Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1948

              LATVIJA, 1948, g. U. oklofrt
tiii|
imi
mm
.upi-
••iit|i
mm
.1
MJ. SABIEDRISKO LIETU MINISTRĀ A BĒRZIŅA ATMIŅAS
. • • • . . . ~ : ' : • • '• . " * • . Pēe vaiirak ka divu gs^ti ieslodzījuma S^adisenhauzenas koncentrāci-mm^
nē; A« B ē n ^ beidzot atbrīvo \m nometina dzīvot policijas
m BerliiS.
xxxni Dainis Vedējs tēva futbola zābakos
vLeonTdam Vedējam
AO gadu
Aizvakar kalendārs vēstīja 1948. g. 12. ok-ČECHOSLOVAKIJAS
UN BALKANU KOMUNISTI NOBOUŠIES N(>
PAŠU IZSAUKTAJIEM KREMĻA GARIEM
Cechoslovakijā, kas stratēgriski ir* Viduseiropas atslēgas pozīcijā,
dējā laikā vērojamas pazīmes, kas norāda uz komunistu režīma pastiji,
rināšanu. Tā nesen Cechoslovakijā oficiāli paziņoja piespiedu darba
nometņu ierīkošanu un speciālu tiesu nodibināšanu; kas čechu kom ii,
nīstiem ta^ad atļauj„norēķināties'* ar jebkuru sev nepatīkamu cilvēku
Zviedru laikraksta „£iockholms Tidningen'* speciālkorespondents
Christers Jederlunds, kas tikai septembra beigās atgriezies no Prā|^
Stokholmā, tagad savā laikrakstā publicē rakstu sēriju par saviem no\fē^
rojiuniem, ar kuriem iepazīstinām ari ,,Latvijas" lasītājus.
Pēdējā dienā pirms izbraul^anas
no Prāgas zviedru žurnālists gājis
gar angļu informācijas biroju Prāgā.
Birojs bijis cilvēku pilns, kas inte­resējušies
par iespējām izceļot. Uz
ielas stāvējušas gaidītāju rindas, /kas
arī .gribējušas iekļūt birojā. \ Garām
soļojuši čecbu karavīri,' dziedādafhi
jaunās armijas dziesmas, kas nav
līdzīgas ne čechu,' ne krievu tautas
dziesiriāmv bet boļševistiska • satura
un: marša: ritmā. Karaspēka vienī­bas
šīs kaujas dziesmas Prāgas ielās
•skandinot arvien biežāk, lai iedzī­votājiem
pastāvīgi atgādinātu, ka
vienīgā oŗganizē^^ ir pilnīgā
komīinistu noteikšanā.
. Pretēj ā puse nespēj ot atbildēt ar
tik iespaidīgām :demonstrācijām, bet
tomēr neesot arī pilnīgi apklususi.
Kad zviedru žurnālists-nonācis krus-i
i—
voja, ksi labie gari pateikuši, ka gai-
_ sa uzbraikuma nebūs, , pār Berlīni
KĀDAS LIELPILSĒTAS ["^^iJ^ pamatīgs_ bumbu Uetus.^^ a>-fuji^^ttu/ juiJuiaiL^M, jLu^^j^JL ^y novembri vajadzēja stāties
BOJA EJA. d^-^bā - apdrošmāšanas sabiedrībā ISL^KL'SI.I^'^S SlLļC:
pret nelamies gadījumiem smalkme- tiskas sacensība^ ledushokejā,' ie
11. novembrī Sākās manas jaunās chanikā. Darba vieta atradās Pots- Uaiisanos olimpiskajās spēlēs, pasaules meis-gaUas
brīvībā. Vajadzēja aiziet uz dāmas laukumā. Mani nosMināja " 1 ^ ' ^ ^ ^ ^^
Prmča Alberta ielu pec pagaidu pa- pie gaida pretim sirmam kungam. Leonīds Vedējs kļuva;_40 gadu vecsv Daudz
ses, sameklēt istabiņu viesnīcā, ka-IT^^ sociālos jau- «prātigāks'V viņš tomēr nav kļuvis art ar
^ēr atradīM :dzīv<d^^
Bernne nebija r'nekāda viegla neta. ties. Bet no macisa^^^ mūsu emigrācijas sporta dzīvē. ŅO 40
. Ar. VaMnskā palīdzību pases jautā- nāca. Jau dažas dienas vēlāk angļu ļ "lūža gadiem ' spdrtamVedējs^^^ 21.
bra vakara jau biju vācu arzemnie- mus ap Potsdamas laukumu, immo viņš. Tagadsporta a^^^
ku pases; īpašnieks. Pavalsthiecība? manas darba vietas, nalika pāri ti- latviešu nometnē.: 'Ģimenē aug dēis Dainis
Teicu --LatPdjas. N e v a r o t . ^ ^ ^ - V ā c i j a s smagā svara boksa
. , -i. ^x • - 1-1 oh *»u,C^u,u ī' čempions Hems ten Hofs saka, ka viņa nC'
esot okupēta un neesot zmams, ka 22; novembra - diena lidzmajas sen ^pasaulē' atnākušais dēls^ ^ekad ^^būšo.
