1947-07-11-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i jiäosauas atjauja: iCD-UMBG :: Atbildigais redak-tors - Editor In-Chief: Kärliv Babäcs. vieCnieks: Aleksandrfi Llepa. redakci-jas sekretäfs: Maksi» CoU-tlsj re^iiktori: AndrSjs Riu öiis (Mlncheue). Harijs Min-denbergs (EsUngenä). Ar-aolds Smlts (sports), Zigurds Bärda 'tecbniskais lekäfto« jams) LATV|ÄN NEWSPAPER 50 (57) Piektdien, 1947. g. 11. jölija izn&k otnUenäs on plektui»- nis IsfSdffJs: Bav&rUas apgabala;;^latvie$a komitejas ozdeviimi preses darblBlekQ JBiäarbibad bopa:: RedakcUa: oanzbarg/D. BQr-gera te? «Lundmana - Pl. 7: i n n Mated b:? Sebwab. Volksblaifi, OOnsbnrg/Ma. Bfirgerm. > feandtnann^PL 7:: Metlen9 • 0«rcii1at1oii: 4669 Konference, k o a t k l i j r7t, piedaiTsies 17 vaistis 00 Faredzams, ka 17 no 22 ielugtäm valstim piedalisies Parizes konfe-renee, ko atkläs rit, lai apspriestu MarSala pläna iedzivinä§anu Eiropä. Sanäksmi ofidali sauks par »Eiropas saimnieeiskäs sadarbibäs konfe-rencl". Jau sagatavota Francijas ärlietu ministrijas Piilkstei[|iu zäle, kur notiks konferences atkläSana, un Grand Palais, kur notiks apakäkomisiju sedes* Lidz.ceturtdienas priekSpusdienai vei hebija gäligas .^aidribas par to valstu sarakstu, kas konference piedalisies, un daudzäs Eiropas galvas-pilsetäs vei turpinäjäs drudzaina po-litiskä rosiba, kas iesäkäs jau pagä-juSäs nedejas beigäs. Valdibas ap-spriedäs, finanöu speciälisti pärtrau-ca atvalinäjumus, bet padomju dip-lomätlskie pärstävji iesniedza valdi-bäm, pie kuräm tie akrediteti, me-morandus ar Padomju Savienibas viedokja izklästijumu. Nav zii^iu par äo memorandu satuni, bet vairäkas vaistis, to Starpa Dänija, Bel^ija un Polande, paziijiojuSas, ka §ädi me-morandi sai;iemti. Ceturtdiena, 10. julijs, bija pede-jais termipä, kad valstim vajadzeja pazii;kot, vai täs konference piedalisies vai ne. Francijas ärlietu minis-trija paskaidrojai, ka pirms si termi-i; ia ari nepublices oficiälus sarakstus par konferences dalibniekiem, jo v i s - pirms nebutu pareizi radit iespaic^u, ka notiek käda skriesanäs ap iitru atbilzu sniegSanu, otrkärt, nsertu stävokli varot radit apstaklis, ka pati pirmä valsts, kas p^eteikusi lidz-dalibu, bijusi bijuSais ienaidnieks Italija, bet näkosäs, kaa tai sekoju- §as Portugale un Eire i r bijuSas neiträlas zemes, kamer. bijusie Ang-lijas un Francijas sabiedrotie kave-jas un nevar uz reiz izäljcirties. Pec neoficialäm, dazädu agenturu zii^äm, stävoklis ceturtdienas priekS-pusdienä bija §äds: Par piedallsanos konference iz§lj:iru§äs Be].^ja, Ho-lande un -Luksemburga, Dänija, Nor-ve^ ija un Zviedrija, Portugale, Italija, Grielj:ija un TurCija, Eire, Is-lande- un Sveice. Bez tam vei ari Cechoslovakija, ku^as lemums radi-jis diplomätu aprindäs vislieläko i e - veribu. | lelugumus noraidijusas Albanija, Dienvidslavijai Bulgärija, Rumänija, Ungärija un ?olija. Vienigä valsts, ku^as stävoklis vei lidz pedejam bridim S^ita neskaidrs, bija Somija. Stutgartes radiofons tresdienas vakarä zii;ioja, k a Somijas valdiba nolemusi konference pieda-lities, bet Berominsteras raiditäjs näko§ä ritä so zii;iu atsaucia, apgal-vodams, k a vestis par Somijas pie-dafllsanos esot näkuäas no Maskavas, bet pasi somi joprojäm par to k l u - sejot. Skaidrs gan tas, k a poKtiskä aktivitäi:e Somijas galvaspilaetä b i jusi loti liela. L a i apspriestu ielugu-ma pieijemäainu vai nepiei:iemsanu Helsinkos no savas vasaras reziden-ces ieradies valsts prezidents Pasi-kivi, dria pec tam atvalinäjumu pär-traucis Somi jas valsts bankas prezidents im vairäki citi augsti valsts ieredpi. Vislieli&o veribu politiskäs aprindäs radijis Cedioslovakijas lemums lÄedalities. „New York Herald T r i - bune" sniedz §o zii;iu ar virsrakstu „Pat padomdu orbita vaistis säk sliekties uz rietumiem**. No