Bavarijas Latviesu vestnesis, October 9, 1948

              Nr..86. (191) 1948. g. 9. oktobri.
Ar amora parakjtu vai Iniciāļiem parak-
ItltajO» rakitos Izteiktā» doma» nav Igitrā
«iņfi redakcija» domas.
Latviešu svētdie-'
VĒSTULE LATVIJAI NO ASV
: Kaut gan Ņujorkā "ir vairākas
iiatvlešu biedrības, stabilākā savā
iļjteikžmē tomēr; 'ir draudžu dzīve.:
liai a r l š ī s dr^mdzesbav lielas. Jo
rosīga Šoruden: ir Ņujorkas latviešu
evaņģēliskā draudze r (māc. R.: Za­riņš),
ka^ savus nodomus nākošajiem
• mēnešiem Izziņojusi ar! īpašos uz^
saukumos tautiešiem. Dievvārdi ņo-tiiks
kdtra mēneša otrās im ceturtās
svētdienas pēcDusdieriā ŠV. Trlsvle-iļitbas^
(Holy Trinity) baznīcā, bet
sanāksmes katra mēneša trešās svēt­dienas
vakarā draiadzes namā, Ari
katra dievkalpojuma baznīcas
otrā zālē paredzēta tautiešu-satiķ
riiās, kopīga pakavēšanās; un infor­mēšanās.
Seit iekārtots ari grāmatu
galds ar garīgiem/rakstiem, Eiropā
iznākušām latviešu grām-atām un
liaikrakstlem. Katra mēneša ceturtā
svētdienā draudzes 'dāmu komiteja
riko atspirdzinājumu galdu.
Sanāksmes draudzes namā, kas ir
.draudzes īpašums un pašu, spēkiem
šajā vasarā izren^ontēts, notiek da­žādi
priekšnesumi, referāti, dzies­mas
un deklamācijas. ^ Sarīko ari
bazārus, filmu izrādes un tuvināša­nās
vakarus. Šajā gadā svarīgākie
clraudzes notikumi bez dievkalpoju­miem
būs skai?u filmas izrāde 17.
c»ktobri. Tajā varēs skatīt arī archi-blskapu
prof. T Grlnbergu un lat-
\'iešu,dzīvi Vācijā un Austrijā;
Blakus tiešajam draudzes darbam,
Ņujorkas latvieši pūlas palīdzēt ari
latviešiem Vācijā. Draudzes dāmu
komiteja sākusi vākt mantas —
drebēs, apavus un pārtiku sūtīšanai
uz Vāciju. Lai jaunā paaudze —
bērni neaizmirstu latviešu valodu,
nodibināta svētdienas skola, kurā
pieaalās krietna dala no 40 Ņuipr-kas;
latviešu bērniem. Sagaidāms,
ka ar jaunajiem ieceļotājiem skolas
darbība stipri papla5ir\gsies.
Tautieši Ņujorkā Ir kontaktā ari
ar latviešiem^citās ASV pilsētās. Tā
12. septembri Ņujorkā viesojās Bps-tonas
latviešu draudzes māc. K.
Selmers. Bostonā pirms 80 gadiem
— 1888. g. 15. aug. Izkāpa krastā
pirmie latviešu ieceļotāji un uz dzī­vi
Mt apmetās latviešu sabiedrfs-
Icģs dzīves pamatu licējs Savienotās
Valstīs .J. Siebergs. Bostohas /ap­kārtnē
ir arī latviešu kapsēta, ar
kōDU uzrakstiem latviešu valodā.
ŅuJ orķā, oktobra sākumā.
R L.
s avnn
kavcjas,
un an Austrālija jānoņem
as
V No Austrālijas mums raksta: „Es-mu
nodzīvojis Austrālijā- jau astoņus
mēnešus un novērojis, ka šeit at­braukušie
bij. DP, galvenā kārtā
jaunāki cilvēki-, piedzīvojuši sarež­ģījumus,
pat skandālus. Izšķiroties
braukt uz Austrāliju, ieteiktu skai-mt
līdz 1500,^jo jāzina, ka nevarēs
TO „šā vai tā, gan jau kaut kā . . ,"
Šeit viss jāpērk par šiliņiem, un
lie jānopelna. Lai pelnītu —
dā; 'Strādāt var tikai tie, kas
\m prot. Var āri neprast, bet tas
: oti samazina izpeļņu, . taču griba
nepieciešama katra gadījumā. Cik
dārgs un kbsolūti nepieciešams ir
puispenss, jūt jau tagad viens otrs,
kam gribas ir kaut tikai 98 prec.
