Bavarijas Latviesu vestnesis, May 11, 1948

              mīm:
li Jf
f l i i m mm-Īli
ililiļill
V i: ' i'r) \ :)Ķ,: "i •
V-; ļ. : i . Siŗ
'i
•.V 1
I'i
I - •
•••vi: : •;•
\ i; •
l^!'..n :^
; V
••'•i 'i;
••'-Mm:..
, '. -.1, :ļ ;V . ' ' .
I
I
l i i i
.iii'
mi
mm:
m 5? P
iii': m
.Mm
i i
m
•MM-
- i i i
A n d r ē Moruā
Andrē Mdruā (Aiidre Maurois),
īstajā vārdā Emils Hercogs, dzi­mis
1885. g;, elzasiešu vecāku
dēls, studējis filozofiju, strādājis
tēva rūpniecības firmā^ pirmajā
pasaules karā darbojies angļu ģe­nerālštābā
un savus pieredzējums
publicējis 1918. g. grāmatā „Les
Silencej^ du Golpnel Bramble".
Vēlāk taidis klajā biogrāfiskus
romānus par Šelliju, Disraeli,
Baironii^ Turgeņcvu, -Liotiju, Voļ-tēru,
Šatobriānu uc, kā arī
Anglijas vēsturi. Moruā ir v^Bri-tu
impērijas bruņinieks", Franču
akadēmijas un Goda leģiona lo­ceklis,
Oksfordas, Edinburgas un
Prinstounas universitātes goda
doktors. Pēc Francijas krišanas
1940. g: devies uz Ameriku un
tur publicējis - darbu „Terre Pro-mise",
Eizenhauera un Franklina
biogrāfiju un Amerikas vēsturi.
Gleznotājs Pjērs Dušē tikko pa­beidza
kluso dabu, puķes medika­mentu
traukā un neaizmirstules uz
šķīvja, kad darbnīcā ienāca dzej­nieks
Pols Emils Glēzs. Glēzs dažas
minūtes novēroja savu draugu darbā
un tad skaļi teica: „Nē!" •
Pārsteigts gleznotājs viņu uzlūko­ja
; un pārtrauca kāda: neaizmirstu­lītes
zieda pēdējo smalkumu izglez-nošanu.
-:M-M:'\:-':'•''''•••
„Nē!" ar vēl lielāku uzsvaru tur­pināja
Glēzs. . „Nē, tu. nekad neko
nesasniegsi! Tev ir teclmika, tev ir
talants, tu esi. kārtīgs, cilvēks. Bet
tava glezniecība ir pliekana. Tā
nemirdz, tā nav : dzīva. Salonā ar
piectūkstoš gleznām nekas nepie­spiež
miegainu skatītāju; apstāties ta­vu
darbu priekšā... Nē, Pjēr Dušē,
tu nekad netiksi uz..augšu. Un - tas
ir jānožēlo." " V/
,,Kāpēc?" nopūtās krietnais Dušē.
„Ēs gleznoju, ko redzu; ar to man
pietiek."
' ,,It kā .par to. būtu runa! Tev ir
sieva, mīļais draugs, un trīs bērni.
Ir vairāk gleznu nekā pircēju un
vairāk stulbeņu nekā pazinēju. Nu,
kāds ir līdzeklis, lai izceltos no bez­vārda,
nepazīstamo pulka?"
,,Darbs!" '
: „Netaisi jokus! Vienīgais līdzeklis
stulbeņu sapurināšanai ir gleznot ko
neparastu. Paziņo, ka' tu gleznosi
pie ziemeļpola. Staigā apkārt, tēr­pies
ēģiptiešu karaļa tērpā. Dibini
skolu. Lieto gudrus, vārdus: eksi-stenciālisms,
dinamisms. Sastādi
manifestus. Noliedz kustību vai mie­ru,
melno vai balto krāsu, apli vai
kvadrātu. Atklāj . jaunhomērisko
glezniecību, kas pazīst vienīgi dzel­teno
krāsu, izgudro cilindrisko, ok-taedrisko
vai četru dimensiju glez­niecību
..
