kās Londonas sešu valstu konferences beigu atzinumu pantu, kas paredz, ka Rūras kontroles orgāniem jāpārrauga ogļu, koksa un tērauda sadale, lai šī apgabala rūpniecība nevarētu klOt par'agresijas ieroci un lai, no.otras puses, visas Eiropas kopīgajā jaunuzbūvē iesaistītās valstis, ieskaitot Vāciju, saņemtu pienācīgu daļu šo izejvielu. Saskaņā ar agrāko Londonas- vienošanos, Rūras apgabals paliks Vācijas sastāvdaļa un būs pakļauts nākamajai vācu valdībai Problēma ir, kā arī tad vēl nodrošināt pietiekamai efektīgu starptautisko kontroli pār Rūras rūpniecību, kad Vācija pēc mierlīguma parakstīšanas atkal būs kļuvusi patstāvīga valsts. Vācu presē izpaužas vilšanās, ka pašreizēja Rūras konferencē Londo- «lā nav aicināti pat vācu novērotāji, kaut gan Rūras kontroles iestādē paredzēta vāciešu līdzdarbība. /" t Kas kandidēs LCP vclēžarsās Gatavojoties LCP vēlēšanām, kas notiks no 21—26. novembrim, vēlē-^ šanu iecirkņos notiek kandidātu sarakstu, pieteikšana. Bavārijas apga-. balā sarakstus sāka iesniegt 11. novembrī. Cik pagaidām zināms, vienā sarakstā kandidēs H. Klarks, V./ Lambergs, L. Rozentāls un J. Ven-( nērs. Citā sarakstā- J. Druva, jl\ Goldmanis, E. Andersons un H. Upī-tis. Sarakstā, kUr pārstāvēti Daugavas Vanagu darbinieki, kandidē J. Lavenieks, V. Reimanis, J. Turks, E. Stīpnieks. un V. Voitkus. Vēl citā kandidātu sarak.stā minēts J. Poruks, dzejniece Z. Lazda, prof. Rutmani.s, A. Reins, V. Māsēas.' A. R.udzis. Mūs informē, ka bez minētajiem vēl būs arī citi saraksti. No Bavārijas apgabala latvie.su centrālā padomē 'ievēlami 9 locekļi.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481113 |
Description
Title | 1948-11-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1' ATVIJA. 1948. g. H^am figūrā',^ _pa Ķīnu „ ļ . . •• m i - l Mm i i I Pa Ķīnu gandrt, ,amanīt kara dirbibu . »s ,,Economist" .1/^*=% ^0 atgriezies no kol Ietās zemes. īstu Tlt^"^ r manot tikai ia * k d ā Pilsētā; f o S ; ^ ^ nas_vai otras-pĒ\^'^ Npar rodoties £ 1 ^ ^ ' ^ ^' I no pratinieku T^S^'^'' stipra un, kaut a ašlaik esot lielākf n fos Pilsoņu karatdo*,: ' I kāra darbība visl-""^ ec vecām ķīniešu r.^''. k atgādina S e S ' a dziviom kauliņiem M ru. _Abas puses pārvieto i ' * • l[alšauiks ā unķ inpieašmi altoīgtiu sl aiVbrp lf e nocietināšanās darC ;ais nacionālistu ģenerāUa las sparu, tālāk raksta 1^ esot ģenerālis Pu Tso.jiu pakaļ komunistiem no viS mas_,,koridora" gala uz J iravm v si esot jauni zZ eli,_kas loti sajūsmināti Tar ņerah un lepni uz pavāj las upes līkuma puiši", Z ^aits neesot liels un tiem ieroču. Kad ģenerāli,, Pu lats uz savu roku sarlabūļis, ņu dolārus un gribējis pirlrt •fĪSU valstu valdības viņam hJsas, ka var tirgoties tikai ai tentralās valdības: starpnle- -ir feveribas cienīgais spēks esot • 3 muhamedāņu