Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1948

              te
KAUJU
\ASA
)000 koiHūnistai Trr
nacir^alistu, kSiJ , upes^280 000 naoT.^ '
pret apm. l8(Sļ^
operē četras ^ c
- , ? i e ZiJas'; ^
icioņalas valdībasb '
paičuiighsī esot 140
^0 komunistu. ,
viso^ svarīgajos kao,
lahstiem ir vairāk '
•munistiem. Kapectad
* panākumus? Srval,
apgalvo ka vispin^
•ties ar daudz lielai^,
indrīz visi viņu kara.
prātīgie, kas noteikti
•etas taisnībai, kainer • -
"Ijas sen,pagurusi ' ,
savas vadības nodo. ^
im lauksaimnieciakaU
dzīvotāju vairākiuna
mistus,. kas savos ap< "
'usi agrārreformu un -
ārkārtīgas nabadzīgo
itijas.
iekam labvēlīgi ^ §^ .
ļairāk daudzie ameri.
li, atzīst, ka nacionāla \
valdība esot korupd- "
Ķīnas dolāra inflād-•
s sekas visā \ saimnie* i
itārajā procesā. Ko-pV
>ntangā arī bija sva-y
ļls, kamdēļ pārtrūka f ' v
ļā amerikāņu palīdzi-'
^amerikāņu politiljra
palīdzība pret komii-vajadzīga,
bet ne-
•mintangam dotie li»
alpos šim nolūkam.
ziņo J^ew York He*'
speciālkorespondents
ā la^ā ārkārtīgi' ma*
ļV prestižs. Kopš ka-' i
;mīgo ķīniešu domas • ^
1 esot kļuvušas ar- ; '
Vislielāko nepatiku i
ā izteiktās domas,
:an palīdzēt.aizspros-vilni,
bet pirms tam
liest nacionālo valdi-lolītitei.
Šīs runas.;
atīkot Kjuomintanga
leikli izmantojot ari
agandi^ti, kas^Ŗār- .
vairāk ķīniešuT ari |
vidus, par to, ķa
isot „imperiālišti!
iOmūnisti esot i:
ļas, ka amerikāņi sa-|
īdzību esot nodrf'''
taras bāzes dažādas
'ar to, ka krievi ar.
par dzelzceļu
nas tiesībām Man-;
i ieguvušas tās pašaļ';
ias bija • cariskajai i
r to, ka krievu okiļ-;
-ks joprojām nelaiž j
as ostās, šie komr;
jsti tomēr nesakot.
^ ē r ir skaidrs, ķ
snitegad, kad sakas
^, ir visai vāja sta-:
ļdinātā mērķa - P 'i
ļmūnismu Ķīna -
Iet, tālāk kā jebkad,
gan arī šķiet netica- ;
tiem varētu izdo^^f ^
l a ē r ķ i— gāzt K^^
ļu un* pasludināt VI- :
badomju republi^
ļekas tas, ka „pa
iespējama Ķīna5 ^ŗ:
ļaļāš - komūiusĶ ;
rin Mandžurija,
peja un Dienvi*^;
ķtu rokās. ^, ;
: A . l^P*
(I Ik
rakstu pa ateev^
iriem (līdz 3
ias iznāk r e u ij
rw mēnesī; P^sj
vairāk i%
ar Atpūtai J^ļ^^
tai atbilsto«iV^J
ļ ^ . _ par sm^*
pieteikumi, sliij
pārvedumr ^
adresējama
iiinzbur
Lraann-Fi»t7.
LATVIJA
Latviau Nevvspaper
Pnbllshed twl,ce weekly.
Authorized by EUCOM HO.
Civii Alt'airs Divisioni. 14-th
July Ui47. AG 383. ? GEC-AGO.
Editor: Kārlis Ra-bācs.
Printer: ;,Schwābi-sches
Volksblatt" Ģunz-b
u r g' D 0 Ii a u B ii r g e r m ie i s l er
- Landmannplatz 7. Popu-lation
to be servedt 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 13 (118)
Otrdien, 1948. g. 17. febr.
