1947-02-25-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m -LATVIJA, 19«. g. 25. febr.iäji RT. 15 (22) 1947. g. 25. febfuärl AT autora Virdu vai Inldäjieni pa-rakstltajos rakstos Izte domas nav katti ziQä ar! r@dakcl}as domas. M, m SM =1 m Neviena LCP ^ a un tis atdnu-mi nav gaiditl ar tädu Inter^sl, k i pSdeJä, un ncvien täp^c. ka fil bija Centräläs padomes pirmö sesija jau-najä sastävi, bet ari apScv kas^iisu trlmdas dzlv§ sSdes krlösks posms," kä to konstat^Jis U Ä lldzöln^jais priekSsgdis prof. K. Kundzit>8: Tas Ir augstikä m6rä svsurlgs konstatg- Jimis, gan täpSc, k i to iitelkusi tik Izdla autorltfite, gan arl täp^, ka konstatejuma pareizibu var parbau-dlt ikviens, kam ir drosme ar skaidni skatu un v§su prätu ielukoties dzi-ves reilitätös. Parpafiusvarlgfiko Jautäjumu LCP iesllas darba kirtlbi Jämin Jautär Jums par mttsu näkotni un eyentuä-lo täläko emigrädju. Ja lldz 8im masu centrälä pärttäviba par^^^^^^^^S^^^ jautäjumu diskutSJa nelabprät, tad lalä sesijä tas ir bijis citädi. IJn citädi Ir arl LCP atzinumi: pado-me principä nav nostäjusies pret iz^ ce]oSanu, bet uznemas visiem spS- ,klem pQl§ties,^lai kcelöSänas gadl- Jumä rastu iespSJu piederigiem, ra- Sem un tuviniekiem, neatkarlgl no , kura Vicijas rietumu Joslä; Aus-trlji un Dänijä tie atrastös, izcejot koplgi. Tlesa, padome gan nav tu-väk norädljusi, kädä veidä uh ar kädlem lldzekllem 51 „pQl§Sanäs" velcama, bet tas ar! vairäk ir LCK. nevis LCP uzdevums. Svarlgäkais ir atzinumä ietvertais yiedoklis, kas ir pietiekaml skaidrs un elastigs, lal to varStu atzimet par riesalTdzinämi reäläku, nekä bija lldzSinSjie^^^^L^^ ' atzinumi tajä paSä jautäjumä. - Diskusijäs ir izteiktl arl norädlju- U-^-fni, kä padomes atzinumu reäliz§t. Visskaidräk tie Izteicas LCP sekre-tfira J. Poruka viedokll, ka VJäbeidz geografljas grämatu SljdrstlSana un paSiem Jäsäk mekl§t velamäkäs valsts pärstävji, tie Jäiepazistiha ar latvieSiem un mQsu spgjäm iin jä-deklarfi arl mösu prasibas.**^^ P^^ tiski tas nozIm§, ka jäcenääs pariäkt täds stävoklis, lai tur, kur run&iun ipriei par mQsu täläku izyietcÄanu, atskanStu ari mUsu paSu balss; u^^^ lai kädä nedienä, mums nezinot, no- X metngs neparäditos imigräcijas vals-tu emisäri un lal nesäktu mtisu ^^o-kröjoSanu," nemaz nejautäjöt, ko m§8 par to sakäm. Te arl piebilsta-mi käda sesijas dalibnieka värdi, ka ar memorandiem vieii to panäkt ne-vargs. Bds vajadziga citädi izriclba. ^ Paldies Dievam, sesija Sajä zij;iä i i - pildorganiem devusi pietlekami daudz lerosinäjumu uri pilnvaru pla-iuma. Cik strauji emigräcijas jautäjumä attlstas notikumi, lieqina pgdejäs zi- ^as par emigrädjä ieintereseto valstu aktlvitäti (Venecuölas gadljums) un ari tas, ka, pgc LCK riclbä esoSäs informädjas, Starpvaldibu komlteja DP emigrädjas Jautäjumu ygl tikai wP g t a,** bet Irangu Joslä i l päti komlteja jau pazi^ojusi, ka^^^^^^^s plänu 1(K).000 DP „ p ä r v i e t ö ä a - aar* no Vädjas uz dtäm zemgnt Otrs svarigäkais, ar mOsu näkotni ; deSi saistltais jautäjums, ir — darba jautäjums. Tajä LCP piep^^ lädus vgl§jumu8,^lai gan tie vien 80 Jautäjumu neatrisinäs. Svarigi te at-slmgt jauno rikojumu, kaa ang)u Joslä DP d&RTba ziijiä paklau] väcu darba pärvaldäm. Tajä paSä laikä iesijä nolasltie pärskatl par tautieäu nodarbinätlbu ir vairäk käbledinor §L Skan Jau Jauki, ka käda nömet-ne uz papira izrgl^na, ka ,,mums visi strädä.** Bet kad palQkoJamies, kur strädä, tad atkläjas, ka ar dar-bu savu eksiatend paälaik spgtu np-droilnät — angju Josll ap 25 proc. darba spgjigo, bet amerikäQu Joslä pat tikai ap 10—12 proc. !^ pgdgji mingtos skait^os heietelpj no-' metnu saimnieclbä un UNRRAs ier städäs nodarbinätie, kas tädi gan ir paSreiz, bet tädi nebUs vairs tad; kad tas bOs vissvarigäk tad, kad UN^ HRA savu darbu gallgl Izbeigs. Pie darba jautäjumä ygl svarigs pärskploSanäs jautäjums/ Kaut^^ piemgram, amerikäpiu joslä no darba spgjigiem 26 proc ir tädu, kas ne-prot nekädu praktisku arodu uh, kaut gan padome ir konstatgjusi, ka ar arodu mäclbäm un ar angju ya-lodas mädSanos Udz l lm vei-des, tomgr nekädi radikäll so^ SI rjautäjimia atrisinäSanai^^^^^^^h^ Bet taisni arodizglltlbas jautäjumä mgs atrodamies „cetu£ksni pirms 12.'* Täs mdsu tautietes, kas dey^^ Säs darbä uz Angliju, t i ^ d sOroJas, ka, nometngs dzfvodamas, nav iemä-djuSäs ang}u valodu. Bet vai Sini zipi nometngs tagad kas grozljles? Mgs^ runäjam par doSanos darbä uz dtäm z^mgm, apzinädamies stävok-n( 4»ietnlbu emigrädjas Jautäjumä, bet liegribam atolt, ka izce^)Sanas gad{jumä lielu lielais vairums, kä . to s^präUgi izteids käds tautietis, bdslm r-* iJkurlmämL" IMemi^ padome nav ^ J u s i dot kadu i^arbigiku atrisinäjumtt arl 111 iiii PÄRDOMAS L V D Z A M A J A DIEHA [1 Ö > J ^ ^ ^ Dzlvg istas laimes ir tikpat maz, cik patiesu ludzgju. Kaut arl katrs cilvSkg kädrciz kaut ko IQdzi». Par splti daiam lieilboiekam, ka gudram un bagätam cilvgkam lepaums ne^au-jot IQgtici, arl vi]^ tomär ir lildzis. V M nu jau k^ ^rns, te raudzidarhs atVäirlt tgva rikite8> vai l ä jäuneklis un viri: Nemaz ncninä|ot par titm tiirgotäja le^ohlein^ kas ar latu Ueku-i i bu grib iiopirkt dcbesu svätiba jia-yiem man^^ kamt)ariem, lal tos nesä-maitätu ne kodea, no liisä, ne pa^as Zod^mas ugunis. Par vii^icm visiem audz vairäk patieslbas sama) viena paSa tibetieia lögäahu dzimavii^a^. Nav cilvaka, kair kaut kö sev ncl^Qtu ICtdzis, paturgdami prätä värdus, k lödzejiem top döts un klaudzinätä-jicm atverts. Bet gauiäm maz ir to pazemigo IQdzeju, kuni värdi lerak-stiti Tä Jgra dzivibäs grämatä.