Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1948

              •LATVIJA, 1948. g. 17. februārf
Pasaules slave­nāko
ledushoke-jistu
pilsēta
VĒSTULE LATVIJAI NO
KANĀDAS
Fdčc kanādiešu mākslu: ledīishoķe-jā
jūsmo visa pasaule. Bija tāpēc
vliels prieks sēdēt ;^atītāju vidū le-dushokeja
sacensībā Toronto. Sa­cīkste
notika pilsētas lielākajā, un
modernākajā stadionā, :kas^^^^^^^^
ietekmīgāks nekā olimpiskais^^^^^^
dions Gannišā-Partenkircheilā.. Zem
jumtiem vietas; 16.000 skatītājiem.
Laukuma malās izbūvēti; augsti no­robežojumi,
bet galos ir neplīstoša
stikla siena.
Kanādiešu izcilā vienība The
Maple Leaf sacentās ar amerikā­ņiem
Boston Bruins izlasi. Spēle
bija daudz asāka nekā. Eiropā re-
: dzētās sacīkstes, jo noteikumi pie­ļauj
darboties ]oti ķermeniski. ,\ Uz-^
brukumā dodas visi pieci. spēlētājķ
Kombināciju nav daudz, bet uzbru-^
cēji vienmēr cenšas izmantot drūz-^
mēšanos pie pretinieka vārtieiti. Gal­venais
cīņas ierocis ir neatlaidība,
Profesionālie spēlētāji sariem ļoti
lielu atlīdzību. Katrai vienībai ir
22~24 cilvēki, kāpēc spēlētāju mai­ņa
notiek ik pāris minūtes.: Šoreiz
uzvarēja The Maplē Leaf vienība
2—1. Ieejas maksa sacīkstēs ļoti dār­ga.
Biļete "|i)i^klājīgā vietā maksa
2,50 dolāru, jo ledushbkeja populari­tāte
milzīga. Tā, piemēram; Ontario
provincē no 2; miljoniem iedzīvotāju
ar šo spēli nodarbojas 60.000! Ai- .le-dushbkeju
kanādiešus 1860: g. pir­mo
reizi iepazīstināja angļu karavī­ri.
Tas gan bija beņdiju paveids; jo
spēlēja ar mazu bumbiņu. Tikai vē­lāk
tās vietā nāca ripa, kuras gaitām
ledusklājā tagad seko miljoniem ka­nādiešu.
v V - - y . ' ' ' v ; v . ;;
I m a n t s K l e i n o ps
Toronto, janvārī. •
Pasaules meistaru maiņa galda
tenisā ^
OLIiVIPISKO S P Ē Ļ U U Z V A R Ē T Ā J I D A I Ļ S L I D O S A N Ā A R I
P A S A U L E S M E I S T A R U G O DĀ
Amerikāriu panākumi Eiropas meistarsa-cTkstēs
ātrslidošana
No 878 m pazennē
atkal di ēnas ga ismā
MDSU VIEGLATLĒTIKAS
REKORDISTA VALŽA TETERA
VĒSTULE LATVIJAI NO
BEĻĢIJAS
Kad: bez konkurences, klātesot
tikai nedaudziem beļģu futbolistiem
un, mūsu tautiešiem, pagājušā rude­nī
skrēju 400 m 51,9 sek,, tad b i ju
priecīgāks nekā par vieJļU^ otru a^-
rāk realizēto rekordsasniegumu. Ša­jā
laikā strādāju -878 m pazemē, se­koja
noguruma pilns miegs ..m otrā
rītā^ireniņš.
;No sporta tomēr vēl negribas at­teikties.
Domāju, ka to arī nevaja­dzēs
darīt, jo februāra sākumāVsa-ņēmu
apliecību, ka turpmāk vairs
nevajadzēs strādāt apakšzemes dar­bu:
• Strādāšana gan : būs fiziski: vēl
smagāka, un arī nopelnīšu . mazāk,
bet: ņutilcšu dienas gāisniā.
13. decembrī Dievs ^mūsu ģimenei
dāvāja dūšīgu dēlu.' Ivaru. Puiše­lim
kājas vien zib pa gaisu: Laikam
biis rekordists. Arī es ceru, ka dēls
sporta^ laukumā paveiks to, k o ne-spēja'tēvs..:,
Beļģijā, februārī.
