1948-05-14-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
s II i ^LATVIJA,; 1948. g „ muļķība i r ļoti liela , sniedz visu, ko ļ^^^^^ . A t k a l . Viņu s a ģ ā h f^ simeMu lēkme. >GĪo7 ^^'^-r- p uzacis, u n tā kā: oti? s^: ļ nespēja nomierinātier 'I noteica: , ; S t u l b e r i i s i "' ..Stulbenis?" d z e j n i e k s , ,3s, gfS simteņa labākais joksi;-'''^'^^ r u n s lepnuma uii' gleznotājs aplūkoļa d i ^ ' ' * aņalitiskās gleznas T''"''-' kāds piemīt vienīei'n^ V « ' teica:,,Jā, ;Giē^"tu^frŗeti^ jas^ gleznās kaut kas i r - ^ ' » ' S >. ._Bezgala apjucis d7einiA jas savā draugā. : ' ^ " ' ^ s ra,, : ..Tas taču i r nai- /ļ„ tev so glezniecību, i ^ , ^ ^ " ' %. . Ģers Dušē ļāva sev fentin izpūta no pīpes krictn,,"" k u l i un gluži miS' i . ^ "^ ..Vai tu . gi teica:"'" esi aDInir^j,^^ •.'-''>(VL.- l i ' i pitulācdjas Nervēģiiā Kiļo •, kalnos. _iekārtojies uz d^jvi b s u l a i k u pārticis no Sftt ' r tvejas. Viņu nesen sagS?™ S slēpMāji. Tie ga ut^^^^ natiem^_apaugušo un zvēr usos būtni sākumā noturi,,- " A l u Cilvēks" s p č 5 * tadeļ b i j a jāsasaista virvēm '' KASTĒ_UZ HOLANDI i.i- ,: ļizbegt kādam CechDslovala,a, '.r •alstmekam.v Viņu; tikai Rote,:; rtlilaiusi precu krāvēji, ecbu ' eļpjums kastē bēgli tā lioka^^' r ^ ¥ , * ^ k o spējis pats savicjll ļiem ļzkapt no kastes. T I K A I 50 CIGAREŠU un n« d c d r i l c s t ievest Dānijā celoti'i'^' ^zemēm. Tomēr kācis vm<>l [veda 1000 cigarešu, pret b v Ēņu muitnieki necēla iobiMa^".: " š visas 1000 cigaretes biiaiv ēķējis. •'•r'^- ļVINDZORAS HERCOGS iv. jjis. kādas amerikāņu filmu ā-drības ,piedā^|ājumu — tōlols. n; .savu ^dzīvi pēc person;;^^ muāriem. ; Hercogienes, ajri?;:]! .nijas • Simpsdna •kunrb.e.s.'iirj a paredzēta Dzounai Krotorčf.' Der p a d o m a i ! ;; F I Z M A S UZDEVļJMS ; - ļedornāsimies, ka zemos lodei pola līdz .otram bulu. iziiroi rum,g, sacīsdm,l. m(3tru dlarne'i š ekskimoss ziemeļpolā iemelL. loaurumā. dzejzs lodi. Kas MJ^I odi, ja pieņem, Iva caunimā !& lātūra ;viscaur i vienāda - 1C lodO'kritīs ,ļuz leju"? J,i • i s ' —- kāpēc? J a kritīs - W^ Icik tālu? - CPRIEKSĒJĀSļ, KRUSTVAHDl' Mlltt.AS'A^EISINĀJUMS tmeniski: : l . iZīra. 4.: fei )tra. 9. U K . 10. Doze. 12. Mirrt Staļļi. 16.:. Sere; 17;. Jena, Hens. 21. Ūdens,'24. Andi, 2 a B> >9;- Aigars.: 321 Agaves; 33. t:^ i i . 35. Krīt. :3Q. Inesis. 37. Sa^i, fetateniski: : l ! : Zods..;,2. B^ii; fceliē. 4. Kamīnis. 5. PursJ.fe:^: .Apsegs.: l i : ' otas. 13. En;;:- • 15. Lena.'18. Aiidi. 19. [elase. •22: Dīglis. 23.:Nii1,-; B s . 27. A g (sudrabs). 28. Avi?.^^ -ai.-Sāls.';; • • ' i ! A S A Vāciete ,jjJ2E VER? I te te tipram Viņam «lamJ i -«mm m Saprast manas intereses L A T V IA Latvlan Nevvspaper Published under EUGOM Givil Affairs Division Aiithorisation Number UŅDP 196. Publisher and Editor: Kārlis Rabācs, DP Camp Kreiņkōtz near Guhzburg/D, Printe;r: „Schwāb. Volksbl.", 6unzburg/D:, Bgm.- Landm.-Pl..,7. Girculafion: 4000. Published .t.wice weekly.- Edi-torial office: Gfinzburg/Do., Dominikus-Zimmermatin-Str. 2. 1 Nr. 37 (142) Piektdien. 194S, g. 14. Iznāk otrdienās un picktd IzdcNējs: B \ L K uzd ma icnāļ?. .'vuniiā s LATVIAN NEWS PAPER Laiviei-u preses d-arbinielļuŠA-darblbas kopi\. Atbildība dakfors.: K. Rabfics, Liepa/ redakiori i Z. M. Cālītis. H. jMiMden A. Šinits. Adrese; Giin; Do;; red.: .Domioikiis-Zii mannstr. 2 (tāln. 50), anj:. Marktpl. 25» (t. i S4), spiest Bsm.-Landmann.-Rl. 7 (t vietn. A . fird-ļ.. bura.-, iņīer-preses pārmetumi ministrijai ASV VĒSTNIEKS NO MASKAVAS DEVIES MAKŠĶERĒT UZ : ^'NORMANDIJU.;:: .. 