1947-11-11-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
trešā Re^ rons JKl'»" un J . flL. «to, enā vus laiš ā I tenos na^ l ! ^ ^ ^ ^ ^ pazīstai ^ sa- fetā svina w f P^baadii5* !n-f baltumu zem ^ ""^m ^ S s , 7-1"^^ Pārbaudi 8* a^-l bet eksperti ieģāVS^^P'- «egil? Parbau^. ^^^as ari ar ^ taču nemaz nav e w f ^ - t 5 3 31S, technikā. Tās i r VetTOb »3lattgls, un t a ? t e 3 m ? J f" ja^ savos portretos. Tnliš^fNu m m Kristus, jau nSiS^'*- "«bi em Hrēsls, bet kiēsls 8 i Jva jās ffljtous par lapidacKrsf^*!' ,u- vjņā p9r 2000 dolarim^ ^ lās izradījis no "ft^'^ to- stāstīja par vecos ^• ķp rastām tās eļ]a's ? e c ? p S & ' ' iSa mers savā laikā lletoik fiS^'^^f- •jiS gs;.lin,|ļas Vietā di. PliSMmušvlņš biia 0- # .'Beidzat van Mēgerem- niors^r^ k4mM Pdlicijas '2- septīto Vermēra imitāSfu v to r^udziba, vii;iž . nedrīkstēja atstāt j a majafe nedz izmantot savu bagātību, n.ļ naktsklubu īp^žniekš ~ jo vīna baS-' z- kas.kpr^ts apķīlāts. Viņš ir nove- .dedzīga griba ^ atriebties as g-Vtiki^m un pierādīt savu talantu. Policijas uzraudzībā gleznotais Ver- W m?ŗs" līdz ar 6 pārējiem viltojumiem i - k^du l a i ku bdja izstādīts kadā Am-ļr- Sterdama? galerijā. 5T- Tā ķā Vermērs, kas dzīvoja no ;1832, IJdz 1675. gadam, atstājis tikai ^rj.|Q Jiiiļāmas gleznas, veselu seSu i^ļjaļunatkļātu Vermēra darbu parādi» I Sanās 'Starptautiskajā mākslas pa» saulē radīja lielu sensāciju. Tādel āŗi pārt>audes bija jo pamatīgas, betl tomēr -r- tos atzina par īstiem, un:: eksperti „Kristu ihnavā" • nosauca:: p S r ' v i e n u no skaistākie „Verme-riem"; Sešas Vermēra imitācijas ^ Pārdeva muzejiem imkrāj^ par ji ['8 miljoniem guldeņu. Van Mēgerens Visas-s'avas krāsas gatavoja pats no iTiaterialiem, ko pasūtināja no tr^^^ \ļai subtropu apgabaliem. Kad sešas;: 'gleznas bija gatavas, viņš tās kādam : draugaim lika nogādāt no savas darbnīcas Nicā uz Holandi. Pēc tam : āfgriezās pats mājās kā bagāts virs, : bet tomēr vēl arvien neatzīts glez- : ņotājs. Lieta varbūt arī nemaz nebūtu at» ? klājusies, ja van Mēgerens nebūtu pēc Holandes atbrīvošanas ieradies , Nacionālajā bankā izmainīt vesela^ , '400 tūkstosguldeņu zīmes. Saskaņa U v m m s rkojumu, katrai perso- , i n e n 'nāi, kft^ uzradīja iemalnīšanai vfejiū '1000. guldeņu banknoti, m jāpārbauda personības dokumen^ I Bankai direktors apvaicājas p a r ^ J'Mēgerenu valsts māksla^ gaienju direktoram, kam arī šāda J^^ŗ gleznotāja vārds, nebija p a z » Sākās ;tuvāki pētījumi, te no^^^^^^^^^ ,liie apsūdzības par ko^aboraciju, vēlāk izvērtās p^r sensacionalaKo mākslas viltojumu prāT^.^^^^^^^^^^^^^ desmitiem. Visi iekritušie Pg. taga(rpieprasa ^ r ^ ^ g ^tlīdzfeas, un, van Mege^f i^^^^^ dināte par maksātnespējīgu. W ^ žē viņa vārds kļuvis P ^ ^ ^ mākslas pasaulē, un P ^ ^ S māk arī viņa P^^a vardu tiem darbiem būs n^Ja pieKrisa^j. Iepriekš gan gleznotajam. Kas pījis liĢio cīņu pats ^ j e v i ^^^^ ..LATVIJAS" pasōtinot laikrakstu ŗ iesk.). maksā RM 7-- semplāriem - ^ ^ ^ ' u ^ . 0 1 3 . -; par vienslej go ^^fļeietU» tai atbUstosu t ^ f " ' , „ar P"^' SeMēšanas sludinājām P»ļV cenu, bet ne maiak R» par sludinājumu. . jio*- Abonementu P^'^So»**' oājumi. naudas P ā r f ? f ' respondence adresejMa» ^ meister-Landroann-F»» ' i LATVUA Hewsi»apeF SSborllicd by EUOOM H O . I G O . Editor: SilrUs 9a- Sgj^ Prlūier: ,„Scliwābl-ķļļgffmiSLU. BiirgfiriDeister 1 Landpoaimplate X Popu. tgtioa tf» senretls LATVIAN NEWSPAPER O M i ^ mi. i. II. MsnSk Mdltais aa aieais. isdovSJtt BĪkLS osdefurnl Lit«le§@ p t ^ m tolOBlelRi sadarbības pa» AtbUdlgals redatem &. aabics, Tleta. A. redaktori: & BSvda, M. CoUtls, B. aOadoabergsb A, Smtta. ājSīms^i OŪm» borg/Doaaa, ^ t v l ^ « , — T&lraņis ^ ndL ^ Staļifis ari šogad nav piedalījies oktobra revolūcijas svētkos m h U m apbalvojums,, ka atombumbas noslēpums vairs nav nadS-pums » qažas dienas bijis pasaule^ preses visplašāko komentāru objekts, AmerlkSiņu komentāri īsumā saskan 1^ ziņg, ka Molotova apgalvojums oktobra revolttciJJW priekšvakarā bijis domāts pašu krievu nomierina-ganai vsfji ieflrošināšanai. Angli domā, ka krievi varbūt gan sina atombumbas inoslēpujnu, bet apšauba, ka viņi jau mācētu fabricēt atombumbas, ari franči uasņēmuši Molotova paziņojumu mierigi, bet pašu krievu l ^ e l^ulotova paziņojumu, ko visa pasaule uztvērusi par sensāeiju, nemaz nekomentē. Vlenigii armijas laikraksts ,,KrasnaJa2vwda^r^s^ ka „8oc|aUsma ideja ir vēl daudz stip^ks ierocis par atombu^^^ Oktobpļi revolūcijas svētkus visā Padomju Savienībā svinēja ar lielu pompu. ļļ\/Iaskavā varenā lietus gāzē notika lidslākā sarkanās armijas pa* rade, kādļa redzēta kopš otrā pasaules kara peigām. j\rmlja jsāka soļot gar Ļeņiiia mauzoleju pē^ tam, kad nesen pair maršalu paaugstinātais kara mialstrs Bulgaņinis nolasīja dienas ppivēli, kurā „rietumu kara salīdzināti ar kādreizējiļem japāņu imperiālistiem un I karavīri uzaicināti pasp--^ modriem. Bulgaņinsst^ ka, ,4ai gan reakcionārie kūdītāji'* vācu un padomju vigi būt citu teics karam p spēki pasļaulē no jauna aicina krusta et demokrātijām", Ķadom-jU Savieiiība joprojām turpināšot cīņu par mieru. Bulgaņinš apgalvoja arī, ka padomiu armijām izdevies izm<3ināt J.-.ā Hitlera Vāciju, tā arī impeiļīālisti5;ko Japānu." Rietumu sabiedi'oto^ viņš šai sakarībā vispār nepienninija. Kopā Bulgaņ;inu parādi pieņēma 11 citi politbiroja locekļi, to vidū Molotovsuji Berija. Divi ievērojami politbirojij vadītāji, — Staļins^ un Zdanovs I nebija ieradušies. „New Vork Heļiald Tribiine" ziņo, ka Staļins nav .^piedalījies oktobra revolūcijas svētkos jau iepriekšējā gadā. Domā, k{^ viņš joprojām i r atvaļinājumā Kilimā, kur nesen pieņēma angļu parlamentāriešu delegāciju. Ne Staļins, lie Zdano'/s nepiedalījās arī svētku priekšvakara sēdē, kur Molo-tovs paziņoja, ka atombumba vairs nav noslēpums. Parādii nenoskatījās arī A S V vēstnieks uni viņa vēstniecības darbinieki. Vēstnieks pats gan bijis ielūgts, bet paskaidrojis, ka laiks pārāk vēssļ un mikbs. Amerikāņu militārais, āotes un aviācijas atašejs vispār nebija ielūjjti. To izskaidro ar to, ka padomju militārie atašeji nesen ndv lūgti uz amerikāņu militāram demonstrācijām, kur bija aicināti visu valstu atašeji: Vienīgais amerikānis, kas oficiāli piedalījies Maskava,» svinībās, bijis vēstniecības kanclers., < Militārā parāde ilgusi vienu stundu. Gaika spēku i^arāde sliktā laika dēļ atcelta. It kā sUktā laika dēļ saīsināta arī civilistu parāde, kas sekoja militārajau Strādnieku, jauniešu i un arodbiedrību gā 1 iens šoreiz ildzis tikai 2 srtundas. Skatītāju, pēc amerikāņu laikrakstu ziņām, b i jis daudz. Tie stāvējuši lietus peļķēs un cik iespējams lūkojuši tverties zem lietussargiemi,, kuru gan bijis loti mazi , Svinībtks notikuijas ne vien visās Padomju Savienības pilsētās, bet arī padomju vēstniecībās ārzemēs. Padomju konsulātā Ņujorkā pulcējušās, 500 personu,, kas drūzmējušās gar divdesmit pēdu gariem galdiem ar lepniem uzkožamiem un vodku. Aicināts bijis arī ārlietu ministrs Maršals, bet viņš atbildējis, ka pārāk aizņemts darbiem. ; Visvairāk amerikāņus, protams, ieinteresējis Molotova apgalvojums par atombumbu. So jautājumu V i - šinskis atteicies komentēt, Kad kāds ^^rnālists jautājis, vni Višinskis pats <iomā, ka Padomju Savienībai ir atombumba, ārlietu viceministrs smējies un atteicis: „Saprotamsi*' Vašingtonas, diplomāti vispār to-niēr domā, ka Molotova apgalvojumi pirmām kārtām bijiiši domāti paJJ ^ājas vajadzībām, lai nomierinātu krievu tautu. Vašingtonas oficiālie darbinieki domā, ka krieviem vēl nav atombumbu un ka tie nespēj ražot šo sarežģīto ieroci. Diplomāti piebilst, ka, atskaitot vienu izteicienu par atombumbu, Molotova nma bijusi neparasti mierīga un klui>i-nāta. Kāds amerikānis, kam daudz darīšanu ar atombumbas kontroli izteicies: „Ja viiļiiem tā bumoa ir, ^'•^:^:V ' k II-ko tad Viņi klaigā?