V./T^e..t:e-.r.iS.-.
Pasaules meistarsacīkstēs galda
tenisā Londonā vīriešu vienspēlē
uzvarēja austrietis R. Bergmanis,
kas tagad ieguvis Anglijas pa­valstniecību.
Finālā viņš" pieveica
līdzšinējo pasaules meistaru B. V a -
nu (Cech,) 21—12, 18—21, 21—19,
14—21, 21—10. Vienspēlē sievietēm
1. V. izcīnīja G. Farkasa (TJng.),
divspēlē siev. V. Tomsona, P. F r a n ­ka
(AngL), divspēlē vīr. B. Vana, L .
Stipeks (Cech.) un jauktā divspēlē
H. Tāle, R. Mailess (ASV).
Pasaules meistarsacīkstēs daiļsli­došanā
Davosā uzvarēja visi olim­pisko
spēļu zelta medaļu ieguvēji:
vīriešu sacensībās R. Betons (ASV),
sievie.šu konkurenē B. A . S k o t e . ( K a ­nāda)
un pāru slidojumā M. Lanoja.
P. Bognets (Beļģ.).
Eiropas meistarsacīkstēs -ātrslido­šanā
Hamārā sākās ar l i e l u pārstei­gumu.
500 m distancē ar vienādu
rezultātu (44,0 sek.) uzvarēja ame­rikāņi
B. Ficgeralds un D. Lambs.
Olimpisko spēļu zelta medaļas izcī-nītājs
S. Farstads (Norv.) ierindojās
tikai 3. vietā.
1 PUNKTS IGAUŅU LABA
Latviešu un ~ igauņu kārtējā
basketbola sacensība 7. febr; Stok­holmā
beidzās, a r igauņu 20—19 uz­varu:
Pēc 3 nedēlu slim'ošanas
pilnvērtīgs cīnītājs miīsu vienībā
nevarēja būt Voldemārs Smits, Lat­viešu
galvenie balsti izrādījās K l a i -
šis un Grīnbergs. Labi sekmējās a r i
Strunkem im Reneslācim. Tajā pašā
dienā Stokholmas amerikāiii. pie­veica
zviedru izlasi 16—15. Zviedru
sastāvā bija arī lietuvietis K u -
činskas. Art. G r a u d i ņ š
ama
Sportisti pārskolojas: sudi'abkaļa
atu.iemācijušies<.futbolists. Juris
Kļaviņš (Eslingenā), volcjb'jlists Jā­nis
Pelūde un sporta darbinieks Jā­nis
Upmanis (abi Augsburgā). Iz­cili
daiļamatnicki kļuvuši slēpotājs
Rdinis Upe (Ansbachā) un volejbo­lists
V o k i Elmūts (Ķleinkecā).
Veidenes latviešu jaunieši cītīgi
vingro, kaut viņu r'o'bā ir tikai stie­nis,
buks^un 1 paklājs. Pie skolām
nodibināts spo'la nulci'iŠ. Vin^-^ro-
-sanas sekciju moitoncin vaia vis­pusībā
sportiste Kpm Ozf^liņn, bet
zēniem Kurts Lēmanis. Abi ir vei-dcnicšu
lab'^.'Aie vimr^'-tā-i. Zēnu
grupā 'vēl minams arī Kampe
Latviešu treneri^ R. Beķerls un K.
Vērītis ar saviem Vikšotājicm Ham-:
buFgas hiDodromā gūst. arvien labā­kus
panākumu^^. R. Boķcris lurienes
40 tronci-u vidū 1917. g. ar 21 ur.va-ru
ierindojās 4. \'letā. Lēnas Hastv
nedaudz vājāki, paliek nezināmi;
Vieglatlētikas darbinieks D . V i l s o ns
ierosinājis turpmāk . reģistrēt .visu
skriešanas sacensību dalībnieku re­zultātus,
kā to j au praktizē citur p a ­saulē.
Lietuviešu basketbolists M.Ruzgis,
kas kopā ar • sa\^ tautieti Varkaļu
tagad spēlē Monako-, sarakstījis grā­matu
par' basketbolu, ko izdos fran­ču
valodā. ,
Ir Jau 85 gadu, kamēr pastā^^
punktu. sistēma, pēc kuras visā p a ­saulē,
notiek ļmeistarsacīkstes fut­bolā.