Sinī mirklī dīvaini salds parfīms
pavēstīja Kosņevska kundzes ieraša­nos.
Tā bija skaista poliete, kuras
burvību aplDrīnoja Pjērs Dušē. Viņa
arī lasīja dārgus mākslas žurnālus:
kas par lielu naudu reproducēja
trīsgadīgu, bērnu meistardarbus. Un
tā kā viņa šajos izdevumos cienīja­mā
Dušē darbus neatrada, tā nicinā­ja
viņa glezniecību. Tūdaļ viņa iz­stiepās
ūz dīvāna, aplūkoja ..aizslkto
gleznu, .pūrināja savus' blondos'māf
tus un mazliet nicīgi smaidīja:. ^ •
. „Vakar, es apmeklēju •vnēģeru
mākslas i2istādi.'- viņa teica, savā ri­toša
,. dziedoš-ā. akcentā. .,Tajā •;ir iā-'
da' sensibilitātc:.. tāds 'modelējums:^
tāds iztciksme:s spēks 1 • .;f
. Gleznotājs viņai ^ parādīja, portretu,
uz ko bija; ļoti lepns.
• .„Tīri;.glīts,"V viņa •pavirši:, teica šā­va
klusi d:/īedošajā balsī. Tad viņa
izšalca no telpas, un tajā palika
smalka smarža; ' ^;. ' •
: P j ē r s Dušē iesvieda paleti kaktā im
atkrita tuvākajā -krēslā • ..Tagad - es
iešu un kļūšu apdrošināšanas: aģcnts,
bankas ierēdnis vai policists.' • Glez­niecība
tomēr ir nožēlojamākais
amats. Mākslas nejēgas tikai palīdz
gūt sekmes;.blefotājiem;'K
vis godina • meistarus, bet atbalsta
mākslas kurpniekus. Man ^pietiek!
Es to lietu izbeidzu!" •
Pols. Emils Glēzs pacietīgi noklau­sījās^
viņā. • T 1 viņš .aizdedzinājaļ
cigareti un brīdi padomāja. : ;
, „Vai tu negribētu snobiem uņ
:mākšlas kurpniekiem sagādāt to pār-mācīšanu,
ko' viņi pelna.? Vai: jūties
spējīgs' visā nopietnībā un kā lielu
noslēpumu paziņot Kosņevskai . un
dažiem •mākslas aistētiein^• ka tu
kopš: desmit gadiem sagatavo .savas
mākslas atjaunotni?" : '
..Es?" izbrīnējies vaicāja, -māksļi-ņiek5\
V.
: • ..Paklausies : . . Es divos no visr
izcilākajiem : ' mākslas žurnāliem
pavēstīšu pēkšņi izbrīnētajai;; pasau-lei,
ka tu dibini ideoanalitisko skolu.
Līdz tavam laikam portretisti^ savā
nezināšanā, vienīgi atdariņāiuši:; cil­vēka,
seju:'Muļķības! .īstenībā ' c i l ­vēku-
izveido ' tās : idejas, kuras viņš
mūsos atmodina. Piemēram, pulk­veža
portrets ir zili zeltains fons. ko
šķērso piecas platas - svītras', zirgs
•vienā stūrī un ordeņu krusti otrā.
Rūpnieka portrets i r fabrikas.dūme­nis
un uz galda sažņaugta'dūre,: Vļc
saproti. Pjēr Dušē, ko tu dod pa­saulei,
un vai tu vari man uzgleznot
vienā mēnesī 'divdesmit šādu • ideo-
:ariaļitisku gleznu?" •
Vienā stundā." teica Pjērs. ..Un,
vas patS: bēdīgākais, Glēz.".: viņš
klusi piebilda,: „fas; varētu dot sek­mes."
: • : :
egmasun.
,,,Bet -man nav vajadzīgo runas dā­vanu."
[
. „Ļoti vienkārši, labais clraugs.'. Tik­ko
kāds prasa no tevis kādu.;iztulkp-jumu,.
tu nesteidzies, iepūt jautātā­jam
sejā pīpes dūmu mutuli un.tad
tikai: pasaki vārdus: Vai jūs jebkad
esat aplūkojuši upi?" • y
. „Ko tas nozīmē?"
