Bavarijas Latviesu vestnesis, October 9, 1948

              The ņolkī tbis Wew8p©per te lo psmide osr U M a o ņmņU in esfl® with aD av^lable, iiewi ot Importasiee e^memiiiig Ihe world's happeiiiiīis. ©f poUHeat eeoaosila, ealtpra] or
social slgnifieance. And oor special alm Ls to pT^nt llia hipanitariaii Ideāls a&d achlevemeats o£ Ui® freal Democracte — the Untted State of Amertca and ftlie Brllish
Empir®. Idilli ^® wiU M p BnainlaiB Ihe spiritn^ and enltnral onilF of tli® Lālflan ^K>ple an4 ^ of all thiags will fiold bopts for a mter and happier felm^
Isdevijs un ial^enate fedakiors — Pnblisher and Sdiior-ln-Chief: Viktors B a 11k i JI §
Redakdja-Editorial Offico: Hotoi Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznfik divi reizes nedē}ā — Published twice a we€^
Hr.79(81)
• (afai8MWiM«WIHIBmii^
Antkorised bj MiUtW Ciovenuneiit and UNEEA
i¥ilsons Brodbents (Wilson Broad-bent),
„Daily diplomātiskais
korespondents un \ .
.Aleksandrs Ķlifords (Ale^ander
.<Cai£ford), „Daily Mail" ārzemju
korespondents.
Erievija vēlas iegūt laiku,
nevis karu
(Beigas)
Viņu ļfstais mērķis...
Noderīgi ir visi l ī d z ē j ja vien
iHa dod pareizos rezultātus. Krievi­jas
mērķis ir pastāvīgs» vienkāršs un
'i^engabalainSj bet'vindas metodes dik-
<kē, pati nej aušība un nepieciešamība.
^ebates Parīzes konferencē ir pa-ipfidījušas,
ka būtu liela alošanās uz-
Jifcatrt krievu taktiku — viņu argu­mentu
asumu, viņu prasības unļ vi-Ŗu
apgalvojumus par. kaut ko piln­vērtīgu.
Par pilnu nav ņemams viss,
ko viņi dara viscaur Eirppā. Bieži
vien krievi rīkojas un ruriā tā, ka tas
Iķiet esam pilnīgā pretrunā viņu
pašu politikai. Bet visu Idlku — ne-tleSļ
un aplinkus viņi manevrē uz
aavu mērķi. i
Ir kardināli nepareizi ļauties pani­kai
no tā, ko krievi mēdz sacīt un
darīt, un iedomāties, ka viņi vēlas
karot. Viņi vēlas ko citu — „komu-aisma
triumfu," bet ne ar kaŗU.
^Sf nejaušības un nepieciešamības
doktrīna ir atslēga visai Krievijas
ārlietu .politikai. Jūs tad izprotat,
kāpēd, Krievija 1939. g. slēdza paktu
ar Vāciju un. kāpēc tagad tā ir drau­dzīgāka
ar Perona fašistisko Argen­tīnu
nekā mēs. Tas izskaidro mēreni
nenoteiktos nostāju, kādu no viņas
pieredz Vācijas bijušās lldzskrējējas
valstis, kas tagad ir Krievijas līdz-
, fikr^ēj as. Tas izskaidro niknos un pa
lielākai daļai pilnīgi nepamatotos
propagandas uzbrukumus Anglijai
un- Amerikai. Ar šo propagandu nav
^ibēt«, lai to tūlīt ņem par pil|iu, —
te ir rīkošanās pēc Hitlera teorijas,
ka, ja jūs kaut ko izsakāt pietie­kami
skaļi un pietiekami fcieži, tam
tad ari noticēs. Tas izskaidro arī
Krievijas sporādisko patieso sadar­bību
ar mums. Viņa sadarbosies tik
ilgi, kamēr tas, kalpo viņas pašas
nolūkiem. Pazīmes Parīzē un vis­caur
Eiropā tagad ir tādas, ka viņa
domā* ķa tā Jau ieguvusi visu, kas
vien bija panākams sadarbībā ar
mums.~.
