1947-06-05-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m g. S. ^ p t ^ a saloni notiek iZ^* .kapteinis un vei « . « . saprastu,'kä 3 » ^?sta' .apUecibas k ^ % ^ p o .priekänieks. 'Skitsi'tU'.i.«M'««h s."'' ': .'/.<<tv*'' w as^:, ..^ajnos; kurus m 7 r , ! : ^ ii IKI mUtta atbildiba «jpt^ noveräanu un vaTr,; ««rwf^»ass. Eniiggäa., . Vviissiieemm ittSecro?r*- STadlatvie/upÄ^^ ^ « i b a s . d l e n ; ! , » agijStVar.asisteV' '"^«n^ f^siJlkoj.ums ir tik. neeaM»', ^jie.apspriedes daiS^."^ y|atiii,.bet-ta kä vlnu gfeS"' r|t.|^ .sazinääknis ,n^vfa^ » ;ari rievien^,'kas'S Ä .i^Z; Bigu.,un plkst'19 2 f ' liäjirEKsportostä*., Divi stunlf''!' |L|K):,tiwn m sa^emuii p J pktorö S. uzvelk meteli, M. ^,ttöm^Vmu^^^^ yelniknä ri^c pul^u bul^eti. kaktä im kä lai pirmara vien gadltos, liktaHe. Ä^\ätrumä jö^ot uz savu aienesta iUims pdicijas sefam F. nepä-fc^ heiflirhanitä, k a , citädl km |Bfg#^;.uh^^^:en^^^ S.'nav ii||Ie)5;^T|a^- terpies, noräda virzienu, rjs^iiSekliejami S. sapikuma iem^s» Uft F., tudaV uzliek' vainai pläk- |^>3mjiis*V vi^iä leni' stiepj"var. ^-',atstt;konflikt's är prokuföhiir J#^ljäu-pä§a'^äng^if:- Vn kautari |iiÖa^tf4jusu piise, jusu poziclja )||^iWqröäa. fis tomer jusuzau* f' sp§li varu pärverst uzvarä.» ^?\rv:bi3ät :\iz fcuga; Kö jus par* $6 .iSieri-ä. Cördöba" lietu domä* ";V^l„arvie^ sirdäs par p a j# 4^]^j?ohigierh planiem un erci' itBiidr;' ; , f u r nyi nav ko';"g^Iw 2 0 / ' P o l i c i s t i i f izirieklejuSi kuii QSäk';^kä , jäuns arsts' paaienti UD taffiäs; TOkas aizdomigs nav at- ^.:;I^äds yäcu pattijas biedrsbös tei"parli?ku iefidis un d^gbumiu ^ M c r j i S i ^ ' ' F.: „Bet ja nu es ]m fögbuöit^u paräditu?" Inspektors i i ; :pärsteiigts, ka .nevilu$ noim *^k<'Päi^''5niirklvis par savuvaf-f^ aull^tuu:.p:.a^'t*i.jrci-s^ä.ii^l.n-«ä.Äil«e^s« , mF., tutumripnuaa : E^^-inanis niipat bija Vlcijassjt- ::'ITikas,^in.^sants Tsungs.. Da ,.|ialyäiais. ari. vipa stästs neöi- B^ig-mejams. • -Ekseleflce-, fl»" mm "atziaäs,^'ka vi)?i, mus V8- inwU^. kräpuäi uh.pmri ii:,awäib^ 'loc^li •.3a^• ff i;ft»';päitikas sainl.degbvö. itradi^Si; .^«s^ mekl§ä,ai«s dai^ ^:}aijtaitdRibigijsu. si.tpaamsl §gpatdai »»vmeif !W^fc ttuinba.; Sayukli-t, PV iftthiecibas, darbaieta öto»i^pibas;.darb^^^^^ launarpistolerosaäaviJ^J^^ fke:>Äsp.,pieSrcM.saitji^M^r».^a.«t"o*t^t^^ ^^^^^^ totu- dziyibSim. rikote». »«P^i b»ig?tp|, mSrä bistow. ^ i^vtäs^&Ues maäinas,awewj äimanatnesakälletiälfo^'". m m. M-l i - (Turpinajöins sek09> :Uii: ICrustpils, Abren^ M S.