..Neko," atbildēja Glēzs. .,.Tāpēc
viņi to atzīs: par ļoti asprātīgu un
: skaistu, un kad viņi būs tevi. pietie­kami
atklājuši, iztulkojuši un slavi­na
juši, mēs pastāstīsim šo triku un
nopriecāsimies par viņu apjukumu.'
: • Pēc diviem mēnešiem Dušē Izstā­des
atklāšana kļuva par īstu panā­kumu
.māksliniekam, . • Ritinādama
balsi,. runā dziedādama un smaržo­dama,
skaistāk Kosņevska kun;dze
vairs neats no sava jaunatklātā
Jneistaiļa-Vsāniem.-
,,A!^' viņa teica arvien no jauna.
ia., sensibilitāte!-::Tād5:...;i^^
jums!-.. Tāds izteiksmes spēks! Kāda
iņfeliģenee! •Kāda;:atlvlāsme
mans mīļais, kā jūs nonācāt pie
šīm ::apbrīnōjamam: analīzēm?": ;•
Gleznotājs ]:ā\'a:;"sev.;brīt:i.ņu:'iaika,
izputaLno pīpes dūmu mākuli'ūn tei­ca::
,,ya.l: jūs. .cienīta kundze, kādreiz
esat apliāko juš i:: uoi ?' * / Sk ai stās : po-iieteslH-
uztrauktās'lūpas :^solīia:^
do;su ļaimību.
Apb'ifīnotāiu',' strupas v vidū kāck
jauns, dēndi'am' līdzīgs ..kritiķis,'.piē-zīmējai;:
...-Lieliski!-. Klusībā., es sev
visu • -laiku teicu, ka nav lielākas'
nejēdzības,;'-ka!; gleznot: nēc modeļa.
Bet sakiet man. mījais Dušē,; ņp ku­rienes
^jums' radās;
maniem. rakstiem'?" : : '••:•'••
• P.iērs Du.sē lāva :Nev labu b:-īdi
laika,,/iepūta; viņam ;degunā. :;dūn7u.
mutuli', un teica: ,,Vai' esat. kādreiz
aplūkojoši upi?" mTP-^''?.:
.vLileliski!'':, aizi?rābts iesaucās otrs.
,.Tiešām lieliski!,''
Sinī mirklī: sl.avens māivslas tir.go-ājs,;
ļvas;..:bija ;. beidzisv: apgaitu pa
darbnīcu, paņēma "slez:n^^^^ pie ro­kas
ūn' ievilka stūrī-.
lietu varētu lansēt. Rezervējiet man
visu sa^-u produkciju. Nemainiet
savu ;nicinieri, ;tekāms .es junis'^
ku: Es pērku- piecdesmit giežnū ga-.
dā . . . ; Ar mieru?" ; •; • -'•.V^•.•:
; Dušē ietinās • noslēpumainā klusē­šanā
un turpināja kūpināt pipi. ; •'
.Lēnām darbnīca '^Ktulvšojās: Pols
Emils .Glēzs;:.aiZA:ēra -diu^vis. aiz: pē­dējā
. apmeklētāja.;. Kāpņu- telpa vēl
brīdi: bija dzirdama: atzinīga murmi­nāšana,
kas. pamazām iz.caisa..'.: • ..
• • Kad dzejnieks •;bija ; pali.cis ' viens
ar';gleznotaju,/viņš: sāka'nevaldāmi
smieties. . Du.šē viņu • izbrīnējies ;uz­lūkoja.
; ': - : / ; • . ; : ;'
; .,.Nu. •• dārga i s. vai; arī. tu neesi.: pār­liecināts,
ka m.ēs. tos smalki iega-
•zām?;:Vai-'t
Un;:Skaisto': polieti? l.In ;trīs':skaistās
meitenes; k a s v i s t i : l a i k u atkārtoja:
.Kāut^kāS tik-jauns.••ftiķ.jam^
' es jau agrāk domāju. ; ka cilvēivU
..Dušē, mans. cirāugs,'V viņš; teica,, muļķība ir loti liela, bet š:^
..Jūs no tiesas esat:slīpēts. §o /te sniedz visu. ko biju gaid:^v./ -'-.^^•'
Atkal viņu sagrāba ^:
smieklu lēkme. • Glciiļ-ota i7 v^.^"^^^
uzacis. : uņ tā - kā; ;•• otrs -v5\. ^i^f''
nesoēja • 'momiērināties-V '''"^ ''
noteica: • ..Stulbenis!
