Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1947

              m
g. S.
^ p t ^ a saloni notiek iZ^*
.kapteinis un vei « . «
. saprastu,'kä 3 »
^?sta' .apUecibas k ^ %
^ p o .priekänieks.
'Skitsi'tU'.i.«M'««h s."'' ': .'/.<<tv*'' w
as^:, ..^ajnos; kurus m 7 r , ! : ^ ii
IKI mUtta atbildiba
«jpt^ noveräanu un vaTr,;
««rwf^»ass. Eniiggäa., . Vviissiieemm ittSecro?r*-
STadlatvie/upÄ^^
^ « i b a s . d l e n ; ! , »
agijStVar.asisteV' '"^«n^
f^siJlkoj.ums ir tik. neeaM»',
^jie.apspriedes daiS^."^
y|atiii,.bet-ta kä vlnu gfeS"'
r|t.|^ .sazinääknis ,n^vfa^
» ;ari rievien^,'kas'S Ä
.i^Z; Bigu.,un plkst'19 2 f '
liäjirEKsportostä*., Divi stunlf''!'
|L|K):,tiwn m sa^emuii p J
pktorö S. uzvelk meteli, M.
^,ttöm^Vmu^^^^ yelniknä
ri^c pul^u bul^eti. kaktä im kä
lai pirmara
vien gadltos, liktaHe.
Ä^\ätrumä jö^ot uz savu aienesta
iUims pdicijas sefam F. nepä-fc^
heiflirhanitä, k a , citädl km
|Bfg#^;.uh^^^:en^^^ S.'nav
ii||Ie)5;^T|a^- terpies, noräda virzienu,
rjs^iiSekliejami S. sapikuma iem^s»
Uft F., tudaV uzliek' vainai pläk-
|^>3mjiis*V vi^iä leni' stiepj"var.
^-',atstt;konflikt's är prokuföhiir
J#^ljäu-pä§a'^äng^if:- Vn kautari
|iiÖa^tf4jusu piise, jusu poziclja
)||^iWqröäa. fis tomer jusuzau*
f' sp§li varu pärverst uzvarä.»
^?\rv:bi3ät :\iz fcuga; Kö jus par*
$6 .iSieri-ä. Cördöba" lietu domä*
";V^l„arvie^ sirdäs par p a j#
4^]^j?ohigierh planiem un erci'
itBiidr;' ; , f u r nyi nav ko';"g^Iw
2 0 / ' P o l i c i s t i i f izirieklejuSi kuii
QSäk';^kä , jäuns arsts' paaienti UD
taffiäs; TOkas aizdomigs nav at-
^.:;I^äds yäcu pattijas biedrsbös
tei"parli?ku iefidis un d^gbumiu
^ M c r j i S i ^ ' ' F.: „Bet ja nu es ]m
fögbuöit^u paräditu?" Inspektors
i i ; :pärsteiigts, ka .nevilu$ noim
*^k<'Päi^''5niirklvis par savuvaf-f^
aull^tuu:.p:.a^'t*i.jrci-s^ä.ii^l.n-«ä.Äil«e^s« , mF., tutumripnuaa :
E^^-inanis niipat bija Vlcijassjt-
::'ITikas,^in.^sants Tsungs.. Da
,.|ialyäiais. ari. vipa stästs neöi-
B^ig-mejams. • -Ekseleflce-, fl»"
mm "atziaäs,^'ka vi)?i, mus V8-
inwU^. kräpuäi uh.pmri
ii:,awäib^ 'loc^li •.3a^• ff
i;ft»';päitikas sainl.degbvö.
itradi^Si; .^«s^ mekl§ä,ai«s dai^
^:}aijtaitdRibigijsu. si.tpaamsl §gpatdai »»vmeif !W^fc
ttuinba.; Sayukli-t, PV
iftthiecibas, darbaieta
öto»i^pibas;.darb^^^^^
launarpistolerosaäaviJ^J^^
fke:>Äsp.,pieSrcM.saitji^M^r».^a.«t"o*t^t^^ ^^^^^^
totu- dziyibSim. rikote». »«P^i
b»ig?tp|, mSrä bistow. ^
i^vtäs^&Ues maäinas,awewj
äimanatnesakälletiälfo^'".
m
m.
