Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1947

              Authorized by Lizenz —
izdoSanas atiauja: ICD^
QBfBG ^: AtbUdigais x«dak«
to» 4 Bditor in^Chief;
Kärli» Jlabäcs,; vietnieks:
Aleksand^s Liepä, redakcU
Jas sekretärs: Maksis Ciill-tis;
re<laktori: Andrejs Ru-dzls
(Minchene), Harijs Mln-denbergs
(Eslingenä)^ Ar-aolds
Smits <sports), Zignrdg
Bärda (teclmiskais lekärto*
Jums)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 2 (9)
Geturtdia, 1947.g;9*l
Iznäk otrdlenSs «n piektdte-nls
:i IzdevSJs: BavSrilas
apgabala latvieSa komit^Jas
ttsdevuns LatvieSa pflaes
darbinieku sadarMbas kopan
Redakclja: QOnzbnrfBOr**
ffemr ter • Landmann • PL V
t n li Prlnted by Scliwtb.
VolksblaU, GUnzbiurg/Boii^
BOrgerm. - Landmaim-PU 7::
MetlMis ^ Clztroiatlia; 4G@0
B A E U C H S I£T£IC A S V S A G L A B Ä T ^LTOMBUI^IBAS N O S L E P U MU
UN atomeoer^jas toomisija ar des-niit
balsim nö divpadsmit, Padomju
Savlembai un Polijai atturoties, pie-i(;
i§musi piecu punktu zi^ojumu 4e-
SQiegSanai ieteikuina veidä, Dr^^as
padomeL ZiQojums balstäs uz.iASV
delegäcijas ieteikto plänu atom^ner-ifljas
^arptautiskai kontrolei. Tas
paredz starptautiskas kontroles siste-mas
> i^d^au, izsludinot atomieroöu
UetoSanu par nelikumigu un atjaujot
atomenerlijas izlieto§anu vienigi
miera nolukiem. Uz §i komisijas zi-
90]vin^ pamata Droäibas padoxpei
b&tu jäizsträdä atpmkontroles ligu«
ma projekts» ko, savukärt, apspries-»
ttt VN arkirteja kopsapulce^ LaV l i -
gimu pie^emtu, tam kopsapulce
butu jäiegust divu treSda^u ' balsu
vdiräkums, bet lai llgums stätos spe-k
i , vSl butu nepiecieSama tä ratifi-
<s3iäna no atseviS^o valstti puses. Pec
komisijas ieteikuma liguma projek-fem
jäparedz atomener^as kontrole
vlsäs tSs ra§anäs pakäpe — no mine-rSla
lidz -pat beigu/ produktatn:
Ötarptautiskajai kontroles iestädei
butu tiesibas izdärit apskates dazä-däs
valstis, pie kam ari lielvalstu
Veto tiesibas täs ricibu nespetu aiz-kavSt
Padomju Savienibas un Po-lijas
pretestibu radijls noteikums par
Veto tiQSibu izslegäanu. Padomju
pärstävis aizrädija, ka tas runäjot
' pretim UN diartai. ASV pärstlvis
' atomener^jas komisijä Bernhards
Baruchs, saviikärt, paskaidroja, kfi
uz veto tiesibu äizsardzibu varetu
pastav§t vienigi .nacijas,' kas hodo-mäju
§as, ligumu lauzt. \
Ihroäibas ipadome debates gar
atomeiieriijas komisijas zii:iojumu un
.;Vispare}6„atbrui:u)§anos ätlika lldz
ÄSköääi^ sSdei. Padomju parstävite
Grpmiko veiejas, lai uzsäktu debates
pär \ ^ a siki Izsträdätajiem.prieicär
Ukumkm ätbrtbjiöäanäs. jautäjumä^
bet ASV delegäts Dionsohs pazii;io-ja,
ka ari vii^am un eitiem delegä-tiem
esot siki detalizeti priek§liku-
Arlietu ministru
ipaipa ASV
I J u j o r k ä , 8. 12. Lidasinejais
ASV ärjLijetui ministrs Bemss vajas
veseiibasi de) atkäpies no amata.
