Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947

              m
-LATVIJA, 19«. g. 25. febr.iäji
RT. 15 (22) 1947. g. 25. febfuärl
AT autora Virdu vai Inldäjieni pa-rakstltajos
rakstos Izte domas
nav katti ziQä ar! r@dakcl}as domas.
M,
m
SM
=1
m
Neviena LCP ^ a un tis atdnu-mi
nav gaiditl ar tädu Inter^sl, k i
pSdeJä, un ncvien täp^c. ka fil bija
Centräläs padomes pirmö sesija jau-najä
sastävi, bet ari apScv kas^iisu
trlmdas dzlv§ sSdes krlösks posms,"
kä to konstat^Jis U Ä lldzöln^jais
priekSsgdis prof. K. Kundzit>8: Tas
Ir augstikä m6rä svsurlgs konstatg-
Jimis, gan täpSc, k i to iitelkusi tik
Izdla autorltfite, gan arl täp^, ka
konstatejuma pareizibu var parbau-dlt
ikviens, kam ir drosme ar skaidni
skatu un v§su prätu ielukoties dzi-ves
reilitätös.
Parpafiusvarlgfiko Jautäjumu LCP
iesllas darba kirtlbi Jämin Jautär
Jums par mttsu näkotni un eyentuä-lo
täläko emigrädju. Ja lldz 8im
masu centrälä pärttäviba par^^^^^^^^S^^^
jautäjumu diskutSJa nelabprät, tad
lalä sesijä tas ir bijis citädi. IJn
citädi Ir arl LCP atzinumi: pado-me
principä nav nostäjusies pret iz^
ce]oSanu, bet uznemas visiem spS-
,klem pQl§ties,^lai kcelöSänas gadl-
Jumä rastu iespSJu piederigiem, ra- Sem un tuviniekiem, neatkarlgl no
, kura Vicijas rietumu Joslä; Aus-trlji
un Dänijä tie atrastös, izcejot
koplgi. Tlesa, padome gan nav tu-väk
norädljusi, kädä veidä uh ar
kädlem lldzekllem 51 „pQl§Sanäs"
velcama, bet tas ar! vairäk ir LCK.
nevis LCP uzdevums. Svarlgäkais
ir atzinumä ietvertais yiedoklis, kas
ir pietiekaml skaidrs un elastigs, lal
to varStu atzimet par riesalTdzinämi
reäläku, nekä bija lldzSinSjie^^^^L^^
' atzinumi tajä paSä jautäjumä.
- Diskusijäs ir izteiktl arl norädlju-
U-^-fni, kä padomes atzinumu reäliz§t.
Visskaidräk tie Izteicas LCP sekre-tfira
J. Poruka viedokll, ka VJäbeidz
geografljas grämatu SljdrstlSana un
paSiem Jäsäk mekl§t velamäkäs
valsts pärstävji, tie Jäiepazistiha ar
latvieSiem un mQsu spgjäm iin jä-deklarfi
arl mösu prasibas.**^^ P^^
tiski tas nozIm§, ka jäcenääs pariäkt
täds stävoklis, lai tur, kur run&iun
ipriei par mQsu täläku izyietcÄanu,
atskanStu ari mUsu paSu balss; u^^^
lai kädä nedienä, mums nezinot, no-
X metngs neparäditos imigräcijas vals-tu
emisäri un lal nesäktu mtisu ^^o-kröjoSanu,"
nemaz nejautäjöt, ko
m§8 par to sakäm. Te arl piebilsta-mi
käda sesijas dalibnieka värdi, ka
ar memorandiem vieii to panäkt ne-vargs.
Bds vajadziga citädi izriclba.
^ Paldies Dievam, sesija Sajä zij;iä i i -
pildorganiem devusi pietlekami
daudz lerosinäjumu uri pilnvaru pla-iuma.