^^^^ T^^^ jfls satiksict savä vienkärS tik neie-vgrojamus un iäo dzlvcs skajäs burz-mas tikpät tälu J i i j laimi. PaSi sev vi^i liekas tik nieclgi> käds saulei va-rgtu likties puteklis gaisinas okcänä. Tädg} ari saväf lugSanäs vii^i sevi atizmirst visvairäk par visu eitu. LI-dzigi Asizes Francim, vi^i grib pär-plust iligäs det, bet ne i;iemt, ato tik daudz but saprasti kä dtus sa-prast, ne tik daudz bQt mileti, cik dtus milet. V; Bet kä pupa ziededama ieaug tieSi dcbesis, tä bärepa aizlQgSanas. Un varbUt Si lQgsma< pati pirmä uzkäps lldz - Möiigäs Ma godlbas krgslam; majestätisko prätu daridama labu. Majestäte tad apiglosici uh arl mums visiem atkal rciz bös labs präts. Ne visi ar saväm IdgSanäm var§- sim käpt iielas vientttllbas apSaUcotos igiastlbas kalnos^ ne visiem mums bds tädas atteikSanäs atslggas, ar ku^räm iesiggties savas dygseles cellg. Bet visi varam lOgt un lugsim ne vairäk un ne mazäfc: sacldami, kä MQzIgäs Majcstätes Meistars mäcijis: ;,MQsu Tevs debesis/ svgtits lai top Teodors Z e l t i ^t E A P t l i TU PBOPAGANDAS DARB S AMERIKAS SAVIENOTÄS VALSXIS Bslingenä pagäju8ä nedg}ä notika ev, lut. im baptistu draudiu mäcl-täju sanäksmes. Ardiibiskapa prof. T. Grinberga vadibä apspriedg bija pulcgjuSies 68 latvieSu ev. lut drau-d^ ii mädtäji no anxerikä^ti uh frän-öu Jöslas. Pärrunäjot ehiigrädju,^^a^^ zina, ka hav jästeidzas ar l2ce}oSa-nu, pinhs nav noskaidrots BalUJas valstu jautäJums; Ev. lut bamlca Reti kädä latvieSu nometng iedzl-votäju sastfivs tä mainljies kä IJinä. Ne tikai mainljies, bet arl stipri sa-mazinäjies: no kädreizejä tQkstoSa palikuSi vairs tikai 700. Viena d^a tautieSu ari ardievas teikuSi, iestäda-mies Hamburgas DP tmiversitätg un DP jirskolä Flensburgä^ dti ätstä-juSi jaras krastus, lai dotos uz dien-vidu;- vpusi.- ' Liels trukums jpies latvieSieni Ir tas, ka lldz Sim vgl nay hotikusi ne^ käda organizgta arodu apmäclba. B i - juli klausltäji^ bet lektöri atstäjuSi nometni, nenobeiguSi tos paSus So-feru kursus. Tagad mg^na organi-zet yismaz valodu kursus un cer, ka te bus lieläki panäkumi. Ar sievieSu doSanos darbä uz Angliju nometnes dzive savi „robi" rodas no jauna. Ap 10 proc. jauno SievieSu jau aiz-braukuäas vai tuväkäs dienäs gaida to.izbraukSanu, un reize ar to izirst daii pasäkumi: koris, sUmnlcai säk trQkt masu, apkalpotäju utt Nomet- "l . IllIMDAS TAtJTSKÖLU DA^ BURGAS APGABALÄ Slezvigas - HolSt^inas apgabala latvieäu skolu inspektors V. Krelis mums izteicas: „Slezvigas - Hoi- Stelnas - Hamburgas latvieSu taut-skolu apgabals ir viens no lieläkiem Ziemejyädjä un darbibas labäkäi pärraudziSanai ygl sadalits tris no-vados: LIbekas, Slezvigas, Hamburgas, Katru novadu vada skolu inspektors, un mäcibu pläns ari trim-e PäiTunu vakari piff mi^^^^ nes iespgjäm llCleinkecas nometnes saimnieclbas dajas vadltäjs A. I^tei-nitis uzsvgra, ka ir liela starpiba, yai mes, izSI^rdamiee par izcejoSa-nu, kJQstam strädnieki sveSä rQpnie-clbas väisti, vai kolonizätori kädä mazäk apdzlvotä aizjuj-as zemg. Ko-lonlzätors ir patstävigs un yipa darba panäkumus pirmkärt hosaka päSa ua^gmiba \m enerÖJa. Valstis, kam vajadzigi kolonizätori, jäcenSas pär-llednät, Ica latvieSu bgg}i nav parasta tipa izce^otäji, dgku un yieglas dzlves meklgtlji, bet gan dlvgki, kas jau savä zemg pierädijuSl spgjas patstävl^ sa^ru eksistenci nodroSi-nät un izcejo tikai no vii;iiem neat-karigu apstäk^u dg). Kjadatni k^^^^ nizätori; mgs Itik ätri nezudlsim sa- Vai tautai, kä iejaukdamies biezi ap-dzlvotu zemju strä(teieku pulkos. BraimSveiga» latvieSu nometnes vadlba nesen no nometnes UNRRAs vadlbas j»Qemiu8i uzaidnäjumu^^ p^ teiktieis refiektiantiem emigrädjai uz Kanädu. No 475 nometnes iemltnie-kiem pieteikuSies 180. Bidenteidliä pie Lineburgas iekärto koksträdnieku nometni, kuf ai pir-mos 900 strildniekiis koniplek^ Slfiovigas - Hc^lSteihas un 1^ Äpgabala DP nometngs, Baltielu strädnieldjaunajä koksträdnieku no-metiii aagatav^os kokus transportam uz Angliju, Zieme}yädji säkusies UNRRAs vieiiibu p l ^ Ubekä ap-vieno valräkas Uddingjäs U N ^ vlenlbas, kas radtjis pat traucgju-mus nometi^u apgädg. Oldenburgas OmStedes nometng, a\lmihisträdjis izdevumu samadnäianäi, apvienotas laitvieSu un igauQu admihisträdjas. dä ir täds, pec käda strädäjäm Lat-vijä. Libekas novada 9 tautricoläs mäcäs 537 skolgnl un 8 bgrndär-zos 204. Slezvigas — 7 tautsköläs 328 skolgnl un 3 bgmdärzos 124, bet Hamburgas novada 8 tautsko-läs — 701 un 5 bgmdärzos 298 bgmi. AudzihäSanas dart)u veic 220 ri^ lotäji un februära beigäs tautskolas septito klasl apgabalä absolväs 154 skolgnl Ar mäz izijigmumiem lieläkals skolu skaits atrodas Sauräs nometnes telpäs. Klasgs bgdlgs gaisa tilpuma un apgaismoSanas jautäjums. To-tiesu, salidzinot ar iepriekSgJlem skolas gadiem sveSumä, mädbas II-dzekju, sevi51}:i speclälo grämatu, top arvien vairäk un lldz ar to at-vieglinäs un k}ust sekmlgäks skolgnu darbs. Visäs skoläs UNRRA izsniedz reizi dienä siltu edienu. Audzinatäji sa^em ätalgojumu un nodarbinäto pärtikas deyas. Bgdlgs skolgiiu drebju un apayu stävoklis, labas gribas vien ir par niaz 81 säplgä jautäjumä atrisinäSahai, Dai^ skoläs aukstä laika un kurinäma trQkiuna deV mädbas bija Jäpärtrauc Katrä toieätrireiil latvieäu ärsti pär-bauda skolänu yeselibu. VisbleJäk koiistateta mazasihiba, plauSu dzie-dzefu palielinäSanäs un, atsevil^os gadljumos, ari tubezktiloze. 