Iznāk otrdienās on piekt­dienās.
Izdevējs: BALK
azdevomfi Latvieša /preses
darbinieku sadarbības ko­pā.
Atbildīgais redkktors:
K, Rabacs« vietu. A. Uepa,
redaktori: Z. Bārda, M.
Cālītis, B. Mlndenbergs,
AI^ Smlts. Adrese: GOnz-bnrg/
Donaa, ,»LatvlJa". —
Tālruņi: apg. 84, red^ M,
, spiest 92.
e jaunās apTO
pagaidu prezidi^^ priekšsēdis
liatviešu organizāciju uiiļ preses pārstāvji, sekodami bīskapa J. Ran-cāna
aicinājumam, 14. februārī Eslingenā apsprieda latviešu tautas
saģiabāšanas Un tiesību pamatjautājumus un lielā vienprātībā nodibi­nāja
Latviešu organizāciju apvienību (LOA), kuras uzdevums un mērķis
cīnīties par latviešu pamattiesībām, par tautas saglabāšanu un latviešu
organizāciju sadarbību.
Apspriedē piedalījās Latvijas paŗlarņeritāriešu pārstāvji un Latviešu
CP sadarbības komisijas loceklis A. • Reins,' Baltijas Centrālās padomes
latviešu pārstāvības locekļi Latvijas SK; Brīvības cīnītāju' un bij/: ka­ravīru
brganizācijUj: latviešu presesV Baltijas siera p;adomeSj saimnie­cisko
organizāciju uc, pārstāvji. Pēc ga|;ākām:.pā^^^ un domu iz­maiņas
vienbalsīgi pieņēma; Apvienības sta^^ ;un ievelēja- pagaidu
prezidiju. No 9 personu prezidija pa. divi vietas paredzētas parlamen­tāriešiem
un Latviešu CP, un piecas organizāciju: pārstāvjiem. No orga­nizāciju
un preses pārstāvjiem prezidijā^ ievēlēja: prbf.' A,- Švābi, plkv.
H.' Cļsi,: plkv. V. Slcaistlļaukii,. d i ŗ . R . .Liepiņu Tē Bēr-ziīim
Latvijas .GP deleģēja; prezidijā — A. Klīvl mi Ba, tjāni.; Pre-zidijā
vēl jānāk ,diylem Latviešu GP pārstāvjiem.
du laikā, un piemi-nēdams tfvzemei'
(to pie-.
• Apspriedes' ievadījumā ^sapulcēju­šos
apsveica bīskaps.J. Rāncans. At­gādinādams;
miāsu .tautas nnītāju
smagos pārdzīvojumus •pēdējp 8 gn-unbrivībai
ziedotās dzīvības
miiiu godin ā,j a ar klusuma
bīskaps atzīmēja šīs- sanāksnies vēs­turisko
nozīmi un pasvītroja o atzi­ņu,
ka V i e n p r ā t ī b ā i r visu lielo
panākumuV pamats. „Saskanā un
vieriprātībā ari .mazas lietas izaug
par lielām, bet k u r ' t ā s navj tur ari
vislielākie pasākuma iet boj I," uz-.
svēra bīskaps.
. Apzinādamies savu.atbildību tau­tas
un Dieva priekšā, uzskatīju par
savu pienākumu ierosināt un \ sa­saukt
šo sanāksmi, lai nōlī izinātu
ceļu;uz visu latviešu, orģaiļiizāciju
sadarbību un panāktu to sap
par mūsu tautas brīvās dajā^ liela­jiem,
iVzdevumiem." ;
„Mēs visi ilgojamies pēc
neatkarīgas un demokratisķ
Vijas. Un ja gribam to aig
ejams vienīgi ķ o p ē' j a i s c
apvieno visi. pozitīvie: spēki,
saņēmis no: sūtņiem un daudz citām
•personām aicinājumu pildīt savu
pienākumu, kp uzliek sa­tversme..".