Vi^a vietä ASV arlietu ministrs kju-vis
generälis DSons MarSals.
Mar§als ka^a laikä bija ASV; ar-mijas
^eneralStaba prieksnieks, bet
pedejä laikä prezidenta Trumena
seviäl^u uzdevumu pilnvarotais • ?li-nä,
kur centäs radit saprasanos
starp Kinas nacionälistiera un koj
munistiem.
Va§ingtonas oficiäläs aprindas
uzsver, ka arlietu ministru maii;ia
nekadä gaidijumä nesaistisies ar
ASV lidzsinejäs ärpolitikas mainu.
MONTGOMERIJS MASKAVÄ
Anglijas ^eneralStaba prieksnieks
feldmar§als Montgomerijs patlaban
viesojas Maskavä. Paredzets, ka
Montgomeriju Kremli piej;;iems Sta-
Uns.
Meknarnija vietä Klejs
JAUNS MILErÄEGUBERNSTORS
AMERIKAN JOSLÄ
ASV ka|^ ministrija paziijiojusi, ka
mi. Gromiko priek§likums paredz,
ka.Drosibas padomei 3 mehe§u laikä
jäizsträdä pilnlga , atbruijiosanäs
programma, ieskaitot atombumbas
un citu masu iznicinä^anas ieroöu
kontroli.
Ar L janväri amerikäi;iu atomener-Öjas,
petijumu un esoSo atombumbu
kontroli no kara nUnistrijas päri;iem
civilä piecviru komisija ar Dävidu
Lilientälu prieksgalä.' Komisija jau
Sakusi pärXiemt*' rupnicas ietaises,
kuräs ra^otas pirmäs atombumbas,
ASV kaira ministrija publicejusi zii;io-jumu,
ka minifetrijas petijurtiu iestä-de
Okridäa, Tetiesijas §tatä, izsträ^
däti jauni, labäki pai^emieni urana
apstradääanä atomener^as iegu§a
n^i. Jaunie pajjemiaii atjauäot sama-zinät
Okridiä nodarbinatä personäla
skaitu no 43.000 uz^ apmeram 5000
personäm.
ASV pärstävis UN atomener^jas
komisijä, Baruehs, kä papildus zii^o
UP, 4. janväri kopä ar saviem lidz-1 Väcijas amerikäi?u ökupädjas joslas
strädniekiem iesniedzis prezidentam militärgubernätora un amerikä^ti Ei-
Trumenam atlugumos, jo uzskatot ropas sauszemes speku vÄspavelnie-savu
uzdevumu — izsträdät prog- ka amatu, sakot ar. marta vidu, no
rammu starptautiskai atomener^jas lidzäingjä §o amatu izpilditäja gene-kontrplei
— par paveiktu, lietu tä- räla D^zefa T. Meknarnija pänjiems
läk varot ^pän;iemt ASV pärstävis iidz§inejais gubernätora vietnieks
D|-o§ibas padome Vorrens Ostins. generälis Lucijs D. Klejs. Qenerälis"
„Neredzu iemeslu," savä rakstä pre- Meknamijs uzi;iemies,amqrikäi>u ar-zidentam
paskaidro Baruchs, „kääel mijas galvenä pärstävja plenäkumus
lai ASV neturpinätu atombumbu ra- UN militärkomisijä un bez tam kä
2o§anu, vismaz lidz tam laikam, ka- amerikä^u armijas aviäcijas pärstä-mer
pasaules näcijas biäs noslegusas vis darbosies kopigajä ASV militärä
ligumu §ini jautäjumä. Atgädinu, §täba UN militärkomisijä.
ka atkärtoti e;smu jau norädijis viz j Ari Austrijä lidzSinejo amerikäi^u
steidzamo nepiecieäamibu 'saglabät joslas virspavelnieku ^eneräli Klar-atombumbas
noslepumu. IZinätnei ku nomainis fenerälleitnants Dzof-gan
jäbut brivai un japaliek brivai; rijs Kejss, paäreizejäis amerikäi;iu
tet $0 brivibu nedrikst izmantot cil- 3. armijäs komandieris amerikäi;iu
vec6s iznicinääanai.'' Atomenerjlijas joslä VäcijS. Qenerälis Klarks savu
komisijas, pi^^emto prpjektu, kas amatu nodos tikai p§c Maskavas ap-landriz
pimiba.atbllst t;.:s. 5arud;a|^ .