-. >vadi) pär Udzigu. h-latv., ahglu-, un väcu ' IÖ,80. BM 14.r ^ teäets) feM.1.50 gab. ( 2 2 X ^ ^ Atttborized by Llzenz izdoSanas atlaaja: ICD-OMBG :: Atbildlgais redak. tors Editor In-Chief: Rärli» Rabäcs« vietnieks: Aleksandrs Liepä, redakci- Jas sekretärs: Maksis CuU- * tis; Te«iaktori: Andrejs Ru-dzis (Mincben^). HariJs Min-denbergs (Esllngenä). Ar-nolds Smlts (sp^s). Zignrds Bärda ^tecbntsSais iekärto- Jiims) LATVIAN NEWSPAPER Nr. 41 m Ceturidi^ 1947. g. 5. Jonija fiBiSä o M ^ i ^ tus ple&Mie-apgab& la yMeSu tsomlteias iisdev80i§ LatvleSa pi«m äarbäsleka saäaftelbaa U^ii Redd&elja: GOfiS^org/D.. M t ^ genn' le? - L^istgiMmii - PL 9« t Sa s: M s i M b7 S<^wi^ Voik^taä, OdGä^sii^»®^. A ^ G U J A VARBtiT UZljfEMS L1DZ3OO.OO0 EmOPAS B E G ^ U . No 55 UI alibniecemj valstim 12000 sievieSu ielaiSanu Kanada no ökai divpadsh- . iidz §im apsolijuäas Eiropas, nodarbinot tas par mäjkal- 8tt)al8tu tam Eiropas valstim, kuj^as 1 potäjäm. pec UNRRAs likvideSanäs vairs ne- Starpvaldibu begju komitejas, kas saajiems palidzlbu, bet ku^räm tada patlaban savas pilnvaras nodod IRO, nepiecieSama. Pec pedejäm UN z i - äeneräldirektors Emersons, pec , ^ a i - i^am, 7 Eiropas valstu pabalstiSanai ly Mail" zii;iäm, Anglijä ielaizamo nepIecieSami vismaz 583 miljoni do- Eiropas begju skaitu vertejot uz laru. ASV kongress atvelejis 350 200.000 lidz 300.000. xniljänus dolaru. Anglija kreditos Francijas un Padomju Savienl- Aufltrijai un tieää veidä pie§l}:irusi bas starpä joprojäm pastäv nesaska- 40 miljonu dolaru. Cedioslovakija i:tas Austrijas franöu joslas kara gus-solijusi citoiru un kartupejus, Fran- tek^u un DP jautäjumä. Padomju dja fc^ätus irn mäksligos meslus, notä Francijai bija pärmests, ka gjaunzäande medikamentus^ apavus, 1 franöu iestides kavejot turienes lauksainmiecibas rikus up ^pärtikas 12.000 padomju pil50i;iu repatriäciju konservus. Danija nodomäjusi izlie- xm piejaujot vai pat veicinot pretpa-tot miljonu märdijiu sterlii;iu pa da-1 domju propagandu nometnes. Lidz ^ bemu tizturam Väd^ iestädes atlävuSas vienigi joslä. Norve^ja^ar mieru iepirkt 632 krievu kajra gustek^u repatriä-zivju eJiu bemiem. Polija, ku^ai pa- ciju, bet pärejos turot koncenträcijas §ai licäas saimniedskas grutlbas, so- nometnes, ku^as uzraugot galveno-lyusl da^u no sava cukura atlikuma, [kärt krievu ,Acara noziedznieki**. Dienvidslavija kokus, aug}us xm IpaM izraudzitiem krievu virsniekiem äristniecibas augus lidz viena miljona liegta ieeja nometnes, bet daiäm . dolaru vertibä. Zviedrija domä pa- prelpadomju organizäcijäm atlauts lidzet bemiem un pärvietotäm per- stäties sakaros ar H^evu DP. sohäm ar Häudas lidzek}iem un kre- Franöu ärlietu ministrija §o apgal-dltiem, bet Austrälijas palidziba vojumu patiesibu noliedza. Par §o sniegäoties pie 13 miljonu dplaru. paSu jautäjumu »Pravda" 1. junija Padomju Savi4niba paskaidrojusi,?