M-l
i -
(Turpinajöins sek09>
:Uii:
ICrustpils, Abren^
M S.-.
>vadi) pär Udzigu.
h-latv., ahglu-, un väcu
' IÖ,80. BM 14.r ^
teäets)
feM.1.50 gab. ( 2 2 X ^ ^
Atttborized by Llzenz
izdoSanas atlaaja: ICD-OMBG
:: Atbildlgais redak.
tors Editor In-Chief:
Rärli» Rabäcs« vietnieks:
Aleksandrs Liepä, redakci-
Jas sekretärs: Maksis CuU- *
tis; Te«iaktori: Andrejs Ru-dzis
(Mincben^). HariJs Min-denbergs
(Esllngenä). Ar-nolds
Smlts (sp^s). Zignrds
Bärda ^tecbntsSais iekärto-
Jiims) LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 41 m
Ceturidi^ 1947. g. 5. Jonija
fiBiSä o M ^ i ^ tus ple&Mie-apgab&
la yMeSu tsomlteias
iisdev80i§ LatvleSa pi«m
äarbäsleka saäaftelbaa U^ii
Redd&elja: GOfiS^org/D.. M t ^
genn' le? - L^istgiMmii - PL 9«
t Sa s: M s i M b7 S<^wi^
Voik^taä, OdGä^sii^»®^.
A ^ G U J A VARBtiT UZljfEMS L1DZ3OO.OO0 EmOPAS B E G ^ U .
No 55 UI alibniecemj valstim 12000 sievieSu ielaiSanu Kanada no
ökai divpadsh- . iidz §im apsolijuäas Eiropas, nodarbinot tas par mäjkal-
8tt)al8tu tam Eiropas valstim, kuj^as 1 potäjäm.
pec UNRRAs likvideSanäs vairs ne- Starpvaldibu begju komitejas, kas
saajiems palidzlbu, bet ku^räm tada patlaban savas pilnvaras nodod IRO,
nepiecieSama. Pec pedejäm UN z i - äeneräldirektors Emersons, pec , ^ a i -
i^am, 7 Eiropas valstu pabalstiSanai ly Mail" zii;iäm, Anglijä ielaizamo
nepIecieSami vismaz 583 miljoni do- Eiropas begju skaitu vertejot uz
laru. ASV kongress atvelejis 350 200.000 lidz 300.000.
xniljänus dolaru. Anglija kreditos Francijas un Padomju Savienl-
Aufltrijai un tieää veidä pie§l}:irusi bas starpä joprojäm pastäv nesaska-
40 miljonu dolaru. Cedioslovakija i:tas Austrijas franöu joslas kara gus-solijusi
citoiru un kartupejus, Fran- tek^u un DP jautäjumä. Padomju
dja fc^ätus irn mäksligos meslus, notä Francijai bija pärmests, ka
gjaunzäande medikamentus^ apavus, 1 franöu iestides kavejot turienes
lauksainmiecibas rikus up ^pärtikas 12.000 padomju pil50i;iu repatriäciju
konservus. Danija nodomäjusi izlie- xm piejaujot vai pat veicinot pretpa-tot
miljonu märdijiu sterlii;iu pa da-1 domju propagandu nometnes. Lidz
^ bemu tizturam Väd^ iestädes atlävuSas vienigi
joslä. Norve^ja^ar mieru iepirkt 632 krievu kajra gustek^u repatriä-zivju
eJiu bemiem. Polija, ku^ai pa- ciju, bet pärejos turot koncenträcijas
§ai licäas saimniedskas grutlbas, so- nometnes, ku^as uzraugot galveno-lyusl
da^u no sava cukura atlikuma, [kärt krievu ,Acara noziedznieki**.
