1948-10-02-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ibrļ .valstu vidi) Tt.i-dauci, |a?i laupījuši Ahf. ļrtiski apkāvus V- ;ejigākos, un inv.ir- '•s. kas spjtu vm.:ma.ākā- rn.':'- 17-skaidrojarn.s ' K paglābss irim. •em lidzckļiom c-n-zemē citu tauv:;,,, azadākās no,,;-^' :u inteliģento Drof:: 'OS robus, pirm.;,' lielu i k a l tS Amerikas un in, f ka vinu ^"Sl^s īsa ]aii,,y .ŗba augļu ienāk.^a, ;;ga ,pašu abesmir,;u abesīņu baznīca ar pm priestoŗiem (pēc Ik piedem draudzo-/ 'ot-viGns; priesteris) am tradicijām iin nelabprāt pieiai) 'as hmeTia colšaru>c; psa nodomiem.ļj.- ^'0 arī daudzi ātta- :aba]u__ virsaiši^ 'vj\ jo tālāk rio centt'a 'lausīl; Adis Abebas irunS aI^ stīlu. vis-a viņa: valsts neva-pitplaukt, ja'taincs iās. itāļu kolomja^ li, kur atrodas •ostaV '.ras līdzenumi; Vini tīm;: ka tās vilcinžs zemes; : Tai :paso .ēr nav runājis par vai mēģinajumiom :ija& iekšējā dzīvo. 'nMists,: Iziedams, kāta, ka Padomi'i : biīt :ieintereseia ju par komūnisna ontinentā, .veljnis padomju misijai :ē. Viņa secinajuin^ padomju propagaih conservātīvaļā;:ta\ii;ī. inākumu. Padomju nijā csotsijtnicciba.- 'paga.ndas afcntlira. , ka sūtniecības stats . šlaik/tur u'zturptics: čības, darbinieki un Padomju-: slininicā..; agandas troks)\i'at-septembrī,; esot 21 skaitot palīgus.'T')- }u atklāja;. sevišķi' ) turpinot: vecu kricŗ. .Tdz.ōt Abesīnijai... : krievi" oKrtt snro):ju^' • īni$kii atbalstu.; Af' •atlcšnm sniodžDila- . r 'mērenu c;tlii1:;'bu , ^'atvesta no Pad'mi- Gt lielu dalu no .^i-^ •sot. ražojuši ;amenr; * . agandas : >a;::c itiīras m ierobežojolios ar - |usi- paaiāvtizu ska'-;. UTV plakāti raito! inības :,-,bnn'anus", , ieeja šai skatē neko sīņi tur tikpat - l ^ v i . ļrāpat neviens •ncla- ,0-padomju laik'-nk-' .andistiizlipiņol.u"' š-Abcb§, ka' ,ja krieviem :.ii' i Abesīnijā, tao ļi'- mistiskā: migla".. tāvii Abosinija apstākli, ka šai..:^e-. iO armēņu umtrisvni. iekn: •Neesot-šaibu. , irmēni' un;liela dai-V.. finisti vai komuniŗ , o^kanoti, bet l-'a^a, sot aarījuši :Vai.Pļ-a,-. ka3 i^iditu:-i)^^-'-. ;ai. .V as vald'bā ; ' \ ' v iens padenini .^aailcinaj^i^ ao H^- n 4m zv^^cini^ ^'^^^ļ;. : hilitārā misija, • - l u ; i i d 7 e k i i o . i a . pūloties • Pašreiz ^ai '"^ļ :•v: |n^lu ;vJr^n.eki.. k j ķ> ū. K-cie'''';l':^vv•M- :poli''istu. kas da.-bo;:!S ļdoiiem • ,., laviacijas s'^'t;'-" nesuša ?ryar.lvn.^,^- ir valdot: Aocsm-. LATVIA Utvian Nevvspaper Pnblisbed under EUCO.M Civil.^ ? ! , h . r U N D P 196. Publisher "^^f'Uuor: Kārli» Rabācs. np Camp Kleinkorz near Snzburg/D. Prlnter: ..Schwāb. il^L-ni. Circulafion 4000. Publisbed three timi^s weekly. Ediioriar ofiice: Gtiniburg/Do. Oominikus-Zimmermatin-Mr. 2 LATVIAN NEWSPAPER Nr. 83 (188) Sestdien, 1948. g. ?. oktobrī Iznāk trīs reizes nedēļā. Izdevējs: BALK azdevumā Lat\'ieŠo preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais re-daktors: K. Rabācs vieta. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. M. Culitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese- Gtinzburg- Do.; red.: Dominikns-Zimnier-mannstr. 2 (tālr. 50). apg.: Marktpl. 25 (t. 84), spiest: Bgm -Landraann.-Pr f it 92) francija pasūtinās ASV tankus 10 divīzijām '^etumeiropas aizsardzību vadīs feldmaršals Montgomerijs Briseles pakta valstu vienošanos par kopīgas Rietumeiropas aizsardzības organizācijas dibināšanu uzskata par vienu no nozimigākajiem notikumiem pašreizējā politisko saspīlējumu periodā. Tāpat lielu nozi-itti piešķir informācijai, ka ASV nostāja palielinājusi izredzes uz Briseles pakta paplašināšanu par Atlantijas aizsardzības savienību. Pa to laiku turpinās rietumvalstu aktīva rīcība savu aizsardzības spēku stip- Anglijas aizsardzības ministrs Aleksanders, kas piedalījās Parīzes apspriedēs kopā^ ar - Francijas aiz-gardzibas ministru^^^:R jas"; pulkyedi. de:.Fratēru, Holandes Sokingu un Lukseniburgas Djpo^n^^^^ pēc atgriešanās Ix)ndonā ceturtdien jijjoja britu ministru kabinetam par sarunu: gaitu.:. Oficiālu komunikē: galda vēl šonedēļ. : Londbna s- prese ceturtdien, izcilā ietērpā .z^^ : ka-par Rietumeirop.as: ūnijas :— Anglijas, Pranci3as-.:u^^ trīs Beneluķsa valstu —, apvienoto, bruņoto : speķu :virspavelni:eku jau izraudzīts brit^u: impērijas ģenerālštāba • priekšnieks feldmaršals lords. Montgomerijs. O.f i - dālu apstiprinājumu šim lēmumam: gaida'yisā drīzumā.:: Sāga'da, ka par apvienoto sauszemes spēkU: virspa-v §lnieku kļūs • f r a n č u ģ e n e r ā l i s. Žiens, kas patlaban komandē fran-tu: spelcysZiemeļafrikā, piecu vāistiu kaļ'a flotes, paredzams, komandē^ iot.'britu • flotes • admirālis :Keņing-liems,: bet:. apvienotos gaisa .spēkus britu aviācijas maršals lords Te-to'.;-:: FĢ;ldmaršals. Montgomeŗijs ceturtdien Londonā runāja par britu ar-raijas brīvprātīgo: vervēšanas kampaņu,. \Viņš.norāclī ja ^ : ka:: Anglijai vajadzīga 400.000- vīru : armija,^ kas pastāvēt-u, no: regulārā karaspēka; un uz laiku dienestā :iesaistāmasmili- .djas.: Bez tam esot- pieejaina: 4 miljonu vīru :rezerve. Aizsardzības .spēku' stiprināšana: esot: vienīgā pareizs atbilde laikmeta prasībām,: .:un nepilnīga militāra sagatavošanās varot radīt:kļūmīgas/sekās. .Kara nai-nistrs: Šinvels; ^ ceturtdien paziņoja plānu par 10Ō.000:brīvprātigo vervē-ķiiu: terr itor i āl a j ai ar mi j ai:.; Arī Holandes m;ilitārai.s budžets 1949. gadam paredz; lielus: līdzekļus -jaunu .kara kuģu, Udmašīnū: un aviācijas atbalsta punktņ būvei. / Austrālijas ministru prezidents Ciflijs ceturtdien tautas pārstāvju, oamā :deklareja, ka viņš personīgi vienotas rictiim- -i • 1 ' • '! : Amerikāņu nulitargubernātors Vācijā;; ģenerālis Klējs ceturtdien .Fi'ankfurtē paskaidroja, ka trīs rietumvalstu ' militarguberņātori panākuši pilnīgu vienošanos vpar franču okupācijas joslas saimniecisku pievienos anu jau apvieno ,tajai angļu-amerikāņu joslai, izveidojot, vienu vienotuv Vācijas rietujnjoslu. Vel: vaj^dzīga galī-. 5a piekrišana, no Vašingtonas, .betv ^ā izteicās ģenerālis Kiejs-ofi-cialu paziņojimiu' par joslu apvienošanu varot sagaidīt divās •^^1 trīs dleriās. .Franču . .joslas: V pievienošanās mm pārējam rietumjoslām ap-. 5?^ta jau ilgi. bet •Francijas: nobaidītajās : un piesardzīgas; nostā-l'f dēļ tā stipri. novileinājusies, •^ranči. vispār .rietumvalstu kopī- ^f. Politikā .bijuši- atturīģākie.'.un ^^kumā arī pretojušies : Berlīnes ^;^utājuma; nodošanai: UN; .. pie- ^ļpdami: tai tikai pēc- tam,; - kad ļ l a ^ v a nāca : .Ivlajā ai' ; savu V,"^^- kommTikē. : -Notikumu at- P.ēdējā-.laikā, kas^^^^p .^a)iisi:^arl. vairāku citu:ievadītu ,.(>lļtisku un Mlitāru pasākumu ^^^alizēšaņu..; piemēram:,: Rietum-. >^Pas militārās aizsardzības or- ^^^zacijas;; ;'^bināšanu.:. : likusi. 'Meijai: mauiīt nostāju arī jos-apvienošanas lietā.' / ^ • : ' : V : ; - - - / - "::• BBC-"- uzņēmies vii'suzraudzibu par Austrālijas veicamiem drošības soļieiTL Viss esot sagatavots vēl; drastiskākai rīcībai,; ja tāda kļūtu-nepieciešama. Tai::.pašā/:laikā-. Zviedrijas; :civīlās ai;zsardzī.bās , padome .pieprasījusi riksdagam atvēlēt valsts aizsardzības vajadzībām vēl 58; mi 1 jorius kronu, papUdus pavasari jau .piešķirta-jiem 25rmiljoņiemi ;;• ; Pie piecu Briseles pakta valstu apspriedēm • OT papildus: : ziņo, ka Francija gribot:: lūgt ASV piegādāt tai;tankus .desmit tanku divīzijām, un ;300v~turboiznīcinātāju.; ::Bez tam Francijai 'vajagot: pietiekamu. finan-ciālu palīdzību, lai realizētu : ^ v u bruņošanās programmu. Daļu. no ieroču : piegādēnir pārejamv četrām pakta valstiņa, lūgšot uzņemties::I>i;el-britānijai; :;kuTas • ricība; esot:; plaša bruņošanās rūpniecība.' . - ;IJP tālāk, ziņo,'ka;ASV i r l i e tu tni-nistrija cerot vlīdz: janvārim: sagatavot .:.iesniegšanai kongresam miilitā-rās palīdzības programmu Rietumeiropai, kas būtu sava veida; „aizdo-šatias un. nomas līgums. aukstajam karam^'. ASVtmili1:āras palīdzības lietā atlietu: vicemini.strs ;Lovet5,: kas trešdien runāja .;preses konferencē Vašingtonā, ;atteic!