&o 2 proc. rezultātā radies teiciens,
•ko īsā laikā lasīju 3 vēstulēs — no
Kanādas, Venecuēlas un Anglijas':
„ši nav zeme, kur es domāju palikt."
M šeit to var dzirdēt. Jā, bet kur
iad? Tāpēc noņemiet rožainās bril­les,
ja ka<fe tās iegādājies dodamies
m Austrāliju.
Sievietēm bez vira eksistences no-
<3rošinaŠana prasa daudz pūļu. Iz-ipelnitāfl
2^3 mārcliņas nedēļā līdz-
^jvarojas ar Izdevumiem tikai ļoti
japdomigi lēstā budžetā. Tas nepie-
]ļaay neko lieku Izdevumos. Gaidītie
jvsapņu prinči" kavējas. Ja kāds arī
jparādās bez greznas karietes un svl-ias,
tad tas ir apdomīgs un vēss.
Līdz Stm neesmu dzirdējis par „la-,
lt)ām partijām". Pat tās dāmas, kas
,'|aiu pašās pirmajās dienās ar apšau-iJānni
iznešanos cerēja atraut dur-
^iFis spožai nSkol3iei,sāpagi vīlās. Ie­interesētas
kļuvu vienīgi: drošības
iiestādes tm šaubīgas reputācijas vei-loalotāji.
Laimīgā kārtā „vilšanās
im pārpratumi" ņeddcļuva presē —
«rfaranigas pātdcīb^s vērta^^^š^^^
ilciba."
AI Ezergailis
Iesniegums DP izceļo­šanas
komisijas
priekšsēdim Kārusi
(Turplnājunis no 1 Ipp.)
Emigrācijas jautājumu joprojām
var izteikt divDs vārdos — gaidi un
ceri. - Arī ziņojumi;, sesijā jaunus at­klājumus
nedeva. LfcK gan pūlas ie­sniegumos
atgādināt mūsu vēlēju­mus,
bet rezultātus radis tikai nā­kotne,
V.: L ā m^b e r g s īsumā; ie­pazīstināja
ar plašo memorandu, kas
iesniegts IRO'izceļošanas komisijas
priekšsēdini U. Kārusi. Mēs- lūdzam
atbalstīt veco, slimo .un darba ne­spējīgo
ielaišanu, paplašināt ./ģl^^^
nes definiciju, paplašināt un atvieg-i
]Qt galvojumu sagādi, uzņemt 400.000
DP : uņ pēc iespēias. novietot mūs
nelielās grupās; ;Karusi - solījies tu-,
vākā laikā pieņemt, baltiešu CK
pārstāvjus pārrunām. Līdzīgs ie­sniegums
sagatavots arī ASV kong­resam.
:y\ --^^^^^^^
:Lai izkārtotu galvojumu sagādi,
LCK uztur ciešu sazināšanos arī ar
Latvian Relief Inc. priekšsēdi H.
Ļielnoru AāV. H. Li£lnoram aizsūtī­tas
sīkas s-tatistisl^as ziņas uņ drī­zumā'
Sūtīs arī vārdiskus sarakstus.
ASV ārlietu ministrija paziņojusi, ka
turpināsies ieceļošana ari uz vispā­rējo
kvotu pamata,. ;
Uz Kanādu drīzumā LCK sūtīs
jaunu, papildinātu propagandas bror
sūru. : Latviešu ;pārstāvis uz Kanā­du
neesot aizbraucis pašu nesaska­ņotās
rīcības clēļ<; Saziņā ar sūtni
;K. Zariņu. LCK par, pārstāvi izrau­dzīja
A,' Trapānu". Konsuls: Brisons
tagad' ziņojot, ka viņš saņēmis vēs-^.
tuii arī no Latviešu tirgotāju un
rūpnieku savienībai Esllngenā. kas
par latviešu pārstāvi 0 piesaka A.
Brunneru. Konsuls liidza , sīkākus
paskaidrojuniūs; un pārstāvja •aiz­braukšana
nokavējās.
. Argentīnas valdība jDiešķIrusi iece-
' ošanas/ atļaujas apmēram; 70OO lat­viešiem.
JRp panākuši vienošanos
ar Argentīnu ari par vizu maksu.