Cik strauji emigräcijas jautäjumä
attlstas notikumi, lieqina pgdejäs zi-
^as par emigrädjä ieintereseto valstu
aktlvitäti (Venecuölas gadljums) un
ari tas, ka, pgc LCK riclbä esoSäs
informädjas, Starpvaldibu komlteja
DP emigrädjas Jautäjumu ygl tikai
wP g t a,** bet Irangu Joslä i l päti ko­mlteja
jau pazi^ojusi, ka^^^^^^^s
plänu 1(K).000 DP „ p ä r v i e t ö ä a -
aar* no Vädjas uz dtäm zemgnt
Otrs svarigäkais, ar mOsu näkotni
; deSi saistltais jautäjums, ir — darba
jautäjums. Tajä LCP piep^^
lädus vgl§jumu8,^lai gan tie vien 80
Jautäjumu neatrisinäs. Svarigi te at-slmgt
jauno rikojumu, kaa ang)u
Joslä DP d&RTba ziijiä paklau] väcu
darba pärvaldäm. Tajä paSä laikä
iesijä nolasltie pärskatl par tautieäu
nodarbinätlbu ir vairäk käbledinor
§L Skan Jau Jauki, ka käda nömet-ne
uz papira izrgl^na, ka ,,mums
visi strädä.** Bet kad palQkoJamies,
kur strädä, tad atkläjas, ka ar dar-bu
savu eksiatend paälaik spgtu np-droilnät
— angju Josll ap 25 proc.
darba spgjigo, bet amerikäQu Joslä
pat tikai ap 10—12 proc. !^
pgdgji mingtos skait^os heietelpj no-'
metnu saimnieclbä un UNRRAs ier
städäs nodarbinätie, kas tädi gan ir
paSreiz, bet tädi nebUs vairs tad; kad
tas bOs vissvarigäk tad, kad UN^
HRA savu darbu gallgl Izbeigs.
Pie darba jautäjumä ygl svarigs
pärskploSanäs jautäjums/ Kaut^^
piemgram, amerikäpiu joslä no darba
spgjigiem 26 proc ir tädu, kas ne-prot
nekädu praktisku arodu uh,
kaut gan padome ir konstatgjusi, ka
ar arodu mäclbäm un ar angju ya-lodas
mädSanos Udz l lm vei-des,
tomgr nekädi radikäll so^ SI
rjautäjimia atrisinäSanai^^^^^^^h^
Bet taisni arodizglltlbas jautäjumä
mgs atrodamies „cetu£ksni pirms
12.'* Täs mdsu tautietes, kas dey^^
Säs darbä uz Angliju, t i ^ d sOroJas,
ka, nometngs dzfvodamas, nav iemä-djuSäs
ang}u valodu. Bet vai Sini
zipi nometngs tagad kas grozljles?
Mgs^ runäjam par doSanos darbä uz
dtäm z^mgm, apzinädamies stävok-n(
4»ietnlbu emigrädjas Jautäjumä,
bet liegribam atolt, ka izce^)Sanas
gad{jumä lielu lielais vairums, kä
. to s^präUgi izteids käds tautietis,
bdslm r-* iJkurlmämL"
IMemi^ padome nav ^ J u s i dot
kadu i^arbigiku atrisinäjumtt arl
111 iiii
PÄRDOMAS L V D Z A M A J A DIEHA
[1 Ö > J ^ ^ ^
Dzlvg istas laimes ir tikpat maz,
cik patiesu ludzgju. Kaut arl katrs
cilvSkg kädrciz kaut ko IQdzi». Par
splti daiam lieilboiekam, ka gudram
un bagätam cilvgkam lepaums ne^au-jot
IQgtici, arl vi]^ tomär ir lildzis.
V M nu jau k^ ^rns, te raudzidarhs
atVäirlt tgva rikite8> vai l ä jäuneklis
un viri: Nemaz ncninä|ot par titm
tiirgotäja le^ohlein^ kas ar latu Ueku-i
i bu grib iiopirkt dcbesu svätiba jia-yiem
man^^ kamt)ariem, lal tos nesä-maitätu
ne kodea, no liisä, ne pa^as
Zod^mas ugunis. Par vii^icm visiem
audz vairäk patieslbas sama) viena
paSa tibetieia lögäahu dzimavii^a^.