2 dienas pēc tam,_kad Maskavā sensacionālā kārtā bija publicēta ziņa par iespējamām tiešam A S V un Padomju Savienības sarunām domstarpību novēršanai, A S V - ārlieti) ministrs Maršals preses konferencē radījis jaunu sensāciju, paziņodams, k a nepiekrīt abu valstu konferencei, tāpēc ka vispār nepiekrīt divu valstu sarunām par trešo valstu interesēm. Reizē ar Maršalu trešdienas vakarā izteikušies arī AngUjas, Francijas un Itālijas ārlietu ministri. P a r amerikāņu un padomju notu apmaiņu un apstākļiem, kāda tā notiki|5i, sniedzam atsevišķu rakstu 3 Ipp. Ārlietu ministrs Maršals savu paziņojumu, ka nepiekrīt tiešām sarunām, preses konferencē papildinājis^ ar norādījumu, ka visas domstarpības biitu kārtojamas iestādēs, kas šim nplūkam radītas — Djošības padomē, Berlīnes ^ kontrolpadomē, Austrijas līgum^ komisijā uņ citur. Šajās iestādēs jau esot uzkrājies tik daudz materiālu, k a a r tp p i e t i l du kādas valsts, labas gribas apliecināšanai . Katra jauria konference, pēc Maršala domām, varētu rādīt vēl jaunas donlstarpības, kas ļauni i e tek metu , pasaules pplītisko s'tāvokli. „Pieredze ar Padomju Savienību liek mums bīit: atiturīgiem," teicis Maršals un piebildis, ka, .jā ; M nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem kādā atsevišķā ļautā j um ā,tad saprotams sarunas būtu vēlamas, bet vispārējas sarunas • par vispārējiem tematiem, nevarot būt vēlamas. Maršals tālāk paskaidrojis,: ka a r uzdevumu vēstniekam Beāelam- Smitam ievadīt sarunas.ar^^^^M ASV; valdība gribējusi t i k a i pasvītrot savu definitīvo politiķu ūn pamatot tās negrozāmību. . Beidzot Maršals vēlreiz prasījis, l a i icintereselās - valstis parāda vairāk aktivitātei' tur, : k u r šī. .aktivitāte vajadzīga, kur. var kaut ko sasrfiegt im kur arī i r kaut kas jāsasniedz. Sai paskaidrojumu daļā viņš pieskārās ;piesalušājiēm. jautājumiem", to starpā arī Korej a s , jautājumam. " J a u pirms Maršala: preses konferencē bija runājis, prezidents T r u - mens;.. Viņš. otrdienas : v a l < a rā paskaidrojis,- ka amerikāņu nota Kremlim nekādā ziņā B a y ievadijus jaunu stadiju amerikāņu -ārpolitikā ASV priekšlikunis 'domāts tikai, la nepārprotami parādītu, k a A S V nav naidīgu var agresīvu nodomu pre Padomju Savienību Trumens uzsvēra arī, ka Eiropas atjaunošanas programma esot „labi: apsvērta amerikāņu .ārpolitikas izpausmē". Viņš atgādināja arī savu neseno ierpsinā-umu palielināt A S V armlju.i. Tāpēc esot svarīgi, l a i šai brīdī. Pad'omju Savienībā nebūtu neskaidrību par amerikāņu nostāju. ' (Beigas 5. Ipp.) • 'i Zviedrija negrib pievienoties nekādiem blokiem Zviedrija nekādā gadījumā, negribot pievienoties blokiem — vienalga, vai t ie būtu rietumu vai austrumu bloki, soeiāldemo-.. kratu partijas kongresā no jauna apliecinaļis ārlietu ministrs U i i - dens. Viņš negribot arī saistīt Zviedriju ar kaut kādiem pienākumiem, . kas: varētu to jauna konflikta gadījumā piesaistīt kādai lielvalstij. Uz kopīgu Skandināvijas . valstu aizsardzības sistēmu Zviedrijas valdība raugoties ar simpātijām jo a r tā pa-.^ līdzību Skandināvijas valstis varot izvairīties no iejaukšanā^ ci^ tu valstu konfliktos. TZ Maršals Sokolovskis atgriezies no Maska* vas, dumpīgi padomju kareivji nošauj sivb virsnieku VAI GAIDĀM PADOMJU PraEK!5;Lna?JI i i u i : I Icnt :i ii ANGĻI ATSTĀJ PALESTĪNU K I P R A S SALĀ ATBPvīVO 25 000 INTERNĒTU ŽĪDU Pēc vakardienas radio ziņām no Londonas, sešu valstu aīisņried Vācijas nākotni panākta vienošanās vēl vairākos punki(v<, tfi i noties izredzes už Riotumvācijas satversmes sapulees sasLiuk.Šanu ^]rM septembri Frankfurtē. Šveices laikraksts »|Die Tat" sniedz kāda amcrikfnui kore.sr i i i informāciju, ka Padomju Savienība lūi^šot rietumvalsiis h:!';)ri\t' teikties no četrvalstu pārvaldes Berlīnē un atļaut agriiko VLĪ'ii';.)