*' Amerikāņu pār-stavls atomkontpoles komisijā Os-boms izteicies: Jlielāko daļti no tā, ko pateica Molotovs, esam dzirdējuši jau daudzas reizes. Tā nebija patiesība agrāk, imlā^^^ tagad. Atkārtc^sma neviar padarīt šādus apgalvojumus par patiesiem." Vienīgi amerikāņu zinātnieks prof. Veiskopfs pielaidis varbūtību, ka krievi jau prastu izgatavot atombumbas, bet viņš šaubījies, vai krievu metodes varētu sacensties ar anierikāņu ražošanas metodēm, kas joprojām esot stingri slepen^. ŪP ziņo, ka, pēc angļu atompet-nieku domām, Molotovs tikai blefo-jis. Esot gan tiesa, k a amerikāņu un angļu publikācijas atklājušas atombumbu ražošanas zinātniskos pamatus, bet īstais noslēpums esot pats bumbu ražošanas process. , Arī Parizē Molotova runa uzņeni-ta mierīgi. Tikai d i v i ' vakara laikraksti — „ L e Monde" un komunistiskais ,,Ge Spir" sniedza to ar lielu virsrakstu. Pārējie atreferēja Molotova runu lappušu apakšās., Arī franči uzsver, ka atombumbu princips jau sen vairs nav noslēpums, un Molotovs ari neesot pateicis, ka krievi tiešām jau prastu to izgatavot. Interesants ir Vatikāna laikraksta „Dsservatore Romano" komentārs — ka pēc Molotova paziņojuma atom ieroču aizliegšana vairs nevarētu grūtības radīt NYHT, BBC nevar vienoties ASV pārstāvis ārlietu ministru vietnieku konferencē Londona Merfijs, pēc BBC ziņām. Izteicies, ka ASV sarunas par Vāciju „nākšot Padomju Savienībai pretim tikai par 40 proc, bet vēlas, lai krievi šoreiz nāk pretim par 60 proc**. Līdzšinējās vietnieku sarunās vēl nav pimākta vie-nošasiās nevienā jautājumā, kas palicis atklāts pēc iepriekšējās ārlietu ministru konferences Maskavā. UP ziņo, k a Anglijas ārlietu minis^ trija neapmierināta ar amerikāņu atklāto valodu par am^lkāņu \m angļu slepenām sarunām, kurās pieminēta iespēja radīt neatkgķrīgu Rie-ttunv^ ciju, ja Londonas konference nobeigtos nesekmīgi. Angļu vēlēšanās esot bijusi darīt visu, lai šai konferencē gūtu panākumus. Tagad esot jābīstas, ka krievi varētu no atklātajiem amerflcāņiĻ izteicieniem par Rietumvāciju „izsist politisku kapitālu". Maskavas radiofons jau esot uzbrucis i,angļu un amerikāņu Vād-jas dalīšanas polītikaL'* Par spīti šīm angļu ārUeW^^ nisitrijas bažām, kāds augsts afneri-kāņu pārstāvis tomēr U P korespondentam ^ i d r i pateicis, ka Jr noti-kujSias sīkas pārrunas ar angļiem par lesj)ēiamību riuiīt Rietumvācijal valsti". Sīs sarunas gan nav bijušas oficiālas \m nav ari noslēgta vieņoša-nāsi, „bet, ja ārlietu ministru konference beigtos neveiksmīgi, nevajadzētu daudz la&a plāna galīgai izstrādāšanai". Aiī angļu konservatīvo laikraksts „D«ily MaiP* ziņo, ka Ņujoritā par šo jautājumu runājis angļu vēstnieks Im'erčepls un amerikāņu ārlietuministrijas pārstāvji Sarunās piedalījies ari britu ārfietu ministrijas Vācijas nodaļas vadītājs Streiigs. Esot pat panākta vienošanās par Rietum-vācijas parlamenta radīšanu, aicinot tajil astoņus pārstāvjus no katras vācu valsts. Pusgadu pēc šāda parlamenta radīšanas rīkotu vispārīgas vēlēšanas. A r i Francija esot izteikusi igatavību pievienot savu joslu. ' BSa NYHT r RļETUMt JOSLAS IERADIES VIENS NO ŽEIDUCA m tAULUSA Amerikāņu armijas audzināšanas un informācijas daļa šonedēļ sāk jaimu programmu