Latvijas stāvoklis nokārtošoties n§-. daudzām miglainām Berlīnes rudens- bokseris, bet Vedējs domā tā: „ ja tik drīz
kotnē. Beidzot -,^bezpavalstnieks" dienām, ^^arbūt migla bija biezāka ^'^^"^f^,,"^^^!!?^' ^tad.;Daininv^ vajadzēs
vietā ierakstīji ka pavalstniecība- kā parasts. „Speciālisti" runāja, ka Sok^fu.'^"'' ' ' • A r n • s'ml^^
nenoskaidrota ar piebildumu— ag- laiks iešot piemērots angļu nakts uz-rāk
Latvijas. Ar šo pa^i kabatā da- lido
būju istabu uz trim <iienām \/
viesnīcā. V jonu-pnsētu, atskanēja trauksmes "^^^ ar SiailSIiniem^ UH „ V ļerO
Otini^dien^ Jau kuro reizi, pēc kara «nof4ii l ^ i BI^
lētu savu ceļa somu ar mantām, kas sākšanās! * I • o p y r i a i.clUl^um^
nopratināšanas brīdī palika ,,Sach-^^| ^ ziņā uzli-, . A -i n .^ n^c. . i t . - -
s^ennhnnofi" vv^iePscsnTīicMa . VVfipejn?®^ncmniePĶkSq , aarr daoojiuummii duaarrī iijaa vvisimsmaazzaāikcaams rTa^fi^z^^e^s^, OP tiešam ukami lasīt (Iš^āttdlua nda)t zī-m i 72H 8a1n.s^a'; B.Ior- hsaagken āk ļmN^ emets pārsteidza skatītājus ar rte-partijasnpzīnii
pie krūtīm, ,,ne^^ varēju pā-rovika staHstikā. par 1948.^^^^ ^g^^ -labākajiem piedzīvotu ļaunumu: Vakara tumsā ^ viņš
nezināja". Kad Valinskis parādīja nemt' līdzi miazā rokas somiņā- No- vieglatlētiem pasaulē. Kad Mlnchene^ spor- meta fosforizētu veseri, šis Nemeta ,,persona
SOafVlvUu^ JOapecsftnaipnoo ilPerrĀer^tri^a karfī+i vip<^. ffaiu ^^Jgfalii'^saa iUi7ZhOnriluniuirmniuPermn rieļrpiriKī kOn lta^S^ spie^s^t^, ^^v^^^ā^^c '>a^^ž°^uP°r"'^n'^ ā^^l^^^i s t s Hans atzīmes. Veseris piteie tšaamm- nolikdroijtaa pkieā 5r6a,5ķ0e tme:
nicmeka atmiņa kļuva skaidrāka, pagraba telpās un nosēdos -blakus Boroviks lepni paziņoja, ka šāda veida ma- viemnēr kaut kas jauns!
Atcerējās, ka tiešām vieiia melna gadus 6-~7 vecam zēnam./Ārmieģ^^^
som^-esot bijusi, bet laikam kalpo- kaudamies
ne krieviete, kuŗu pirms kāda pus- niekus, kamēr ārā pretviācijas liel- ļu pēdas un collas pārrēķināšanas makšķe-gada
padzinis, to piesavinājusies, gabali un nomestās bumbas trīcina- ^es. Daudz labāk nav klājies kādam citam
Kedā,^ja: samaksāt:
Kaut gan soma atradās }0tl nepie- ļ pie kada spēcīgāka grāviena zēna varenību.VVācleša Zlvena 1924, g. sasniegtais ļ ditaja vietu pasaules labāko šķēpa metēju vidū
ciešamas mantas, tomēr par' visu māte nervozi sarāvās, mazais viņu rezultāts 50 km soļošanā (4:34:03,0 st.) ap- nav zaudējis ari šogad. Lūk, statistika:
vtfMk hilfl jyrP7nfl T^ra^i tPiria miPnViSin- zīmēts par ,,pasaule3 rekordu''. Mūsu pašu 1. Seimurs (ASV) 72,44 m, 2. Daleflods (Zv.)