Argentīnas latviešu organizācija zi­ņo
.LCK,. ka/ visi; latvieši tiks izvie­toti
darbā, apstākļi apmierinot. Sūt­nis
Olinš turpretim uztur savu jau
•agrāk prof. A. Svābem. sniegto ne­gatīvo
vērtējumu; .
' A . T r a p ā ņ ļ p a p i l d i n ā j a ziņoju­mu
.par Kanādas akciju. •/ No; Kanā-
-das pārstāvjiem angļu joslā A.; Tra-pāņs
saņēmis ziņas, ka tuvākā laikā
sākšoties plašākā - akcija,; kura vis­pirms
meleiēš lauksaimniekus ar ģi­menēm.
Kanādai esot interese arī
oar akadēmiskam profesijām, seviš­ķi
tečhniskās nozarēs.; U šim
praksē šī interese tomēr nav vēl pie­rādījusies.;
Kanādas "iestādes ^ esot
principā piekritušas/ari iesniegtajā^
projektam: par' ģimeņu ndņaetņu ie^
kārtošanu. : Bet atkal — piekrišana
principā./ vēl ir tālu- no īstenošanas
dzīvē.— Laiku pa laikam notiek arī
mazākas akcijas. 4 latviešu Zobārsti
saistījušies darbā Norvēģijā. Uz Ka­nādu
zinātniskā darbā aizbrauMv
prōf. F. Gulbis un A. Valdmaniš,
sekos prof. T. Celms un inž. Ev Lei-manis.'.
Pēc ^ziņojumiem par , emigrāciju
lēmumus nepieņēma, lai gan jopro­jām
spēkā ir LCP negatīvais atzi­nums
par Dienvidamerikas zemēm
— arī par Argentīnu. . Pat Austrā­lija,
kas gatava uzņemt 200.000 DP
un pirmām kārtām latviešus, nav to
valstu sarakstā, uz kurām savā lai­kā
LCP stundām spriežot ieteica iz­ceļot.
Par tautas saglabāšanu referēja
prof. P. Starcs.: 2ēl, • ka referāta
laikā ,,sesija izgāja saulītē uzpīpēt"
un delegātu krēslos palika labi ja
puse LCP locekļu,
KOmTEJU VIETĀ PILNVARNIEKI
Ierosinājums likvidēt apgabalu
komitejas izraisīja garākas pārru­nas.
Par vienu no galveniem motī­viem
apgabalu komiteju likvidēšanai
pulovcfu no
lerniosa
: Amerikas Sarkanais Krusts DP
vajadzībām kopsummā' izdevis
5 miijonus dolāru, piegādājot visda-žādākos
priekšmetus, sākot ar sku­jamiem
asmeņiem līdz gultas segām,
1 milj. paciņu cigarešu un tabakas
320.000 apģērba gabalus,: tualetes
piederumus, medicīniskus . instru­mentus,
vitamīnu preparātus,' pār­sienamos
UG. .; : :/
• No izārdītām termosa pudeļu ap­valku
dzijām IRO darbnīcās pagata­voti
.87.974 puJoveŗi, no Sarkanā
Krusta dotajiem materiāliem 81.242
dažādi apģērbu gabali. Visi šie ma­teriāli
iegūti no armijas krājumiem,
kurus atbrīvoja. 1946, gada beigās.
Tajā pat laikā amerikāņu jaunatnes
Sarkanais ; .krusts : ziedojis \ 50.000
komplektus skolas piederumu, zobu
sukas uc priekšmetus. : •.
-•••^ IRO
minēja līdzekļu taupīšanu. Ir ari
apgabalu komitejas, kas kūtri izpilda
LCK norādījumus.
Izskanēja arī pretējas domas, sa­skatot
apgabalu komiteju likvidēša­nā
un LCK pārstāvju iecelšanā at­kāpšanos
no demokrātiskiem princi­piem.
• Pārrunu rezultātā tomēr vai­rākumu
guva-uzskats (18 par, 3 pret,
•5 atturas), ka LCK pilnvarnieki ap­gabalos
ir lokālais izpildu aparāts,
tāpat;kā;LCK;savukārt, ir vēlētā in­stitūta
_ LCP j centrālais izpildu apa­rāts.
Pārstāvjus apgabalos izrau­dzīs
jaunā L6P .savā pirmājā sesijā.
Apgabalu komiteju darbība beigsies
31. decembrī un līdz pārstāvju ievē-
1 ēšanai viņu pienākumus izpildīs
līdzšinējie alpgabalu komiteju priekš­sēži.