karavīriem Eiropā, lai izskaidrotu demokrātiju, komunisma darbību un komūrjisma briesmas, ziņo UP. Amerikāņu sektora raidītājs Berlīnē trešdien sāks jaunu raidījumu sēriju ar kopīgo nosaukumu „Brīvi no totalitārisma". Pēc UP ziņām, armijas vajadzībām svētdien izdota grāmatiņa par Padomju Savienību. Sajā grāmatiņā aprakstīta Krievijas vēsture un parādīts, ka ekspansijas tieksmes nav jaunas. Tās visvairāk dibinoties uz bailēm no iebrucējiem. Grāmatiņā teikts arī, ka Krievijai ir gandrīz visas izejvielas, „kas vajadzīgas mo-demjmi karam, izņemot vienīgi kaučuku un alvu un varbūt ari urānu." — ^Komunisma teorija dibināta uz pieņēmumu, ka mērķis attaisno līdzekļus," teikts noslēgumā. • Hešenesni iii tarās valdības šefs paziņojis, ka vācu valodā izdota amerikāņu žurnālistu rakstu sērija dzelzs priekškara", un paskaidrojis, ka tas i r „antikomūņistiskās noskaidrošanas kara gājiena sākums Hese-nē". Hamburgā vācu valodā izdos bijušā ārlietu ministra Bērnsa atminu grāmatu , Atklāti runājot". Pēc AP ziņām,. „lzvestija" un„Pravda" ievietojušas par šo grāmatu veselu lappusi garus rakstus, kuros Bērnss apvainots „kāra kūdīšanā". Raksta autori apsplvo, ka Bērnss sarva grāmatā „Atklāti runājot" neesot bijis nietiekami atklāts, Višinskis sava lielajā runā UN jau esot ..kara kūdītā ius pienaglo;is". Ingolštates laikraksts „Donau Kurier" ievietojis plašu interviju sc. Bavārijas ministru prezidentu Erhardu, kurš pateicis, ka komunisma uzvara būtu rietumu turas bojā eja. „Ņew York Herald Tribune" tai pašā laikā ziņo, ka amerikāņu josla ieradies vāĢŪ pulkvežleitnants Fricis Kizersv par :kurū do ir pirmais aus^stāka!^ bijušo Staļin-gradas ģenerāļu pailgs padomju atbalstītajā „Brīvās Vācijas komitejā ICizers iekļuvis amerikāņu joslā kā atbrīvots gūsteknis no Krievijas. Vi]?š nepamanīts izkļuvis no gūst^- ņu atbrīvošanas centra Ulmā kopā ar simtiem citu vāciešu, kas atlaisti no gūiJta vājas veselības dēļ, 56 gadu vecā Kizera dokumentos bijis rakstīs, ka viņš sirgst ar iekšēju kaiti un nepieciešama steidzīga op<*rācija,' Laikrakstu korespondenti, ka» vēlāk intervējuši viņu, apgalvo, ka viņš pilnīgi vesels. Viņš nav arī operēts. ; • ^Brīvās Vācijas komiteju"^ kā zināms, nodibināja Maskavā r pēc krievu uzvaras Staļingradā. OTlclā- 1ais komitejas vadītājs kļuva bijušās vācu 6. armijas virspavēlnieks Pau-luss, bet faktiskais vadītājs i esot b i jis ģenerālis Zeldllcs. Pulkvežleitnants Kizers agrāk bijis portrētists. Desmit mēnešus viņš dzīvojis kopā ar ģenerāli» Zeldllcu padomju gūstekņu nometnē 70—48 pie Maskavas, kur atrodas vēl ap 150 vāicru ģenerāļu admirāļu. Kamēr amerikāņu žurnālisti domā, ka Kizers tagad varētu būt ieradies ar svarīgiem uzdev\miiem, viņš pats intervijā apgalvojis, ka nekādu uzdevumu viņam neesot, ..Brīvās Vācijas: komiteja" esot likvidētai jau 1945. gadā un rietumu preses apgalvojum' par tās darbību esc^ tikai propaganda' » manevrs. Zeidlics uņ Pauluss t i kai ..nositot laiku", gaidīdami uz atbrīvošanu 1948. gadā. AP ziņo par raksturīgu parādību krievu un rietumvalstu preses karā, kas sācies Berlīnē/ Krievu kontrolētais „Beriin am M i t t a g " ievieto ns lielas bildes^ kur kādreizējais Anglijas; premjers Cemberlens redzams kopā ar nacistu dižvīriem Mincheņes konferencē i m gadā. Divas dienai pirms tam amerikāņu licenpētais ;.DerAbend" bija ievietojis attēlus, kur redzams Staļins un Molotovs kopā ar nacistu ārlietu ministru R i - •:bentr6{nL. •-::-••:•:• NYTH. B BC komunishi vadītaia KO^ftJNISTI VĒL PIRMS LONDONi^ KONFERENCE GālB TIKT GALA AB OPOZĪCIJU AUSTRUMEIROPAS VALSUS Par Rumānijas ārlietu ministri demisionēlu^ un tiesai nodoti Ta» tare^u vietā stājusies rumāņu komunistu