ās dot komentārus. •Tāpat viņš nevarot vēl ziņot amerikāņu; valdības oficiālo viedokli par Parīzes apspriežu ..rezultātiem,, .jo valdība iepriekš vēloties uzklausīt savu novērotāju ^ziņojumus, kaSv kopā ar Kanādas^ novērotājiem, pirmo \reizi oficiaU: piedalļjās-aizsa ministru apspriedes. Ka'norāda daži korespondenti,. ASV. militārās; palīdzības plānus kavējot apstāklis, ka Puetumeiropas valstis vēl neesot -g^ līgi formulējušas savas vajadzitias, bez tam nelabvēliiga ,: ietekriie esot polīti ska j ai ; hedr os īb ai Franci jā.; • Kompetentas aprindas Parīzē gan norāda, ka aizsardzības mimstru apspriedēs jau: esot runāts- arī: par ASV un Kanādas; r n a t e r i ā l ā s p aM apmēriem; :; pārējie ^ .apspriežamie jautājunii: bijuši — ko šanās programmas paātrināšana, piecu valstu brmiošanas ..rūpniecības sadarbība, ka arī vispārēja demobilizācijas palēnināšana, ; ja au^^^^ mu un rietumu attieksmes: vēl pasliktinātos. BBC ceturtdien : ziņoja, ka amerikāpuriacionālā aizsardzības komisija Ņujorkā, nodevusi bruņošanas rūpniecībai prāvus ,,ēņu, pa sutina jumus", kas ; jāsāk ^ pildīt tilcai ; V (Beigas 3. Ipp.) :; gšti ameri virsnieki ļ JP ziņo, ka ģenerālis Franko' savā IVIadrides rezidencē šinīs dienās pieņēmis senāta karā:• lietu komisijas priekšsēdi senātom Gameju un grupu a'ugstāku: amerikāņu; aimijas :un flotes virsnieku.. ;Senators::;Garnejs vēlāk, apmeklējis .arī spāņu ģenerālštāba::; .priekšu feku;. ; Žuanu :;Vigonu. NekādsoficiāL^:' paskaidroju^^ : par apmeklējuma : iemesliem nav publicēts. ;: Preses : konferencē:; senators :Vienigi, paskaidrojis, ka viņa Eiropas ceļojuma ;inērķis ir .iepazīties ar. šejienes bruņotajiem spēkiem un militāro .stāvokli.:' Gamejs jau .apceļojis Lielbritāniju, Vāciju, Triestu un Tuvos: austruiTius.No Spānijas;amerikāņu delegācija.::;devusies: uz: Por-t Uga li,: no * Icurien'es / atgriezīsies atpakaļ .ASV.' :;;;;:-;• .;Londonas ;,Suņday Times'';ziņo, ka tuvākā laikā Fra:iko;saņemšot ko-pigU: aizdevumu ;no; ASV. uri. Anglijas., Sarunas par to jau - esot beigušās. KomperLsacijai Fraiiko: solījis iz-dai'īt zināmus; sāv^ režīma pārkārto-jumus,. Laikraksts; arī; sakās zinām, :va 17. oktobrī; Franko, ieradīšoties oficiālā;: apmeklējumā Poatuģale..;; Britii impērijas ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals lords Mont-goilaerijs izraudzīts par piecu Rie-tun^ eiropas valstu kopīgo bruņoto spēku virspavēlnieku. Ceturtdien viņš, kopā ar britu kara ministru Šinvelu; atklāja brīvprātīgo vervēšanas 'kampaņu britu territoriālās armijas palielināšanai no 50,000 uz 150.000 vīrii. Attēlā Montgomerijs kopā ar Vinstonu Cerčllu. paskaidro padomju uzticības virs par gaidāmiem krievu pārsteigumiem Drošības padomē Pirmdien sāksies debates par Berlīni Pirmdien pl. 16 Šajo pilī. Parīzē, sāksies Drošības padomes sēde ar vienīgo darba kārtības punktu — ASV, Lielbritānijas un Francijas sūdzību pret Padomju Savienību Berlīnes lietā. Domājams, ka ari Padomju Savienība neatturēsies no piedalīšanās, jo, kā ziņo padomju delegāts Drošības padomē, Maļiks aizstāšot Višinski UN kopsapulcē, lai padomju ārlietu ministra vietnieks varētu piedalīties Berlīnes jautājuma debatēs. Berlīnes problēma no slepeno diplomātisko sarunu krēslas iznesta pasaules atklātības priekšā, bet rietumu politiskās aprindas šinī ziņā ari uz Drošības padomi neliek lielas cerības, rēķinoties ar padomju „vetotechnikas" izlietošanu vai gluži neparedzētiem Maskavas ^pārsteigumiem". ASV delegāts Ostias, kas kopš vakardiena nomainījis britu delegātu Kedogenu padomes priekšsēža amatā, pa Berlīnes debašu laiku šo amatu nodos talak Argentīnas delegātam. :; Tris valstu vienāda satura notās Drošības padomei norādīts .uz nopietno stāvokli; kāds radies pēc tam, kad' ^>Padomju Savienības valdība vieiipusīgi •: ..ierobežojusi satiksmi starp Vācijas rietumjoslām un Berlīni. Šāda rīcība ne vien ir pretrunā ar rietumvalstu tiesībām Berlīnes okupācijā un pārvaldē, bet nesaskan arī ar ŪN ehartu un nozīmē miera apdraudējumu chartas 7. nodaļas garā, Atsaucoties uz UN chartas 7. nodaļu, kur ir runa par nopietnākiem miera apdraudējumiem, rietumvalstis atzinušas, ka 6. nodaļa būtu nepietiekama, jo tajā strīda gadījumu likvidēšanai paredzētie līdzekļi ir tikai sarunas, Izmeklēšana, starpniecība, šķīrējtiesas spriedums u.t.t. 7. nodaļas panti paredz, ka Drošības padomei jākonstatē miera ap-draudējm- na, pārkāpuma vai. agresi- Tito meklē sev ministrus cietuma, Kas spriests slepenajās komunistu sanāksmes Desavā , un Krima Kad pasauli pirmoreiz aplidoja vēsts par nesaskaņām Tito un Maskavas starpā, kas vēlāk beidzās ar kominforma lāstiem,, varēja likties, ka tā ir tīrif lokāla parādība. Daudzi politiķi un žurnālisti toreiz pat