kavalerijas 3, kas. cīnās tikai 28 gadua ngajas gubernatora dēla' va^ i ar sevišķu lepnumu^ uzsvej-, saglabāt; savas provinces mu* ņu brīvību. Citādi; gandrīz ionālistu karavīri esot sai,gu§l •gi ļaudis, kam trūcis naudas, fktos no iesaukšanas armijā. • .omist", redaktors tālāk aizra^ v vairāk par kara darbību esot : inflācija. Sākumā liekoties neticami, ka vispār vel spe] nēt saimniecības anarāts tā- ^, kur 'naudas vērtība Icatru gainās. Bet ļaudis jau sen esot ļpieraduši. Pilsētnieki ciešot •, I bet 1 aiicinieķi dzīvojot, ap-tāpat l<ā vienmēr. Vis^aunāk . k inteliģencei — skolotajiem entiem,. un šis apstāklis esot bīstams tāpēc, ka taisn! tās k no kurām veidojfis nakot- J ī t ā j a s personas, arvidnvairak I ties par komunismu. Pčc ār- :U vertēļumiera^Ķīnas '^"^0^' itrā Pokingā 50—90 proc. no studentiem j au esot komiļ* ekritēji. Gitiem vārdiem sa-comūnistiski esot visi tie stu-as vispār par polītiku intere- • ; ,,The Economist^^ TAtJTIETES! 'i'':^' utieši vēlamies nopv prec. nol. i W , tautietēm ne vecākām par 27 g.ve-a biogrāfija un ģīmetne. V.ēstules^3| . ļs avīzes kant., off. Nr. 195.^ ķucam UZ Austrāliju! Itvadu sveiciens radiem; draugleo^^''' L bet ar uzviļu baldoniešicrniŗt^^ Rem, Vācijā un firzemes. U t>d^ Svirās! Māmiņa paliek L^^^^^^^^^ r ā c i j ā : (13a) Hersbruck,. DP ump ļUS Zone, Germanv. _^ aidā, 1948.:g. 20. o^«b;^^^^ Aina, GunJīrs, Arnolds ufl ] ^ '• Braunšteini. \ ^^^^ • _/.r-.T^-- ! ' - - TAUTIEŠir • kbā atceroties Latvijas neatkartw dienu, iegādāsimies . ,^ Breikša patnotiskas fevETS MANTOJU^^^^^^^^ L a k s vēl pinnsl8._noŗ^b).Uf darē un iesieta maksas D M - , ki Lnbas kvalitātes " . ^ prieētteai kmt apkassāust inPa!,u^m;,^u^s,^^'i ^i^e^m^ā ka' summu. Numurētiem eKsemR iemaksas l^ārtību._ . ^ (^enerālparstavniW^^ t , . • * kab. formāts, 53o Ipp. • ;i eckiagbu atassa mf oakrsiup,ā t sP. ,.^c^ ^», V 2_0 _!<«^• ,e, Bradford,:YorksW^^ 8/-, pa pastu, piesūtot, l' &ingeft/N., Stuttgarier. lāvana. tāpē« U m » " ' » ' ' ' ' - : cu dāvanām balā: iTMIŅAS. , ,ai,o. sat..anas_^V_^^^^,,,,^ LATVIA Latviao New8paper ' • . . • ' • - •'. • ' • • Publisbed ander EUCOM Civll iffairs DivisioD AulhorisatioD N mbei liNDP 196 Publisher .nd Edtfor: Kārli» Rabācs. np Camp Kleinkōta near CfifliburgD Prlnier: ,3chwāb. Volksbl.' GOniburji/D., Bgm. pBblisbed threc rfmea week!y. Editorial ollict: Gūniburg/Do. noT^inifcuvZinimirma •n-%. 2 ĻATVIAN NEWSPAPER Nr. 101 (206) Sestdien* 1948. g, 13. nov. IinSk trīs reh«s nedēja. Izdevējs: BALK uzderomā Latviešu prcs«9 darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktora: K. R»bācs. redaktori: L. BēTfiņL Culitia, B. Ķīselis, A, Liepa, H. Alinden-bergsV A, Smits. Adres«: Giin«- burg-bo.; rtd.: Domimkus- Zinnnermaimstr. 