Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1948

              : 'mm
• n f i i
I t i i i l
LATVIJA, 1948. g. 14. okfobrl
Nr. 88 (193) 1948. g. 14. oktobri
A r autora parakstu vai Iniciāļiem parak-frtltajdft
rakstos izteiktās, domas nav katrā
siņā redakoijas domas.
•„Fraiicija -~ tā tikai ir īsta
kratija: ik mazālcajam pilsonim ir
izredzes kļūt par premjeru; un, ja
vien viņš laikā demisionē, viņam
pat vakars paliek paša rīcībā." Tā
nesen ironizēja amerikāņu laikraksts
,,Bufallo News" par nebeidzamajām
vaMības krizēm un franču k^ine-tu
īso mūžu. Bet satiirēt vapības
grožus iekšēju nemieru gumdītajā
Francijā nav viegli. Par tb vispirms
gādā franču kompartija, par ko vē­lēšanās
baisas nodod 5 miljoni fran­ču.
Pašreizējā Keja valdība gan no­turējusies
sedlos vairāk par mēnesi,
bet nu jau pusotras nedēļas Francijā
turpinās jauns streiku vilnis, un ko­munisti
berzē rokas.
Spēcīgākais instruments,, ar ko
franču kompartija operē, i r 4 miljo­nu
lielā arodbiedrību savienība CGT.
No visiem tās biedriem komunistu
nav vairāk par kādiem 10 proc, bet
tā tomēr atrodas sļungri partijas ro­kā^,
jo pārējie 90 proc. ir strādnieki,
kuru mēneša caurmēra izpeļņa sa­sniedz
16.000 franku. Kamēr citas
partijas runā par pabalstiem un cenu
kontrolēm, komunistu saukļos ir- al­gu
paaugstināšana. CGT rokās atro­das
ogļraktuves, ostas, tērauda rūp­nīcas,
un tā ir vara. -Kāds arodbied-
^ ribu darbinieks — komunists to; de-
"ļinējis: „Mēs esam īsrtie kungi. Viņi
\ var sarīkot diktātiļru pret mūsu gri­bu,
bet viņi nevar valdīt bez mums."
Komunistu ietekme uz strādnieku
sabiedriskās domas veidošanu dibi­nās
Francijas lielākajā avīžu trestā.
Sis trests izdod ne vien partijas ofi-ciozo
,,L'Humanit^", vienu no lielā­kajiem^
rīta laikrakstiem Parīzē, bet
arī piecas provinces dienas avīzes.
Astoņas cita:» apvienojušās ;ar tres­tu
tā sauktajā „demokratiskajā fron­tē".
Komunisti, izdod arī lielāko
franču sporta žurnālu, lielāko lauk-^
saimniecības žurnālu un vienu no
lielākajiem sieviešu žurnāliem, bez
tam 13 arodnieciskus nedēļas laik-ralļcstus
Parīzē un 65 provincē, litera­tūras
žurnāl\is', saimnieciskus mē­nešrakstus,
jaunatnes, .radio un kino
žurnālus un pat militāru mēnešrak­stu
France d*Abord. Kaut gan tā
izplatīšana armijā aizliegta, žurnāla
tirāža sasniedz 50.000.
Izmantojot šo milzu propagandas
aparātu, Francijas komunistu parti­ja
vei<i savu darbu ļoti sistemātiski.
„Daily Mail" līdzstrādnieks Vaits to
atzīst par vispamatīgāk uzbūvēto or­ganizāciju
Francijā. Partijas mazā­kā
vienība ir šūniņa — viena namu
VĒSTULE LATVIJAI PAB PIRMIEM VĒROJUMIEM ļPRANCUA
— Tas maksā tikai 500 franku! Sa-pērkiet
jaunāko universālizgudroju-mu
— mikroskopu, teleskopu, bi­nokli,
vairojamo stiklu, brilles —
visu vienā priekšmetā!
Acis ieplētuši . franči drūzmējas
pilsētiņas gada tirgū ap pārdevēju.