. Un tāpēc tagad dzird valodas par
viņas Aiziešanu no miera konferences
un UN saimes^par viņas izolēšanos.
Un taisni tāp^clpēkšņl ir pastipri-
.nāta ideoloģiskā cīņa.
Palūkojieties aši viscaur Eiropā.
Ziemeļos Krievija pa divi lāgi sakā^
vusi Somiju. Somija nekad nav iz­likusies,
ka tā grib sadarboties ar
BLrieviju. Somijā ir rietumu parauga
demokrātija, un tomēr krievu ka-ļraspēks
Somiju nav okupējis. Somi­jas
territorijas zaudējumi nav pārāk
lieli. Tanī ir bijušas iķrīvas vēlēša­nas.
Kamēr vien tā maksā smagos
kara meslus, to liek mierā.
. . . un metodes
Tas viss tēmēts labā iespaidā at^
Itāšanai Skandināvijā} Un tāds
B&andinavijā (kur uz mai'ksistisku
revolūciju maz cerību) ir panākts.
Ar Skandināviju . apietas cimdotām
fokāmt D^inijas Bomholmā krievi
liturējās apbrīnojami: viņu oķupā-djasi
vienīgās 4>ēdas ir nedaudzi
krievu paraksti viesnīcu viesu grā­matās
Un nervozi smiekli, kas pava­da
turienes jauno sieviešu atmiņas:
„Mēs toreiz neuzdi-ošinājāmiĢs VŽL-karā
iziet uz Ielas." Dāņiem tas-pa­tika,
un vēl vairāk viņiem patika,
ka krievi par dāņu sviestu piedāvā­juši
daudz labākas cenas, nekā to
' li^tja darījuši angji. Norvēģijā krievu
politiskā ietekme ja^ ir spēcīga, '^pē-cīga
gana, lai piespiestu ļ atsaukt jau
izsūtīto un pieņemto ielūgumu Cter-ierasti^
oficiālā apmddējumā
(Beigas S. lappusē)
Pilnīgi attaisnoti Franeis tm Papētīs, HJalmari Sachts Hanss F r i ^
N i r n b e r g i » ! . oki — Hermanis Gērings un 11 no viņa nacistu
sekotājiem par savu Udsdallba nodegumos pret mieru un cilvēci un par
piedallSmos Hitlera valdīšanas 12 gados Vācijā gatavotos pilnos karam
^Mm notiesāti uz nāvi ar pakārSano. 1 no 21 apsiidzēiā, kas pēdējos 10
minešoa atradis Starptautiskā milltiri tribunāla priekfiā. Ieskaitot B i -
dolfn Mesu, sodīti ar cietumu no 10 gadiem Uds visam mūžam.
8 apsūdzētie — Francis fon Pa-pcsns,
Hjalmars Sachts lin Hanss
Piiče šodien bija brīvi cilvēki, Jo
tiesa dcļķlarēja; ka viņi hav vainīgi
nesenā no kopējās apsūdzības 6ei-rām
daļām.
Spriedumi par notiesātiem nacis-ti€
im ir šādi (tādā pat kārtībā, kādl(
vijpd visus šos 10 garos mēnešus slklē-juiSi
tiz aļpsūdzēto soliem):
HERMANIS GĒRINGS: nāVe ar
pakāršanu.
RŪDOLFS HESS: cietums ua visu
mūžu.
JOACHIMS FON RIBENTROPS:
nāve ar pakārSaļnu.
VILHELMS ĶEITELS: nāve ar
pakāršanu (tiesa, liekas, atteiku-sies
no iesnieguma uzklausISa-nas,
ka jebkurai iiz nāvi notie-\
sātai militārai personai būtu Jā­ļauj
t,kaŗavIra'Vnāve nošaušanas
vada priekšā).
Apsūdzības 4 panti
N ī r n b e r g ā , 1. bļit. (AFN).
— Vācijas 22 nlaci;>iu līderus
Starptautiskais militārais tribu­nāls
apsūdzēja pēo 4 pantiein: 1.
sazvērestība, 2. agresīvo karu var
diiba, 8. kara noziegumi
degumi pret cilvēci
un 4. no-ar
pa-nāve
ar
gadu cie-ar
pakār-ar
pakār-
ERNSTS KALTENBRUNNESS:
nāve ar pakāršanu.