Vai^aĶ^Zei^ Dlja grepa^^^^m^ AdalbertsBubenko, kad viņš 1936:ģ.loli m, 3. Stendzenieks (Latv) 71,31 m,
oarinatas tautu meitas, ko Stokhol- ,,Tas ir musu ,,flaks'\ Angļi n^^ dis- 4. Kizeveters (Cech.) 70,94 m, 5. Pētersons
mā uzdāvināja N.,piebilzdanis, ka m^ līdz šejienei netiks.'V — Tad ^an^^ 70,43 m, 6. Rautovāra (Som.) 70,33 m,
taesot Latviia kura naidot nasaulē nret maTii na>riP7iP^^^ vinQ vmVāi^-T nekā visiepi slavenajiem vācu rak- 7. Berglunds (Zv.) 70,17 m. Sogad:70 m tā-ya
ew^l.aXYlia,JCUŗ^ pārsnieguši tikai minētie 7 atlēti. Mūsu
ļZkliauSO latviešu, atgriešanos. Pie- Vai tu Z i p i , kur ir mans tevs?" izcilajiem sporta statistiķiem Jānim Zariņam Rūdolfs Circenis ar 66,82 m rezultātu ierin-dāVŖJOS
Visu- pārējo atstāt: viesnīC- . Prol^ams, es to nezināju. - (^^^ Dievs dod, ka ziņa, it; kā viņš 1945. g. dojies 18.^ v. pasaulē.
Bet, tad viņam butu jāatzīstas, ka ir talu Krievija. Un viņam ir dzdzs cik daudz latu
mantas piesavinājies ViņS pats un ļ krusts." par vācu^ franku, langļu un zviedru, bet pat ļ Beidzot diska mešanā pārsniegta 55 m ro-
^ zudušais 'nalika 7udiR Pa t am «am^j^ip KumHn arātnpni turku un spāņu sporta laikrakstiem. Ta- beža - pagājušā svētdienā sacīkstēs^ Milānā
ZUausaiS pamta ZUai$. ^ -^^ Cečins Londonas olimpisko spēļu uzvarētājs itālis
tojumā, kur Narodny Trida sasto^ras
ar JungmannoVa Namesti, viņš re­dzē
jis lielu pūli, kas'kailām galvģ m
sastājies ap pestīšanas armijas ka. }0
reivju grupu, kui'a zem klajas debess
rīkojusi aizlūgšanu. \
Kopš kļuvis zināms, ka Gotvali^^
devies uz Krimu pie Staļina, Prā^^ā
nosl_^aņqjums esot izvērties īstā p;i.
nikā. 'Vi^i, kam vien vismaz;āk§s
cerības, ^domāļot par izceļošanu le*
gāli vai nelegāli. Pa Prāgu lidoju­šas
baumas: — mums ir vēl tikai
dažas nedēļas laika, tad GeGlioslo\ra«»
kija l^ļūs padomju republika. Pēc
tam sāksies ne vien darba nometne ?s
bet arī deportācijas. '
Panikas noskaņojums esot bijis ne
tikai tautā, bet arī starp tiem'ds ir-biniekiem,
kas slepenībā esot Bene^
ša piekritēji,, .pretestības kustībā un M
l i
pe
Parīze
Latvju Ziņas
r /
olttobŗa "numurā Ziņo,
sa­ka
. ^ UN sesiju, kuŗā pieda-
..Parīzi devušies arī vai-m.
ŗ[..r^^rr. ccātrupaT-ārzemju
-diplĢmātu ap)rindās; :: Kc^ŗ^'^m^
sensacionālās iTito_^obstrulccijas,^^^:^^ Ķ jau:^!^^ ^
Sm.