Ar līdzīgu: ,;paŗ" balsu skaitu lik-ja
arī LKPP, lūdzot uzņemties
raviru aprūpes darba veikšanu
Daugavas Vanagus. J. Vehners ziņo­ja,
ka Bavārijas apgabala padome
lūgusi, viņu pārrunu kārtībā sesijā
ierosināt, domu par pašas LCP lik­vidēšanu.
/-^ /
LCP pilnvaru ! beidzas 1. de­cembrī.
Nākošo LCP, pēc skaita ce­turto,
nolēma vēlēt uz 2 gadiem. Vē­lēšanu
noteikumi: paliek līdzšinējie,
atskaitot iecirkņu iedalījumu. De­dzīgajās
pārrunās mazo iecirkņu aiz­stāvētāji
atzinās, ka tā bijusi lielāka
..izdarību" .brīvība. Dzirdēja pat
teicienu: „yeikli kombinējot, un ap­vienojot
„astes", varēja panākt vai­rāk
deputātu". Ar 14 par, 10 pret,
1 atturoties' izlēma velēšanu iecirk­ņus
noteikt, apgabala apjomā. :r
Ar 1. janvāri paredzēti pārkārto­jumi
pašpalīdzības nodevas iekasē-š.
ana. Jaunizstrādātie noteikumi par
iemalcsām trimdas kopībai dos ik-;
vienam-labriku pārskatu par līdzda­lību
līdzekļu .sagādē.: Izsniegtajās
dalībnieku kartēs atzīmēs mēneša
maksājumus,.algu nodevas un zie-dojumus.
Sl karte būs pierādījums
kopības atzīšanai ne vien vārdos,
bet arī darbos.
TIKAI 38 FENIŅU MĒNESI
Augumā viens no mazākajiem se­sijas
dalībniekiem, finansu nozares
vadītājs J. Niedra, uz saviem ple­ciem
dabūja izjust divu dienu ap­spriežu
lielāko smagumu — budžetu
nākošajiem 3 mēnešiem. Nav viegli,
jā visur sāp un visur trūkst, bet
kase' tukšā. ^ Ierindojot debloķētās
DM 10.500.— ienākumos, kas nākošo
reizi vairs nebūs Iespējams, budžetu
pieņēma DM 38.500.— apmērā. Gal­veno
ienākumu daļu dos pašpalīdzī­bas
nodeva, kas latviešiem ir ma­zākā
no visām DP nācijām Vādjā —
tikai 33V3 feniņu mēnesi. Ja mūsu
pašu atsaucība' būtu tikai nedaudz
lielāka, nebūtu jāpieņem budžets,
kurā pabalstos uz- 3 aprūpējamiem
var izmaksāt tikai DM 1.— mēnesi
un Kultūras fondam paredzēt tikai
DM 300.-.
; Darba gaitā vēl; pieņēma grozīju­mus
aprūpes organizāciju jioteiku-mos,
noteikumos par skolām un pār­labotā
veidā noteikumus par denun­ciācijas
apkarošanu.
: Sesijas beigās, pēc pārrunām par
žurnālu „Brīviba", kas iznāk B. Kal­niņa
.vadībā un V.Bumbēra apgādā
Esiingenā, LCP vienprātīgi' atziņa,
ka žurnāls nepareizi un neobjektīvi
attēlo Latvijas brīvvalsts pēdējo ga­du
posmu, apmelo un apvaino dau­dzus
Latvijas brīvvalsts un tagadē­jos
trimdas darbiniekus, līdz ar trim­das
kopību tās vairumā, tāpēc nekalpo
latviešu trimdas vienībai im latviešu
tautas kopējai cīņai par brīvību uņ
norobežojas no tā;
Visbeidzot V. Lambergs ziņoja, ka
Minsteras universitātes bibliotēka
nākusi ar piedāvājumu uzglabāt mū­su
archīvus. • : • H. M. r
ANGĻU:JiOSLA IESPĒJA^^
NO ĀRZEMĒM'
Kādrei?/ glezvigas-Hoļšteinas apgabala dzīvoja 25.000 latviešu, bet
pašreiz to vairs tikai nepilni 12.000, Llbekas latviešu Informācijas sa-nulcē
pag. sestdienā paziņoja apgabala latviešu pārstāvis St. Jaundzems.