Dienvidslavija kokus, aug}us xm IpaM izraudzitiem krievu virsniekiem
äristniecibas augus lidz viena miljona liegta ieeja nometnes, bet daiäm
. dolaru vertibä. Zviedrija domä pa- prelpadomju organizäcijäm atlauts
lidzet bemiem un pärvietotäm per- stäties sakaros ar H^evu DP.
sohäm ar Häudas lidzek}iem un kre- Franöu ärlietu ministrija §o apgal-dltiem,
bet Austrälijas palidziba vojumu patiesibu noliedza. Par §o
sniegäoties pie 13 miljonu dplaru. paSu jautäjumu »Pravda" 1. junija
Padomju Savi4niba paskaidrojusi,?^^» ievietojusi^akstu, kufä no
ka tä, iznemot Baltkrieviju un Uk- p^]^» kqmente padomju notu; par-rainu,
n ^ o t palidzet^nevienai dtai hP^ot Franci ai kave§anos_izdot pa-
2gjjjgJ^ . ^ domju pilsoijius un repatriacijas no-
M M»/ar i•l!" « l•e vadj rak1 s^ta- ar vus- U\ ^tej,i-k^x^it^n u neieveroäanu. Pad^o^m^j^u^ S^a^ -
^ ^ T ^ ^ i , ^ ? ^ ^ ^^^"^^ jusi visus franöu gusteki:ius un DR
^ un DP stavokh, s t o p citu nora- ^ai pat laikä, kad franöu iestädes
l^^^"^' grutibam. ^ H j a s ^^g^ pretpadomju propagandu no-vddibal
esot aizdomas, ka IRO va- ^ ^ ^ ^ ^ ^.g. j^^^..^^ repatriädju
bQt tikm iss mu^, un ta tadel ^ ^^.^^^^ ^^^^^^
hedzohes nodot savaS paryalditas izce oä?nu uz citäm zemem.
nometnes nakoSajai organizacijai. p ^ * Y I F N A D M N V T TT
Anglija vfloties,.lai IRO nometnes' ^"^^^ '^''^
nepärvalditu, bet tikai samaksätu
dolaros to uztureäanas izdevumus.
Ari a g r ^ i s ämerikäi^iu bruijioto spe-ku
komandieris Vädjä ^eneralis
Meknarnijs t&ko paskaidrojis, ka
amerikäijLU armija esot gatava pär-
9emt anglu joslas nometnes; tas ail
Becinot par uzticibas trukumu IRO
ffikmem. Nosaucot beglus par^^visu
nädju pabemiem, laikraksts ai2Xäda,
ka UN lidzäinejäs neyeiksmes starp-
Veidojas jaiins
darba centrs
Babenhauzinä ieriko Jaunu bal-tiesu
DP nometni, Tä atradlsies bij.
artilerijas kazarmäs, kur nesen bija
zidu ncHnetne. PaSreiz nometne jau
ir ap 300 latvieSu un dazi desmiti
igaui:iu un lietuvieSu. Nometnes d i -
roktors i r latvietis Teodors Stein-bergs.
Par nometnes täläku izvei-do
§anu vn;i§ izteicis:
„Babenhauzena bus darba nomet­ne.