runāja par inscenētu komēdiju, lai maldinātu demokrātijas. Vēlāk tomēr pierādījās, ka lāsti ir īsti, tāpat kā īsta bija plaisa, kas radās Dienvidslāvijas un Padomju Savienības starpā. Pagāja nedēļas, uņ pasauli pārsteidza jaunas vēstis: Polijas komunistu partijas ģenerālsekretāra Gomulkas atcelšana,, tīrīšanas Ungārijā, Cecho^ovakijā un Ruitiānijā skaidri liecināja, ka Tito slimība nav sporādiska — Maskavas adoptētie satelīti bija saslimusi no galvas līdz kājām. Vēl vairāk, neviens satelīts nebija boļševiks jau no dzimšanas, bet par tādu pataisīts' vienīgi ar Maskavas svētību. . Ka šāds' spriedums ir parei^.s,: liecina jaunas ziņas, kas laiku pa laikam pienāk.no austrumiem. Tā britu la.ikraļ<sta..Manchester Guardian" speciālļcorespondents no ' Berlīnes raksta, ka Desavā nesen notikusi slepena komunistu sēde, kurā piedalījušies . koininforma opozicionāri. Bijuši pāi-stāvēti deleeāti no Polijas; :GeGhaslovakijas, Ungārijas un, saprotams^ arī no pašas Vācijas. Neujzrādot tuvākus avotus, korespondents :ziņo, ka sanāksmē pārspriests plāns, ar ko būtu jāvēršas •pret koiiiinfomu. Šķiet,: ka šai in- ;fonTļiācijai'; ir zināms pamats. Par to liecina jau agrāk pubticētie SED paziņojumi, ^Ica vācu komunistu .st.ar-pā radusies opozicija,. pret ko jācīnās. Minētais lēmums savā laikā pieņemts SED sanāksmē Tīringā un vēlāk- iespiests vācu aust namu joslas prelsē. Cik nopietna sērga pārņēmusi satelītu komunistu partijas. liecina, arī nesenās Krimas konferences darba . kāiftība.. Labi infonmētā britu prese ziņo. ka apspriests galvenokārt jautājums par jaunas, akcijas uzsākšanu 'pret tito. IVIinētās konferences dalībnieki — Rumānija, Bulgārija. Ungārija un Cechoslova-kijaj šo ziņu. šķiet, anstiprina. Visās ,šīs valstis jau līdz šim vairāk vai 'mazāk krasi nostājušās pret. Dienvidslāviju;' - Apspriedēs; kā :zi-nāmss' nepiedalījās Poliia. jo tā Bel-grades- M^askavas konfliktā irjpro-jām iztui-ps zināmā mērā indiferenti. Dažas pazīmes, liecina, ka akcija pret Tito varbūt jau sāku.sies. ja pai; t.0 liz5kata kominfonna laikraksta' jaunos uzbi-ukumus; ..proti, komunistu | part::ļu . centrā 1 orgāns ap-galvo, ļ ka Tito ..nodevi? Marksa-Ļe-ņina dolsitrīnu'. nostā.damies pret Padomju Savienības komunistisko par.- Mju". Ja pareiza ,,Daily Mail" informācija, ko parakstījis Valters Farss, tad arī pats Maršals Tito apjauš, ka pret viņu vērsīsies jaima ofensīva. Fars sakās zinām, ka bienvidslavi-jas maršals - vēlas "paplašināt savu valdību ar vairākiem - ministriem, kas līdz šim.biļuJi opozīcijā un pašreiz atnxias— cietumā. Ministra portfelis esot piedāvāts serbu radikālim Trifonovičam, radikālim: La-zaram Markovičam un zemnieku partijas vadītājam: Dragoļubam Jo- ^ (Beigas V 3. lpp\)' jas fakts un apmēri, kā arī jālemj' par vajadzīgo rīcību. Tā var būt: pilnīga vai daļēja saiiiuiiecības sa- . karu, dzelzceļa, jūras, gaisa, pasta, telegrāfa un cita veida satiksmes, vai arī diplomātisko attieksmju pār- . traukšana,: bet; ja tas izradītos nepietiekami, tad — tādu gaisa, jūras . vai sauszemes speķu akciju ievadīšana, kas padomei šķiet, nepieciešamas starptautiskā' miera un " droši-: bas uzturēšanai. Tās var izpausties demonstrācijās, blokādēs ; vai cita UN ;loceklu bruņoto spēku > rīcībā. : Piemērojot diartas 6. nodaļu, kas paredz visu ieintei'esēto valstu atturēšanos balsošanā, Padomju Savienības rīcībā nebūtu bijušafi veto tiesības, kuras 7. nodaļa paredz. Ja • padomju delegāts tās izmantotu, vel atliktu iespēja lietu nodot starptautiskajai tiesai vai UN kopsapulcei. Pēdējā gadījuma jautājums iepriekš noņemams no Drošības padomes darba kārtības, bet pret to veto im iespējams. Visi šie apstākļi labd zināmi ari Padomju Savienībai, kādēļ novērotāji zīlē, kādi -manevri "tai : varētu būt padomā, lai jautājumam Drošības padomē dotu. sev vēlamu pagriezienu. Izteiktas domas, ka Maskavai varētu biit sagatavota: kāda „pārsteiguma lādīte". „New York Times" par tādu min eventuālu krievu ierosinājumu izvākt no Vācijas visu okupācijas karaspēku. Tadatn priekšlikumam rietumvalstīm .būtu grūti piekrist, jo tgs nozīmētu, ka padomju spēki joprojām atrastos tuvu Vācijas robežām, bet amerikāņu — aiz okeāna. Tādā gadījumā krievu, joslas komunistiem