2 (talr. 50). apg.: MarktpL 25 (L 84). Sens īdon ala Maskavas ziņa par Trumena un tikšanos VAŠINGTONA TO ATSAUC Maskavas: raidītājs trešdienas rītā pieminēja iespējamu prezidenta Yrumena un maršala Staļina personīgu tikšanos. Tai .pašā dienā Trumena preses sekretārs šo ziņu atsauca. Maskavas raidītājs, atsaucoties uz^ amerikāņu žurnālistu • minējumiem, atzīmei a, it kā Trumens esot izteicis gatavību personīgām sarunām ar Staļinu doties arī uz Maskavu, ja maršals atteiktos Padomju Savienības galvasDīlsētu atstāt Kā paskaidroja • Trumena ' preses sekretārs, šādas ziņas vispirms parādiju-iā3 dažos amerikāņu laikrakstos, frumens gan joņrojām esot ar mieru • runāt - ar Sta 1 inu VašinTtonā. •;. Zina par iēsņē^amu Trumena tikšanos ar Staļinu parādījusies ari Vatikāna ors;anā,,L'Osservatore Rnm no". 10. novembra ievadrakstā, ko .parakstījis izdevējs ffrāfs de la Tore^ ' noradīts, ka prezidenta vēlēšanu iz-; nākums Savienotajās Valstīs liek domāt par abu valstsvīru tikšanos. Šī zii^a informētās:^aprindā? .sevišķu: ievērību radījusi-tāpēc, ka grāfa :de la Tores raksti [ parasti pauž ari pā- ; 've'^ta uzskatus, • : Pēc, Bādenbādenes: raidītā ja ziņām, UN, ienerālseļcretārs Lī, uzņemoties iniciatīvu • Berlīnes krīzes jautājtiniā, paredzot nersonīgv doties uz Berlīni, lai iepazītos ar turienes. valīitas problēmu.:; Pēc citām ziņām, LI ^aņ uzdevis savam sekretāram Berlīnes v:valDtas, jautajiifnā;'-savākt sīlm in- (onnaciju, bet - pats iejaukties. hedo- •m!i)ot.;,. Savni nodomu meklēt jaunas iespe-as Berlīnes krizes atrisināšanai Intervijā presei ņo jauna apstiprinājis Argentīnas ārlietu ministrs Bramuja. Pec atj^riešanās no Londonas Parīzē; vM trešdien apspriedās, ar Lī: Sagaida, .ka Bramuļa vistuvākajā .laikā atkal sasauks Drošības padomes, sešu ..neitrāln'' mazāko valstu delegātu apspriedi par Berlīnes jautāju- Preses aģentīira' ^Kosmojs" • ziņOj ka arī pats Pr: Bramuļas ceļojums % Londonu, mskatānis par „zemes : sai^atavošaņu" tālākām sarunām Berlīnes lietās. Pret iepriekšējo neitrālo valstu priekšlikumu Lielbrita-;: nija izturējās noraidīs lin, h^^^ piedabūjama ne uz kādu kompromisu. Pec sarunām ar Etliju uņ Bevinu/ Bramūļa konstatējis, ka tagad Lon- ;^ona izrādītu lielāku elastību.: ^Sevišķu nozīmi šinī sakarībānp- V^rotāji piešķiļ: arī iamerikāņu' vēstnieka -Maskavā Becjela Smisa lidoju- ^^am uz Berlīni, uzskatot par iespē-temu jaunu aktivitāti Berlīriesjau-ļājuma ne vien Parīzē, bet ari tieši Berlīnē. BBC, BB, E saka ,,Times^^, apcerot Etlija runu >,Apvienotās NācUas ir Lielbritānijas ārpolitikas pamats, bet ši organizācija, diemžēl, vēl nespēj garantēt ilgstcšu mieru, tādēļ Lielbritānijai arī pašai jādomā par savu aizsardzību,"! Londonā paskaidroja ministru prezidents E1;lij8. Viņš norādīja uz nepieciešamība stiprināt britu aizsardzības spēkus un iiz