Vispirms iekärto dzivojamäs tel-pas,
darbnicas, noliktavas uo sabiedr
Kamer saspOejtinis p l ^ Ung&ija peo pedeJam kkSpolili^i§ai
mai^^ i i ka atsläbis, tiijrieiies notikumi raduSi viäielikG ieviribii u
atbalsi pareja pasauie. AEtg)a un amerik^a prese un radio krM Uofi*
rijä noverte )QU nopietni im atzist, ka tä nosome komuiii^ii meiriiaijiima
pilnifi pärverst ar! UngSiriju par Padomja Savienibas Mtdfto, cei^tle$
nodroSinät tur savu noteilcSana ari pee padomju okopäcijas speku
ie§aaa& Sagaida j a u ^ veleSanas, kufäs kministi (»stlsies / p&oMki
sev vilamo iznäkumu. ifiSV paredss apspriesties Uni^ijas jauOjumä
ar Angiijas vtUdib^^^^^l^^
doiäru kreditu atiikuSo ai^^^ iepirkäaöai, lldr^lis
ndskaidrojuSies TJngärijas pollti^e aps
„New York Herald Tribune" sniedz
riskäs telpas. Pec tam §e oaredzets kädas värdä heminetas äugstäjcas
izveidot dazädas darba nozares, kas 1 ungäru amatpersonas izteikumus par
komplektesies no privita un sabied-1 dräihatiskajiem notikumiem, fcufU
riska rakstura uzijiemumiem. Koku rezultätä tagad komunisti esot iegu-apsträdä
§anas rupniecibä vien pare- vu§i simtprocentigu kontpoli Ungä-dzets
nodarbinät 200 strädnieku. Sa-|rijä un, paredzanis, drizimia pie-
T;^emtas jau ari kurptiieku un dreb- i>em§ot padomju piedäväjumu ap-nieku
darbnlcu iekär^as. Tapsanas mäcit un pilnä merä sfpbrupot imgä-stadijä
ir smalkmechahikas darbhi-1 ru armiju. Biju§ä ministru prezi-ca.
Drizumä darbu uzsäks plala un j denta Naigija padziäaha ar draudiem
modema ve)as mazgätava, Ijiimi ska 1 esot gala punkts komönistu kampa-tiritava
un kräsotaya. Ta apmieri- i?ai par varas ieguäanu un sikzem-nas
pa5u vajadzibas un izpildis pa- nieku vairäkuma partijas; izkiiede-sutinäjtmius
tuväkai un täläkai ap- §anu, kas turninniusies jau, pusotra
kärtnel ®Piredzett^^^£^ citi pasäkuml gada. ; *
Blakus rupniecibai, liela veriba vei- Amatpersona täläk izteikusles, ka
tita ari lauksaimniecibai. Nometnei Nagijam, läi tas dabutu ärä no Un-pieder
100 ha zemes un lauksaim- gärijas savu 5 gadus veco delu, tele-nieciska
r^stura darbos bus vaja-1 foriiskä sarunä bijis jäapisoläs, ka
dzigs 60 strädäjo§o. Nometnes iemit- viijÄ nedos rietumvalstu valdibu pär-nieku
kulturäli-sabtedriskai aprupei stävjiem nekädus paskaidrojumus
iekärtos bemudärzu, atvers pamat- par Ungärijas iekSejäm lietäm. Ko-skolu,
veläk ari ^inmaziju, laxiljsainv- munistiskl noskapotä sUczemnieku
niecibas skolu, da^ädus kursus utt. partijas kreisi
Nometnes iedzivotajuAaksimälä ro
beia pagaidam noteikta uz 1500, bet dzi§ana par ministru prezidentu esot
nometnes telpas spej uzpemt pat lidz notikusi pec tieja sabiedroto koittrol-
400Ö. Katräi #nenei paredzeta atse- komisljas priek§seia ^eneräja Sviri-viSl^
a istaba. Nometne 'izi^em kvali- dova rlkojxima, kaut gan tris galve-ficetus
un vienkäräus strädniekus un näs partijas bijuäas vienoju§äs par
katru kärtigu cilveku no jebkuyas citu komunistisku sikzemnieku pär-nometnes
amerikäi;iu joslä, ja tas a r i stävi Oltvaniju. Sviridoys norädijis,
mieru ieslegties nometnes darbos. 1 ka Dinniess esot vienigaiB „labais"
Nometnes uzdevums orgamzet darb- kandidäts. Sis 46 gädus vecais agrä-nicas,
apmäcit un sägatavot sträd-1 kais serzahts, pec interyijas deveja
niekus un speciälistus eventualai tä-1 dömäm, noteikti panäkäot krievu
läkai emigräctjaL" Alb. K | piedäväjuma pie^emäanu par xmgäru
AMERIKÄI^ — PADOMJU SARUNAS KOESjAS JATrTÄJI^
tautiskas beglu organizäcijas izvei-K ^ ^ ^ i g a s no Suelas vesta, ka
doäanä un 5wiu dzlves iespeju sa- ^SV mi Padomju Savien^^^^
gädä§anä,kara un faäisma upuriemh^?P^sijas darbs Koreja nedodot pa-
L s o t i c S n ^ Se butu lab^ iz-1 Pec vairaku dienu ap-deviba
Apvienotajäm Näcijäm darit hP«?<iem neesot panakta vie^^^^^^
ko patiesi labu un radit jaunus Pa-saulS
pnsoi;ius. Lidz §im täs neesot l ^ P ^ ^ ^ s ,
darijusS^-nekä cita, ka tikai runä- P^;^^am. Ofcciätes kom^^^
Ju§aL bet begli pa to laiku joprojäm i z ^ s 2. junija, gan zi^o, ka ASV k esorun pan^^^ !f ^^^j^.?^^^ Savienibas darbs pagai-cDvw
u i i paxlr:r.^Jl u s i j valdibas noorgamze§anai Koreja
Reuters zi^o,' ka kanadas paria- sekmigi yirzoties uzpriek5u.