Šo sistēmu 1863. g. sāka anglis
M. Gregors.
Hamburgas slavenajā futbola vie­nībā
it, Paiili ^pēlē tikai 1 ham-burģietis
— aizsargs Millers. V i s v a i ­rāk
tur i r drezdeniešu — 6 vīri.
Izbēgamo vidu esot ka^
„New York Herald Tribune" sniedz brāļu Alsopu rakstu ar atklāju-miem
par padomju armijas locekļu un civīlistu sistemātisku pārbegša-nu
angļu un amerikāņu joslā, kas turpinājusies visu laiku kopš kara
bedgām. Pārbēdzēju kopskaits, pēc pilnīgi drošas informācijas, pār.
sniedzot jau 5000 personu. Pārbēdzēju vidū esot liels skaits augstāku
virsnieku un civīlierēdņu, starp tiem arī kāds padomju virspavēlnieka
Vācijā maršala Sokolovska štābā ģ enerālpulkvedis. Tomēr arī tagad vel
neesot iespējams sniegt par šo pārbēdzēju kustību pilnīgas ziņas.
as
a
1:24,6 mini. rezultāts ir labākais,
^^ebkad sasniedzis kāds Latvijā dzi­mis
rikšnt'l's.
Viegladēl'kas sacīksiē^ Anpiiljā
skriešanā rezultātus reģistrē tikai
uzvarētājiem. Tālāko vietu icguvēiju
sasniegumi, kaut tie dažkārt ir tikai
MEKLĒJU SEKOJOŠAS
:• ' -GRĀivuTA^::/
Jāņa Jaunsudrabiņa „Kapri", 1.
Milnas „Lāciša Pu brīnišķie piedzī­vojumi'',
C. Kradoka*,Lacīša vei­kals",
M , Stārastes-Barvikas „Pintiķu
ciems", M. Stārastes-Barvikas: :„Ej
pie rūķa skoloties".
Ja kādam • būtu l i d z , kāds so grā­matu
eksemplārs, " l a i p n i ,lūdzu to
manvpaziņot.;;" >;'v-^^'V'.
H. Rudzītis,
(Apgāds Grāmatu: Draugs'',
•-Es^inģen/R. Ritterstr. .12:;:
RM.^
4.500.-
245.-
310.-
Meiteneš, ar Jums vēlās iepazī­ties
ducis jauti'u zēnu — .Viesturs,
Dzims;. Džeks, Bumbulis, ; Osvalds.
Imants,; Kārlis, 'Oto, Aleksis, ••Alis,
Leo un Jūrnieks. . Adresēt A. Me-dinskim:
Hemlngford ^ Park Hostel,
Englandi •
,.LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atseviš­ķiem
ekšenplariem (līdz 3 eks.
iesk\ maksa RM. 7.— mēnesi —
ar „.Atpūtai", kas iznāk reizi ne-,
deļā — RM. 9.--. mēnesī; pasū­tinot
koUektlvi vairāk par 3 ek-semplāriera
— RM. 6— mēnesī
par eks., bet ar „Atpūtai" RM
• 8— par eks. Sludinājumu mak­sa:
RiVL 3.— par vienslejigu ie-spiedrindu
vai tai atbilstošu tel­pu;
piederīgo meklēšanas sludi­naļumi
pa puscenu, bet ne ma­zāk
ka RM. 6.— par sludinā­jumu.
Abonementu pieteikumi, sliīdi-nājuh:,
naudas pārvedumi un
korcsi:^ adence adresējama ..Lat­vijai",
(13b) Giinzburg/Do., Bur-
!;ermeister-Landmann-Platz 7.
1.
PASTMARKAS
Retumi no
Latvijas: •
L a t v i j a - A f r i k a 26 30
Rīgas: atbrīvošana, 27/29
Rainis 153'58 B
Igaunijas:
Lidpasts 43'45A
Ģaritas 1937 12(] 2!^
Lietuvas:
Voitkus 88
Krājuniā arī Jētās sērijas.
