Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1948

              ja — A. Ošinv D '
Bērziņš. Par ^L,-. '^«dni, ^
zibas nozīme atr J-Pat':.
ijas sadarbības V.
-sekcijas ns^.'^^iiai.
laite viņas ieguvul'^^'
sas
:ierii
fe' I
ķ:
I
r
t'i''.
jasaķa pat stūrgafe'^^-
, .gandrīz, neticamr'"^^. i!.-
'reiz Argentīnā „
v^Mūsuta^tik^f»» Mi­joties,
te būtu iestf>?*
ežu skolas, k M ^ ī ^ s
citu tautību L l ^ P ^ i ^r
atkal darbību atsS^f-i'-
-lmegstjāusr pVinācāut askrīo lams ū J ^
Nospiedējā p ā r S
F katoļi, un ^te^ A » . |,
ināmā mērā t^T •
Arī latvieS'^^^^^ |
azešanai nav š k ē r š k T ^- 9
u 40 proc^ir ā r r e S f*'' I
k diriģents VOlSrfr^^^
Sākumā dēvēja 2r ī'''*
leslano'MsIavs) un tTkai i l ? •
eton^ Pēc deb«a. a!^'^*
ina^orķestŗa mūziķiem X
1. Dakhausuv 3000 klau^m; lēja Bēthovena 4. ^^^S
Imusu^ mākslinieka pastāvi^
| a r uzticēta viena no argel
ļ._tns.^slavenākajām mlm
Ijam vienībām^ ^Kordovas Dl',
simfoniskais orķestris m
n.lidz augusta vidum bija m
>ncerti,piekam pēdējais ar le,
amo^ ungāru komponistu ,t
ptu ponnariiju. " I
ķms Argentīnas pazinējs^ne- I
gs: ^no visiem svešatnes mc-'
liem vissvešākais izrādās p a v i
Hes cilvēks, Netikumi, kas uz- 1
par tikumiem un tikumi, kr^^
5 tādi nešķiet: apbrīnojama.ne-tnība,
kad mēs sabaidām RČ-
\bu, nopietnība situācijās, k35
apej uzjautrināt, indiference i?,
b tam, ika^ iemieso mūsu vērti-sajūsma
tur, kur mēs palieka.'īi
i, kūtrums un reizē tomēr uztvc- |
ļvaigums,. tumšas kaislības ,;r |
l.ha labsirdība — viss tas sami;o |
•latīņu Amerikas cilvēkā a;i
iedzama ārēja šarma, patek-s.
Droši vien viņš n a v
'kvalificējams, bet noteiM
eiropietim. Ārzemnieki H p
paši savā sociālā atmosfairi |
•. . • •••• •
mosairesā, a u g u s t ā .
Marse.ls Bertholds
"-^aifr '^-^ 5--
J
• .•••ir-i,;,, - ,, •
- t-
• \
ļ
Nometņu
dzīve
\1JA mirušajiem taytiešie: ļ
deminekli pēc L. StepCs meti ,
•sēklis izmaksās ap 4000 daŗ: :
: go summu cer savākt |
,s latviešu ziedojumiem. |
lELSTORFAS nometnē, a^^ |
iā, ^Daugavas Vanagu noda,5 i
'iekārtot koku apstrādcisanai
cu, lai ražojumus iepludina^,
.cu tirgū, kur šīš mantas sa-dārgas.
Daži invalidi un vo-iri
ļoti veikli grebj koka
Nometriē:pašreizmīt700
un 600 lietuvieši. ledzivob
zbūvējuši arī
dievnamu
lāt^ i
sbūvējuši la-mazu skaistu Latvijas
TIĒSI kopējā
Lbi,j.ux^š^ri,e s Minchenes Va^^'^'
kjti nometnē
606 biedri, no
Uzņēmums,
savas
lijis pat baltiešu cceennt.r'ā.^i";
ācij4 valdē darŗ^^^^^^^
foūmanis, Daiiilovs,
teši un 1 igaunim.
i:
m
m
'i'/-:: i
I
I
i
1 iriane, Valkā
PROTABUES VAIBS S.
ļ VALODA ^
tjusi dzejnieka Andr«»^,:^. |
ķLttvui ešIu^ tvniejāsa ppraort un% ei;»^ I
ŗ uz to, ar i- ?
K neklājas «egli.
