1948-07-27-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
8.Ž0, F R E D A r'. ^'vSs?p£«^ latvi,. a*iznnauss inuontuik.u iUnno ļh "?^*'«^u'^ >! ieskatu at. kādos apsS,*f% as,nododu a S - Ģāls esmu cenfin . A l f r ē d s Bēŗ.i yai. kā Menīgam rmais lielākais a 12 haubices Lr™«š- •\et84ha.bii^25? z^tam pasūtinājaS'*; '-.ieroču iepirkšanu u2 ^ņa^neviļ-par apmēS» latu Tur visvairāk bl ^ ^ - ^ tanku apkāri! •,.1940. ,g.. pavasarī da ai» esam pienāca Rīgā t •katlšanās'Vidalas bijāt te ka;ippči^ sava vainm: , .,.,^^^1 trūkstošo % ^atsūtīto dalu apmaini^. tos ,ta ir ntegaldījam Tupēmpai valsts aizsar^ eku^ pretesllības spēju kā-lielas raizes valdībai sa^ līsts saimriecību jaļttaji}. laņa. Deg^ ielas, pusfabri. arī daudzu^ gatavus ražo itvijā ieveik ;no Ketto 'ai; aizjura^ zemēm. Ka* ^ties, protams, b'au pirmajā - brīvā kiilu satiksme ār-as jūras būs slēgta. Tālai) vajadzīgās jēivielu rezer- M iespējams^' Bet arī ^. ā 'bija jā{>iedzīvo prā^'aj s. Par spīti ifinancu nii« 'adības optnnistiskiem so« karam izceļoties saimnie» 1 vēl mazāk sagatavoti kl No tiem nelieliem krāju-bija sagādāti, ievēroja' •vēl kara mlni^^^ re« vāih vajadzībām. Tālab pirmajos mēnešos aptriika , befltizīnā, technisko taitka vara u.t.t. i Viens ku^iJ u, apm. 90(i0 V atrada? „laipnie*v zviedri to aiztu- •'ijaš ostā. ļ nācās,ieve^ pāri Nor- Zviedrijas ziemeļiem lidi i .pa zemes ceļu un tikai es" ar /fcīiģi talāk uz W transportu cenas, J; a vairākkārt augstākas, ka tu laikus vajadzīgās rezer-tas: Benzīnu: mēģināja le- .ijā. Kaut arī!tas bijaslik-mena benzīns, tomēr kaut iztikt. Bet igauņi to deva as darījumā I pret cukuļ : ka.arī cukurs, kuŗuve. kara mudināja likt tr.^ afijas tasē, bija strauji F ar v i ^ to jau pirm^^^^ bija jāsamazina da^rļ, nu :skaitu samazmaj^^^^^ , piecām, vēlāk pat U2,c> , L nedēlā, .kas^^^^^^ . strādnieku i z P * ;L f ats nopietnām,.!^?? J ; .apmierinātību . jo:vairāk taļab. ka^^^^ ; ūnisti un speaali at^^^^ aģenti sāka palikt kne tmiņu stāstu par Posw» | SATIKA no acijas P Austrumvacija nacisti, tes^ļ^ r a/izsludinata ŗ ^ o ^ l - ,Neue i^eiiu"» • w. s nometne atbv ivoto ziņām, P|^,l!;: bijuši briesmg^^.j,,c; zspēka vai dizen j, J: 12.000, sti esot loti. P j : •anu.interņe e^e-j^^^.. ^ nedēlu ievietosj5 ^ rriieessttii bbiijjui'^si'.. :t'"ļ-tii-i,aaii i»„ ,; ,i egPtāi rttiifkcaai 2„0sU^o '»« niaizf' LATVIA Latvian Newspaper published under. E U C O M Civil Affairs Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher aod Editor: Kārli? Rabācs, DP Camp Kleinkōtz near Gunzburg/D. Printer: „Schwāb. Volksbl.". Gunzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulation: 4000. Published twice weekly. Edi-torial office: Gun/burg/Do., Dominikus-Zimmermaiin-Str.: 2 KEV^SPAim: Nr. 57 otrdien, 1918. g. 27. jiiHjā^ Iznāk otrdienās un pick-idicnā?.\(| Izdevējs: BALK u:devunv:i^ Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildis:us redaktors: K. Rabūcs vietu. A. Liepa, redaktori: Z Bārda. M. Čulītis. H. MiiKionberĶs. A . Šmits.. Adrese* Giuu'bursj- Do.; red.: Dominikus-Zinunvr-rr. annstr. 2 (tālr. 5*0). Marktpl. 25 (t. 84), spiest: Bgra.-Landmann.-Pl. 1 U. 92) palreizejo stāvokli novērtē ģen. Klejs Kritiskāko bridi bei si as Amerikāņu vēstnieks Anglijā Dagless un vēstnieks Maskavā Bedels Smits, līdz ar ASV ārlietu ministrijas krievu lietu speciālistu Čārlzu Bolenu pēc apspriešanās ar^ ģenerāli Kleju Berlīnē, vakarrīt izlidoja uz Londonu, kur paredzētas apspriedes ar augstākiem angļu un franču diplomātiem un valstsvīriem^^ Berlīnes jautājumā. Sagaida, ka sarunas notiks par rietumvalstu tālāko rīcību. Trīs valstu atbildes nota Maskava izstrādāta, bet nav vēl vienošanās par iesniegšanas termiņu. To aizkavē pašreizējā valdības krize Francijā.