vadītāja Anna Paukm. Par finanču ministru nāk komiinists Luka, par sabiedrisko darbu mii^slru - * ministru prezidenta Grozās ,»Arāju frontes** partijas loceklis Stojaas* Paukere kara laikā pa da|ai uzturējusies Maskavā un to uzskata par Rumānijas komunistu galveno ideologu* Sagaida, ka Tataresku nāšan^ sekos propagandas akdja, lai panāktu karaļa Mchaila a t k i |^ nos un republikas proklamēšanu* Pēc „New York Herald Tribune" yīii|s koresppndehta Freidina infor-māājas, hākamb trīs ned^u laikā esot gaidāma komunistu akcija atlikušo politisko Opozīcijas grupu galīgai apspiešanai vai likvidēšanai V i dus- un Dlenvidaustrumieiŗopā. A u toritatīvās diplomātu aprindās sagaidot, k a jau pirms ārlietu ministru konferences sakuma 25. novembri komunisti centīšoties pārņemt kontroli visās šinīs valstīs. Tas esot secināms l ib vairākiem faktiem. Rumānijā un Bulgārijā komunisti pasākuši propagandēt sociālistu un komunistu apvienošanos vienā ,,strād-nieku" partijā. Sal apvienošanai, domājams, sdcoSot komunistu ietekmē stāvošu „zemnieku partiju** or-vacu Nimbergas prāvā pret nacistu speclālkoniaņdu vadītāju Martinu Žandenbergeru kā liecinieks nopratināts ari vācu •okupācijas laikā igauņu pašpārvaldes šefs Jalmars Mē, kurš paskaidrojis, ka kop^ kad nodibināta igauņu pašplir-valde, sācies ,,mazs karlņš" ar vācu civīlpārvaldl. Apsūdzētais Zander-beŗgers toreiz esot biļis speclāl-komandas vadītājs, un vienmēr atbalstījis pašpārvaldi. Pirmajā laiki pēc vācu ienākšanas vācu komandieri esot pavēlējuši' notiesāt visus komunistus. Igauņu aizsargi un policijas prefektūru politiskās nodaļas esot izdarij ušas iepriekšējo izmeklēšanu, bet pēc tam nodevušas mate-riālus: un spriedumu priekšlikumus vācu iestādēni. Materiālus pirms iarn vSi pārbaudījusi igauņu tiesnešu, prokuroru un advokātu spried komisija". Amerikāņu tiesnesis jau-tājis, vai igauņi paši izpildījuši spriedumus. Mē atbildējis: Mēs būtu to darījuši paši, bet vācieši nedeva igauņu pašpārvaldei vajadzīgās pilnvaras." Pēc tiesneša priekšlikuma Mē liecības uzklausīšanu pārtrauca. Viria nopratināšanu, paredzams, turpinās trešdiea ganizēšana: Opozīcijas spēku tālākas apspiešanas rezultāts e^B/Ckci. lalčika un l ^ l f ^ r a bēgšana no^]^^ jas un Ungārijas. Ari Tatareslniļ^ trīs pārējo ministru padzīšana i s ol Jau sen bijusi gaidāma, l ^ d ^ u armijas laikraksts Vīnē «Oestērrei^ chische Zeitvmg" raksta, k a W e l f ^m no Budapeštas palīdzējušas a i ^ gt amerikāņu iestādes. Komunisti ar pastiprināto i>ie* dienu Austrumeiropa valstīs^ panākt tādu stāvokli; lai Padomju Savienība varētu sākt apspriedes Londonā ..bez jebkādiem tālākiem sarežģījumiem savās satelītu stīs**. Ņo Ungārijas esot saņ^ntas ziņas, ka ungēi^u komunistiem dots rīkojums .>ņ6belgt tīrganās^arbui novenibri". KomūnlsttfvadltSjs^^^^te^ koši pēdējā mēnesF Jau valrfiteārt izteicis brīdinājumu opozīcijai, k^ftā ,,neieklaujas Jaunijā\^ Pēc minēto dipipmāt^^ dcK mām, Rumānijā, Bulgārijā, B i ^ - vldslavljā un Uny|fārlJSWfstiba uz „vicnot§m" strādnieku uz z^ partijām jau esot stipri tālu. Pašreizējā krīze Cecho.slovakijā ari esot solis šis attīstības virzienā. Sagaida, ka ralņlštru prezidents komļinists Gotvalds, kam uzdots sastādīt ja\mu pusautonomās Slbvakijas ,,komisā-rlskovadltĀju* i orgānu, tiir izraudzīs komunistu ietekmē stāvošus politiķus un arodbiedrību darbiniekus. Pēc Vīnē saņemtām ziņām, esot jārēljdlnās ar Tataresku lib^^ tijas likvidēšanu. Par propag^andē-jamās Rumānijas republika.s prezidentu e^ot izraudzīts parlamenta Priekšsēdis; Sadovcanu, ; rakstnieks bez ārējam saistībām aKj^rtlJām. Par ministru, prezidentu nālUuk mūnistu partijas sekretārs Georgiju^ Dejs. / Jaunā