zii>o-jumiem, kas tagad publieeti, izriet, ka Cechoslovakijas valdiba Izsljiiru-sies par piedalläanos Parizes konference jau nede^as säkumä slegtä nakts sede, kuyä nolemts ari, ka mi-nistru prezidents Gotvalds un ärlietu ministrs Masariks näkoää dienä i z l i - dos uz Maskavu. Tädejädi bija r a - dies iespaids, k a valdibas galva do-das uz Maskavu prasit padomu, ko darit. Tä k a Masariks acim redzot Äevares lidz konferences säkumam no Maskuvas atgriezties, öechu dele-gäciju iesäkumä vadis vestnieks P a - rize Nosaks. - Neatkarigais fran6u laikraksts „Franc-Tireur" raKsta, ka Cechoslovakijas piedalisanäs ^ r i z es konference var noverst rietumu bio-ka izvei^psanos un izkliede bazas, ka kcÄiferencevaretu izversties par »Jaunu Mincheni". Anglu liberäläis laikraksts „News ChnDnicle" domä, ka Cechoslovakijas piedalisanäs /pa-yersot durvis uz sadarbibu u-f ar citäm Austrumeiropas valstim. Cechoslovakijas piedalisanäs varot izvers- 1 • e 9 ties par tiltu, pa ku]:u Molotovs var-but tomer vei ieradi§oties, lai ie-i; iemtu savu pamesto kreslu. , A r i visi citi anglu laikraksti velti öechu lemumam ipa§u veribu. »Datly Telegraph^* izsaka domas, k a lemumu diktejusi saimnieciska nepiecie§a-miba. . Piemine§anas verti vei i r paskaid-rqjumi, ar kädiem daias citas vaistis nolemiiäas ielugumu noraidit. Polijas valdiba nevarot oiedalities konference, kas „pärkäpj Potsdamas noligumu". Bulgärijai jäatsakäs tä-pec, k a „pa§ai javeic trisgades pläns saimnieciskai jaunuzbuvei un nevar saistities ar noligumiem, kuyu de} äis pläns bötu jäpärveido*'. Rumä-nijä piedalisanos konference piepra-sijuäas visas tris opozicijas partijas — nacionälie zemnleki, lcristi;|ie un sociäldemokrati. Valdiba tomer ielugumu noraidijusi. Skandinavijas vaistis pirms galigä lemuma pieijiem§anas tre§dienä ko-pigi parruna ja ärpolitiskus j autäju-mus Kopenhagehä. Sai sanäksme pärruiiäts ari padomju plans Eiropas saimnieciskai sadarbibai, kas izkläs-tits memorandä, kb padomju vest- - nieks iesniedzis Zviedrllas' ärlietu ministrijai. Pati Zviedrija pazii^o-jusi, ka piedaläs konference ar nor teikiimu, ka to neiesaistitu politiskä rietumu blokä. Lidzigä garä iz§lj:iru-sies ari Sveice, kas min noteikumu, ka sarunas dfikst but tikai tiri saim-nieciskas im *ne politiskä rakstura. Austrijas valdibas sede, kupä izlem-ta piedaliSänäs konference, par pie-daliäanos bälsojis ari vienigais ko-munistu partijas ministrs valdiba. Vii?s paskaidrojis, ka Austrija nevarot atrauties no Eiropas kopdarbibas. INS korespondents Londona zi3?o, ka vairäkas Austrumeiropas vaistis apelejusas pie Maskavas, lai täm }auj konference piedalities. Pec tam, kad par piedaliäanos iz§]j:Irusies Cechoslovakija, kopigu iesniegumu Maakavai esot nosutiju§as Polijas un Ungärijas valdibas. Par to Londonas politil^us esot ihformejis Ungärijas sutnis Londonä. Lidzigu piepraslju-mu esot iesniegusi ari Rumtänija. Abu valstu sutijii tomer jau pirms galigä lemuma uzzinä^anas izteikusi baias, ka Maskava varetu Ungärijas un Rumani jas pieprasijurhus noraidit, pamatojbties uz to, ka täs abas ir biju^as ienaidnieku vaistis un tä-pec ietilpst eitä kategorijä nekä Cechoslovakija. Padomju prese starpläikä asi pär-metusi Anglijas ärlietu ministram Bevinam, ka vips rikojoties pec A SV instrukcijäm, lai saskanä ar Marsala pläriu sasl^eltu Eiropu diväs dajäs. Sos centienus „bez noteikumiem" at-balstot ari Bido. TASS zipojumä, ko atstästa AP, teikts, ka „amerikä-i; iu esma piespiedusi §os ministrus paklausit". Täläk TASS piebilst, ka täs pasas angju uh franöu aprindäs tomer nebut neesot sajusminätas un jau tagad paredzot, ka konference beigsies nesekmigi. Citä TASS ^zij;io-jumä, kas nolasits Maskavas radio-fona, teikts, ka Bevins esot piesäti-näts ar Ceitila garu un kjuvis gal-venais rikotäjs pret