varētu izdoties iegūt kontroli par visu Vāciju Kā laiki-aksts ziņo, esot jau sagatavota austrumjoslas -komunistu valdī-:/ ba, kuras rīcībā būtu 100,000 viru ļ milicija. Pretēji visām runām par ; demilitārizāciju,. arī uzticamiem SED; biedriem izsniegtas mašīnpistoles un apbruņota pat vesela „Paulusa armija". Kā iespējami pārsteigumi no padomju puses, to apliecina AP ziņo^ jums par kādas parasti labi informētas padomju uzticības personas izteikumiem Parīzē, ka debatēs Dro- ^ (Beigaa 3. Ipp.) * ^ Padomju savienībai jau ir atombumba, V domā Čikāgas profesors Cetmidien darbu sāka Apvienoto nāciju komisijas pēc tam,: kad iepriekšējā dienā beidzās deklaratīvās runas pilnsapulcē. Politiskajā komisijā, kuras priekšsēdis ir ^ Beļģijas ministru prezidents Spāks, darba kārtībā pēc ilgākām debatēm uzņemti .seši jautājumi. Kā pirmo, pēc Kanādas, ASV un citu valstu d/ile- Sāciju ierosinājuma, apspriedīs atomenerģijas kontroli Vēlāk sekos Višinska ierosinātā atbruņošanās, Palestīnas problēma, .stāvoklis Grie- :::ijā. un .Korejā, kā arī. agrāko Itālijas koloniju jautājums. _ Atklājot debates par atomkontro-li, Kanādas pārstāvis ģenerālis.Mek-notens ierosināja, pieņemt vairākuma priekšlikumu par .starptautisku kontroli un inspicēšanu. Ģenerālis piezīmēja.' ka jaunās atombumbas ,ir nesalīdzināmi spēcīgākas par tām. ko savā laikā mometa Japānā. ASV pārstāvis Vorens Ostins: ģenerāļa Meknotena priekšlikumu atbalstīja. .Savienotās Valstis jau 1946. gadā piedāvāja padot savas atomrūpaiīcas starptautiskai kontrolei, prasot,: M to pašu darītu;arī citas valstis. Bet toreiz Padomju Savienība ar savu veto šo priekšlikumu noraidīja. VI-šinskis paziņoja, ka Kanādas priekš^ likums padomju delegācijai vēl jā^ pārbauda, kāpēc sēdi • pārtrauca.' Par atomenerģijas postīgo iedarbību nesen no jauna izteicies amerikānis Dr. Bredlijs, kas sarakstījiiS grāmatu par eksperimentiem Bikini salā. Toreiz tur .stacionētie kuģi vēl tagad ir radioaktīvi, un, iespējams, tādi būs vēl gadu simteņus, jo nav līdzekļu, ar ko varētu neitralizēt pl utoniju. Čikāgas universitātes pārstāvis prpf. Heēins domā, ka atombumba jaru ir arī Padomju Savienībai. Amerikāņiem no teorētiskiem pētījumiem līdz prakti.skai realizācijai bija vajadzīgi 3 gadi. Ja pieņem, ka krievi ir tikai pus- tik" veikli, tad i^alkulētie 6 gadi jau pagājuši. Pie tam Padomju Sav;c-nilDā ar atomu pētniecību nodarbojas 27 izcili 'zinātnieki, kuru vidū atrodas ari vācu. prof. Kāpies.' : ii V..-*-- : • . . . . '•• liiSiBiiS?!- fE;##—' ^: :•: R^ļ^Jf^:- f':!£M iļt-^^'^^^»:H iRiP^B;:-!;!! a;:;:īļi^v;3^^^;j5is^bi.^ • £ | 'Jfit-;H::KiMl 141 • ••••• • • ••••••• ••-:;.,..-.-rv..L ••
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 2, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-10-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481002 |
Description
Title | 1948-10-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ibrļ
.valstu vidi) Tt.i-dauci,
|a?i laupījuši Ahf.
ļrtiski apkāvus V-
;ejigākos, un inv.ir-
'•s. kas spjtu
vm.:ma.ākā- rn.':'-
17-skaidrojarn.s ' K
paglābss irim.
•em lidzckļiom c-n-zemē
citu tauv:;,,,
azadākās no,,;-^'
:u inteliģento Drof::
'OS robus, pirm.;,'
lielu i k a l tS
Amerikas un in,
f ka vinu
^"Sl^s īsa ]aii,,y
.ŗba augļu ienāk.^a,
;;ga ,pašu abesmir,;u
abesīņu baznīca ar
pm priestoŗiem (pēc
Ik piedem draudzo-/
'ot-viGns; priesteris)
am tradicijām iin
nelabprāt pieiai)
'as hmeTia colšaru>c;
psa nodomiem.ļj.-
^'0 arī daudzi ātta-
:aba]u__ virsaiši^ 'vj\
jo tālāk rio centt'a
'lausīl; Adis Abebas
irunS aI^ stīlu. vis-a
viņa: valsts neva-pitplaukt,
ja'taincs
iās. itāļu kolomja^
li, kur atrodas •ostaV
'.ras līdzenumi; Vini
tīm;: ka tās vilcinžs
zemes; : Tai :paso
.ēr nav runājis par
vai mēģinajumiom
:ija& iekšējā dzīvo.
'nMists,: Iziedams,
kāta, ka Padomi'i :
biīt :ieintereseia
ju par komūnisna
ontinentā, .veljnis
padomju misijai
:ē. Viņa secinajuin^
padomju propagaih
conservātīvaļā;:ta\ii;ī.
inākumu. Padomju
nijā csotsijtnicciba.-
'paga.ndas afcntlira. ,
ka sūtniecības stats .
šlaik/tur u'zturptics:
čības, darbinieki un
Padomju-: slininicā..;
agandas troks)\i'at-septembrī,;
esot 21
skaitot palīgus.'T')-
}u atklāja;. sevišķi'
) turpinot: vecu kricŗ.