Genu rādītājus izsūta, un
jumus pieņem
A. un V. Lapiņi
.. (16) Fulda,' Konstantin. Kaserne,
(16) AVeilburg/L;,.Niedergasse. 18;
209.-
255.-
1.900.-
nasutinā-
' (573)
. Piederīgos, radus un draugus mek­lē
Jēkabs " Jankovskis: (24) Geesth-aclīt,
Latvian DP Camp Spaken-
(584)
DAŽOS VĀRDOS
ĢenCļirālkonsulāti Frankfurtē tu-vāiiā
laikā būs 21 valstij, paskaidrots
amerikāņu štābā. 11 valstis konsulā-tiLS
jau atvērušas— tās, i r Šveice,
Franeija, Liplbritanija,.. Turcija, Cīle,
Zviedriia, Itālija, Dānija, Polija, Ce-choslovakija
^ un Grieķija. • ^ .
Ar akmeņiem un pudelēm poļu un
ukraiņu D P apn^ētājušī kādu padom-j
u • p ā r s t ā v i u gru pu, kas a pmek 1 ēj usi
DP nometni pie Zalcburgas.
Austrijai esot tikai viena vēlēša­nās
— lai; to atbrīvo no atbrīvotā­jiem,'
teicis ārlietu ministrs Grubers,
runādams par • k r i e v u •..iejaukšanos
Austrijas iekšējās lietās.
Ar zvaniem saimniecību kontrolē­tājus
sagaida zemnieki Dortmundas
apkārtnē,I \ii brīdinātu: visus kaimi^
nus par to ierašanos,, ziņo NZ. Citos
^^ad'iumos ciema skolotais, kontroles
ierēdņiem parādoties, atlaidis visus
b ē : ^ ' ^ " uz māiu, lai tie brīdinātu ve­cākus.
, Komunisti apķīlājusi Bernsa atmi­ni^
grāmatas tulko i urnu vācu valodā,
koi gribēja izplatīt Ebcr.svaldē . p a -
d n m u i okupācij|as joslā. -
.Amerikāņi kavējot beļģu-padomju
tiī'dzniepbas līguma ratifikāciju, ap­balvo
TASS ziņojums, kas i e s p i e s ts
vi.'ies k n c ' v u l a ' ' ; : " i k . v t o s . Aļentūra
ao^-'OJvo, k a amerikāņi baidoties no
-;ī l i ' u i n ] a j jo .,tas mazinātu Beļģijas
alV'lir'bUļ no A S V " .
S velce ļ ratificējusi tird::niecības
iTf^'umu cir A n g l i ' U , kurā .tveice so­lās
Pavairot ievecU-imus no sterliņu
z e ' . n em ^!in u z t u r ' ~ t e k s D o r t u uz šīm
!,ādā līmeni, lai līdzsvarotu:
' i e e s ' Merliņu t i r ^ u . Anelija sa-.
^.ārt solās no 1. ' m a i j a atUvat tū-
'.ic-m i z v e s t uz .sveici mā^'ciņas. .
Liels daudzums smago bumbvedē­ju,,
k a s pārāki p a r amerikāņu B29.
esot, Knieviia'i, a n : u i l v o n s A S V kon­g
r e s a l o c e k l i s Ce? t e r s Merovs.
Ar niknu pretiizbrukumu nacionā-li^.
tu armijas atsitušas komunistus
no Mukdenas u n - D a g a i d ām .paslābu-šas
apdraudēto- pilsētu. Stāvoklis to­mēr
joprojām loti kritisks. . •• .
Soņiļijas komiinistu līdere Herta
Kusinene apsūdzējusi. somu> labā
spārnā partijas, ka tās kavējot drau-,
dzības un kopīgas aizsardzības līgu­ma
npsltļgšanu ar Padomju Savienī­bu,
lai novestu'Somiju rietumu blo­kā
un .pievienotos Maršala plānam.
Ar' pavēli, ' k a visi gāzes, e l e k t r ī ­bas'
un i ūd^ns , piegādes strādnieki,
m o b i l i z ē t i ' " , Beļģijas valdība nb-vērsusi
šo: strādnieku pievienošanos
ogļraču5streikam. .No ogļračiem ne­dēļas
beigās jau streikoj^ vairāk ne­kā
80 p r o c . I I
ASV iekšējās aizsardzības plānu,
paredzot mililtāro^ un . civīlo iestāžu
iesaistīšanu un c i v i lu aizsardzības
vienību dibināšanu pret
santiem. ĪQ\
Brāļi Alsopi norāda: k a runa šinī.
gadījumā ir vienīgi par padomju
pilsoņiem, kuru bēgšana no krie\ni
joslas giī'iiļusi gandrīz masveida rak­sturu.