ments, paredzams, apspriedisot jau-1 Padomju virspavelnieks ZiemePco-tajumu
par rupigi izmekletu Eiropas rejä ludzis ielai^ TASS a^enturas
strädnieku ieveäanu. Sagatavo§anäs pärstävi amerikäi^u okupetajä Dien-vairäku
simtu p P uz^emäanai jau vidkorejä. Amerikäijiu §täbs uz to
esot paveikta, un par varbutejiem atbildejis, ka jautäjums v§l neesot
kandidätiem ieceJoSanai Kanädä va- izlemts. TASS pärstävis tomer varot
rot uzskatit vei vairäkus tukstosu^ piedalities padomju— amerikä3;iu
leceloSanas programmas pretinieki Korejas komisijas sedes. Amerikäijiu
pärmetot valdibai „vergu darba" ra- virspavelnieks ^enerälis Hod^iss pa-diäanu.
Darba ministrs Miöelss i n - j skaidrojis, ka padomju preses pär-tervijä
paskaidrojis, ka nekas nespe-| stävi viijis ielaidiSot Dienvidkorejä
jot satricinät Kanädas algu struktu- vienigi tad, ja krievi savukärt ielai-ru.
Transporta gjrutibu de], neesot dis Ziemelkorejä amerikäpu kores-ie^
jams iepriek§ noteikt uzi;iemamo | pondentu. Hodziss kädä ASV Tau-tas
pärstävju nama komisijä i'ztei-
Steidzami ieteic
vispärejo karaklauslbu
ASV
Prezidents Trumens §onedel ie-sniegsot
kongresam speciäläs komi­sijas
ziijiojumu, kas steidzami ieteic
iecelotäju skaitu.
Darbam Kanädas tekstilrupniecrbä
patlabadi uzijiem 100 jaunu sieviesu.
leradusäs jau divas DP sieviesu gru-pas,
Oträ, 40 personu lielä grupa
^nupat no *Frankfurtes ieradusies
^Montreälä, lai dbtos d^bä uz kadu
Kvebekas tekstilruphicu, ar 25 centu
atalgojumu stundä. 1400 viriesu no-darbinäsot
Kanädas buvkoku rup-niecibä
Ontario prövince. Ministru
kabinets patlaban apsvej-ot jaunus
darba piedäväjumus DR l e ^ ^^^^i äto kara dienestu
komisija parrunajot jautajumu P ^ J A S V . Komisija savus atzinumus
pie^emusi pec pusgada ilgäm studi-jäm.
Prezidents savus uzskatusiz-teiksöt
iesniegumam pievienota rak-stä.