.Tdz.ōt Abesīnijai... :
krievi" oKrtt snro):ju^' •
īni$kii atbalstu.; Af'
•atlcšnm sniodžDila- .
r 'mērenu c;tlii1:;'bu ,
^'atvesta no Pad'mi-
Gt lielu dalu no .^i-^
•sot. ražojuši ;amenr;
* .
agandas : >a;::c itiīras
m ierobežojolios ar -
|usi- paaiāvtizu ska'-;.
UTV plakāti raito!
inības :,-,bnn'anus", ,
ieeja šai skatē neko
sīņi tur tikpat - l ^ v i .
ļrāpat neviens •ncla-
,0-padomju laik'-nk-'
.andistiizlipiņol.u"'
š-Abcb§,
ka' ,ja krieviem :.ii'
i Abesīnijā, tao ļi'-
mistiskā: migla"..
tāvii Abosinija
apstākli, ka šai..:^e-.
iO armēņu umtrisvni.
iekn: •Neesot-šaibu. ,
irmēni' un;liela dai-V..
finisti vai komuniŗ ,
o^kanoti, bet l-'a^a,
sot aarījuši :Vai.Pļ-a,-.
ka3 i^iditu:-i)^^-'-.
;ai. .V
as vald'bā ; ' \ ' v
iens padenini
.^aailcinaj^i^ ao H^-
n 4m zv^^cini^ ^'^^^ļ;. :
hilitārā misija, • -
l u ; i i d 7 e k i i o . i a .
pūloties •
Pašreiz ^ai '"^ļ :•v:
|n^lu ;vJr^n.eki.. k j ķ>
ū. K-cie'''';l':^vv•M-
:poli''istu.
kas da.-bo;:!S
ļdoiiem • ,.,
laviacijas s'^'t;'-"
nesuša ?ryar.lvn.^,^-
ir valdot: Aocsm-.
LATVIA
Utvian Nevvspaper
Pnblisbed under EUCO.M Civil.^
? ! , h . r U N D P 196. Publisher
"^^f'Uuor: Kārli» Rabācs.
np Camp Kleinkorz near
Snzburg/D. Prlnter: ..Schwāb.
il^L-ni. Circulafion 4000.
Publisbed three timi^s weekly.
Ediioriar ofiice: Gtiniburg/Do.
Oominikus-Zimmermatin-Mr. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 83 (188)
Sestdien, 1948. g. ?. oktobrī
Iznāk trīs reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK azdevumā
Lat\'ieŠo preses darbinieku sadarbības
kopa. Atbildīgais re-daktors:
K. Rabācs vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese- Gtinzburg-
Do.; red.: Dominikns-Zimnier-mannstr.
2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm -Landraann.-Pr f it 92)
francija pasūtinās ASV tankus 10 divīzijām
'^etumeiropas aizsardzību vadīs
feldmaršals Montgomerijs
Briseles pakta valstu vienošanos par kopīgas Rietumeiropas aizsardzības
organizācijas dibināšanu uzskata par vienu no nozimigākajiem
notikumiem pašreizējā politisko saspīlējumu periodā. Tāpat lielu nozi-itti
piešķir informācijai, ka ASV nostāja palielinājusi izredzes uz Briseles
pakta paplašināšanu par Atlantijas aizsardzības savienību. Pa to
laiku turpinās rietumvalstu aktīva rīcība savu aizsardzības spēku stip-
Anglijas aizsardzības ministrs
Aleksanders, kas piedalījās Parīzes
apspriedēs kopā^ ar - Francijas aiz-gardzibas
ministru^^^:R
jas"; pulkyedi. de:.Fratēru, Holandes
Sokingu un Lukseniburgas Djpo^n^^^^
pēc atgriešanās Ix)ndonā ceturtdien
jijjoja britu ministru kabinetam par
sarunu: gaitu.:. Oficiālu komunikē:
galda vēl šonedēļ. : Londbna s- prese
ceturtdien, izcilā ietērpā .z^^ : ka-par
Rietumeirop.as: ūnijas :— Anglijas,
Pranci3as-.:u^^ trīs Beneluķsa
valstu —, apvienoto, bruņoto : speķu
:virspavelni:eku jau izraudzīts brit^u:
impērijas ģenerālštāba • priekšnieks
feldmaršals lords. Montgomerijs. O.f i -
dālu apstiprinājumu šim lēmumam:
gaida'yisā drīzumā.:: Sāga'da, ka par
apvienoto sauszemes spēkU: virspa-v
§lnieku kļūs • f r a n č u ģ e n e r ā l i s.
Žiens, kas patlaban komandē fran-tu:
spelcysZiemeļafrikā, piecu vāistiu
kaļ'a flotes, paredzams, komandē^
iot.'britu • flotes • admirālis :Keņing-liems,:
bet:. apvienotos gaisa .spēkus
britu aviācijas maršals lords Te-to'.;-::
FĢ;ldmaršals. Montgomeŗijs ceturtdien
Londonā runāja par britu ar-raijas
brīvprātīgo: vervēšanas kampaņu,.
\Viņš.norāclī ja ^ : ka:: Anglijai
vajadzīga 400.000- vīru : armija,^ kas
pastāvēt-u, no: regulārā karaspēka; un
uz laiku dienestā :iesaistāmasmili-
.djas.: Bez tam esot- pieejaina: 4 miljonu
vīru :rezerve. Aizsardzības .spēku'
stiprināšana: esot: vienīgā pareizs
atbilde laikmeta prasībām,: .:un
nepilnīga militāra sagatavošanās varot
radīt:kļūmīgas/sekās. .Kara nai-nistrs:
Šinvels; ^ ceturtdien paziņoja
plānu par 10Ō.000:brīvprātigo vervē-ķiiu:
terr itor i āl a j ai ar mi j ai:.; Arī Holandes
m;ilitārai.s budžets 1949. gadam
paredz; lielus: līdzekļus -jaunu
.kara kuģu, Udmašīnū: un aviācijas
atbalsta punktņ būvei. /
Austrālijas ministru prezidents
Ciflijs ceturtdien tautas pārstāvju,
oamā :deklareja, ka viņš personīgi
vienotas rictiim-
-i
• 1 ' • '!