Padomju Savie-nibu. Bevina. pedej a runa pilnigi atgädinot Cer^ua runas. AngU c ö i - tisöties rietumu blokä iekjaut ari Rietumväciju. ASV ministri Heri-mens un Andersons, kas paslaik yie-sojas Väcijä, runäjot ar bijusäs H i t - lera Väcijas ministriem. Merijds esot atsevisl^as Rietumväcijas valsts dibi^ näsana. r .S'-'^---'' Bevins otrdien teicis vei vienu r u - nUj kuf ä uzsveris, ka esot lielas. ce-ribas panäkt Eiropas saimniecisko problemu atrisinäsanu, ja vien E i ropas vaistis pasas izrädis pietieka-mi labu gribu. „Kropa noasi^ö,'^ vii;is' teids, „asii>osana jäizbeidz un täpec jäätmet visi reli^iski vai ideo-lo^ iski aizspriedumi." Bevins apsvei-cis Cechoslovakijas lemumu piedali-apiiecmajumi ASV ärlietu ministrs Maräals, kä 28. junijä zii?o Latvju Zii>as Stok-holmä, §. g. 28. maijä parakstijis un piesijtijis Latvijas sutniecibai V a - lingtonä öetrus svarigus apliednä-jumus. Tajos apatiprlnäts, ka Dr. Alfreds Bilmanis ir akreditets pie ASV valdibas kä Latvijas sutnis, pilnvarotais ministrs un ^enerälkon-suls, ka A S V un Latvijas republi-kas Starpa noslegto ligumu un k w i - suläro tiesibu legälo eksistenci neie-tekme nekäda 1940. g. Latvijä varu pärriemuSä padomju rezima vai citu veläku re^imu riciba §ai zeme; ka ASV neatzist Latvijas inkorporäciju Padomju Savienibä un ka A S V nav atzinuSas tä saucamos „nacionali-zäcijas" likumus un dekretus, ka ari pärejos un veläkos 1940. g. Latvija varu pär^omufiä padomju refima vai cita käda veläka repimä so}us un ricibu §ai zeme. fAS KONGRESS LUNDÄ Zviedrija, Lundä, beidzieis Luterä-ijtu apvieniljas kongress. Piedalijäs 30 valstu pärstävji, to vidii latvieSu garidzni^ — ar^ibiskaps prof. Dr. T. Grinbergs, vipa sekretärs mäc E. Rozitis un prof. D r L. BerziijS* Kongresu atkläja Zviedrijas ardii-biskaps E. Eidems un Vispasaules baznlcu apvienibas parstav;is Maike-felders no Zeöevas. Vu>i aicinäja pasaules kristigäs tautas apvienoties kopejä ciijä pret tumsonibas spe-kiem. Kongresa darba kärtibä bija pärrunas par evani[eliskäs baznicas izveidoSanu peckara dzlv§. PlaSas domu apmaii;ias izraisija ari beglu jautäjums. Par to, lai baznica uz-^ pemtos beg}u aizstäveäanu, ^ seviä^i iestäjäs ASV un Indijas garidznieki. 1. julijä: visus konferences dallb-niekus piei^ema Zviedrijas ardiibis-kaps Eidems. Katras tautas pär-stävim bija iespeja teiktrunu. Pirms musu archibiskapa Grlnberga im igaupu pärstavja Kepa runas ardii-biskapam Eidemam aizradija^ ka runas par tautäm, kas aizvadltajos ga-dos cietuSas visvaiTfiäc un deä vSI tagad. Ardiibiskapam Gr ii^>ergam ir daudzi ieldgumi no zviedru garids-niekiem un iespejams, ka vUjiS vei kadu laiku paliks Zviedrija. H. M. ties konference un apliecinäjis, ka nedomäjot vairs ar darbu pusce}a palikt. Vii;ia merlj:is esot radit starp-tautisku Eiropas valstu sadarbibu, kas. nedibuiätos vis uz materiälistis-kiem, bet uz garigiem principiem. Qenerälis Degols runäjis angju-franöu preses savienibas sarikojumä un apsveicis Maräala plänu. ViijiS piebildis, ka „nebas ilgi jägaida, kamer Franci ja izvedis Eiropu no pos-ta." Francijas ärlietu ministrs Bido pa-zipDjis, ka konferenci gan aödäs sestdien, 12. julijä, bet istais darbs säksies tikai 15. jiUijä, J o l l Jul. ir Francijas nacionälo sve^u diena — Bastilijas iei;iem§anas atcere. Francijas ärlietu ministrijas ieredi;d sa* gaida, ka konference var ieilgt, jo paredzams, ka daudzu valstu: pärstävji pirms darbai sikSanäs gribes nodeklaret savu valstu stäju. Viss sagatavots tä, lai preses pärstävji varetu sedes ,piedaliti^, bet jautä-jumu par freses pielai^anu vai ne-pielaiSanu sedes tomer izlatns tikai atklääanas dienä. NYHT, BBC, DENA DiEEETOEA SEERÄ DOMAS PAE DP HESISSO STÄTOEU Bellijä ieceloJuSiem DP pa^ban nav nekada izredäu i ^ ^ ^ ^ n d l i ) nozare ka vienigi