[un tie: ari ^j,^ \i-hk
pats tu gi*»=^
li
Angļu komentātors metina atšifrēt
padomju rlclou
LondonaTv svētdienas preses sprie­dumam,
ka -urunas Maskavā var dot
tikai niecīgums panākumus, pievieno­jas
arī pazīstamais angļu .komen-t.
ltors Skutetors. Laikrakstā „Sun-
(iay Times" viņš publicējis apcerē-
Juniu, kurā analizēti padomju poll-tfkas'paiT^
atprincipi. Skutetors pie­ņem
hipoteei, ka krievi jau priekš
(iada nolēmuši visiem līdzekļiem no­stiprināt
«avu ietekmi Eiropā. ' i -
nāms, būtu labi, ja to varētu panākt
bez kara,' bet sliktākā fļadīinmā arī
karot. Par pierādījumu savam pie-ņēmuitiam
Skutetors min apvērsumu
Cechoslovakiiā. Berl'ncs blokādi, ne­mierus
Malaiā un Rurmā. K^v^s ^^ada
kri(?vi sākuši drud/.aini iepirkt ari
ka^'tim svarīi^ns izejvielas vilnu un
kokvilnu.
Tikai divās vietās Padomju Savie­nības
nodomi līdz, šim nav reālizēju-
'lies t ā kā cerēts. Viena vieta ir.i^ni-sa
koridors uz Berlīni. MncrVr^va bna
pārliecināta, ka tas nefunkcionēs- un
berlīnicšus apdraudēs bads. tsdā
gadījumā sabiedrotajiem va'<^d''Wu
Fz.šķirties, vai nu 'Berlīni labprātīgi
atstāt, vai arī blokādi salauzt ar bru-nf^
u varu. Abē\"idi Padomju S'ivi'^-
niba būtu ieguvēja, jo kapu būtu uz­sākusi
nevis Ma.'-'kava. h^l ^^v'i^Mo-na
un Londona. T.aiVan r^aisa kori-do'-
s funkcionē, tT)mēr notikvumi tā­lāku
attī.^tību tas var aizkavēt vie^
ni^i par dažiem mēnešiem.
Otra vieta, kur Padonv'u' Savienī­bas
nodomi nav niepildīiušies, ir
Dienvidslāvija, Ka Tito varēs t:k i l ^ i
noturēties, to laikam P/Taskava nc-l^
aidīja, Pnksta beiE^ās Skute'ors
brīdina Liolhritaniiu Inti u.'"''m\n^^i
novērtēt notikumu tālālvD attīstību.
Ja arī daži apstākli nad^Mļiu rr-nus
var uz kādu laiku aizkavēt, nēc britu
publicista domām, kar.š tc^m;"* ;iol'o-ties
nenovēršams.
Citādu viedokli par Padomju Sa­vienības
polītilcu izsaka .,,NewYor
Herald Tribune". • Kas Staļinam no-doniā
>- saka laikraksts — to nezina
neviens. Bet pašreizējie notikumi: un
aostākļi, ap viņu noteikti iesoaidos
Kremļa tālākos lēmumus. Jāzina,, k
Kremlim bieži jāizjūt, vilšanā.s. Kai^a
beigās varēja pieņemt un tam' ar
ticōia, ka Padomju Savienības mili­tāras
varas pārākums un komunis­tisko
sabiedroto; spiediens Krievija
nudro.sinās kontroli pār lielāko Eiro­pas
daļu.'un Vidējiem , austrumiem
.^īs cerības tomēr nav pieoildījušās
•: Ir pierādījies, ka komunisti Pietum-ein^
pn ne legālā, ne nelegālā ceU
nespēj iegūt varu. Ar . amerikāņi
palīdzību rietumi sāk izrādīt izvese-o.'
5anris pazīmes. Rietumeiropa un
Amerika militārā ziņā: apvienojas.
Kremliscietisineveiksmi pat tur, kur
ta ekspansijas politika parādījās vis­spilgtāk!
- Irākā un Grieķi iā. Bet
kas Kremli vēl vairāk var nomākt
neka šī vilšanās, tas ir nemierīgums
viņa paša mājās, tais plašos apgaba­los,
kur kopš kara beisām uzturas
padomju armiia. Ik dienas kļūst
skaidrāks, ka Tito pretošanās ir tikai
vēl kāda lielāka ļaunuma simptoms,
Bj}rlīnē cik neticami tas arī izklau­sās,
pat SED komūni.stiskās jaunat­nes
sekcija apzīmējusi krievu Ber-īnes
blokādi par noziegumu pret
cilvēc'bi). Vācijas padomju josla
slēdz fabrikas, un saimniecīļ>a ir tu­vu
sabrukum.am.. Tikai nadomju ar-miias
klātiene spēj apturēt neapmie-ināt^
bas atklātu izpaušanos.