1 ^ izjatams piemärotas latvieSu UterätOras trQkumiS un te aidnäta talkä visa trimdinieku saime, bet seviSljl grämatu izdevgjl —• neaiz-tnirst är ziedojiuhlem lepriednät trirridas skolas. Lielu prte sagidä Zviedrijas l a t y i e S u ^ ^ sQtl-iurhS;;; ;.:./>-^:\.\:ov;;v..: y Pie vairäkäm tautskoläm darbojas skolnieku kooperätlvl, kas atidz^ hus apgädä ar rakstämpied^nmiiem un mädbas grämatäm. ibarbojas ari literärie/skatxtu tm d^i." Uz jautäjumu, kur vod tllSkais tautskolu beiguSo c^)8, inspektors V. Krglis aizräda: „Tä visvairäk ir vidusskola* Kaut ari Jaunatnes llelS da)a yglgtos mädties praktiskos aro-dos, taöu % i organizgtu arodu skolu trOkuma d ^ tas {»igäidim hay iespgjams. Jäcer, ka augstfiki trlmdas äcolu vadlba par to ir domäjud un, ja vien b(^ iespgjams; puläsies novärst zinibu alkstoSai ^ Jaunatnel izyglgs yienihisibu IzgUtlbl** ng mazinäs tieSi spgjigäkb — vgrtt-gäkö roku skaits. Darbam AhgUJä piesakäs daudi^s, Jaunietes i^täjas pat no skolas, lai nokjtitu Aiiglljä. Täs, kas aizbraucsi pagäJiiSä riidehl, no AhgHjas dratigiem nd^^ vgstules par savu tagadgjo dzlvi. no nometngm Izslggto tautieSu ap-röpes jautäjuihä, ätstäjot to apga-balu paUdzIbas londu rii^l Bet Hem tautieSiem taJhi ^ vajadzigs he vien matertäls atbalstsr bet tik^^ I^^^ lielä mgrä svarigi noskaidrot im kärtöt ari vi^u tiesibu jautäjumus. Par splti visam tam totpgr jäKdta, ka LCP savä problgmu uztverg kju^ vusi elasiigäka, konkrgtäku, rel-lälcu ievirzi, un tas Ir liels ieguvums. Sr elastlba atspogu^ojas ari Igmumä par LCK kodola i^lrvietoSanos uz amerikä^ti joslu un vienprätlgajä atzinumä par darbibas saska^oSanu pgc iespgjas ar visiem tautieSu no-grupgjumiem un organizädjäm trim-dä. Atzintmia cälo domu un vgrienu raksturo Igmiuns Zviedrijä dzIvoJoSo tautieSu pärstävlm itaarvil vietu LCP prezidijä. SastinguSais stävokUs, kädä blja ievlrzljusies mösu centräläs pärstä-ylbas darblba^ Uekas pärspgts.^^^^^^ ar to v i ^ viss Sajä zii^i ygl nav pa-näkts, Jäcer, ka ari LCP locek}! bOs atzinuSi, ka yiqii panäiniml ne-säkas im neizbeldzas ar seslju sä-dgm, bet tiem daudz plaääki apveid^ Tikai tad, kad padoihes lozekU Air veidos deSu saskärsmi ari ar saviem vglgtäjiem, Sajä zi];Lä bOs sasniegts tas, pgc kä cenSamies — savstarpg-j ^ palldzibas piina sadarbiba, kufä itrs pgc saväm spgjäm, ar katram idsogjamiem lldzel^iem nemitigi pö-visus vienotäja, koplga mgr^a l^bä, Kärlis R a b ä cs Bet laika ratsgriei ari tiz dtu pusi Gluii nepadetigi kluyuSi JCbr-niekl Rudeni viijius reftistrgja tm bija jati ceribasdriz vien käpt uz kuiJem; bet vgl arvien mCisu JOmie-ki sgi tepat lenäk j a h jpiedäväjtimi darbam ari ärpus nometnes^ visvairäk pec apkalpotäjäm, istabengm \m paväriem äng}u ^enäs^^^l^ tm täs apkärtng, bet 2gl, ka SI aroda pra-teju starp latvidliem nay daudz. Kops pagäjuSäs vasaras sagrautäs ]$llles atjaimoSanä pledaUjäs ari di-vas latvieSu darba grupas — ap 90 viru. Uz darba vietu no 12 km at-tälä Fridridisorta dema, latvieSus nogädäja automaSInä tm tapat at-veda mäjäs. 30 no tiem strädäja firma „Mätzen," bet pärgjle „ K a - barg uhd Först** Nodarbinätie sa-jfimä ap 6^-70 fenii^us stundä, bet darba.apstäkU bija nelabvgllgi. Ka-nälizäcijas darbos pie gäzu vm Udens vadu atrakSahas triUca piemärotu ap jfgrbu vm apavu. LatvieSu amat* niekus pielldzinäja nekvalificgtiem strädnieidem. JanyärI abas firmas pazii^oja, ka täs turpmäk vairäk ne-yglas latvieSu darba späktx. Motlvä-djä bija minets, ka firmäm neaV maksäjoties trahsporta IzdevtunL Sai akdiai sekoja 50 latvlaiu atbrlvo- Sana no darba. Jatmu pärsteigtunu radljusi ari anglu pärvalditä iestäde „CCG Union Friedrichsort," kur strädäja ap 30 latvieSu. Täs vadlba päzipo-jusi, ka darbs latvieSiem uz^gmiunä Izbeidzas ar 15. februäri. Motlyäd- Jfi minlts, ka darbs izbeidzies auksta laika un DP transporta däj, lomer druskti dtädu informädju väcu ie-rgdi^ zinäjuSi aiiegt minltäs latvieSu grupas pärstävlm: proti, ka at-laisto .latvieSu vietä pieigtemSot 30 väcu bggjus. LatvieSu pärstävji IQguSi XJNRRAs lOlv vienlbas yadl^ bu laut latvieSiem ari turpmäk strä-dät 0/Akmehtl pagaidäm noraida propagandu emi. grädjas jautäjumä un aicina visus latvieSus saglaMt ticibu un ceribu brivas, neatkarlgas Latvijas/ näkot* nei. Nolgrna laikä no 24. lldz 31. martam v i ^ latvieäu nometnes W-kot lagSanas nedeju, alzludzot spar pasaviles onieru tm tgvzemi. Parru, näjot amerikäi>iJi dienestä esoSo tau* tieSu garigäs aprQpes darbu, atzi« na par nepiedeSamu visäs vienlbai sutit ihäcltäjus m turpmäk lieläku vgribu yeltit garigä stiprinäjuma sniegSanai ari tiem tautieSiem, kas. nometnes atstäjuSi. Gariga audzinä* Saha aktlvizgjama ari jauhatne skoläs im jäunatnes organizadjäs. Ptokatä par Dienvidvädjas lat* vieSu draudiu dzlvi ardiibiskapa sekretärs mäc. E. Rozits zii^oja, ka getros prävesta iedrki^^^^^ 78 niäcltäjl. Par AugSbavärijas iec, prävestu iecelts J. ?:ullltis, Franku . hövada