- y pilsētu iekļaut padomju joslā. Tādā rūdījumu Padcmju Si«\i,i'! '^rļ gatava atbalstīt sabiedroto kontroipadomes darbības a'..i:5i:n^^;M.ui līnē, ko k r i e v i pārraidām boikotē, atļaut trīs pruēji'm Vā^'i.ļas v l ^ : . ' I J valstīm paturēt Berlīne birojus un kaŗasļiōka kontinncrtus, U:i krist amerikāņu priekšlikumam par Vācijas naudas refo'ni\i. y^y/. Padomju Savienība tādā gadījumā būšot ar mieru i;:bei:'.t prelesiil)\ļ trīs rietumu joslu saimniecisko apvienošanu. ; Patlaban vienīgā iestāde Berlīnē, ļ evakuētu Vāriju. ķ()n{ •nlj ^^\\n) kur turpinās visu četru valstu sa- padomju kara:VjK'^'.,\v:»: k darbība, i r sabiedroto komandantūra, nisti. Tādēļ vāc:\\si ];il>;ik kuļ-as sēde ģenerālmajora Kotikova 1as amorikāņu okuo'k'iļi's t'ii-; pieteiktās slimības dēļ no otrdie- jumu kā vioni^;o dr(.-Vi)n j ) i v ; nas atlikta uz šodienu.' „New York muni.stu uzkund/t.^šanos. k;ui! a i HeraldTribune" korespondents domā. ņi ar- amerikāņiem loii iu';tnii\ I; V i. 1- šonakt naktī^no piektdienas uz sestdienu, beidzas angļu mandāts '|,,ievi vismaz komandantūras | nāti. Bez, tam aplauiā 'i/rauža.. Palestma/Augstais Palestin^asl komisārs sērs Keninghems, kās atradids darbību neboil •Ull \\ • •: cc,)- 1 v i i e r 'iie? Streiki Vācija a t s l ā b s t Sākot ar vakard'<Mm. Mmrl , X - . n o A , X 1 , ^ c , . ^ . ^ . . ..v.^wikotēs un sēdēs piedali- skats, ka Vācija seko pati .š.a sai posteni kopš 1920. gada, atstās kara un chaosa apdraudēto zemi, kur ^ i ^ ^ ^^.^t vai aiz tā iemesla vien, ka mērķiem, zīdi grib izsludmat savu valsti, bet arābi savu. I^g^ i^^^vīgs forums dažādu propa-f r - . . - .. , I gandas. runu teikšanai. Tādas pro- Zīdu organizāciju pārstāvji i Ņu- Cīņas, kas turpinājās pašā Palestī^ pašaudās runas, kā pēdējais pulk-jorka paziņojusi, ka nekas vairs'ne-ļ nā, ncdē]as sākumā atkal panākumus vēža Jeļizarova 45 minūšu" ilgais uzvarot aizkavēt neatkarīgas žīdņ guvusi Haganah, kas atbrīvojusi d a - LJ.^]^^n-ls rietumvalstīm, esot domā-valsts proklamēšanu Jauno valsti lu no arābu bloķētā Jeruzalemes- patēriņam padomju joslā" P a saukšot Izrael. ļ Tclavivas ceļa.^ „Daily_Mai^i; ziņo, ka ļ ^omju virspavēlnieks Vācijā maršals Arābu valstu pārstāvji spriest un gatavoties Ēģiptes karalis Famks ministru prezidentu izsludināt i k a r a i , - . - . - i n ^ i v i i . . x^.^xx^t«o V A V ^ . . . « O , i r-vu...,,ļ^ ^•o1.•l1h-c ^r^Y^'^ ),iv, - , i r i n ' n i >^ stāvokli visā Ēģiptē, ja tas būtu f^^lu ^ " ^ . ^ ^ ^ . ^ P ^l^^"^ ^ " ^ ^ ""^^^ "^^'"^^^ vajadzīgs sakarā ar Ē^intes līdzdali- r^^""^'P^^^^^^ ar jauno stāvokli Padomju Sa- m. . , u „ ) t H s a t - vajaazigs s a K a r a ar ii.gipxes nazaaii .kareivis R^XW^<=. torni L . ; . « r u . „ Ac. r . f . ; . v . ^ r . . > | jaunot. Uz. streika izboii^Mmu mu-ihu .nie •li - -4 bu Palestīnas arābu atbalstīšanā. i P ^ ^ r š s . kareivis saucas torai, Uienības un A S V attieksmēs. B B C ziņo, k a Vašingtonā prezi-1 — tat-sar. dents Trumens, ārlietu ministr^ Maršals un viņa vietnieks Lovets vairāk nekā stundu apspriedušies par P a - lestīnu, bet par sarunu rezultātiem! zinu nav. pulkvedis - sar-degei, bet ģenerālis pēc A P zinām no Hamburgas, Per- B^'van,,as uruclbied, Līdz. ar angļu mandāta izbeigšanos Palestīnā, brīvību atgūs; arī 25.000 žīdu, kas intemēti Kipras' salā.ļ pat mēģinājumiem nelegāli ieceļot ^vētā zemē. Internēšanas nometnes atvērs, tiklīdz izbeigsies mandāts, bet Komunistu šķelšanās 9 — « * — Unganļa leberga, 40 km no a.ng u jos as ro- turpinoties lnunv.,n,c,;u bczas, sadumpojusies kada padomjul 3'5,3,0 Minchencs siovi.