J, STENDZENIEKS - 3. VIE)TĀ
PASAULĒ
Mūsu rekordists Jānis Stendzenieks savu va-sensāĢionālās
Titō "obstrulccijas^^^^^^^^k^^
čēchū :poliski salīdzinot ar; Itā^^^^
atkrišanu ho Bomas-^Berlīnes: : )ass,
attieksmes starp Padpmj:ii Šavieņ?ibu
un tās yasaļvalštīm esot tiktāl^ s^
nājušās,: ka; radil^ālus s6\m pret^^;/J
tības: apspiešanai gaidot; no diemas "
dienām Pēc; Prāgas politiķu ;dora^^^
tagad jau tuvoj ot ies krize, kuŗā va­dzim
vajadzētu^ lūzt. Katrs bērns
Prāgā runājot, ka februāra apvēf-sums
bijis pārsteigums arī ministru
prezidentam Gotvaldam. Apvē:rsiama
īstie rīkotāji esot bijuši padomju
ārlietu viceministrs Zorins; un 'ieclīu
komunistu partijas ģenerālselrretārs
m ās atbrīvošanas ķo-
- .prof." Kaminsks,
Trīs jauni pasaules rekordi
y . -u^ i. -n 1- . 1 1 - l-KT 1 ^ l i V- , " I paris varau. 5Kami raaav Ka iy^». g; vasara 1 >4uvi:> i^uuļjni pabauics rc^u^uu, NHS jau ļjnui»
pie kuriem caurbrauCOt Berlmei lab- No kJaut kur degošam majām. debe- sevišķi fainomenkir rezultāti sasniegti disHā Fiča 1947. g. īsu laiku bija viņa paša īpa-prāt.
iegriezos, aizbraukuši uz Lat- SiŠ Sāi1)0iāS sarkanas. Tā kā mūsu "n lodē. Pirmie 3 viri diska mešanā pārsnie- šumā.
viju. Par Bŗicl ^--"-'-«14.,,,^,^= .:_I.„..T_..„_ I euši 54 m tālumui 1. Konsolīni (It.V 55.33 1 Ka beļģa Gastona Reifa uzvara 5000 m skrē-^
lavs ar šāviena brūci galvā atrasts ļ jām pie miera.
. Rīgā arī beigts. Tikai žuimālists
' Berlings laiku pa laikam ierodoties
Berlīnē.:''v-'V^^
Vieris no pirrņajiem viesnīcā ma­ni
apciemoja mācītājs K., ļoti sirs­nīgs
un izpalīdzīgs cilvēks, mans ka­raskolas
biedrs. Viņš Berlīnē bija
kļuvis par bojātu gleznu restaurētā-
}u, bet ja gadījās laba izdevība, lab­prāt
arī šo to pirka un pārdeva. Ju­tās
ar savu stāvokli;. apmierināts,
kauču gan ^dzīvoja pastāvīgās bailēs
no Gestapo. Un pavisam savāda ie­mesla
dēļ.' Viņš vēl Latvijā, būdams
par mācītāju Zemgalē, bija uzrak­stījis,
pēc^ paša dornām, labāko dar-
Alfreds B ē r z i ņš
« •••• 'y'\,
Turpinājumā lasiet
PĒC LIELAS BUMBOŠANAS"
un ~
no latviešiem bīskaps
Latviešu nacionālā padome
jttias uz.ParM deleģējusi
'^^'"'"^'^^•••R. liepiņu. No Igauņu na-komitejas
Parīzē iera-
:3^^Mikekons. Baltiešu dde-
^.Parize r&ojoties saskaņoti
SLUDINĀJUMI
LiteratuTās apgāds,
.., Lager Fischbach tiber Niirnberg 2.
krājumā šādas mācības grāmatas:
Latviešu valodas mācības sākumi un
; • pareizrakstība stāstiņos tautsk.
bu . ž ī^ jautājumā. ^I^ iv ki. DDMM 22..^-
kaut gan tas vel vienmēr glabāja? Dabas mācība tautsk. iv kj. DM 3 . -
tikai manuskriptā, viņš baidījās no Dabas mācība tautsk. vii ki. DM 5,-
Gestapo, jo bija ieņēmis galvā, ka, S""!?'^,^^ Fizika - rnagn. un eiektr. DM 3 . -
r ī d ī t i ^ • -X 1 J i _ ' I Ozoliņa un Endzelina Svešvārdu
ja Gestapo uzzinātu, ka tads darbs vārdnīca DM 6 . -
V atradās pie viņa, lai to piesavinātos, P'rof. Dr. phii.; K. Kārkiiņa sakārt:
Gestapo vīri autoru ^vienkārši no- Metodisku rakstu krājums, 286 Ipp. DM 5.-
. vālrtii pie malās. ^^^^^^^^^^^^^^^^; P^^^
i i / r s « r ^ j™ •^•4.>. -V • I D2;ejoļu izlase tautsk.„Lapa" DM4.—
Mācītajam
paraStlba: Viņs apgalvoja, ka redzot Prof.Dr. phil. K . Kārkliņa Latviešu
labus un ļaunus garus. Labie gari literatūras vēsture, jaun. latki DM 3.--
esot balti, bet ļaunie — uUra sarka- L.vFeisberga ^sakārt.
r>4 T «K?J ^o-.^ * \ A \ Hugh Walpole un latviešu vard-ni.