A. RuihpgterSj Hesenes / lm Ziemeibavärijas A. Birznieks un ViN tembergas K. Valters. \ VispAsaules baznicu apvieniba pie-prasijusi zii^as par ev. lut draudiu piederigo skaitu, grupejot tos pgc veciuna uh profesijäih. Zli^as vaja-dzigas DP pärvietoSanas jautäjumä kärtoSanai. Ar literäru pielikumu jaunatnel paredzgts paplaSinät baznicas laik« rakstu „Pie svetavota." Tuväkä laikä amerikäou Joslä izdos ticlbäs mä» , clbas ^ m a t u skoläm, bet ang)tt joslä iespiedis Baznicas ygsturl Latvijas baptistu savienlbas pre» zidenta R. VItola vadibä apspriedi , bija pUlcgjuSies ari baptistu draudiu mäcitaji. Ar klusu piemihas bridU un dziesmu sanäksmes dalibnieki gbdinäja nupat ininiSo V i s p a ^^ baptistu savienlbas prKddentu R, RtiSbruku, Ari baptistu mäfcltäji at-zina, ka emigrädja ir launumsi kas tomgr mös var piepeklet, tm tä^Sl visiem späkiem kopjama tautas ko» / plbas apzitjia. Bäptlstr^^ e^ gadtjumä nolgmuSi turgties^^ k^^ ar lieläko tautas daja SavrUpgji, var* 4 M •mm M böt, izce vieSu ko Raugoties, kur^ sveSniecIbal ieilg-stot, mgs varätu rast sev darbu tm eksistenoes jpan^ hereti pieihingta Frandja, Ari Frandja patl intere-sgjas par tur vajadzigo darba roku sagädälahu DP npmethäs Vädjä. Savä laikä tautieSi Austrljä tiz Fran-ciju aizsOtlja savu pärstävi P. Prie-dStl Par pgdgjo v i ^ ziipiojto formg ,JjatvieSu Balss Austrijä," k ^ )rai Priedltis raksta: „Pirms pirls nedg^to sastapos u^^ ar agr^ Bonnani^ kad feit kidus 25 gadtis un pilnigi pazist Frahdjifl apsti&)uii. Vi^a uzskats Ir täds, ka latvieSiem tizFrandJune^ cäms braukt iMpstakU esot^ikti un l a t v i a pie tiem heva-rgSot plerast Lauksträdnlddem^ p UeUU^ dalid esot Jidzlvo^^ augSim, t u ^^ bämiem, pie ts^n he tikat vasarl, b^t ari sianai. Sainmleclbas, kas pa-likuSas bez apsaimhiekoUjiei^^ tä nolaistas,^ ka bes lieläku kapitälu iegiiidltoias tiir nako i w s ä k t " / - ^ : - PÄTI Nevöridama persmlgl pateiktles vi4em^ kas F i ^ ^ un shiegiiSi sirshl^ psdldzibas roku manäs lle-lajäs sgrfa^ Kalaga izyadU uz pidäjo dusu 8. febniäri, ar io izsaku manu izjustäkb pateiclbu.^^^ paldies mäksliniekiem: H. LQses kundzel. A, Teidmianim un MeJ- ^im, mäc J. Silii^am, LCK, LSK, UNRRAs 800. vienlbas direktoram, Detmoldas Jronventam, tiesu darbi-nieku pärstävlm zv. adv, Alksnim, Hidesenas latvieSu nometnes komite- Jai un komandantam. M a r i j a K a l a ce OS nedaudzi, kam radi lat- _ ^oniJäs^Brazilijä^ Sovasär no 29. jdlijflf lldz 8. au« gustam Kopenhagenänhtiks baptistu vispasauies kongress. Noigma mgftl» nät panäkt iespgju kongresä piedall» ties. • :;:^-.v--v--::.>.^ Baptisti paguvuSi izveidot deStt kontaktu ar saviem ticibas bräjiem ärzemgSj kas, it sevisy ASV, le^^^ atbildlgas vietas. Uz ASV Jau ai&> braukuSi 5 baptistu mäeltäji no Vö« djas im Zviedrijas, käs visi tagad rosigi veic latvieSu propagandaa darbu. Sai;iemtäs ygstules liedna, ka Amerikä plaSäkäs aprindas par m(l<> su stävokli maz informgtas;>JBaptls? tu mäcltäji A, Klaupiks, A, Teikma-, his, E. Spiftilis un citi tagffflf ASy apce}o daiäaas pilsgtas un priekSla-sljumos Införing ne tikai latvieSu baptistu draudiu loceklus, bet veiö sfvgtlgu propagandaa darbu ari ame-aprindäS; Mäeltäkö A^Bia tls pat lerodhäjisdörhu par latvieSu äpgabala radiSanu D ^ ^ Teptiblikä kiibas sali ^ Abäs sanäksmäs piedaUjäs ari vis-pasaules baznicu apvienibas pärstä* vis, amerikäi^u mäcltäjs A. Safnits. Märta beigäs mädtäjs A^ Safni at-griezisies Amerikä, kur viijS sblljlea publicgt vairäkus iiikstus par saviem verojumiem Vädjas DP norrietngs. M. ATZINIBA PAR NOPELNIEM BAZNiCASi tABÄ Pävests Pijs m^^^ IpaSuatzihIbu latvieSiem par nopel-niem baznicas labä, Latvijas pärstävi pie Svgtä Kräsla moiiÄ^^^^X^^^^^ paaugstinfijis par prelätu» bet na« don&lodelegätu latvieSiem un igau* ^iem Väcijä un Austrijä prot P. lAVrinoviCu par monsbjijoni. Ar pä* Vista delegäta rikojumu monsi^jors j;Velknie. kas lldz Slm izpilcUja ka^ tolu garidznieka j pienäkumui-yest» fäles Iin Hanöveras provirice, lecel^ par visaa britu joslas latvieSu katoljis baznicas dekänu. Vii;ia miteklis itS (2ia) Hiddei^ bd D^tmold, „Fris4s I .3 VESTULE5 REDAKCI/AI t X r e l ^ e r s , Memingenä / ^ ^mLAVmVMA 8BKÄS BieM lasu, ka tajä vai dtä nometng noorganizäti kädi arodkarsi, kuf tautieSi var mädties un pärskoloti^ Bet Sie pasäkumi tagad pleietaim vlenlgi nomet^u iemltnlekiem. Tur-pretl ärodzinäSanas }oti nepledeSa-mas ari no nometngm izslggtajiem tautieSiem, kam tagad Jäieklaujas väcu saimnieclbä. Kä lai vii;d tie» pie amatprasmes, kas tiem vii?u ap-stlklos loti svariga? Vai^Se 'nebOtu masu pärstävjiem Jäieroslna kä^ iespgja, käds priekSUkums, lai ap no nometnem izslggtajiem rastu kä-das iespgjas mädties? Stvedäj 00i •ff, «"J H (Sjatt iznäfc S I ' - pag, 1^1 •ttB)8lti9a:tadaner BjjSHi,'te dimnica jid'brutgar^ ' j Ö t o „Ar;to, • Göh pec ^ • Ä , mes'3a Minäja laudiSiS ]i!!,unesvii?une1, f p Ä , t l e j q i ; u ] ^lii^/js-nev^edil cilvekal («ot^läel^da, it' lirfÄirroazo.J l|^'1^.te"neka. kjiiUgs, ap!eldj{ S' patiiulte jödtaleta" vipS' ; tf.- patiesiba vii? pli^jtaled noraidj \#i)Hnekl>jIs., '^ParäffUads |fjii8 sakat, ka slimi] I f^betieraudxijal paäetasardvieli.! M säkä ™ .papirosu : r^teavuta iesit un i li a.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470225 |
Description