šu karaspeka_ v.cn.ba p>e kam dump - '• ļ soc,r,ld..nu,kn,lu meki nošāvusi kadu padomru v>rs- l ī n i j a s organizētā protesM sapulcc meku un trīs _kare vjus. So 3>r>u L , e t pārtikas stāvokli. S i c v i . l J bii,-. sestdien Sverma esot apsliprmajus ļ^^.^^ļ^^--^ knevuieredņi._Tuvakuzu^unav,betl Hdzi ratiņus ar bērni<>m. Otr-kads krievu virsni_eks esot izteicies ^.^^ -^^^ . ^,1,.,^,^ ka padomju karaspete, kopīgi ar vācu L j , 3 ^ ^ ^ ^ . j ^ Hanovcra un(nā-pohciju, patlaban izdarot plašas ak- I gjg Lcjassak.sijā stroik. no īre.šdi^- cgas padomju aim.jas dezertieru|^^^jgļ^^^ ^j^^^^.^.-,^^ ļosla 'dnl-Hi "4 tvarstīšanai. streiki notika arī Aussl^urga. NYHT, BBC, D T uc.i angļu valdībai' neesot transpbrta Nopietnākā krīze Ungārijas komū- .}[^^.^^ padomjui josla sakas U^ištatē, Nirnbergā, StulL^artē un c i - līdzekļu to iemītnieku aizvešanai uz nistu partijas vadībā kopš komunistu p^^^!"Sicas ^ vieniOas_ partijas resp. ļ ^.^^^^ Palestīnu. Par transportu būs jārū- varas nodibināšanās radusies mi-h'™''^.? 3^^^^""-^-^ ^^u^f pējas Jewisch Agency, kas jau at- n i s t ru prezidenta vietnieka Rakošir^?^^^^ icrosmata .tautas nobai-sūtījusi uz salu ap 100 ārstu un 'sH- un iekšlietu ministra Rajka nesaska-h'^^^^ P^^. 7''^'^'' - mo kopēju, bet visumā rēķinājās, ķa n u dēl, zino „New York Herald T r i - r^'^^ komumsti cenšas sevi vācu varēs aizvest uz Palestīnu ap 10.000 |,bune": Padomju sūtniecība atradu-r^.^^^' acis nostādīt par Vācijas j^ie-žīdu mēnesī. Itālijas valsts prezidentu ievēlēts Luidži Einandi DE GAŠPERI VALDĪBAI UZDOTS TURPINĀT DARBU Austrālija no-šies'pas'lāvīgrtoTaktā'^ a; ^ a ^ ^ ^ ^ atjaunošanas aizstāvjicta. ļ • . l a i mē,^inātu novērst nesaprašanoš J-''<^^'S^:.P!°P^g^'^^^'^.^ raida OadOmļU : -n^ kas, biļusi pamata ziņojumiem par s^*.^^ v* pieprasijņmu starp oficiālo partļjds vadītāju ^-V"^' ^^^^ aņojOTiiem par koši u n V i n a pastāvīgo kritizētājuh^^'^«!^f^'?^:^3cu^^;k^^^ partijas :sanākS.fesRa|iu.GalvenLp°l^P^ domstarpības esot par^ nostājai pret SāS°S'^a^^^ S , x parlamentā .atlikušajām opozicijas t*, - ' - , i ^ - - t ^ ^ TMl ,grupām un pret katoļu bazr^cu. F a - ^ l ^ ^ ™ ^ ™ nātiskaisRaiks prasot pilnīsi komū- m\.SEPPaŗstpriu,apspriedēmJip^^ l ^ , nistisku parlamentu tm galīgu opo- :P^: 'ē^P^^^'^^"' ^ n smiekli- padomju :::Savienīb pieprasīju* HoKj» . - . . . . ^ , - u- zicijas likvidēšanu, ieskaitot baznīcas p ^ i ? , ' - „ „ - „ Au-strālijas valdībai izdot 1os baltior : ___Italwas_ jauna parlamenta abas palātas otrdienas vakara, ceturtajā K j ^ j j Rakoši esot nar ^^"^^^^ „Berlinos vulkāns M c i a - ^ ļ ^ j-jj^.jrj j.^j, ; , , velēšanu gājienā, ievēlēja par valsts prezidē līdzšinējo finanču mi- pusie''ālu m •tistru profesoru Luidži EiņaudJ. Viņa ievēlē ° i parlamentu un par minēto " " ' " ' " " " n . T - T— esot paaom.ļu, pusnņi, , , . •, • • l>^ērķ^ panākšanu sainmieciskiem S^^^'^P^'^^^'f'^^^^ respondeats novērtē ka^^^m^^^ komunistu r^'"^"'"^^" l^^s t u r veļas pa- Kjī^gj,^ Au.slrāliias valdība jau esoi rewi_parbaudot savus spēkus jauna parlamentā, jo de Gasperi .ai,-Lidoņu starpā pastāvot personīga kl'^^ ""f^^^ gadījumā. Kas ParvaMot p^ļ^jj^g^^ji g^i^iļ^; balstījis grāfa: Sforcaskand^ Pirmajos vēlēšanu gājienos tonjērLgn^gngjbg Maskavas ve- P'"!'"'-P^^^^ldot Eiropu, esot so Uustrālijas viedoklis tāds. ka b a l i par Sforcu nenobalsojuši pat visi de Gasperi kristīgo demokrātu partSjasļ ^gŗ^j^ ļ^j^^jj j ; ^ ^ ^p-ļj^ ^^.^^ aprindu uzskats, im ši viedokļa m a i - K i j , j u . ^ p Au.strālijā nav jārr-ļiisi-pievaldīt. Rajks uzbrūkot Rakoši par h!