Cits pērk, cits smejas, bet svešinieks,
kas tikko iebraucis no Vācijas DP
nometnes, aptaoista savu vienīgo
stots franku zīTAi, lzšķiŗoti<
šis ir tomēr pārāk\ dārgs kārdinā-bloka
apmērā. No šejienes orgāni^
zācijas kāpnes noved līdz partijas
aug-stākajai instancei dzeltenīgā' seš-stāvu
namā Rue Le Pelletier, pašā
parizes sirdī. Šūniņā ir 10—50 bied­ru,
un tie regulāri sapulcējas kāda
biedra dzīvoklī vai kafejnīcā. Tās
locekļi iznēsā partijas avīzes, ap­meklē
sapulces, kad vajadzīgs, iziet
uz ielas un,demonstrē vai arī stāv
streika posteņos pie fabriku ieejām.
Šūniņās apvienotas sekcijās, kas
savos kongresos izrauga delegātus uz
departamenta federāciju, bet pēdējā
sūta savus delegātus uz partijas
kongresu, kas notiek pa diviem ga­diem
reizi. Komunistu domu biedri
ir ne tikai rūpniecības pilsētās, bet
tā ir lielākā partija arī vairākos
tipiskos laiiksaimniecibas apgabalos.
Ik mēnesi .savu biedru maksu uz
partijas biroju aiznes ap miljons
franču.
Kongress izrauga 12—13 vīru po­litbiroju
un pastāvīgu četru vīru
sekretariātu, kas ir augstākā instance
partijā. Pašreizējā vadības četriniekā
ir Torezs, Diklo, Marti" un Movē. Un
tas ir diezgan raibs četrlapis. .
Moriss Torezs ir sārtvaidzis, spro­gainiem
matiem un vērša pakausi —
kalnrača dēls. Runātāja tribīnē, sa­pulces
zālē viņš iekarst, drīz vien
nomet kaklasaiti un liek dārdēt sa­vai
balsij kā spēcīgām bungām. To­rezs
ar sa^vu balsi spēj aizsniegt rei­zē
20.000 vai 30.000 klausītāju un
iekarsēt vh^ius. Ar nesamazinātu
Sļparu viņš spējīgs runāt divas, trīs
stoidas no vietas,
partijas vīrs Nr. 2 ir Žaks Diklo,
maza auguma apaļš vīriņš, tādu pat
seju, raga acenēm im mazām, zobu
'sukai līdzīgām ūsiņām, atgādinā­dams
vecu pūci. Viņš vada 183 vī­ru
Help komunistu frakciju parla-inenta.
Viņa valoda ir asa un sar­kasma
pUna, un viņa debatēšanas
metodes nosaka auksta loģika. Diklo
ir vienīgais no komunistu deputā­tiem,
kas spēj auditorijas uzmanību
plesai^īt ar ko vairāk kā tikai vien­kāršu
lamāšanos. ,
Andrē Marti pēc izskata drusku
atgādina baņķieri, teut gan viņš ir
— ne,
Ar kārdinājumiem Francij ā j āsa-stopas
ik uz soļa. Seit saņemtie
franki' jātur ciet abām rokām. —
Kas ir, — saku sev —tu sāksi strā­dāt,
nauda būs, nopērc šo, nopērc
to. Kādēļ bagāžu vilcienā stiept ro­kās,
ja var nodot pārsūtīšanai? At­kal
kārdinājums, kas maksā dārgi.
Tāpat augstas cenas maltītēm, pēc
kuŗāni gribas apskatīties, saņeniot
samērā pavāju ^uzturu izvietošanas
nometnē ceļā už jauno darba vietu.
Tāpēc — katrs franks ir dārgums,
ko izdot viegli, bet kā būs ar nopel­nīšanu?
Sis ari ir pats svarīgākais
jautājums, kas nodarbina iebraucē­ju,
kā būs^ar darbu? Cik pelnīs?
Visvieglāk dabūt visvienkāršākos
darbus — .veca patiesība. Par godu
latviešiem, kuru skaits Francijā ir
ap 300, tomēr jāsaka,' ka mūsu tau­tieši
cenšas izkūņoties no šīs īpakā-pes,
iegūstot arvien vairāk piemēro­tāku
darbu un tā arī labāku izpeļņu.