KADI OZDEVUMI GAIDA (5ETURTÄS REPUBUKAS JAUNO
© VALDIBU
Kaut Francijai ir prieksrociba piederet pie „cetriem lielajim^ un
tai ir veto tiesibas Drosibas padome; kaut täs fpasumi ad v^ iodieil
sniedzas vai vlsos kontinentos -» AMka, Äsdjä, AmerikS iin OkeaniJI^;
kaut franSu kulturas loks vei Joprojäm met plaSu äpli, —- tom§r Fran«
cija no sl ka|ra Izgäjusi manämi i^dragita savä politiskajä vara un tis
agräkäs slavas spoSums >4ttvis blavs. „Pec kara palikuSas divas galv^s
noteicejas lielvalstis: Amerikas ^avienotäs Valstis im Paddmjn Savie*
niba*' ar §0 konstatejumu nesenä radioruna Anglijas^^ arlietu ministrs
Bevins apUecinäjis faktu, ka ari Anglijas imperija lielajä valstu ori^e^trl
spele tikai otro vijoli. Francijai jäsamierinäs ar; pedejo vietä ,,Setna
lielo'V vidii, Franeijas nozimiguiha samazinäSanos säpigi izjut Itänen
valstsvirs un mazais pilsonis. Patlaban Francijanopulas tiktgala ar sa*
väm aktttajäm problemäm gan tiri iekSpolitiskä, saimniedska, kolonijd
un starptautiskas politikas laukä.
plä^iam, UN Droäibas. padonie pare-dz^
ja apspriest 7. janväri. \
DENA, Reuters^ BBC
»talina interese Palesfinas
jautajuma
Palestinas zidu slepenä terroristu
erganizäeija „Irgun Zwai Leumi"
apmeram tris nede^as bija atture^u-sieis
no terrora aktiem. Organizäcija
bija deklarejusi jau iepriek§, ka pa
pasaules cionistu kongresa laiku
Bazele pärtrauks terroru. Tagad tas
atkal atjaunots. Pec tam, kad slepe-näs
organizäcijas. loc^k|i<diväs pilse-tis
nakti bija sagöstijusi kadu ang-lu
virsnieku un tris serzantus,tos sa-
, 6&ju§i un" pätagäm izperu§i, äng^u
kapaspeks ijelenfe abas pilsetas;
Natai^iä pajgridnieki ari nölaupijuSi
anglu' majoru un iizperuii. Zii;^o ari
IW incidentiem saniknoto. kareivju
un Sdu Starpa.
^„JewishAgency**oficiäis pärstävis
Äosodijä „Irgun Zwai Leumi" orga-nlzäciju
par §iem terrora aktiem,
kt^^iis-iid^ Londonas antise-miti
aizäedzinäja kadu sinagogu. Är
iadiem aktiem Anglijas imperija ne-
^visaain neesot apdraudeta, bet 2idu
tautas nakotne gan. Pie aizdedzinä-läs
sinagogas atrasta zimite: „Jus
perät, m§s dedzinäml i NG." Do-mä,^;
ta ipdciäji apzime slepenu orga-nizaciju
„Nacional Giiards**.