^ ;•••r•:••\:'y^,•::^•^
,,Mums ir.daudz draugu, ka^ mums
grib palīdzēt,uzrunas beigās teica
bīskaps, bet ja paši / neko nedarī­sim,
tad arī draugi nepalīdzēs. 'Veik­sim
to, ko no .mums prasa vēsture,
lai savus darbus pazemībā un -bijī­bā'
varētu nolikt uz atbrīvot ās Lat-
• vijas, altāra,"';• : : r-.
Uzrunu noslēdza . Latvijas himna.
: Pēc plašāka apskata par starptau-tisko
stāvokli, sanāksmes dalībnieki
noklausījās pārskatu par līdzjjinējām
brīvas,
s Lait-ūt,
tad
jā-
Esmu
Publicēs jaunus
plānus par DP
izvietošanu
I R O galvenā, mītnē Zenevā i z ­strādāti'
vairāki plāni DP izvie­tošanai.,
Ar šiem plāniem ie­pazīstinās
ieinteresēto valstu
pārstāvjus un pēc tam tos publi­cēs,
" ^ I ' R O A Ū
sanāksmē; paskaidrojaimigrāci­jas
virsnieks: Tomass.. ''A
Britu darba spēka vervēšanās
'pārstāvis; Gison^; ziņoja, ka dri-:
zūmā : varbūt :arī- no amerikāņu'
; joslas darbos Anglija.; bus' iespē­ja
rns: izbraukt. . ģimenēm. ĀŠV:
jqslas;DP nometnēs darba spēka
..vervēšanalAiiglijai vēl; ..ti^^
sieS| tikai ^apmēram 1 ņiēnesi,
- pēc :kanļ;domāts par Itāli'jaS bez­darbnieku
izmaritošanu.
Li-,
Ij aunas sesija 3. martā apspriedīs
mūsu dzīves 19 dažādus jautājumus
Sanāksmē Valkā plašas^ pārrunas
izraisīja dažādu iesaiegurnu tuvākā
^ apspriešana. Šos iesniegumus ASV
pārstāvjiem un IRO vadībai galīgi^
apstiprinās baltiešu centrālo komi­teju
sanālcsmē . 20. februārī, jo L CK
pūlējusies par tālejošu baltiešu sav­starpējo
attiecību izveidošanu mūsu
kā , esoš u. S V ar īgu jaut ā jumu ap-?
:sprieš&aiim izlemšanai sasaucamas
. pēc; vajadzības^ be*t ne retāk. kā d i ­vas
reizes gadā,; koņferenGes, kurās
piedalās apvienībā ietilpstošo orga­nizāciju
pārstāvji. Konferences sa­sauc
prezidijs. Tās ^sasaucamas :ari,
ja to prasa V4 daļa konferences pār­stāvju.
:.••^v^•
Organizāciju darbības saskaņoša­nai
un jautājumu kārtošanai konfe­rence-
izvēl no sava vidus prezidiju
deviņu personu sastāvā: pa :diviem
ņo Latvijas ;GP un Latviešu GP un
piecus; ņo pārej am ōrganizācij āni.
Konferencēs sēdes vadā pārmaiņus
Latvijas un Latviešu GP pārstāvis. .
: Apvienības konferencēs var pie­dalīties
sekojošais" pārstāvju skaits
no apvienībā ietilpstošām organizā­cijām:
Latvijas GP — 5 pārstāvji,
Latvijas GP prezidija.— 2, Latviešu
GP — 5, L GK — 2, Baltijas GP: — 2,
Latvijas SK — 2, Kurzemniekiem
3, Karavīru- organizācijām ; (Lat­viešu
Vecie strēlnieki, Kalpakieši,
Ziemeļnield, Lāčplēsi, Daugavas Va­nagi
un Cīnītāju Vienība) — 6, Lat­viešu
preses („Latviešu Ziņas", ,.Lat-sai'unām
latviešu organizāci u dar­bības
saskaņošanai im iepazinās ar
iniciatoru grupas izstrādāto Latviešu
organizāciju apvienības. (LOA) sta­tūtu
projektu. Pārrunās par Aipvie-nības
dibināšanu Kurzemnieki. pazi­ņoja
savu viedokli, kas atrada vis­pārēju
atsaucību. Lietišķi iztirzājot
pantu pēc panta, atrada iespēju
vienprātīgi vienoties par visiem klāt­esošo
ierosinājumiem un papildinā­jumiem.