Labie-gan viņam pasakot, kad nīca ^ DM 2.-
sa.gaidāms uzlkiojums. Gadījās to- Augusta Ģiezena tulk. no grieķu va-"
mēr, ka ,,l^bie gari" bija arī blēdī- lodas - Homēra Odiseja IX,XIIDM 2.
gi.Viem nakti, kad k . man apgal- U^^??^^"^ ^^^^^ • i^M 5.
' A. Pumpura Tēvi)a un svešumā, dze­joļu
izlase DM 2.
Tautskolu programmu; papildinājums DM 1.50
Mag. math.V. Klētnieka Pētījums
par chronoloģijas problēmām Lat^
vijā XVI~XX gadsimtā ' DM 2 . -
Ŗ. Blaumaņa novele Pērkona negaiss DM 0.70
R. Blaumaņa Vindedzēs drīzi būs kā­zas.
Nauda zeķē DM 1.
Prof. Dr. phil. K. Kārkliņa Tīri to-niikais
pantmērs latviešu dzejā DM 1.20
Prof. Dr. phil. K. Kārkliņa Latviešu
tautas dziesmu problēmas DM 2.50
Angļu valodas stāstu grāmata, ilustr.,
; ar angļu-latviešu vārdnifu tautsk.
;II un IV kl., Peter Pan and Wen-dy
by J. M. Barric DM 1.20
Prof. Dr. phil. K. Kārkliņa Cittautu
literatūras vēsture, ģimn. t uii
•-••IL-kL- • y DmZ.-
Māc. mežk. J. Ozola Mežu taksācija
un -ierīcība ; DM6,—
Minētās grāmatas izsūtām ar uzliktu pasta
pēcmaksu, pie kam pasūtinot vairāk par 5
eks„; aprēķinām atlaides. (136)
un Tomsons {iŗ7,12 m) tikuši pāri 17 m. Pa-ļ gumi daudzās pēdējas nedēļās notikušās sa-sakaini!
Ak, cik gan mēs esam maziņi pret ļ censibās. Nupat Briselē Ŗeifs atkal uzrādījis
šiem rezultātiem! Vesera mešanā v vāciešu [lielisku rezultātu, skriedams 2000 m jauna
hegemoniju pārtraucis ungārs Emerijs Nemets pasaules rekorda laikā - 5:07,0 min., par 4,8
(59,20- m — pasaules: rekords). Viņš ir pa- sek. pārspējot zviedra Gundara Hega rekordu,
saules rekordists, olimpisko spēļu .uzvarētājs Kaut arī šī distance nav populāra un sacīkšu
un šogad nevieĀa neuzvarēts. Saprotams, ka programmās tiek uzņemta visai reti, rezul­tāts