Llbo.kā vien savā laikā bijušas 22 lielākas vai mazākas nometnes ar
nepilniem 7000 latviešu, kamēr tagad palikušas vairs tikai 3 nometnes
ar 2100 latviešiem. Visā apgabalā kādreizējo 40 nometņu vietā pašlaik
vēl 26. Tikai samērā nedaudz devušies uz citiem apgabaliem Vācijā, bet
viss lielais vairums izceļojis, pirmām kārtām uz Angliju, kur devušies
vr^'āki tūkstoši. No tiem atpakaļ atgriezušies 2l Kaut arī vēlāk nekā
solīts, uz Angliju pārvestas lielākā daļa strādnieku ģimenes, un arī at­likušās,
domājams, drīz varēs doties turp.
Jau kopš / S ā k t a . gala Slezvigas-
Holšteinas latvieši centušies iesais­tīties
darbā, t ā . ka pirms valūtas
reformas no visiem darba, spējīgiem
strādātāju bijs 70 proc. Pēc, valūtas
reformas strauji vairojies bezdarb­nieku
skaits,, bet stāvoklis atkal uz-
' abojies ar baltiešu sardžu un dar­ba
vienību formēšanu. Līdz šim
tajās uzņemti arī tādi, kas krietni
pārsniedz 50 gadu vecumu (vecākais
69 gadi!), bet turpmāk paredzams
ierobežojums'ar 50 gadiem. Cerams,
ka vienībās iesaistīto piederīgie; va­rēs
pārcelties/ uz Hanoveras apga­balu,
kur paredzēta nometne ap 2000
personām. ; Ceļš uz• jauno nometni,
iesniedzot lūgumu DPACCs'a / ko­mandierim,
būs bez maksas. ;, •
Arī tagad vēl laiks pārskoloties,
un te nopietna' vērība pievēršama
Alt-Erfrādes . lauksaimniecības • sko­lai,
jo tās diplomus atzīs Amerikas
Sav. ValstīSj bet. tur, kā zināms,
lauksaimniekiem paredzētas' priekš­rocības.
iCā :/ lauksaimniekiem, / tā
aņnata meistariem . ieteicams nodro­šināties
ar 'attiecīgām apliecībām
par savu profesiju. Tāpat ieteicams
izgatavot tulkojumus dažādiem per­sonības
dokumentiem (kristāmzimei,
laulības apliecībai utt.), lai nodroši­nātos
pret nejaušībāņi svešā zemē.
Kamēr esam Vācijā, visiem, inva-lidienļ
un bez apgādniekiem paliku­šām
atraitnēm katrā ziņā ieteicams
pieprasīt pensijas, kaut arī tas nav
lielas. Pepsljūj saņemšanai var būt
nozīme ari tad. kad rastos iespēja
atgriezties ; dzimtenē. ' Ar 1. sep­tembrī
iespējams saņemt' naudas sū-tījumus
no ārzemēm. Jāuzrāda tikai'
banka,' ' t e ā ; atvērts konts. No Aus­trālijas
: naudas sūtīj^ums . pienāk
mēneša laikā.• •;•/;•, i
• Tā.'saucamais ;;;yasaras: plāns." im
citi rīkojumi sāpīc^i skāruši latviešu
izglītības un ]o:\'lājības iestāžu
darbu. . Vēl pagāiuša' mācības gadā:
apgabalā darbojās 12 ģimnāzijas."bet
tagad radies nodoms' atļaut tikai 2
Neištatē un Pineber^ā. taču iesnē-jams
arī kāds; ļlabvēļīgāks atrisinā­jums.
' Llbeļvas lat\'iešu slimnīcā jū­tami
• samazināts Personāls;. un
vispār šīs plaši pazīstamās latviešu
dziedniecības \ iestādes ; pastāvēšana,
apdraudēta, ' /;:• ' c
Savā laikā ļoti kritisks bija pārti­kas,
stāvoklis. . 1947. gada pavasarī
ņorm31 patērētāji; §1 ezvigas-Holštei-nas
nometnēs faktiski Saņēma tikai
860 kal dienā. Pēdējā laikā notikusi
uzlabošanās.. I': Tā kā normālpatērē-tāju
devas aizsniedz 2000 kal., tad
paredzēts likvidēt piedevu kartītes
strādātājiem./ /; /./r v.v •
Pēc ilgākā laika . atkal^] sākušās
drošības pārbaudes, šoreiz vārdiskās.