Arī Polijā parādījusies Tito slimī­ba,
ko iezīm.ē partijas šķelšanās na­cionālā
un Maskavas spārnā. Ccchor
"ovakijā pazīstnmle čechu komunisti
Gotvalds un Klementis arī parādī­juši
neatkarības centienus.. No Un­gārijas
saņemtas līdzī.^as ziņas.
Ķīnas komunistiskā partijā,, kas
stiprākā komunistiskā partija ārpus
Padom.iu Savienības, t ā p a t parādīju­šies
skaidri T=to slimības simptomi.
Var jau teiktā nozīmi pārspīlēt,
DAŽOS VĀRDOS
Holandes troni pēc karalienes V i l -
helmīnes 50 gadu valdīšanas vakar
pārņēma princese Juliāna. Karalie­nes
Vilhelmīnes valdīšanas :.elta ju-
^^J^^"^-^'"' cietuma sodi. Pēc tam, kad komunisti nesenajās
Holande saismati par cetur1,o daļu. parlamenta vēlē.^anās Somijā cieta
' Grieķu partizānu vadītājs Markoss neveiksmi, pus.jira mēneša Maskava
nodibinājis militāro padomi visu po- klusēja, bet nupat sākušies pārmo-lītisko
un militāro' jautājumu ap-ļ tumi jaunajai Fagerholma valdībai.:
spriešanai.: Baidoties-no partizānu
atgriešanās Grieķijā, iestā-nties zie­ma:.
Atēnu valdības karaspēks pūlas
pilnīgi nosprostot visu Albānijas vo-bežu.
Virspavēlniecība ziņo par pa­nāku
najēm^
PčtL'aid'Vn
auno
cma
ī^-rn
]D re i n e m i e rn i ek i em.
p c t V i e ? 1 i i c ?Dē-
Maskavas laikrakstu uzbrukunvam.
kris <ākās jau pirms p ā r i 5 nedēļām,
pievieno:ās arī radio. So:n:;as val­dība,
teikts Ma-^'kavas VA^lln r;vJ>
jun^.ā. esot nemi:īgs reakcijas ciii.i^
rev'jlrV.s nret tautas d^mokratieir..
Valdība nekādā zinā neaibilstot
saka „New York ?Ierald Tribune",
un:sacīt, ka komunistiskā struktūra
sab^-ūk. Bet tas nebūs pareizi. Pa­domju
armija arī uz priekšu paliek ļ tautiskā sarkanā krusta konferencē'
.stip-akā militārā vara kontinentā, stokholm-l, vienprātīgā rezolūcijā
un, Kremļa rīcībā ir miljoniem uztiļ- afriinUsi šī konference:
cīqn un paklausīgu kalnu visā pa- ' Itālijas parlamentu nrasa steidza-saulē.
Bet tas nenozīmē, ka K r e m - | mi .sasaukt komūni.stu ietekmēta
1im un Dolitbirojam nebūtu, jārēķi
nās ar Padomju Savienības pozi
ciju vājumu. ; ļ nāfn.
jams saņemt pastinrinājumus no AI- tautas gribai, bet tajā bāF,ātīgi e.šot
bānijas. Arī Am' l ĪM 7:itnvnias. sa- pārstāvētas Somijas ..antīkomūni.st:s-zinā
ar A5A'. prptesl-'t o-ei nemior- kais ieloks", kas s:i.<tādot:es ne o:e-nieku
atbaKnīšanu no Albānijas pu-ļ mentiem, kuļ'i allaž atbalstījuši ..in­ternacionālo
reakciju".. Padomju
_ Lidmašīna ar diviem UN novēro-ļ komentārā, kas izliekas neko nczi-
^ājiem francū.^iem sakauta kontrt)les nām par komunistu neveiksmi vēlē-lidokimā
virs Pale^tīnas; abi novē- šanās, tālāk uzsvērts, ka bez panā-rotāji
dabūjuši galu. Gadījum'u iz- kūmiem esot palikuši tautas demo-meklē.
Lidmašīna biiusi redzami kratu centieni izveidot „demokratis-apzīmēla.
Kāds c't< franku novēro- ku'* koalīcijas valdību, jo „pilsonis-tājs
ievainots ai-^ilērijas ugunī Jeru- kās partijas gribēja no - p<-)lītiskās
7-alemē. dzīves izolēt plašas tautas ma.sas'*.