*,5^°^ P^'^^'P^f^'^'^ ^"'"'^t^^^^^ padom.iu piLsrmium. un ^ politiskās opozīcijas saglabāšanu U n - ^? Pa^.Pal'^^sanu ti^m: , i r i neesot jābaidās j^ardzdošai beralu partijas un pazīstams k a taut- ggrij^ ^^^^ kad visās kaimiņvalstis P T * ^ ? - ""f^^ f ^ . f ? "f""^. nu. Bez taiii paziņots. Ka A u s t r u l ii deputāti. Tāpat kā. pirmais,.: arī otrs vēlēsa- ^ gājieiis: senāta un^^^ tautas pār-ju nama kopsēde nedeva .panā- _ pirmā gājiena sekmīgākie iidāti, Sforca un līdzšinējais :prezidentst)eNikola,.tikai b i - apmainījušies^^^ Sforca da- :: Duja 422, bet .de , Nikolā 336 balsis. Trešajā gājienā Sforca savu kandi- ^^^tūru ;atsauca,ķo izskaidro ar Sa- V J'^gata mēreno sociālistu ..atteikšanos ^Isot par:viņu.: Jaunais; kandidāts ŗ^inau 470, de- N i k o l a tikai ^3 balsu.: Tā- kā neviens ..kandidāts . . PPi'Pjām : nebija .dabūjis vajadzīgo <^;vu trešdaļu -baisu; vairākuniu,. otr-sākās ceturtais.-gājiens. No 954 ^Pvienotā parlamenta' deputātiem balsošanā :piedalījā^^^;^ pie kam. ; l^inaudi ieguva šinī gadījumā pietie-ļvamo balsu vaii'ākumu'-^^ balsu. Mando dabūja 320,. bet pārējie k a n - ^^^^^^^^^^^ 4: balsis. 19. deputātu no- ^fva tukšas vēlēšanu zīmītes. Einau^ ļ^i, _^kas pats. balsošanā nebija klāt, ievēlēšanu - pieņēma, vārdiem: „Lai :notiek Dieva;prāts.";;:'•.-. , ^J^'^^esors -, Luidži' Einaudi dzimis ^.^^'V ;Gasperi: kabinetā bijis M i s t r u prezidenta vietnieks no l i - N Y H T ..ska mpn saimnieks un^ finanču lietpratējs, likvidēta. Arī nacionalizācijas Līdz pat pedejam laikam vms bija neapmierinot. Itālijas bankas gubernators un p i l dīja : citus saimnieciskus • posteņus. P o l i t i s ku karjeru Einaudi uzsāka 1919. g., ksļd viņu ievēlēja senātā. Abesinijas kara laikā Musolini viņu spieda aiziet trimdā, no kmienes viņš atgriezās pēc MusollTii režīma gāšanas.^ Einaudi pieder pie nacionāl ā bloka koalīcijas. i. Trešdien jaunais valsts prezidents nodeva, zvērestu Itālijas satversmei un uzdeva līdzšinējai de Gasperi valdībai turpināt: darbu. De Gasperi tīilīt pēc. Einaudi : ievēlēšanas : b i ja iesniedzis sava kabineta demisiju. Viņš prezidenta uzaicinājumu' tui'pi-nāt valdības darbību: pieņēmis,. ,bet paziņojis, k a paturot brīvas rokas trīs dienu laLkā paziņot varbūtējas pārmaiņas valdības personālajā sastāvā.. Novērtējot līdzšinējā valsts prezidenta de Nikolas nopelnu^ vaļlsts labā; jaunais prezidents viņu iecēlis par senatoru līdz mūža ga.^ lam.- •:: BBC, D T ' „Glūnīgais karš'' var pieveikt valstis, iekams tās to pamana Pazīstamā laiki'aksta ..Popular Science" redaktors kādā sanāksmē aprak'stījis „glūnīgo k a r u " , kas, ..pēc viņa domām, par pieveikt valstis, i e kams tās pamana,: k a . vispār., karo. Viņš apgalvojis., ka šādu karu karotu bez atombumbām un bez citiem uzturēšanu esot augsta, i t īpaši, j a h ^ 3 ^^^^-^^^ ^^..^^^^^^r^ satiksmi ^ar to vairs varētu uzturēt g^^.j^ Baltijas valstu - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas inkorporāciju • Padomju^ Savienībā.: •:.;;.;.- ' . ' ':; ;ļ::\ ^' Tas;pats raidītājs; ziņoļ^^ IH,0 ' sagatavošanas :'kornisijas sēde Zoņp-ļ : vā Ģ V at emal a s "p ā r st āvis:' & te i c i tiK,: k iļ;;; viņa. valdība -esot:;, ar;:-mieru ^vēl- sd ; V a sa ru :uzņ;ernt: .5 0; 000 Ei ropa D P, • la ļ;. ar to palīdzību; ieķārtotU; jaun^ii^^ lauksaimniecības -kofcnijāSv: ;^urn \}\ ^ „Espcrant6''- ziņo,;; ' k a UnJversnļās ' esperanto^ savienības'delei^D^ malā: Bonge,stāj ies sakanm^^^ ālām iestādēm; par: :j)i-ojektū Vd^ nāt:. Gvatcmalā^: .starptautiskas; āpmotnes;; pasākot, jaunās :'rūpņjecT^^ un ::vēlāk: . izvcidoiot;- starotauti5-^ lem" ieročiem. Pēc viņa do-:. . i z m