Nav domājams, ka tās varētu rādīt
kādus sarežģījumus, bet ja tādi ga-dītos,
tad nedrīkst nokavēt 1 mēneša
pārsūdzības termiņu.
, Sapulces beigās St Jaundzems in­formēja
klausītājus par mūsu cent­rālo
iestāžu un organizāciju darbī­bu
un apgabala komitejas budžeta
s t ā v o k l i . / /
a a
Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas
tiesās starp citu, piespriesti šādi
sodi: 15 gadu piespiedu darbos par
aizdomām, ka apsūdzētais palīdzējis
kādai personai bēgt uz ārzemēm; 5
gadi par 5 kg vara nozagšanu no
kāda kuģa; 3 gadi par 3 kg cukura
zādzību; divi par 2,5 kg sāls piesavi­nāšanos,
saslaukot tos no smagā au­tomobiļa
grīdas. Visi piespiedu darbu
sodi, ilgāki par 'vienu gadu, jāizdeš
Padomju Savienībā.; ^^^^;^^^^'^^^^^^ . •
Laikā ņo 13. maija, kad Rīgā iz­deva.
rīkojumu trīs dienu laikā re­ģistrēt
visus radio uztvērējus, līdz
augustam ik nedēļu par šr rīkojuma
pārkāpšanu sodīti 200—300 aparātu
īpašnieki, pie: kam sākumā paredzē­tais
50 rubļu naudas sods pastipri­nāts
uz 6 mēnešiem cietumā. Nl
21 ve
2445 K G PĀRTIKAS latviĢŽiemVā­cijā
savācis zviedru mācītājs A. Ve-gers
ar kundzi Zviedrijā, Pārtika
domāta triiclgiem bērniem, tuberku­lozes
slimiem un neredzīgiem. 40Vo
izdevumus par. ] Sūtījumiem seguši
1 atviesi Zviedrijā, pārējo . zviedru
draugi.
R.A.DIO UZTVĒRĒJI vācu pasta
iestādē jāpieteic Ķīles latviešu no­metnes
iemītniekiem:' un turpmāk
jāmaksā abonēšanas maksa — DM 2
mēnesī.• ' ' /'• ^ ' ;//-.^... //,;'.
: UZ : ZELTRAKTUVEM ;: Kanādā
Dienvidbavārijas nometnēs:, var pie-'
teikties v.īrieši 18—42 g./ vecumā.'. Šb-reiz
i^zšķīrējs ir reflektantu, auguma;
svars ~ tam jābūt vismaz 75 kg. •.;:
ktobri
mm.
m
m
— I'ATVIJA, 1948. g. 9. oktobri.
Latviete uzrauga
„Vasiliju Staļinu"
DZiVE UN DARBS SVEICES
NERVU KLĪNIKA
Šveices siers, Šveices šokolāde
Šveices kalni un pulksteņi - daudz
daudzinātu un slavētu lietu. Bet šo­reiz
daži vārdi par Šveices nervu
klīnikām, jo dzidrā gaisa zemē
blakus plaušu sanatorijām daudz
ari nervu klīniku. Kādēļ tā? Latvie­šu
žēUirdigā m§sa Sofija Šardiko tō
izskaidro ar šveiciešu īpatnību dzī-vot
savrupēji kalnu ciemos-un sa-precēties
ļoti tuviem asinsradinie­kiem.
Sardiko Šveices pilsētā Chū-rā
nekalpojusi nervu klīnikā pirmos
sešus mēnešus un ieguvusi tiesības
divu nedēļu atvaļinājumam. To vi­ņa
pavadij a pie piederīgiem Vācij ā.
~ Kad. pirms pusgada darbam
Šveicē tlk;ām pieņemtas ap 100 DP ^
žēlsirdīgās māsas, domājāni, vai va- /S
rēsim paveikt savus pienākumus, '4'
kur un kā būs jāstrādā? Tagad va­ram
teijct, ka esam turējušās go­dam
— apmierināti ir kā darba de-i
i . ,i
Jā
'^^^^ HITLERA UN
no-1 sid
svinēja ju
cibas pJ» Lielākā a:
5..f?lll^ib'u* 'btuauid?ījaa^ __vv^i en„īig.i | f«
0.