^^» ievietojusi^akstu, kufä no ka tä, iznemot Baltkrieviju un Uk- p^]^» kqmente padomju notu; par-rainu, n ^ o t palidzet^nevienai dtai hP^ot Franci ai kave§anos_izdot pa- 2gjjjgJ^ . ^ domju pilsoijius un repatriacijas no- M M»/ar i•l!" « l•e vadj rak1 s^ta- ar vus- U\ ^tej,i-k^x^it^n u neieveroäanu. Pad^o^m^j^u^ S^a^ - ^ ^ T ^ ^ i , ^ ? ^ ^ ^^^"^^ jusi visus franöu gusteki:ius un DR ^ un DP stavokh, s t o p citu nora- ^ai pat laikä, kad franöu iestädes l^^^"^' grutibam. ^ H j a s ^^g^ pretpadomju propagandu no-vddibal esot aizdomas, ka IRO va- ^ ^ ^ ^ ^ ^.g. j^^^..^^ repatriädju bQt tikm iss mu^, un ta tadel ^ ^^.^^^^ ^^^^^^ hedzohes nodot savaS paryalditas izce oä?nu uz citäm zemem. nometnes nakoSajai organizacijai. p ^ * Y I F N A D M N V T TT Anglija vfloties,.lai IRO nometnes' ^"^^^ '^''^ nepärvalditu, bet tikai samaksätu dolaros to uztureäanas izdevumus. Ari a g r ^ i s ämerikäi^iu bruijioto spe-ku komandieris Vädjä ^eneralis Meknarnijs t&ko paskaidrojis, ka amerikäijLU armija esot gatava pär- 9emt anglu joslas nometnes; tas ail Becinot par uzticibas trukumu IRO ffikmem. Nosaucot beglus par^^visu nädju pabemiem, laikraksts ai2Xäda, ka UN lidzäinejäs neyeiksmes starp- Veidojas jaiins darba centrs Babenhauzinä ieriko Jaunu bal-tiesu DP nometni, Tä atradlsies bij. artilerijas kazarmäs, kur nesen bija zidu ncHnetne. PaSreiz nometne jau ir ap 300 latvieSu un dazi desmiti igaui:iu un lietuvieSu. Nometnes d i - roktors i r latvietis Teodors Stein-bergs. Par nometnes täläku izvei-do §anu vn;i§ izteicis: „Babenhauzena bus darba nometne. Vispirms iekärto dzivojamäs tel-pas, darbnicas, noliktavas uo sabiedr Kamer saspOejtinis p l ^ Ung&ija peo pedeJam kkSpolili^i§ai mai^^ i i ka atsläbis, tiijrieiies notikumi raduSi viäielikG ieviribii u atbalsi pareja pasauie. AEtg)a un amerik^a prese un radio krM Uofi* rijä noverte )QU nopietni im atzist, ka tä nosome komuiii^ii meiriiaijiima pilnifi pärverst ar! UngSiriju par Padomja Savienibas Mtdfto, cei^tle$ nodroSinät tur savu noteilcSana ari pee padomju okopäcijas speku ie§aaa& Sagaida j a u ^ veleSanas, kufäs kministi (»stlsies / p&oMki sev vilamo iznäkumu. ifiSV paredss apspriesties Uni^ijas jauOjumä ar Angiijas vtUdib^^^^^l^^ doiäru kreditu atiikuSo ai^^^ iepirkäaöai, lldr^lis ndskaidrojuSies TJngärijas pollti^e aps „New York Herald Tribune" sniedz riskäs telpas. Pec tam §e oaredzets kädas värdä heminetas äugstäjcas izveidot dazädas darba nozares, kas 1 ungäru amatpersonas izteikumus par komplektesies no privita un sabied-1 dräihatiskajiem notikumiem, fcufU riska rakstura uzijiemumiem. Koku rezultätä tagad komunisti esot iegu-apsträdä §anas rupniecibä vien pare- vu§i simtprocentigu kontpoli Ungä-dzets nodarbinät 200 strädnieku. Sa-|rijä un, paredzanis, drizimia pie- T;^emtas jau ari kurptiieku un dreb- i>em§ot padomju