Taču tas viss saistās ar daudz skan­dināto;
un dzirdēto mudinājumu —
mācieties valodu! •
Izpeļņa dažādos Francijas apgaba­los
ir dažāda. Pret to cīnās arodbied­rības,
bet algas ietekmē arī dažādās
cenas. Rūpniecības apgabalos —
valsts austrumu daļā nārtika dārgā­ka
nekā rietumos. Tajā pat laika
vērojama.īpatnībā, ka produkti liel­pilsētās
ir vietām lētāki nekā mazos
centros.' '' Minimālā alga rūpniecībā
noteikta 10.000 franku mēnesi, kaut
arodbiedrības prasa to noteikt 31.500
fr. Minimālās alj^as maksā ,;tekstjl-fabrikās,
bet metallurģijas nozarē/un
ķīmiskā rūnniecībā izpeļņa svārstās
ao 15.000 franku. Vieninieks par
ēšanu mēnesī izdod caurmērā 7000
8500. franku, pērkot produktus pats:
Ē'bt kantīnēs, izdevumi pavairojas.
Kantmu turētāji taču grib pelnīt, jo
tiesības tās ierīkot ieguvuši izsolē.;
Dzīvokļi? \ Istabas? Nav vietas
Francijā ; kur tos nevarētu dabūt,
bet: ceļā; atkal nostājas lielais kungs
— franks. Laimīgi tie, kas' var da­būt
mitekli fabrikā. Tikai, atstājot
darbu, tad jāzaudē i ari dzīvoklis.
Strādnieki tādēļ meklē sev istabas
pilsētu nomalēs. Ir'lētāki dzīvot tur,
kaut jāmaksā par satiksmi m darba
vietu. ^ I
Pēc iejušanās jaunajos apstākļos,
pēc uzVarām; fpāŗ ;J:' • kārdinājumiem,
kad kabatā čaukst pirmās pelnītās
franku zīmes, rodas reāli plāni —7/ko
pirkt, ko atlikt;. Laikrakstos piedāvā
preces: uz nomaksu. Izmēģināt ; šo
kādreiz Latvijā izplatīto pirkšanas
veidu? Tā vai citādi, bet paša pel­nītā
nauda ceļ apzļņu — es varu.
pirkt arī sākumā giļda tirgū redzēto
izgudrojumu, bet es negribu. ' Jābūt
gribai negribēt, jāšķir graudi no pe­lavām,
jo dzīve Francijā, sola daudz,
ja māk un spēj realitātes robežās
saimniekot, Francijā jāprot saim­niekot.
Un kuri gan ir citādi?
faunā, oktobra sākumā. • •
Ms.
ZMTrfš rīkojums
Johvi izpildkomitej:as priekšsēdis
Kolde Igaunijā un partijas šūniņas
sekretārs Ivanovs parakstījuši rīko­jumu,
ka visas ciema^ amatpersonas,
kāS; nerūpēsies, ļ lai pilsoņi izpilda
savas koku uņ malkas sagatavošanas
klaušas, uzskatīs par koku sagādes
plāna sabotieŗiem un sckiīs ar ieslo­dzīšanu
līdz. 15 gadiem. Tālāk pa­vēlē
teikts: ,.Zemnieki, kam rūp pa­likšana
Igaunijā, (lai raugās, ka me­žu
izciršanas plānu nobeigtu līdz 10.
februārim,- bet izvešanas plānu līdz
20. februārim." — Kā redzams,,arī
deportāciias: 'draudus ; ^ komunisti
vairs neslēpj. •; ^ . Nl :
Divkārši svētki
VĒSTULE NO ANGLUAS PAR
PĻAUJAS SVĒTKU DIEVKALPO­JUMU
UN JAUNIEŠU IESVĒTI
JORKA
3. oktobris. Spīd saule. Spožums
spulgo pāri apkārtnei %n lejas sir­dīs
— mēs svinam pļaujas svētkus
šeit — Anglijā, Jorkā. Svētās Trīs­vienības
baznīcā skan zvani. Iedūcās
ērģeles• skaņas lejas pāri dievlūdzē­jiem.
Cik daudz mes tomēr esam
kopā! Dažiem, pašā Jorkā dzīvojo­šiem,
pievienojušies kuplā skaitā citi
no plašās apkārtnes. Viņi braukuši
autobusos, lai kopīgā pulkā pārdzī­votu
pļaujas svētku un jaomiešu ie-svētes
dievkalpojumu. Tas 'atšķiras
jau tīri ārīgi no šejienes baznīcā pa­rastajiem
:dievkalĶ jumiem, kad
dievnamā atnāk tikai vecāka gājuma
angļi. Šodien baznīca ir pilna. Mēs
esam apvilkuši arī labākās drānas,
kas nopelnītas divu gadu darbā, jo
šie ir mūsu svētki, tie, ir mūsu ie­svētāmie
jaunieši — viena latviete
un septiņi latvieši. Mācītājs Āboliņš
un stud. ' thebl. Lāčkājs kopīgi - ar
viesi — ASV lutjerāņu apvieiiibas
sekretāru Ostergfīnu vada dievkal­pojumu.