Nav cilvaka, kair kaut kö sev ncl^Qtu
ICtdzis, paturgdami prätä värdus, k
lödzejiem top döts un klaudzinätä-jicm
atverts. Bet gauiäm maz ir to
pazemigo IQdzeju, kuni värdi lerak-stiti
Tä Jgra dzivibäs grämatä.^^^^ T^^^
jfls satiksict savä vienkärS tik neie-vgrojamus
un iäo dzlvcs skajäs burz-mas
tikpät tälu J i i j laimi. PaSi sev
vi^i liekas tik nieclgi> käds saulei va-rgtu
likties puteklis gaisinas okcänä.
Tädg} ari saväf lugSanäs vii^i sevi
atizmirst visvairäk par visu eitu. LI-dzigi
Asizes Francim, vi^i grib pär-plust
iligäs det, bet ne i;iemt, ato
tik daudz but saprasti kä dtus sa-prast,
ne tik daudz bQt mileti, cik
dtus milet. V;
Bet kä pupa ziededama ieaug tieSi
dcbesis, tä bärepa aizlQgSanas. Un
varbUt Si lQgsma< pati pirmä uzkäps
lldz - Möiigäs Ma godlbas
krgslam; majestätisko prätu daridama
labu. Majestäte tad apiglosici uh arl
mums visiem atkal rciz bös labs präts.
Ne visi ar saväm IdgSanäm var§-
sim käpt iielas vientttllbas apSaUcotos
igiastlbas kalnos^ ne visiem mums bds
tädas atteikSanäs atslggas, ar ku^räm
iesiggties savas dygseles cellg. Bet
visi varam lOgt un lugsim ne vairäk
un ne mazäfc: sacldami, kä MQzIgäs
Majcstätes Meistars mäcijis: ;,MQsu
Tevs debesis/ svgtits lai top
Teodors Z e l t i ^t
E A P t l i TU PBOPAGANDAS DARB S AMERIKAS SAVIENOTÄS
VALSXIS
Bslingenä pagäju8ä nedg}ä notika
ev, lut. im baptistu draudiu mäcl-täju
sanäksmes. Ardiibiskapa prof.
T. Grinberga vadibä apspriedg bija
pulcgjuSies 68 latvieSu ev. lut drau-d^
ii mädtäji no anxerikä^ti uh frän-öu
Jöslas. Pärrunäjot ehiigrädju,^^a^^
zina, ka hav jästeidzas ar l2ce}oSa-nu,
pinhs nav noskaidrots BalUJas
valstu jautäJums; Ev. lut bamlca
Reti kädä latvieSu nometng iedzl-votäju
sastfivs tä mainljies kä IJinä.
Ne tikai mainljies, bet arl stipri sa-mazinäjies:
no kädreizejä tQkstoSa
palikuSi vairs tikai 700. Viena d^a
tautieSu ari ardievas teikuSi, iestäda-mies
Hamburgas DP tmiversitätg un
DP jirskolä Flensburgä^ dti ätstä-juSi
jaras krastus, lai dotos uz dien-vidu;-
vpusi.- '
Liels trukums jpies latvieSieni Ir
tas, ka lldz Sim vgl nay hotikusi ne^
käda organizgta arodu apmäclba. B i -
juli klausltäji^ bet lektöri atstäjuSi
nometni, nenobeiguSi tos paSus So-feru
kursus. Tagad mg^na organi-zet
yismaz valodu kursus un cer, ka
te bus lieläki panäkumi. Ar sievieSu
doSanos darbä uz Angliju nometnes
dzive savi „robi" rodas no jauna.
Ap 10 proc. jauno SievieSu jau aiz-braukuäas
vai tuväkäs dienäs gaida
to.izbraukSanu, un reize ar to izirst
daii pasäkumi: koris, sUmnlcai säk
trQkt masu, apkalpotäju utt Nomet-
"l .