Apvienībā var piedalīties visas
latviešu. organizācijas, kas atzīst
1922. g, Latvijas Satversmi pai" spē-pifmain
lazi
MARŠALA, BibOlIN SPĀKA RUNA PAR RIETUMEIROPAS
Darba kārtības izstrādāšana jaunai LCP sesiki, kas sanāks 3. martā,
bija viens no galvenajiem uzdevum iem, ko 14. februārī Valkas nometnē
veica LCK amerikāņu joslas paplašinātās sēdes dalībnieki, piedaloties
LCK priekšsēdim prof. V. Vītolam un amerikāņu joslas apgabalu komi­teju
priekšsēžiem. LCP Jaunajā sesijā pārrunas un apspriedīs 19 dažā­dus
jautājumus. Svarīgākie būs — miisu tālākās izvietošanas izredzes,
darba nespējīgo j a u t ā j u ^ ārpus nometnēm dzīvojošo aprūpe,. darlia
jautājums, morālās stāks saglabāšana uc.jautaj^^
vajadzību izkārtošanai. Baltiešu DP
interešu galvenajos jautājumos turp­māk
domāti tikai latviešu, lietuvie­šu
im igauņu kopēji iesniegumi
Starp vairākiem iesniegumiem ir arī
lūgums izkārtot invalidu stāvpkli.
20. febr. sanāksmē Eslingeņa vēl
galīgi izlems Latviešu preses biedrī­bas
ierosināto informācijas apmaiņu
starp visām trim Baltijas tautībām
Sajā sanāksmē arī pieņems kopēju
nostāju pret vācu preses uzbruku­miem
DP jautājumā,
; • Pašreiz ~ neskaidrs ir to tautiešu
stāvoklis, kas dzīvo ārpus nometnēm
un vēl vienmēr bauda DP tiesībak
LGK griezīsies pie; IRO vadības, lai
gūtu skaidrību, kādā veidā šiem tau­tiešiem
iespējams, piedalīties IRO
3aunajā reģistrācijā, lai viņi DP sta­tusu
nezaudētu.
Notika: arī pārrunas par LGĶ in -
formācijas dienesta izveidošanu. Ne - -
lēma izdot rotētu t biļetenu latvieš
nometņu informēšanai.
I
ASV ārlietu ministrs Maršal^ lielā runā deklarējis, ka Anglijas ārlie*
tu ministra Bevina ierosinātās Rietumeiropas savienības izveidošanās „ir
ASV lielā cerība*-. Tai pašā runā viņš brīdinājis ASV kongresu neaiz­rauties
ar sīkākām lietām un neaizmirst lielos mērķus, kas slēpjas aiz
ASV ārpolitikas programmas. Tai pašā laikā par sadarbības nepiecie­šamību
runājis ari Francijas ārlietu ministrs Bido, Beļģijas ' ministru
prezidents Spāks un Vinstons Čereils, bel ASV senāta ārlietu komisija
^Vienbalsīgi pieņēmusi plānu pimiā gada palīdzībai Eiropas valstīm.
vēlēšanas
vija",- „Nedēļas Apskats".,;. „Tēvze-me")
redaktori-izdevēji ; 4, Balti­jas
Universitātes — 1, Latviešu Stu­dentu
Apvienības—- 1, Baltiešu Sie­viešu
Padomes — 2, Saimnieciskas
organizācijas (tirgotāji - rūpnieki,
amatnieki un lauksaimnieki) — 3,
un Baznīcu' galvas (ev.-lut, rom.-
kat., pareizticīgo un baptistu; apvier
nlbas) — 4. Ar padomdevēja tiesī­bām
konferencēs un prezidijā var
pieaicināt apvienības darbības vei­cināšanai
nepieciešamās personas.