Nedrošā .starptautiskā stāvokļa dcļ Tautas spēcīgā pi^testība jaunajai
jārūpējas par kara materiālu rezerv- p'^^^^bai izpaužoties veselā virknē
ju uzkrāšanu, naskaidronisi muni- protestu, im strādnieki ieņemot
cijas pārvalde Vašingtonā, pirmdien stingru-nostāju".
ziņoja BBC. ^ Komunisti mēģinājuši intensīvizēt
Itāļu- komunistu partijas \^dību savu ofensīvu arī pōc cita vecu vecā
un politisku d-b'bu atkal atiau- paņēmiena, inscenējot osta.$ strād-nojis
Palmiro Tolati. tādā kārtā iz- nieku streikus Abo un pazīstamajās
klīdinādams baumas, ka komin- ļ „Arrabia" porcelāna fabrikās 'pic
forms.viņu būtu.atcēlis. •
Sarkanā krusta konvencijas iz-
.^trādāšanā tomēr vaiadzētu pieda-ļlīties
arī Padomju Savienībai ,iui c i ­tām
valstīm.-kas nebiia: klāt Starp-
Krieviskosana
Austrumprūsijd
Padomju josln.s vācu s<iimniecības
komisijas galvenā pasta un telefona
pārvalde publicējusi sarakstu par
.Mazil tautiņ nāc
TIK: ņl.)ctruit
nu šurp!*
<i-ilalA'arodbiedrību savienība, sakarā f°f''™
zi- ar nesenām Komūni.stu ancietinā.ša-h'"!^^'.J«r^'^"^. ^"V
I ^ J prusua. kur Ken:?sberga nui agrāk
BBC L) milj. km .2: mēnešos nolidojušas
amerikāņu lidmašīnas Berlīnes ap-
Dramatisks brauciens
Kāda buhvāru preču kuģa trīs
virsnieki, kad kuģis atradās ceļā no
pāŗdēvēta par Kaļiņingradu, : tagād
pārdēvētas vēl sekojošās pilsētas:
r.- ipnnn T i ^ - vvj^^--^Ar.I Kranca par .Selenofļorodsku.: Eben-gadei,
16.000 lidojumos pieg^idajol ^ Nesterovu Eitkūni nar
ipāri par 100.000 t jeb 10.000 vagonu 1 ^ ^ ^ iŅcstennu, hitkuņi pai
Melnās jūras uz Albāniju, apdrau-ļ pj-ezidonts Kostello. Labi informētas
dēja kuģa kapteini ar ieročiem rokā polļīiskas aprindas domā, ka no-un
piespieda viņu mainīt paredzēto tiks apspriedes par atbalsta punk-māršrutu.
Kuģis nebrauca vis tālāk tiem
uz Albāniju, bet iegriezās^ Istanbulā,'] Bavārijas territori.jā piel^tdien 10
kur trīs virsnieki nodeva sevi Tiir-. km dziļi ielidoja vairākas div.mQ.to-cijas
iestāžu rīcībā, paskaidrodami, ļ rīga.'j; Ccchoslovakijas lidmašīnas,
ka viņi esot bēgļi no komunisma.
preču. Turpmāk dienā piegādāšot arl^'^?,l°^'", ^'^'^•'^^"•<'^'^ Pf'' Promorsku,
^ ' ' ' Fridlande par . Pravdiinsku, Ger-dauena'
par. :2eļežnodbrožn i ju, Gum -
binena' par • • Gusēvū.. .Heilijijenbeīia
30 t avīžu papīra.
•Ņujorkā• ieradies Trijas ministra
.Bulgārijas valdība iesniegusi Tur­cijai
protesta notu, kurā pieprasa iz­dot
bulgāru virsniekus, kas izbēguši
lidmašīnā. Arī šī bēgšana notika
visai dramatiskos apstākļos. Virs­nieki
nonāvējuši lidmašīnas pilotu
ļKonš jūnija sākuma tas bija jau
piektais šāda veida robežu aizka-rum.<^
no Ōechoslovakiias: puses.
3000 komunistu nartiias biedru
apcietināti Albānijā par to. ka viņi
nav deklarējuši savu nostāju ko-mļinforma
pusē. .: ^ ^
Četrus vācu K'cnerāUis — feldmar-par
Mamonovo, Insterburea par
Cerņakov.sku, Uibiava par Pnļesku.
Neikūrenā par Pioņersku. Pillava
par Baltij.sku. Prūsijas Eilava nar
Ba^rationovsku. Pau.'^ona par Svet-logorsku.
Taplava par Gvardeijsku.