uzdevumiem, kādi miera nodrošināšanā piekrīt reģionāliem paktiem — Rietumeiropas ūnijai un plānotajam Ziemeļ-atlantika paktam, kuram britu valdība principā jau eSot piekritusi un uz kuru liekot ielas cerības. V^l &inī nedēļā jāsākas Londonā Briseles pakta piecu valstu pārstāvju apspriedēm par Ziemeļatlantika paktu, ,!lletumu aizsardzības jautājumi ir arī temats ASV aizsardzības ministra Forestala apspriedēm Eiropā. Fores-tals trešdien ieradās J'arīzē, lai pēc tam apmeklētu Vāciju un Lielbritāniju un nedēļas beigas atgrieztos ASV. Amerikāņu aizsardzības ministra Eiropas apmeklējums un apspriedes sakrīt vienā laikā ar Rietumeiropas ūnijas ģenerālštāba priekšnieka feldmaršala Montgo-merija apspriežu sēriju ūnijas galvaspilsētās. Trešdien Montgomerijs Hāgā apspriedās ar Holandes kara ministru un ģenerālštāba priekJ-nieku. Par Montsomerija apspriedēm ar' angļu, amerikāņu un franču augstākajiem virsniekiem britu joslām joprojām nekas oficiāli nav ziņots. Apsnriedes notikušas lielā slepenībā angļu militārās policijas ielenktā koka barakā pie Ostenvaldes pils, kurā atrodas britu militārgubernāto-ra galvenā mītne. Bez trim vrailitār-gubernātoriem apspriedēs no amerikāņiem vēl piedalījās ģenerāļa Kleja štāba priekšnieks ģenerālleitnants HTbners, ASV gaisa spēku virspavēlnieks , Eiropā ģenerālleitnants Kennons un kontradmirālis Vilkss, no angļu puses — ģenerāļa Robert-sona vietnieks ģenerālmajors Braun-džons, britu Reinas armijas komandieris sērs Keitlijs, gaisa spēku maršals Sondeirss un• kontradmir. Erlijs, no frančiem. ģenerāļa Kēniga flotes un aviācijas virspavēlnieki. Bez tam klāt bija beļģu armijas trešā korpusa komandieris ģenerālis Pi-rons.. '•y'\vyr''':\\':ŗ.--^^ Feldmaršals Montgomerijs par apspriežu saturu izteicās vienīgi, ka tās bijušas „sekmīgas", bet no dalībnieku pirmreizīgā sastāva un citām pazīmēm novērotāji spriež, ka runa esot bijusi, starp citu, par dažādo nāciju karaspēku sadarbības organizēšanu Rietiimeiropā. Abpus stratēģiski svarīgajai Reinas līnijai Vācijā ir stacionētsRietumuniJai piederīgu . valstu karaspēks — briti, franči uh beļģi, bet dienvidos amerikāņi ;m ziemeļos norvēģu uņ. dāņu okupācijas vienības, pie kam šīs tris valstis ūnijā neietilpst. Feldmaršals Montgomerijs esot vēlējies dzirdēt aospriedes dalīnieku plānus šo dažādo un Izkaisīto spēku sekmīgai sadarbībai „no augšas līdz lejai". Iz- «0 īormamicsa KOMtJmSTU BĒDfoĀ T^ hPasaule var but pārn^clnata, ka cechu tauta nekad ^allgrl nesamJe-ar komunistu režīmu," paskaidroja kāds čechu delegāts Aus- « sociālistu kongresā, kas sākās aizvakar Vīnē. To pašu austrieši Grāmatu ^^^^^^ ) Kempteo/Allgau- ^ teikt par sevi, ja viņiem draudētu līdzīgs liktenis kā Cechoslo- ^Ņjai. Bet, lai gan gaidāmu komunistisku akciju vai puča baumas nav ?lu2i noi^'Tīušas visus pēdējos mēnešus, Austrijas valdība faktiski kļu- ^si arvien stiprāka, un „Daily Mail" korespondents Herrisons to apzīmē par visstabilāko un demokritiskāko pašreizējā Eiropā, par „dadzi komin-valstu miesr. 