IllIMDAS TAtJTSKÖLU DA^
BURGAS APGABALÄ
Slezvigas - HolSt^inas apgabala
latvieäu skolu inspektors V. Krelis
mums izteicas: „Slezvigas - Hoi-
Stelnas - Hamburgas latvieSu taut-skolu
apgabals ir viens no lieläkiem
Ziemejyädjä un darbibas labäkäi
pärraudziSanai ygl sadalits tris no-vados:
LIbekas, Slezvigas, Hambur­gas,
Katru novadu vada skolu in­spektors,
un mäcibu pläns ari trim-e
PäiTunu vakari piff mi^^^^
nes iespgjäm llCleinkecas nometnes
saimnieclbas dajas vadltäjs A. I^tei-nitis
uzsvgra, ka ir liela starpiba,
yai mes, izSI^rdamiee par izcejoSa-nu,
kJQstam strädnieki sveSä rQpnie-clbas
väisti, vai kolonizätori kädä
mazäk apdzlvotä aizjuj-as zemg. Ko-lonlzätors
ir patstävigs un yipa dar­ba
panäkumus pirmkärt hosaka päSa
ua^gmiba \m enerÖJa. Valstis, kam
vajadzigi kolonizätori, jäcenSas pär-llednät,
Ica latvieSu bgg}i nav pa­rasta
tipa izce^otäji, dgku un yieglas
dzlves meklgtlji, bet gan dlvgki, kas
jau savä zemg pierädijuSl spgjas
patstävl^ sa^ru eksistenci nodroSi-nät
un izcejo tikai no vii;iiem neat-karigu
apstäk^u dg). Kjadatni k^^^^
nizätori; mgs Itik ätri nezudlsim sa-
Vai tautai, kä iejaukdamies biezi ap-dzlvotu
zemju strä(teieku pulkos.
BraimSveiga» latvieSu nometnes
vadlba nesen no nometnes UNRRAs
vadlbas j»Qemiu8i uzaidnäjumu^^ p^
teiktieis refiektiantiem emigrädjai uz
Kanädu. No 475 nometnes iemltnie-kiem
pieteikuSies 180.
Bidenteidliä pie Lineburgas iekärto
koksträdnieku nometni, kuf ai pir-mos
900 strildniekiis koniplek^
Slfiovigas - Hc^lSteihas un 1^
Äpgabala DP nometngs, Baltielu
strädnieldjaunajä koksträdnieku no-metiii
aagatav^os kokus transportam
uz Angliju,
Zieme}yädji säkusies UNRRAs
vieiiibu p l ^ Ubekä ap-vieno
valräkas Uddingjäs U N ^
vlenlbas, kas radtjis pat traucgju-mus
nometi^u apgädg. Oldenburgas
OmStedes nometng, a\lmihisträdjis
izdevumu samadnäianäi, apvienotas
laitvieSu un igauQu admihisträdjas.
dä ir täds, pec käda strädäjäm Lat-vijä.
Libekas novada 9 tautricoläs
mäcäs 537 skolgnl un 8 bgrndär-zos
204. Slezvigas — 7 tautsköläs
328 skolgnl un 3 bgmdärzos 124,
bet Hamburgas novada 8 tautsko-läs
— 701 un 5 bgmdärzos 298 bgmi.
AudzihäSanas dart)u veic 220 ri^
lotäji un februära beigäs tautskolas
septito klasl apgabalä absolväs 154
skolgnl
Ar mäz izijigmumiem lieläkals sko­lu
skaits atrodas Sauräs nometnes
telpäs. Klasgs bgdlgs gaisa tilpuma
un apgaismoSanas jautäjums. To-tiesu,
salidzinot ar iepriekSgJlem
skolas gadiem sveSumä, mädbas II-dzekju,
sevi51}:i speclälo grämatu,
top arvien vairäk un lldz ar to at-vieglinäs
un k}ust sekmlgäks skolgnu
darbs. Visäs skoläs UNRRA izsniedz
reizi dienä siltu edienu. Audzinatäji
sa^em ätalgojumu un nodarbinäto
pärtikas deyas. Bgdlgs skolgiiu
drebju un apayu stävoklis, labas
gribas vien ir par niaz 81 säplgä jau­täjumä
atrisinäSahai, Dai^ skoläs
aukstä laika un kurinäma trQkiuna
deV mädbas bija Jäpärtrauc Katrä
toieätrireiil latvieäu ärsti pär-bauda
skolänu yeselibu. VisbleJäk
koiistateta mazasihiba, plauSu dzie-dzefu
palielinäSanäs un, atsevil^os
gadljumos, ari tubezktiloze.