^ Prezidents Trumens pēc divām apspriedēm i\v ģenerāli Kleju Vašingtonā deklarēja, ka ASV e.sot pietiekami spēka savas politikas realizēšanai Vācijā un pašreizējā stāvokļa uzturēšanai Berlīnē. Ģenerālis Klejš Berlīnē pēc apspriedes ar vēstniekiem presei paskaidroja, k a ASV gatavas sarunām,' bet ne zem spiediena. „Gaisa transportus uz Berlīni iespējams turpināt arī ziemā, un tie tui'pināsies, neatkarīgi no tā, kas notiktu gaisa koridorā," izteicās Klejs. Gaisa tilta pastiprināšanai sākta jauna lidlauka izbūve Berlīnes franču sektorā, bez tam turpinājās Gatovas -un Tempelhofas aerodromu paplašināšana. ASV valdība esot gatava ari zināmiām koncesijām valūtas reformas lietā Berlīnē, bet priekšnoteikums esot blokādes atcelšana. Ja pēc visu diplomātisko iespēju izmantošanas vienošanos neizdotos panākt, esot iespējams, ka lietu nodod UN apspriešanai. VAI IEROSINĀS STAĻINA, TRU-MENA UN ETLIJA TIKŠANOS? Tēc BBC vakardienas ziņām, ,,Dai-ly Mail" sakās zinām, ka trīs valstu atbi:ldes notai būšot pievienots ielūgums Staļinam tikties ar prezidentu Trumenu, ministru 'prezidentu Etli-ju un Francijas ministru prezidentu. Valdības Londonā un Parīzē pašreiz nevēloties tādu notas saturu, kas līdzinātos kaut • k ā d am spiedienam pret. Padomju Savienību. Pēc „New York Herald Tribune" informācijas, ģenerālis Klejs Vašingtonas vizītes laikā slepenā ziņojumā esot norādīs jis, ka Padomju Savienība patlaban nevēloties traucēt mieru. Nenotiekot arī nekādi padomju spēku pāi-gru-pējumi, un arī satiksmes traucēšana gaisa koridorā neesot gaidāma. Ģenerālis Klejs piektdien ASV tautas pārstāvju nama ārpolitiskajā komisijā paskaidroja, ka amerikāņu okupācijas iestādes Berlīnē spējīgas noturēties Berlīnē un arī turpmāk apgādāt sava sektora iedzīvotājus. Sēdē piedalījās arī armijas ministrs Rojols.un. bij. kara ministrs Petersons. Uz jautājumu pai' iespējamu blokādes laušanu varas līdzekļiem ģenerālis preses konferencē Vašingtonā paskaidroja, ka viņa uzdevums esot nevis ieraut ASV Vācijā karā, bet gan no tā pasargāt. Amerikāņu un angļu iestādēm tagad esot iespējams tiu-pināt Berlīnes rietumu sektoru iedzīvotāju apgādi nenoteiktu laiku, arī ziemas apstākļos. Viņš nevēloties stāvokļa nopietnību novērtēt par zemu, bet nedomājot, ka kāda no valstīm vēlētos karu. Saprašanās Berlīnes jautājumā joprojām esot iespējamā, bet neveiklā vadībā pašreizējais stāvoklis tomēr varētu novest līdz karam. Klejam Vašingtonā apsolīts rezervēt Berlīnes apgādei lielāku skaitu ,.Skymaster*' tipa lidmašīnu, kas spēj uzņemt 10 t kravu. Tādā veida piegādes .izdošoties palielināt - no 2500 līdz 4500 t dienā. Klejs arī izteicās, ka neticot iespējai, ka padomju lidmašīnas nopietni varētu mēģināt traucēt gaisa satiksmi gaisa koridorā. ,Tik ilgi, kamēr nav atjaunoti sa-lovskis sarunas laikā esot bijis lieliskā garastāvoklī". No padomju pu-- ses paskaidrots, ka korespondents maršala izteikumus esot sagrdzīji,s un aplam iztulkojis. Valters Lipmans laikrakstā' ,,New york; Herald Tribune" norāda, ka pašreiz svarīgākais esot izvairīties no nevēlamiem starpgadījumiem gaisa koridorā uz Berlifii, kas varētu stāvokli padarīt, neglābjamu. • Pa to laiku varot mierīgi turpināties diplomātisko iespēju izmantošana. , Angļu svētdienas presē Berlīne^ krize joprojām bija pirmajā vietā, (Beigas 3. Ipp.) ASV i izmeomas jaimas atombumbas Savienoto Valstu atompētniecī-bas I komisija publicējusi ziņojumu, ka Klusajā okeānā izmēģinātas trīs jaunas atombumbas, kas, esot daudz iedarbīgākas par līdzšinējām. . Eksperimenti noti-, kuši. kādā salā, apm.. 4000 jūdžu 'attālumā no Austrālijas, kur kopš pagājušā gada iekārtota izmēģi-ntijumu stacija. Runājot par jaimajām. atombumbām, kādā preses konferencē. Vašingtonā pre-ziderits Trūmens izteicies,' ka. ..Savienutās Valstis darīs visu, lai paturētu arī uz priekšu vadītāju vietu atompētniecībā. kamēr nav panākta vieno.