Rozitena par Ruebnēi. Tilzīte nar
Sovjet^ku un Vēlava par Zna-mensku.
, • :
SL
Helsinkiem., Streiks tomēr pē<iej5
brīdī novērsti^. .
Somijas valdība arī šoreiz no ko-niūnkstu
trikiem nav- nobijusies, un
ministj'u prezidents ļ Fai:ierh(^lniii
pirms dazān\ dienām Vnaskaidn^ja,
ka, kamēr viņa kabintV-s—pnlikšdl
amatā, Siunijā kārtība esot nodroši­nāta,
protams, reizē uzturot labas
attieksm(\s ar Padonaju Savienību.
Fagerbolma valdības drc^smi pa­svītro
arī tas. ka taisni'vienā laikā ar
komunistu jaui^ās ofensīvas sākša^
nos, publicēts izmeklēšanas komisi­jas
ziņojuma par somu politiskās
pv)li('ijas darbību iekšlietu ministra
komunista Unno laikā.
SAUGTOHŅI IIZ POLIJAS UN
VĀCIJAS K0BK2AM
Ant^^ļu licencētais BerHnes_ ,laik-rak.-
1s ..Der Tat!" pagāiu.šaj'!^ nedēlā
ziņoja, ka Poliias valdīi-);!^ Maskavas
sarunu dē] esot kļuvusi ļoti nervoza
un bai(lt)tin,S:fiar iospēiaivm vicnoša-^
nos Vācijas jautajun^a uzN-P-oli-jas
rēķina. ]\)liia ped«"sā laika os(^l ;,.•)-
kusi ).!ar C>l(M'a^'-N(U><'s līniju ik
viena kilomc^-a att'dmna c* It san^-
tornus. K;ilra toi-nī pastāvieī atro-dotirs
posteivis nv diviem' sai";i;(".u,
kam uzdots bez brīdinājuma ki\\\\ nz
katru pers'inu, k^s no \';īru mises tu-voto.
s rob''/.ai. Boz tam •laikra]<:.sts
ap^^alvo, ka ari vācu ro])('žai)sardzi-ba
Kar Cderas-N'ci.^es līniju nast!]>-
rināta. Pīerobe/A^s a))gabal;ī esot
noteikts' i/etas ai/lic^rMams lail^ā no
pusnakts^ lidz pl. 4 n t ā . SL
Latvieši - DP labākie
PatiesiDas zāles
un pēc tam laimirri nolaidušies Tur- ^^^^^^ Rrauchiēu. Hundštetu un
cijā. Turku valdība paziņojusi, ķak^^^^^^^jj^^ ģenerāli Strausu, kas
\drsniekustā uzskata^ par polUiskiemiļ g^-^^^r^ Anelijā. drīzumā tie­sās
par kara noziegumiem. Daļa
angļu; preses ; nepamierināta par. tik
ilgi: novilcinātu prāvu.^^^;
Letu patēriņa preču, ap ģērbu, apa­vu
bēgļiem un par pilota nonāveš'anu
tiesās pati.
M
vieglatlēti
tiesu rokās
Atsaucoties uz atkārtotiem ziņo-umiem
laikrakstos, ka tiesu praksē
ta^^ad lietojot īpašas: iešļircinājumu
zāles, kas piesipiež cilvēku teikt pa­tiesību,.:
vācu dabzinātņu mēneš­raksts
.,Orion" apcer šādu iešļirci­nājumu
iespējas un atzīst, ka zinā­mā
mērā tas tiešām tā ir. Neesot
gan iespējams ķīmiskiem līdzekļiem
piespiest cilvēku rimāt tikai patie­sību,
bet -kopš kāda laika esot at­rasti
ķīmiski preparāti, kas lielā
mērā iespaido cilvēka gara spējas
un kas sekmīgi lietojami arī tiesu
nopratināšanās.. Jau 1942. gadā vā­cu
psīclīiatfs Stokerts esot novērojis,
ka narkozes līdzeklis Evipans dī­vaini
ietekmē cilvēka psīchi, ja to
nelielos daudzumos: iešļircina- tieši
vēnā.s. Vispirms Stokerts novērojis
iedarbību pile garā slimiem, pēc tam
ari pie veseliem cilvēkiem. Ja vē-i^
ā iešļireiriot apm. 2 kubikcenti-inetru
desmitprocentīga Evipana
^ķidinājumaļ tad tas neiedarbojoties
kā parasti narkoze, bet cilvēks pa­liekot
pie samaņas, uztverot . visus
notikumus ap sevi, bet kļūstot arī
loti vaļsirdīgs \m atklājot lietas, ko
parasti slēpj un sevišķi labprāt un
^ī^-^i runājot, par satraucošiem dvē­seliskiem
vai fiziskiem konfliktiem
pagātnē. §o atklātību izskaidro ar
Evipana iedarbību uz zināmiem
smadzeņu centriem. Ja cilvēkam,
l^am iešļircināts Evipansj pievieno­jot
elektrisko viļņu reģistrēšanas
s-Parātu, ar ko pētī sirds un arī
smadzeņu vibrācijas, tad jau apmē­ram
minūti, pēc iešļircinājuma izda­rīšanas
varot konstatēt ievērojamu
^^niadzeņu vibrāciju maiņu.