Rietumu joslu robežu šai l a i ­kā
slepeni pārgājuši visdažādāko
arodu un sabiedrisku grupu,pārstāv­ji,
vīrieši un sievietes. Ap 40"/o pār­bēdzēju
esot vienkārši kareivji, bet
pārējie: — virsnieki vai ierēdņi, no
kuriem gahdrīz puse ieņēmusi aug­stākus
amatus militārajā hierarclīi-jā
vai padļ)mju joslās, civilajā admi­nistrācijā.''
• Daļa. bēgļu nākot no padomju i e ­stāžu
v iekārtotajām atpūtas vietām
Cedioslovakijā, Kai^sbadē un citās
vietās, .citi no Berlīnes un pat no
attālākiem padomju joslas .apgaba­liem.
Sākumā laba dala pārbēdzēju
spējusi paņemt līdz arī savas ģime­nes,
bet .tad: padomju iestādes ieva­dījušas
pretrīeību, nodrošinot sev ķīl-niekus.
Raksta autori aizrāda, k a šiem
5000 padomju pilsoņiem bēgšana nav
bijusi tik viegla ' k ā , piemēram,. d a ­žiem
padomju pārstāvjiem aizjūrā,
bet tie visi bijuši gatavi riskēt ar
savu dzīvību,' lai šķirtos no savas
dzimtenes un tā izbēgtU' padomju
sistēmas dzelžainajam tvērienam.
Šie pārbēdzēji neesot , pielīdzināmi
nedz kādiem - franču 'emigrantiem,
kas bēguši no giļotīnas, nedz žīdiem,
kas glābušies no nacLstu vajāšanām,
bet viņiem nav bijis eitu draudu u n
citu raižu, kā visiem pārējiem 180
miljoniem .padomju pilsoņu. Rakstu-rlgs
arī esot fakts, ka bēdzēju vidū
ir neparasti liels procents tādu, ku-ŗiem
padomju režīms īpaši uzticējies
un tos sevišķi atbalstījis:
Uz,, amerikāņu joslu, atbēgušajiem
esot jāmaskējas par austrimiu-ap­gabalu
izraidītiem vāciešiem. Kara
beigās. A S V un Padomju Savienī-bas
starpā noslēgta vienošanās par
savstarpēju dezertieru, izdošanu. Ģe­nerālis
Klejs, cik tas viņam vien bi­jis
iespējams, šo nolīgumu arī pildi-jis.
Bet A n g l i j a i ar Padomju Savie­nību
šāda nolīguma nav, un lielākā
daļa pārbēdzēju devušies uz Vācijas
angļu joslu. Daļa jau saņēmusi at­ļauju
doties no Vācijas tālāk uz
Dienvidameriku un citām valstīm.
Raksta nobeigmnā brāļi Alsopi
piezīmē,. k a šos faktus^ liekas, ap­strīdēšot
kā ģenerālis Klejs, kas to
varētu darīt ar tīru apziņu, tā ari
angļu iestādes un formālu iemeslu
dēļ, un padomju • iestādes. Maršals
Sokolovskis visu l a i k u pieprasījissev
tiesības atgūt šos pārbēdzējus, lai
tos nodotu tiesai, bet nekad nav
izpaudis pārbēdzēju slcaitu.. Nekādi'
atsaukumi tomēr nevarot grozīt pa­tiesību.
Autoru ziņojumā minētie
f a k t i ' esot drīzāk mīkstināti' nekā
pārspīlēti, jo jaunā slepenā plūsma
no verdzības uz "brīvību esot neno­liedzams
fakts. ^ .