-^.anās par starptau-ti:> ku kontroli". BBC Kas krievus attur pakļaut Berlīni savai ' varai ••„Grūti saprast, kas gan cits krie- \^is attur pakļaut Berlīni savai. varai, ja ne mūsu gaisa spēki." izteicies agrākais amerikāņu aviācijas komandieris ģenerālis Spācs. Tāpēc ir nntercsanti atzīmēt, ka jau līdz augustam ASV savus gaisa .spēkus Eiroļ>ā būs palielinājušas apmēram divkārt, Sie pastiprinājumi ,pie tam notikuši ar vismodernākajām lidmašīnām. Firstenfeldbrukā pie Minche-, nes svētdien no Anglijas ieradās pirmās 16.' amerikāņu : .,Shooting Star" tipa turboiznīcinātāju lidmašīnas, bet tuV ākaj ās d i en ās saga id a vēl nāKibšās ' 33 no 75 šo lidraašīnu lielās gļ'upas. Vācijā iznīcinātāji izdarīs apmācības lidojumus kooā, ar superc'ļetokšņiem. ..kas pašlaik vēl veic 'lidojumus Anglijā. Maršals Bulģaņins pavēl: atiaunot kara laika disciplīnu! KUR UN KADI PADOMJU SPĒKI APMĀCĀS VĀCIJĀ — ARĪ DĀŅU UN NORVĒĢU OKUPĀCIJAS VIENĪBAS UZSĀK MANEVRUS DESMIT MINŪŠU GARAS OVĀCIJAS UN ^ABSOLŪTA" l ZTK ĪB[\ TĪTO Kominforms liek pārtraukt attieksmes ar ~ dienvidslāvu jaunatni Svētdien Dienvidslāvijas komunistu partijas kongress vionbalsīirl pieņēma rezolūciju; kufā izteikta „absoluta" uzticība Tito un viņa potīti" kai; Ievēlēta arī īpaša komisija, kas izstrādās atbildi kominformani. Politiskie novērotāji Belgradē izsakās, ka kongress nozīmējot maršala Tito pozīciju stiprināšanu un pierādot, ka Kremļa politbirojs šoreiz laiķani būs pārrēķinājies. Svētdien Belgradē saņemta informācija, ka ktjniin-forms uzaicinājis visu sev uzticīgo zemju komunistisko jaunatni pārtraukt jebkādas attieksmes ar dienvidslāva jauniešiem. Maķedonijiui autonomās provinces ministru prezidents deklarējis, ka visa IMaķcdo-; nija jāiekļauj Dienvidslāvijā, jo to ..vēloties'* iedzīvotāji. kari ar ang lu karaspēku Berlīnē un netumvalstu apgādājamiem civīlie- <izīvotājiem, jebkuram angļu valstsvīram ir neiespējami konferēt ar kā- <iu padomju valstsvīru," 'apakšnamā paskaidro]a ārlietu ministrs Bevins. -Daily;]\iail','. diplomātiskais: korespondents Brodbents raksta, ka angļu valdības locekļi pēc rūpīgiem apsvērumiem esot atzinuši, ka varbūtība par kara izcelšanos Berlīnes ^nzes dēļ strauji samazinoties. Padomju Savienībai iesniedzamā nota gan būšot stingrā tonī, bet atstāšot '^'alā dums jaimām sarunām. Pretrunīgas reakcijas radījusi kā- ^'^ maršala Sokolovska intervija, ko viņš devis UP pārstāvim Mek Der- ^^otam, paskaidrodams, ka blokādi ^^^cltu,, ja amerikāņi atvērtu krieviem savu okupācijas joslu. Blokāde esot atmaksa par to, ka padomju pārstāvjiem ieceļošanai amerikāņu •i^^^lā vajadzīga sevišķa atļauja, ka-f" i^ēr amerikāņi "trīs gadus, varējuši nokavēti kustēties padomju joslā. Intervija notikusi, poļu m i l i t ā r ā s misijas rīkotā pieņemšanā.. Mak pennots. paskaidi-x>jis, ka viņa in-ļormātīvā saruna ar maršalu Soko-lovski esot atreferēta pareizi; Soko- „Daily Mail" Berlīnes līdz^trād-^ nieks Konels sniedz Vācijā novietoto padomju bruņoto spēku novērtējumu; atzīmējot, ka šo spēku lielums un novietojums esot galvenais nezināmais apstāklis pašreizējā krizes situācijā. Padomju. armijas .lielumu Vācijā vērtējot starp 250.000 un . 