Prezidentaraditä komisija ASV
militärä stävokla pärbäudi§anai pub-lieejusi
zi^ojumu, kupä noräda, ka
ASV ärUetu ifiinistriia pirmdienlASV immunitäte pret atombumbu
padi^ojusi, ka drizumä esot sagaida- uzbrukumiem varot ilgt vei tikai 4
ma 30 miljonu dolaru kredita pie- lidz 10 gadu. Zii;iojumä, starp citu
s^räana Iränai. Kredits domäts mi- prasita bru^oto speku apvienosana
litäräm vajadzibäm. Bränas valdlba vienä vadibä, laba militärä ziiiu die-paredzot
to izipaiitot galvenokärt ar-1 nesta radisanä, plasa zinätnisku me-mijas
apgädei ar ap^erbiem, apaviem i^näjumu programma, svarigu mate-un
segäm, bet kadu daju ^^rbut ari riälu rezervju uzkräsana uc. leteikts
vieglo tanku un lidmasinu iegädei. ASV atombumbas noslepumu sagla-li^
änas armija pedejos piecos gados bät tik ilgi, lidz radits pieriemams
' ^ o t saijemusi jaunu apgädi. pläns pasaules miera nodrosinäsanai.
DENA I DENA
Paredzams miliiarais
kredits an Iranai
cies, ka pec v i ^ domäm Padomju
Savieniba gribot padarit Koreju par
komunistisku sateilta väisti. Krievi
tur izdarot specigu propagandu, kas
pa da|ai yerSoties ari pret amerikä-i?
iem im cenäoties kprejieSiis pärlie-cinät
par to, k a ASV veloties Koreju
kolonizet, un-nekä nedarot, lai pilditu
savas saistlb^.
DENA zii?o no Nsmkinas, ka ^Tnas
politiskä tautas padome ar 123 pret
41 balsi piepemusi rezoluciju, kufa
prasa Padomju Sayienibal nekavejo-ties
nodot atpaka} ^inai Portarturu
un Dairenu. Ifinas — Padomju Sa­vienibas
liguma uzteikSäna rezolucijä
nav prasita.
Bevina ärpolftiskä runa Anglijas
strädnieku partijas gadskärtejä kon-ference,
kura viijig bridiaäja no ie-spejamiem
kapa draudiem Tälajos
austrumos, pieversusi pasaules uz-manibu
sim apgabalam. *^
Manchester Guardian", komente-jot
ASV austrumu politiku, noräda,
ka ASV pirmskara ppirtik^ izgäjusi
uz ISlinas neatkaribas saglabäSanu.
Abi lielie Ipnas kaimiiiii, .padomju
Savieniba un Japäna, palidzeju5i uz-turet
lidzsvaru. Tagad Japäna vairs
nav nekäda lielvalsts, im ASV skaid-ri
apzinoties, ka ^linä^; neatkaa:ibs
saglabäjama vienigi gadijamä, ja
pati ^ina vieiipta un stipra. Visi
ASV lldzäinejie centieni radit §ädu
Kinu tomer biju§i hesekmigi. Lieko-ties
ticami^ ka Mandzurija varetu
klut par Padomju Savienibas sateil­ta
väisti un If ina ari turpmäkos ga­dos
paliktu sa§lj:elta un vaja. Pa­domju
Savienlbai Klusä okeanä rie-tumu
krastä tad nebutu nekäda pret-svara.
TädeJ amerikaijuem esot jä-paliek
Koreja un J^mä tik ilgi, lidz
§is zemes no amerikäi;iu vied6k]a
varetu uzskatit par dro§äm. Komu-nistu
partijai Japänä 1 lidz Jim gan
esot maz panäkumu, tomer demokra-tijas
ievieSanäs tur tikai virspuseja,
^n japani tikai gaidpt amerikäiju
aiziesanu, lai atsäktu yecos ce]us,
kas butu bistami. ASV esot jäizve-las
starp diväm iespejäm: vai nu
iejaukties Japanas problemäSj riske-jot
ar iespejamu revöluciju, vai ari
atbalstit jauno rezlmu nevis täpec,
ka to atzrtu par labu, bet ^ädej, ka
tas i r vismaz pretkomunistisks.