1 ^ izjatams piemärotas latvieSu
UterätOras trQkumiS un te aidnäta
talkä visa trimdinieku saime, bet
seviSljl grämatu izdevgjl —• neaiz-tnirst
är ziedojiuhlem lepriednät
trirridas skolas. Lielu prte sagidä
Zviedrijas l a t y i e S u ^ ^ sQtl-iurhS;;;
;.:./>-^:\.\:ov;;v..: y
Pie vairäkäm tautskoläm darbojas
skolnieku kooperätlvl, kas atidz^
hus apgädä ar rakstämpied^nmiiem
un mädbas grämatäm. ibarbojas
ari literärie/skatxtu tm
d^i."
Uz jautäjumu, kur vod tllSkais
tautskolu beiguSo c^)8, inspektors V.
Krglis aizräda: „Tä visvairäk ir
vidusskola* Kaut ari Jaunatnes llelS
da)a yglgtos mädties praktiskos aro-dos,
taöu % i organizgtu arodu
skolu trOkuma d ^ tas {»igäidim hay
iespgjams. Jäcer, ka augstfiki trlm­das
äcolu vadlba par to ir domäjud
un, ja vien b(^ iespgjams; puläsies
novärst zinibu alkstoSai ^ Jaunatnel
izyglgs yienihisibu IzgUtlbl**
ng mazinäs tieSi spgjigäkb — vgrtt-gäkö
roku skaits. Darbam AhgUJä
piesakäs daudi^s, Jaunietes i^täjas
pat no skolas, lai nokjtitu Aiiglljä.
Täs, kas aizbraucsi pagäJiiSä riidehl,
no AhgHjas dratigiem nd^^
vgstules par savu tagadgjo dzlvi.
no nometngm Izslggto tautieSu ap-röpes
jautäjuihä, ätstäjot to apga-balu
paUdzIbas londu rii^l Bet
Hem tautieSiem taJhi ^ vajadzigs he
vien matertäls atbalstsr bet tik^^ I^^^
lielä mgrä svarigi noskaidrot im
kärtöt ari vi^u tiesibu jautäjumus.
Par splti visam tam totpgr jäKdta,
ka LCP savä problgmu uztverg kju^
vusi elasiigäka, konkrgtäku, rel-lälcu
ievirzi, un tas Ir liels ieguvums.
Sr elastlba atspogu^ojas ari Igmumä
par LCK kodola i^lrvietoSanos uz
amerikä^ti joslu un vienprätlgajä
atzinumä par darbibas saska^oSanu
pgc iespgjas ar visiem tautieSu no-grupgjumiem
un organizädjäm trim-dä.
Atzintmia cälo domu un vgrienu
raksturo Igmiuns Zviedrijä dzIvoJoSo
tautieSu pärstävlm itaarvil vietu
LCP prezidijä.
SastinguSais stävokUs, kädä blja
ievlrzljusies mösu centräläs pärstä-ylbas
darblba^ Uekas pärspgts.^^^^^^
ar to v i ^ viss Sajä zii^i ygl nav pa-näkts,
Jäcer, ka ari LCP locek}!