a n t o j o t tagadējo techniku, jebkuru valsti varētu sagraut ar ķīmiskiem līdzekļiem: un .baktērijām-, kā i arī ar elektroniskiem līdzekļiem tikļklusi, ka tās valsts iedzīvotāji, k^am uzbruktu, > pat nepamanītu, k a viņiem uzbriīk vai k a , viņi slimo. N Y H T t i k a i ar benzīnu, ne oglēm. Grūti būtu iedomāties rietumnieciski orientētu Vācijas val^ti ar Berlīni kā galvasplsētu, — raksta angļu ..Economist-'. Berlīnei vairs nav nedz aizmugures, nedz ostas, Frankfurtei, turpretim, esot vecākas ve^^vcvikas tradicijas. Berlīne:' gan nebūtu .vitn-kārši pametama krieviem, bet ne tādēļ, ka tā būtu vienīgā vēbmā vai iespējamā Vācijas galvaspilsēta. Vidusmēra vācieša viedokli, kam. būtu jāiziķiŗ^' par padomju vai amerikāņu okupāciju, . mēģina rak-; sturot ..New York Herald Tribune** korespondents Hartrichs. kura uzde-. vumā kāds vācu žurnālists Frankfurtē uz ielas nointervējis ao 20 da-., žādu arodu un vecuma vāciešu, i n - torvēiamiem nezinot, ka viņi runā ar amerikāņu laikraksta pār.stāvi.^ Secinaiums i r tāds. ka pēc trīs ^adu amerikāņu nkunāciias vāciešiem' amerikāni nepatīk bet vēl mazāk tiem patīkot krievi Vāciešos pln.š; izplatīta pārliecība, kā ..dažu stundu laikā" pēc tam, k a d amerikāņi pilsētu. Iestādes o.-ot. proieklrim l a b vēlīgas un ieceļotājiem solot a1- vieglojumu.s. ' V Zīdu pasaules komire-- i^-n;^''r/./^ IRO'.sagatavo.sanas k o r n i ' - . ' i a i rK- r . a u - randu. kurā lūdz nris^^.-id/ināt Ž.O'J izvieto.^anu citā,- Z'-IT!-'?-', vl^ŗžsnv^ kāj-- t ā P a l e s t ī n ā . lai ž:du DPi^' •r}^"'a]Tri āti i v a r ē t u atstāt Vāciiu. Au-tri;u un I t a l i ļ u , J O tur tie iJg: vairs nevarot palikt. .';ļ ;-|- -'i •' ļ:ž-;'"-:;5l 1 ^1 - i'.!V M0m • iļ ma ii ii II f\li:i • I 'I; -."! r • i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 14, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-05-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480514 |
Description
Title | 1948-05-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
s
II
i
^LATVIJA,; 1948. g „
muļķība i r ļoti liela ,
sniedz visu, ko ļ^^^^^
. A t k a l . Viņu s a ģ ā h f^
simeMu lēkme. >GĪo7 ^^'^-r- p
uzacis, u n tā kā: oti? s^: ļ
nespēja nomierinātier 'I
noteica: , ; S t u l b e r i i s i "'
..Stulbenis?"
d z e j n i e k s , ,3s, gfS
simteņa labākais joksi;-'''^'^^
r u n s lepnuma uii'
gleznotājs aplūkoļa d i ^ ' ' *
aņalitiskās gleznas T''"''-'
kāds piemīt vienīei'n^ V « '
teica:,,Jā, ;Giē^"tu^frŗeti^
jas^ gleznās kaut kas i r - ^ ' » ' S >.
._Bezgala apjucis d7einiA jas savā draugā. : ' ^ " ' ^ s ra,,
: ..Tas taču i r nai- /ļ„
tev so glezniecību, i ^ , ^ ^ " ' %.
. Ģers Dušē ļāva sev fentin
izpūta no pīpes krictn,,""
k u l i un gluži miS' i . ^ "^
..Vai tu . gi teica:"'"
esi aDInir^j,^^
•.'-''>(VL.-
l
i
' i
pitulācdjas Nervēģiiā Kiļo •,
kalnos. _iekārtojies uz d^jvi
b s u l a i k u pārticis no Sftt ' r
tvejas. Viņu nesen sagS?™ S
slēpMāji. Tie ga ut^^^^
natiem^_apaugušo un zvēr
usos būtni sākumā noturi,,-
" A l u Cilvēks" s p č 5 *
tadeļ b i j a jāsasaista virvēm ''
KASTĒ_UZ HOLANDI i.i- ,:
ļizbegt kādam CechDslovala,a, '.r
•alstmekam.v Viņu; tikai Rote,:;
rtlilaiusi precu krāvēji, ecbu '
eļpjums kastē bēgli tā lioka^^'
r ^ ¥ , * ^ k o spējis pats savicjll
ļiem ļzkapt no kastes.
T I K A I 50 CIGAREŠU un n«
d c d r i l c s t ievest Dānijā celoti'i'^'
^zemēm. Tomēr kācis vm<>l
[veda 1000 cigarešu, pret b v
Ēņu muitnieki necēla iobiMa^".:
" š visas 1000 cigaretes biiaiv
ēķējis. •'•r'^-
ļVINDZORAS HERCOGS iv.
jjis. kādas amerikāņu filmu ā-drības
,piedā^|ājumu — tōlols.
n; .savu ^dzīvi pēc person;;^^
muāriem. ; Hercogienes, ajri?;:]!