1 milj. vīiTi, bet rietumu izlūkošanas, dienestu informācijā esot runa par apmēram 350.000, kas sadaloties 30 dažāda stipruma divīzijās. No tām 8 esot labi bniņotas tanku, divīzijas ar apmēram 12.000 vīru katrā. Bez tam 5 motorizētās, kājnieku divīzijās arī esot katrā pa 12.000 vīru. ieskaV tot ar prettanku ieročiem labi bruņotas gvardu divīzijas. ^ 5 citas divīzijas esot līdz 20.000 vīru stipras. Tas kopā dod ap 250.000 Vīru, ieskair tot ap 60.000 vīru .stipras flotes vienības. ' I Pārējie 100.000 vīru sastādot kādas 10 vājākas garnizonu divīzijas. Bez • tam Vācijā apmācībā esot viena vai divas artilērijas :divīzijas. So spēku galvenās kaujas vienības esot izklaidētas pa Meklenburgu un Po-merāniju,' pie kam 9. divīzijas sadalītas trijās armiju grupās pa 3 divīzijām katrā. Korpusu, štābi atrodoties Grcifsvaldē. Svērinā un Nci-štrēlicā, bet armijas galvenais štābs Neibr.andenburgā. So spēku uzdevums jebkāda konflikta gadījumā, bez .ofensīvām operācijām, būtu Ziemeļvācijas līdzenuma nodrošināšana. Otrs svarīgs moments esot Baltijas jūras "ostu aizsardzība.- Tās izbūvējot galvenās flotes bāzes atbalstam Kaļiningradā. bij. Kēnigsbergā. Padomju flotes- rīcībā esot vācu admirālis: Zalcvechh ters. kam savā .laikā bijušas lielas domstai'pības ar admirāli Rēderu. Rostokas tīrelī, Rostokas ostas tu\'^a-mā. padomju armijas apmācības centrā vienā laikā notiekot -līdz 30.000 vīru kaujas apmācības. Otrs šāds centrs, pēc Konela informācijas, atrodoties Kēnigsbrukā. Drēzde-nes tuvumā. Bez tam starp Stenda-lu un Tangeremindi pastā\T>t artilērijas skola. Lai apmācības notiktu lielākā sle4 penībā, padomju karaspēks esot izvietots' reti apdzīvotos rajonos un parasti norobežots ar kordonieiņ, Sājos rajonos esot iespējams . iekļūt vieniiji pārbaudītiem SED biedriem. kas nodarbināti armijas apgādē. Pēdējos mēnešos padomju armijā esot noņemtas arī visas satiksmes līdzek-u pazīšanas zīmes un likvidēti ar-miijas' dalu apzīmējumi uz kavavīru zīmotnēm. Dienu un nakti notiekot karaspēka pārgrupēšana pa d/elzcc-u un kaut. k u r a divīzija no krievu joslas ziemeļiem pēkšņi varot parādīties arī kaut kur Tīringijā. Pretstatā ^lein l^adomju spēkiem angļiem Hamburgas rajonā esot tik a i ao 25.000 v ī r u ' u n Hanovcras ao-gabalā dru.^ku v a i r ā k . No Palestī-nas ieradu^^ies vi^na motoiizēta d i vīzija ar 6000 vīriem, kas novietota Slezvigā-Holšteinā. Pla.Va rajonu Rūras apsabalā kontrolē angļu 2. divīzija, bez tam angļu joslā atrodas nelielas dāņu. norvēģu un bcl^^u vienības. Pēc zviedru laikraksta ..Nationa 1 Tidende" ziņām. .dān u un norvēģu okupācijas karaspēks no 2fi, jūlija izdarīšot kopīf?us -.manevrus abu valstu ģenerālštābu vadībā. Kopīgais bniņoto spēku lielums angļu jtSslā Konela vērtējumā esnt ap 1001.000 vīru. pie pam liela dala ir jauni rekrūši. •Amerikāņu rīcībā: v i ņu okunācijas joslā esot vai vienīgi ap 30.000 vīru lielas JO.^]as policijas vienības. Tā paša laikraksta koresļX)ndents Stokholmā ziņo, ka padomju aizsardzības min' M r s maršak Bukanins ar pavēli licis atjaunot padomju armijā ..kara laika di<cinlīnu". Dis-kritizēts. armijas; .sna.ia Zvezda". K.a-ra'vīriem pārmesta navirša sveicināšana, nolaidīga ģōrbšanā>. plecu: polsterēšana formas ^tērpiem un stul-: meņu valkāšana, kas ..atstādina ermoņikas"'. Šādas ,.burzuuskas tcn-der^ ces"' esot l ā l i k v i d ē Pēc zviedru laikraksta ,.Xy M.litar TīdskrifV informaci:a5. arJkkr;evu karasor^^a.m Vācijā uzdots D:i.<^t:pr:nāt di.^cinlinu. Virsnieki brīdināti neparādirics atklātās vie'.ās kooā ar kareivjiem, nonēsāt sainīšus, staissāiot formas t ē r pā, un pastāvēt uz sveicināšanas noteikumu stingi-u ievōro.ianu ..Katra padomju kai'eivja pienākums iŗ parādīt savam priekšniekam augstāko cieni." raksta Maskavas kom.an-dants .,Krasna:a Zvezdā" Bez tam formas t ē r p i un apa\i esot rūpīgi jāgludina, pogām jābūt k ā r t ī b ā un jostas S D r ā t e i a l l a ž tieši vidū. ~ ' DM. AZ Pēc maršala Tito astoņu stundu ga|-ās runas dienvidslāvu-komunistu .partijas konferences pirmajā dienā, otrs svarīgākais notikums risinājās ceturtdien, kad ministru prezidenta vietnieks Dimitrijs Vlakovs deklarēja, ka Maķedonijas Pirinas apgabala iedzīvotāju lielākais vairākums „vēloti"es", lai viņus iekļauj Dien-: vidslavijas federācijā. (Pirinas apgabals pievienots Bulgārijai