ALFRĒDS ROļZENBEROi: nāve
ar pakāršanu. \
HANSS FRANitS: nāve Ar pakār-
VILHELMS FRIKS: nāve
s kāršanu.
JŪLIJS STREICHERS:
pakāršanu.
VALTERS FUNKB: cletiims uz vi­su
mūžu.
kARLIS bĒNICS: 10
tumā.
E R I C H S RĒDERS: cietuma uz visu
mūžu.
BALDURS FON SlRACliS: 20 ga­du
cietumā.
FRICIS ZAUKELS: nāve
šanu.
AI.FREDS JbDLS: nāve
šanu. ;
ARTURS SEISS-INKVARTS: nā­ve
ar pakāršanu.
ALBERTS SPERS: 20 gadu de-
/:';^--ytumā/:;"--':'";:^^ 'ļs.>
KONSTANTĪNS FON Ņ E I R A T S :
15 gadu cietumā.
MĀRTIŅŠ BORMANIS, ķuŗu Sa­biedrotie
nav varējuši atrast, tie­sāts
inabsentia im tāpat notie­sāts
uz nāv) ar pakāršaiiu.
Apsūdzētie tiesas zālē ienāca pa
vienam, lai dzirdētu spriedumu par
sevi, kuru lietišķā balsī ļ nolasīja
melni tērptais tiesas prezidents
lordtiesnesis Džofrijs Lorenss. Pēc
pēdējā sprieduma nolasīšanas viņš
paziņ(>ja, ka 4 lielvalstu tribunālā
abi Krievijas locekļi nav piekrituši
vairākuma domām par 3 apsūdzēto
attaisnošanu un par soda m^ru He-santK
Krievi tāpat nav piekriltuši or-ganizācionālās
vainas neaļ^ašanai
Vācijas ģmerālštābam, virspavēlnie­cībai
un „reicha'' valdiboL
Pēo i^ekinoteiktēs kārtības, 11
notiesētoi pakāra IS ^mvL laiki, i L
llds 16. oktobrim. Visu as^daēlo
^^Lzstivji tomēr paalņoja, kn vi­siem
spriedumiem vki^ u^kmēļMeB
iesniegs apellācijas i lūgumus Sa­biedroto
kontroles padomei.
Sienas pulksteņa rādītājam aizejot
līdz 14.53, atvērās durvis, kas ved uz
apsūdzēto īpašo liftu, un pa tām ie­nāca
divi amerikāņu ļsargu pavadīts
Vācijas bijušais otrs lielākais nacists
— Hermanis Gērings. Viņam pa­sniedza
galvā uzliekamas klausules,
pa kurām varēja noklausīties sprie­dumu
jebkurā no ties^ pielietotām 4
valodām.' Stāvot gandrīz mierīgi un
ar seju pret saviem ikesneSieni, ap­sūdzētais
klausījās sprieduma teksta
sākumu, kad kāds tecķnisks misēklis
viņam neļāva saklauiļīt lordtiesneša
]Lorensa vārdus. Mitekli novēršot,
ĒšSiāilz smaidošs Gērings dzirdēja
N^glijas tiesnesi pasakām vārdus:
^ ē c apsūdzības pantiem, kufOi jūs
\esat atzīti par vainīgu] tribuiilļs no-tiesi
jūs uz nāvi ar pakāršami" Ap­mēram
pēc 3 minūtēiļn savu apri^
dumu noklausījās Rūdolfs HesSi Pā­rējie
sekoja pēc ik 4 mmūtēnj, pēc
kam katru -izveda no zmes. Riben-trops
ienāca ar ^žūksni papīru zem
rokas. Nolicis tos uz sola un noklau­sījies
nāves spriedumu^ viņš palika
stāvam, kaut ko gaidīdams, it kā ap­stulbis,
ka tik vienkāršs paziņojums
nozīiņē beigas tādaņi vīram, kas ag­rāk
atradies tik ievērojamos poste­ņos.