: Amerikāņu nulitargubernātors
Vācijā;; ģenerālis Klējs ceturtdien
.Fi'ankfurtē paskaidroja, ka trīs
rietumvalstu ' militarguberņātori
panākuši pilnīgu vienošanos vpar
franču okupācijas joslas saimniecisku
pievienos anu jau apvieno
,tajai angļu-amerikāņu joslai, izveidojot,
vienu vienotuv Vācijas
rietujnjoslu. Vel: vaj^dzīga galī-.
5a piekrišana, no Vašingtonas, .betv
^ā izteicās ģenerālis Kiejs-ofi-cialu
paziņojimiu' par joslu apvienošanu
varot sagaidīt divās
•^^1 trīs dleriās.
.Franču . .joslas: V pievienošanās
mm pārējam rietumjoslām ap-.
5?^ta jau ilgi. bet •Francijas: nobaidītajās
: un piesardzīgas; nostā-l'f
dēļ tā stipri. novileinājusies,
•^ranči. vispār .rietumvalstu kopī-
^f. Politikā .bijuši- atturīģākie.'.un
^^kumā arī pretojušies : Berlīnes
^;^utājuma; nodošanai: UN; .. pie-
^ļpdami: tai tikai pēc- tam,; - kad
ļ l a ^ v a nāca : .Ivlajā ai' ; savu
V,"^^- kommTikē. : -Notikumu at-
P.ēdējā-.laikā, kas^^^^p
.^a)iisi:^arl. vairāku citu:ievadītu
,.(>lļtisku un Mlitāru pasākumu
^^^alizēšaņu..; piemēram:,: Rietum-.
>^Pas militārās aizsardzības or-
^^^zacijas;; ;'^bināšanu.:. : likusi.
'Meijai: mauiīt nostāju arī jos-apvienošanas
lietā.'
/ ^ • : ' : V : ; - - - / - "::• BBC-"-
uzņēmies vii'suzraudzibu par Austrālijas
veicamiem drošības soļieiTL Viss
esot sagatavots vēl; drastiskākai rīcībai,;
ja tāda kļūtu-nepieciešama.
Tai::.pašā/:laikā-. Zviedrijas; :civīlās
ai;zsardzī.bās , padome .pieprasījusi
riksdagam atvēlēt valsts aizsardzības
vajadzībām vēl 58; mi 1 jorius kronu,
papUdus pavasari jau .piešķirta-jiem
25rmiljoņiemi ;;• ;
Pie piecu Briseles pakta valstu
apspriedēm • OT papildus: : ziņo, ka
Francija gribot:: lūgt ASV piegādāt
tai;tankus .desmit tanku divīzijām,
un ;300v~turboiznīcinātāju.; ::Bez tam
Francijai 'vajagot: pietiekamu. finan-ciālu
palīdzību, lai realizētu : ^ v u
bruņošanās programmu. Daļu. no
ieroču : piegādēnir pārejamv četrām
pakta valstiņa, lūgšot uzņemties::I>i;el-britānijai;
:;kuTas • ricība; esot:; plaša
bruņošanās rūpniecība.' . -
;IJP tālāk, ziņo,'ka;ASV i r l i e tu tni-nistrija
cerot vlīdz: janvārim: sagatavot
.:.iesniegšanai kongresam miilitā-rās
palīdzības programmu Rietumeiropai,
kas būtu sava veida; „aizdo-šatias
un. nomas līgums. aukstajam
karam^'. ASVtmili1:āras palīdzības
lietā atlietu: vicemini.strs ;Lovet5,: kas
trešdien runāja .;preses konferencē
Vašingtonā, ;atteic!ās dot komentārus.
•Tāpat viņš nevarot vēl ziņot amerikāņu;
valdības oficiālo viedokli par
Parīzes apspriežu ..rezultātiem,, .jo
valdība iepriekš vēloties uzklausīt
savu novērotāju ^ziņojumus, kaSv kopā
ar Kanādas^ novērotājiem, pirmo
\reizi oficiaU: piedalļjās-aizsa
ministru apspriedes. Ka'norāda daži
korespondenti,. ASV. militārās; palīdzības
plānus kavējot apstāklis, ka
Puetumeiropas valstis vēl neesot -g^
līgi formulējušas savas vajadzitias,
bez tam nelabvēliiga ,: ietekriie esot
polīti ska j ai ; hedr os īb ai Franci jā.; •
Kompetentas aprindas Parīzē gan
norāda, ka aizsardzības mimstru apspriedēs
jau: esot runāts- arī: par ASV
un Kanādas; r n a t e r i ā l ā s p aM
apmēriem; :; pārējie ^ .apspriežamie
jautājunii: bijuši — ko
šanās programmas paātrināšana,
piecu valstu brmiošanas ..rūpniecības
sadarbība, ka arī vispārēja demobilizācijas
palēnināšana, ; ja au^^^^
mu un rietumu attieksmes: vēl pasliktinātos.
BBC ceturtdien : ziņoja,
ka amerikāpuriacionālā aizsardzības
komisija Ņujorkā, nodevusi bruņošanas
rūpniecībai prāvus ,,ēņu, pa sutina
jumus", kas ; jāsāk ^ pildīt tilcai
; V (Beigas 3. Ipp.) :;
gšti ameri
virsnieki
ļ JP ziņo, ka ģenerālis Franko' savā
IVIadrides rezidencē šinīs dienās pieņēmis
senāta karā:• lietu komisijas
priekšsēdi senātom Gameju un grupu
a'ugstāku: amerikāņu; aimijas :un
flotes virsnieku.. ;Senators::;Garnejs
vēlāk, apmeklējis .arī spāņu ģenerālštāba::;
.priekšu feku;. ; Žuanu :;Vigonu.