:Sanāksmes noslēgumā vēl parru-,
nāja emigrācijas jautājumu un atzi­na,
ka nepieciešami vadītāju norā­dījumi
im laba informācija. Par to
jārūpējas jaunajam. apvienības pre-.
zidijam. Sanāksmes dalībniekiem
bija arī iespējams iepazīties ar infor­māciju
par PGIRŌ pēdējo konfe­renci
un tās atzinumiem.
Apvienības pagaidu prezidijs pir­majā
sēdē ķonstruējās šādi: priekš­sēdis
prof. A.. Svābe, priekšsēža bied­ri
A. Klīve (otra priekšsēža biedra
vieta rezervēta Latviešu \ GP piārstā-vim)
un sekretārs plkv. V. ^Skaist-
~lauks. . ^
: Lielajā runā, kurā Maršals pirmo­reiz
oficiāli deklarēja, ka ASV at­balsta
Rietumeiropas savienības plā­nus,
viņš arī pirmoreiz atklāti iz­teica
zināmu nemieru, ka likumdevēji
tik ilgi spriež par palīdzības piešķirša­nu
Eiropas zemēm. Viņš deklarēja,
ka ASV stāv vissvarīgākās izšķirša­nās
priekšā visā savā vēsturē, >: uņ
pieprasīdams, lai likumdošanu pa-
(Steidzina, atgādināja, ka nebūs vairs
otras iespējas izšķirties par ,,tās pa­saules
glābšanu, kupā var saglabāt
demokrātiju, ...individuālu brīvību,
saitumecīsku •stabilitāti"
bet kopīgas naudas reforma vēl p
Četras Vācijas okupācijas valstis
padomes sēdē Berlīnē beidzot vieno
cijas naudas reformas vajadzībām,
nesus, un tā vēl nenozīmē, ka nauda
būtu izlemta lieta. Sabiedr(^to starp
venokārt techniskiem jautājumiem,
rāda „NewYork Herald Tribuiie",
pietnus šķēršļus kopīgai četru joslu
un mieru .
Neveiksme nozīmētu to, ka;Rietum­eiropa,
Vidējie austrumi un Vidus-jūra
nonāktu Padomju Savienības
un tās komunistisko sabiedroto varā.
Britu salas uri impērija, kas lielā
mērā ietekmējusi pasaules tirdznie­cības
• stabilitāti.-, būtu^ kritiski ap­draudēta.
Deklarēdams, ka padomju mērķis
ir iegūt noteicēju varu visā Eiropā,
Maršals tomēr izteica cerības,. ka ir
iespējama vienošanās Krievijas un
ASV starpā. „Es domāju," teica
Ma.rsals, ,.ka, j ā vien varētu realizēt
stabilu un veselīgu Rietumeiropu,
: tad padomju vadītāji, kas ir ļoti reā-li'Stiski,
būtu daudz vairāk noskaņoti
vienoties par miera līguma noteiku­miem.
(C
Vienošanās • par naudas iespiešanu
panākta pēc tam, kad^ padomju pār-stāvji
atteicās no prasības jauno
naudu iespiest pa' daļai-četru valstu
pārvaldītajā Berlīnē, pa daļai' Leip-cigā,
,krievu .joslā. • Sī padomju •pra­sība
ast:oņas.mēnešus :ķavēja sapra­šanos
naudas refĢrmas jautājumā.
Rietunivalštis;^ šinī .punktā nevēlējās
piekāpties, jo tām jau radušās ]ielas
pagājušā nedēļā sabiedroto; kontrol-jušās
iespiest jaunu naudu visās Vā-
Naudas iespiešana ilgs vairākus raē-s
reforma visas Vācijas mērogā jau
ā vēl jāvienojas par daudziem, gal-un
pastāvošās domstarpības, kā nor
varētu arī vēl pēdējā brīdī radīt no-naudas
reformai.
grūtības ar krieviem,' kad tiem bija
nodotas sabiedroto invāzijas naudas
iespiežamās plates. Rietumu valstis
baidījās, ka. iespiežot jauno naudu
Leipcigā, nebūs iespējams kontrolēt
krievu izlaistos naudas vairumus un
tā varētu :rasties jaunas inflācijas
briesmas. ••.;;;--v,^ \V - . -
(Beigas 3. Ipp.)