Title | 1947-02-25-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | m -LATVIJA, 19«. g. 25. febr.iäji RT. 15 (22) 1947. g. 25. febfuärl AT autora Virdu vai Inldäjieni pa-rakstltajos rakstos Izte domas nav katti ziQä ar! r@dakcl}as domas. M, m SM =1 m Neviena LCP ^ a un tis atdnu-mi nav gaiditl ar tädu Inter^sl, k i pSdeJä, un ncvien täp^c. ka fil bija Centräläs padomes pirmö sesija jau-najä sastävi, bet ari apScv kas^iisu trlmdas dzlv§ sSdes krlösks posms," kä to konstat^Jis U Ä lldzöln^jais priekSsgdis prof. K. Kundzit>8: Tas Ir augstikä m6rä svsurlgs konstatg- Jimis, gan täpSc, k i to iitelkusi tik Izdla autorltfite, gan arl täp^, ka konstatejuma pareizibu var parbau-dlt ikviens, kam ir drosme ar skaidni skatu un v§su prätu ielukoties dzi-ves reilitätös. Parpafiusvarlgfiko Jautäjumu LCP iesllas darba kirtlbi Jämin Jautär Jums par mttsu näkotni un eyentuä-lo täläko emigrädju. Ja lldz 8im masu centrälä pärttäviba par^^^^^^^^S^^^ jautäjumu diskutSJa nelabprät, tad lalä sesijä tas ir bijis citädi. IJn citädi Ir arl LCP atzinumi: pado-me principä nav nostäjusies pret iz^ ce]oSanu, bet uznemas visiem spS- ,klem pQl§ties,^lai kcelöSänas gadl- Jumä rastu iespSJu piederigiem, ra- Sem un tuviniekiem, neatkarlgl no , kura Vicijas rietumu Joslä; Aus-trlji un Dänijä tie atrastös, izcejot koplgi. Tlesa, padome gan nav tu-väk norädljusi, kädä veidä uh ar kädlem lldzekllem 51 „pQl§Sanäs" velcama, bet tas ar! vairäk ir LCK. nevis LCP uzdevums. Svarlgäkais ir atzinumä ietvertais yiedoklis, kas ir pietiekaml skaidrs un elastigs, lal to varStu atzimet par riesalTdzinämi reäläku, nekä bija lldzSinSjie^^^^L^^ ' atzinumi tajä paSä jautäjumä. - Diskusijäs ir izteiktl arl norädlju- U-^-fni, kä padomes atzinumu reäliz§t. Visskaidräk tie Izteicas LCP sekre-tfira J. Poruka viedokll, ka VJäbeidz geografljas grämatu SljdrstlSana un paSiem Jäsäk mekl§t velamäkäs valsts pärstävji, tie Jäiepazistiha ar latvieSiem un mQsu spgjäm iin jä-deklarfi arl mösu prasibas.**^^ P^^ tiski tas nozIm§, ka jäcenääs pariäkt täds stävoklis, lai tur, kur run&iun ipriei par mQsu täläku izyietcÄanu, atskanStu ari mUsu paSu balss; u^^^ lai kädä nedienä, mums nezinot, no- X metngs neparäditos imigräcijas vals-tu emisäri un lal nesäktu mtisu ^^o-kröjoSanu," nemaz nejautäjöt, ko m§8 par to sakäm. Te arl piebilsta-mi käda sesijas dalibnieka värdi, ka ar memorandiem vieii to panäkt ne-vargs. Bds vajadziga citädi izriclba. ^ Paldies Dievam, sesija Sajä zij;iä i i - pildorganiem devusi pietlekami daudz lerosinäjumu uri pilnvaru pla-iuma. Cik strauji emigräcijas jautäjumä attlstas notikumi, lieqina pgdejäs zi- ^as par emigrädjä ieintereseto valstu aktlvitäti (Venecuölas gadljums) un ari tas, ka, pgc LCK riclbä esoSäs informädjas, Starpvaldibu komlteja DP emigrädjas Jautäjumu ygl tikai wP g t a,** bet Irangu Joslä i l päti komlteja jau pazi^ojusi, ka^^^^^^^s plänu 1(K).000 DP „ p ä r v i e t ö ä a - aar* no Vädjas uz dtäm zemgnt Otrs svarigäkais, ar mOsu näkotni ; deSi saistltais jautäjums, ir — darba jautäjums. Tajä LCP piep^^ lädus vgl§jumu8,^lai gan tie vien 80 Jautäjumu neatrisinäs. Svarigi te at-slmgt jauno rikojumu, kaa ang)u Joslä DP d&RTba ziijiä paklau] väcu darba pärvaldäm. Tajä paSä laikä iesijä nolasltie pärskatl par tautieäu nodarbinätlbu ir vairäk käbledinor §L Skan Jau Jauki, ka käda nömet-ne uz papira izrgl^na, ka ,,mums visi strädä.** Bet kad palQkoJamies, kur strädä, tad atkläjas, ka ar dar-bu savu eksiatend paälaik spgtu np-droilnät — angju Josll ap 25 proc. darba spgjigo, bet amerikäQu Joslä pat tikai ap 10—12 proc. !^ pgdgji mingtos skait^os heietelpj no-' metnu saimnieclbä un UNRRAs ier städäs nodarbinätie, kas tädi gan ir paSreiz, bet tädi nebUs vairs tad; kad tas bOs vissvarigäk tad, kad UN^ HRA savu darbu gallgl Izbeigs. Pie darba jautäjumä ygl svarigs pärskploSanäs jautäjums/ Kaut^^ piemgram, amerikäpiu joslä no darba spgjigiem 26 proc ir tädu, kas ne-prot nekädu praktisku arodu uh, kaut gan padome ir konstatgjusi, ka ar arodu mäclbäm un ar angju ya-lodas mädSanos Udz l lm vei-des, tomgr nekädi radikäll so^ SI rjautäjimia atrisinäSanai^^^^^^^h^ Bet taisni arodizglltlbas jautäjumä mgs atrodamies „cetu£ksni pirms 12.'* Täs mdsu tautietes, kas dey^^ Säs darbä uz Angliju, t i ^ d sOroJas, ka, nometngs dzfvodamas, nav iemä-djuSäs ang}u valodu. Bet vai Sini zipi nometngs tagad kas grozljles? Mgs^ runäjam par doSanos darbä uz dtäm z^mgm, apzinädamies stävok-n( 4»ietnlbu emigrädjas Jautäjumä, bet liegribam atolt, ka izce^)Sanas gad{jumä lielu lielais vairums, kä . to s^präUgi izteids käds tautietis, bdslm r-* iJkurlmämL" IMemi^ padome nav ^ J u s i dot kadu i^arbigiku atrisinäjumtt arl 111 iiii PÄRDOMAS L V D Z A M A J A DIEHA [1 Ö > J ^ ^ ^ Dzlvg istas laimes ir tikpat maz, cik patiesu ludzgju. Kaut arl katrs cilvSkg kädrciz kaut ko IQdzi». Par splti daiam lieilboiekam, ka gudram un bagätam cilvgkam lepaums ne^au-jot IQgtici, arl vi]^ tomär ir lildzis. V M nu jau k^ ^rns, te raudzidarhs atVäirlt tgva rikite8> vai l ä jäuneklis un viri: Nemaz ncninä|ot par titm tiirgotäja le^ohlein^ kas ar latu Ueku-i i bu grib iiopirkt dcbesu svätiba jia-yiem man^^ kamt)ariem, lal tos nesä-maitätu ne kodea, no liisä, ne pa^as Zod^mas ugunis. Par vii^icm visiem audz vairäk patieslbas sama) viena paSa tibetieia lögäahu dzimavii^a^. Nav cilvaka, kair kaut kö sev ncl^Qtu ICtdzis, paturgdami prätä värdus, k lödzejiem top döts un klaudzinätä-jicm atverts. Bet gauiäm maz ir to pazemigo IQdzeju, kuni värdi lerak-stiti Tä Jgra dzivibäs grämatä.