NekādsoficiāL^:' paskaidroju^^ : par
apmeklējuma : iemesliem nav publicēts.
;: Preses : konferencē:; senators
:Vienigi, paskaidrojis, ka viņa Eiropas
ceļojuma ;inērķis ir .iepazīties ar. šejienes
bruņotajiem spēkiem un militāro
.stāvokli.:' Gamejs jau .apceļojis
Lielbritāniju, Vāciju, Triestu un
Tuvos: austruiTius.No Spānijas;amerikāņu
delegācija.::;devusies: uz: Por-t
Uga li,: no * Icurien'es / atgriezīsies atpakaļ
.ASV.' :;;;;:-;•
.;Londonas ;,Suņday Times'';ziņo, ka
tuvākā laikā Fra:iko;saņemšot ko-pigU:
aizdevumu ;no; ASV. uri. Anglijas.,
Sarunas par to jau - esot beigušās.
KomperLsacijai Fraiiko: solījis iz-dai'īt
zināmus; sāv^ režīma pārkārto-jumus,.
Laikraksts; arī; sakās zinām,
:va 17. oktobrī; Franko, ieradīšoties
oficiālā;: apmeklējumā Poatuģale..;;
Britii impērijas ģenerālštāba
priekšnieks feldmaršals lords Mont-goilaerijs
izraudzīts par piecu Rie-tun^
eiropas valstu kopīgo bruņoto
spēku virspavēlnieku. Ceturtdien
viņš, kopā ar britu kara ministru
Šinvelu; atklāja brīvprātīgo vervēšanas
'kampaņu britu territoriālās
armijas palielināšanai no 50,000 uz
150.000 vīrii. Attēlā Montgomerijs
kopā ar Vinstonu Cerčllu.
paskaidro padomju uzticības virs par
gaidāmiem krievu pārsteigumiem Drošības
padomē
Pirmdien sāksies debates par Berlīni
Pirmdien pl. 16 Šajo pilī. Parīzē, sāksies Drošības padomes sēde
ar vienīgo darba kārtības punktu — ASV, Lielbritānijas un Francijas
sūdzību pret Padomju Savienību Berlīnes lietā. Domājams, ka ari
Padomju Savienība neatturēsies no piedalīšanās, jo, kā ziņo padomju
delegāts Drošības padomē, Maļiks aizstāšot Višinski UN kopsapulcē,
lai padomju ārlietu ministra vietnieks varētu piedalīties Berlīnes jautājuma
debatēs. Berlīnes problēma no slepeno diplomātisko sarunu
krēslas iznesta pasaules atklātības priekšā, bet rietumu politiskās aprindas
šinī ziņā ari uz Drošības padomi neliek lielas cerības, rēķinoties
ar padomju „vetotechnikas" izlietošanu vai gluži neparedzētiem
Maskavas ^pārsteigumiem". ASV delegāts Ostias, kas kopš vakardiena
nomainījis britu delegātu Kedogenu padomes priekšsēža amatā, pa Berlīnes
debašu laiku šo amatu nodos talak Argentīnas delegātam.
:; Tris valstu vienāda satura notās
Drošības padomei norādīts .uz nopietno
stāvokli; kāds radies pēc tam,
kad' ^>Padomju Savienības valdība
vieiipusīgi •: ..ierobežojusi satiksmi
starp Vācijas rietumjoslām un Berlīni.
Šāda rīcība ne vien ir pretrunā
ar rietumvalstu tiesībām Berlīnes
okupācijā un pārvaldē, bet nesaskan
arī ar ŪN ehartu un nozīmē miera
apdraudējumu chartas 7. nodaļas garā,
Atsaucoties uz UN chartas 7. nodaļu,
kur ir runa par nopietnākiem
miera apdraudējumiem, rietumvalstis
atzinušas, ka 6. nodaļa būtu nepietiekama,
jo tajā strīda gadījumu
likvidēšanai paredzētie līdzekļi ir
tikai sarunas, Izmeklēšana, starpniecība,
šķīrējtiesas spriedums u.t.t.
7. nodaļas panti paredz, ka Drošības
padomei jākonstatē miera ap-draudējm-
na, pārkāpuma vai. agresi-
Tito meklē sev ministrus cietuma,
Kas spriests slepenajās komunistu sanāksmes Desavā
, un Krima
Kad pasauli pirmoreiz aplidoja vēsts par nesaskaņām Tito un Maskavas
starpā, kas vēlāk beidzās ar kominforma lāstiem,, varēja likties,
ka tā ir tīrif lokāla parādība. Daudzi politiķi un žurnālisti toreiz pat
runāja par inscenētu komēdiju, lai maldinātu demokrātijas. Vēlāk
tomēr pierādījās, ka lāsti ir īsti, tāpat kā īsta bija plaisa, kas
radās Dienvidslāvijas un Padomju Savienības starpā. Pagāja nedēļas,
uņ pasauli pārsteidza jaunas vēstis: Polijas komunistu partijas ģenerālsekretāra
Gomulkas atcelšana,, tīrīšanas Ungārijā, Cecho^ovakijā un
Ruitiānijā skaidri liecināja, ka Tito slimība nav sporādiska — Maskavas
adoptētie satelīti bija saslimusi no galvas līdz kājām. Vēl vairāk,
neviens satelīts nebija boļševiks jau no dzimšanas, bet par tādu pataisīts'
vienīgi ar Maskavas svētību.
. Ka šāds' spriedums ir parei^.s,: liecina
jaunas ziņas, kas laiku pa laikam
pienāk.no austrumiem. Tā britu
la.ikraļ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-02-01