V;:...^--
— Tauta, kurai pēc visām bries­mām
ir tik stipra ticība Dievam,
nekad nezudīs — dzirdam mācītāja
Ostergrīna vārdus. — Un tad Jorkas
dievnamā atskan mūsu tautas lūg­šana
— Dievs, svētī Latviju! To
dziedam kā ticības apliecinājumu un
lūgšanu.
Atkal dūc ērģeles. Šķiramies. Bet
mūsu sirdīs paliek kaut kas no šīs­dienas
saules un dzirdētajieni vār­diem.
Un, svešā zemē dzīvojot, tas
ir daudz.
Jorkā, pļaujas svētku diend. :
J. B a l o d is
1 savus piaiius,
* Pasaules veselības organizācijas
ģenelrāldireķtors kanādietis doktors
Broks Chisholms vērtē; ka pasaules-iedzfvotāju
skaits mēnesī pieaug, oar;
2 miljoniem. (UP)
* Kādā Ņujorkas preču namā sa­maņu
zaudēja pajauna dāma. Sa­pulcējās
ziņkārīgie, atsteidzās sani­tārā
mašīna, kad skaļrunī pēkšņi at­skanēja
kāda veikala darbinieka
balss: „Dāma; kas guļ jūsu priekšā,
apmeklējot mūsu modes preču no­daļu,
kļuva tā pārsteigta par lēta-jām
cenām, ka zaudēja samanu."
•. starptautiskie džesa svētki, 1949. ^
g. vasarā notiks Nicā. * Sarīkojumā
piedalīsies labākie Eiropas un Ame­rikas
džesa orķestri. (SL)
sīkstākais komunists četriniekā. Viņa
tēvam, piesprieda nāves sodu par
pdecļalīšanos 1870. g. komūnā, bet
Martī pats bija matrozis franču Mel­nās
jūras flotē 1919. g;, kad vadīja
jūrnieku dumpi pret franču inter­venciju
Krievijas pilsoņu karā.
Leons Movē ir jaunākais no čet­riem,
tumšiem spīdīgiemmatiem,
apaļu seju un smagiern acu plaksti­ņiem.
Kaut jauns gados, viņš var
lepoties ar ilgu aktīvista praksi. 13
gadu vecs viņš sācis strādāt fabrikā
un 15 gadu vecumā pirmā pasaules
kara laikā piedalijās pirmajā strei­kā
un pirmajos ielas nemieros.
Tikai retais zina, kas īsti notiek
sekretariātā, bet uz ārpusi partijas
vadība allaž rādījusi pilnīgu vien­prātību,
llggadrgi novērotāji tomēr
apgalvo, ķa arī franču komunistu
partijas vadībā esot savas pretišķī­bas.
Partijas reformistu - nacionā­listu
novirzienu vadot Torezs ar
Diklo, kamēr Martī ar Movē pārstā­vot
doktrināro un internacionālo ko­munismu
. un tēlojot „skarbos vīrus".
Kaut arī pašreizējo Francijas strei­ku
oficiālie saukļi ir sainmieciskas
dabas, tā ir politiska akcija, aiz kū­jas
stāv CGT, bet aiz tās — franču
kompartija ar savu politbiroju. Un
kas stāv aiz franču kompartijas, tas
zināms katram. .
• Nupat . notikušajā CGT gada sa­pulcē
tās ģenerālsekretārs arī klaji
atzinis, ka streiku īstie motīvi;. ir
politiskas dabas un tai' pašā runā
citā vietā tos arī definējis: vajadzī­ga
jaima valdība ar komunistu pie­dalīšanos,
lai Francija . tad varētu
izstāties no Rietumeirops ūnijas un
no Maršala plāna. ; DM
Pēc tam, |kad Latvijas komparti­jas
sekretārs Kalnbērziņš Rīgas ra­diofonā
nesen klaji pateica, ka, boļ­ševiku
partija rīkosies' pat ar „no-kaitētu
dzelzi", bet iznīdēs visus
..buržuiiskos^ nacionālistus" un pēc
tam, kad nodibināti tepat jau 2000
kolchozu un pāri par 1000 sovchozu,
individuālā lauksaimniecība . Latvijā
uzskatāma par'likvidētu.- Tā kā nedz
sovchozos, nedz: kolchozos, pēc pašu
komunistu deķlaracfjām, bijušos ze­mes
īpašniekus neuzņem, tad rodas
jautājums, kur šie cilvēki paliek?