tomēr rāda, ka Reifs, kura galvu jau rotā
skaists ;;„pusmēnešs", vēl savu pēdējo; vardu
_ . .nav teicis. • i
, N O S A V A S G R Ā M A T N Ī C A S ; Trešo jaunu pasaules -ekordu - arī maz
P I E D S V Š J U * ' I populārā distancē — sasniedzis vācietis_braun-
1. K . Z ^ i ņ a kaugurieši, roniāns DM 5 . - f^^^^^^^^^^g^' "El^^i^ļi Pļ^^^^^^ ^o-
2. JaunsudrabiņaKapfi, romāns DM2.50 ļodams^ km 2:27:22,6 st. Ja L i ges vare-
3. Vjaunsudrabjņa, Neskaties saulē; DM:3.-- )umu atzīs par o icialu pasaules_ rekordu, kas
4. Miesnieka Dūks kungs ; D ^^^ai tad, ja Vaciju drīzumā
5. Gaiļita- Eke [Mors, romāns . DM 3.50 atkal uzņemtu Starptautiska vi^eglatletikas sa-
6. Gailita: Liesmojošai sirds ^ DM4.- h^^^^^^ no sarakstiem bus dzēsts kops
7. Trimdas rakstnieki I, I i d. ā DM 8 . - J942 g. pasjavošais zviedra^ 01 sona pasaules
8. J. Akurātera Draugi un gadi. : DM 2.50 ļ labākais varerums
9. A. Brigaderes [Akmeņu sprostā DAl 3.—
10. Andr. Niedra Zemnieka dēls DM 1.201, Valka uzvarēja f i.-.Dachu draudzības sacem
11. P.Rozīša Mezgli, no,veles: :DM 3.20 sibā šachā ar 5,5-4,5 p. Valka bijā savā
12. Aspazijas Ilj^u zeme, dzcj^ :DM 1.50 labākajā sastāvā, bet fišbachiešiem trūka En-
13. Kl.'Zāles Pārdegšana, dzejas : DM 1.50 dzelīna. Bāreņa, DraViņa un Štāla..
14. N. Laidina Argentīiia^ToUizd.DM 5.-^ Vieglatlētikas sacīkstēs Memingenas latvie-
Bez tam v^l: : ; i _ . . . . I ^u__nometnē_ Rūdolfs Lejēns lēca augstumā
Jaun
19
i
2T
28
99*
IT
27
16^ IT
23
80
Līmeniski: 1. Verdi opera. 4. Sievietes
yārds. 7. Saiklis.S. Asins sastāvdaļa. 9. Pla­kāts.
10. Veidojas. 12. Iecirtīgi. 15. Militā­ristu
centrs. 18. Augļi. 19. Latviešu dziedonis
22. Vēlas. 25. Grieķu biirts. 26. Tērzēt. 27.
Augs. 28. Ezers Ziemeļamerikā. 29. Dzīv­nieks.
30.Fizikāla parādība. .
Stateniski: 1. Minerāls. 2. Indiāņu un nēģe-u
pēcnācēji. 3. Garīdznieki. 4. Ceļa posms.
. Augs. 6. Reibinošs, dzēriens. 11. Gāze.
13. Satiksmes vārds. 14. Ir spējīgs. 16. Viet­niekvārds.
17. Čūska. 20. Tvertne. 21. Do­kumenti.
22. Putns. 23. Mūzikas instruments.
21 Valsts Āzijā. .
Zlasnijs. Kopš tā laika notiek( )t ne­mitīga
aizkidišu cīņa starp Gol,valdu
un viņa paša komunistu partija is va­dītājiem.
'
Sevišķi interesantas esot baumas
par Gotvalda tikšanos ar Bulf^ārijas
ministru prezidentu dimitrovu. Sals
sarunās bez Cechoslovakiias. ārlietu
ministra Klementisa esot piedalīju-^
sies arī vēl vairāki citi. Pēc ta'rii, kad
Gotvalds un Dimitrovs esot patērē­jusi,
attiecīgu daudzumu „sli'voviGas",
tie konstatējuši,'^ka abi bīstsis no psi-domju
papēža, kas- spiež virm zeme.s.:
Dimitrovs, kas vispār pazīi5l:ams kā
viens no kominlorma cilajiēm",
esot atzinies, ka viņa stāvok.lis Bul­gārijā
padarīts ārkārtīcri ,^n"its. Viņš
teicis, ka padomju spiedienam iadara
gals. Pat viņam tagad'pietiek\)t.
Cechi, protams, no victias puses
priecājas par to, ka arī lieilākie bol-ševisma
rokas puiši jūtas spīles, bet
no otras puses viņi no tā tomēr ne­gaida
nekā laba. Pēc Tito atklātās )f
pāriešanas opozīcijā Maskavai, esot
gan iespējams, ka arī Dimitrovs.
Gotvalds un; kā domā, :arī imgāru
komunistu šefs Rakosijs • mēģii^ot
runāt stingrāku valodu, bet šīs rīcī-m
no\
trīs
vieni
kai^
sija
blokj
ārli(
nu.
BRITU DELE<
liCELT
H MAĻIKS TO NOSAUC
f»DOM|U SAVIENĪBAS
aunsudrabiņa Liktenis, Bairona Manfrēds, 1,77: m, tāllēkšanā uzvarēja Lasis ar 5,62 m
idraba birzs, Dvēseļu ;p^^ Lejēns 10,20 m. i
Latvju •Kultūra,, alb. ,;Riga*' un ,,,Latvija'Vļ Alise Gailītcj vairākkārtējā Latvijas repre-romāns
Rīga, Skarbos vējos. Latvju teiksmas, l starptautisl<ās sāncensībās, pašreiz ir
Nils Holgersens, Pintiķu; cieins, PrincesiTe vecāka aktīvā basketboliste emigrācijā. Viņa
Papardite, Latv.: pasakas - i , l i , Mīlestības zī- spēlē vācu klubā TSV. Heidelberg, kas ne-mogs.
Zemes I atiaunotājl I, II, Indulis un sen Vācijas ;meistarsaclkstēs ieguva 2.. vietu.
Ārija, Pajumte/ Princese Gundega,. Dadžu Ju-j^D Sport-Kurier- gan raksta ,,Litauerin
ris, Puiškāns, Sieva utt. , ";v Gailīts".