DENA,-NYHT
amijas apmädbu^^^^^i^^
un ari turpinäSoi pildit käpa mtnis-tra
amatu. Dinniess esot ieguvis
Sviridova labvelibu ar to, ka iecelis
jaunus komunistiskus ^eneräjus, i z -
tirot nb kapa mlnistrijas nekomunis-tus.
Vecais kapa ministrs generälis
Barta atteides to darit u n täde} ari
zaudejis vietu.
Krievi^zdarija lielo kjudu, a
brivas veleSanas, — öuksto§ä balsi
savä darba istabä paskaidrojis m i -
netais amatvirs. Ari vii?am pa§am
draudot apcietinääana, ja neizdoSo-ties
tikt uz ärzemem, Toreiz 57?/o
balsu ieguva sikzemnieki, bet kdVnö-nisti
tikai 16,9%. Tad ari säkäs ko-munistu
kampana par varas pär-i>
em§anu. Amerikäijiu protesti par
cipu pret Hkumigo vairäkuma par-tiju
esot maz ko laba devuäi. „
dös/ka tJngärija tagad netimiiem
zaudeta," Izteicies amatvirs. Savas
kamjpapas laikä komunistiem lidz
§im izdevies: 1. piespiest sikzemnie­ku
partlju pa« dlvl relzes pa§al tirlt
sayas rihdas no ,,reakcionäriem" un
tä samazlnät savu speku parlamen-tä,
2. legut kontroll par armiju, sa­kani
lidzekjiem un policiju, ieskal-tot
slepenpoliciju, 3. legut kontroll
par arodbiedribäm un lidz ar to Ie­speju
Izdarit neoficlälu preses cen-zuru,
plespleiot sjnestuvju strädnie-kus
atteiktles no nevelamu rakstu
sagatavo§anas im iespieSanas. Sa-dlem
lidzdcjiem no i«>grozIba^ jjiu
Izpemta vienä avize.
Iznemot Nagija un ärlietu ministra
Glbengoäöija IzslegSanu no valdibas,
kas abi äpvalnotl valsts nodevibas
plänos, citu pärmalijiu valdibä nav.
Esgt sagaldams, zli^o Reutera kores-pondents,
ka socläldemokrati un-ko-munlstl
tägad splediSot sikzemnieku
partlju izdarit jaunu „tiri§anu" sa­vas
rindäs, tapat m§^ä§ot panäkt
jaunas veleSanas savu pozlclju no-stiprinäSanal.
Jaimais ministru pre**
zldents Dinniess un vSl/tris mlnlstri
plrmdlen * leceltl par l sikzemnieku
partijas nacionäläs komitejlas locek-
Jlem. 10. junljä sasauks Ungärijas
nacionälo sapulcl, lal tä sprlestu pa^
savu prezidentu Vargu, kas ari ap-sudzets
sazverestlbä pret republlku.
Komunlstu partlja deklarejusl, ka tä i
pilnigi uzticas jaunajam ministru
prezldentam Dlnniesam, kas centlSo-ties
panäkt to, kas dlvos sazyerestv-bas
gadös nokavets.
Reuters zii;io, ka angju , valdiba
varbut sazlnäSotles ar ASV valdibu
par eventuälu angju intervenclju pie v
padomju valdibas. Tä paskaidrojis ^
käds ärlietu .minlstrljas pärstävis
Londonä. Pagaidam Anglijas valdlba ^
vei neko neesot pasäkusi. Ungärija^/
lietä, bet gan sar;iemusl sikäkus sava
pärstävja zlijojumus no*Budape§tas.