Jau. )3. maijā Rīgas radiofons zi­ņoja,
ka Codē nodibinātā kolch'ozā
iegājuši 17 darba zemnieki. Viņu rī­cībā
esot pārgājis pavisam 3000 hā
zemes^ no kuras. 2617 ha vislabākā
aramzeme. Zinot, kā katram ,,dar­ba
zemniekam"' komunisti piešķīra
ne'vairāķ kā 15 ha zemes, ir skaidrs,
ka Codes kblchozā ir pieņemta arī
„budžu" zeme, protams, bez pašiem
„budžiem".
': 18. maijā un dažas reizes arī vēlāk
Rīgas radiofons priecājās, ka dau­dzos
Daugavpils apriņķa kolchozos
ļoti strauji pieaugot zirgu un liellopu
skaits, kas dažās• nedēļās pat dubul­tojies.
24. Inai jā radiofons ziņoja
par jaunu kolchozu Bauskas apriņķī,
kas nodibināts ar centru Ratnieku
mājās. Sīs mājas agrāk piederēju­šas
„kulakam" tūļam. Partijas vadī­ba
kolchozam nodevusi arī vairā­kiem
citiem ļ „budžiem" atņemto ze-'
mi, ēkas;un lopus.
Pārskatot tālāk Rīgas radiofona
agrākos ziņojiunus, atrodam, ka 22.
jūlijā Kalnbērziņš devis ļoti zīmīgas
ziņas un statistiku. Minētā datumā
Kalnbērziņš, starp citu, teica: „Bur-žu]
u Latvijā, budžu, kam piederēja
pāri par 100 ha zemes, bija pāri par
1106. Budžu ar 55—100 ha zemes k i ­ja
15.000. Budžu ar 30—50 ha ze­mes
— 2500. Ar 20—30 ha — 35.000.
Arī Ulmaņa radītās agrārreformas
jaunsaimnieku. vidū bija daudz bu­džu.
Vispār 'buržuju Latvijā savi
80.000 budžu bija arī starp tiem, kam
zemes bija mazāk par 20, pat 10 ha.
— Realizējot mūsu šķirisko nodokļu
un nodevu politiku, laukos tagad
pilnīgi tiek sagrauti kapitālisma ag­rākie
elementi, bet darba zemnieki
rātīgi plūst kolchozos".
Saskaitot Kalnbērziņa minētos
skaitļus, iznāk, ka no Latvijas lauk­saimniekiem
vismaz 166,000 bijuši
„budži". Bet budžiem līdzi iet arī
viņu ģimenes! Tā tad vairāki simti
tūkstošu lauku cilvēku ietvēras ka­tegorijā,
kurus kolchozos neuzņem.
Kas ar viņiem notiks, uz to atbild
,,Cīņa" _23. septembra ievadrakstā:
„Latvija izveidotiem kolchoziem no­stiprināties
nebūs grūti. Mums
priekšā iŗ gatavs paraugs no brālī­gām
republikām.' Kā savā laikā da-rits
un rīkots tur, 'gluži tāpat tagad
viss jādara mums". Bet ,,kā savā
laikā darīts tur", tas ari nevienam
nav noslēpums. , -
DĀNIJĀ atgriezusies pēdējā no
latviešu ģimenēm, kas pavasarī aiz­brauca
lauku darbos uz / Franciju.
Iemesls — maza izpeļņa, kas neļā­vusi
nopelnīt tik daudz, lai uzturētu
ģimeni.. .
. AUSTRIJAS APGABALA latviešu
komitejas loc. 0. Liepa izceļojis uz
Argentīnu. Viņa vietā stājas nāko­šais
kandidāts agr. P. Kadilis. Par
LSK revīzijas komisijas priekšsēdi
Austrijā iecelts A. Vasariņš.
.. PAR FULDAS latviešu nometnes
komitejas priekšsēdi ievēlēts Jānis
Purens, bet pār locekļiem — V. Kal­niņš,
V, ICrēsliņš, K. Treijs, E. Mie­zis,
D. Valainis un A, Glā^fnieks.
6 DĪZEĻMOTORU INŽENIERIEM
darbu ASV sameklējusi ORT priekš­niece
Mrs. Grīna (Green). Interesen­tiem,
kas velētos Šīs iespējas izman­tot,
jāpiesakās personīgi vai ar rakstu
Ausmas nometnē Kleinkecā (DP
Camp : Kleinkotz, b. Gūnzburg/Do.