ārlietu ministre Pai^ere esot vienīgā komunistu amatpersona Rumānijā, kurai iespējams jebkurā brīdī pa tālruni sasniegt Staļinu. Viņā piedalījās arī Varšavas sanāksmē, kurā nolēma kominforma dibināšanu. Paukerci tagad 52 gadi, viņa.ir aktīva komuniste kopš 1921. sada un 1938. g. par pretvalstis^u darbību notiesāta uz 10 gadiem cle-tiniiā. Viņu atbrīvoja 1940. g.. Paukere ir dzirnusi: rabīna ģimenē. V i ņos vīrs jau sen pazudis bež\yēsts. Domā, ka vlnS likvidēts kā trpckists. DYHT 9 iba pieKapjas 00 lem Franču valdības pasāktji jaunā kampaņa par inflācijas apkarošanu un franka saglābšanu atdūrās už lielām grūtībām^ kad Parīzē viena pašvaldības darbiniekif grupa pēc otras pievienojās 4500 ielu aptīrītaju uzsāktajam streikam un piektdien streikoja gandrīz visi publisko iestāžu kalpotāji, pat kaprači, prasot augstākas alga.s, tantjēmas: un virsstundu atalgojumu. Piektdien izcēlās sajukums arī Parīzes centrālajā tirgū, kur angļu uri sakņu tirgotāji atteicās paklausīt valdības rīkojumam par jauna veida cehu izkārtnēm Cenšoties nostabilizēt pārtikas cenas, valdība bija uzdevusi tirgotājiem izlikt ne vien mazumtirdzniecības, bet a r i va^^^^ icoirkšanas cenas, lai sekmīgāk varētu kontrolēt .noteiktās starpniecības pelņas nepārsniegšanu. Policijai bija lielas pūles tikt galā ar saniknotajiem tirdziņi eķient Jaunie noteikumi i r daļa no saimniecības ministra ?*Ioša pasāktās akcijas, kas nodēvēta par „Mo.^a eks-oerimentu". Tā nolūks ir apkarot inflāciju tādā veidā, ka valdība ļauj celties nacionalizētās rūpniecības ražo'umu cenām, visiem līdzekļiem tomēr noturot pārtikas cenas. Daļa mazumtlrgotāju tad atteica!?- icpiric-ties pie vairuPfitirgot^jiern uņ pras ja „pilnīgu tirdzniecības brlviotļ^'. T^ kā nebija vairs Jnevicnalk atkritumus, rajons ap tirgus hallēm piektdien izskatījās kā Stāvoklis kļuva vēl ļauiaāks, ksid ūdens- Saskaņā ar jaunajiein cenu kūmiem, sagaidāma rūifml^ dūktu cenu celšanās. Francijas banka pagājušā nedēļā tomēr bija spiesta ziņot, k a oktobra pēdējā nedēlā banknošu apgrozība atkal ņieaugusi p # garidriz 14 m ^ jardiem franku^ liar spīti. Ramadjē deklarācijai pirms mēneša, ka/Valūtas inflācija „ļr jāaptur un - to apturēs". :'•".---i:. :•^:•:/-^-A"^:--: NYHT mmm Vakar Briselē iesākās 2 L v a a^ konference pasaules muitas ūnijas iespēju studēšanai. No 25.—20. novembrim Belgradē notiks pirmā kominforma sanāksme, ko uzskatīs ari par oficiālo iīs orgāni zāci jas darbība5; sAklimu.,^^ radot te 1 pu samck 1 ā^aņa ķonfb^cee dalībniekiem. P^rc^o.Jka par kominforma priekiisedc4ā;.iu ievēlfea komunistu līderi ToļiatL li • B-ļ I •II i M - - sa mm vadu darbinieku streika dē^ daļēji aptrūka arī ūdens. Kaut gan lidz piektdienai vēl nebija notikušas nekādas sarunas ar streikotājiem, bija redzams, ka jau tīri higiēnisku apsvērumu dēļ vien Parīze \\%\ Šādu stāvokli nevar panest. T^gad strei/ kotajl tomēr panākuši savu prasību uzklausīšanu un solījuniu^kavald^^^^^ tās Ievēros. Līdz ar to streiks iz-m i i i ^^-^rīii.'- . •••• I ^ ; dJiiii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-11-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471111 |
Description
Title | 1947-11-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
trešā
Re^ rons JKl'»" un J . flL. «to,
enā
vus
laiš
ā I tenos na^ l ! ^ ^ ^ ^ ^ pazīstai ^
sa- fetā svina w f P^baadii5*
!n-f baltumu zem ^ ""^m ^
S s , 7-1"^^ Pārbaudi 8*
a^-l bet eksperti ieģāVS^^P'- «egil?
Parbau^. ^^^as ari ar ^
taču nemaz nav e w f ^ - t 5 3
31S, technikā. Tās i r VetTOb
»3lattgls, un t a ? t e 3 m ? J f"
ja^ savos portretos. Tnliš^fNu m m Kristus, jau nSiS^'*- "«bi
em Hrēsls, bet kiēsls 8 i
Jva
jās ffljtous par lapidacKrsf^*!'