og^ra&tuves, bridinaja Starpvaldibn bSi}n komitejas/ direkiors Serks savi pS<lSJS preses konferenoi ar DP on iopreses slavjieoi, pirms komitejs» darba nodo^anas ISO. Daiieni DP aH daH^ raktOTis izriclliifis par smagfi, im He bijnii ^»iesti darbn pirtrai^^^ Dir^tors Serks cejojumä paBel- ^ju iepazinies ar DP darba un dzl-ves apstakliem. Novietoäanas ap-stak] i ne visos gadljumos apmierina. SeviS]^ trOkst dzlvok^u strädnieku l^ei^u novietoäanai. Ja nodarbinä-tais pats ar savu iorosmi atrod pie-merotu drivokli, viij^am tieslba tailt iiaicinat uz BeJäUu ari savu ^mer^. levörojot väjo uzturu pirms tam Vä-djä, daii strädnieki nes5)ika^^^^^^^^^^^^ darbu izbeigttSi. Vii^i^, tapat kä pärejos DP, kas vairs ncrvSIäs Bel-gijä strädät, nosQtis atpakal uz V5- ciju. ::'--:v:-:.:^--":^^:^^ Preses k o n f o ^ ^ direlctors Serks izteica ceribas, ka IRO, kas pär^em kä UNRRAs, ta Starpvaldibu bSgJu komitejas darbu, spes apmieririät DP vajadzibas un velejiimus. Par DP tiesisko stävokli Sert» izteicäs, ka, pec vipa domäm, visi DP un begji, izi^emot vienlgi kapa noziedz-niekus un kolaborätorus, baudi§ot to paSu ais^irdzibu un izce!|o§anas tie-sibas, kädas tagad ir DP värda §au-räkajä nozime. Esot sagaidämi gro-zijumi noteifcumos par individuälp pl asa TreSdienas vsyka» Gri<^ sa-zvere^ tiba, kii^a^ plänä Uja^^ 10. jmijä, sakt apv^rtl^^ Äpcietihätas ja^^^^ 2600 personn, to i^ärpa E A ^ Irenei^sekreiärs^ jiäs komunistii i^artUas^^ nosutiti uz kadu salu. vSazverest»^ oijai laimejies päri^ert slepemi sazverniekii rcdcBtiJu^ ApcietinäSanas ^ u § ä s tresdienas ritä, kad Atenäs aizturetas 800 per-sonu. Starp pirmajieih aizturetajiem bijis E A M ^enerälsekretärs Parisa- Hdas. Dienu iepriekS Grielpjas valdibas zii^u a^entura zii;ioja, ka Zierae|grie-j^ ijä padeyies viens no idverojamä-kiem bändu vadopiem Kambakiss. Viiis paSreiz runäjot par vairäku citu partizänu vadoijiu kapituläciju. Bez tam vii;i§ izpaudis, kur mekle-jams daudzinätais partizänu vadonis „Herkuless". Tä pati a^entura zipo, ka eitä apgabalä — ap Beles kalnu Dienvidslavijas pierobelä, partizäni Saiiemusi pastiprinäjumus un okupe-ju §i apgabalu, ko grib apskatit UN Balkänu komisi ja. Maskavas radiofons par notiku-miem Grie^djä zlr>o, kä väisti pär-ijemis plaSs apcietinäSanu vilnis. Apdetinäti E A M un citu ärpus par-lamehta stäyoSu organlzäci>u vadi-täji darbinieki, apl^iläti ilo OTganizä-ciju lidzekji un laikraksti. UN Dro§ibas padcsne lielu runu teicis Andre Js Gromiko. Vii;i§ norai-dijis grieljiu apgalvojumus, ka Dien-vidslavija, Albänija un Bulgärija ap-briHjiojot un apmäcot beglus no Grieljiijas. Pierädijumi neesot pie-- tiekami, un liecini^ki, kufus gribot nopratinät Balkänu komisija, neesot piei>emami. Gromiko noraidijis ari izmeklesanas komisi jas priekSlikumu radit pastäviguBalkänu robezu k o - misiju. Tä vietä viijÄ ieteicis rupe-ties par to, lai noOrie^ijas atsauc visu sveäo valstu kapaspeku un m i - litäräs misijas. Griel^ijas ministru prezidents Maksimovs Ifujorkä parakstijis ligumu par A S V finan(hi atbalstu Grie- BBC, DENA iece}o§anu ASV, atee^ot noteikunHi, kas tagad liedz ieceloSanas vlzas t§m personäm, kam atpemtas DP tiesl-bas. Väreizejs DP skrlnings no IRO sagatavodanas komitejas puses, Serka domäm, neesot gaidäms. IRO paturgäot lldzSlngjos StaiiH valdibu beg^u k(»tnite]as izceloSanas plänus, organizejot tece}o§anu tikai uz tädäh^ vsdstlm, at k \ ^ ^ panäkta par to vienoSanäs. DP ieceloäanu ASV v§stijumä kongresam aizstäyeja prezidents Trumens, gan neizsakoties tuvik par §im nolukam velamo lUnundoSanäs veidu, nedz ari minot kidu noteiktu ielaiiamo skaitu. Trumena ierosina-juma äpsprieSana vei Sini kongresa sesijä, kas beigsies päris nede)u lai-kä, vairs nav sagaidänia. Tautas pär-stavju nama tieslietu lapakSkomisiJä gan äonedel atjaunotas