(13b). Jāpiesūta ,arī īss dzīves ap­raksts,
. •'/:'••• ::.C^^y:/
_AR 1, OKTOBRI, noteikta jauna kārtība
.lūgumiem DP statusa lietā un tagad tie jā­virza
caur IRO apgabalu labklājības birojiem,
kas sniegs norādījumus par līgumu • gaitu"
kontrolcentrā. Labklājības birojā Minchenē
Luitpolda kazarmās 6. blokā • var griezties tie
lūdzēji, kas piederīgi pie Minchenes, Ingol-štates,
.Pfanhofenas, Vartenbergas, Dachavas,
Freisingas, Erdingas un Mīidorfas pilsētu ie­cirkņiem
(Stadtkreis). .Lūdzējiem no Ebersber-gas,
Vaserburgas, Aiblingas, Misbačhas, Bad-iTeļcas
un : Ro/enheimas lauku iecirkņiem
(Land-Kreis) jāgriežas IRO labklājības • bi-
Neizturīgākie n e
vieglāku darbu
JAUNS CUKURNIEDRU CIRŠANA
SSKSIE8 MAIJA
Vēstule Latvijai no Austrālijas
Austrālijas tālajos ziemeļos —
Kvīnslendē mūsu ; tautieši- izviel otl
lielāko tiesu cukurniedru novākSa-nas
darbos,: kur sezona beigsies apm
decembrī, kad tur būs vislielākais
tropu karstums. Jaunajiem atbrau­cējiem
no Vācijas vairs riav izredžu
nokļūt cukurniedru darbā, jo nākošā
niedru ciršana sāksies tilcai maijā.
Par dzīvi Kvīnslendē kāds latvietia
man raksta: .'^
v.V:
autobusa gar
.lEBEDZEJtJ^a
5o vārdu?
ātr-ne-un
kal-ih,'
1^*
VISS!
sajū-
„Strādāju pie cukm-niedŗu novāk­šanas,
bet pēc 6 nedēļu darba at­kāpos.
; no niedru laukiem. Man izde­vās
darba daļas vadītāju un farmeri
pārliecināt, ka esmu nepiemērots
šim- smagajam -un netīrajam dar­bam.
Tagad strādāju kokzāģētavā,
kas atrodas vēl 40 jūdzes tālāk zie- H
meļos. Zāģētava ^primitīva, tomēr
darbs ir daudz vieglāks un tīrāks kā
niedrēs. Arī dzīvošana nesalīdzi­nāmi
labāka. Kopā ar mani šeit ie­radās
/vēl divi puiši. Mēs dabūjām
glītā koka barakā 2 istabiņas ar 2
verandām. Istabiņas gan mazas, bet J
izliktas ar finieri un ir stikla logi >;
Vakaros arī elektrība. Darba laiki
no septiņiem līdz pieciem, ār strni- fS
du .pusdienas pārtraukuma. Alga ^ W
mārc. 13 šil. nedēļā. Pārtika pansijā Ļ
maksā 35 šil.ned.,^velkot ienāku- ^
ma nodokli uc, skaidrā saņemu ne
vairāk par 4 mārc. ned., bet arī no ^
tā var ietaupīt. Taupīgi dzīvodams, J
divus mēnešus vairs nesmēķēju. Pēc%.
mēn^a nostrādāšanas, jaunajā dar-^
ba vietā piedzīvoju pārsteigumu.
Mani biedri, kas mani iepriekš iz- ļ
zoboja par atkāpšanos no niedrēm,
bija ieradušies" strādāt mūsu z ā ģ ē - |^
tavā. Tagad te jau strādā 27 bal-^iW
^^^pm lielajiem.^-
^če8-)?*S,» citas pl'-i«-
1^^
te
sane-Ž
^ ' ^ S pasaules maļam.
m
as
pārejas
W iu'mst kā te
^ *,ta: vil tomēr norma-y
vienkirsota iBti-
1. irunā visas f or-ar
brašiem, unl-
^^em,::ka8;ļr-i^^^
dej
pUsļ
jusjļ
doi
pēc I
mi
āk
lā.