piedäväjumu ap-nieku darbnlcu iekär^as. Tapsanas mäcit un pilnä merä sfpbrupot imgä-stadijä ir smalkmechahikas darbhi-1 ru armiju. Biju§ä ministru prezi-ca. Drizumä darbu uzsäks plala un j denta Naigija padziäaha ar draudiem modema ve)as mazgätava, Ijiimi ska 1 esot gala punkts komönistu kampa-tiritava un kräsotaya. Ta apmieri- i?ai par varas ieguäanu un sikzem-nas pa5u vajadzibas un izpildis pa- nieku vairäkuma partijas; izkiiede-sutinäjtmius tuväkai un täläkai ap- §anu, kas turninniusies jau, pusotra kärtnel ®Piredzett^^^£^ citi pasäkuml gada. ; * Blakus rupniecibai, liela veriba vei- Amatpersona täläk izteikusles, ka tita ari lauksaimniecibai. Nometnei Nagijam, läi tas dabutu ärä no Un-pieder 100 ha zemes un lauksaim- gärijas savu 5 gadus veco delu, tele-nieciska r^stura darbos bus vaja-1 foriiskä sarunä bijis jäapisoläs, ka dzigs 60 strädäjo§o. Nometnes iemit- viijÄ nedos rietumvalstu valdibu pär-nieku kulturäli-sabtedriskai aprupei stävjiem nekädus paskaidrojumus iekärtos bemudärzu, atvers pamat- par Ungärijas iekSejäm lietäm. Ko-skolu, veläk ari ^inmaziju, laxiljsainv- munistiskl noskapotä sUczemnieku niecibas skolu, da^ädus kursus utt. partijas kreisi Nometnes iedzivotajuAaksimälä ro beia pagaidam noteikta uz 1500, bet dzi§ana par ministru prezidentu esot nometnes telpas spej uzpemt pat lidz notikusi pec tieja sabiedroto koittrol- 400Ö. Katräi #nenei paredzeta atse- komisljas priek§seia ^eneräja Sviri-viSl^ a istaba. Nometne 'izi^em kvali- dova rlkojxima, kaut gan tris galve-ficetus un vienkäräus strädniekus un näs partijas bijuäas vienoju§äs par katru kärtigu cilveku no jebkuyas citu komunistisku sikzemnieku pär-nometnes amerikäi;iu joslä, ja tas a r i stävi Oltvaniju. Sviridoys norädijis, mieru ieslegties nometnes darbos. 1 ka Dinniess esot vienigaiB „labais" Nometnes uzdevums orgamzet darb- kandidäts. Sis 46 gädus vecais agrä-nicas, apmäcit un sägatavot sträd-1 kais serzahts, pec interyijas deveja niekus un speciälistus eventualai tä-1 dömäm, noteikti panäkäot krievu läkai emigräctjaL" Alb. K | piedäväjuma pie^emäanu par xmgäru AMERIKÄI^ — PADOMJU SARUNAS KOESjAS JATrTÄJI^ tautiskas beglu organizäcijas izvei-K ^ ^ ^ i g a s no Suelas vesta, ka doäanä un 5wiu dzlves iespeju sa- ^SV mi Padomju Savien^^^^ gädä§anä,kara un faäisma upuriemh^?P^sijas darbs Koreja nedodot pa- L s o t i c S n ^ Se butu lab^ iz-1 Pec vairaku dienu ap-deviba Apvienotajäm Näcijäm darit hP«?<iem neesot panakta vie^^^^^^ ko patiesi labu un radit jaunus Pa-saulS pnsoi;ius. Lidz §im täs neesot l ^ P ^ ^ ^ s , darijusS^-nekä cita, ka tikai runä- P^;^^am. Ofcciätes kom^^^ Ju§aL bet begli pa to laiku joprojäm i z ^ s 2. junija, gan zi^o, ka ASV k esorun pan^^^ !f ^^^j^.?