'V '; •••'/^•"-^••^•^^^ niecības atjaunošanai. Tādas tendences izpaudušās arodbiedrību sarunās par cenu un algu jautājumiem, komunistu strīdos ar iekšlietu ministriju uņ dažādos draudos. > Viens no četriem austriešu komunistu deputātiem, . Honners, savā,laikā piedraudēja, ka 15. septembri sākšoties aktīva cīņa pret valdību, ja.tā neievērp-šot strādniek-u prasības, Sos draudus Honners izteica runā Augšaus-trijas komunistiem, kas, bija ielauzušies kādā Stīrijas; pilsētas valdes namā un tā balkonā izkāruši: sarkano: karogu. •. Bet pienāca un pagāja 15. septembris, un. nenotika ne. piedraiidētie streiki ne citas akcijas, ja neskaita da-bu Dārtraukšanu : uz DUS : ^ dienu daz^š -krievu.. ko'\t^^ Vīnē un daz'Ķ Mmt:is- Stīrijas me- (Beigas 3/lpp.) ^l^ar spīti komunistu - pareģoju- /plMalīšaņās Maršala plā- •J^^Austrijai vienīgi: k .^mba : uzrada pieaugošu ogļu, ^zs,. tērauda un rūpniecības iz- ;^j^3aajumu produkciju. Ari viselī-statistika apliecina uzlabošanos, ;ļ ^cionētās pārtikas devas no kād- ; '^^ļ^rn 800 kalorijām pieaugušas •^^peniski. līdz 1200; 1800. un bei- ;J;^^^1.00- kalorijām diena Laikā,. •^ļJ Vīnes veikali bija tukši, Prāgā,. j;;i=;rade un Budapeštā skatlDgi bija. patēriņa precēm; tagad stāvok- : JJ,^siniiies pretējā virziena. : Šādi saimniecības un Maršala plā- "5 U:; •^u-mi -paša kominforma dur-, ^^^a priekšā, nevar ^ neradīt Austriļas ' komunistu parii- '^ļ^ norāda sociālistu vadītāji, visu ' -'^^ pulējusies kaitēt valsts saim- (!:ila vieta pārrunās esot bijusi Reinas līnijas aizsardzībai/un šai sakarībā lielu nozīmi piešķir beļģu komandiera klātienei. BBC Vašingtonas korespondents trešdien ziņoja, ka 10 dienu laikā pēc Londonas piecu valstu apspriedēm Vdšingtonā sapulcēsies Francijas, Lielbritānijas, Holandes, Beļģijas, Luksemburgas • un Kanādas vēstnieki, lai, kopā ar ASV ārlietu ministri tu, konkrēti izstrādātu amerikāņu kongresam ;^anvārī iesniedzamo' • Ziemelatlantika ;: aizsardzības pakta projektu. ; : • : * • Pēc „Dairy Mail" speclālkoresnon-denta ziņām^ Vašinf^tonā ieradīsies arī Lielbritānijas salu flotes virspavēlnieks admirālis Mekgrigors, lai piedalītas iepriekšējās sarunās par paktu, bet it sevišķi apspriestos par Ziemelatlantika aizsardzību uz jūras un par plānu saskaņošanu sabiedroto tirdzniecības flošu kopīgai aizsardzībai. pret ienaidnieka zemūdeņu ofensīvu varbūtēja kara gadījumā, Londonas „Times" apcerot Ziemelatlantika paktu, trešdi.en nobadīja, ka kati|a politiska "pasākumā ir bīstams moments, kad idejas sāk realizēt dzīvē. Šis moments tagad pienācis