Sie notikumi tikai vei vairäk ap-grutina
situäciju pirieksä stävoSäm
apspriediMn par sasäpeju§o* Palesti­nas
jautajumu. Jaunajam „JeWish
Agency" vaditäjam Benani Gurio-nam
Londonä paredzet^^
^ ar angju valdibas pär^tävjienL Kä
saijo „New York Herald tribune",
P§c autoritätivu aprindu domäm
butu iespejams.panäkt tädu „vidus-
, «eja formulu", kas dotuj-ie^eju
r fionistu padomei atjaut. zidu pär^
stivju piedalisanos Londonas - ap-spriedes,
pie tam nebojäjot savu
prestizu, jo cionistu kongress Bä-nolema,
ka zidisinis Palestinas
apspriedes nepiedalisies. Täs pare-dz^
tas ap 20. janväri. Käda amat-persona
izteikusies, ka zidi varetu
ierasties, ja viniem butu nodroMnäta
briva diskusija par zidu valsts di-binäsanu.
Bet nebutu ari nozimes
}aut zidiem ierasties, lai tie vienigi
pärspriestu, kä zidu* väisti labäk di-binät,^
jo arabi neklausisies, un visa
konfererice butu bezceriga jau no
paäa säkuma,
Kä UP zii)o no Jeruzalemes, tu-rienes
prese publicejusi informädju
par Libanonassutijia Maskavä au-dienci
pie marsala Stajina. Aiidien-ce
ilgusi 90 minutes un tajä pärru-näta
Palestinas problema. Sta^ins
izrädijis interesi par Xara^a Abdu-kiha
plänu „Lielsirijas" radiSanai.
Sarunu rezultätus neizpaui^. '
DENA, Reuters, PMS
Parbatidis Väcijas
demilitärizaciju
Cetryalstu komisija Väcijas demili-tärizädjas
un atbrui;io§anäs pärbau-dei,
kä ziij^o amerikäi^u militärä val-diba^
säkä savu darbu 6. janväri.
Komisijas istais darbs säkäoties ar
inspekcijas celojumu pa padomju
joslu. Celojuma laiks vei näv no-teikts,
Darba pläna tris svarigakie
punkti ir: brui3L0§anäs rupnicu re-
^stre§ana, riciba to atbruijo§anai un
atbrui3io§anäs pärraudziba.
Pärbaudei ir sakars ar zi^ojumu,
kas sabiedroto köntrolpadomei jäie-
Tm
Pec pedejäm zi^äm stäyoklis Pa- sniedz arlietu ministru padomei Vä-l^
stinä vei paasinäjies. BBC ziijio no cijas problemas apspriedem martä
Jeruzalemes, ka angju Augstä komi- i Maskavä.
sara vietnieks pazii>Djis diviem vadi-täjiem
2idu pärstävjiemr Palestinä
izsludinäs izi;iemuma stävokli, ja iidi
nepalidzes izbeigt terroristisko dar-bibu.
Ari Telavivä notik,u§as sivas
ci^as ang}u kapaspekam ar terroris-tiem.
Dazädäs vietäs terroristi lie-tojuäi
bumbas, minas, käjnieku au-tomatiskos-
ieroöus un pat liesmu
metejus. Diväs dienäs krituäi 17
angju karaviru un' policistu. Savu-kärt
ari angju speki säkusi vei ener-
.i^iskäku ricibu pret terroristiem.
Kä ziijo ÄP no Londonas, käds
angju valdibas pärstävis izteicies, ka
Anglijai vai nu tuda} järod Palesti­nas
problemas atrisinäjums, vai ari
jäizdara pihia apm§ra militäras
operäcijas, lai uzturetu savu man-dätu
Palestinä. Bevins ar koloniju
ministru Dzonsu apsverot diyas ie-spejas:
Palestinas daliSanu diväs
valstis zem dalejasangju kontroles
vai jautäjxmia nodoSanu UN.