debates par Stretona likumprojektu. Sis komisi-jas priekSsedis senätors Riverkombs nodcaijiots likumprojektam nelabve-llgi. Kads re|}ublikäpu deputöts iz-teicies, ka esot znaz izredäu uz Mh kumprojekta pieij^Sanu logad. Motlyöjot savu vestijuxnu, Tru» mens norädlja, ka Väcijas un Aui^ tri jas rietumu joslu un ItaliJas no-metnes dzivojo§ie DP^^^^e^ nisti un noskai^oti pret komunismu un totälitarismu. Daudziem ari Jau esot radruecn^as, reUg^ dtas saites ar ASV. DP arodniedskais sastävs liednot, ka tie atri var@ta k}ut par derigiein aineffikapi sa-biedrlbas locekliem. ASV lldziinejo nosti^u DP ^SiM" Jumä HWashington Post" kritiz§ a§- räkais UNRRAs DPnpzares^^^ Eiropä, anglu if^erälls F r ^ Morgans. RaksturoJot Anglijas veik-to darbu, Morgans salidzinäjumä at-zist, ka ASV nav darijuSas pietidca-mi, samerä ar saväm iespejam. Par nenormälu Morgans atzist to, k© amerikäpu iece}o5anas kvotes tik daudz vietas ieräditas väcieäiem. Frandjas yaldiba ratificejusi 1. julijä ligumu, kas noslegts agräk ar Starpvaldibu begju komiteju par DP ielai^anu no amerikäpu joslas dar-bam Francijas /kalnrupniecibä un osie skivji Jaunmeksikä atrasts viens no nosle-pumainajiem ,4idojösiem diskiem", kädi pedejä laikä bija noveroti ar lielu ätrumu lidojam gaisä dazädäs vietäs Amerikä un pagäjuSä svetdie-nä parädijuSies ari virs Dänijas. Reuters zipo, ka diska fragmenti atrasti kädas fermas tuvumä un no-doti armijai. Disks bijis gatavots no ipa§a veida staniola papira un varetu but bijis äp 6-~8 metru diamet- ra. Neesot nekäda izskaidrojuma, kädisks varetu ätri pärvietoties gaisä; triikstot jebkädu pazimju, ka tam butu iekärtota käda dzineja ierice, Disks ari esot par vieglu, lai pärvie-totu cilveku. Amerikäiju aviädjsfö §täbä Va§ingtonä paskaidrots, ka §ie diski varetu but meteorolo^skas fe-r i c e a . ; ^ v - - - - d - '-^ Pirmais noslepuraäinos diksus, skaitä deviijus, noverojis pilots A r - noldss, lidojot 25. junijä päri Kas-kadu kalniem Aidaho §tätä. Tie pär-vietojuiies slegtä formacijä ar apm. 2000 km ätrumu stundä. Pec käda pagrieziena tie peksi^i pazudu§i. I^pti pretrunigäs zii>as par disku apme-riem: tie svärstäs no „seäcolligas s i d - rabotas bumbas" lidz „diskam divu stävu mäjas lielumä". Neizskaidro-täs un pretrunigäs parädlbas radiju-sas lielu ihteresi un uztraukumu ASV. NYHT lauksaimniecibä. väres sekot pec lecejotaju ^imenes 2—3 meneSiem. L i - gums neparedz noteiktu iecelotäju skaitu, bet niin, ka Francija varetu uz^emt 30.000—50.000 DP. Strädnie-ki Francija bauditu vlsas parastäs ärzemnieku tiesibas un par tiem r ö - petos IRO. Nepiemerotas vai nev§la-mas personas veiäk varetu apmalnit pret citäm. Vakar no Kornbergas, Fuldas t u vumä, bija jädödas cejä uz Be}^ju pirmajam transpörtam ar 377 sievie-tem un bemiem — Belfeijas nodarbi-näto DP ^imenes locek^em. NYHT N, / 9 ap Parize trendien atkläta starptau-tiska labibas konferehce, piedaloties 26 valstu pärstävjiemKonstatets, ka visa pasaule äogad nepiedeäami 50 milj. tonnu kviesu, bet pasaules kop-razu §ogad varot vertet tikai uz ap-merara 32 mUj. tonnu. BBC
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470711 |
Description
Title | 1947-07-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i
jiäosauas atjauja: iCD-UMBG
:: Atbildigais redak-tors
- Editor In-Chief:
Kärliv Babäcs. vieCnieks:
Aleksandrfi Llepa. redakci-jas
sekretäfs: Maksi» CoU-tlsj
re^iiktori: AndrSjs Riu
öiis (Mlncheue). Harijs Min-denbergs
(EsUngenä). Ar-aolds
Smlts (sports), Zigurds
Bärda 'tecbniskais lekäfto«
jams)
LATV|ÄN NEWSPAPER
50 (57)
Piektdien, 1947. g. 11. jölija
izn&k otnUenäs on plektui»-
nis IsfSdffJs: Bav&rUas
apgabala;;^latvie$a komitejas
ozdeviimi preses
darblBlekQ JBiäarbibad bopa::
RedakcUa: oanzbarg/D. BQr-gera
te? «Lundmana - Pl. 7:
i n n Mated b:? Sebwab.