Ziemelatlantika aizsardzības paktam, bet jautājums iepriekšējās sai^mās (Beigas 3 Ipp.) Arī Vīne lec pa padomju iestādes logu Tie vinieši, kas otrdien gāja gar-padomju komandantūras ēku, redzēja dīvainu gadījumu. Pēkšņi at^ vērās kāds trešā stāva logs un pa to izlēca kāds vīrietis. Vēlāk noskaidrojas, ka tas ir 38 gadus vecais austrietis Fridrichs Bēms. Vairāk nekā gadu viņš strādāja par šoferi pie padomju okupācijas iestādēm. Bet, kad Bēmam līdzīgu darbu piedāvāja arī amerikāņi, viņš krievus atstāja. Tad kādu dienu Bēma dzīvoklī, kas atrodas franču sektorā,, ieradās vairāki padomju karavīri un viņu ar varu aizveda. NZ VI. Jāsekmē veco un slimo tautiešu emigraciļa LCP pēdējā sēdē galvenās pārru-v ,nas bija par to, ka sekmēt veco un neveselo tautiešu tālāko emigrāciju. Atzina, ka cilvēkiem, kas jau aizceļojuši no Vācijas uz Austrāliju, jāuzņemas .gādība par palikušajiem tautiešiem.. Ari nodarbinātiem atbalstāmi darba nespējīgie cilvēld un individuāli jāsekmē atsevišķu veco cilvēku, invalidu vai viņu ģimeņu tālākā izvietošana. Šādus principus, gan mazliet šaurākā apmērā, jau agrāk izstrādājuši arī igauņi. RŪRU ATKAL NODOS VĀCU PĀRZIŅĀ Francija protestē pret so ASV un Anglijas lēmumu Francijas ārlietu ministrija trešdienas vakarā iesniedza paziņojumu ASV un Lielbritānijas valdībai, protestējot pret abu valstu lēmumu nodot Rūras ogļu, dzelzs un tērauda rū pnieclbu vāciešu pārziņa. Ārlietu ministrs Sumāns Uzdeva franču pārstāvim sešu valstu Ruras konference Londonā paziņot, ka Francija nevar šim lēmmnam piekrist Konference sākās ceturtdien, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, ASV un iris Bene-luksa valstu delegātiem. Britu un amerikāņu jauno Rūras plānu oficiāli darīja zināmu trešdien abu valstu militār.gubernātoru kopīgs paziņojums. Par lēmumiem nekavējoties informēja arī Francijas un Be-neluksa valstu valdības. Paziņojumā norādīts, ka Rūras ogļu, dzelzs un tērauda rūpniecības galīgo īpašuma tiesību izšķiršanu respektīvi lemšanu par tās nacionālizēšanu abu valstu valdības vēlas atstāt nākošās Vācijas vai vismaz Rlētumvā ci jas valdības ziņā, līdz tam laikam paturot kontroli militāro valdību rokas. Tomēr jau iepriekš Vācijas jaxm-uzbūves labā nepieciešama Rūras smagās rūpniecības pagaidu pāror- ^anizēšana, šai nolūkā īpašuma tiesību Izmantošanu pagaidām nododot JAUNI DRAUDI BERLĪNĒ KRīEVr liELĀS BEJa .NOSIET U N NOMERDEI^ K A KARPU" ^Mēs lidosim joprojām," bija viss ģenerāļa , Kleja pirmais komentārs pēc padomju štāba priekšnieka trešdienas paziņojuma amerikāņu militārai valdībai, ka krievi tun^māk spiedīšot nosēsties visas sabiedroto lidmašīnas, kas parāpsies ārpus gaisa koridora. Paziņojumā rietumu sa-ļķiedrotajiem atkal pārmesta gaisa satiksmes noteikumu pārkāpšana,^ krievu rīcība šķiet