Gandrīz vienlaicīgi ar vācu psī-ciiiatriem
ari anj^lu-sakšu cliirurgi
:loyērojuši līdzīgas pai'ādības pēc
Iļ'Vīpanam radniecīgu narkotisku lī­dzekļu
iešļii'cināšanas asinsvados,
līdzeklis, k o sauc par Pentotalu.
lietots arī tiesu praksē. Ai'ī
^^ncijā tcis vienā gadījumā darīts,
izraisījis jur-idisku skandālu.
m : m ā ,j sa i mn i ecī b a s.. 'p iēd e rumu;
steidz a.mu " ša gād i . i ed zī v ot ā j iem iz-,
pl ā n 6; i u s i apvi e ņ ota- j o sl u sa imii i c Ci-bas
pārva 1 de.. i csk a itof ša i plānā. rūp-
Anglijā un Amerikā juristi vēl gan'ļ niecību, amatniecību, tirdzniecību un
nevarot vienoties vai .: „patiesīlDas kooperāciju.
zāļu" lietošana tiesas
žama.
vispār pielai-
Krievu policija
stundas pārmeklē
Leipcigas meses
apmeklē ājus
Jau uzvārīta ēdiena piegādi. Berlī-.
nei. apsvopVamerikāņu: u angļu Jf^--
Stāde.l.• lai: ietaupītu Beŗlī'ne,' kurina-,
mo. , Uz Frankfurti aicināts no ASV
kads^ dažādo- konservēšanas: ^ veidu
speciālists.'
50.000 „D!ie Ņeue Zcitung" : foto-kopiljas.
• • sagnta Vo jot-.^a merik-^ņir m i -
litā:rāt: valdība izdalīšanai; padomju
;Jo^]ā.•.kur•.^rir:l'lnln,d sada­lītājus
un dasītāiir*^-vajā. ;;Fotokp
^aikralvsta • eksetnnlāru; viefli vārē­šot
noslēpt kabatā vai kurpē, ap^al-
Svētdien Ixipcigā atklāja kārtējo ļlvo ..Ne\v^\ve'-ds*'.
^,1 rudens mesi. Tajā piedalās ap .Karstuma vilnis ASV nrasiiif 150
4800 izj^tādītāju- 800 no Rietumvāci- cilvēku un\irn no tiom X\ijorkā.
jas, 200 no Berlīnes rietumu .^kto-ļ KaT^sļākā diena, ko No'orka jnb-riem,
no Francijas, Beļģijas, Holan- kad piedzīvoiu-i bi,a 2^ a':??u^ts.
des, ZAdedrijas, Norvēģijas, Dānijas, kad itomperāM:-a .^a.^niedza 47 3" C.
bez tam no Polijas un citām Aus- Daudzās viota^ ASV strādni^^ki na-trumeiroT^
as valstīm.' Izstādes ap. meta darbu. Arī Kanādas p-ovmre
meklētājiem no Vācijas rietumu jos- Kvebekā temneratūra sasniedza
1ām nekādu īpašu at\deglojumu nav. ļ 41" C.
BBC svētdien ziņoja, ka 600 meses
apmeklētāju, kas devušies uz LOID-cigu
no Reinzemes, sestdien pie.pa­domju
joslas robežas aizturēti. Krie
vū mifitārā policija 7 stundas no
darbojusies ar ceļotāju pārmeklēša-
JAUNATNES DARBA VIENĪBAS
UZ KAĶA PTE>TFKLET.^M
* ZEMĒM
Kaut ?an- ka to] u ba zn īca Pasaulos
nu un atņēmusi visas pie tiem atrās- ļ^azļīcu k<mfcrencē Amsterdamā no­tās
padomju joslas vācu ' markas, ļ piedalās, vī.^^as Holandes katniu baz-
. n o f i k a - konf'''r.''^n':"ei
raidītājs tai pašā laikā ziņoja, ka a p ļ v o l t ' t a s m.oscs. Tās - e r o ^ m v i sr
3000 meses apmeklētāju no rietumu rechtas bī.^kaps. norādīdams, ka mi-joslām
..priekšzīmīgi aprūpēti" un ļunās konferences centieni pasn-.ic^
katram izsniegts 20 marku liels:aiz- jlbazinīcu 'un m.iera
devums.
oroblčmas bā
BBC, St
UZ SILLENBUCHU UN
FELBACHU
Vakar uz Sillenbudias • nometni
pelnī atzīšanu.