biri
spi
uzr<
Si
su
meņ
m
ves
va .
au
Tad
klāt
unti
rūsg
vopj
redzi
eenl
un« 3 viņu sievas, no kuriem Ur^
mm
latvieši. Tie visi atstājuši darbu I
niedrēs. Garastāvokli ietekmē •ne|_,..,^
visai labās attieksmes ar vietējiem.Ift
Tie gandrī visi ir „šarkanie". Cii- J|,
vēki, :kas visu mūžu pavadījuši tro-^'
pu karstumā vienmuļā' dar^ā. Mūs^^
jaunienācējus, viņi uzskata par fa-|l|
sistiem. Bez tam mūsu attieksmes^
pasliktinājās, kad Visi kā viens .at-J
teicāmies ēst vinti kopgaldā, kās i r ^ .
privāts iizņēmun». Ieradās pat' dar^^
ba pārvaldes pārstāvis, bet mēs pa-J
likām pie sava. . Pērkot procluktus|y
gala.
i ā parādīs lieli naudas maz
' ••dzīvās paminas un Spāi
ir jSiet kaut kur bi- kairti
lai i viņu tSia^^ nav Ta
par
nokSrtošanai sēs-baltā
divstāvu auto-ton
p žlml$s nosaukums
- cerība \m dodamies
[
pašiem, pārtika ir nesalīdzināmi lē- 3^1^
taka, pie kam tad nav jāēd arī cietā
jēra gaļa (austrāliešu pkraša gata-;
vošanā). Par karstumu nevaru su-;
dzēties. Ir tāds kā 1947. g. vasarā
Vācijā, bet tagad tikai pavasaris.*V|
Tā raksta vieĀs no tiem " • - m bi-|
jusi izdevība atbrīvoties rio ņiedrēm|
Vairums mūsu vīru un jauniešu aiļ
niedru darbu tomēr saraduši, ; jc|
maize nekur nav bez garozas. Tikāt
agrāk izsolītā austrāliešu 3 , mārc|
dienas alga nekur nav nopelnīta, jfl|
niedres lielajā karstumā šogad nāv|
izā^ušāš visai lielas, tā kā tikai ā|
krietnu piepūli izdodas sasniegt Iļ
māpc. dienas izpeļņu. f
Kāds cits tautietis no cukumiedļ
rēm raksta; „Trīs nedēļās nopelnīju-vislielāko
algu — ,23 mārc. Par kari
stūmu vēl nevaru sūdzēties, tā
nevienu milzu čūsku neesam maņifl
i
m
soliem mū5 ap-
|ii «mes romant^a — kaln:
cfP, celi^ un tapiņas. Sa
-paci?tl|o/smagoļteātr
baltas .kažokādas ļ (iažā
I
katrā,
i
, vai ar! si- tag ^
isi bet savā Ufti '
lēta -flJozcfa dziļam
ari visstāvākā kalnā f^ļ^ļ
laml trauslās mugii- h^jāt
trīs jijējus.
•MM?
juši. Pats gan izdedzinātā cirsmt
„tārpii
m
ieraudzīju nelielu sadegušu
ņu". Šejienes priekšrocība — daui
dzās upes; Brīvajā laikā makšķerēji^
Zušu bez gala. Pašam
izvilkt 3 m garu. Bruņurupučus
s lielumā. Tā pamazāii^ m
aiziet dienas im mēneši, darbā
atpūtā, kontinenta, kairstākaj ā' v l e t ā .^
Austrālija nav tikai valsts vieE|
bet art pasaules tālākais kontinentg
Te ir pat vasaras vidū sniegoti k a l^
ni, citur aug palmas un siltzēiņj^
augļu koki,, bet plašos apgabalos 1^^
gojas kuplas kviešu druvas. Pirml|
atbraucēji nokļūst visur. Citam
mējas, citam jāliek visi Sīpēki
tumu
Kanbērā; oktobri'
M
•šā
IT viena no vis^ Krau
pasaulē. Ue- māsi
ar daudz- Zinti,
i , M e m un bagātiem dena
ikaistt jau- ostā:
--'--^- augstā Pi- negri
ari plād- Krau
t to atdala gracioza darbs
imer augšā verd Uel- kijas
g8jej3 atspiedies uz dze
ena var tīksmi- sen i
raifauma „K:
» m sevis. Paš- fejiet
jo SpSnij|5 vi-lcējs
u,.^,- ' j^^s, Ifz še- mēm
^Mtļau] apmest^^^^ ^
Jo vidu ir arzemjiie-amto;^
gl nav daudz
« V i e s u s . Gaida
vifi laiku; ;ved'gar
^ & .Pēc brīža pa
atam,
jaunu
ieleju ioGi. ^ a ^ ^ d r a u .
igā^ tuvumā.