,.Stulbenis*.^", saniknots . v-^,.
;dzējnieks. -..Es;' kam- izde.vic^s'^'v^ '
šuiiteiia labākais -loks!''., • v •''/Ķ':-
Pilns..:; lepnuma \m . au^->tv.'-:';
CiVil
;tēica:;\,Jā.;;;Ģlēz;vtu-;esl'-siuife^^
jās gleznās kaut kas i r . . ;•''' •
: Bezgala apjucis dzejnieks-.ŗ;^.',-: --i:
jās .sava draugā. •'•;;.•.''^ v*"-^'f";;'
- • ..Tās taēu "ir par dauzi'^ kr,--/'
draiiE^s. .<.l^ušē;;;.:at;ceries^
tev ŠO; gle:miocību -ieteica?" ^:' : :
-:; Pjērs Dušē .lāv:i sev br!::!nu iav. '^
izpūta; no pīnes kriet nu 'diinur-ii^''
kuli un s^luzi micrī'iu le:c:\:. .
• ..Vai tu kādreiz esi aplūkojis *.;. '
:M
'mmm::
l j,•:;';^• VĒLĒSAI^^AS;,!^^^
', ,.pailvMail" korespondents īsi :pēc
feļēšanām noklausījies .:šādu; sievu:
saruņU; Romas dārzeņu tirgū: ;:
:;,,iĶāuna lieta. ka 1 ik daudzi; neno-
,lsoja," . sirdījās .kāda ;oranžu pār­devēja!
\--'v- V.'
,..Jā, bet jums jāsaprot: ķa daži':
nenobalsoja nevis: tāpēc,: ka . negri­bētu^
bals.ot, bet nevarēja piedalīties
īpašu apstākļu dēļ. Un. galu. .galā,
mēs • iaeu uzvarējam tā kā tā..''': • '
.,M ē s uzvarējām?" nikni iek"lie­dzās
pārdevēja. ,,Ko jūs īsti domājat
ar ,m ē ;i7" ••
Mail"
I • * I « « 1 1 1 1 * * « 1 1 1 1 « * I f I t t t » * » I « 1 1 • 111 *
. r
•^
ū
,11
; Kāds ,,Daily Mirror" lasī­tājs
vēstulē laikrakstā redak­cijai
ieteic sekojošo recepti:
,,Mūsu saimniecisko grūtumu
atrisinājums atrodas komu­nistu
rokās. Mums tie jāuosū-ta
kaut kur ūz Skotijas zieme­ļiem,
jāapgādā viņi ar iero­čiem
un jāangažē partizānu
nodarbībām. Tālākais tad jau
vienkāršs: atliek vienīgi ies­niegt
Amerikai! pieprasījumu
pēc saimnieciskas palīdzības."
: - ; . : ; \ „Daily. Mirror"
;;; CETURTAIS: PASAUtES
Slavenajam^ ' fiziķim Albertam
Einšteinam, kūra pētījumiem b;ja
liela nozīme atombumbas radīšanā-,
kādā sanāksmē - jautāja;.:ar kādicn^
ieročiem, pēc viņa domām, - karotu
treša jā pasaules ka r ā ; Z i n ā tn ieks • at -
bildēja: „Nezinu. kādus ieročus lic
tos trešajā karā, bet man nav; ne
mazāko šaubu par'to, kādi tie būs
ceturtajā." .;• ;^:;\:.;,, . ;•-' ^:-;;:;.-•:
.,,Nu, kādi tad?" prasīja ieinteresē­tie
klausītāji. ; : ' ; ; : • -
:,,Lingas,' .stopi un šķēpi ar akmens
uzgaļiem," atbildēja. Einšteins. : -
':: : • „P.cho der Woche"
R07.U EĻĻA ir
irgāka par savu
svaru: tīrā zeltā.