„Dally Mali" raksta, ka 1947. gads
laikam Ungärljal buSot IzSJ^Irejs. Pa*
domju Savienibas sasteidzinätas k r i -
zes pamatos esot salmnleclskais tris-gades
pläns, kas ir komunlstu un so-clällstu
programmu korpblnäclja un
kam butu jästäjas spekä 1. augustä,
jai to» apstiprinätu parlaments. Bet
parlamentä vei joprojäm valräkums
esot sikzemnleklem. Relze krelsäs
partijas centu§äs panäkt Helo banku
naclonälizäclju, kam pretojuSles slk-zemnlekl
„New York Herald Tribane" eitä
rakstä noräda, ka padomju letekmesN
nostiprinäSanäs Ungärijä tagad vlenä
posmä uzskatäma par pabelgtu, un
Ungärlja vairs daudz neatälfIrsies no
citäm padomju yasajvalstim. Ungä­rijä
tikai §is process prasljis valräk
laika. Ungärijas piemers rädot, ka
brivas veleSanas vei nenodro§lna
brivu valdibu. „New York Times"
raksta, ka agräk apcletlnätals sik­zemnieku
partijas ^enerälsekretärs
Kovaös esot »atzlnies", un tagad
komunistl atkläjot vlenu „plerädiju-mu"
pec otra. „Dally Mali" kores-pondents
zlijb, ka kads ungäru Äur-nälists,
lerodotles Parlze, apgalvojls,
ka Kovaös slepenl atbrlvots un tagad
atrodotles Vine. -—^
' NYHT, DM, DENA, BBC
GRIEpjAS INTERVUA
Grielj;ijas ministru prezidents C ^ -
dariss plaSäkä intervlj ä jiovertejls
ASV palidzlbu Grieljiljal un Turcljai.
Intervijä, ko vli>§* sniedzis yienigi
zii?u a|enturäs INS pärstävim, Cal-darlss
norädijis uz §is palidzlbas ak-cijas
izcilo nozimi.
Dienai, kura Trumens parakstljis
likumprojektu par palidzlbas prog­rammu
abäm valstim, saka Calda-riss,
ir vesturiska nozime vlsai Eiro-pai.
Sim karu cagitHsiaiam^ un cli;iä
par brlvlbas un demdcratijas uztu-reSanu
paguruäa jam kcHmtinentam
valräk' kä jebkad vajadzejis atbalsta,
ja tas grib saglabät savu demokrati-jas
ffociälo sistemu.
No daudzajäm Eiropas proble-mäm
it sevislp divas tieSä yeidä ap-draudot
civilizäcijas pamatus: Eiro­pas
saimniecibas izjukSana, tas ma-teriäläs
grutlbas un, otrkärt, ^o ap-stäkllii
izmantoäana revolucionäriem
nolukiem. Komunisms, izmäntojot
kara radito ideblo^sko un garlgo
sajulkumu un peqkara äpstäklus, ar
savu tötälitäro nostäju ^cärot patie-säs
xiemokratijas pamatus. ASV pa­lidziba
Grle)^ljai un Turcljal^ dbdot
§im valstim lldzekjiis pretotles Slem
draudienL Palidzlbas morällskä no­zime
feot varböt pat v ^ lieläka par
materiälo atbalstu. Lai ar tä pali­dzlbu
panäkto saimnledsko Jaunuz-buvi
nodroSlnätu, da^u palidafbas
yäjadzeSot Izmantot brui;ioto speku
pastiprlnäSanai.
Täläk Caldarlss Intervijä noräda,
ka gfidvenais celonis Griel^jaa pa5-
relzejäm grutlbäm esot „täs ziemeju
kalmi^u tumSä saizvrä-estiba"! ko nu-pat
atzlnusl ari U N izmekleSanas
komisija, im nelielas griel^u komu­nlstu
partijas minoritätes nepatife^
tiskä riclba. Tagad Grid^Jaiutot,
ka cujä par brlvibu un d^offl^tiju
tai blakus stäv „pasaules l i e l ^ mo-rällskä
un materiälä vara — ASV".
Täs palidziba pilnigi Izjaukusi komfl-iiistu
partijas plänus un »tridcud
täs tumSos darljumus. Caldariss uz-sver,
ka äri visl demdcratlskie ele-metni
totälitärajäs zemes uz zleme-liem
no Grielpjas amerikä2jni pali­dzlbas
akdjas rezultätä neap5aubi-mi
säjutT^^t )'^'^^n^jnäjumu un ceri-bas.
tir'
w
ms- Ä
il:
ti A\
ML-n
^ ^ ^ ^