'Andr, Ozoiilnš r Uz Austrāliju šajās dienās aizbrauca bas-
(24.b) Itzehoe, Kaiserstr, ^ 0||erts^esnais^^^^^ ^^^^^
^ (20a) -D^^^^^^ 70 m tālumu. Pagājušā gadā savai-
• piedava:. notās rokas dēļ viņš nevarēja startēt un tre-
1. Ķešāna Vispārējāļuri analītiskā ; niņus atjaunoja til(ai šopavasar. H. Moks ir
ķīmija •, DM,8.— lieliski noaudzis, un ar savu atlētisko stāvu
2. L. Feisbergal Angļu gramatika DM 3.50 ļ izskatās kā īsts Apolons, vēl spēcīgāks rekā
' " boļševiku aizvestais Igaunijas rekordists šķē­pa
mešanā "Gustavs.;Suie, kura i reķordsnsnie-gums.
bija pāri'75 metriem. ' ,
'•'b^^'<:o^^^^ "I^*' ieguvēja"Zviedrija iVpār-
Grāmatas; nosūta ar uzliktu pēcmaksu, pie­skaitot
; pasta izdevumus. 11 Pieņem grāmatu,
veidlapu un nošu pavairošanu katrā vairumā
3. J. Graubiņa Skani raksti (dzies-nias
jauktiem .iļņ sieviešu koriem) DM 1.
4. Prof. J. Cizereviča Diferenciāl­rēķini
un integrālrēķini DM 10.
nādju politikā komi-bddza
vispārejās deba-
I oar. ati)ruņošanās jautājumu, ' /|l«is tagad pāriet uz apokškomisi-
"-^^iMfaijaapspriež septiņi priekšli-
Pedejoi ierosināja Frandia,
atbruņošanu uzdot staip-iestādījumam.
Katru ga-ļWķam
valstīm būtu rēgulāri^
" par savi^ militārajiem spē-ko
tad attiecīga komisija pār-
^ vietas:~^^
'^i pēdējā dienā nozīmīgu ru-si
britu delegāts, ģenerālpro-
Spēja Dāniju,' bet : Cechoslovakijā ar Sveici
spēlēja;; 1--1 ^neizšķirti..;-'
^ ^ ^ . ^ Vācieši tagad daudz runā par Volfgangu
(iespēdami' tekstu resp.* mašīnrakstu samazi*- ļ Uncikeru, jauno Vācijas meistaru šachā, un
nājumi) par ārpus konkurences cenām. (135) Upbi'ii^^ 23 g. v. Minchenes studenta izcilās
•• - • ^- „Tie turki jau. tik traki gan nemaz-
Ja kāds ko zinātu paii BĒRZIŅĀ ^^K^^^ mūsu jaunās paaudzes šachists El-a
r m e i i ām Martu un Edīti no Rīgas, pēd, ^ārs Zemgalis ar Uncikeru sacenties 3 rei­zinās
1944. g. rudenī, no Garmišas, 1. paziņot zes, pie . kam 2 partijas beigušās, neizšķirti
uz adresi; Schwester Johbnna Lobisch, Sa- 1 cīņā: uzvarējis latvietis. Tomēr arī
natorium Universitaire:St..Blasi^/Schwarz- zemgalis, uzskata Uncikeru: par vācu pašreiz
wald 17b. ; ; . . . ; ; ^ ^^^:(^^
Aizbraucot uz Kanādu, sūtu visiem drau­diem;
un pāziņāni sirsnīgus atvadu sveicienus,
itod. med. Virģiiiia Vullius. (138)
Pēc ilglm, grūtām ciešanām aizgājis mMībaniūsu mīļais ne­aizmirstamais
vīrs un tēvs • ' ; ; ; ; ' ; ' ' ^ .; - \
Ate Baische !
dzimis 1901. g. 4. aprīlī Rīgā: miris 1948. g. 15.1 septebibrī^
Es sapni par d^mteni
pagalvī likšu. - ; •
;lļ>ziļās; sērās'' -^^^
sieva un meita
..LATVIJAS" ABONEMENTS.