Zviedru bruņcša- ^ m
nā.s rūpnīcaBoior-sā
tag:id eļļu ražo . .
sintētiski, jo rozla- »
pu piegāde ņo Bul-gārijas•:;..
pārtraukta.; Puskilograma
rozU;X^ļķ\S::iegūšanai vajadzīgas 2—3
tonnas rožlapu. .' Z\'iedru . zinātnie­kiem
izdevies izolēt un :ķīmiski ra­žot;
visās 20 rožu eļļā esošās, smar-;
žas, un eļļu tagad iegūst.-mākslīgi no
valzivju, spermas. Pagājušajā gadā
jau ražota 15—20"'o rožu. eļļa par
17.dolāriem gramā;'ta i r pusotrkār-tēja
zelta cena un atbilst platīna
cenai. • Y::••,/•:
; PIEDZDL^ANA . .AMERIKĀŅU
D2ĪPA vēl nepadara jauņpiedzimu-.
šo par A'SV pavalstnieku, atzina
amerikāņu.- / juristi '•:kādā. gadījumā,
kur: vāciete b i ja dzemdējusi:; bērnu
auto.mobili:.:.
LIELU UZTRAUKU]\'IU; Vašingto-nas
Baltajā namā radījakāda auto-žiro
lidmašīna,^kas.;apstājās tieši .virs:
Baltā nama 150 metru augstumā un
palika t u r stāvam .20 minūtes.. Ne­kas
;ļauns, tomēr; nenolilca, bet pret
lidmašīnas vadītāju.. ģrib celt a])s.ū-dzībū
par : —• piestāšanu no?,tļautā
vietā..; • . .: '•:' MM•M^MM..-, :';;; ;r-;;.;:'i-
SIM.BAGHAS KINO kases telpā
redzams;uzraksts: :;.;Icoriekšpā]'^^
nā iegādātās ieejas biļetes pēc nau-das
reformas: iestāšanās . vairs' _ nav
derīgas!" ;.
:•.••--!.- •: ;.;.,, .-.;•': .' ab ;•
^, JARMUTAS PELDĒŠANAS K L U -
' BA sieviešu peldiērpi kļu\'uši' tik
mazi, ka bija jāsamazina kluba no-zīme,
ku|:ā attēlota s i ļ ķ e j o citadi
tai. vairs nebūtu vietās uz saruku
jiem tērpiem.. ,;Ja..mode turpinās at-
.tīstīties vēl tālāk šai - virzienā,
muiti s. kluba m(3zīmējsiļķes:v^
•jāizvēlās'.kāda-ņiazāķa-zivs,. piemē-
:ram. sardīne,'* izteicās. kluba priekš­sēdi?.;'
;•'_;. ::;";•'•>•-••.•-: r'^;-
AR JUMTA PAPI: un velēnām
veikli • noslēptas j bedres - atklāja Os-nabrilvas
spo.rta biedrības ..Saska.ņa"
sporta laukumā, kad laukumu pirms
rokas bumbas sacīkstes ar.Minsteres
vienību vēi .pielīdzināja 'ar veltni..'
• ; MODERN.O '; A L U ^CILVĒKU trīs
'gadu5;no vietas tēlojis ;k^
- vācu armijas kareivis, kas pēc; ka-pitulācijas
NorN'ēģijā bija'
.kalnos, iekārtojies uz.:;džīvi akl .."n
vviissuu llaaiikkuu ppāārrlliicciiss :nnoo' muneeddtĶīb^nmnv'! !uLji''
zvejas. Viņu nesen sagimijuši' '
tāji. :Tie garu ba^d^l"v^/
matiem apaugušo un zvērādās tf.'
pušps. būtni sāk urnā noturoj\isi •: ••^^
lāciV \ ,,Alu ciivēļcs" sŗ)ēcīi:i • pretpfiv
kādēļ: bijā 'jāsasaista. ;.yirvēni: - v
/. ••:
: KASTE -UZ :. HOLANDļ '^viMMf
ū\zbēgt;kādam Ceclu^slovaHiia<;
valstnvel<am. ;-;\^iņ.u ,t^^
atlv 1 ājuši^precu krāvēji: :Cētru (iicn;i'
ceļojums kastē bēi^li tā nokaui^nvi
ka viņš;.. t ik ko s Dēji s pats .sav icir. sti''
kiemlzkāptmo kastes.;- ; •;:..':-.