^^^^ T^^^ jfls satiksict savä vienkärS tik neie-vgrojamus un iäo dzlvcs skajäs burz-mas tikpät tälu J i i j laimi. PaSi sev vi^i liekas tik nieclgi> käds saulei va-rgtu likties puteklis gaisinas okcänä. Tädg} ari saväf lugSanäs vii^i sevi atizmirst visvairäk par visu eitu. LI-dzigi Asizes Francim, vi^i grib pär-plust iligäs det, bet ne i;iemt, ato tik daudz but saprasti kä dtus sa-prast, ne tik daudz bQt mileti, cik dtus milet. V; Bet kä pupa ziededama ieaug tieSi dcbesis, tä bärepa aizlQgSanas. Un varbUt Si lQgsma< pati pirmä uzkäps lldz - Möiigäs Ma godlbas krgslam; majestätisko prätu daridama labu. Majestäte tad apiglosici uh arl mums visiem atkal rciz bös labs präts. Ne visi ar saväm IdgSanäm var§- sim käpt iielas vientttllbas apSaUcotos igiastlbas kalnos^ ne visiem mums bds tädas atteikSanäs atslggas, ar ku^räm iesiggties savas dygseles cellg. Bet visi varam lOgt un lugsim ne vairäk un ne mazäfc: sacldami, kä MQzIgäs Majcstätes Meistars mäcijis: ;,MQsu Tevs debesis/ svgtits lai top Teodors Z e l t i ^t E A P t l i TU PBOPAGANDAS DARB S AMERIKAS SAVIENOTÄS VALSXIS Bslingenä pagäju8ä nedg}ä notika ev, lut. im baptistu draudiu mäcl-täju sanäksmes. Ardiibiskapa prof. T. Grinberga vadibä apspriedg bija pulcgjuSies 68 latvieSu ev. lut drau-d^ ii mädtäji no anxerikä^ti uh frän-öu Jöslas. Pärrunäjot ehiigrädju,^^a^^ zina, ka hav jästeidzas ar l2ce}oSa-nu, pinhs nav noskaidrots BalUJas valstu jautäJums; Ev. lut bamlca Reti kädä latvieSu nometng iedzl-votäju sastfivs tä mainljies kä IJinä. Ne tikai mainljies, bet arl stipri sa-mazinäjies: no kädreizejä tQkstoSa palikuSi vairs tikai 700. Viena d^a tautieSu ari ardievas teikuSi, iestäda-mies Hamburgas DP tmiversitätg un DP jirskolä Flensburgä^ dti ätstä-juSi jaras krastus, lai dotos uz dien-vidu;- vpusi.- ' Liels trukums jpies latvieSieni Ir tas, ka lldz Sim vgl nay hotikusi ne^ käda organizgta arodu apmäclba. B i - juli klausltäji^ bet lektöri atstäjuSi nometni, nenobeiguSi tos paSus So-feru kursus. Tagad mg^na organi-zet yismaz valodu kursus un cer, ka te bus lieläki panäkumi. Ar sievieSu doSanos darbä uz Angliju nometnes dzive savi „robi" rodas no jauna. Ap 10 proc. jauno SievieSu jau aiz-braukuäas vai tuväkäs dienäs gaida to.izbraukSanu, un reize ar to izirst daii pasäkumi: koris, sUmnlcai säk trQkt masu, apkalpotäju utt Nomet- "l . IllIMDAS TAtJTSKÖLU DA^ BURGAS APGABALÄ Slezvigas - HolSt^inas apgabala latvieäu skolu inspektors V. Krelis mums izteicas: „Slezvigas - Hoi- Stelnas - Hamburgas latvieSu taut-skolu apgabals ir viens no lieläkiem Ziemejyädjä un darbibas labäkäi pärraudziSanai ygl sadalits tris no-vados: LIbekas, Slezvigas, Hamburgas, Katru novadu vada skolu inspektors, un mäcibu pläns ari trim-e PäiTunu vakari piff mi^^^^ nes iespgjäm llCleinkecas nometnes saimnieclbas dajas vadltäjs A. I^tei-nitis uzsvgra, ka ir liela starpiba, yai mes, izSI^rdamiee par izcejoSa-nu, kJQstam strädnieki sveSä rQpnie-clbas väisti, vai kolonizätori kädä mazäk apdzlvotä aizjuj-as zemg. Ko-lonlzätors ir patstävigs un yipa darba panäkumus pirmkärt hosaka päSa ua^gmiba \m enerÖJa. Valstis, kam vajadzigi kolonizätori, jäcenSas pär-llednät, Ica latvieSu bgg}i nav parasta tipa izce^otäji, dgku un yieglas dzlves meklgtlji, bet gan dlvgki, kas jau savä zemg pierädijuSl spgjas patstävl^ sa^ru eksistenci nodroSi-nät un izcejo tikai no vii;iiem neat-karigu apstäk^u dg). Kjadatni k^^^^ nizätori; mgs Itik ätri nezudlsim sa- Vai tautai, kä iejaukdamies biezi ap-dzlvotu zemju strä(teieku pulkos. BraimSveiga» latvieSu nometnes vadlba nesen no nometnes UNRRAs vadlbas j»Qemiu8i uzaidnäjumu^^ p^ teiktieis refiektiantiem emigrädjai uz Kanädu. No 475 nometnes iemltnie-kiem pieteikuSies 180. Bidenteidliä pie Lineburgas iekärto koksträdnieku nometni, kuf ai pir-mos 900 strildniekiis koniplek^ Slfiovigas - Hc^lSteihas un 1^ Äpgabala DP nometngs, Baltielu strädnieldjaunajä koksträdnieku no-metiii aagatav^os kokus transportam uz Angliju, Zieme}yädji säkusies UNRRAs vieiiibu p l ^ Ubekä ap-vieno valräkas Uddingjäs U N ^ vlenlbas, kas radtjis pat traucgju-mus nometi^u apgädg. Oldenburgas OmStedes nometng, a\lmihisträdjis izdevumu samadnäianäi, apvienotas laitvieSu un igauQu admihisträdjas. dä ir täds, pec käda strädäjäm Lat-vijä. Libekas novada 9 tautricoläs mäcäs 537 skolgnl un 8 bgrndär-zos 204. Slezvigas — 7 tautsköläs 328 skolgnl un 3 bgmdärzos 124, bet Hamburgas novada 8 tautsko-läs — 701 un 5 bgmdärzos 298 bgmi. AudzihäSanas dart)u veic 220 ri^ lotäji un februära beigäs tautskolas septito klasl apgabalä absolväs 154 skolgnl Ar mäz izijigmumiem lieläkals skolu skaits atrodas Sauräs nometnes telpäs. Klasgs bgdlgs gaisa tilpuma un apgaismoSanas jautäjums. To-tiesu, salidzinot ar iepriekSgJlem skolas gadiem sveSumä, mädbas II-dzekju, sevi51}:i speclälo grämatu, top arvien vairäk un lldz ar to at-vieglinäs un k}ust sekmlgäks skolgnu darbs. Visäs skoläs UNRRA izsniedz reizi dienä siltu edienu. Audzinatäji sa^em ätalgojumu un nodarbinäto pärtikas deyas. Bgdlgs skolgiiu drebju un apayu stävoklis, labas gribas vien ir par niaz 81 säplgä jautäjumä atrisinäSahai, Dai^ skoläs aukstä laika un kurinäma trQkiuna deV mädbas bija Jäpärtrauc Katrä toieätrireiil latvieäu ärsti pär-bauda skolänu yeselibu. VisbleJäk koiistateta mazasihiba, plauSu dzie-dzefu palielinäSanäs un, atsevil^os gadljumos, ari tubezktiloze. 