Vienā laikā ar baznīcu '-,^-';^-Mviiem
apspriežas Amsterdamā 100: jaunat­nes
oreanizāciju Dārstāvju no 45 val­stīm.
Viņi lūGUŠi ba^n'cu kn^fr-ren-c
i kādā no kon-^noulcēm ' uzklāj
pārvietoja 172 Eslii\genā privāti dzī- jauhatne^j priekšlikumus. Tie attie-vojošos
latviešus, bet šodien uz Fel-ļ coti^ffļ; uz visT-arc^n 'aunuzbūv! un
bachas nometni pārvietos — 151. Par
pārējo Eslingenā privāti dzh'ojošp
izvietošanu vēl notiek sarunas, iespē­jams,
ka viņi līdzši.nījās mīLnēs va­rēs
palikt vēl 3 mēnešus, H. iM..
jaumesu
uz i kar
.mēm
darba vienjlra
īSādas starptauti-"
nosi. • anu
darba n'^metnes jau :v iib'nīt"
Fifanciiā Itālijā un Vācijā. BBC
veica distanci 8.2 sr-k . b'-t f.nalā
na: neveicās. 100 m 1, Rinsj^-nbe
13.8; 2. Varcaba (ukr.) 14
cinska
ci
.0; 3. Usce-
(ukr) 14,2 sek. L':iOO m .
l^atviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, ungāru, ukraiņvi, slovaku «n
dienvidslāvu vieglatlēti .sestdien un svētdien NirnbcrKā sacentās JNHOPF
un pasaules YMCAs orf^anizētajās DP meistarsacīkstēs. Virs tjre/nu star
diona pHvoja 8 tautu karoknf orķestris atskaņoja tikpat daudz himnu
un pēc tam 2 dienas turpina jās interesantas sacensības. To kopvērtē­jumā
L vietā izvirzījās latvieši ar .50 p., 2. lietuvieti 14 p.. 3. ipauņi 27 p
. , 4 , ukraiņi 16 p. un 5. ungāri 7 punti. Ševii>ķi sokmtfcas bija miīsu
vieglatlētes. Latviešu pieceīņas rekordiste Z. Kingeubersra, kas Nirn-bergā
ieradās no Austrija,s, izcīnīja 5 uzvaras medaļas. Vīrie.su konku­rencē
pārst<?idza lietuvieša Z. Puzinauskasa panākumi. Viņš palika ne­pārspēts
visās mešanu disciplīnās. Mūsu vienību pastiprināja tikai ne­daudzi
angļu joslas sportisti. Viņu trūkumu sevišķi izjutām sprinta ^uh
šķēpa mešanā.
Vīriešu sacensībās 100 m .skrējienā
ātrākais bija K. Kovs (ig.) 11,4; 2. V.
Adamkcvičius (liet.) 11.7; 3. J. Naka-taviēius
(liet.) 1L9 sek. 200 m 1. A.
Hidašs (ung.) 23.5; 2. Kovs 23,7; 3.
Nakalavic us 2L3 sek. Musu sportisti
sprintā finālu sacen.sībās neiekļuva.
400 m 1. V. 7.emaitis (liet.) 54.2; 2.
Jei^T (1^.) 54,7; 3. J . Treimanis (latv.)
55.0 sek. 800 m 1. .J. Trelmani.^
2:05.2; 2. Tams (ig.) 2:05.6; 3. Sot^
(ung.) 2:06.(> min. 1500" m 1. K. Upe-nieks
(latv.) 4:18,n; 2. M..Tcndis (liet)
4;r9,6; 3, V. Āboltiņa (latv.) 4:37.1
min. 3000 m 1. Tcnd::-; 0:18.2; 2.
Upenieks 9:33.8; 3. Āboltiņš 9:4^.1
min. 110 m barj. 1. Hida.vs 10.5; 2. J..