Volksblaifi, OOnsbnrg/Ma.
Bfirgerm. > feandtnann^PL 7::
Metlen9 • 0«rcii1at1oii: 4669
Konference, k o a t k l i j r7t, piedaiTsies
17 vaistis
00
Faredzams, ka 17 no 22 ielugtäm valstim piedalisies Parizes konfe-renee,
ko atkläs rit, lai apspriestu MarSala pläna iedzivinä§anu Eiropä.
Sanäksmi ofidali sauks par »Eiropas saimnieeiskäs sadarbibäs konfe-rencl".
Jau sagatavota Francijas ärlietu ministrijas Piilkstei[|iu zäle, kur
notiks konferences atkläSana, un Grand Palais, kur notiks apakäkomisiju
sedes*
Lidz.ceturtdienas priekSpusdienai
vei hebija gäligas .^aidribas par to
valstu sarakstu, kas konference piedalisies,
un daudzäs Eiropas galvas-pilsetäs
vei turpinäjäs drudzaina po-litiskä
rosiba, kas iesäkäs jau pagä-juSäs
nedejas beigäs. Valdibas ap-spriedäs,
finanöu speciälisti pärtrau-ca
atvalinäjumus, bet padomju dip-lomätlskie
pärstävji iesniedza valdi-bäm,
pie kuräm tie akrediteti, me-morandus
ar Padomju Savienibas
viedokja izklästijumu. Nav zii^iu par
äo memorandu satuni, bet vairäkas
vaistis, to Starpa Dänija, Bel^ija un
Polande, paziijiojuSas, ka §ädi me-morandi
sai;iemti.
Ceturtdiena, 10. julijs, bija pede-jais
termipä, kad valstim vajadzeja
pazii;kot, vai täs konference piedalisies
vai ne. Francijas ärlietu minis-trija
paskaidrojai, ka pirms si termi-i;
ia ari nepublices oficiälus sarakstus
par konferences dalibniekiem, jo v i s -
pirms nebutu pareizi radit iespaic^u,
ka notiek käda skriesanäs ap iitru
atbilzu sniegSanu, otrkärt, nsertu
stävokli varot radit apstaklis, ka
pati pirmä valsts, kas p^eteikusi lidz-dalibu,
bijusi bijuSais ienaidnieks
Italija, bet näkosäs, kaa tai sekoju-
§as Portugale un Eire i r bijuSas
neiträlas zemes, kamer. bijusie Ang-lijas
un Francijas sabiedrotie kave-jas
un nevar uz reiz izäljcirties.
Pec neoficialäm, dazädu agenturu
zii^äm, stävoklis ceturtdienas priekS-pusdienä
bija §äds: Par piedallsanos
konference iz§lj:iru§äs Be].^ja, Ho-lande
un -Luksemburga, Dänija, Nor-ve^
ija un Zviedrija, Portugale, Italija,
Grielj:ija un TurCija, Eire, Is-lande-
un Sveice. Bez tam vei ari
Cechoslovakija, ku^as lemums radi-jis
diplomätu aprindäs vislieläko i e -
veribu. |
lelugumus noraidijusas Albanija,
Dienvidslavijai Bulgärija, Rumänija,
Ungärija un ?olija.
Vienigä valsts, ku^as stävoklis vei
lidz pedejam bridim S^ita neskaidrs,
bija Somija. Stutgartes radiofons
tresdienas vakarä zii;ioja, k a Somijas
valdiba nolemusi konference pieda-lities,
bet Berominsteras raiditäjs
näko§ä ritä so zii;iu atsaucia, apgal-vodams,
k a vestis par Somijas pie-dafllsanos
esot näkuäas no Maskavas,
bet pasi somi joprojäm par to k l u -
sejot. Skaidrs gan tas, k a poKtiskä
aktivitäi:e Somijas galvaspilaetä b i jusi
loti liela. L a i apspriestu ielugu-ma
pieijemäainu vai nepiei:iemsanu
Helsinkos no savas vasaras reziden-ces
ieradies valsts prezidents Pasi-kivi,
dria pec tam atvalinäjumu pär-traucis
Somi jas valsts bankas prezidents
im vairäki citi augsti valsts
ieredpi.