Aktivpkä no iidu pagridnieku or-ganizäcijäm
ir„Irgun Zwai Leumi",
bet esot sagaidäma täs tuväka sadar?
biba ar abäm pärejäm — ^vaigz-nes
grupu'' \m „Haganu". „Zvaigz-nes
grupa" 3. janväri devusi telefo-nisku
interviju UP pärstävim Jeru-zaleme.;
Organizäcijas pärstävis pa-skaidrojis,
ka par pamieru paäreize--
jos apstäklos nevarot but runas, ka
angU esot vii;iu ienaidnieki un ka
vi^i gatavi cinities ari ärpus Pales­tinas
robezäm. Uz jautajumu, vai
nemiemieki meklitu padomju pali-dzibu
un tädu pie^emtu, atbilde bi-jusi:
„Speku samers ir par labu
pretiniekam. Tädel mes daritu visu,
lai. panäktu speku izlidziniäjumu.
Badä esoäam cilvekäm nevajagot
prasit, vai vi^ä velas galu vai labäk
estu ko vefeetäiu Vii^ ijtetns visu,
pat gabalu maizes."*
lesmegumi
Jau 28. decembri zli;iojäm par
LCK memorandu, ko UN general-sekretäram
Trigvem Lijam iesnie­dzis
Latvijas sutnis Vaäingtonä
Dr. A. Bilmanis. Bez täm Dr. A.
Bilmanis ASV, Anglijas, Franei­jas
un IJonas arlietu ministriem
nodeyis iesniegumu, kura pieteic
Latvijas tiesibas uz reparäeijäm
no Väcijas. Bez &i, Apvienoto
Näciju delegäcijäm nodöts ari sut-i>
a Dr. A. fiilmai;ia un suti;ia iC.
Zari^a memorands, kura siki iz-tirzäts
mtlsu valsts itävoklis. L i -
dzigus memorandus iesnieguSi aÄ
Igaunijas un Lietuvas pärstävji.
Kä „Latvie§u Zii;ias" Eslingenä
vesta, Latvijas ev. lut. baznicas
archibiskaps Dr. T. Grinbergs de-^
cembra beigäs ASV 3. armijas ko-mandierim
nodevis rakstu, kura
•alpgaismots latvie§u bigju stävok-lis,
käds radles pec nepärtraukta-jäm,
ilgstoäajäm pärbaudem (skri-ningiem).
Si ies^eguma noraksts
piesutits ari ASVfbru3;ioto sp§ku
virspavelniekäm Eiropä gen. Mek-namijam,
ASV biKi^oto spöku ge-nerälätäba
priek§niekam gen. Ei-zenhaueram
un Elionorai Ruz^
velta kundzei, lesniegumä apra-dita
pärbau2u procedura, kas Bal-tijas
beglus var novest izmisumä
ar trafeiskäm un nepärredzamäm
sekäm, un lugta ASV armijas aiz-sardzibai
pärtraucot bezgala pär-bau^
akcijuj kas gada laikä j au
treäo reizi nevainigus dlvökur
nostida vajäto loma.
«CETURTÄS REPUBLIKAS**
PIEDZIMSANA
Sai menesi beigsies Prancijsls
valsts aparäta atjaun6§ana/kas fträ-sijusi
mazumu pulu. ,,Ceturtä re-publika"
oficiäli piedzima Ziem-svetkt^
priekSvakarä, k^d Luksem-burgas
pili sanäca abas jaunievele-täs
parlamenta kameras — Nacio^
nälä sapulce un Republikas pado­me
— un stäjäs ispekä pec diväm
tautas nobalsosanäm beidzot ar nek
lielu vairäkumu pier>emtä jaunä sah
tversme. Parlamenta oträ sanäksme,
kas säksies 14. janväri, abäm kamej-räm
bus jäievel ceturtäs repulilikas
pirmais valsts prezidents. Prezi­denta
pilnvarasparedzetas 7 gadiem,
un vi^a funkcijas, tapat kä tresajä
republikä, ierobezosies vai vienigi
ar Näcionäläs sapulces pieriemto l i -
kumu parakötisanu. Par kandidär
tiem prdfeMenta amatam pagaidäni
dzird minäm v i ^ i g i radikälsociälistu
vaditäju Eduaröu Eriö un pa§reizejo
Nacionäläs sapulces prezidentu so^
ciälistu Oriolu. Parlamentam bez
tam bus jäpärvel nesen ieveletie-abu
kameru prezidenti;O'ri0ls un tautas
republikänis Sampetje de-Ribs.