pre1;runā ar minējumiem par iespējamu jaunu aktivitāti Berlīnes krizes atrisināšanai tāpat kā krievu licencētās vācu preses pārmetumi amerikāņu sektora komandantam pulkvedim Hauli-iarņ, ka viņš gribot ,berllniešus sakūdīt uz pilsoņu karu. Haulijs iepriekš bija izteicies, ka amerikāņu spēki Berlīnē esot pietiekami, lai likvidētu ikkatru koraūnistii puča mēģinājumu, kā arī solījis Šerlīnes rietumu sektoru iedzīvotājiem amerikāņu ka-ŗasoēka aizsardzību brīvu vēlēšanu nodrošināšanai un bridinājis no iespējamiem traucēšanas mēģinājumiem. Pulkvedis Haulijs preses apsūdzības noraidīja kā nedibinātas. SARKANAS KA1.EJ8 Balkāni, Austrija, Baltijas vaistis, UhgārUa, Dienvidslāvija, Polija, Ce-chosloral- ija, Austrumvr.O! ja . . . Bet ķēde nav stiprāka par tās vāljāko locekli . . . • Aillwauiw jouroai .„Līdz šim mums bija paļāvītŗa uz Berlīnes gaisa tilta sekmēm, bet tagad mēs par tām esam cieši pārliecināti," paskaidroja britu aviācijas ministrs Hendersons sava Vācijas ancierņojuma laikā, inspicējot gaisa tilta ierīces Berlīnē un britu joslā. Gatovas lidlaukā Berlīnes angļu sektorā patlaban iekārtojot apgaismošanas sistēmu, kas pat vissliktākajā laikā, ja vien mākoņi vai migla nesniedzas zemāk pr 65 metriem no zemes, atlaus nosēsties pa lidmašīnai ik trīs minūtēs. Sī apgaismošanas ietaise kopā ar radaru nodrošināšot gaisa transporta iespējas visai ziemai. Pēdējās 14 dienās ar radara palīdzību lidojumus veikušas jau ap 1100 lidmašīnu. .Pastiprināto Berlīnes blokādi, Iekārtojot ceļu spro.stus gar visu padomju sektora robežu un pavairojot policijas kontroles, amerikāņu sektora komandanta vietnieks pulkvedis Bebkoks . apzīmēja par krievu „pie-sardzības līdzekli" pret varbūtēju rietumvācu • markas noteikšanu par vienīgo maksāšanas līdzekli Berlīnes rietumu sektoros. Padomju aprindās atkārtoti esot dzirdēti izteikumi, ka Rietuihberlīni ,,nosies im nomērdēs kā kārpu*'. Gaisa tilta dēļ krieviem tas gan neizdošoties» izteicās Bebkoks. Lai pilnīgi nodrošinātos pret jebkādām spraugām aizsprostā ap Berlīni, Mark grafa policistus, kas veic kontroles dienestu gar krievu sektora robežu, tagad savukārt uzrauga iekšlietu pārvaldes kriminālierēdņi. Par spīti visām stingrajām kontrolēm, starp padomju joslu un Rietam vāci ju notiek dzīva preču kontrabanda. Par vajadzīgajām izejvielām padomju josla dod pretim galven':)kārt zeķes un citas tekstili-ias. bet pa da^ai maksā rietumu markās vai pat dolāros. Sabiedroto kontroloadomes krievu sekretārs kādā tagad publicētā vēstulē, ģenerālim Klēram noraidot kontroloadomes sekretariāta sēžu .sarīkošanu, klaji atzīst ka kontrolpa-dome .faktiski vairs nepastāvot. No tā AP secina, ka. krievi galīgi atmetuši domas par Berlīnes kopīgas pārvaldes atjunošanu. BBC, St, M Dašu vāciešu rokās. Personas, kas