Bijiašais feldmaršals Keitels,
stīvi izstiepies, gandrīz nemanāmi
pamirkšķināja; acis, izdzirdēdams
vārdus ,,ar pakāršanu." Nacistu f i ­lozofs
Alfrēds Rozenbergs klausījās,
galvu noliecis mazliet uz sāniem. Uz­klausījis
spriedumu, viņš palika stā­vam,
sakārtoja svārkus, tad norāva
klausules no galvas, pa pusei it kā
spītā uzmeta skatu saviem tiesne­šiem
un burtiski izmetās pa durvīm.
Garais Kaltenbrunners ar rētaino
seju, kas bija nākošais lielākais
„Gestapo" šefs pēc Heinricha Himm-lera,
dzirdot vārdus „nāve ar pakār­šanu,"
ironiski palocījās tiesas priek­šā.
Da?us brīžus Vēlāk to pašu
dzirdēja žīdu slepkava Hanss Franlcs,
kas pamāja ar galvu. Jūlijs Strei-ciiers,
kas izskatījās pēc vienas no
tām ļaunām žīdu karikatūrām, ar ku­rām
viņš mēdza izrotāt sava „Der
Sturmer" lappuses, stāvēja nekustī­gi,
uzzinādams, ka ar viņa atzīšanu
par vainīgu tikai vienā apsūdzības
daļā ir pieticis, lai viņš nopelnltii
karātavas. Līdzīgi pasīvi vai ar
vieglu paklanīšanos izturējās izdie-dējis
.Friks, Rēders un Dēnics. Gan4
drīz vienīgā reaģē juma pazīme bi jsļ
Funka nepatikas pilnais skats, kad
viņš dzirdēja tiesneša balsi ikdie^
nišķas sarunas tonī pasakām „cietu4
mā uz visu mūžu," un jaimatnes va­dītāja
fon Siracha gandrīz ņirdzoSais
niknums par notiesāšanu uz 20 ga-;
diem cietumā. Amerikāņu militāriem!
policistiem baltajās bruņu cepurēs
Sirachs bija jāpabiksta, jo viņš ne­kustējās
ūn stīvi raudzījās tiesas lo­cekļos.
Kādreizējais masu izverdzi-nātājs
Zaukels tikai ņirdza.
Galvenais tiesnesis sērs Lorenss
paziņoja, ka Padomijas loceklis tri­bunālā„
vēlas, lai atzīmē viņa ne-pieltrišanu
lēmumiem Hjalmara
Franča Sachta, Franča fon Papena
atzīst par kriminālām orga^' .J^ām.
Viņš tāpat nepiekrit lēmumam apsū­dzētā
Rūdolfa Hesa lietā im domā,
ka tam būtu jāpiespri^ nāve. Visos
gadījumos, kur Krievija nepiekrita,
balsis skaidri dalījās 8 pret 1. Tāds
vairākums pēc tiesas iekārtas bija
vajadzīgs, visos gadījumos, atskaitot
principiālos jautājumus, kuros balsu
līdzīgas dalīšanās gadījumā galvenā
tiesneša Lorensa nodotā balss bija
izšķīrēja.
DUUngenā, trešdien, lS46:g. 8:oktobrV
iiii II K I liii I i II liiii I iiii " " iiiBii V III III . . . / • iT IIII i i r ļi I iiiliiBiiiii yii II iiiļiiiiiH II ,11 iiiiii I.
Lēmans aicina pieņemt
imigrācijas likumu
Ņujorki, 1. okt. (AP). — BijuSaU
gubernators Herberts Lēmans (Leh­man),
ko demokrāti izvirzījuši par
kandidātu ievēlēšanai ASV senātā,
afcbiāja kongresu atļaut imigrāciju
Eiropas pārvietojamām personāhi
„pat lielākā mērā, nekā mūsu taisnī­gais
pienākums to. liktu pieļaut."