NYHT
% virvēm, fŗ^'l^sms un mil-spēks
Tikai okeāna aun
n'ai.S^"fJ Snīpim-P*^^^
l blāvā laterna -
y ātrāk naki
rP: .t ^ vvriieennaa vienig»
fejiniPaf.""?'^' (ļiviem šādiem
Ķpn^A aiza starM'J^ ^,3, tūda]
i^"'«11.pre'otraunpŗ-līvu
smagu slogu,
to paķer:: savas
augstu :pār - Cl-:'
' i j u t e r i ar
nē, jau viln:
«iras an
>^s^^^^^^,,Hnās, ja.salta ve-aiz
apkakles.Tik
zvejniekieni tagad
cieta Jpamata,;: ne­klājs
ļ:^eTn (to kā-
'{^tlojus un nosk:
;i pūsma aiilien
jļiprāt ikviens no
te kaut kiir uz
ri fcit, kurļ ku^
Arābu lieluzbrukums Palestīnas
žīdiem sāksies vistuvākā laika
to "ūdens i^asas visapkārt un mā­j
i pāri ļg^lvāiļi nemitīgi logas un
[Pirms divi -dien0m''kuteris, izmeta
tiklus Ņufaiindlendas piekraste, bet
Ļad kūņojas kaut kur pretnn
' • ••• ' "-^Jvtis
iierh
a-ištu
ftagad Kuņojas i^dui ivui,
^iaunskotijasļ pussalai. Divi ; Uci
Deguleju^ie zvejnieki visiem speK
Iļlda plakstus, la'i tie nepārkri
Im adm uii neiegremdētu iapziņu
•Cenaldzibas: pilnā miegā. i
, Meļa īpašnieks, vecais' Kanādas
.kicuzis ,ļļns kv bārdu", līdz ar
^Briesmas; ka drīzumā iesāksies intensīvāka arābu kara darbība
Palestīnā, divkāršojušās, kad bijušajam Jeruzalemes lielmuftijani Hajani
Aminam el-Huseini piešķirtas visas arābu līgas padomes locekļa tiesi*
bas," raksta „Daily Mail" un piebilst, ka Šis lēmums uzskatāms par
pazīmi, ka dažādās arābu valstis pārvarējušas politiskās domstarpība»
un vienojušās par nostāju Palestīnas nākotnes jautājumā.
Vo, plecīgo šom li Kaiho Kai'hune-
\kpašreiz.valda sures ratu, .Kutera
ļnekžgals vļsu laiku jātur .pretim^
jiļetrai. Dievs patalrģi, ja kāda viļņa
lieciens to lilertu no sāniem! • • ,
Lēnam saķņuŗdpmi un atkal iZ'
'ilekdamies, aļ}i latyieši, brāļi Sijdari
'rbojas ap ūdens'~sūknk Auksta
zemeni
rvi 1
berg III.
Kenigsbergieši, kas ko zJnātu par
kar. Edgaru Mitrevicu, kas 1945. g.
sāk. vēi atradās^ ielenktajā Kenigs-.
bergā, aviācijas vienībā, • lūdzu pa­ziņot
māsai Ellai Mežainei: (13a)
Nūrnberg 2, Lettenlager .,Valka".
. ^ ' (550)
Vēlos pirkt 2 volejbumbas un 1
basketbola biunbu. Offertes nodot
ŠIS avīzes kantorī zem Nr. 6004.
Stud. med; vēlas; jaunā gadā rast
dzīvesbiedri starp: latviešu meite­nēm
vecumā no 18—30 g. Vēstules
ar īsu biograf 1 ju im vēlanīs ar • foto
(uz. vēlēšanos sūtis. atpakaļ) •:adresēt:
Auseklim, (24a) Geesthacht 'Elbe,
Bergerdorferstr. 71. (516)
4 latviešu zeni Beļģija no 20--23:g.
vēlas nopietnā prec. nolūkā sarakstī­ties
ar- latvju meitenēm Vācijā, ve­cumā
no 18—22 g., vēlama ģīmetne
Rakstiet Fredim/ Tedim, Harim,
Hugam, Adrese: Harijs Lindev Gite
Lindeman Blok 4, Z. 23, Zolder.
Limburg. Belgie. , , (575)
aisa ; de-t
v s e j am ienaidnieku vie­nībām
un gaisa uzbrukumu seku no­vēršanai,
paziņojis aizsardzības m i ­nistrs
Forestais.
A§V jābūt, gatavai pret negaidītu
uzbrukumu ar] atomieročiem, atvadu
vēstījumā' pdziAojis .. ģen.. Eizenhau-ers.
kas aiziet no štāba priekšnieka
amata. 'Viņš ieteica turēt gatavībā
vismaz 1,3 milj. vīru armiju, noor­ganizēt
rūpniecības mobilizāciju un
iedzīvināt obligātā kara dienesta l i ­kumu.