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3 . - mēnesi -1- DM 0,50 par piesū- ,
tīšanu; pasūtinot kollektīvi vairāk par
3 _eks. — DM 3.— mēnesi par eksera-plāru;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3 . - mēnesī + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslqīgas nonpareille iesoiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi»
nājumi par puscenu. i
Abonementa pieteikumi. sludinājumi. |
naudas pārvedumi un korespondence adre- ^
sējama: „Latvijai*\ (13b) Gunzfaurg/Do., |
Biirgermeister-Landraannplatz 7. |
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā — otr
dienās, ceturtdienās un sestdienās.
bas rezultāts varot būt vL<)ai n^labr
vēlīgs. Daudzi jau velkot, paralleles
starp Gotvalda un kādrefizējā Aus­trijas
valsts kanclera Su^'iniga likte­ni,
un baidās, ka Masl^ava b'i'?"'"
piespiedīs Gotvaldu ^Diln'r^' jpi-i'-ii
Cedioslovakiju Padomju Savienībā,
tāpat k^ Hitlers piesnieda Šušnigu
iekļaut Austriju Vācijā.
Uz drastiskiem s^iem. Maskavu
varot pamudināt āi^ārtl.gi krasais
antiboļševistiskais noska-ŗiojums, kas
tagad arvien vairāk izpeiužoties visā
zemē. Zemnieku nosksiņojums jau
esot pilnīgi nobriedis durapim. Vidus
šķiras atrodoties pilmg';a' saimnie­ciska
sabrukuma priekšA r akara. Ne­apmierinātība
pārņēmusi^ arī strād­nieku
masas, jo arī sti'ādnieki re­dzot^
- ka ieguvumi, ko "^nņiem solīja
pēc z^^mes un rūpniecīl:>as reformas,
bijuši maldi, un viņu stāvoklis ne
tikai neuzlabojas, bet pat pasliktinās.
Zviedru žurnālists rsiksta, ka pec
informētu čechu aplēsu miem tagad
Cechoslovakijā esot, vis augstākais^10,
proc. iedzīvotāju, kas'. simpatizētu
komunistiem. īsti uzticamais komu­nistu
kodols neesot, liel.āks par aiig-stākais
4 līdz 5 proc. rib iedzīvotāju
kopskaita. Komunistu partijai vel
esot 2 milj. biedini, bet partijas va­dītāji
paši kļuvuši ļoti. domīgi, ap­turējusi
jaunu biedru iriņemšanu un
sākuši partijas tīrīšanu. Patiesībā
arī tā esot, ka daudz :i komunistu
Dretinieki iestājušies partijā, lai sa- ^
botētu to no iekšpuses. ^ Sevišķi bis- ^
tama esot izrādījusies sociāldemo­krātu
ieplūšana partijā pēc tanī, kaa
paši komunisti piespicniuši sociālde­mokrātus
apvienojies ar viņiein^
Šis manevrs esot izvērties P^f-!^^,
bīstamu komunistiem, kas ievilkusi
savā vidū Trojas zirgu".
Jederlunds, starp cita, atstāsta Sār
du sarunu aŗ kādu aiif^stāku ierēdni,
kas me krūtīm piespraudis komunis­tu
partijas nozīmi: ,,Ss biju sociāl­demokrāts
un savā srlrdī esmu taas
vēl tagad. Mani pie spieda ^ iestāties
komunistu partijā. Ko lai daru-
Visa tauta taču nevar emigrēt. C;^
ilgi vien iespēiams. ' katram jālūKO
noturēties un jācer uz pārmaiņām.;
ļ^Stes. Padomju dele'gād-ļ^^
taja VUinskis, solījies gan
2iņas par Padomju Savie-
^ toiiļotaiiem spSaem, bet tikai
kad lielvalstis būs izpau-mm
par atombumbām
^^'J)giska,,kaŗa ieročiem.
Jspca ierosinājums ir
™er pastāv dzelzs
Kairt arī padomju viee-
^ l ^ u runāja par' sav-
™ib^-atmosfairu, pēr­l
i
Nu Savienība ijr
'Sa imperialisfekā
saka Bevins
S ^ - ^ ^^vušas iz- algļ'l^e^ā dekla-
»Slu runājot
Mx>J ^lesarios," teica
.lens rvtUl^^es varam
soiiļ
opon
likt
vi
dze]
teica I
zak
roeh'
pad;
pad(
la&r
kustd
b ā p i
saviel
versii
•tus
cibu
vietā
Tac
I
rea-veids,
f ^ ^ ^ ā bauā
kas:
jauni
vāri
tiiVdi
I
ma:
«fiir., '^'f^em , ^ ar Tu-
T!"" ^vā davē "
1,. -6^«jsa ^- "^itiistrs uz-i
t t m a n t o -
CpT^t mieru , ^^^'^as,
ju =d(
ka: VI
no
na
•4eja\
VējusI
Pārēji
menti
VJ
priel
par 50
(U
gi
piepi
<nju.