TIKAI 50- CIGAREl^U.un no-.v;i:.
rāk drīkst ievest Dānijā- ceļotā-j n? ^
ārzemēm. Tomēr kāds;; nujork:ei;< •
ieveda 1000 : cigarešu, pret .kuļh
dāņu .muitniek'i necēla ::iēl)iiciu:nu5; '
viņš visas 1000 cigaretes .bija;
i»»'" .nokrīt divu v
iifl ai
I. kāda
iršals 5
preses konference pap
VIND.ZORAS • ;.UER:CDGS- ; n^ra:.
dījis kādās /. amerikāņu filmu
b:edŗības ; piedāvājuinu- — tēlo^i^Mv
Šam savu dzīvi .i")ēg; porsoīļi^ŗjifin;
niemuāriem.;: Hercogienes,ļ
Annijas : Simnsona kund/.c.^i, i(i:r.3:
bija paredzēta. DžounniMvrofoivei. :
•tmmM
d.M-
•irb:i :•
-•i.Ka-:xi:
Sl
t k(
D e r padomāt!
:::M:-:^^ym
•'ledoināsimies, ka zeīnes 1.(K
viena pola līdz : otram butiī;-i
caur 11 ms. .saeīsim. '. me\ni' MM
.Kāds.>eķskimbss; ziemelpolīi ieniei
nī:; caurumā ;dzelzs lodi. • Kas no:;-J •
ar lodi. jci pieņem, ka caurinn:
.\a ; v-išc;\ur; vienāda
i kritīs ;,uz kMu';.^ .1 a' n-:-• ļ
ātīs kāpēc? Ja ivritīs.
un cik t;ālu? -;
^^-ļEPEIEKŠEJAS-^^
; • ; • MIĶI. AS : • ATRISIN Aiui^is'
Līmeniski:' 1, Zīra.: 4. ^.K'Mp^^
8. Otra; 9.. UK. 10. .•Do:'.e. 12: .MHTCI '
14. Staļļi.' .16. Sēi-e. 1.7. '.Jena: •:?..;
:Asmens. "21:-'.UdeHs: A^
la. 29. Aif^ars. ^ 32: At^aves. 33. Ula.
34:. SM 35. Krīt. 36. Inesis.. 31;:Sani^:|
— Stateniski:1. Zods..• 2, īim.
3; Ateliē: :4.;'Kamīns: ā.-'PūrK/a:B^
nē. -7.. -Apse[^s.• 11. Otas.-i3. Ericr-:
'bitsl.d5. Lēna: :18: Audi: :19.^^:^^^ , „
:20.::MelaSe:: 22.: Dīidis. 23..^
Nasks. 27. Ag (sudrabs). 28.. Avis. | : ^ , jroķamma.esot „labi kpsv
ta.; 31. • '
^ kārtojamas^
^^ms ilguma konaisijaj
^^h^stadēsjau esot; ļizk,
materiālu,: ķa;^i to
/alsts labās.gribas,a.
jana.; Katra
.Maršala domam,
iaunis domstarpības _|as^;l
:;iei;,ieu pasaules politiskos
"-l^eredze ar Padomju S
^ mums būt atturigieiļ
Mariasun piebildis, ka, ja
Bakļii ar konl^retiem prieks
aļ atsevišķā; jautā3unļa,:t
w^ sarimas; .būtu vēla
.viji^rejas sarunas par vi
tenkem nevarot'būt vēla!
Maršals tālāk; paskaidroj
rtm vēstniekairi
.: Suitam ievadīt sāruiiasļar.