atbalstījušas nacionālsociālisma agresīvās tieksmes, nav pielaižamas par Rūras rūpniecības uzņēmumu īpašniekiem vai vadītājiem. Karteļu sistēma ogļu, dzelzs un tērauda , rūpniecībā likvidējama. Tūlītējai likvidācijai būs pakļauti 26 lielkoncer-ni, ieskaitot Ķrupa koncernu. Atsevišķo ogļrūpniecības karteļu vieta stāsies jaunas ^fiduciāras vācu pār-"' valdes, bet visu dzelzs un tērauda nipniecību pagaidām, koi)īgi pārvaldīs 12 fiduciāru pārvaldnieku! kollē-ģija, atsevišķiem uzņēmumiern piin-< varniekus vēl neieceļot. Uzņērhumi, . kuros ir vairāk par 50 procesa-., biedroto kapitāla, "šim nokārtojumam nav pakļauti BBC Berlīnes korespondents jauno lēmumu apzīmēja ar svarīgu soli agrāko vācu īpašumu atpakaļnodo-šanai vācu rokās. Londonas Rūras konference, ^pē;c lietpratēju atzinuma, turpināšot i e!s vairākas nedēļas. Tās. priekšvakarā trešdien uz "Londonu devās arī britu pilitār^ubemātors ģenerālis Robert-sons,• lai sniegtu zJņojumu britu ārlietu ministrijai. Robertsona pārru;^ nas, kā ziņo, skārušas arī Rūras/jau-tālumu. • \ Paredz, ka konferences sēdes^^ūs lēgtas un tikai beigās gaidāms āds komunikē. Tā'dibinās, uz agra^ kās Londonas sešu valstu konferences beigu atzinumu pantu, kas paredz, ka Rūras kontroles orgāniem jāpārrauga ogļu, koksa un tērauda sadale, lai šī apgabala rūpniecība nevarētu klOt par'agresijas ieroci un lai, no.otras puses, visas Eiropas kopīgajā jaunuzbūvē iesaistītās valstis, ieskaitot Vāciju, saņemtu pienācīgu daļu šo izejvielu. Saskaņā ar agrāko Londonas- vienošanos, Rūras apgabals paliks Vācijas sastāvdaļa un būs pakļauts nākamajai vācu valdībai Problēma ir, kā arī tad vēl nodrošināt pietiekamai efektīgu starptautisko kontroli pār Rūras rūpniecību, kad Vācija pēc mierlīguma parakstīšanas atkal būs kļuvusi patstāvīga valsts. Vācu presē izpaužas vilšanās, ka pašreizēja Rūras konferencē Londo- «lā nav aicināti pat vācu novērotāji, kaut gan Rūras kontroles iestādē paredzēta vāciešu līdzdarbība. /" t Kas kandidēs LCP vclēžarsās Gatavojoties LCP vēlēšanām, kas notiks no 21—26. novembrim, vēlē-^ šanu iecirkņos notiek kandidātu sarakstu, pieteikšana. Bavārijas apga-. balā sarakstus sāka iesniegt 11. novembrī. Cik pagaidām zināms, vienā sarakstā kandidēs H. Klarks, V./ Lambergs, L. Rozentāls un J. Ven-( nērs. Citā sarakstā- J. Druva, jl\ Goldmanis, E. Andersons un H. Upī-tis. Sarakstā, kUr pārstāvēti Daugavas Vanagu darbinieki, kandidē J. Lavenieks, V. Reimanis, J. Turks, E. Stīpnieks. un V. Voitkus. Vēl citā kandidātu sarak.stā minēts J. Poruks, dzejniece Z. Lazda, prof. Rutmani.s, A. Reins, V. Māsēas.' A. R.udzis. Mūs informē, ka bez minētajiem vēl būs arī citi saraksti. No Bavārijas apgabala latvie.su centrālā padomē 'ievēlami 9 locekļi. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-13-01