' Aicinādarris likumdevējus,: izšķir­ties,
^ Maršals brīdināja no. aplamas
Izšķiršanās vai palikšanas pusceļā,
jo • kongresa lēmums par palīdzību
ietekmēs vēsturi ilgam laikam. Ja
ASV atteikšoties palīdzēt vai nepa­līdzēšot
'• pietiekami, : teica Maršals,
tad varot paredzēt, ka Rietumeiropa
ripnāks tai pašā varā, kam tagad
pakļautas satelītu valstis. Austrum-eiropā.
..Tādā gadījumā Eiropas kon­tinentā
vairs nepastāvēs "
dijumi/'-1
• Tai pašā dienā ASV. senāta
tu komisija ar 13 pret 0 balsīm pie­krita'
Eiropas, atbalstīšanas četrgades
plānam . nosakot pirinajam gadam
5 300 000 000 dolāru. Šī summa no­teikta
iepriekš . paredzēto 6.8 mil-vietā.
ko ' ASV valdība bija
misija, bija vienojusies par noteiku­mu,
ka ASV biešķirtie .pabalsti sa­mazināmi
vLsāļa: tām Eiropas zem.ēm,
kas nepierādīs gribu pavairot pašu
produkcij u. ; Ieteica pārtraukt • palī­dzību
tām Eiropas, valstīm, kas at­teiktos
paklausīt aieinājumam no­jaukt
tirdzniecības barjeras,
palīdzību ieteikts pārtraukt, ja
valstī rastos tādi apstākļi, kas ne­būtu
savienojami ar ASV drošības
interesēm.. Komisija ieteic, lai ASV
saista: ar palīdzību šādas prasības:
1. visiem spēkiem pūlēties ogļu, t ē ­rauda,
pāridkas un transporta uzla­bošanai,^
2. lai valstis stabilizē va­lūtu,-
3. lai nodrošina stratēģiski sva­rīgu
materiālu piegādi ASV uz mai­ņās
vai pārdošanas pamatiem. Kā­da
apakškomisija bez tam ieteikusi
saskaņot visu atbalstāmo valstu
saimniecībai', programmas, visām ko­pīgi
ar valsts un, privātiem kapitā­liem
piedalīties Vācijas,saimniecībās
atjaunošanā, pavairot Anglijas ie­spējas
eksportēt ogles un rūpniecības
ražojunlus, radīt kopīgu eiektrofikā-cijas.
un dzelzceļu sistēmu visai Rie­tumeiropai,
kopīgi, izmantot koloni^
jas, radīt Rietumeiropas muitas
• ūniju. vļ: '
Republikājau līderis senators Tafts
gan no jauna kādā;runā pieprasījis,
lai' Eiropu pabalsta tikai ar nepie­ciešamu
pārtiku .un rūpniecības pie­derumiem.
Viņš asi ^. vērsies pļ^t
Trumena valdību un pārmetis tai
piekāpšanos Staļina priekšā, konsti­tucionālas
Dienvidslāvijas pamešanu,
nodevību pret poļu patriotiem, ne-hoteiktību
Ķīnā; — tie neesot re­publikāņu
.ārpolitikas paraugi. Otrs
republikāņu kandidāts nākamām
prezidenta vēlēšanām —
gubernators Djuvijs : teicis,
Svarīgākajam uzdevumam tagad jā­būt
Eiropas savienības dibināšanai.
Maršala plāna palīdzību vajagot pa­darīt
atkarīgu no tā, kā
savienības reālizēšāna. ;;
. ,,-r.