,u- vjņā p9r 2000 dolarim^ ^
lās izradījis no "ft^'^
to- stāstīja par vecos ^•
ķp rastām tās eļ]a's ? e c ? p S & ' '
iSa mers savā laikā lletoik fiS^'^^f-
•jiS gs;.lin,|ļas Vietā
di. PliSMmušvlņš biia
0-
# .'Beidzat van Mēgerem- niors^r^
k4mM Pdlicijas
'2- septīto Vermēra imitāSfu v
to r^udziba, vii;iž . nedrīkstēja atstāt
j a majafe nedz izmantot savu bagātību,
n.ļ naktsklubu īp^žniekš ~ jo vīna baS-'
z- kas.kpr^ts apķīlāts. Viņš ir nove-
.dedzīga griba ^ atriebties
as g-Vtiki^m un pierādīt savu talantu.
Policijas uzraudzībā gleznotais Ver-
W m?ŗs" līdz ar 6 pārējiem viltojumiem
i - k^du l a i ku bdja izstādīts kadā Am-ļr-
Sterdama? galerijā.
5T- Tā ķā Vermērs, kas dzīvoja no
;1832, IJdz 1675. gadam, atstājis tikai
^rj.|Q Jiiiļāmas gleznas, veselu seSu
i^ļjaļunatkļātu Vermēra darbu parādi»
I Sanās 'Starptautiskajā mākslas pa»
saulē radīja lielu sensāciju. Tādel
āŗi pārt>audes bija jo pamatīgas, betl
tomēr -r- tos atzina par īstiem, un::
eksperti „Kristu ihnavā" • nosauca::
p S r ' v i e n u no skaistākie „Verme-riem";
Sešas Vermēra imitācijas ^
Pārdeva muzejiem imkrāj^ par
ji ['8 miljoniem guldeņu. Van Mēgerens
Visas-s'avas krāsas gatavoja pats no
iTiaterialiem, ko pasūtināja no tr^^^
\ļai subtropu apgabaliem. Kad sešas;:
'gleznas bija gatavas, viņš tās kādam :
draugaim lika nogādāt no savas darbnīcas
Nicā uz Holandi. Pēc tam :
āfgriezās pats mājās kā bagāts virs, :
bet tomēr vēl arvien neatzīts glez- :
ņotājs.
Lieta varbūt arī nemaz nebūtu at» ?
klājusies, ja van Mēgerens nebūtu
pēc Holandes atbrīvošanas ieradies ,
Nacionālajā bankā izmainīt vesela^ ,
'400 tūkstosguldeņu zīmes. Saskaņa
U v m m s rkojumu, katrai perso- ,
i
n
e
n
'nāi, kft^ uzradīja iemalnīšanai
vfejiū '1000. guldeņu banknoti, m
jāpārbauda personības dokumen^
I Bankai direktors apvaicājas p a r ^
J'Mēgerenu valsts māksla^ gaienju
direktoram, kam arī šāda J^^ŗ
gleznotāja vārds, nebija p a z »
Sākās ;tuvāki pētījumi, te no^^^^^^^^^
,liie apsūdzības par ko^aboraciju,
vēlāk izvērtās p^r sensacionalaKo
mākslas viltojumu prāT^.^^^^^^^^^^^^^
desmitiem. Visi iekritušie Pg.
taga(rpieprasa ^ r ^ ^ g
^tlīdzfeas, un, van Mege^f i^^^^^
dināte par maksātnespējīgu. W ^
žē viņa vārds kļuvis P ^ ^ ^
mākslas pasaulē, un P ^ ^ S
māk arī viņa P^^a vardu
tiem darbiem būs n^Ja pieKrisa^j.
Iepriekš gan gleznotajam. Kas
pījis liĢio cīņu pats ^ j e v i ^^^^
..LATVIJAS"
pasōtinot laikrakstu ŗ
iesk.). maksā RM 7--
semplāriem - ^ ^ ^ ' u ^ . 0 1 3 . -;
par vienslej go ^^fļeietU»
tai atbUstosu t ^ f " ' , „ar P"^'
SeMēšanas sludinājām P»ļV
cenu, bet ne maiak R»
par sludinājumu. . jio*-
Abonementu P^'^So»**'
oājumi. naudas P ā r f ? f '
respondence adresejMa» ^
meister-Landroann-F»»
' i
LATVUA
Hewsi»apeF
SSborllicd by EUOOM H O .
I G O . Editor: SilrUs 9a-
Sgj^ Prlūier: ,„Scliwābl-ķļļgffmiSLU.
BiirgfiriDeister
1 Landpoaimplate X Popu.
tgtioa tf» senretls
LATVIAN NEWSPAPER
O M i ^ mi. i. II.
MsnSk Mdltais aa
aieais. isdovSJtt BĪkLS
osdefurnl Lit«le§@ p t ^ m
tolOBlelRi sadarbības
pa» AtbUdlgals redatem
&. aabics, Tleta. A.
redaktori: & BSvda, M.