ar va
bs
priekšgala, du
^"^^n^^^nS apsīka/io^^
'n^^S^: Es tukšdii I las
un lielās sar-un
uz mōsu le-
Tā bSa pēdSJā reize, ni^
• " u pār 193
Varu dor
sTgrŠbis Hitlers, kas ņm
Taraviriem apmek- lik'
W^ Ī7jmims, kaut an not
say
/ P
vācu reichsvēra un sar-
L ā s ā k ā s 1920.,gada
bija viena no
valstīm, kuras pār-
Vēji, tā Strādātāji. To varēja vērot H ^l^c^r saskatot ,,starptau
sanāksmē Ciriche, kur bijām saai- |'PM«ibergs,^?^.._..u
cinatas visas toreiz pieņemtās mā- >l|
sas, lai pēc sešu mēnešu darba va-''-/l|
rētu izteikt vajadzības un vēlēju- ^ • f
mus. Bija tikai pāris sūdzību ua
lūgumu pēb cita darba, ko ari le- 1^
vēroja Pirmais pusgads oficiāli S
skaitījās izmēģinājuma laiks. Tagad
piedā-^ 2 gadu līgumu māsu skolā.
Skolas laiks praktiski bus apvienots «i
ar darbu līdzšinējā vieta.
Ghūras pilsēta, gļĒUsa līnijā tikai
ap 40 kilometru no slavenās Davo- ''^^
sas, ar saviem gandrīz 20.000 ieda-votājiem
ir Graublndenas kantona
galvaspilsēta, pie tam šis kantons | |H
platībā ir pats lielākais visā :Sveicē. -Sļl
Plaša un modema ir nervu klīnika, '
tajā veseļojas vairāk neka 300 slim-pam
reiz
.prd
nieku, .Slimnieki iedalīti vMrākas «ii^
kategorijās. Mierīgie veic daudzos
iestādes sainfmiecibas' darbus, mēre-: ' /S^.S§
nie dzīvo parasto slimnieku dzīvi, '-/:/
bet grūti savaldāmos lentāni piesaista
gultām. Vīriešu nodaļās kopēji Ir vl- Slf '
riešl, bet sieviešu — sievietes. Darbs^
nodaļās mainās pa periodiem. Die-nas
uzdevumi sākas septiņos rītā,
nebija žemVersalas
fSuekam-iĶieŗālIni,
* "^Ua vienīgi vācu; ai»«j-.
Attieksmes kļuva aiz-aj
un pēc 1925. gada uz ,
* kura atradās. svarīgas
Buničijaun ier^. Sāku-
•rtus pavadīja-tech- .
i, vēlāk JTulltānsti
a beigās vairs tikai mi-
Pēc 1928. gada sadai- L .
ju Savienības un Vād-ļtļuva
vēl ciešāka. Kazaņā
kopīga tanku" skola,
jlitojās ari vēlākais zibens
ģenerālis Guderians
Vācu Junkersa
0^
ā iznicinātāju fabri-kur
apmācīja krievu
iipstoristības dabūja Spānijā
vairž
1937]
trnā-augž
divu stundu pusdienu pārtraukums,-A^
un atkal -darbs līdz septiņiem vāka-»
rā. Mums māsaini^ ir tilcai ūžraiui^ Lielajos mtanevru
pienākumi. Pārējos darbus velc'". '" " —
šveiciešu kopējas. Dzīvoju atsevišķā 'r
istabiņā uii) jau : no plirnās dienas vy
jūtos apmierināta. Ai rāmākajiem;
bieži rīkojam izbraukumus un pa-' : |
staigās kalnos. Māsas „a.pbruņotas**-'^^
svilpēm un ja rodais nesaskaņa
slimniekiem, tie saplūcas vai
neklausa norādījumus," atska trauk^.|||
evas .apKarme un
ijā vācu. im krievu vadība
pimls atziņas par • partizā-najij
ka
gansl
san
vācui
Iju. Savienībā pieredzēja ari
operā-
Stal
„Bet
autenMās
sme, pavadones sapulcēja-.a pār- !^''t'W^^ ^
pratumu likvidē. Alga pie brīva''
ziņās par
paša
nēt
personām/.
pusmūža dāma, rakstniece, ^ B
dzīvokļa 158 fr. mēnesr^^^
/3iimnleku;^;:„^
Viena no interesantākām personām-v Izdevās piekukuļot vācu kara ļ centr
ir kāda "j'^jas sekretāri baronieti fon 9. ap;
kas iedomājas,: ka viņa ir — Sta-|l|!|^^iiiJ fon Nacmeri.-. Viņš'uzzi- ienei
ina dēls ģenerālis .Vasilijs Staļins/ vien par tanku un aviācijas ''
neapmierinājās tik; ilgi, kamēr'-' " '
latviete -V|.