"Par Franqijas pQlitiku? tbmer at-r
bildigs bus ministru prezidents, kc
iecels valsts pi;ezidents pep apsprie^
sanäs ar Nacionäläs sapulces frakci-jäm.
Tas ari bus viens no pirmajiem
un svarigäkajiem jaunä valsts pre--
zidenta uzdevumiem. Jaunä valdib^
tad stäsi^s tagade j äs Bluma päre jas
valdibas vietä. ^
SVARIGI SAIMNIECIBAS PÄR-KÄRTOJUMI
Lai gan Bluma valdibai jau ie-priek
§ lemts iss muis, t& tomer riko-jas
loti ener^ski.: Pirms Ziemsvet-kiem
Nacionälä sapulce ptei;iema
valsts budietu 1947. g. pirmajam ce-turksnim,
ätvelot ari 35 miljardi fr.
jaunuzbuves kredita. , Bud^eta sa-balansejums
panäkts pa dajai ar i a -
dikäliem ietaupijumiem, pa dajai ar
ieverojamiem nodokju paaugstinaju-miem.
Tiek atlaisti 50.000 ierednu
likvideta liela daja informäcijas mi-nistrijas
un dala no pärtikas un
salmniecibas ministrijas. Stipri p i -
augstinäts ienäkumu nodoldis, ne^
daudz paiielinäti zemnieku nodokji.
Likvidetas ari valsts piemaksas dau-dzäs
:nozares.
Pec §iem saimnieciskajiem pärkär-tojumiem
ministru prezidents Blums
Vecgada radioruna pazii:iöja ari vis-päreju
rupniecibas, lauksaimniecibas
un^^rdzniecibas cenu pazeminäjumu
par 5 proc. Par pagaidu valdit^
uzdevumu Blunte atzimeja — no*
droginät franka stabilitäti \m paiie*
inät strädäjp§o masu pirktsplju,
Genu pazeminäjums attiecas uz vi*'
säm precem un pakalpojumi^, ie­skaitot
teätru un kino bijetes im
ärstu leses, Blums vei paskaidroja,
ka pec vii>a domäm §is valdibas le-mums
radiot vajadzigo psidiolo^is-
JO satricinäjumu, kas iedarbotos pret
infläciju un panäktu-kursa :maii;iu
pec 10 gadu nepärtrauktas ceiiu cel-äanäs,
1. martä s^kbs otrs cenu' pa-.
zeminäjums vei par 5 proc. Sagäi-däma
ari nesen sadärdzinätäs diselz-ceju
un pazemes dzelzceju, kä ari
pasta un telegrafa satiksmes takäu
pazeminäSana. Tie ir pärltärtojumi,
kas skar ik^ienu no Fräncljas 40,5
nulj. iedzivotäju tädas ir jaunär
kas ziijas par Franeijas iedzlvotäju
skaitu.Kaut gan §e klät pieskaititi 1,7
milj. ärzemnieku, Franeijas iedzivo-täju
kopskalts par 1,4 milj. mazäks
nekä 1936. [g.
INDO^INS GRAUJ ARTILERIJA,
Daudz galvas säpju Francijai sagädä "
Indolj:ina. Kas isti tur notiek? Ci-
^as . starp franöu karaspekU ,un 'Viet-nainä"
fepiJblikäL^oJi)dö^iÄie§u spekiem
versusäs pla§umä. Vis^ä Tonklngä uft
Ziemelanamä izsludinäts apleakuflaa
stävoklis; leraduSies franöu speku
papildinäjumi: lidmaäinas, tanki^ ka*
raku^i, izpl§ti^u leceju un Ärzemnie­ku
, le^iona vienibas; kupu vidu^ kä
zinäms, ir ari !atvie§i. Vietjiamas re­publikas
pärstävji äpsudz ffänöu vai*
dibu noligumu lausanä un kara pro-voce
§anä, 30 Vietnama republiku 1946.
g, säkumä franöu valdiba atzina.