Vinstons CerčUs svētdien radio r i - ' •
nā aicināja Etliju un strādnieku .
partijas vadību, neliegt saviem biec- f
riem piedalīšanos Rietumeiropas sa^ : j
vienības Veidošanā. Tai jāstāv.pāri •
partiju interesēm. Sī jautājuma aj:-.
spriešanai maijā Hāgā sanākšot visu ' '
partiju un novirzienu pārstāvji. Cēi -
ēiils : pārmeta strādnieku vaļdībci •:
ASV aizdevuma izšķērdēšanu un
pārmērīgu' saimniecības ierobežoša­nu
ar dažādām kontrolēm un p^^asī
ja jaunas vēlēšaņas. ;
Saimniecības niinistrs Kiipss dc
'klarējis, ka 60 dienu laikā Anglijc
jārod iespēja samazināt,. ražošanas
izdevumus un preču cenas, lai iz!-,
bēgtu no nopietnas saimnieciskas
kri7.es. Siipa nolūkam paredzēts iz­veidot
jaunu cenu kontroles sistē­mu,
lai panāktu preču cenu ,,iesaldē-šanu".
pieprasijusi.;pirnia^ 15 mēnešiem.
Komisijas vadītājs' Vandenbergs pa­skaidrojis,
ka faktiski suiņma-nav sa­mazināta,
bet tikai saīsināts laiks,
lai dotii. amerikāņiem ^ iespēju ātrāk:
un lietderīgāk pārbaudīt, kā atbal-
^ stus izmantos. .'
Dienu pirms tam senātā ārEetu ko-
Piektdien ASV valdība ofi ciāli pa -
ziņojusi Anglijai wn : Francijai, ka
ASV vairs nav iebildumu pret drīzu
16 Maršala plāna valstu konferences
sasaukšanu. ASV nebūtu iebildumu
pat, ja to sasauktu jau , marta sā­kumā.
;,Dai]y: Māil" . ziņo, ka,, pēc
dažu diplomātu domām, :Anglija un
Francija patiešām; jau gatavojoties
sasaukt šo konferenci 1. martā. Esot
jau iesākta; gatavošanās: :: ;:; ^
•-.;:•,;.••:••:" (Beigas 3. IppO
DM
m
svētās vietās
a
a u i M kāda si^eciālvilciena i
trešās klases kupejā pagājušā ne- .
ā aizveda Gandija pelnus uz sve-:;
to^;pilsētu Alahabadu. Tur ui-nu nO- .
nesa laivā, ņo ^kuŗas pelnus
sija ūdeņos tieši tai vietā, kur sate
kopā abas indu svētās upes Ganga
un Juma. .
Gar 650 - km garo dzelzceļu no
Delhiem līdz AJābabadai, pa kuŗ
veda Gandija pelniis, drūzmējās tūk
stošiem. indiešu, kas tā dēj ādi atvadī­jās
no sava lielā: tautieša. Tie, kas:
tika pietiekami tuvu, varēja redzēt,
ka vara urna novietota rožu u
magnbliju gultā, ķas- bija: apvīta a
Indijas nacionālajiem karogiert
Kopā ar urnu brauca Gandija dēl
viņa mazmeita un citi radi. Vilcien^a
viņi bija sasēduši pa austrumniek 1
paražai kājas• zem: sevis' parāvuši,
noliektām galvām skaitīja lūgšanas,,
bet visu laiku vērpa uz vienkāršierp
zemnieku ratiņiem, kā ;.to visu . mū­žu
: bija : darījis arī pat;^ Gandijs.. ; ļ :•
• Ģ a h ^ : :uņ .i.Jumas ūdeņos izkai­sīja
lielāko daļu no Gandija peļ- .
niem, bet. pa šķipsniņai tos noveda
arī vēl uz 50 • citām svētām vietāiņ
Indijā, un vienu šķipsnu lielā vīra.
pelnu paredzēts sūtīt, uz Londonu:
, ,,Ņew. York Herald .:Tnbune"- spe­ciālkorespondents
ziņo, kaM iniljo­niem
indu jau tagad ieskaitījuši.-
Gandiju savcxs : dievos.
•. DU, NYHT
^!īi!iwWiM