bOs atzinuSi, ka yiqii panäiniml ne-säkas
im neizbeldzas ar seslju sä-dgm,
bet tiem daudz plaääki apveid^
Tikai tad, kad padoihes lozekU Air
veidos deSu saskärsmi ari ar saviem
vglgtäjiem, Sajä zi];Lä bOs sasniegts
tas, pgc kä cenSamies — savstarpg-j
^ palldzibas piina sadarbiba, kufä
itrs pgc saväm spgjäm, ar katram
idsogjamiem lldzel^iem nemitigi pö-visus
vienotäja, koplga mgr^a
l^bä, Kärlis R a b ä cs
Bet laika ratsgriei ari tiz dtu
pusi Gluii nepadetigi kluyuSi JCbr-niekl
Rudeni viijius reftistrgja tm
bija jati ceribasdriz vien käpt uz
kuiJem; bet vgl arvien mCisu JOmie-ki
sgi tepat lenäk j a h jpiedäväjtimi
darbam ari ärpus nometnes^ visvai­räk
pec apkalpotäjäm, istabengm \m
paväriem äng}u ^enäs^^^l^ tm täs
apkärtng, bet 2gl, ka SI aroda pra-teju
starp latvidliem nay daudz.
Kops pagäjuSäs vasaras sagrautäs
]$llles atjaimoSanä pledaUjäs ari di-vas
latvieSu darba grupas — ap 90
viru. Uz darba vietu no 12 km at-tälä
Fridridisorta dema, latvieSus
nogädäja automaSInä tm tapat at-veda
mäjäs. 30 no tiem strädäja
firma „Mätzen," bet pärgjle „ K a -
barg uhd Först** Nodarbinätie sa-jfimä
ap 6^-70 fenii^us stundä, bet
darba.apstäkU bija nelabvgllgi. Ka-nälizäcijas
darbos pie gäzu vm Udens
vadu atrakSahas triUca piemärotu
ap jfgrbu vm apavu. LatvieSu amat*
niekus pielldzinäja nekvalificgtiem
strädnieidem. JanyärI abas firmas
pazii^oja, ka täs turpmäk vairäk ne-yglas
latvieSu darba späktx. Motlvä-djä
bija minets, ka firmäm neaV
maksäjoties trahsporta IzdevtunL Sai
akdiai sekoja 50 latvlaiu atbrlvo-
Sana no darba.
Jatmu pärsteigtunu radljusi ari
anglu pärvalditä iestäde „CCG
Union Friedrichsort," kur strädäja
ap 30 latvieSu. Täs vadlba päzipo-jusi,
ka darbs latvieSiem uz^gmiunä
Izbeidzas ar 15. februäri. Motlyäd-
Jfi minlts, ka darbs izbeidzies auksta
laika un DP transporta däj, lomer
druskti dtädu informädju väcu ie-rgdi^
zinäjuSi aiiegt minltäs latvie­Su
grupas pärstävlm: proti, ka at-laisto
.latvieSu vietä pieigtemSot 30
väcu bggjus. LatvieSu pärstävji
IQguSi XJNRRAs lOlv vienlbas yadl^
bu laut latvieSiem ari turpmäk strä-dät
0/Akmehtl
pagaidäm noraida propagandu emi.
grädjas jautäjumä un aicina visus
latvieSus saglaMt ticibu un ceribu
brivas, neatkarlgas Latvijas/ näkot*
nei. Nolgrna laikä no 24. lldz 31.
martam v i ^ latvieäu nometnes W-kot
lagSanas nedeju, alzludzot spar
pasaviles onieru tm tgvzemi. Parru,
näjot amerikäi>iJi dienestä esoSo tau*
tieSu garigäs aprQpes darbu, atzi«
na par nepiedeSamu visäs vienlbai
sutit ihäcltäjus m turpmäk lieläku
vgribu yeltit garigä stiprinäjuma
sniegSanai ari tiem tautieSiem, kas.
nometnes atstäjuSi. Gariga audzinä*
Saha aktlvizgjama ari jauhatne
skoläs im jäunatnes organizadjäs.
Ptokatä par Dienvidvädjas lat*
vieSu draudiu dzlvi ardiibiskapa
sekretärs mäc. E. Rozits zii^oja, ka
getros prävesta iedrki^^^^^
78 niäcltäjl. Par AugSbavärijas iec,
prävestu iecelts J. ?:ullltis, Franku .
hövada A. RuihpgterSj Hesenes / lm
Ziemeibavärijas A. Birznieks un ViN
tembergas K. Valters. \
VispAsaules baznicu apvieniba pie-prasijusi
zii^as par ev. lut draudiu
piederigo skaitu, grupejot tos pgc
veciuna uh profesijäih. Zli^as vaja-dzigas
DP pärvietoSanas jautäjumä
kärtoSanai.