I
Kāds latvietis, kas dzīvojot. Brise­lē,
esot liela .cigarešu kontrabandistu
pasākuma vadītājs, ziņo. UP.' A SV
armijas kriminālā nodaļa esot atklā­j
u s i slepeno., organizāciju,: kas pār­devusi
cigaretes vairāku miljonu
dolai'u •vērtrbā. izkratot Lechfeldas
DP nometni .Minchenes tuvumā. •
ļPadomj^ Savienība publicējusi 3,
sēriju ' dokuinentu par slepeno
priekškara diplomātiju, ziņo BBC.
Xo tiem. kā apgalvo krievi, esot re­dzams,
ka Padomju'Savienība neuz­brukšanas
paktu, ar Vāciju .noslēgu­si
vienīgi, lai iegūtu vairāk laika s a ­gatavoties
karam pret Vāciju. Nā­košā
sērijā oūšot kāds 1939. g. A n g -
lijas-Vācijas • līguma. kas, pēc
krievu domām, oierādīšot Anglija
nolūkus apvienoties ar Vāciju pret
Padomju ^Savienību,
Politiskā tirgošanās septiņu arābu
valstu vidū" esot 1 urpinājusies vai­rāk
mēnešu, bet bijušais lielmuftijs
tagad acīm redzot panācis piekriša-.:
nu savam, viedoklim..ka vienīgi viņš'
varētu būt nākošais Palestīnas arā­bu
valdības galva. Līdz šim p o l i ­tiskā
tirgošanās esot bijusi vienīgais
nopietnākais šķēr.^jis arābu līgas m i ­litāra
spēka izveidošanai.
. Irākiešu. ģenerālis.Safats Paša. kas
ir .,arābu atbrīvošanas armijas" virs­pavēlnieks',
paskaidrojis: „Palestīna
tagad kļuvusi pilnīgi atzīta arābu
valsts." A P ziņo no Damaskas, ka
tm*pinās arābu vienību iefiltrē-šanās
Palestīnā no-Libanonds un ci­tām
kaimiņzemēm. Mihtāri- novēr>
tāji izteikušies, ka tagad .,arābu
lieluzbrukums ž ī d i g a i d ā m s .no
dienas dienā". Pavairots angļu sle­penās
policijas spēks un visi ārzem­nieki
pakļauti uzraudzībai.
. Tā • pati aģentiira• •ziņo, ka prczj-,
dents Trumens preses konferencē
izteicies, ka A S V Palestīnas jautāju­mā
atbalstīšot UN, bet atteicies šo
savu paskaidrojumu tuvālv komen­tēt.
Arī par notikumiem-pašā Pales­tīnā.
viņam nekādu komentāru ne­esot.
1131 i^iyiesi, Dra.ļi bijaari,
. . ūdens-sūknk Aukstaišv
^,^!ā ōdens lāfeēm pilnais ^vējš, • to se-i;&
s vaibstus, sastiidzinājis nekustī-
I f e maskā, ^ējš a zptiš troksni, kas
. icelas. kustinot si|ķņa; roktiiri.' Viens
|!ļo brāļiem, Ēidis, pazaudējis kreisās
ļj^^as cimdu, un labu aiz noguruma
I z i e s k ā t i it kā i piesaistīti raugās
|fJsarkano, Ipiefempušām dzīslām
mro^. kasKlakus trim 'cimdo-^
[ ^ Krampjaini pieķērusies sūknim.'
'.JA^^^^..bbrraabli kkllaannāāss RRaaddiinnāāddaammii iiee--
J*;D!natus automātus.
''''^ dēls,
lif^^sbez:bard^st, blakus Brūsam
Amerikāņu policija Vīne atbrīvo
igaunieti no piespiedu repatriācijas
- ^..:s'\ blakus Brūsam
I K ^ ^ ^ krājas vēja
Ķt^M Piliens Pēc pili .
„New York Herald Tribune" ko­respondents
Vīnē Seimurs Freidins
zino:
ved uz Uralu apgabaliem kā pie-
^ i e d u strādniekus' krievu •fabrika:?,
/ da
,,Padomju : repatriācijas pār-^^rūpniecībā."
stāvjiem pēdējā laikā bijis jā­piedzīvo
grūtības pārliecināt baltie­šus:
un citus DP, l a i tie atgrieztos
mājās.. .Priekš kādām desmit dienām
amerikāņu militārā policija Vīnē
atbrīvoja kādu igaunieti no akcijas,
ko raksturoja par ^piespiestu repa­triāciju".