Franöu valdibas pärstävji par vaini-giem
apzime vietnamieSus, un, aug-stäkais
komisärs admirälis' Ardienle
paskaidrojis/ fc'a Francija dumpja si-tuägijä
^ledomä indolj:ihie§u taiitai dbt
pilnigu un b^znoteikumu neatkaribu.
Blums izteicies, ka • pec galigas no»
mierinäsanäs Francija ar mleru atzit 1
brivu vietnamieäu republiku.
Kamer sarunas näv devuääs, nekä-dus
rezultätus, pa§ä Erancijä iededzies
partiju . strids IndoJj:inas jäutäjum
Kreisä prese iizbriik valdibas ko.loniju
politikai un prasa pärtraukt kapa dar-bibu.
Labä prese sa§utusi''pa;r indo-kinie
§u izdaritiem vaMarbibäs aktiem.
Dumpinieku vidu esot ari japapu ka­ra
noziedznieki. iZ. janväri Franeijas
arlietu ministrija pazii;ipja savus no*
teikumus sarunu atja^no§anai: dum-piniekiem
iepriekä jäpäftrauc naidigi
darbiba un jäpadara sava vaidiba re-prezentätiväka.
(Beigas 2. Ipp.)
Vispasaides skaiitu dzamboreja
vares piedaBticS ari DP skäuti
Skautu starptautiskais birojs Lon-donä
pazii^ojis, ka näkoSä vispasau-les
skautu dzamboreja, kas notiks
§ovasar Parizes apkärtne,: vares pie-dalities
ari DP skauti. Reize pazi-ijLOt^
ka latvieSu skautu vadibai at-
Jauts rikot garezera kursus. Kursu
vadiba uzticeta prot E, Duns4orfam
un V. Kletniekam.
Skautu starptautiskä biroja vadi-täjs
Vilsons DienvLdväcijas latvieäu
skautu vaditäjam V. Kletniekam tä-läk
zii;io, ka vi3;i§ iepazinies ar musu
skautu darbibas pärskatu un izsaka
prieku un atzinibu par trimdas ap-stätos
pierädito rosibu. Atzinigu
novertejumu par latvie§u skautu
darbibu Vilsons sa^emis ari no
starptautiskä skautu biroja pärstäv­ja,
pie UNRRAs galvenäs mitnes
Arolsenä.
MQsu skautu dzive aizvien ver§as
plasumä.. Eslingenä no 17/ lidz 19.
janvärim notiks amerikä^u: un fran-öu
okupäcijas joslu latvieäu skautu
un gaid\i. vaditäju konference. No
10. lidz l6. janvärim Eslingenä no*.
|tiks ari pirmie, jauno skautu un
feaidu vaditäju isagatavoSanas kursi.
Eslingenas skauti konferences Un
Jcursu laikä saviem viesiem rikos
vairäkas ekskursijas un priekSnesu-mus.
Eslingenä konferences laikä
gaida ierodämies An>eiikas Savieno-to
Valstu skautu pärötävi H. K. Ibiju
(Eby), kas nesen ieradies Eiropä^ lai
iepazitos ar DP skautu darbibu un
vajadzibäm.
lEROSINÄTA BALTIJAS TAUTU
SIEVIESU DIENA
Eslingenä 10, janyär! notiks lat-
"srieäu, igau^u un lietuvieäu yMGAs
kopeja apspricde pär cieääku sadar^
bibu un Baltijas tautu sievieäu die-lias
rikoSanu. ^
1 Baltijas tautu baznicu komiteju
sianäksme notiks; 16. janväri Eslin­genä,
Februära vidu Eslingenä pa-rbdzeta
ari amerikäi;iu un franCu
joslas ev. lut.-draudzumäciiäju kon-ference.