Red.) Ru^ nas turpinājumā Vlakovs strikti no-raidija bulgāru komunistu partijas apvaiiiojumus un paskaidroja, ka Bulgārija pati pārkāpusi Bledas 1947. gada. vienošanos, nedodot Maķedonijai solīto autonomiju. To pašu domu atkārtoja arī otrs runātājs maķedoniešu partizānu kustības organizētājs ģenerālis Temļx>. Visa nelaime slēpjoties tai apstāklī, ka Sofija sapņojot vēl vienmēr par „Lielbulgārijū", Kvintesence izskanēja Maķedonijas autonomā apgabala ministru prezidenta runā. kas: izteica cerības, ķa ..sāpīgo problēmu nokārtos maršals Tito". īstu slavināšanas dziesmu Tito nodziedāja visslavu komitejas prezidents ģenerālis Masļaričs. Maršals Ti'to ir nācija," jūsmīgi izsaucās,.ģe-: nerālis, ,.un nācijas nevar iznīcināt." Veselas desmit minūtes IX'C; tam atskanēja aplausi un ovācijas, I ko sarīkoja vairāk nekā .2000 delegātu.' kājās piecēlušies: „Tito ir mūsu nācijas lepnums, to nedrīk.st aiz-; mirst", teica tālāk Ma.'^ļariēs. Vel oriekš neilga laika viņš esot • apmeklējis Poliju im Cechoslovakiju. Tui'icne*; komunistu partijas vadītāji dai'binieki sarunās izteikušies, ka vini - nezinot, vai darot pareizi, .nosodīdami Tito un pievienodamies kominforma lēmumam. Tt*s pašus apvainojumus, kas celti', pret dien- \'idslaviem, tikpat labi varētu adre-^ sēt arī., viņiem. Ģenerāla . Mašlariča runas beigās atskanēja saucieni: ,,Lai dzīvo Padomju Savienība, Sta-ins. Dienvidslāvija un Tito!" . Ministrs bez portfeļa :: Milovans Djilašg. runādams par partijas pro-pagandu.. izteicās,• ka \'ēstui'e . nekad neesot piedevusi maldīšanos, tā nepiedos arī kominformam. Visi pārmetumi dienvidslāvu komunistu partiju tikai stiprinās. Vēlāk kongresā pieņēma- rezolūciju, ka delegāti esot .zraudzīti demokrātiskā ceļā slepe^ nās velēšanas. Si rezoluciia diemžēl nekā nehd/.t\ia. Jau svi'kli<M);i:s rīta Ma.^kavas radio lika n(^la-sits ..Pravdas" specialkorē.sjjundi'iita raksts no Belgrados, ka tui'āiMi<\< k o munistu partijas kongress no!ii'k.)t ,.terrora atmostairā". Vi'^'i^s d c l r i M^ tus, kas izsakoties prot mar a l u Tito: tūdaļ apcietinot. Kad pi\';vi:-;diona^ sēdē jaunais Maskavas solis kļuva zināms ko.uforencē. tas rad;;a siišutunni. Vairāki' r u n ā t . l o ti asiem vārdiem no.'^udija Padonir.i Savienības rīcibu un deklarē ja, k.i Kremlis ai^galvujot to. kas iioti^k' viņa paša mājās.-Pii^vakarē l;o!v.U"c"-"s vienbalijīgi pi'eņēma roroluciiu, kas ļzsaka ,.absolūtu" u/.ticibu Tito, partijas centrālās kon\i!c^;> noiiiil :Ā armijā lain cipļī'nas trūkums iaiikrakstā ,.Kra.si un līdzšinējai Dienvid^davnas nostājai. Izvēlēta arī iļ)aša konļi-^aīa. kas izstrādās atbildi uz k o i n i i i f . i n in apvainojuiniem, Kongresa laikā visai nepatik:un;is lietas nācās dzii'dēl an paj-^jo ^omju. komunistu partijām, Ai/'-ard/ibas ministra vietnieks ueiii'-i-ali.s (Joch-ņeks neskopojās asīēm vārdiem, lai pierādītu, ka Francij,as kT)]nuiii^-ln partija nekā nav daiajusi. lai s ; i - rautu attieksmes ar buivuaviiu. TIJ-- pat pa,sīvi bijuši arī poļu, uin',;uni, rumāņu.un bulgāru komunisti, k."',-, ' mēr dienvidslāvi cīnījušies pivt la-šismu. Svētdien B(dgradē pu1.)licr'ta infur- , mācīja, ka kominform.s i/.devis rik.o-jumu visu .sev uzticu'^o komuni-tu i partiju jaunatnei nekaviūotics o:ir-traukt visas attieksmei ar dienvidslāvu jauniešiem. Nola:;oi šo -r-nu, BBC komentālors pif»hilda, l-;a tas laikam uzskatāms pa.'i; hoiko':a : pirmo ievadījumu. Politi.'^lcie n\)- . vērotāji informē no IVl'O'ades, ka hdz svētdiena.s- rītam di^nvid'l.''\'u^/-" komunistu i)artijas koncļre-.ā neb!-)/ manāms nekāds naiduis no'-.k-au'l-jums pret* Padomju .Savi^M'nbu. Vi'rr nigi kominformam n:īea^> d.'