Deklarējot, ka „mēs vēl aizvien ne^
esam pratuši veikt savu pienākumu-*
pret pārvietotām personām un bēg­ļiem,
Lēmans, pats bija UNR-RA*
s ģenerāldirektors, neatkarīgos
pilsoņu mākslas komitejai teiktajā
uzrunā sacīja: „Es ticu, ka ari citas
valstis darīs savu daļu, Ja niēs rādi-sim
priekšzīmi, bet bez tā viņas da-
No NIrnbergas cietuma 1. okt I ris maz vai afi neko."
smaidīdami iznāca baņķieris, diplo­māts
un radiofona spīkers, kurus Sa­biedroto
militārais tribunāls attais­noja
no līdzdalības nacistu noziegu­mos.
Viņi tomēr nezināja, liāds lik­tenis
tos sagaida no viņu pašu vā­ciešu
tautas. Sachts, Papens un Priče
The Stars and Stripes
starptautiskais militārais
tribunāls ģenerālštābu
dēvē par „nežēl!gu" f
Nlinbergi. 1. oķt. (AP). — Starp-savu
pirmo pusstundu ārpus drūmā tautiskais militārais tribunāls vakar
NIrnbergas cietuma pavadīja starp- vācijas.ģenerālštābu un virspavēl-tautiskā
preses konferencē, kas pār- niecību raksturoja par „nežēlīgu
vērtās par kliedzienu vētrņ. Kamēr (r^tblfess) tnllltāro kastu," bet ieska-viņi
stāstīja, cik ļoti tie visu laiku tija, ka legālā izpratnē pret tiem
bijuši pārliecināti par savu attaisno- nevarot vērsUes kā pret vienību, jo
šanu, viņi v i l nebija uzzinajuM,, ko ļ tie nav bijuši ik.„organlzāclja," nedz
ari „grupa.** Vācijas militāro līderu
tiesāšanai profesionālie karavīri se­koja
it visās pasaules valstīs. Daudzi
krasi nostājās pret^^^
grupis t i k š a n u pā
noziedznleklern, kamēr ^ plašas civil­iedzīvotāju
aprindas iesķatīja; ka
Vācijas ģenerālštābs bijis īstais 2.
jiasaules kara plānotājs. Starptautis­kā
iņilltārā tribunāla lēmumā Teikts:
,iLai[ģantribtmāl8 ir pārliecībai ka
apsūdzības 9. pantā minētam termi­nam
,grupa* būtu jānozīmē vairāk
nekā šādas militāro virsnieku kopī­bas
Jēdziens, tas tomēr ir dzli^^^
daudz liecību par Šo virsnieku pie­dalīšanos
kā agresīvo karu plāno­šanā
un vadīšanā, tā ari kara nozie-par
tie^ domā viņu tautietis Dr. ļ gurnos un noziegumos pret cilvēci
Vilhelms Hēgners, Bavārijas ministru Šīs liecības attiecībā uz daudziem
prezidents. Hēgners kā reportieriem, no viņiem ir skaidras un pārļiecino-tā
ari radiorunā vācu tautai paziņo- ^as. Viņi lielā mērā bijuši atbildīgi
ja, ka ikviens no šiem trim vīriem, ari par nelaimēm un ciešanām, kas
kas paliks amerikāņu joslā, tūlīt bū3 P^ani«klēja miljoniem vīriešu, sle-spiests
stāties denaclflkācljas pado- vieSu im bērnu. Viņi apkaunojuši
mes priekšā un ka tas ,,nofeikti ņo- ieroču turētāju godājamo profesiju,
zīmē dažus gadUš spaidu darbos." Bez viņu militārās vadības Hitlera
Hēgners sacīja, ka viņš esot pavisam un tā nacistu biedru agresīvie nolūki
^pārsteigts" par Papena atbrīvošanu, būtu palikuši tikai akadēmiski un
un noiauca veiklo diplomātu par | sterili." The Stars and Strlpeii
„trešā ,reicha' īsto iedvesmotāju."
Hēgners izteicās, ka viņS„pieņemot,"
ka krievu, angļu un franč|i Joslās
būšot tādas pat domas. Frii^ sn^ses
konferencē sacīja, ka viņš nemaz ne-un
Hansa Fri6es lietās." Viņš domā,
ka tie būtu Jānotiesā un nevis jāat­taisno.