^^^ Savienibas darbs pagai-cDvw u i i paxlr:r.^Jl u s i j valdibas noorgamze§anai Koreja Reuters zi^o,' ka kanadas paria- sekmigi yirzoties uzpriek5u. ments, paredzams, apspriedisot jau-1 Padomju virspavelnieks ZiemePco-tajumu par rupigi izmekletu Eiropas rejä ludzis ielai^ TASS a^enturas strädnieku ieveäanu. Sagatavo§anäs pärstävi amerikäi^u okupetajä Dien-vairäku simtu p P uz^emäanai jau vidkorejä. Amerikäijiu §täbs uz to esot paveikta, un par varbutejiem atbildejis, ka jautäjums v§l neesot kandidätiem ieceJoSanai Kanädä va- izlemts. TASS pärstävis tomer varot rot uzskatit vei vairäkus tukstosu^ piedalities padomju— amerikä3;iu leceloSanas programmas pretinieki Korejas komisijas sedes. Amerikäijiu pärmetot valdibai „vergu darba" ra- virspavelnieks ^enerälis Hod^iss pa-diäanu. Darba ministrs Miöelss i n - j skaidrojis, ka padomju preses pär-tervijä paskaidrojis, ka nekas nespe-| stävi viijis ielaidiSot Dienvidkorejä jot satricinät Kanädas algu struktu- vienigi tad, ja krievi savukärt ielai-ru. Transporta gjrutibu de], neesot dis Ziemelkorejä amerikäpu kores-ie^ jams iepriek§ noteikt uzi;iemamo | pondentu. Hodziss kädä ASV Tau-tas pärstävju nama komisijä i'ztei- Steidzami ieteic vispärejo karaklauslbu ASV Prezidents Trumens §onedel ie-sniegsot kongresam speciäläs komisijas ziijiojumu, kas steidzami ieteic iecelotäju skaitu. Darbam Kanädas tekstilrupniecrbä patlabadi uzijiem 100 jaunu sieviesu. leradusäs jau divas DP sieviesu gru-pas, Oträ, 40 personu lielä grupa ^nupat no *Frankfurtes ieradusies ^Montreälä, lai dbtos d^bä uz kadu Kvebekas tekstilruphicu, ar 25 centu atalgojumu stundä. 1400 viriesu no-darbinäsot Kanädas buvkoku rup-niecibä Ontario prövince. Ministru kabinets patlaban apsvej-ot jaunus darba piedäväjumus DR l e ^ ^^^^i äto kara dienestu komisija parrunajot jautajumu P ^ J A S V . Komisija savus atzinumus pie^emusi pec pusgada ilgäm studi-jäm. Prezidents savus uzskatusiz-teiksöt iesniegumam pievienota rak-stä. Prezidentaraditä komisija ASV militärä stävokla pärbäudi§anai pub-lieejusi zi^ojumu, kupä noräda, ka ASV ärUetu ifiinistriia pirmdienlASV immunitäte pret atombumbu padi^ojusi, ka drizumä esot sagaida- uzbrukumiem varot ilgt vei tikai 4 ma 30 miljonu dolaru kredita pie- lidz 10 gadu. Zii;iojumä, starp citu s^räana Iränai. Kredits domäts mi- prasita bru^oto speku apvienosana litäräm vajadzibäm. Bränas valdlba vienä vadibä, laba militärä ziiiu die-paredzot to izipaiitot galvenokärt ar-1 nesta radisanä, plasa zinätnisku me-mijas apgädei ar ap^erbiem, apaviem i^näjumu programma, svarigu mate-un segäm, bet kadu daju ^^rbut ari riälu rezervju uzkräsana uc. leteikts vieglo tanku un lidmasinu iegädei. ASV atombumbas noslepumu sagla-li^ änas armija pedejos piecos gados