neieguva formas kreklu un jostu a i | i ^
uzrakstu :„Vasllij". m a l tā agrākā;;!!
rakstniece vēlas staigāt un ;stāstiti|||^
par saviem plāniem. -'^^'^^
Chūrā strādā vēl viena
no Manheimas; Jūtamies gan tam:^;;||
no tautiešiem, bet' saņemtie laik-||^
raksti un -grāmatas;' uztur ;/možiļ..^/J
mūsu garu. Ja esam Izvēlējušāi^S^
darbu palīdzēt cietējiem, tad tas a i l § ^|
jāveic. Ceram,; ka -pēc; ;• ::gaidāiņā||'^^
niāsu skolas beigšanas mums pav^p
sies vēl labāksļs darba iespējas. Z. o^Ķ^,.
amies un
nol. ipp.)
™ i?s!as iedzīvotājus
its w urāna raktuvēm.
^Svais „Yorkshire Post"
pie sirds
runu, kuras laik§:
«ot lasījis avīzes.
REDAKCIJAI : ? Z ^^'^
A. B i e r a n t s , :lngoJžtatē.,':// :-/^/i|lfc
•:/;:/ ^ BALTSS MALAS '^mSMī^^
, Ķoliksim ceļa somās? Izceļojot /•.Ipefcļ"™»^^^^^ apsptie-ņemat
līdzi grāmatas, Latviešu grliia!!i« .^f»^ jautājumu
mata jums palīdzēs panest s v e i S i t n ^ | | | ^ būtu iespējams
smagumu! - tādas im līdzīgas mUr; . :|]:.::Vlr-f., P^ekllikum,,,
deg pēdējā laikā v i s a i : b i e ž i / l a s I t i a ļ ^ iS
presē un dzirdētas no izglītības 2 i ^ * J l Valstu^nār
k'oltūras dzīves vadītājiem. ^ll^J «batēs Vilinski^ «si
Nwiens nešaubās, ka tie ir v i « t S / / 1 » Padon^u
apspK
i
mi
ievēlē:
par ml
njas
cinata]
155 Git
teikti vārdi, kuru neievēroSanU:»^ atcttnknnZ?'
ne ret^: aizbmūcējs j ^
nu ir savu. grūtumi — tās IT: lielas''Mu^^^^^
un smagas,, ķet aizbraucēju ba,
svars ierobežots. Kādā sava.no
ra (ļ
seŗvātl^
kohgred
legatiei]
d
rets aizbraucējs jau tagad rug»; '.Hf ^^,7' W «hodrošinž^^^^^ es L^"
nožēlo. Taču-af grāmatu l ī d z ņ e m š a a ^ fi
izliktā IRO ••\--paziņoj;uniā^"iasIju,
Valstis. PSicJiozi ļ aviācija]
skaņotai
imā lasīju, m^m ^'^l^^^^ seviSkii
grāmatcis vispār var ņem^ līdzi t i k d - J ^ f l t e ļ ^ ^ delS ^ ^ a š lr
tad, jā pierāda, ka tās nepiecl^
mas zinātniskiem vai aroda nolfl--, T^," ;
Cik dzL-dēts, tas gan līdz šim i V | l k l b | ^ v i^
nav: tik; cieši'-;ievērots, bet oarr iTdfc- ./Mi^^i ^"^iia;
ņemamo mantu svaru tomēr
gadījumā jārēķinās. / ;
Bet — grāmatu izdevēji ar
nerēķinās: nesen nopirku K, Za
Kauguriešus, grāmatu, kas sver:
kilogramu, iespiesta nevajadzīgi
1iem burtiem, pie kam katrā la
Bet
_ BeigLja
paS
^'ļsardziba^
neJ^^^i^tļ
ar tekstu izmantotas tikai labi ja ^'^^i;^^ ASV , |
vi trešdaļas. Aizbraucēju' interesēs ^ • ^ ^Vat^ .^^^^ejusļ VaŠin^^^
grāmat^is, varēja būt mazākas • Utt - U n kas'
lūgums: mazākus burtus,
zāk • balto malu, ;mazāk pif
ma-
^^17^8.. 7..,,
.un; reprezaiitabli greznas
Piri
^^lidžibii
Rietumei'
f.^/>iņu,
^^Pejanac
niā, kaVj
ības .c
nne.-
24.
State.