CoUtls, B. aOadoabergsb
A, Smtta. ājSīms^i OŪm»
borg/Doaaa, ^ t v l ^ « , —
T&lraņis ^ ndL ^
Staļifis ari šogad nav piedalījies oktobra
revolūcijas svētkos
m h U m apbalvojums,, ka atombumbas noslēpums vairs nav nadS-pums
» qažas dienas bijis pasaule^ preses visplašāko komentāru objekts,
AmerlkSiņu komentāri īsumā saskan 1^ ziņg, ka Molotova apgalvojums
oktobra revolttciJJW priekšvakarā bijis domāts pašu krievu nomierina-ganai
vsfji ieflrošināšanai. Angli domā, ka krievi varbūt gan sina atombumbas
inoslēpujnu, bet apšauba, ka viņi jau mācētu fabricēt atombumbas,
ari franči uasņēmuši Molotova paziņojumu mierigi, bet pašu krievu
l ^ e l^ulotova paziņojumu, ko visa pasaule uztvērusi par sensāeiju, nemaz
nekomentē. Vlenigii armijas laikraksts ,,KrasnaJa2vwda^r^s^
ka „8oc|aUsma ideja ir vēl daudz stip^ks ierocis par atombu^^^
Oktobpļi revolūcijas svētkus visā
Padomju Savienībā svinēja ar lielu
pompu. ļļ\/Iaskavā varenā lietus gāzē
notika lidslākā sarkanās armijas pa*
rade, kādļa redzēta kopš otrā pasaules
kara peigām. j\rmlja jsāka soļot
gar Ļeņiiia mauzoleju pē^ tam, kad
nesen pair maršalu paaugstinātais
kara mialstrs Bulgaņinis nolasīja
dienas ppivēli, kurā „rietumu kara
salīdzināti ar kādreizējiļem
japāņu imperiālistiem un
I karavīri uzaicināti pasp--^
modriem. Bulgaņinsst^
ka, ,4ai gan reakcionārie
kūdītāji'*
vācu un
padomju
vigi būt
citu teics
karam p
spēki pasļaulē no jauna aicina krusta
et demokrātijām", Ķadom-jU
Savieiiība joprojām turpināšot
cīņu par mieru. Bulgaņinš apgalvoja
arī, ka padomiu armijām izdevies
izm<3ināt J.-.ā Hitlera Vāciju, tā
arī impeiļīālisti5;ko Japānu." Rietumu
sabiedi'oto^ viņš šai sakarībā vispār
nepienninija.
Kopā Bulgaņ;inu parādi pieņēma
11 citi politbiroja locekļi, to vidū
Molotovsuji Berija. Divi ievērojami
politbirojij vadītāji, — Staļins^ un
Zdanovs I nebija ieradušies. „New
Vork Heļiald Tribiine" ziņo, ka Staļins
nav .^piedalījies oktobra revolūcijas
svētkos jau iepriekšējā gadā.
Domā, k{^ viņš joprojām i r atvaļinājumā
Kilimā, kur nesen pieņēma
angļu parlamentāriešu delegāciju. Ne
Staļins, lie Zdano'/s nepiedalījās arī
svētku priekšvakara sēdē, kur Molo-tovs
paziņoja, ka atombumba vairs
nav noslēpums.
Parādii nenoskatījās arī A S V vēstnieks
uni viņa vēstniecības darbinieki.
Vēstnieks pats gan bijis ielūgts,
bet paskaidrojis, ka laiks pārāk
vēssļ un mikbs. Amerikāņu militārais,
āotes un aviācijas atašejs
vispār nebija ielūjjti. To izskaidro
ar to, ka padomju militārie atašeji
nesen ndv lūgti uz amerikāņu militāram
demonstrācijām, kur bija aicināti
visu valstu atašeji: Vienīgais
amerikānis, kas oficiāli piedalījies
Maskava,» svinībās, bijis vēstniecības
kanclers., <
Militārā parāde ilgusi vienu stundu.
Gaika spēku i^arāde sliktā laika
dēļ atcelta. It kā sUktā laika dēļ
saīsināta arī civilistu parāde, kas
sekoja militārajau Strādnieku,
jauniešu i un arodbiedrību gā 1 iens šoreiz
ildzis tikai 2 srtundas. Skatītāju,
pēc amerikāņu laikrakstu ziņām, b i jis
daudz. Tie stāvējuši lietus peļķēs
un cik iespējams lūkojuši tverties
zem lietussargiemi,, kuru gan bijis
loti mazi ,
Svinībtks notikuijas ne vien visās
Padomju Savienības pilsētās, bet
arī padomju vēstniecībās ārzemēs.
Padomju konsulātā Ņujorkā pulcējušās,
500 personu,, kas drūzmējušās
gar divdesmit pēdu gariem galdiem
ar lepniem uzkožamiem un vodku.
Aicināts bijis arī ārlietu ministrs
Maršals, bet viņš atbildējis, ka pārāk
aizņemts darbiem.
; Visvairāk amerikāņus, protams,
ieinteresējis Molotova apgalvojums
par atombumbu. So jautājumu V i -
šinskis atteicies komentēt, Kad kāds
^^rnālists jautājis, vni Višinskis pats
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-11-01