1 ^ izjatams piemärotas latvieSu UterätOras trQkumiS un te aidnäta talkä visa trimdinieku saime, bet seviSljl grämatu izdevgjl —• neaiz-tnirst är ziedojiuhlem lepriednät trirridas skolas. Lielu prte sagidä Zviedrijas l a t y i e S u ^ ^ sQtl-iurhS;;; ;.:./>-^:\.\:ov;;v..: y Pie vairäkäm tautskoläm darbojas skolnieku kooperätlvl, kas atidz^ hus apgädä ar rakstämpied^nmiiem un mädbas grämatäm. ibarbojas ari literärie/skatxtu tm d^i." Uz jautäjumu, kur vod tllSkais tautskolu beiguSo c^)8, inspektors V. Krglis aizräda: „Tä visvairäk ir vidusskola* Kaut ari Jaunatnes llelS da)a yglgtos mädties praktiskos aro-dos, taöu % i organizgtu arodu skolu trOkuma d ^ tas {»igäidim hay iespgjams. Jäcer, ka augstfiki trlmdas äcolu vadlba par to ir domäjud un, ja vien b(^ iespgjams; puläsies novärst zinibu alkstoSai ^ Jaunatnel izyglgs yienihisibu IzgUtlbl** ng mazinäs tieSi spgjigäkb — vgrtt-gäkö roku skaits. Darbam AhgUJä piesakäs daudi^s, Jaunietes i^täjas pat no skolas, lai nokjtitu Aiiglljä. Täs, kas aizbraucsi pagäJiiSä riidehl, no AhgHjas dratigiem nd^^ vgstules par savu tagadgjo dzlvi. no nometngm Izslggto tautieSu ap-röpes jautäjuihä, ätstäjot to apga-balu paUdzIbas londu rii^l Bet Hem tautieSiem taJhi ^ vajadzigs he vien matertäls atbalstsr bet tik^^ I^^^ lielä mgrä svarigi noskaidrot im kärtöt ari vi^u tiesibu jautäjumus. Par splti visam tam totpgr jäKdta, ka LCP savä problgmu uztverg kju^ vusi elasiigäka, konkrgtäku, rel-lälcu ievirzi, un tas Ir liels ieguvums. Sr elastlba atspogu^ojas ari Igmumä par LCK kodola i^lrvietoSanos uz amerikä^ti joslu un vienprätlgajä atzinumä par darbibas saska^oSanu pgc iespgjas ar visiem tautieSu no-grupgjumiem un organizädjäm trim-dä. Atzintmia cälo domu un vgrienu raksturo Igmiuns Zviedrijä dzIvoJoSo tautieSu pärstävlm itaarvil vietu LCP prezidijä. SastinguSais stävokUs, kädä blja ievlrzljusies mösu centräläs pärstä-ylbas darblba^ Uekas pärspgts.^^^^^^ ar to v i ^ viss Sajä zii^i ygl nav pa-näkts, Jäcer, ka ari LCP locek}! bOs atzinuSi, ka yiqii panäiniml ne-säkas im neizbeldzas ar seslju sä-dgm, bet tiem daudz plaääki apveid^ Tikai tad, kad padoihes lozekU Air veidos deSu saskärsmi ari ar saviem vglgtäjiem, Sajä zi];Lä bOs sasniegts tas, pgc kä cenSamies — savstarpg-j ^ palldzibas piina sadarbiba, kufä itrs pgc saväm spgjäm, ar katram idsogjamiem lldzel^iem nemitigi pö-visus vienotäja, koplga mgr^a l^bä, Kärlis R a b ä cs Bet laika ratsgriei ari tiz dtu pusi Gluii nepadetigi kluyuSi JCbr-niekl Rudeni viijius reftistrgja tm bija jati ceribasdriz vien käpt uz kuiJem; bet vgl arvien mCisu JOmie-ki sgi tepat lenäk j a h jpiedäväjtimi darbam ari ärpus nometnes^ visvairäk pec apkalpotäjäm, istabengm \m paväriem äng}u ^enäs^^^l^ tm täs apkärtng, bet 2gl, ka SI aroda pra-teju starp latvidliem nay daudz. Kops pagäjuSäs vasaras sagrautäs ]$llles atjaimoSanä pledaUjäs ari di-vas latvieSu darba grupas — ap 90 viru. Uz darba vietu no 12 km at-tälä Fridridisorta dema, latvieSus nogädäja automaSInä tm tapat at-veda mäjäs. 30 no tiem strädäja firma „Mätzen," bet pärgjle „ K a - barg uhd Först** Nodarbinätie sa-jfimä ap 6^-70 fenii^us stundä, bet darba.apstäkU bija nelabvgllgi. Ka-nälizäcijas darbos pie gäzu vm Udens vadu atrakSahas triUca piemärotu ap jfgrbu vm apavu. LatvieSu amat* niekus pielldzinäja nekvalificgtiem strädnieidem. JanyärI abas firmas pazii^oja, ka täs turpmäk vairäk ne-yglas latvieSu darba späktx. Motlvä-djä bija minets, ka firmäm neaV maksäjoties trahsporta IzdevtunL Sai akdiai sekoja 50 latvlaiu atbrlvo- Sana no darba. Jatmu pärsteigtunu radljusi ari anglu pärvalditä iestäde „CCG Union Friedrichsort," kur strädäja ap 30 latvieSu. Täs vadlba päzipo-jusi, ka darbs latvieSiem uz^gmiunä Izbeidzas ar 15. februäri. Motlyäd- Jfi minlts, ka darbs izbeidzies auksta laika un DP transporta däj, lomer druskti dtädu informädju väcu ie-rgdi^ zinäjuSi aiiegt minltäs latvieSu grupas pärstävlm: proti, ka at-laisto .latvieSu vietä pieigtemSot 30 väcu bggjus. LatvieSu pärstävji IQguSi XJNRRAs lOlv vienlbas yadl^ bu laut latvieSiem ari turpmäk strä-dät 0/Akmehtl pagaidäm noraida propagandu emi. grädjas jautäjumä un aicina visus latvieSus saglaMt ticibu un ceribu brivas, neatkarlgas Latvijas/ näkot* nei. Nolgrna laikä no 24. lldz 31. martam v i ^ latvieäu nometnes W-kot lagSanas nedeju, alzludzot spar pasaviles onieru tm tgvzemi. Parru, näjot amerikäi>iJi dienestä esoSo tau* tieSu garigäs aprQpes darbu, atzi« na par nepiedeSamu visäs vienlbai sutit ihäcltäjus m turpmäk lieläku vgribu yeltit garigä stiprinäjuma sniegSanai ari tiem tautieSiem, kas. nometnes atstäjuSi. Gariga audzinä* Saha aktlvizgjama ari jauhatne skoläs im jäunatnes organizadjäs. Ptokatä par Dienvidvädjas lat* vieSu draudiu dzlvi ardiibiskapa sekretärs mäc. E. Rozits zii^oja, ka getros prävesta iedrki^^^^^ 78 niäcltäjl. Par AugSbavärijas iec, prävestu iecelts J. ?:ullltis, Franku . hövada A. RuihpgterSj Hesenes / lm Ziemeibavärijas A. Birznieks un ViN tembergas K. Valters. \ VispAsaules baznicu apvieniba pie-prasijusi zii^as par ev. lut draudiu piederigo skaitu, grupejot tos pgc veciuna uh profesijäih. Zli^as vaja-dzigas DP pärvietoSanas jautäjumä kärtoSanai. Ar literäru pielikumu jaunatnel paredzgts paplaSinät baznicas laik« rakstu „Pie svetavota." Tuväkä laikä amerikäou Joslä izdos ticlbäs mä» , clbas ^ m a t u skoläm, bet ang)tt joslä iespiedis Baznicas ygsturl Latvijas baptistu savienlbas pre» zidenta R. VItola vadibä apspriedi , bija pUlcgjuSies ari baptistu draudiu mäcitaji. Ar klusu piemihas bridU un dziesmu sanäksmes dalibnieki gbdinäja nupat ininiSo V i s p a ^^ baptistu savienlbas prKddentu R, RtiSbruku, Ari baptistu mäfcltäji at-zina, ka emigrädja ir launumsi kas tomgr mös var piepeklet, tm tä^Sl visiem späkiem kopjama tautas ko» / plbas apzitjia. Bäptlstr^^ e^ gadtjumä nolgmuSi turgties^^ k^^ ar lieläko tautas daja SavrUpgji, var* 4 M •mm M böt, izce vieSu ko Raugoties, kur^ sveSniecIbal ieilg-stot, mgs varätu rast sev darbu tm eksistenoes jpan^ hereti pieihingta Frandja, Ari Frandja patl intere-sgjas par tur vajadzigo darba roku sagädälahu DP npmethäs Vädjä. Savä laikä tautieSi Austrljä tiz Fran-ciju aizsOtlja savu pärstävi P. Prie-dStl Par pgdgjo v i ^ ziipiojto formg ,JjatvieSu Balss Austrijä," k ^ )rai Priedltis raksta: „Pirms pirls nedg^to sastapos u^^ ar agr^ Bonnani^ kad feit kidus 25 gadtis un pilnigi pazist Frahdjifl apsti&)uii. Vi^a uzskats Ir täds, ka latvieSiem tizFrandJune^ cäms braukt iMpstakU esot^ikti un l a t v i a pie tiem heva-rgSot plerast Lauksträdnlddem^ p UeUU^ dalid esot Jidzlvo^^ augSim, t u ^^ bämiem, pie ts^n he tikat vasarl, b^t ari sianai. Sainmleclbas, kas pa-likuSas bez apsaimhiekoUjiei^^ tä nolaistas,^ ka bes lieläku kapitälu iegiiidltoias tiir nako i w s ä k t " / - ^ : - PÄTI Nevöridama persmlgl pateiktles vi4em^ kas F i ^ ^ un shiegiiSi sirshl^ psdldzibas roku manäs lle-lajäs sgrfa^ Kalaga izyadU uz pidäjo dusu 8. febniäri, ar io izsaku manu izjustäkb pateiclbu.^^^ paldies mäksliniekiem: H. LQses kundzel. A, Teidmianim un MeJ- ^im, mäc J. Silii^am, LCK, LSK, UNRRAs 800. vienlbas direktoram, Detmoldas Jronventam, tiesu darbi-nieku pärstävlm zv. adv, Alksnim, Hidesenas latvieSu nometnes komite- Jai un komandantam. M a r i j a K a l a ce OS nedaudzi, kam radi lat- _ ^oniJäs^Brazilijä^ Sovasär no 29. jdlijflf lldz 8. au« gustam Kopenhagenänhtiks baptistu vispasauies kongress. Noigma mgftl» nät panäkt iespgju kongresä piedall» ties. • :;:^-.v--v--::.>.^ Baptisti paguvuSi izveidot deStt kontaktu ar saviem ticibas bräjiem ärzemgSj kas, it sevisy ASV, le^^^ atbildlgas vietas. Uz ASV Jau ai&> braukuSi 5 baptistu mäeltäji no Vö« djas im Zviedrijas, käs visi tagad rosigi veic latvieSu propagandaa darbu. Sai;iemtäs ygstules liedna, ka Amerikä plaSäkäs aprindas par m(l<> su stävokli maz informgtas;>JBaptls? tu mäcltäji A, Klaupiks, A, Teikma-, his, E. Spiftilis un citi tagffflf ASy apce}o daiäaas pilsgtas un priekSla-sljumos Införing ne tikai latvieSu baptistu draudiu loceklus, bet veiö sfvgtlgu propagandaa darbu ari ame-aprindäS; Mäeltäkö A^Bia tls pat lerodhäjisdörhu par latvieSu äpgabala radiSanu D ^ ^ Teptiblikä kiibas sali ^ Abäs sanäksmäs piedaUjäs ari vis-pasaules baznicu apvienibas pärstä* vis, amerikäi^u mäcltäjs A. Safnits. Märta beigäs mädtäjs A^ Safni at-griezisies Amerikä, kur viijS sblljlea publicgt vairäkus iiikstus par saviem verojumiem Vädjas DP norrietngs. M. ATZINIBA PAR NOPELNIEM BAZNiCASi tABÄ Pävests Pijs m^^^ IpaSuatzihIbu latvieSiem par nopel-niem baznicas labä, Latvijas pärstävi pie Svgtä Kräsla moiiÄ^^^^X^^^^^ paaugstinfijis par prelätu» bet na« don&lodelegätu latvieSiem un igau* ^iem Väcijä un Austrijä prot P. lAVrinoviCu par monsbjijoni. Ar pä* Vista delegäta rikojumu monsi^jors j;Velknie. kas lldz Slm izpilcUja ka^ tolu garidznieka j pienäkumui-yest» fäles Iin Hanöveras provirice, lecel^ par visaa britu joslas latvieSu katoljis baznicas dekänu. Vii;ia miteklis itS (2ia) Hiddei^ bd D^tmold, „Fris4s I .3 VESTULE5 REDAKCI/AI t X r e l ^ e r s , Memingenä / ^ ^mLAVmVMA 8BKÄS BieM lasu, ka tajä vai dtä nometng noorganizäti kädi arodkarsi, kuf tautieSi var mädties un pärskoloti^ Bet Sie pasäkumi tagad pleietaim vlenlgi nomet^u iemltnlekiem. Tur-pretl ärodzinäSanas }oti nepledeSa-mas ari no nometngm izslggtajiem tautieSiem, kam tagad Jäieklaujas väcu saimnieclbä. Kä lai vii;d tie» pie amatprasmes, kas tiem vii?u ap-stlklos loti svariga? Vai^Se 'nebOtu masu pärstävjiem Jäieroslna kä^ iespgja, käds priekSUkums, lai ap no nometnem izslggtajiem rastu kä-das iespgjas mädties? Stvedäj 00i •ff, «"J H (Sjatt iznäfc S I ' - pag, 1^1 •ttB)8lti9a:tadaner BjjSHi,'te dimnica jid'brutgar^ ' j Ö t o „Ar;to, • Göh pec ^ • Ä , mes'3a Minäja laudiSiS ]i!!,unesvii?une1, f p Ä , t l e j q i ; u ] ^lii^/js-nev^edil cilvekal («ot^läel^da, it' lirfÄirroazo.J l|^'1^.te"neka. kjiiUgs, ap!eldj{ S' patiiulte jödtaleta" vipS' ; tf.- patiesiba vii? pli^jtaled noraidj \#i)Hnekl>jIs., '^ParäffUads |fjii8 sakat, ka slimi] I f^betieraudxijal paäetasardvieli.! M säkä ™ .papirosu : r^teavuta iesit un i li a. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-25-02