.nijas • Simpsdna •kunrb.e.s.'iirj
a paredzēta Dzounai Krotorčf.'
Der p a d o m a i ! ;;
F I Z M A S UZDEVļJMS ; -
ļedornāsimies, ka zemos lodei
pola līdz .otram bulu. iziiroi
rum,g, sacīsdm,l. m(3tru dlarne'i
š ekskimoss ziemeļpolā iemelL.
loaurumā. dzejzs lodi. Kas MJ^I
odi, ja pieņem, Iva caunimā !&
lātūra ;viscaur i vienāda - 1C
lodO'kritīs ,ļuz leju"? J,i
• i s ' —- kāpēc? J a kritīs - W^
Icik tālu? -
CPRIEKSĒJĀSļ, KRUSTVAHDl'
Mlltt.AS'A^EISINĀJUMS
tmeniski: : l . iZīra. 4.: fei
)tra. 9. U K . 10. Doze. 12. Mirrt
Staļļi. 16.:. Sere; 17;. Jena,
Hens. 21. Ūdens,'24. Andi, 2 a B>
>9;- Aigars.: 321 Agaves; 33. t:^
i i . 35. Krīt. :3Q. Inesis. 37. Sa^i,
fetateniski: : l ! : Zods..;,2. B^ii;
fceliē. 4. Kamīnis. 5. PursJ.fe:^:
.Apsegs.: l i : ' otas. 13. En;;:-
• 15. Lena.'18. Aiidi. 19.
[elase. •22: Dīglis. 23.:Nii1,-;
B s . 27. A g (sudrabs). 28. Avi?.^^
-ai.-Sāls.';; •
• ' i !
A S A
Vāciete
,jjJ2E VER?
I te
te
tipram Viņam «lamJ
i
-«mm m
Saprast manas
intereses
L A T V IA
Latvlan Nevvspaper
Published under EUGOM Givil
Affairs Division Aiithorisation
Number UŅDP 196. Publisher
and Editor: Kārlis Rabācs,
DP Camp Kreiņkōtz near
Guhzburg/D, Printe;r: „Schwāb.
Volksbl.", 6unzburg/D:, Bgm.-
Landm.-Pl..,7. Girculafion: 4000.
Published .t.wice weekly.- Edi-torial
office: Gfinzburg/Do.,
Dominikus-Zimmermatin-Str. 2. 1
Nr. 37 (142)
Piektdien. 194S, g. 14.
Iznāk otrdienās un picktd
IzdcNējs: B \ L K uzd
ma
icnāļ?.
.'vuniiā
s
LATVIAN NEWS PAPER
Laiviei-u preses d-arbinielļuŠA-darblbas
kopi\. Atbildība
dakfors.: K. Rabfics,
Liepa/ redakiori i Z.
M. Cālītis. H. jMiMden
A. Šinits. Adrese; Giin;
Do;; red.: .Domioikiis-Zii
mannstr. 2 (tāln. 50), anj:.
Marktpl. 25» (t. i S4), spiest
Bsm.-Landmann.-Rl. 7 (t
vietn. A .
fird-ļ..
bura.-,
iņīer-preses
pārmetumi
ministrijai
ASV VĒSTNIEKS NO MASKAVAS DEVIES MAKŠĶERĒT UZ
: ^'NORMANDIJU.;:: ..
2 dienas pēc tam,_kad Maskavā sensacionālā kārtā bija publicēta ziņa
par iespējamām tiešam A S V un Padomju Savienības sarunām domstarpību
novēršanai, A S V - ārlieti) ministrs Maršals preses konferencē radījis
jaunu sensāciju, paziņodams, k a nepiekrīt abu valstu konferencei, tāpēc
ka vispār nepiekrīt divu valstu sarunām par trešo valstu interesēm.
Reizē ar Maršalu trešdienas vakarā izteikušies arī AngUjas, Francijas
un Itālijas ārlietu ministri. P a r amerikāņu un padomju notu apmaiņu
un apstākļiem, kāda tā notiki|5i, sniedzam atsevišķu rakstu 3 Ipp.
Ārlietu ministrs Maršals savu paziņojumu,
ka nepiekrīt tiešām sarunām,
preses konferencē papildinājis^
ar norādījumu, ka visas domstarpības
biitu kārtojamas iestādēs, kas
šim nplūkam radītas — Djošības padomē,
Berlīnes ^ kontrolpadomē,
Austrijas līgum^ komisijā uņ citur.
Šajās iestādēs jau esot uzkrājies tik
daudz materiālu, k a a r tp p i e t i l du
kādas valsts, labas gribas apliecināšanai
. Katra jauria konference, pēc
Maršala domām, varētu rādīt vēl
jaunas donlstarpības, kas ļauni i e tek
metu , pasaules pplītisko s'tāvokli.
„Pieredze ar Padomju Savienību
liek mums bīit: atiturīgiem," teicis
Maršals un piebildis, ka, .jā ; M
nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem
kādā atsevišķā ļautā j um ā,tad saprotams
sarunas būtu vēlamas, bet
vispārējas sarunas • par vispārējiem
tematiem, nevarot būt vēlamas.