Plīsīs (latv.) 17,7; 3. Tulvings (ig.)
19,0 sek. 4X100 m 1. ukraiņi 45.3;.
2. lietuvieši 4G.2; 3. igauņi 46,4 sek.;
4. ŗx)li; 5. latvieši; 6. ungāri, Tāllēk-žanā.
l. V. Adamkeviēius 6,B5: 2. Tul­vings
6.4f); 3. E. Kurvītis (i^.) G.41; 4.-
I. Dumpis (latv.) 6,05 m. Aug.^'tlēk-v^
anā 1. Adamkevičius 1.75: 2. V. Gal-vinš
(iatv.) 1.75; 3. G. Kalniņš (latv.)
1.70 m. Kārtslēk.<anā 1. Jcn'crs (i;0
3,30; 2. Vispass (ig.) 3,20; 3. Bundu­lis
i iatv.) 3.00 m. 1.vodē 1. Z. Puzinu-
.skas (liet) 14.fM m: 2. A. Māl.^teins
(i^.) 14.47; 3. N . Milk-rs (latv.) 13.59
m. Diskā 1. Puzinau.skas 42.75; 2.
Poltraks (latv.) 41,59; 3. Rags (U:.)
38,82 m. Skēpā 1. Puzinauskas 5; 75;
Ass (ig.) 48,69; 3. Gailiuss t h o \ ) 47.81';
4. G. Krautmanis (latv.» 47 33 rn.
Sieviešu konkurencē GO m ! v. ie­guva
Sik.'^nīte (liet.) 8.4; 2. A. Buka
(latv.) 8,4 (priekšskrēiienā 8 3 sek.);
3. I. Dubase (ukr) 8.4; 4.> Z. Rincjen-berga
(latv.). kas prīek:',skrē3i<''nā
latvietes 32,0; 2. ukrainietes 32.7\ 3.
lietuvietes 33,2 sek; 4, i^auniet^es.
Lodē 1; S. Baranāuskaite (liet.) 11,27^;
2. Rin.j^e!iberga 10,92; 3. A. Celnaite
(liet.) 9,19; 4. St. Sprudzc^niece (latv.)
9.01 m. M)i.ska 1. V. Vi.skere (latv.j"
30,73; 2. V. Bcbre (latv.)J|().59; 3. Ba­ranāuskaite
'H),15 m. Sķē])ā 1. M,
Riekstņa (latv.) 28,19; 2. Rin^enber-ga
27.99; 3. Baranāuskaite 25.99
m. Tallek.sanā 1. llin^enberuu
4,925; 2: Lipin;{a (ig.) 4,7G; 3. Toēi<
lauskiete (liH.) 4.72; 4. Sprudzenieci
4.715 m. Au^.^llēk.sanā 1. RinL{en-ber.
ua 1.40; 2. Varaiba 1,40; 3. Snru-dženiece
1,40 m.
M^J,^u izlasei bnnk^ķīiis izvērtas
sacik.su nobei'/.ums, ~ kad FiUda.s fno-metnes
fitrās meitenes Nora Ozofilņa.
.'Mna Balode, Ausma Buka un Ruta
Ganjmuse ar jaunu trimdas rekord-sa.^:
niegumu (32,0 sek.) ^'izcīi^lja 1.
vi(-tu 4 ''GO :ņ stafetes skrējienā un
pilnīgi nodro.^ināja latviešu pā]:āku-mu
vi.su sar-ensibu kopvērtējumā.
DP mci-Ntarsacīkšu uzvarētājiem mc-;
da^'ls izdalīja pasaules YMCAs un
YWCi\s direktors Vācijā R. L. To-rvia^-
i. ' Sm.
DP raeistarsacikstcs boksā latviešu
sarīkoju.mā notiks 11. un 12. .sept.
Vircburiļā.
Amerikāņu joslas meistartitulu ša-chā
vienībām 29. aug.dz^cīnīia Fi.sba--
chas VMCA, uzvarat VircburJ^'..^; Y M -
CAs izlasi 3.5—215. Pie 1. ^-aldina'
meistars Endzelīns (F.) nār.s]X']a
Svarcu (V.).
Lietu vi c'ni izlases basketbolisti 2H
H'ig ,':ar'r:'''f- Vaik:; ni^'V^-ica lalv:^\''u
vi^-nību. k')r^: 'j'-'/"'. \^f-rV/')X\?. Mie-
?':•':< Vr^7l' -• v ' F ^ : r : ' m Dumj^is.
Rezultāts b.j*<^ 40—34 (21—19).