Ar literäru pielikumu jaunatnel
paredzgts paplaSinät baznicas laik«
rakstu „Pie svetavota." Tuväkä lai­kä
amerikäou Joslä izdos ticlbäs mä» ,
clbas ^ m a t u skoläm, bet ang)tt
joslä iespiedis Baznicas ygsturl
Latvijas baptistu savienlbas pre»
zidenta R. VItola vadibä apspriedi ,
bija pUlcgjuSies ari baptistu draudiu
mäcitaji. Ar klusu piemihas bridU
un dziesmu sanäksmes dalibnieki
gbdinäja nupat ininiSo V i s p a ^^
baptistu savienlbas prKddentu R,
RtiSbruku, Ari baptistu mäfcltäji at-zina,
ka emigrädja ir launumsi kas
tomgr mös var piepeklet, tm tä^Sl
visiem späkiem kopjama tautas ko» /
plbas apzitjia. Bäptlstr^^ e^
gadtjumä nolgmuSi turgties^^ k^^ ar
lieläko tautas daja SavrUpgji, var*
4
M
•mm
M
böt, izce
vieSu ko
Raugoties, kur^ sveSniecIbal ieilg-stot,
mgs varätu rast sev darbu tm
eksistenoes jpan^ hereti pieihingta
Frandja, Ari Frandja patl intere-sgjas
par tur vajadzigo darba roku
sagädälahu DP npmethäs Vädjä.
Savä laikä tautieSi Austrljä tiz Fran-ciju
aizsOtlja savu pärstävi P. Prie-dStl
Par pgdgjo v i ^ ziipiojto
formg ,JjatvieSu Balss Austrijä," k ^
)rai Priedltis raksta: „Pirms pirls
nedg^to sastapos u^^ ar
agr^ Bonnani^ kad feit kidus
25 gadtis un pilnigi pazist Frahdjifl
apsti&)uii. Vi^a uzskats Ir täds, ka
latvieSiem tizFrandJune^
cäms braukt iMpstakU
esot^ikti un l a t v i a pie tiem heva-rgSot
plerast Lauksträdnlddem^ p
UeUU^ dalid esot Jidzlvo^^
augSim, t u ^^
bämiem, pie ts^n he tikat vasarl,
b^t ari sianai. Sainmleclbas, kas pa-likuSas
bez apsaimhiekoUjiei^^
tä nolaistas,^ ka bes lieläku kapitälu
iegiiidltoias tiir nako i w
s ä k t " / - ^ : -
PÄTI
Nevöridama persmlgl pateiktles
vi4em^ kas F i ^ ^ un shiegiiSi
sirshl^ psdldzibas roku manäs lle-lajäs
sgrfa^
Kalaga izyadU uz pidäjo
dusu 8. febniäri, ar io izsaku manu
izjustäkb pateiclbu.^^^
paldies mäksliniekiem: H. LQses
kundzel. A, Teidmianim un MeJ-
^im, mäc J. Silii^am, LCK, LSK,
UNRRAs 800. vienlbas direktoram,
Detmoldas Jronventam, tiesu darbi-nieku
pärstävlm zv. adv, Alksnim,
Hidesenas latvieSu nometnes komite-
Jai un komandantam.