.ii'dt'l^^-^- daudz nc vi^ai izmeklētu f'a>, i . Ka attieksmes • ar ])ārēj;iin "-.ate-lītvalstīm vēl nav gali^^i p.arliMi^u-šas, liecina Dienvidslāvijas a]-li"*u ministra Zimiēa ļ)ieda.li^-ai"ias ļ)o'u sūtniecības rīkotajā banketā un Ti'-o telegramma Varšavai .sakarā ar neatkarības dienu. BBC, St. BB. M. AP. AFP Kara pirmā diena prasītu 100 miljonu upuru Uzsākta ari hēlija bumbu r^^žos^na ..L'Europe Nouvelle" ziņo. ka ASV uzsākti! ari hēlija bumbu ražošana, kuru iznīcības spēks tūkstoškārt lielāks nekā aton^bumbnm Pēc ķīmijas speciālistu domām, ar šim bumb ām lespējanis iznīcināt vi.su zemeslodi. Ka arī krievi šai Viriienā sākuši darboties, secināms U) tā. ka 0ēdējā Staļina urēmija pi^.^ķirta hēlija pētniekiem prof. Laudavam un prof Prcškovam. Kā ..Ici Paris" ziņo. Amerikā sākti priekšdarbi svarīgāko pilsētu — Vašingtonas, Ņuiorki^s. Cikaao. De-ti'o^ tas un San-Francisko aizsardzībai Amerikāņu militārie lietoratē-ji izteikuš:rs. ja Padomju Savienībai trešā kara gadījumā izdotos sasniegt kādu no Kanādas z:Gmelu salām, tad krievu atomu'raketes jau pirmajā kara dienā prasītu 50 m i l jonu- upurus. Bet •: ari..krieviem jau pirmā, dienā būtu jārēķinās ar 50 milj.- upuru no amerikāņu atomu ieročiem. Atsaucoties - uz to. ka.- ASV^ nepār-traui'. ti turpinās jauni eksperimenti ar atomuerjc:em, Meksikas atomfi-zikis: prof. Klazis publicējis rakstu ar nosaukumu •.,P.'-l!'a.-/', kur brīdina no jauniem atonu-k^'r"-! iineolr-'n bez pietiekamas teoia.'li'^ka--; ^-a'^ala-' vošanās. Pēe vina df^nam k'udaim apiešanās ar atomenf-i-iVi ;u var ra-d; l pat vis.as pasauk-s boja en;. ..Visi atornz]nātni<''ki." n^^rāda prof Klazis. ..'-ākuši nodarbola-^- ar kai-a ieroču ra/.o.sanu. , P,e tam viiii^ nk^- jas tā. kā neprašas bērni ar'a^V^-:tu dinamīta kap.M-ii. .launa oa^a^l^ katastrofa ša; zinā ir va'-rak i"'-^j)ē-jama n^-kā z^m'-^slodes bo'a < :a ar uguni un ūdeni." Vairākkārt, lau norādil- ka vācu V2 raketf's ta:^ad ir ka a.-M' T ' k a - ņiem. tā' krieviem. p>* \ ' . r n ^ , pārveidota?, ka to iedarb'ba ]•>>. ; \)rV sniorta, vaii ākkārligi. P/'i -v^^"':-- • ni ar to nav vēl apmir-V;! ' i \\ T)ēt::umu diene.^-1a vad'la- M dā tikko :zteici''\s, ainerik-āiri -'.rn jai jau e.sot io'-^v ; i .-i'^ i/o- ' - f ' rak< li. kas 30 minūtē- <•'• a: -T • ' zemeslodi. Sī- r^-kel'.-'- ka-, ir d,'-.'- reiz lielāka nar V 2. --ka:^ no-saukums īr .,R');.jo' To ar;-- zīmēt par n ā v e - r-'\''^/•r\-^\. jo praktiski tā ? p ē - ' ' d:z::ke, : t k'j.tra vietu uz zemeslodes.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-07-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480727 |
Description
Title | 1948-07-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
8.Ž0,
F R E D A
r'.
^'vSs?p£«^ latvi,.
a*iznnauss inuontuik.u iUnno ļh "?^*'«^u'^ >!
ieskatu
at. kādos apsS,*f%
as,nododu a S -
Ģāls esmu cenfin .
A l f r ē d s Bēŗ.i
yai. kā Menīgam
rmais lielākais
a 12 haubices Lr™«š-
•\et84ha.bii^25?
z^tam pasūtinājaS'*;
'-.ieroču iepirkšanu u2
^ņa^neviļ-par apmēS»
latu Tur visvairāk bl
^ ^ - ^ tanku apkāri!
•,.1940. ,g.. pavasarī da ai»
esam pienāca Rīgā t
•katlšanās'Vidalas bijāt
te ka;ippči^ sava vainm:
, .,.,^^^1 trūkstošo %
^atsūtīto dalu apmaini^.
tos ,ta ir ntegaldījam
Tupēmpai valsts aizsar^
eku^ pretesllības spēju kā-lielas
raizes valdībai sa^
līsts saimriecību jaļttaji}.
laņa. Deg^ ielas, pusfabri.
arī daudzu^ gatavus ražo
itvijā ieveik ;no Ketto
'ai; aizjura^ zemēm. Ka*
^ties, protams, b'au pirmajā
- brīvā kiilu satiksme ār-as
jūras būs slēgta. Tālai)
vajadzīgās jēivielu rezer-
M iespējams^' Bet arī ^.
ā 'bija jā{>iedzīvo prā^'aj
s. Par spīti ifinancu nii«
'adības optnnistiskiem so«
karam izceļoties saimnie»
1 vēl mazāk sagatavoti kl
No tiem nelieliem krāju-bija
sagādāti, ievēroja'
•vēl kara mlni^^^ re«
vāih vajadzībām. Tālab
pirmajos mēnešos aptriika
, befltizīnā, technisko taitka
vara u.t.t. i Viens ku^iJ
u, apm. 90(i0 V atrada?