bät tik ilgi, lidz radits pieriemams ' ^ o t saijemusi jaunu apgädi. pläns pasaules miera nodrosinäsanai. DENA I DENA Paredzams miliiarais kredits an Iranai cies, ka pec v i ^ domäm Padomju Savieniba gribot padarit Koreju par komunistisku sateilta väisti. Krievi tur izdarot specigu propagandu, kas pa da|ai yerSoties ari pret amerikä-i? iem im cenäoties kprejieSiis pärlie-cinät par to, k a ASV veloties Koreju kolonizet, un-nekä nedarot, lai pilditu savas saistlb^. DENA zii?o no Nsmkinas, ka ^Tnas politiskä tautas padome ar 123 pret 41 balsi piepemusi rezoluciju, kufa prasa Padomju Sayienibal nekavejo-ties nodot atpaka} ^inai Portarturu un Dairenu. Ifinas — Padomju Savienibas liguma uzteikSäna rezolucijä nav prasita. Bevina ärpolftiskä runa Anglijas strädnieku partijas gadskärtejä kon-ference, kura viijig bridiaäja no ie-spejamiem kapa draudiem Tälajos austrumos, pieversusi pasaules uz-manibu sim apgabalam. *^ Manchester Guardian", komente-jot ASV austrumu politiku, noräda, ka ASV pirmskara ppirtik^ izgäjusi uz ISlinas neatkaribas saglabäSanu. Abi lielie Ipnas kaimiiiii, .padomju Savieniba un Japäna, palidzeju5i uz-turet lidzsvaru. Tagad Japäna vairs nav nekäda lielvalsts, im ASV skaid-ri apzinoties, ka ^linä^; neatkaa:ibs saglabäjama vienigi gadijamä, ja pati ^ina vieiipta un stipra. Visi ASV lldzäinejie centieni radit §ädu Kinu tomer biju§i hesekmigi. Lieko-ties ticami^ ka Mandzurija varetu klut par Padomju Savienibas sateilta väisti un If ina ari turpmäkos gados paliktu sa§lj:elta un vaja. Padomju Savienlbai Klusä okeanä rie-tumu krastä tad nebutu nekäda pret-svara. TädeJ amerikaijuem esot jä-paliek Koreja un J^mä tik ilgi, lidz §is zemes no amerikäi;iu vied6k]a varetu uzskatit par dro§äm. Komu-nistu partijai Japänä 1 lidz Jim gan esot maz panäkumu, tomer demokra-tijas ievieSanäs tur tikai virspuseja, ^n japani tikai gaidpt amerikäiju aiziesanu, lai atsäktu yecos ce]us, kas butu bistami. ASV esot jäizve-las starp diväm iespejäm: vai nu iejaukties Japanas problemäSj riske-jot ar iespejamu revöluciju, vai ari atbalstit jauno rezlmu nevis täpec, ka to atzrtu par labu, bet ^ädej, ka tas i r vismaz pretkomunistisks. DENA,-NYHT amijas apmädbu^^^^^i^^ un ari turpinäSoi pildit käpa mtnis-tra amatu. Dinniess esot ieguvis Sviridova labvelibu ar to, ka iecelis jaunus komunistiskus ^eneräjus, i z - tirot nb kapa mlnistrijas nekomunis-tus. Vecais kapa ministrs generälis Barta atteides to darit u n täde} ari zaudejis vietu. Krievi^zdarija lielo kjudu, a brivas veleSanas, — öuksto§ä balsi savä darba istabä paskaidrojis m i - netais amatvirs. Ari vii?am pa§am draudot apcietinääana, ja neizdoSo-ties tikt uz ärzemem, Toreiz 57?