Vislieli&o veribu politiskäs aprindäs
radijis Cedioslovakijas lemums
lÄedalities. „New York Herald T r i -
bune" sniedz §o zii;iu ar virsrakstu
„Pat padomdu orbita vaistis säk
sliekties uz rietumiem**. No zii>o-jumiem,
kas tagad publieeti, izriet,
ka Cechoslovakijas valdiba Izsljiiru-sies
par piedalläanos Parizes konference
jau nede^as säkumä slegtä
nakts sede, kuyä nolemts ari, ka mi-nistru
prezidents Gotvalds un ärlietu
ministrs Masariks näkoää dienä i z l i -
dos uz Maskavu. Tädejädi bija r a -
dies iespaids, k a valdibas galva do-das
uz Maskavu prasit padomu, ko
darit. Tä k a Masariks acim redzot
Äevares lidz konferences säkumam
no Maskuvas atgriezties, öechu dele-gäciju
iesäkumä vadis vestnieks P a -
rize Nosaks. - Neatkarigais fran6u
laikraksts „Franc-Tireur" raKsta, ka
Cechoslovakijas piedalisanäs ^ r i z es
konference var noverst rietumu bio-ka
izvei^psanos un izkliede bazas,
ka kcÄiferencevaretu izversties par
»Jaunu Mincheni". Anglu liberäläis
laikraksts „News ChnDnicle" domä,
ka Cechoslovakijas piedalisanäs /pa-yersot
durvis uz sadarbibu u-f ar
citäm Austrumeiropas valstim. Cechoslovakijas
piedalisanäs varot izvers-
1 • e 9
ties par tiltu, pa ku]:u Molotovs var-but
tomer vei ieradi§oties, lai ie-i;
iemtu savu pamesto kreslu. , A r i
visi citi anglu laikraksti velti öechu
lemumam ipa§u veribu. »Datly Telegraph^*
izsaka domas, k a lemumu
diktejusi saimnieciska nepiecie§a-miba.
. Piemine§anas verti vei i r paskaid-rqjumi,
ar kädiem daias citas vaistis
nolemiiäas ielugumu noraidit.
Polijas valdiba nevarot oiedalities
konference, kas „pärkäpj Potsdamas
noligumu". Bulgärijai jäatsakäs tä-pec,
k a „pa§ai javeic trisgades pläns
saimnieciskai jaunuzbuvei un nevar
saistities ar noligumiem, kuyu de}
äis pläns bötu jäpärveido*'. Rumä-nijä
piedalisanos konference piepra-sijuäas
visas tris opozicijas partijas
— nacionälie zemnleki, lcristi;|ie un
sociäldemokrati. Valdiba tomer ielugumu
noraidijusi.
Skandinavijas vaistis pirms galigä
lemuma pieijiem§anas tre§dienä ko-pigi
parruna ja ärpolitiskus j autäju-mus
Kopenhagehä. Sai sanäksme
pärruiiäts ari padomju plans Eiropas
saimnieciskai sadarbibai, kas izkläs-tits
memorandä, kb padomju vest- -
nieks iesniedzis Zviedrllas' ärlietu
ministrijai. Pati Zviedrija pazii^o-jusi,
ka piedaläs konference ar nor
teikiimu, ka to neiesaistitu politiskä
rietumu blokä. Lidzigä garä iz§lj:iru-sies
ari Sveice, kas min noteikumu,
ka sarunas dfikst but tikai tiri saim-nieciskas
im *ne politiskä rakstura.
Austrijas valdibas sede, kupä izlem-ta
piedaliSänäs konference, par pie-daliäanos
bälsojis ari vienigais ko-munistu
partijas ministrs valdiba.
Vii?s paskaidrojis, ka Austrija nevarot
atrauties no Eiropas kopdarbibas.
INS korespondents Londona zi3?o,
ka vairäkas Austrumeiropas vaistis
apelejusas pie Maskavas, lai täm
}auj konference piedalities. Pec tam,
kad par piedaliäanos iz§]j:Irusies Cechoslovakija,
kopigu iesniegumu
Maakavai esot nosutiju§as Polijas un
Ungärijas valdibas. Par to Londonas
politil^us esot ihformejis Ungärijas
sutnis Londonä. Lidzigu piepraslju-mu
esot iesniegusi ari Rumtänija.
Abu valstu sutijii tomer jau pirms
galigä lemuma uzzinä^anas izteikusi
baias, ka Maskava varetu Ungärijas
un Rumani jas pieprasijurhus noraidit,
pamatojbties uz to, ka täs abas
ir biju^as ienaidnieku vaistis un tä-pec
ietilpst eitä kategorijä nekä Cechoslovakija.
Padomju prese starpläikä asi pär-metusi
Anglijas ärlietu ministram
Bevinam, ka vips rikojoties pec A SV
instrukcijäm, lai saskanä ar Marsala
pläriu sasl^eltu Eiropu diväs dajäs.
Sos centienus „bez noteikumiem" at-balstot
ari Bido. TASS zipojumä,
ko atstästa AP, teikts, ka „amerikä-i;
iu esma piespiedusi §os ministrus
paklausit". Täläk TASS piebilst, ka
täs pasas angju uh franöu aprindäs
tomer nebut neesot sajusminätas un
jau tagad paredzot, ka konference
beigsies nesekmigi. Citä TASS ^zij;io-jumä,
kas nolasits Maskavas radio-fona,
teikts, ka Bevins esot piesäti-näts
ar Ceitila garu un kjuvis gal-venais
rikotäjs pret Padomju Savie-nibu.