A. Sit.
• Pēe „Newsletteri' informācijas,
laikā no i to. g. līdz 1947. g. beigām
no Lietuvas uz Urāki ziemeļu apga­baliem
deportēti '120.000 civīlistu;
pretestības kustībā galu dabūjusi ap
25.000, . bet Polijā nometināti. ap
140.000. Deportēto lietuviešu' vietā
nometināti krievi, kuru iedzīvošanas
1 aukas.:.gan traucē; partizāni. tādēļ
krievi vairāk! turas;pie pilsētām. Vil­na
ir jau I 27 proc. krievu,; Kaunā
35 proc. Komunistu partijā un pār­valdes
iestādēs krievi aizņem 70
proc. no svarīgākajiem amatiem.
Viļņā, Kaunā, Klaipēdā un Šauļos
nometusies ap 14.000 zīdu no Pa­domju
Savienības, kas na lielōkai ^ . , ^
rlolar d-r5H5 naHr^miii ip<;|-5rjpt; T i p k ^o'a. Rozenheima. Lūdzēji no. Trauiišteinas,
dira ļakil._īssttoiašdoa ^j apuandioemšuj u .-l-e' sb^e zi^ajumt-nieku
skaits., kas ieradušies. Lietuvā.
Viņu pakalpojumus labprāt izmanto
MVD. Droši pret deportāciju vai
arestu neesot arī pašu komunistu
varasvīri, jo savā laikā par simpa­tizēšanu
buržujiskiem nacionālis­tiem'
' kā nodevējus uz Padomju Sa­vienību
deportēja visus kompartijas.
Kaunas pilsētas un apriņķa izpi.ld-us.
Nl .
.Altetingas lauku iecirkņiem jāgriežas IRO lab­klājības
birojā Bad-Reichenhallē. Lūdzējiem
no .Firstenfeldbrukas, Gaŗrhišas-Partenkirche-nas,
Štarnbergas, : Veilheimas, Šoņgauas,
Vblfrathauzenaš un • Gautingas lauku ' iecirk­ņiem
— IRO 6. apgabala birojā Gautingā.
^GIĻŅSPIEDU.MA formu izgatavošanas kur­si,
kur mācīs teorētiski visus iespiedformM iz­gatavošanas
paņēmienus .;. un praktiski lino
griezumu, kokgriezumu un kokgravējumu,, dūc.
J. Sternberga vadībā .sāksies Fišbachas no^
metnē 18. oktobrī. Pieteikumi jāsūta: Arodu
kursiem, DP Camp Fischbach (13a) Nūrn-berg
2. -
ai
2 pusi
K. B r a u ķ i s , Vircburgā , •
1947. g. Ziemsvētkos ASV
natnes Sarkanais Krusts ilom'
bērnus apdāvināja ar dāvanu
šiem. Toreiz„Latvijā" lasīju
ņājiimus atbildēt mazajiem
kaņiem un izmantot izdevību^ _
sarakstīšanos ar mums labvēlī
ci] vēkiem Amerikā. . • .'•
Tagad, kad sākuši kustēties
Iešanas ūdeņi ASV, ^šos;vēstuļu
karus-varētu-lietā: likt::uņ^
līdzību sagādāt ieceļošanas *'*
prasītos darba un dzīvokļa n
nā jumus.- 'i-
• Latviešu organizācijas Savienota^!
jās Valstis nav. ne tik plašas, ne^ba-braucām
^Pniecibas
esam fais-ka
i
: - „ -'i
" 1
\4
u<
mos
m
nama
Vi X
slēgt?
ralsts
cilšu
reiz i
Pāj
niiliā-i"'^j? Simtu
MieT- papildina^? ^«lāmēs.
•';*'5l!>; tHiM k!: ""''««•jotas
«S?-* «Pieda
mm „ '«Iflba. miniZ
' i!
arī mums pašiem kas
nu sakumā šķietami
s a r a k s t ī j ā s var noderēt
maznozīniīgli»^
! -
I
•
I
•
r —.