Viņi tāpat nepiekrīt lēmu­mam
par „rddi^'V valdību, ģenerfil-itgbu
un v k r ^ v ^ e d b u . Viņā do­mā,
ka aff 1@ ieitfidfjtimi būtu ]ā-
Spriedums par
organizācijām
N ī r n b e r g ā , L okt. (AFN).
— Starptautiskais miHtāriis tri­bunāls
lēmumā par apsīi : ētām
nacistu organizācijām pazii-oja, ka
„SA,** „reicha" valdība un Vāci­jas
ģenerālštābs ar virspavēlnieol-bu
nav akīti par noziedzīgām or­ganizācijām.
Par noziedzīgām or­ganizācijām
tribunāls turpretim
atrinis nacbttt Vācijas politisko
vadītāju korpusa zināmas gropas,
„sa,** ,3D** un nGestapo/'
^^^^^ €^
S^ifranciski, 1. okt. (INS). — ASV
baidoties no tādas rīcības, bet taisni ļ federālā izlūkošanas biroja šefi Hu-gaidot
izdevību paskaidrot, „kfipēc vers vakar Amerikāņu leģicmamno-es
Vācijas radiofonā runāju tfi, kā rādija, ka pēdējos piecos gados\„ame-es1)
iju runājis." Sachts kratījās nost rlkāņu komunisti dziļi ielauzuļlieg
no Jebkuras turpmākās apsūdzības mūsu nacionālajā dzīvē," un aidilāja
no vāciešu puses. Papens savā spie-^ leģionu cīnīties pret šo „pieaugoio
dzošajā balsī sacīja, ka viņi vien­kārši
nezinot, ko īsti' no viņa šinī
ziņā vēl gribot. Sachts piemetināja,
ka viņš cerot pievienoties savai ģi­menei
un pazust tur, ,4cur p r ^ ma­ni
nekad vairs neatradīs."
Visu triju stāvoklis bija neskaidrs,
jo neviens īsti nesdnāja, kas ar vi­ņiem
notiks. Austnjas pārstāvji pie­prasījuši
izdot tiem fon Papenu, kas
bija Vācijas vēstnieks Vīnē „anšlu-sa"
fabricēšanas laikā. Friče pirms
stāšanās tribunāla priekšā bija kaŗa-gūstekņis
krievu rokās. Visiem trim
atbrīvotiem NIrnbergas cietuma
amerikāņu komandieris 1. okt. va­karā
izdeva apliecību, ka viņi at­taisnoti,
bet vēl nav varējuši dabūt
civiliedzīvotāju personas apliecību,
kādēļ līdz tās dabūšanai lūgta, visu
civilo un niilitiro iestāžu pretimnāk-šansL
,J^ašisma uptspi'' komiteja B^linē
Jaa izteikusi pix>testtt luret ēo 8 viru
attaisnošanu. The Stars and Stripea
apdraudējumu." Leģiona Visameri-kas
sanāksmes dalībnieki uzgavilēja,
kad viņš deklarēja: „Amerlkfiņu le­ģions
pārstāv spēku, kam ir iespēja
atklāt šāda mūsu nacionālā dzīvē
zaglīgi Ielīdušā svešā 4sma' liekulību
un neatlaidību savu mērķu sasnieg­šanā.
Sis ,lsms- ir celts un balstās
uz bezgodlbu, krāpšanu^ tirannlju un
tīšu melu politiku." Huvers pateica
leģionāriem, ka Vļeterāni, kas cīnīju­šies
par Ameriku, būa^ pirmie cietēji,
ja komunistiem Izdotos ,.vlņu vel­nišķīgie
plāni amerikāņu dzīves kār­tības
sagraušanai." Viņš piemetinā­ja:
,3kaldīšanas 'un vakiīšanas tak­tika
ar Hitleru nav mirusi. Ar savu
stratēģiju — • urbt no Iekšas to ar
vēl lielāku veiksmi tagad pielieto;
komunisti" Huvers brīdināja, ka
daudzi maldīgi paļaujas drošības sa­jūtai
tikai tāpēc v l ^ , ka komunistu
partijai AS Valstīs esot ne vairāk
par lOO.OCM) bi^iru;
The Stars and Stripea