Bevina. pedej a runa pilnigi
atgädinot Cer^ua runas. AngU c ö i -
tisöties rietumu blokä iekjaut ari
Rietumväciju. ASV ministri Heri-mens
un Andersons, kas paslaik yie-sojas
Väcijä, runäjot ar bijusäs H i t -
lera Väcijas ministriem. Merijds esot
atsevisl^as Rietumväcijas valsts dibi^
näsana. r .S'-'^---''
Bevins otrdien teicis vei vienu r u -
nUj kuf ä uzsveris, ka esot lielas. ce-ribas
panäkt Eiropas saimniecisko
problemu atrisinäsanu, ja vien E i ropas
vaistis pasas izrädis pietieka-mi
labu gribu. „Kropa noasi^ö,'^
vii;is' teids, „asii>osana jäizbeidz un
täpec jäätmet visi reli^iski vai ideo-lo^
iski aizspriedumi." Bevins apsvei-cis
Cechoslovakijas lemumu piedali-apiiecmajumi
ASV ärlietu ministrs Maräals, kä
28. junijä zii?o Latvju Zii>as Stok-holmä,
§. g. 28. maijä parakstijis un
piesijtijis Latvijas sutniecibai V a -
lingtonä öetrus svarigus apliednä-jumus.
Tajos apatiprlnäts, ka Dr.
Alfreds Bilmanis ir akreditets pie
ASV valdibas kä Latvijas sutnis,
pilnvarotais ministrs un ^enerälkon-suls,
ka A S V un Latvijas republi-kas
Starpa noslegto ligumu un k w i -
suläro tiesibu legälo eksistenci neie-tekme
nekäda 1940. g. Latvijä varu
pärriemuSä padomju rezima vai citu
veläku re^imu riciba §ai zeme; ka
ASV neatzist Latvijas inkorporäciju
Padomju Savienibä un ka A S V nav
atzinuSas tä saucamos „nacionali-zäcijas"
likumus un dekretus, ka ari
pärejos un veläkos 1940. g. Latvija
varu pär^omufiä padomju refima
vai cita käda veläka repimä so}us
un ricibu §ai zeme.
fAS KONGRESS LUNDÄ
Zviedrija, Lundä, beidzieis Luterä-ijtu
apvieniljas kongress. Piedalijäs
30 valstu pärstävji, to vidii latvieSu
garidzni^ — ar^ibiskaps prof. Dr.
T. Grinbergs, vipa sekretärs mäc E.
Rozitis un prof. D r L. BerziijS*
Kongresu atkläja Zviedrijas ardii-biskaps
E. Eidems un Vispasaules
baznlcu apvienibas parstav;is Maike-felders
no Zeöevas. Vu>i aicinäja
pasaules kristigäs tautas apvienoties
kopejä ciijä pret tumsonibas spe-kiem.
Kongresa darba kärtibä bija
pärrunas par evani[eliskäs baznicas
izveidoSanu peckara dzlv§. PlaSas
domu apmaii;ias izraisija ari beglu
jautäjums. Par to, lai baznica uz-^
pemtos beg}u aizstäveäanu, ^ seviä^i
iestäjäs ASV un Indijas garidznieki.
1. julijä: visus konferences dallb-niekus
piei^ema Zviedrijas ardiibis-kaps
Eidems. Katras tautas pär-stävim
bija iespeja teiktrunu. Pirms
musu archibiskapa Grlnberga im
igaupu pärstavja Kepa runas ardii-biskapam
Eidemam aizradija^ ka runas
par tautäm, kas aizvadltajos ga-dos
cietuSas visvaiTfiäc un deä vSI
tagad.
Ardiibiskapam Gr ii^>ergam ir
daudzi ieldgumi no zviedru garids-niekiem
un iespejams, ka vUjiS vei
kadu laiku paliks Zviedrija.
H. M.
ties konference un apliecinäjis, ka
nedomäjot vairs ar darbu pusce}a
palikt. Vii;ia merlj:is esot radit starp-tautisku
Eiropas valstu sadarbibu,
kas. nedibuiätos vis uz materiälistis-kiem,
bet uz garigiem principiem.
Qenerälis Degols runäjis angju-franöu
preses savienibas sarikojumä
un apsveicis Maräala plänu. ViijiS
piebildis, ka „nebas ilgi jägaida, kamer
Franci ja izvedis Eiropu no pos-ta."
Francijas ärlietu ministrs Bido pa-zipDjis,
ka konferenci gan aödäs
sestdien, 12. julijä, bet istais darbs
säksies tikai 15. jiUijä, J o l l Jul. ir
Francijas nacionälo sve^u diena —
Bastilijas iei;iem§anas atcere. Francijas
ärlietu ministrijas ieredi;d sa*
gaida, ka konference var ieilgt, jo
paredzams, ka daudzu valstu: pärstävji
pirms darbai sikSanäs gribes
nodeklaret savu valstu stäju. Viss
sagatavots tä, lai preses pärstävji
varetu sedes ,piedaliti^, bet jautä-jumu
par freses pielai^anu vai ne-pielaiSanu
sedes tomer izlatns tikai
atklääanas dienä.
NYHT, BBC, DENA
DiEEETOEA SEERÄ DOMAS PAE DP HESISSO STÄTOEU
Bellijä ieceloJuSiem DP pa^ban nav nekada izredäu i ^ ^ ^ ^ n d l i )
nozare ka vienigi og^ra&tuves, bridinaja Starpvaldibn bSi}n komitejas/
direkiors Serks savi pS |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-11-01