„laipnie*v zviedri to aiztu-
•'ijaš ostā. ļ
nācās,ieve^ pāri Nor-
Zviedrijas ziemeļiem lidi
i .pa zemes ceļu un tikai
es" ar /fcīiģi talāk uz W
transportu cenas, J;
a vairākkārt augstākas, ka
tu laikus vajadzīgās rezer-tas:
Benzīnu: mēģināja le-
.ijā. Kaut arī!tas bijaslik-mena
benzīns, tomēr kaut
iztikt. Bet igauņi to deva
as darījumā I pret cukuļ
: ka.arī cukurs, kuŗuve.
kara mudināja likt tr.^
afijas tasē, bija strauji F
ar v i ^ to jau pirm^^^^
bija jāsamazina da^rļ,
nu :skaitu samazmaj^^^^^ ,
piecām, vēlāk pat U2,c> ,
L nedēlā, .kas^^^^^^
. strādnieku i z P * ;L f
ats nopietnām,.!^?? J ;
.apmierinātību .
jo:vairāk taļab. ka^^^^ ;
ūnisti un speaali at^^^^
aģenti sāka palikt kne
tmiņu stāstu par Posw» |
SATIKA
no
acijas P
Austrumvacija
nacisti, tes^ļ^ r
a/izsludinata ŗ ^ o ^ l -
,Neue i^eiiu"» • w.
s nometne atbv
ivoto ziņām, P|^,l!;:
bijuši briesmg^^.j,,c;
zspēka vai dizen j,
J: 12.000,
sti esot loti. P j :
•anu.interņe e^e-j^^^.. ^
nedēlu ievietosj5 ^
rriieessttii bbiijjui'^si'.. :t'"ļ-tii-i,aaii i»„ ,;
,i egPtāi rttiifkcaai 2„0sU^o '»« niaizf'
LATVIA
Latvian Newspaper
published under. E U C O M Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
aod Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation: 4000.
Published twice weekly. Edi-torial
office: Gun/burg/Do.,
Dominikus-Zimmermaiin-Str.: 2 KEV^SPAim:
Nr. 57
otrdien, 1918. g. 27. jiiHjā^
Iznāk otrdienās un pick-idicnā?.\(|
Izdevējs: BALK u:devunv:i^
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildis:us redaktors:
K. Rabūcs vietu. A.
Liepa, redaktori: Z Bārda.
M. Čulītis. H. MiiKionberĶs.
A . Šmits.. Adrese* Giuu'bursj-
Do.; red.: Dominikus-Zinunvr-rr.
annstr. 2 (tālr. 5*0).
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgra.-Landmann.-Pl. 1 U. 92)
palreizejo stāvokli novērtē ģen. Klejs
Kritiskāko bridi
bei
si
as
Amerikāņu vēstnieks Anglijā Dagless un vēstnieks Maskavā Bedels
Smits, līdz ar ASV ārlietu ministrijas krievu lietu speciālistu Čārlzu
Bolenu pēc apspriešanās ar^ ģenerāli Kleju Berlīnē, vakarrīt izlidoja
uz Londonu, kur paredzētas apspriedes ar augstākiem angļu un
franču diplomātiem un valstsvīriem^^ Berlīnes jautājumā. Sagaida, ka
sarunas notiks par rietumvalstu tālāko rīcību. Trīs valstu atbildes
nota Maskava izstrādāta, bet nav vēl vienošanās par iesniegšanas
termiņu. To aizkavē pašreizējā valdības krize Francijā.^
Prezidents Trumens pēc divām apspriedēm i\v ģenerāli Kleju Vašingtonā
deklarēja, ka ASV e.sot pietiekami spēka savas politikas realizēšanai
Vācijā un pašreizējā stāvokļa uzturēšanai Berlīnē. Ģenerālis Klejš
Berlīnē pēc apspriedes ar vēstniekiem presei paskaidroja, k a ASV gatavas
sarunām,' bet ne zem spiediena. „Gaisa transportus uz Berlīni iespējams
turpināt arī ziemā, un tie tui'pināsies, neatkarīgi no tā, kas
notiktu gaisa koridorā," izteicās Klejs. Gaisa tilta pastiprināšanai sākta
jauna lidlauka izbūve Berlīnes franču sektorā, bez tam turpinājās
Gatovas -un Tempelhofas aerodromu paplašināšana. ASV valdība esot
gatava ari zināmiām koncesijām valūtas reformas lietā Berlīnē, bet
priekšnoteikums esot blokādes atcelšana. Ja pēc visu diplomātisko
iespēju izmantošanas vienošanos neizdotos panākt, esot iespējams, ka
lietu nodod UN apspriešanai.
VAI IEROSINĀS STAĻINA, TRU-MENA
UN ETLIJA TIKŠANOS?
Tēc BBC vakardienas ziņām, ,,Dai-ly
Mail" sakās zinām, ka trīs valstu
atbi:ldes notai būšot pievienots ielūgums
Staļinam tikties ar prezidentu
Trumenu, ministru 'prezidentu Etli-ju
un Francijas ministru prezidentu.
Valdības Londonā un Parīzē pašreiz
nevēloties tādu notas saturu, kas
līdzinātos kaut • k ā d am spiedienam
pret. Padomju Savienību. Pēc „New
York Herald Tribune" informācijas,
ģenerālis Klejs Vašingtonas vizītes
laikā slepenā ziņojumā esot norādīs
jis, ka Padomju Savienība patlaban
nevēloties traucēt mieru. Nenotiekot
arī nekādi padomju spēku pāi-gru-pējumi,
un arī satiksmes traucēšana
gaisa koridorā neesot gaidāma.
Ģenerālis Klejs piektdien ASV
tautas pārstāvju nama ārpolitiskajā
komisijā paskaidroja, ka amerikāņu
okupācijas iestādes Berlīnē
spējīgas noturēties Berlīnē un arī
turpmāk apgādāt sava sektora iedzīvotājus.
Sēdē piedalījās arī armijas
ministrs Rojols.un. bij. kara ministrs
Petersons.