I ASp valdība gribējusi tikai
ļ-; savu definitīvo Dolītiku un
ti< r
k dzot; Maršals vēlreļz p.
iņtj-resētās;. valstis - parād
; aliļivitātes tur,
vamga,.kur var.ka;
_ 5
I :r^4^:-.' -M
11^ kur.arī ir kaut k|s ji
i-;)askaidrojumii daļa;viŗ
z jesalušajiem' jautāji;
a: ari Korejas; jauļtājui
Jau pirms. Maršala preļ
runājis prezid
otrdierias
ka amirik
ziņā nav
-.Mu stadiju .ame m s'domāts
.TOrotami par1^ā >d37īXt.u'./ i\_ . •
^igti vai agresīvu:
u Savienību
:iF:..::^^m:^M-
••;•-•• . . . -rl-: ,'1
Angliete Amerikāniete
kāda,! jābūl viņa rakstu»
rīgākajai īpašībai?
:DŽmA • CILTERNE -..DŽOUNA ' BENNETE
Viņam jābūt džentl-menun
Kādu vājībif jus viņam
visvieglāk " J ^ r i ^ h i *?
Kādam jābūt viņa galve­najam
uzdevumam?
Vai viņam jābūt
inteliģentam?
Vai viņam j ā b ū t : ,
skaistam?
Vai. vii.iam jābūt
•• . bagātam ?
Vai viņam jābūt
mīlniekam?
V a i . viņam jābūt
elegantam?
Vai viņam labprāt
.. jāapmeklē lokāli?
Kādu oriģinalitāti
jūi' viņam vēlētos?
Ko jūs viņam nekādā
ziņā nepiedotu?
Egoismu
Būt manā rīcībā
Ne katrā ziņā
Pietiek ar veselību
Pēc iespējas :
Ne izteiktam
Jā, bet neuzkrītoši
Jā, bet tikai ar mani
Vienalga kadu, b
kādu tomēr
Savaldības trūkumu
Alkohola cienīšanu
Taisīt dolārus
Skat. augšai
Pēc iespējas
Francūziete
DANIELE 0ARJĒ
Viņam ja patīk sie­vietēm
Iedomību
Itāliete
MIRA^'SĒK vENTr
Nākt pie su-
O, jā!
Vairāk sportiskam
Katru vakaru
Apprecēties tikai
vienreia
Nabadzību
••; vejas •
;;•--.-;;'.; Nē^::^^
0, jā!
Ļoti vēlams
Katrā ziņā
Katrā Ziņā
Katrā ziņā
Jebkādu, tikai ne
pārspīlētu
; Greizsirdību
Viņam jāl
'.;:-•: skaistajn ;->"';,'-.;
Muļķības mīlas dēļ
Mīlēt ; ;
Protams
Un kā vēl! :
Ne katrā ziņā
,.;';•-.;;:••; • Protams
Kā no modēs žurnāla
Getras reizes aedcļā
Daudz ceļot •
;.\;-:;: ;';;.:•'.Mīļāko ;•:
Zviedriete
INGRIDA
BERGMANE.
Viņarn jābūt
dītam
Brutalitāti;
Gienīt mā.
Būtu vēlams
Nē, bet 1 abam gan
.Tas ir lieki
: Vispirms biedram .
Es' nezinu
Japāniete
;HATSGĒ::JBASA-Viņam
jābūt stipram
Izlikšanos
Cienīt: mani
Vādcto
ILZE VE
Viņam;; man^^
Tikai cildenajā
; Ak,-nē! ^.;:.-"
Es to velētos
Ne eiropiskam
^ nē!
Spēcīgu
Saprast: martas
intereses
Ja
•M'f
V :'- V
Jā —
mans mi
Ja taS;Vir
dar»
u
Nelabprāt dzert
Nebiedriskumu
Nerunāt pārāk bieži Vinani.jai
par savi em senčiem
Gļēvuiau .
laro
•Valdīšanas kari
s novērtē k a ,
8fafa Sforcas i i
«nobalsojusi
nama
rī a
^^im'ta
tM AfJ'^
•••:^rn nļ.''^ neviens
I ~
if:Js^^:11
M^iSB^: 86i,
i •MM^\:i$i
ai:
dd
a r
^-^p^^ļ- -•• • -^s^-•;^i
f ::vlāv¥^->^^0-.-'?^
vietrf