/o balsu ieguva sikzemnieki, bet kdVnö-nisti tikai 16,9%. Tad ari säkäs ko-munistu kampana par varas pär-i> em§anu. Amerikäijiu protesti par cipu pret Hkumigo vairäkuma par-tiju esot maz ko laba devuäi. „ dös/ka tJngärija tagad netimiiem zaudeta," Izteicies amatvirs. Savas kamjpapas laikä komunistiem lidz §im izdevies: 1. piespiest sikzemnieku partlju pa« dlvl relzes pa§al tirlt sayas rihdas no ,,reakcionäriem" un tä samazlnät savu speku parlamen-tä, 2. legut kontroll par armiju, sakani lidzekjiem un policiju, ieskal-tot slepenpoliciju, 3. legut kontroll par arodbiedribäm un lidz ar to Iespeju Izdarit neoficlälu preses cen-zuru, plespleiot sjnestuvju strädnie-kus atteiktles no nevelamu rakstu sagatavo§anas im iespieSanas. Sa-dlem lidzdcjiem no i«>grozIba^ jjiu Izpemta vienä avize. Iznemot Nagija un ärlietu ministra Glbengoäöija IzslegSanu no valdibas, kas abi äpvalnotl valsts nodevibas plänos, citu pärmalijiu valdibä nav. Esgt sagaldams, zli^o Reutera kores-pondents, ka socläldemokrati un-ko-munlstl tägad splediSot sikzemnieku partlju izdarit jaunu „tiri§anu" savas rindäs, tapat m§^ä§ot panäkt jaunas veleSanas savu pozlclju no-stiprinäSanal. Jaimais ministru pre** zldents Dinniess un vSl/tris mlnlstri plrmdlen * leceltl par l sikzemnieku partijas nacionäläs komitejlas locek- Jlem. 10. junljä sasauks Ungärijas nacionälo sapulcl, lal tä sprlestu pa^ savu prezidentu Vargu, kas ari ap-sudzets sazverestlbä pret republlku. Komunlstu partlja deklarejusl, ka tä i pilnigi uzticas jaunajam ministru prezldentam Dlnniesam, kas centlSo-ties panäkt to, kas dlvos sazyerestv-bas gadös nokavets. Reuters zii;io, ka angju , valdiba varbut sazlnäSotles ar ASV valdibu par eventuälu angju intervenclju pie v padomju valdibas. Tä paskaidrojis ^ käds ärlietu .minlstrljas pärstävis Londonä. Pagaidam Anglijas valdlba ^ vei neko neesot pasäkusi. Ungärija^/ lietä, bet gan sar;iemusl sikäkus sava pärstävja zlijojumus no*Budape§tas. „Dally Mali" raksta, ka 1947. gads laikam Ungärljal buSot IzSJ^Irejs. Pa* domju Savienibas sasteidzinätas k r i - zes pamatos esot salmnleclskais tris-gades pläns, kas ir komunlstu un so-clällstu programmu korpblnäclja un kam butu jästäjas spekä 1. augustä, jai to» apstiprinätu parlaments. Bet parlamentä vei joprojäm valräkums esot sikzemnleklem. Relze krelsäs partijas centu§äs panäkt Helo banku naclonälizäclju, kam pretojuSles slk-zemnlekl „New York Herald Tribane" eitä rakstä noräda, ka padomju letekmesN nostiprinäSanäs Ungärijä tagad vlenä posmä uzskatäma par pabelgtu, un Ungärlja vairs daudz neatälfIrsies no citäm padomju yasajvalstim. Ungärijä tikai §is process prasljis valräk laika. Ungärijas piemers rädot, ka brivas veleSanas vei nenodro§lna brivu valdibu. „New York Times" raksta, ka agräk apcletlnätals