Maršals tālāk paskaidrojis,: ka a r
uzdevumu vēstniekam Beāelam-
Smitam ievadīt sarunas.ar^^^^M
ASV; valdība gribējusi t i k a i pasvītrot
savu definitīvo politiķu ūn pamatot
tās negrozāmību. .
Beidzot Maršals vēlreiz prasījis, l a i
icintereselās - valstis parāda vairāk
aktivitātei' tur, : k u r šī. .aktivitāte
vajadzīga, kur. var kaut ko sasrfiegt
im kur arī i r kaut kas jāsasniedz.
Sai paskaidrojumu daļā viņš pieskārās
;piesalušājiēm. jautājumiem", to
starpā arī Korej a s , jautājumam.
" J a u pirms Maršala: preses konferencē
bija runājis, prezidents T r u -
mens;.. Viņš. otrdienas : v a l < a rā
paskaidrojis,- ka amerikāņu nota
Kremlim nekādā ziņā B a y ievadijus
jaunu stadiju amerikāņu -ārpolitikā
ASV priekšlikunis 'domāts tikai, la
nepārprotami parādītu, k a A S V nav
naidīgu var agresīvu nodomu pre
Padomju Savienību Trumens uzsvēra
arī, ka Eiropas atjaunošanas
programma esot „labi: apsvērta amerikāņu
.ārpolitikas izpausmē". Viņš
atgādināja arī savu neseno ierpsinā-umu
palielināt A S V armlju.i. Tāpēc
esot svarīgi, l a i šai brīdī. Pad'omju
Savienībā nebūtu neskaidrību par
amerikāņu nostāju. '
(Beigas 5. Ipp.) • 'i
Zviedrija negrib
pievienoties nekādiem
blokiem
Zviedrija nekādā gadījumā,
negribot pievienoties blokiem —
vienalga, vai t ie būtu rietumu
vai austrumu bloki, soeiāldemo-..
kratu partijas kongresā no jauna
apliecinaļis ārlietu ministrs U i i -
dens. Viņš negribot arī saistīt
Zviedriju ar kaut kādiem pienākumiem,
. kas: varētu to jauna
konflikta gadījumā piesaistīt kādai
lielvalstij. Uz kopīgu Skandināvijas
. valstu aizsardzības
sistēmu Zviedrijas valdība raugoties
ar simpātijām jo a r tā pa-.^
līdzību Skandināvijas valstis varot
izvairīties no iejaukšanā^ ci^
tu valstu konfliktos. TZ
Maršals Sokolovskis atgriezies no Maska*
vas, dumpīgi padomju kareivji nošauj sivb
virsnieku
VAI GAIDĀM PADOMJU PraEK!5;Lna?JI
i i u i :
I
Icnt
:i ii
ANGĻI ATSTĀJ PALESTĪNU
K I P R A S SALĀ ATBPvīVO 25 000 INTERNĒTU ŽĪDU
Pēc vakardienas radio ziņām no Londonas, sešu valstu aīisņried
Vācijas nākotni panākta vienošanās vēl vairākos punki(v<, tfi i
noties izredzes už Riotumvācijas satversmes sapulees sasLiuk.Šanu ^]rM
septembri Frankfurtē.
Šveices laikraksts »|Die Tat" sniedz kāda amcrikfnui kore.sr i i i
informāciju, ka Padomju Savienība lūi^šot rietumvalsiis h:!';)ri\t'
teikties no četrvalstu pārvaldes Berlīnē un atļaut agriiko VLĪ'ii';.)- y
pilsētu iekļaut padomju joslā. Tādā rūdījumu Padcmju Si«\i,i'! '^rļ
gatava atbalstīt sabiedroto kontroipadomes darbības a'..i:5i:n^^;M.ui
līnē, ko k r i e v i pārraidām boikotē, atļaut trīs pruēji'm Vā^'i.ļas v l ^ : . ' I J
valstīm paturēt Berlīne birojus un kaŗasļiōka kontinncrtus, U:i
krist amerikāņu priekšlikumam par Vācijas naudas refo'ni\i. y^y/.
Padomju Savienība tādā gadījumā būšot ar mieru i;:bei:'.t prelesiil)\ļ
trīs rietumu joslu saimniecisko apvienošanu. ;
Patlaban vienīgā iestāde Berlīnē, ļ evakuētu Vāriju. ķ()n{ •nlj ^^\\n)
kur turpinās visu četru valstu sa- padomju kara:VjK'^'.,\v:»: k
darbība, i r sabiedroto komandantūra, nisti. Tādēļ vāc:\\si ];il>;ik
kuļ-as sēde ģenerālmajora Kotikova 1as amorikāņu okuo'k'iļi's t'ii-;
pieteiktās slimības dēļ no otrdie- jumu kā vioni^;o dr(.-Vi)n j ) i v ;
nas atlikta uz šodienu.' „New York muni.stu uzkund/t.^šanos. k;ui! a i
HeraldTribune" korespondents domā. ņi ar- amerikāņiem loii iu';tnii\
I; V
i.
1-
šonakt naktī^no piektdienas uz sestdienu, beidzas angļu mandāts '|,,ievi vismaz komandantūras | nāti. Bez, tam aplauiā 'i/rauža..
Palestma/Augstais Palestin^asl komisārs sērs Keninghems, kās atradids darbību neboil
•Ull
\\
• •: cc,)-
1 v i
i e r
'iie?
Streiki Vācija
a t s l ā b s t
Sākot ar vakard' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-14-01