Viņu atņēma, apbruņotam
divu krievu kaŗavīm eskortam.
Pašlaik viņa kopā ar 9 gadus veco
dēlu l v i atrodas amerikāņu ap­sardzībā.
35 gadus veco Zinaīdu Kao šodien
intervēja, lai uzzinātu, kāpēc viņa
liedzas repatriēties. Kao kundze,
kas dzīvoja Tallinā; ieradās Austrijā
kā piespiedu strādniece. Par savu
v i r u viņa teica, ka to krievi aizve­duši
priekš septiņiem gadiem, un es
viņu kopš tā l a i k a : vairs neesmu
redzējusi": Viņai izdevies paturēt
bērnu pie .sevis visus 'septiņus . g a -
.dus. Viņa teica, ka bijusi nodarbi­nāta
kādā krievu U S C I V A sabiedrī­bas
nodaļā.. Sabiedrības uzdevums
u" pārvaldīt padomju kontrolētos
•uzņēmumus • Au.strijā. Tagad viņas
darba vietu slēdzot.. Viņa izsaukta
pie kāda'augstāka krievli darbinie­ka,
kas pateicis, ka viņai jāatgriežas
mājās. Tas noticis 128. janvārī.
.,Tā nebija pirmā' reize, kad k r i e ­vi
aicināja mani atgriezties^ dzimte­nē.'"
viņa tunDināia. ,.Tādos gadīju­mos
vienmēr darīju visu, ko vien
variēju, lai izvairītos no repatriēša-ncis.
io zinu. ka neviens no tiem b a l -
liešu pilsoņiem, kas rcpatriē.ia?, ne­kad
neredz savu dzimteni. Mēs visu
iaiku saņemam ziņas, ka šos ļaudis
i
a no tiem n0klu.1t bruņc-^ana-i
Ifaeirtl "^^""^ pašreiz ir
ļ ti' l i ' " ' ' ^ >^ūtu itin
Kāds krievu kapteinis aizvedis
viņu uz Vīnes^ komandantūiu '^V
paturējis viņu tur pa nakti. Viņa
teica, ka ,.es piemānīju viņu, apgal­vodama,
ka esmu ar mieru repat­riēties".
Pateicoties tam. viņa esot
saņēmusi atļauju^ divu karavīru' pa;
vadībā doties uz savu dzīvokli
starptautiskajā joslā;, lai sasaiņotu
savas mantas un paņemtu bērnu.
Dzīvoklī viņai izdevies sarunāties ar
kaimiņu,. kas piezvanījis amerī^aņ^
militārai poJicijai. Janvāri starp­tautiskajā
joslā policijas funkcija
veikuši amerikāņi. Kad amcriKāņU:
militārā policija' ieradās, tad vieni)
rkrievu kaļ^avīrs e.sot aizbēd7j.-: Oti'S,
stāstījusi Kao, izrāva pistoli, '^ad
ieraudzīja amerikāņus, un draudēja.
nošaut mani.- Vienīgi an^rikāDU
ātrā rīcība viņu aizkavēja"".
I'!
>,.:j ^ ^ ^ ^ ^ i viss
'''' P^^ei
bu
paliek
galvas.
^^Pieskapas
k u n d z e p ā . s k a i d r o j a s i , k a viJia
t e i k t i , . g r i b v ; p a l i kt
. s a r d z ī b ā ."
amerīKaņu ap-'
18 kg smags
idaparāts
Tikai' 18 k-' sma-u -"/i^'nvīra'^^a^^*
t ož i ro 1: d a:) a r ā t u k o i; ^':'; i i.^'
.su inženirris Bc-um-^artls- Apar^
p:e:-pra0.zr-;r.ms,
ar .sek]Tiē:7"! r/.ivj-'^lrih'i^-, v
mā. Londonris ..Daiiv Grap'^-^-
•/i'ietnim.
•-•npc tuvu-ziņo.
ka i/'/^'udrotāj.-
:āmeBkuy .::kauti
turpināt savus
Savienībā..-
do.šoties uz
^pētījumus
...Mi-:
•Vi- 8.H. p
ema. to
2 ' I • Jautā,,
t^ļ puķe b S si
y:; fv'P-Grīļoti•
•C':^, kā* il> stāvēja .i. • V
^'M"'^^^ Vielas r
,1, v h e r ts
si
P
c
V