sikzemnieku partijas ^enerälsekretärs Kovaös esot »atzlnies", un tagad komunistl atkläjot vlenu „plerädiju-mu" pec otra. „Dally Mali" kores-pondents zlijb, ka kads ungäru Äur-nälists, lerodotles Parlze, apgalvojls, ka Kovaös slepenl atbrlvots un tagad atrodotles Vine. -—^ ' NYHT, DM, DENA, BBC GRIEpjAS INTERVUA Grielj;ijas ministru prezidents C ^ - dariss plaSäkä intervlj ä jiovertejls ASV palidzlbu Grieljiljal un Turcljai. Intervijä, ko vli>§* sniedzis yienigi zii?u a|enturäs INS pärstävim, Cal-darlss norädijis uz §is palidzlbas ak-cijas izcilo nozimi. Dienai, kura Trumens parakstljis likumprojektu par palidzlbas programmu abäm valstim, saka Calda-riss, ir vesturiska nozime vlsai Eiro-pai. Sim karu cagitHsiaiam^ un cli;iä par brlvlbas un demdcratijas uztu-reSanu paguruäa jam kcHmtinentam valräk' kä jebkad vajadzejis atbalsta, ja tas grib saglabät savu demokrati-jas ffociälo sistemu. No daudzajäm Eiropas proble-mäm it sevislp divas tieSä yeidä ap-draudot civilizäcijas pamatus: Eiropas saimniecibas izjukSana, tas ma-teriäläs grutlbas un, otrkärt, ^o ap-stäkllii izmantoäana revolucionäriem nolukiem. Komunisms, izmäntojot kara radito ideblo^sko un garlgo sajulkumu un peqkara äpstäklus, ar savu tötälitäro nostäju ^cärot patie-säs xiemokratijas pamatus. ASV palidziba Grle)^ljai un Turcljal^ dbdot §im valstim lldzekjiis pretotles Slem draudienL Palidzlbas morällskä nozime feot varböt pat v ^ lieläka par materiälo atbalstu. Lai ar tä palidzlbu panäkto saimnledsko Jaunuz-buvi nodroSlnätu, da^u palidafbas yäjadzeSot Izmantot brui;ioto speku pastiprlnäSanai. Täläk Caldarlss Intervijä noräda, ka gfidvenais celonis Griel^jaa pa5- relzejäm grutlbäm esot „täs ziemeju kalmi^u tumSä saizvrä-estiba"! ko nu-pat atzlnusl ari U N izmekleSanas komisija, im nelielas griel^u komunlstu partijas minoritätes nepatife^ tiskä riclba. Tagad Grid^Jaiutot, ka cujä par brlvibu un d^offl^tiju tai blakus stäv „pasaules l i e l ^ mo-rällskä un materiälä vara — ASV". Täs palidziba pilnigi Izjaukusi komfl-iiistu partijas plänus un »tridcud täs tumSos darljumus. Caldariss uz-sver, ka äri visl demdcratlskie ele-metni totälitärajäs zemes uz zleme-liem no Grielpjas amerikä2jni palidzlbas akdjas rezultätä neap5aubi-mi säjutT^^t )'^'^^n^jnäjumu un ceri-bas. tir' w ms- Ä il: ti A\ ML-n ^ ^ ^ ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-06-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470605 |
Description
Title | 1947-06-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m
g. S.
^ p t ^ a saloni notiek iZ^*
.kapteinis un vei « . «
. saprastu,'kä 3 »
^?sta' .apUecibas k ^ %
^ p o .priekänieks.
'Skitsi'tU'.i.«M'««h s."'' ': .'/.< |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-06-05-01