M a r i j a K a l a ce
OS nedaudzi, kam radi lat-
_ ^oniJäs^Brazilijä^
Sovasär no 29. jdlijflf lldz 8. au«
gustam Kopenhagenänhtiks baptistu
vispasauies kongress. Noigma mgftl»
nät panäkt iespgju kongresä piedall»
ties. • :;:^-.v--v--::.>.^
Baptisti paguvuSi izveidot deStt
kontaktu ar saviem ticibas bräjiem
ärzemgSj kas, it sevisy ASV, le^^^
atbildlgas vietas. Uz ASV Jau ai&>
braukuSi 5 baptistu mäeltäji no Vö«
djas im Zviedrijas, käs visi tagad
rosigi veic latvieSu propagandaa
darbu. Sai;iemtäs ygstules liedna, ka
Amerikä plaSäkäs aprindas par m(l<>
su stävokli maz informgtas;>JBaptls?
tu mäcltäji A, Klaupiks, A, Teikma-,
his, E. Spiftilis un citi tagffflf ASy
apce}o daiäaas pilsgtas un priekSla-sljumos
Införing ne tikai latvieSu
baptistu draudiu loceklus, bet veiö
sfvgtlgu propagandaa darbu ari ame-aprindäS;
Mäeltäkö A^Bia
tls pat lerodhäjisdörhu par latvie­Su
äpgabala radiSanu D ^ ^
Teptiblikä kiibas sali ^
Abäs sanäksmäs piedaUjäs ari vis-pasaules
baznicu apvienibas pärstä*
vis, amerikäi^u mäcltäjs A. Safnits.
Märta beigäs mädtäjs A^ Safni at-griezisies
Amerikä, kur viijS sblljlea
publicgt vairäkus iiikstus par saviem
verojumiem Vädjas DP norrietngs.
M.
ATZINIBA PAR NOPELNIEM
BAZNiCASi tABÄ
Pävests Pijs m^^^
IpaSuatzihIbu latvieSiem par nopel-niem
baznicas labä, Latvijas pärstävi
pie Svgtä Kräsla moiiÄ^^^^X^^^^^
paaugstinfijis par prelätu» bet na«
don&lodelegätu latvieSiem un igau*
^iem Väcijä un Austrijä prot P.
lAVrinoviCu par monsbjijoni. Ar pä*
Vista delegäta rikojumu monsi^jors
j;Velknie. kas lldz Slm izpilcUja ka^
tolu garidznieka j pienäkumui-yest»
fäles Iin Hanöveras provirice, lecel^
par visaa britu joslas latvieSu katoljis
baznicas dekänu. Vii;ia miteklis itS
(2ia) Hiddei^ bd D^tmold, „Fris4s
I .3
VESTULE5
REDAKCI/AI
t X r e l ^ e r s , Memingenä
/ ^ ^mLAVmVMA 8BKÄS
BieM lasu, ka tajä vai dtä nomet­ng
noorganizäti kädi arodkarsi, kuf
tautieSi var mädties un pärskoloti^
Bet Sie pasäkumi tagad pleietaim
vlenlgi nomet^u iemltnlekiem. Tur-pretl
ärodzinäSanas }oti nepledeSa-mas
ari no nometngm izslggtajiem
tautieSiem, kam tagad Jäieklaujas
väcu saimnieclbä. Kä lai vii;d tie»
pie amatprasmes, kas tiem vii?u ap-stlklos
loti svariga? Vai^Se 'nebOtu
masu pärstävjiem Jäieroslna kä^
iespgja, käds priekSUkums, lai ap
no nometnem izslggtajiem rastu kä-das
iespgjas mädties?
Stvedäj
00i
•ff, «"J H
(Sjatt iznäfc
S I ' - pag, 1^1
•ttB)8lti9a:tadaner
BjjSHi,'te dimnica
jid'brutgar^
' j Ö t o „Ar;to,
• Göh pec
^ • Ä , mes'3a
Minäja laudiSiS
]i!!,unesvii?une1,
f p Ä , t l e j q i ; u ]
^lii^/js-nev^edil
cilvekal
(«ot^läel^da, it'
lirfÄirroazo.J
l|^'1^.te"neka.
kjiiUgs, ap!eldj{
S' patiiulte
jödtaleta" vipS'
; tf.- patiesiba vii?
pli^jtaled noraidj
\#i)Hnekl>jIs.,
'^ParäffUads
|fjii8 sakat, ka
slimi]
I f^betieraudxijal
paäetasardvieli.!
M säkä
™ .papirosu :
r^teavuta
iesit
un
i
li
a.