Uz jautājumu pai' iespējamu blokādes
laušanu varas līdzekļiem ģenerālis
preses konferencē Vašingtonā
paskaidroja, ka viņa uzdevums
esot nevis ieraut ASV Vācijā karā,
bet gan no tā pasargāt. Amerikāņu
un angļu iestādēm tagad esot iespējams
tiu-pināt Berlīnes rietumu sektoru
iedzīvotāju apgādi nenoteiktu
laiku, arī ziemas apstākļos. Viņš nevēloties
stāvokļa nopietnību novērtēt
par zemu, bet nedomājot, ka kāda
no valstīm vēlētos karu. Saprašanās
Berlīnes jautājumā joprojām
esot iespējamā, bet neveiklā vadībā
pašreizējais stāvoklis tomēr varētu
novest līdz karam.
Klejam Vašingtonā apsolīts rezervēt
Berlīnes apgādei lielāku skaitu
,.Skymaster*' tipa lidmašīnu, kas
spēj uzņemt 10 t kravu. Tādā veida
piegādes .izdošoties palielināt - no
2500 līdz 4500 t dienā. Klejs arī
izteicās, ka neticot iespējai, ka padomju
lidmašīnas nopietni varētu
mēģināt traucēt gaisa satiksmi gaisa
koridorā.
,Tik ilgi, kamēr nav atjaunoti sa-lovskis
sarunas laikā esot bijis lieliskā
garastāvoklī". No padomju pu--
ses paskaidrots, ka korespondents
maršala izteikumus esot sagrdzīji,s
un aplam iztulkojis.
Valters Lipmans laikrakstā' ,,New
york; Herald Tribune" norāda, ka
pašreiz svarīgākais esot izvairīties no
nevēlamiem starpgadījumiem gaisa
koridorā uz Berlifii, kas varētu stāvokli
padarīt, neglābjamu. • Pa to
laiku varot mierīgi turpināties diplomātisko
iespēju izmantošana.
, Angļu svētdienas presē Berlīne^
krize joprojām bija pirmajā vietā,
(Beigas 3. Ipp.)
ASV i izmeomas
jaimas atombumbas
Savienoto Valstu atompētniecī-bas
I komisija publicējusi ziņojumu,
ka Klusajā okeānā izmēģinātas
trīs jaunas atombumbas,
kas, esot daudz iedarbīgākas par
līdzšinējām. . Eksperimenti noti-,
kuši. kādā salā, apm.. 4000 jūdžu
'attālumā no Austrālijas, kur kopš
pagājušā gada iekārtota izmēģi-ntijumu
stacija. Runājot par
jaimajām. atombumbām, kādā
preses konferencē. Vašingtonā
pre-ziderits Trūmens izteicies,' ka.
..Savienutās Valstis darīs visu, lai
paturētu arī uz priekšu vadītāju
vietu atompētniecībā. kamēr nav
panākta vieno.-^.anās par starptau-ti:>
ku kontroli".
BBC
Kas krievus attur
pakļaut Berlīni savai
' varai
••„Grūti saprast, kas gan cits krie-
\^is attur pakļaut Berlīni savai. varai,
ja ne mūsu gaisa spēki." izteicies
agrākais amerikāņu aviācijas
komandieris ģenerālis Spācs. Tāpēc
ir nntercsanti atzīmēt, ka jau līdz
augustam ASV savus gaisa .spēkus
Eiroļ>ā būs palielinājušas apmēram
divkārt, Sie pastiprinājumi ,pie tam
notikuši ar vismodernākajām lidmašīnām.
Firstenfeldbrukā pie Minche-,
nes svētdien no Anglijas ieradās
pirmās 16.' amerikāņu : .,Shooting
Star" tipa turboiznīcinātāju lidmašīnas,
bet tuV ākaj ās d i en ās saga id a
vēl nāKibšās ' 33 no 75 šo lidraašīnu
lielās gļ'upas. Vācijā iznīcinātāji izdarīs
apmācības lidojumus kooā, ar
superc'ļetokšņiem. ..kas pašlaik vēl
veic 'lidojumus Anglijā.
Maršals Bulģaņins pavēl:
atiaunot kara laika disciplīnu!
KUR UN KADI PADOMJU SPĒKI APMĀCĀS VĀCIJĀ — ARĪ DĀŅU
UN NORVĒĢU OKUPĀCIJAS VIENĪBAS UZSĀK MANEVRUS
DESMIT MINŪŠU GARAS OVĀCIJAS UN ^ABSOLŪTA" l ZTK ĪB[\
TĪTO
Kominforms liek pārtraukt attieksmes ar ~
dienvidslāvu jaunatni
Svētdien Dienvidslāvijas komunistu partijas kongress vionbalsīirl
pieņēma rezolūciju; kufā izteikta „absoluta" uzticība Tito un viņa potīti"
kai; Ievēlēta arī īpaša komisija, kas izstrādās atbildi kominformani. Politiskie
novērotāji Belgradē izsakās, ka kongress nozīmējot maršala Tito
pozīciju stiprināšanu un pierādot, ka Kremļa politbirojs šoreiz laiķani
būs pārrēķinājies. Svētdien Belgradē saņemta informācija, ka ktjniin-forms
uzaicinājis visu sev uzticīgo zemju komunistisko jaunatni pārtraukt
jebkādas attieksmes ar dienvidslāva jauniešiem. Maķedonijiui
autonomās provinces ministru prezidents deklarējis, ka visa IMaķcdo-;
nija jāiekļauj Dienvidslāvijā, jo to ..vēloties'* iedzīvotāji.
kari ar ang lu karaspēku Berlīnē un
netumvalstu apgādājamiem civīlie-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-27-01